Vinaya-Pitaka, Suttavibhanga 2: (Suddha-)Pacittiya, Patidesaniya, Sekkhiya, Bhikkhunivibhanga. Based on the edition by Hermann Oldenberg: The Vinaya Piņakam, Vol. IV: The Suttavibhaīga, Second Part (End of the Mahƒvibhaīga; BhikkhunŒvibhaīga). London : Pali Text Society 1882 (reprinted 1964, 1984, 1993). Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 30.1.2015] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. ANNOTATED VERSION IN PTS LAYOUT NOTE: Oldenberg's "Various Readings and Extracts from the Commentary of Buddhaghosa" (pp. 353-370) are not included in this electronic text. #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Vinayapiņaka Vol. IV Suttavibhaīga Part II #<[page 001]># %< 1>% VINAYAPIōAKAũ. SUTTAVIBHAđGA (PâCITTIYAũ) Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā uddesaü āgacchanti. PâCITTIYA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Hatthako\<1>/ Sakyaputto vādakkhitto\<2>/ hoti. so titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānāti paņijānitvā avajānāti a¤¤en' a¤¤aü paņicarati sampajānamusā bhāsati\<3>/ saüketaü katvā visaüvādeti. titthiyā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma Hatthako Sakyaputto amhehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānissati paņijānitvā avajā- nissati a¤¤en' a¤¤aü paņicarissati sampajānamusā bhāsissati\<3>/ saüketaü katvā visaüvādessatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü titthiyānaü ujjhāyantānaü khãyantānaü vipācentā- naü. atha kho te bhikkhå yena Hatthako Sakyaputto ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Hatthakaü Sakyaputtaü etad avocuü: saccaü kira tvaü āvuso Hatthaka titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānāsi . . . visaüvādesãti. ete kho āvuso titthiyā nāma yena kenaci jetabbā n' eva tesaü jayo dātabbo 'ti. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khã- yanti vipācenti: kathaü hi nāma Hatthako Sakyaputto titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānissati paņijā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Hatthako AD, Hatthako and Hattako BC. 2 vādakkhitto AB, vādakkhito C. Buddhaghosa: vādakkhito 'ti vādaü karissāmãti evaü parivitakkitena vādena paravādisantikaü khitto parikkhitto (corrected into pa- kkhitto) pahito pesito atto vādam pi vā sakena cittena khitto, yatra yatra vādo tatra tatr' eva saüdissatãti pi vādakkhitto. 3 bhāsati, bhāsissati and afterwards, bhaõissati, bhaõasi, bhaõissasi AB; bhāsissati, bhāsasi, bhāsissasi C throughout the whole chapter. >/ #<[page 002]># %<2 SUTTAVIBHAđGA. [I. 1-2. 2.>% nitvā avajānissati a¤¤en' a¤¤aü paņicarissati sampajānamusā bhāsissati saüketaü katvā visaüvādessatãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bha- gavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā Hatthakaü Sakyaputtaü paņipucchi: saccaü kira tvaü Hatthaka titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānāsi . . . bhāsasi saüketaü katvā visaüvādesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijānissasi . . . bhāsissasi saüketaü katvā visaüvādessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: sampajānamusāvāde pācittiyan ti. ||1|| sampajānamusāvādo nāma visaüvādanapurekkhārassa vācā girā byappattho\<1>/ vacãbhedo vācasikā vi¤¤atti anariyavohārā: adiņņhaü diņņhaü me 'ti, asutaü sutaü me 'ti, amutaü mutaü me 'ti, avi¤¤ātaü vi¤¤ātaü me 'ti, diņņhaü adiņņhaü me 'ti, sutaü asutaü me 'ti, mutaü amutaü me 'ti, vi¤¤ā- taü avi¤¤ātaü me 'ti. adiņņhaü nāma na cakkhunā diņņhaü. asutaü nāma na sotena sutaü. amutaü nāma na ghānena ghāyitaü na jivhāya sāyitaü na kāyena phuņņhaü. avi¤¤ātaü nāma na manasā vi¤¤ātaü. diņņhaü nāma cakkhunā diņņhaü. sutaü nāma sotena sutaü. mutaü nāma ghānena ghāyitaü jivhāya sāyitaü kāyena phuņņhaü. vi¤¤ātaü nāma manasā vi¤¤ā- taü. ||1|| tãh' ākārehi adiņņhaü diņņhaü me 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa: pubbev' assa hotimusā bhaõissan ti, bhaõantassa hoti musā bhaõāmãti, bhaõitassa hoti musā mayā bhaõitan ti. catåh' ākārehi adiņņhaü diņņhaü me 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa: pubbev' assa hoti musā bhaõissan ti, bhaõantassa hoti musā bhaõāmãti, bhaõitassa hoti musā mayā bhaõitan ti, vinidhāya diņņhiü. pa¤cah' ākārehi adiņņhaü . . . musā mayā bhaõitan ti, vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 byappato A, byappatho B, byapato C. Buddhagh.: byappatho 'ti vacanapatho, vācā yeva hi a¤¤esaü diņņhānugatiü āppajjantānaü (sic) pathabhåtato (sic) byapatho 'ti vuccati. >/ #<[page 003]># %% chah' ākārehi adiņņhaü . . . bhaõitan ti, vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü. sattah' ākārehi adiņņhaü . . . bhaõitan ti, vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü, vinidhāya bhāvaü. tãh' ākārehi asutaü sutaü me 'ti --pa-- amutaü mutaü me 'ti --pa-- avi¤¤ātaü vi¤¤ātaü me 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa: pubbev' assa hoti musā bhaõissan ti, bhaõantassa hoti musā bhaõāmãti, bhaõitassa hoti musā mayā bhaõitan ti. catåh' ākārehi --la-- pa¤cah' ākārehi --la-- chah' ākārehi --la-- sattah' ākārehi . . . vinidhāya bhāvaü. ||2|| tãh' ākārehi adiņņhaü diņņha¤ ca me suta¤ cā 'ti sampajā- namusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. tãh' ākārehi adiņņhaü diņņha¤ ca me muta¤ cā 'ti . . . adiņņhaü diņņha¤ ca me vi¤¤āta¤ cā 'ti . . . adiņņhaü diņņha¤ ca me suta¤ ca muta¤ cā 'ti . . . adiņņhaü diņņha¤ ca me suta¤ ca vi¤¤āta¤ cā 'ti . . . adiņņhaü diņņha¤ ca me suta¤ ca muta¤ ca vi¤¤āta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. tãhi ākārehi asutaü suta¤ ca me muta¤ cā 'ti . . . asutaü suta¤ ca me vi¤¤āta¤ cā 'ti . . . asutaü suta¤ ca me diņņha¤ cā 'ti . . ., . . . asutaü suta¤ ca me muta¤ ca vi¤¤āta¤ ca diņņha¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. tãhi ākārehi amutaü muta¤ ca me vi¤¤āta¤ cā 'ti . . ., . . . amutaü muta¤ ca me vi¤¤āta¤ ca diņņha¤ ca suta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. tãhi ākārehi avi¤¤ātaü vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ cā 'ti . . ., . . . avi¤¤ātaü vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ ca suta¤ ca muta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. ||3|| tãhi ākārehi diņņhaü adiņņhaü me 'ti --la-- sutaü asutaü me 'ti --la-- mutaü amutaü me 'ti --la-- vi¤¤ātaü avi¤¤ātaü me 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācitti- yassa. ||4|| tãhi ākārehi diņņhaü sutaü me 'ti . . . diņņhaü mutaü me 'ti . . . diņņhaü vi¤¤ātaü me 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. tãhi ākārehi diņņhaü suta¤ ca me muta¤ cā 'ti . . . diņņhaü suta¤ ca me vi¤¤āta¤ cā 'ti . . . diņņhaü suta¤ ca me muta¤ \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 004]># %<4 SUTTAVIBHAđGA. [I. 2. 5-II. 1. 1.>% ca vi¤¤āta¤ cā 'ti . . ., . . . vi¤¤ātaü diņņha¤ ca me suta¤ ca muta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācitti- yassa. ||5|| tãhi ākārehi diņņhe vematiko diņņhaü n' okappeti diņņhaü na ssarati diņņhaü sammuņņho\<1>/ hoti. sute vematiko sutaü n' okappeti sutaü na ssarati sutaü sammuņņho hoti. mute vematiko . . ., vi¤¤āte vematiko . . . vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ cā 'ti, vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me suta¤ cā 'ti, vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me muta¤ cā 'ti, vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ ca suta¤ cā 'ti, vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ ca muta¤ cā 'ti, vi¤¤ātaü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ ca suta¤ ca muta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa. catåh' ākārehi, pa¤cah' ākārehi, chah' ākārehi, sattah' ākārehi vi¤¤ā- taü sammuņņho hoti vi¤¤āta¤ ca me diņņha¤ ca suta¤ ca muta¤ cā 'ti sampajānamusā bhaõantassa āpatti pācittiyassa: pubbev' assa hoti musā bhaõissan ti, bhaõantassa hoti musā bhaõāmãti, bhaõitassa hoti musā mayā bhaõitan ti, vinidhāya diņņhiü, vinidhāya khantiü, vinidhāya ruciü, vinidhāya bhāvaü. ||6|| anāpatti davā bhaõati, ravā bhaõati; davā bhaõati nāma sahasā bhaõati, ravā bhaõati nāma a¤¤aü bhaõissāmãti a¤¤aü bhaõati; ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||7||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pesalehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķentā pesale bhikkhå omasanti jātiyāpi nā- mena pi gottena pi kammena pi sippena pi ābādhena pi liīgena pi kilesena pi āpattiyāpi hãnena pi akkosena khuüsenti vambhenti. ye te bhikkhå appicchā te ujjhā- yanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå pesalehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķentā pesale bhi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pamuņņho C constantly. Comp. vol. iii. p. 165, and the Various Readings, p. 275. >/ #<[page 005]># %% kkhå omasissanti jātiyāpi . . . khuüsessanti vambhessantãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave pesalehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķentā pesale bhikkhå omasatha jātiyāpi . . . khuüsetha vambhethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā pesalehi bhi- kkhåhi saddhiü bhaõķentā pesale bhikkhå omasissatha jāti- yāpi . . . khuüsessatha vambhessatha. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: ||1|| bhåtapubbaü bhikkhave Takkasilāyaü a¤¤atarassa brāhmaõassa Nandivisālo\<1>/ nāma balibaddo ahosi. atha kho bhikkhave Nandivisālo balibaddo taü brāhmaõaü etad avoca: gaccha tvaü brāhmaõa seņņhinā saddhiü sahassena abbhutaü karohi mayhaü balibaddo sakaņasataü atibaddhaü pavaņņessa- tãti. atha kho bhikkhave so brāhmaõo seņņhinā saddhiü sa- hassena abbhutaü akāsi mayhaü balibaddo sakaņasataü ati- baddhaü pavaņņessatãti. atha kho bhikkhave so brāhmaõo sa- kaņasataü atibandhitvā Nandivisālaü balibaddaü yu¤jitvā etad avoca: gaccha kåņa vahassu kåņā 'ti. atha kho bhi- kkhave Nandivisālo balibaddo tatth' eva aņņhāsi. atha kho bhikkhave so brāhmaõo sahassena parājito pajjhāyi. atha kho bhikkhave Nandivisālo balibaddo taü brāhmaõaü etad avoca: kissa tvaü brāhmaõa pajjhāyasãti. tathā hi panāhaü bho tayā sahassena parājito 'ti. kissa pana maü tvaü brāhmaõa\<2>/ akåņaü kåņavādena pāpesi. gaccha tvaü brāhmaõa seņņhinā saddhiü dvãhi sahassehi abbhutaü karohi mayhaü balibaddo sakaņasataü atibaddhaü pavaņņessatãti, mā ca maü akåņaü kåņavādena pāpesãti. atha kho bhikkhave so brāhmaõo seņņhinā saddhiü dvãhi sahassehi abbhutaü akāsi mayhaü balibaddo sakaņasataü atibaddhaü pavaņņessatãti. atha kho bhikkhave so brāhmaõo sakaņasataü atibandhitvā Nandi- visālaü balibaddaü yu¤jitvā etad avoca: gaccha bhadra vahassu bhadrā 'ti. atha kho bhikkhave Nandivisālo bali- baddo sakaņasataü atibaddhaü pavaņņesi. manāpam eva bhāseyya nāmanāpaü kudācanaü, manāpaü bhāsamānassa garuü bhāraü\<3>/ udabbahi\<4>/ dhana¤ ca naü alabbhesi,\<5>/ tena c' attamano\<6>/ ahå 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddhagh.: Nandivisālo...bodhisatto tena samayena hoti. Comp. Jātaka vol. i.p. 191 seq. ed. Fausbo***ll. 2 maü tvaü brahmaõa AB, tvaü brahmaõa maü C. 3 gurubhāraü C. 4 udabbati AB, Udabbahi C. 5 alabhesi AB, alabbhesi C. 6 c(a) (after tena) deest in C. >/ #<[page 006]># %<6 SUTTAVIBHAđGA. [II. 1. 2-2. 1.>% tadāpi me\<1>/ bhikkhave amanāpā khuüsanā vambhanā, kim aīga pana etarahi manāpā bhavissati khuüsanā vambhanā. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: omasavāde pācittiyan ti. ||2||1|| omasavādo nāma, dasahi ākārehi omasati: jātiyāpi nāmena pi gottena pi kammena pi sippena pi ābādhena pi liīgena pi kilesena pi āpattiyāpi akkosena pi. jāti nāma, dve jātiyo, hãnā ca jāti ukkaņņhā ca jāti. hãnā nāma jāti caõķālajāti veõajāti\<2>/ nesādajāti rathakārajāti pukku- sajāti, esā hãnā nāma jāti. ukkaņņhā nāma jāti khattiyajāti brāhmaõajāti, esā ukkaņņhā nāma jāti. nāmaü nāma, dve nāmāni, hãna¤ ca nāmaü ukkaņņha¤ ca nāmaü. hãnaü nāma nāmaü Avakaõõakaü Javakaõõakaü Dhaniņņhakaü Saviņņhakaü Kulavaķķhakaü tesu tesu vā pana janapadesu\<3>/ o¤¤ātaü\<4>/ ava¤¤ātaü hãëitaü paribhåtaü acittikataü, etaü hãnaü nāma nāmaü. ukkaņņhaü nā- ma nāmaü buddhapaņisaüyuttaü dhammapaņisaüyuttaü saüghapaņisaüyuttaü tesu tesu vā pana janapadesu ano¤¤ā- taü anava¤¤ātaü ahãëitaü aparibhåtaü cittikataü, etaü ukkaņņhaü nāma nāmaü. gottaü nāma, dve gottāni, hãna¤ ca gottaü ukkaņņha¤ ca gottaü. hãnaü nāma gottaü Kosiyagottaü Bhāradvā- jagottaü tesu tesu vā pana janapadesu o¤¤ātaü ava¤¤ātaü hãëitaü paribhåtaü acittikataü, etaü hãnaü nāma gottaü. ukkaņņhaü nāma gottaü Gotamagottaü Moggallāna- gottaü Kaccāyanagottaü Vāsiņņhagottaü tesu tesu vā pana janapadesu ano¤¤ātaü . . . cittikataü, etaü ukkaņņhaü nāma gottaü. kammaü nāma, dve kammāni, hãna¤ ca kammaü ukka- ņņha¤ ca kammaü. hãnaü nāma kammaü koņņhakakammaü pupphachaķķakakammaü tesu tesu vā pana janapadesu o¤¤ā- taü . . . acittikataü, etaü hãnaü nāma kammaü. ukka- ņņhaü nāma kammaü kasi vāõijjā gorakkhā tesu tesu vā pana janapadesu ano¤¤ātaü . . . cittikataü, etaü ukkaņņhaü nāma kammaü. sippaü nāma, dve sippāni, hãna¤ ca sippaü ukkaņņha¤ \<-------------------------------------------------------------------------- 1 me (after tadāpi) deest in C. Comp. Sekhiya, 69. If me is, as I believe, the genuine reading, this passage receives some importance as showing that this story, which does not contain in itself any direct allusion to Nandivisāla's being the Bodhisatta in a former existence, was considered nevertheless, not only by the commentators, but previously by the redactors of the Piņakas themselves, as a Jātaka referring to a former birth of the Buddha. The same would hold good, most probably, of other similar stories. The opinion pronounced by me recently, "Buddha, sein Leben, etc.," p. 197, note 1, would have to be modified accordingly. 2 Buddh.: venajātãti tacchakajāti, veëukārajātãti pi vadanti..., avakaõõakādi dāsānaü nāmaü hoti. 3 vā pana (before janapadesu) is constantly omitted in C. 4 Buddh.: o¤¤ātan ti avamataü, u¤¤ātan ti pi paņhanti. >/ #<[page 007]># %% ca sippaü. hãnaü nāma sippaü naëakārasippaü kumbha- kārasippaü pesakārasippaü cammakārasippaü nahāpita- sippaü tesu tesu vā pana janapadesu o¤¤ātaü . . . acittika- taü, etaü hãnaü nāma sippaü. ukkaņņhaü nāma sippaü muddā gaõanā lekhā tesu tesu vā pana janapadesu ano¤¤ātaü . . . cittikataü, etaü ukkaņņhaü nāma sippaü. sabbe pi ābādhā hãnā, api ca madhumeho ābādho ukkaņņho. liīgaü nāma, dve liīgāni, hãna¤ ca liīgaü ukkaņņha¤ ca liīgaü. hãnaü nāma liīgaü atidãghaü atirassaü atikaõhaü accodātaü, etaü hãnaü nāma liīgaü. ukkaņņhaü nāma liīgaü nātidãghaü nātirassaü nātikaõhaü n' accodātaü, etaü ukkaņņhaü nāma liīgaü. sabbe pi kilesā hãnā. sabbāpi āpattiyo hãnā, api ca sotāpatti samāpatti ukkaņņhā. akkoso nāma, dve akkosā, hãno ca akkoso ukkaņņho ca akkoso. hãno nāma akkoso oņņho 'si, meõķo 'si, goõo 'si, gadrabho 'si, tiracchānagato 'si, nerayiko 'si, n' atthi tuyhaü sugati, duggati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti, yakārena vā, bhakārena vā, kāņakoņacikāya vā,\<1>/ eso hãno nāma akkoso. ukkaņņho nāma akkoso paõķito 'si, byatto 'si, medhāvã 'si, bahussuto 'si, dhammakathiko 'si, n' atthi tuyhaü duggati, sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti, eso ukkaņņho nāma akkoso. ||1|| upasampanno upasampannaü khuüsetukāmo vambhetu- kāmo maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti caõķālaü veõaü nesādaü rathakāraü pukkusaü, caõķālo 'si veõo 'si nesādo 'si rathakāro 'si pukkuso 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena ukkaņņhaü vadeti khattiyaü brāhmaõaü, caõķālo 'si . . . pukkuso 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo ukkaņņhena hãnaü vadeti caõķālaü . . . pukkusaü, khatti- yo 'si brāhmaõo 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pā- cittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo ukkaņņhena ukkaņņhaü vadeti khattiyaü brāhmaõaü, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: kāņakoņacikāya vā 'ti kāņan ti purisanimittaü, koņacikā 'ti itthinimittaü, etehi vā yo akkoso eso hãno nāma akkoso 'ti. >/ #<[page 008]># %<8 SUTTAVIBHAđGA. [II. 2. 2.>% khattiyo 'si brāhmaõo 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti Avakaõõakaü Javakaõõakaü Dhaniņņhakaü Saviņņhakaü Kulavaķķhakaü, Ava- kaõõako 'si . . . Kulavaķķhako 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena ukkaņņhaü vadeti Buddharakkhitaü Dhamma- rakkhitaü Saügharakkhitaü, Avakaõõako 'si . . . Kulavaķķhako 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācitti- yassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācitti- yassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti Kosiyaü Bhāradvājaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti Gotamaü Moggallānaü Kaccāyanaü Vāsiņņhaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti koņņhakaü pupphachaķķakaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti kassakaü vāõijaü gorakkhaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācitti- yassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti naëakāraü kumbhakāraü pesakāraü cammakāraü nahāpitaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti muddikaü gaõakaü lekhakaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti kuņņhikaü gaõķikaü kilāsikaü sosikaü apamārikaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti madhumehikaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti atidãghaü atirassaü atikaõhaü accodā- taü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti nātidãghaü nātirassaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 009]># %% nātikaõhaü nāccodātaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti rāgapariyuņņhitaü dosapariyuņņhitaü mohapariyuņņhitaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti vãtarāgaü vãtadosaü vãtamohaü . . .ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti pārājikaü ajjhāpannaü saüghādisesaü ajjhāpannaü thullaccayaü ajjhāpannaü pācittiyaü ajjhā- pannaü pāņidesaniyaü ajjhāpannaü dukkaņaü ajjhāpannaü dubbhāsitaü ajjhāpannaü . . . hãnena ukkaņņhaü vadeti sotāpannaü . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukka- ņņhaü . . . pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti oņņhaü meõķaü goõaü gadrabhaü tiracchānagataü nerayikaü, oņņho 'si . . . nerayiko 'si, n' atthi tuyhaü sugati, duggati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena ukkaņņhaü vadeti paõķitaü byattaü medhāviü bahussutaü dhamma- kathikaü, oņņho 'si . . . duggati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo ukkaņņhena hãnaü vadeti oņņhaü . . . nerayikaü, paõķito 'si byatto 'si medhāvã 'si bahussuto 'si dhammakathiko 'si, n' atthi tuyhaü duggati, sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo ukkaņņhena ukkaņņhaü vadeti paõķitaü . . . pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācitti- yassa. ||2|| upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo evaü vadeti: santi idh' ekacce caõķālā veõā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upa- sampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo evaü vadeti: santi idh' ekacce khattiyā brāhmaõā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 010]># %<10 SUTTAVIBHAđGA. [II. 2. 3-6.>% evaü vadeti: santi idh' ekacce Avakaõõakā Javakaõõakā Dhaniņņhakā Saviņņhakā Kulavaķķhakā . . . Buddharakkhitā Dhammarakkhitā Saügharakkhitā . . . Kosiyā Bhāradvājā . . . Gotamā Moggallānā Kaccānā Vāsiņņhā . . . koņņhakā puppha- chaķķakā . . . kassakā vāõijā gorakkhā . . . naëakārā kumbhakārā pesakārā cammakārā nahāpitā . . . muddikā gaõakā lekhakā . . . kuņņhikā gaõķikā kilāsikā sosikā apamārikā . . . madhumehikā . . . atidãghā atirassā atikaõhā accodātā . . . nātidãghā nātirassā nātikaõhā n' accodātā . . . rāgapariyuņņhitā dosapariyuņņhitā mohapari- yuņņhitā . . . vãtarāgā vãtadosā vãtamohā . . . pārājikaü ajjhāpannā --pa-- dubbhāsitaü ajjhāpannā . . . sotāpannā . . . oņņhā meõķā goõā gadrabhā tiracchānagatā nerayikā n' atthi tesaü sugati duggati yeva tesaü pāņikaīkhā . . . paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhammakathikā n' atthi tesaü duggati sugati yeva tesaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. ||3|| upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo evaü vadeti: ye nåna caõķālā veõā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaõati --pa-- ye nåna paõķitā byattā medhāvã ba- hussutā dhammakathikā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. ||4|| upasampanno upasampannaü . . . maīkuü kattukāmo evaü vadeti: na mayaü caõķālā veõā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaõati --la-- na mayaü paõķitā byattā medhā- vã bahussutā dhammakathikā n' atth' amhākaü duggati sugati yeva amhākaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. ||5|| upasampanno anupasampannaü . . . maīkuü kattukāmo hãnena hãnaü vadeti, hãnena ukkaņņhaü vadeti, ukkaņņhena hãnaü vadeti, ukkaņņhena ukkaņņhaü vadeti paõķitaü byattaü medhāviü bahussutaü dhammakathikaü, paõķito 'si byatto 'si medhāvã 'si bahussuto 'si dhammakathiko 'si n' atthi tuyhaü duggati sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upasampanno anupasampannaü . . . maīkuü kattukāmo evaü vadeti: santi idh' ekacce caõķālā . . ., . . . na mayaü paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhammakathikā n' atth' \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 011]># %% amhākaü duggati sugati yeva amhākaü pāņikaīkhā 'ti\<1>/ bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. ||6|| upasampanno upasampannaü na khuüsetukāmo na vambhetukāmo na maīkuü kattukāmo davakamyatā\<2>/ hãnena hãnaü vadeti caõķālaü veõaü nesādaü rathakāraü pukku- saü, caõķālo 'si . . . pukkuso 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. upasampanno upasampannaü na khuüsetukāmo . . . davakamyatā hãnena ukkaņņhaü vadeti khattiyaü brāhmaõaü, caõķālo 'si . . . pukkuso 'sãti bhaõati . . . ukkaņņhena hãnaü . . . ukkaņņhena ukkaņņhaü vadeti khattiyaü brāhmaõaü, khattiyo 'si brāhmaõo 'sãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. upasampanno upasampannaü na khuüsetukāmo . . . davakamyatā hãnena hãnaü vadeti --la-- hãnena ukka- ņņhaü vadeti, ukkaņņhena hãnaü vadeti, ukkaņņhena ukka- ņņhaü vadeti paõķitaü . . . sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. upasampanno upasampannaü na khuüsetukāmo . . . davakamyatā evaü vadeti: santi idh' ekacce caõķālā . . ., . . . na mayaü paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhamma- kathikā n' atth' amhākaü duggati sugati yeva amhākaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsi- tassa. ||7|| upasampanno anupasampannaü na khuüsetukāmo . . . davakamyatā hãnena hãnaü vadeti --pa-- hãnena ukka- ņņhaü vadeti, ukkaņņhena hãnaü vadeti, ukkaņņhena ukka- ņņhaü vadeti paõķitaü . . . sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. upasampanno anupasampannaü na khuüsetukāmo . . . davakamyatā evaü vadeti: santi idh' ekacce caõķālā . . ., . . . na mayaü paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhamma- kathikā n' atth' amhākaü duggati sugati yeva amhākaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsi- tassa. ||8|| anāpatti atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anu- sāsanipurekkhārassa, ummattakassa,\<3>/ ādikammikassā 'ti. ||9||2|| dutiyaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 (end of the paragraph), here and several times in the corresponding passages in this chapter and Pāc.3 C reads, n'atthi amhākaü sugati, duggati yeva amh- p-. I believe the reading of AB to be the corect one; "na mayaü paõķitā byattā... n' atth' amhākaü duggati" means, "We are not learned, clever... or such persons as are free from being reborn in state of punishment." The misunderstanding which gave origin to the reading of C, is very natural. 2 davakamyatā AB, davyakamyatāya C constantly. Buddh.: davakamya- tāya pana upasampanne pi anupasampanne pi sabbavāresu dubbhāsitaü. davakamyatā nāma kheëihasādhippāyatā. 3 After ummattakassa C inserts, khittacittissa vedanattassa. >/ #<[page 012]># %<12 SUTTAVIBHAđGA. [III. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü bhaõķa- najātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü pesu¤¤aü upa- saüharanti, imassa sutvā amussa\<1>/ akkhāyanti imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyanti amussa bhedāya, tena anuppannāni c' eva bhaõķanāni uppajjanti uppannāni ca bhaõķanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saüvattanti. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü bhaõķanajātā- naü . . . upasaüharissanti . . . akkhāyissanti . . . uppajjanti . . . saüvattantãti. atha kho te bhikkhå bha- gavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhånaü bhaõķanajātānaü . . . upasaüha- ratha . . . akkhāyatha . . . uppajjanti . . . saüvattantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhånaü bhaõķanajātānaü . . . upasaüharissatha . . . saüvattanti. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya pasannānaü vā bhiyyo- bhāvāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: bhikkhupesu¤¤e pācittiyan ti. ||1|| pesu¤¤aü nāma, dvãh' ākārehi pesu¤¤aü hoti: piya- kamyassa vā bhedādhippāyassa vā. dasah' ākārehi pesu¤¤aü upasaüharati: jātito pi nāmato pi gottato pi kammato pi sippato pi ābādhato pi liīgato pi kilesato pi āpattito pi akkosato pi. jāti nāma, dve jātiyo, hãnā ca jāti ukkaņņhā ca jāti. hãnā nāma jāti caõķālajāti veõajāti nesādajāti rathakārajāti pukku- sajāti, esā hãnā nāma jāti. ukkaņņhā nāma jāti khattiyajāti brāhmaõajāti, esā ukkaņņhā nāma jāti --pa-- akkoso nāma, dve akkosā, hãno ca akkoso ukkaņņho ca akkoso. hãno nāma akkoso oņņho 'si . . . kāņakoņacikāya vā, eso hãno \<-------------------------------------------------------------------------- 1 imassa, amussa AB, imesaü, amusaü C constantly. >/ #<[page 013]># %% nāma akkoso. ukkaņņho nāma akkoso paõķito 'si . . . sugati yeva tuyhaü pāņikaīkhā 'ti, eso ukkaņņho nāma akkoso. ||1|| upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pe- su¤¤aü upasaüharati, itthannāmo taü caõķālo veõo nesādo rathakāro pukkuso 'ti bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannassa sutvā upasam- pannassa pesu¤¤aü upasaüharati, itthannāmo taü khattiyo brāhmaõo 'ti bhaõatãti bhaõati . . . itthannāmo taü Avakaõõako Javakaõõako Dhaniņņhako Saviņņhako Kula- vaķķhako 'ti bhaõatãti bhaõati . . ., . . . itthannāmo taü oņņho meõķo goõo gadrabho tiracchānagato nerayiko n' atthi tassa sugati duggati yeva tassa pāņikaīkhā 'ti bhaõatãti bhaõati . . . itthannāmo taü paõķito byatto medhāvã bahussuto dhammakathiko n' atthi tassa duggati sugati yeva tassa pāņikaīkhā 'ti bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pe- su¤¤aü upasaüharati: itthannāmo santi idh' ekacce caõķālā veõā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaõati, na so a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upasampanno upasampannassa . . . upasaüha- rati: itthannāmo santi idh' ekacce khattiyā brāhmaõā 'ti bhaõati, na so a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati . . . itthannāmo santi idh' ekacce paõķitā byattā medhāvã bhussutā dhammakathikā n' atthi tesaü duggati sugati yeva tesaü pāņikaīkhā 'ti bhaõati, na so a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upasampanno upasampannassa . . . upasaüharati: itthannā- mo ye nåna caõķālā veõā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaõa- ti, na so a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati . . . itthannāmo ye nåna paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhammakathikā 'ti bhaõati, na so a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. upasampanno upasampannassa . . . upasaüharati: itthan- nāmo na mayaü caõķālā . . . itthannāmo na mayaü paõķitā byattā medhāvã bahussutā dhammakathikā n' atth' amhākaü duggati sugati yeva amhākaü pāņikaīkhā 'ti\<1>/ bhaõati, na so \<-------------------------------------------------------------------------- 1 As to the end of this paragraph, comp. Pāc.2.2.6. >/ #<[page 014]># %<14 SUTTAVIBHAđGA. [III. 2. 2-IV. 2. 1.>% a¤¤aü bhaõati, ta¤ ¤eva bhaõatãti bhaõati, āpatti vācāya vācāya dukkaņassa. ||2|| upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pe- su¤¤aü upasaüharati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa. upasampanno upasampannassa sutvā anupasampannassa pesu¤¤aü upasaüharati, āpatti dukkaņassa. upasampanno anupasampannassa sutvā upasampannassa pesu¤¤aü upa- saüharati, āpatti dukkaņassa. upasampanno anupasampan- nassa sutvā anupasampannassa pesu¤¤aü upasaüharati, āpatti dukkaņassa. ||3|| anāpatti na piyakamyassa, na bhedādhippāyassa, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||4||2|| tatiyaü. PâCITTIYA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sam- ayena chabbaggiyā bhikkhå upāsake padaso dhammaü vācenti, upāsakā bhikkhåsu agāravā appatissā asabhāga- vuttikā viharanti. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå upāsake padaso dhammaü vācessanti, upāsakā . . . viha- rantãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave upāsake padaso dhammaü vācetha, upāsakā . . . viharantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā upāsake padaso dhammaü vācessatha, upāsakā . . . viharanti. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya pasannānaü vā bhiyyobhāvāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu anupasampannaü padaso dham- maü vāceyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti yo yādiso --pa--. bhikkhå 'ti --pa-- ayaü imasmiü atthe adhippeto bhikkhå 'ti. anupasampanno nāma bhikkhu¤ ca bhikkhuni¤ ca ņhapetvā avaseso anupasampanno nāma. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 015]># %% padaü anupadaü\<1>/ anvakkharaü anubya¤janaü. padaü\<2>/ nāma ekato paņņhapetvā ekato osāpenti. anupadaü nāma pāņekkaü paņņhapetvā ekato osāpenti. anvakkharaü nāma råpaü aniccan ti vuccamāno run ti opāteti. anubya¤janaü nāma råpaü aniccan ti vuccamāno vedanā aniccā 'ti saddaü nicchāreti. ya¤ ca padaü ya¤ ca anupadaü ya¤ ca anvakkha- raü ya¤ ca anubya¤janaü sabbam etaü padaso dhammo nāma. dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthupasa¤hito dhammupasa¤hito. vāceyyā 'ti, padena vāceti, pade pade āpatti pācittiyassa; akkharāya vāceti, akkharākkharāya\<3>/ āpatti pācittiyassa. ||1|| anupasampanne anupasampannasa¤¤ã padaso dhammaü vāceti, āpatti pācittiyassa. anupasampanne vematiko padaso dhammaü vāceti, āpatti pācittiyassa. anupasampanne upa- sampannasa¤¤ã padaso dhammaü vāceti, āpatti pācittiyassa. upasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. upa- sampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. upasampanne upa- sampannasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ekato uddisāpento, ekato sajjhāyaü karonto, yebhuyyena paguõaü gandhaü bhaõantaü opāteti, osārentaü opāteti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, V. Tena samayena buddho bhagavā âëaviyaü viharati Aggāëave cetiye. tena kho pana samayena upāsakā ārā- maü āgacchanti dhammasavanāya. dhamme bhāsite therā bhikkhå yathāvihāraü gacchanti, navakā bhikkhå tatth' eva upaņņhānasālāyaü upāsakehi saddhiü muņņhassatã asampajānā naggā vikåjamānā kākacchamānā\<4>/ seyyaü kappenti. upāsakā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhaddantā muņņhassatã asampajānā naggā vikåja- mānā kākacchamānā seyyaü kappessantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü upāsakānaü ujjhāyantānaü khãyantānaü vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khã- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Before padaü anupadaü, C inserts, padaso dhammaü nāma. 2 Buddh.: tattha padan ti eko gāthāpādo adhippeto. anupadan ti dutiyapādo. anvakkharan ti ekekam akkharaü. anubya¤janan ti purimabya¤janena sadisaü pacchābya¤janaü. yaü ki¤ci ekam akkharaü anvakkharaü, akkharasamåho anubya¤janaü, anubya¤jana- samåho padaü. paņhamapadaü padam eva, dutiyaü anupa- dan ti evam ettha nānākaraõaü veditabbaü. idāni padaü nāma ekato pathitvā (corrected into pathapetvā) ekato osā- pentãti gāthābandhaü dhammaü vācento manopubbaīgamā dhammā 'ti evaü ekekaü padaü sāmaõerena saddhiü ekato ārabhitvā ekato 'va niņņhāpeti, evaü vācentassa padagaõanāya pācittiyo veditabbaü. anupadaü nāma pāņekkaü pathāpetvā ekato osāpenti, therena manopubbaīgamā dhammā 'ti vutte sāmanero taü padaü apāpuõitvā manoseņņhā manomayā 'ti dutiyapadaü ekato bhaõati. ime pāņekkaü paņhapetvā ekato osāpenti nāma. evaü vācentassāpi anupadagaõanāya pācitti- yo. anvakkharaü nāma råpaü aniccan ti vuccamāno run ti (run ti A, ruppan ti B, råpan ti C) opātetãti råpaü aniccan ti bhaõa sāmaõerā 'ti vuccamāno råkāramattam eva ekato vatvā tiņņhati. evaü vācentassāpi anvakkharagaõanāya pācittiyo. gāthābandhe pi ca esa nayo labbhati yeva. anubya¤janaü nāma råpaü aniccan ti vuccamāno vedanā aniccā 'ti saddaü nicchāretãti råpaü bhikkhave aniccaü vedanā aniccā 'ti idaü suttaü vāciyamāno therena råpaü aniccan ti vuccamāne sāmaõero sãghapa¤¤atāya vedanā aniccā 'ti imaü aniccapa- daü therassa råpaü aniccan ti etena aniccapadena saddhiü ekato bhaõanto vācaü nicchāreti. evaü vācentassāpi anu- bya¤janagaõanāya pācittiyo. 3 akkharākkh- A, akkharā-akkh- B, akkharāya akkh- C. 4 Buddh.: kākacchamānā 'ti nāsāya kākasaddaü viya niratthakasaddaü mu¤camānā. >/ #<[page 016]># %<16 SUTTAVIBHAđGA. [V. 1-3.>% yanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå anupasampannena sahaseyyaü kappessantãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira bhikkhave bhi- kkhå anupasampannena sahaseyyaü kappentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave moghapurisā anupasampannena sahaseyyaü kappessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaü kappeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| atha kho bhagavā âlaviyaü yathābhirantaü viharitvā yena Kosambã tena cārikaü pakkāmi. anupubbena cāri- kaü caramāno yena Kosambã tad avasari. tatra sudaü bhagavā Kosambiyaü viharati Badarikārāme. bhikkhå āyasmantaü Rāhulaü etad avocuü: bhagavatā āvuso Rāhula sikkhāpadaü pa¤¤attaü: na anupasampannena sahaseyyā kappetabbā 'ti. seyyaü āvuso Rāhula jānāhãti. atha kho āyasmā Rāhulo seyyaü alabhamāno vaccakuņiyā\<1>/ seyyaü kappesi. atha kho bhagavā rattiyā paccåsasamayaü paccuņņhāya yena vaccakuņã ten' upasaükami, upasaükamitvā ukkāsi, āyasmāpi Rāhulo ukkāsi. ko etthā 'ti. ahaü bha- gavā Rāhulo 'ti. kissa tvaü Rāhula idha nisinno 'sãti. atha kho āyasmā Rāhulo bhagavato etam atthaü ārocesi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave anupasampannena dvirattatirattaü sahaseyyaü kappetuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaü sahaseyyaü kappeyya, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. anupasampanno nāma bhikkhuü ņhapetvā avaseso anupa- sampanno nāma. uttaridvirattatirattan ti atirekadvirattatirattaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Before vaccakuņiyā C inserts, satthu. >/ #<[page 017]># %% sahā 'ti saddhiü ekato. seyyā nāma sabbacchannā sabba- paricchannā yebhuyyena cchannā yebhuyyena paricchannā. seyyaü kappeyyā 'ti catutthe divase atthaügate suriye anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācitti- yassa. bhikkhu nipanne\<1>/ anupasampanno nipajjati, āpatti pācittiyassa. ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. uņņha- hitvā punappunaü nipajjanti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anupasampanne anupasampannasa¤¤ã uttaridvirattatirattaü sahaseyyaü kappeti, āpatti pācittiyassa. anupasampanne ve- matiko utt. s. k., āpatti pācittiyassa. anupasampanne upa- sampannasa¤¤ã utt. s. k., āpatti pācittiyassa. upaķķha- cchanne upaķķhaparicchanne, āpatti dukkaņassa. upa- sampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. upa- sampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. upasampanne upasampannasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti dve tisso rattiyo vasati, ånakadvetisso rattiyo vasati, dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruõā nikkha- mitvā puna vasati, sabbacchanne sabbāparicchanne, sabba- paricchanne sabbācchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyye- na aparicchanne, anupasampanne nipanne bhikkhu nisãdati, bhikkhu nipanne\<2>/ anupasampanno nisãdati, ubho vā nisãdanti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| pa¤camaü. PâCITTIYA, VI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Anuruddho Kosalesu janapadesu Sā- vatthiü gacchanto\<3>/ sāyaü a¤¤ataraü gāmaü upagacchi. tena kho pana samayena tasmiü gāme a¤¤atarissā itthiyā āvasathāgāraü pa¤¤attaü hoti. atha kho āyasmā Anuruddho yena sā itthi ten' upasaükami, upasaükamitvā taü itthiü etad avoca: sace te bhagini agaru, vaseyyāma ekarattaü āvasathāgāre 'ti. vaseyyātha bhante 'ti. a¤¤e pi addhikā yena sā itthi ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā taü itthiü etad avocuü: sace te ayye agaru vaseyyāma ekarattaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhikkhu nippanne AB, bhikkhumhi n- C. 2 bhikkhumhi n- C. 3 Sāv- āgacchanto C. >/ #<[page 018]># %<18 SUTTAVIBHAđGA. [VI. 1.>% āvasathāgāre 'ti. eso kho ayyo samaõo paņhamaü upagato, sace so anujānāti, vaseyyāthā 'ti. atha kho te addhikā yenāyasmā Anuruddho ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā āyasmantaü Anuruddhaü etad avocuü: sace te bhante agaru, vaseyyāma ekarattaü āvasathāgāre 'ti. vaseyyātha āvuso 'ti. atha kho sā itthi āyasmante Anuruddhe saha dassanena paņibaddhacittā ahosi. atha kho sā itthi yenā- yasmā Anuruddho ten' upasaükami, upasaükamitvā āyas- mantaü Anuruddhaü etad avoca: ayyo bhante imehi manussehi ākiõõo na phāsu viharissati. sādh' āhaü bhante ayyassa ma¤cakaü abbhantaraü pa¤¤āpeyyan ti. adhivā- sesi kho āyasmā Anuruddho tuõhibhāvena. atha kho sā itthi āyasmato Anuruddhassa ma¤cakaü\<1>/ abbhantaraü pa¤¤ā- petvā alaükatapaņiyattā gandhagandhinã yenāyasmā Anu- ruddho ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Anu- ruddhaü etad avoca: ayyo bhante abhiråpo dassanãyo pāsādiko aha¤ ca 'mhi abhiråpā dassanãyā pāsādikā. sādh' āhaü bhante ayyassa pajāpati bhaveyyan ti. evaü vutte āyasmā Anuruddho tuõhi ahosi. dutiyam pi kho --pa-- tatiyam pi kho sā itthi āyasmantaü Anuruddhaü etad avoca: ayyo bhante abhiråpo dassanãyo pāsādiko aha¤ ca 'mhi abhiråpā dassanãyā pāsādikā. sādhu bhante ayyo ma¤ c' eva paņicchatu\<2>/ sabba¤ ca sāpateyyan ti. tatiyam pi kho āyasmā Anuruddho tuõhi ahosi. atha kho sā itthi sāņakaü nikkhipitvā āyasmato Anuruddhassa purato caīkamati pi tiņņhati pi nisãdati pi seyyaü pi kappeti. atha kho āyasmā Anuruddho indriyāni okkhipitvā\<3>/ taü itthiü n' eva olokesi na pi ālapi. atha kho sā itthi acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho, bahå me manussā satena pi sahassena pi pahiõanti, ayaü pana samaõo mayā sāmaü yāciyamāno na icchati ma¤ c' eva paņicchituü\<4>/ sabba¤ ca sāpateyyan ti sāņakaü nivāsetvā āyasmato Anuruddhassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaü Anuruddhaü etad avoca: accayo maü bhante accagamā yathā bālaü yathā måëhaü yathā akusalaü yāhaü evam akāsiü. tassā me bhante ayyo accayaü accayato paņigaõhatu āyatiü saüvarāyā 'ti. taggha taü bhagini accayo accagamā yathā bālaü yathā måëhaü yathā akusalaü, yā tvaü evam akāsi. yato ca kho tvaü bhagini accayaü accayato disvā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āy- Anur- sayaü ma¤c- C. 2 paņicchatu AB, sampaņicchatu C. 3 okkhipitvā AD, ukkhipitvā BC. 4 paņicchatu AB, sampaņicchituü C. >/ #<[page 019]># %% yathādhammaü paņikarosi, taü te mayaü paņigaõhāma, vuddhi h' esā bhagini ariyassa vinaye yo accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikaroti āyatiü ca saüvaraü āpajja- tãti. atha kho sā itthi tassā rattiyā accayena āyasmantaü Anuruddhaü paõãtena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaü Anuruddhaü bhuttā- viü onãtapattapāõiü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekam- antaü nisinnaü kho taü itthiü āyasmā Anuruddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. atha kho sā itthi āyasmatā Anuruddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampa- haüsitā āyasmantaü Anuruddhaü etad avoca: abhikkantaü bhante abhikkantaü bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya paņicchannaü vā vivareyya måëhassa vā maggaü ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evam eva ayyena Anu- ruddhena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaü bhante taü bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca, upāsikaü maü ayyo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. atha kho āyasmā Anuruddho Sāvatthiü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Anuruddho mātugāmena sahaseyyaü kappessatãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tvaü Anuruddha mātugāmena sahaseyyaü kappesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü Anuruddha mātugāmena sahaseyyaü kappessasi. n' etaü Anuruddha appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo pana 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. mātugāmo nāma manussitthi na yakkhã na petã na tiracchā- nagatā antamaso tadahujātāpi dārikā pag eva mahattarã. sahā 'ti ekato. seyyā nāma sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyena cchannā yebhuyyena paricchannā. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 020]># %<20 SUTTAVIBHAđGA. [VI. 2. 1-VII. 1.>% seyyaü kappeyyā 'ti atthaügate suriye mātugāme nipanne bhikkhu nipajjati,\<1>/ āpatti pācittiyassa. bhikkhu nipanne mātugāmo nipajjati, āpatti pācittiyassa. ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. uņņhahitvā punappunaü nipajjanti, āpatti pācittiyassa. ||1|| mātugāme mātugāmasa¤¤ã sahaseyyaü kappeti, āpatti pācittiyassa. mātugāme vematiko s. k., āpatti pācittiyassa. mātugāme amātugāmasa¤¤ã s. k., āpatti pācittiyassa. upaķķha- cchanne upaķķhaparicchanne, āpatti dukkaņassa. yakkhi- yā vā petiyā vā paõķakena vā tiracchānagatitthiyā vā s. k., āpatti dukkaņassa. amātugāme mātugāmasa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa, amātugāme vematiko, āpatti dukkaņassa. amātugāme amātugāmasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti sabbacchanne sabbāparicchanne, sabbaparicchan- ne sabbācchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyyena apari- cchanne, mātugāme nipanne bhikkhu nisãdati, bhikkhu nipanne\<2>/ mātugāmo nisãdati, ubho vā nisãdanti, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, VII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Udāyi Sāvatthiyaü kulåpako hoti ba- hukāni kulāni upasaükamati. atha kho āyasmā Udāyi pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena a¤¤a- taraü kulaü ten' upasaükami. tena kho pana samayena gharaõã nivesanadvāre nisinnā hoti, gharasuõhā āvasa- thadvāre nisinnā hoti. atha kho āyasmā Udāyi yena gha- raõã ten' upasaükami, upasaükamitvā gharaniyā upakaõõake dhammaü desesi. atha kho gharasuõhāya etad ahosi: kiü nu kho so samaõo sassuyā jāro udāhu obhāsatãti. atha kho āyasmā Udāyi gharaõiyā upakaõõake dhammaü desetvā yena gharasuõhā ten' upasaükami, upasaükamitvā ghara- suõhāya upakaõõake dhammaü desesi. atha kho gharaõiyā etad ahosi: kiü nu kho so samaõo gharasuõhāya jāro udāhu \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhikkhusmiü n- C. 2 bhikkhusmiü n- C. >/ #<[page 021]># %% obhāsatãti. atha kho āyasmā Udāyi gharasuõhāya upa- kaõõake dhammaü desetvā pakkāmi. atha kho gharaõã gharasuõhaü etad avoca: he je kin te eso samaõo avocā 'ti. dhammaü me ayye desesi, ayyāya pana kiü avocā 'ti. mayham pi dhammaü desesãti. tā ujjhāyanti khãyanti vipā- centi: kathaü hi nāma ayyo Udāyi upakaõõake dhammaü desessati. nanu nāma vissatthena vivaņena dhammo dese- tabbo 'ti. assosuü kho bhikkhå tāsaü itthãnaü ujjhā- yantãnaü khãyantãnaü vipācentãnaü. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Udāyi mātugāmassa dhammaü desessatãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tvaü Udāyi mātugāmassa dhammaü desesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa mātugāmassa dhammaü desessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaü deseyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤a- ttaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena upāsikā bhikkhå passitvā etad avocuü: iīgh' ayyā dhammaü desethā 'ti. na bhagini kappati mātugāmassa dhammaü desetun ti. iīgh' ayyā chappa¤cavācāhi dhammaü desetha, sakkā ettakena pi dhammo a¤¤ātun ti. na bhagini kappati mātugāmassa dhammaü desetun ti kukkuccāyantā na desesuü. upāsikā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma ayyā amhehi yāciyamānā dhammaü na desessantãti. assosuü kho bhi- kkhå tāsaü upāsikānaü ujjhāyantãnaü khãyantãnaü vipā- centãnaü. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pa- karaõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujā- nāmi bhikkhave mātugāmassa chappa¤cavācāhi dhammaü desetuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü deseyya, pācittiyan ti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 022]># %<22 SUTTAVIBHAđGA. [VII. 2-4. 2.>% eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤a- ttaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhaga- vatā anu¤¤ātaü mātugāmassa chappa¤cavācāhi dhammaü desetun ti te avi¤¤uü purisaviggahaü upanisãdāpetvā mātu- gāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü desenti. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå avi¤¤uü purisaviggahaü upa- nisãdāpetvā mātugāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü desessantãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave avi¤¤uü . . . desethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā avi¤¤uü . . . desessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü deseyya a¤¤atra vi¤¤unā purisaviggahena, pācittiyan ti. ||3|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. mātugāmo nāma manussitthi na yakkhã na petã na ti- racchānagatā, vi¤¤å paņibalā subhāsitadubbhāsitaü duņņhullā- duņņhullaü ājānituü. uttarichappa¤cavācāhãti atirekachappa¤cavācāhi. dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito deva- tābhāsito atthupasaühito dhammupasaühito. deseyyā 'ti, padena deseti, pade pade āpatti pācittiyassa; akkharāya deseti, akkharākkharāya\<1>/ āpatti pācittiyassa. a¤¤atra vi¤¤unā purisaviggahenā 'ti ņhapetvā vi¤¤uü purisaviggahaü. vi¤¤å nāma purisaviggaho paņibalo hoti subhāsitadubbhāsitaü duņņhullāduņņhullaü ājānituü. ||1|| mātugāme mātugāmasa¤¤ã uttarichappa¤cavācāhi dham- maü deseti a¤¤atra vi¤¤unā purisaviggahena, āpatti pācitti- yassa. mātugāme vematiko . . . purisaviggahena, āpatti pācittiyassa. mātugāme amātugāmasa¤¤ã . . . purisavigga- hena, āpatti pācittiyassa. yakkhiyā vā petiyā vā paõķakassa \<-------------------------------------------------------------------------- 1 akkharākkharāya AB, akkharāya akkharāya C. >/ #<[page 023]># %% vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā uttarichappa¤ca- vācāhi dh. d. a. v. purisaviggahena, āpatti dukkaņassa. amā- tugāme mātugāmasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. amātugāme ve- matiko, āpatti dukkaņassa. amātugāme amātugāmasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti vi¤¤unā purisaviggahena, chappa¤cavācāhi dha- mmaü deseti, ånakachappa¤cavācāhi dhammaü deseti, uņņha- hitvā puna nisãditvā deseti,\<1>/ mātugāmo uņņhahitvā puna nisãdati tasmiü deseti, a¤¤assa mātugāmassa deseti, pa¤haü pucchati, pa¤haü puņņho katheti, a¤¤ass' atthāya bhaõantaü mātugāmo suõāti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||4|| sattamaü. PâCITTIYA, VIII. Tena samayena buddho bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane kåņāgārasālāyaü. tena kho pana samayena sambahulā sandiņņhā sambhattā bhikkhå Vaggumudāya nadiyā tãre vassaü upagacchiüsu. tena kho pana samayena Vajjã dubbhikkhā hoti dvãhitikā setaņņhikā salākāvuttā na sukarā u¤chena paggahena yāpetuü. atha kho tesaü bhi- kkhånaü etad ahosi: etarahi kho Vajjã dubbhikkhā dvãhitikā . . . yāpetuü. kena nu kho mayaü upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaü vassaü vaseyyāma na ca piõķakena kilameyyāmā 'ti. ekacce evam āhaüsu: handa mayaü āvuso gihãnaü kammantaü adhiņņhema, evan te amhākaü dātuü ma¤¤issanti, evaü mayaü samaggā sammo- damānā avivadamānā phāsukaü vassaü vasissāma na ca piõķakena kilamissāmā 'ti. ekacce evam āhaüsu: alaü āvuso kiü gihãnaü kammantaü adhiņņhitena,\<2>/ handa mayaü āvuso gihãnaü dåteyyaü harāma, evan te amhākaü dātuü ma¤¤issanti, evaü mayaü samaggā sammodamānā avivada- mānā phāsukaü vassaü vasissāma na ca piõķakena kila- missāmā 'ti. ekacce evam āhaüsu: alaü āvuso kiü gihãnaü kammantaü adhiņņhitena, kiü gihãnaü dåteyyaü haņena,\<3>/ handa mayaü āvuso gihãnaü a¤¤ama¤¤assa uttarimanussa- dhammassa vaõõaü bhāsissāma asuko bhikkhu paņhamassa \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: tasmiü desetãti tasmiü khaõe deseti. sāmiatthe vā etaü bhummavacanaü, tassā desetãti attho. 2 kamm- adhiņņhitena (always) C, kamm- adhiņņhena AC. 3 duteyyaü harena AB, duteyyā-herena C. I have written, dåteyyaü haņena, as in vol. iii. p. 87. >/ #<[page 024]># %<24 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 1. 1-2.>% jhānassa lābhã, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhã, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhã, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhã, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmã, asuko bhikkhu anāgāmã, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaëabhi¤¤o 'ti. evan te amhākaü dātuü ma¤¤issanti, evaü mayaü samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaü vassaü vasissāma na ca piõķakena kilamissāmā 'ti. eso yeva kho āvuso seyyo yo amhākaü gihãnaü a¤¤ama¤¤assa uttarimanussadhammassa vaõõo bhāsito 'ti. atha kho te bhikkhå gihãnaü a¤¤am- a¤¤assa uttarimanussadhammassa vaõõaü bhāsiüsu: asuko bhikkhu paņhamassa jhānassa lābhã --pa-- asuko bhikkhu chaëabhi¤¤o 'ti. atha kho te manussā lābhā vata no su- laddhaü vata no yesaü no evaråpā bhikkhå vassaü upagatā, na vata no ito pubbe evaråpā bhikkhå vassaü upagatā yatha yime bhikkhå sãlavanto kalyāõadhammā 'ti, te na tādisāni bhojanāni attanā bhu¤janti mātāpitånaü denti putta- dārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaü denti ¤ātisālohitānaü denti yādisāni bhikkhånaü denti, na tādisāni khādaniyāni sāyaniyāni pānāni attanā pivanti mātāpitånaü denti puttadārassa denti dāsakammakarapori- sassa denti mittāmaccānaü denti ¤ātisālohitānaü denti yādisāni bhikkhånaü denti. atha kho te bhikkhå vaõõa- vanto ahesuü pãnindriyā pasannamukhavaõõā vippasanna- chavivaõõā. ||1|| āciõõam kho pan' etaü vassaü vutthānaü bhikkhånaü bhagavantaü dassanāya upasaükamituü. atha kho te bhi- kkhå vassaü vutthā temāsaccayena senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena Vesālã ten' upasaükamiüsu. anu- pubbena yena Vesālã Mahāvanaü kåņāgārasālā yena bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā bhagavantaü abhivā- detvā ekamantaü nisãdiüsu. tena kho pana samayena disāsu vassaü vutthā bhikkhå kisā honti låkhā dubbaõõā uppaõķu- ppaõķukajātā dhamanisanthatagattā, Vaggumudātãriyā pana bhikkhå vaõõavanto honti pãnindriyā pasannamukhavaõõā vippasannachavivaõõā. āciõõaü kho pan' etaü buddhānaü bhagavantānaü āgantukehi bhikkhåhi saddhiü paņisammo- dituü. atha kho bhagavā Vaggumudātãriye bhikkhå etad \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 025]># %% avoca: kacci bhikkhave khamanãyaü, kacci yāpanãyaü, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaü vassaü vasittha na ca piõķakena kilamitthā 'ti. khamanãyaü bha- gavā, yāpanãyaü bhagavā, samaggā ca mayaü bhante sammodamānā avivadamānā phāsukaü vassaü vasimhā na ca piõķakena kilamimhā 'ti. jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaü viditvā pucchanti, kālaü viditvā na pucchanti, atthasa¤hitaü tathāgatā pucchanti no anatthasa¤hitaü, anatthasa¤hite setughāto tathāgatānaü. dvãh' ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhå paņipucchanti dhammaü vā desessāma sāvakānaü vā sikkhāpadaü pa¤¤ā- pessāmā 'ti. atha kho bhagavā Vaggumudātãriye bhikkhå etad avoca: yathākathaü pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaü vassaü vasittha na ca piõķakena kilamitthā 'ti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. kacci pana vo bhikkhave bhåtan ti. bhåtaü bhagavā 'ti. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe bhikkhave udarassa kāraõā gihãnaü a¤¤am- a¤¤assa uttarimanussadhammassa vaõõaü bhāsissatha. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussa- dhammaü āroceyya, bhåtasmiü pācittiyan ti. ||2||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. anupasampanno nāma bhikkhu¤ ca bhikkhuni¤ ca ņhapetvā avaseso anupasampanno nāma. uttarimanussadhammo nāma jhānaü vimokkho samādhi samāpatti ¤āõadassanaü maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesapahānaü vinãvaraõatā cittassa su¤¤āgāre abhirati. jhānan ti paņhamaü jhānaü dutiyaü jhānaü tatiyaü jhānaü catutthaü jhānaü. vimokkho 'ti su¤¤ato vimokkho animitto vimokkho appaõi- hito vimokkho. samādhãti su¤¤ato samādhi animitto samādhi appaõihito samādhi. samāpattãti su¤¤atā samāpatti animittā samāpatti appaõi- hitā samāpatti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 026]># %<26 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 2. 1-2.>% ¤āõadassanan ti tisso vijjā. maggabhāvanā 'ti cattāro satipaņņhānā cattāro sammappa- dhānā cattāro iddhipādā pa¤c' indriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. phalasacchikiriyā 'ti sotāpattiphalassa sacchikiriyā sakad- āgāmiphalassa sacchikiriyā anāgāmiphalassa sacchikiriyā ara- hattaphalassa sacchikiriyā. kilesapahānan ti rāgassa pahānaü dosassa pahānaü mo- hassa pahānaü. vinãvaraõatā cittassā 'ti rāgā cittaü vinãvaraõatā dosā cittaü vinãvaraõatā mohā cittaü vinãvaraõatā. su¤¤āgāre abhiratãti paņhamena jhānena su¤¤āgāre abhirati dutiyena jhānena su¤¤āgāre abhirati tatiyena jhānena su¤¤ā- gāre abhirati catutthena jhānena su¤¤āgāre abhirati. ||1|| āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhamaü jhānaü samā- pajjin ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupa- sampannassa paņhamaü jhānaü samāpajjāmãti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņha- maü jhānaü samāpanno 'ti . . . paņhamassa jhānassa lābhi 'mhãti . . . paņhamassa jhānassa vasi 'mhãti . . . paņhamaü jhānaü sacchikataü mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa dutiyaü jhānaü, tatiyaü jhānaü, catutthaü jhānaü samāpajjiü, samāpajjāmi, samā- panno, catutthassa jhānassa lābhi 'mhi, vasi 'mhi, catutthaü jhānaü sacchikataü mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa su¤¤ataü vimokkhaü, ani- mittaü vimokkhaü, appaõihitaü vimokkhaü, su¤¤ataü samādhiü, animittaü samādhiü, appaõihitaü samādhiü samāpajjiü, samāpajjāmi, samāpanno, appaõihitassa samā- dhissa lābhi 'mhi, vasi 'mhi, appaõihito samādhi sacchikato mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupa- sampannassa su¤¤ataü samāpattiü, animittaü samāpattiü, appaõihitaü samāpattiü samāpajjiü, samāpajjāmi, samā- panno, appaõihitāya samāpattiyā lābhi 'mhi, vasi 'mhi, appaõihitā samāpatti sacchikatā mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa tisso vijjā sam- āpajjiü . . . tissannaü vijjānaü lābhi 'mhi . . . āpatti pācittiyassa --la--. āroceyyā 'ti anupasampannassa cattā- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 027]># %% ro satipaņņhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde samāpajjiü . . . catunnaü iddhipādānaü lābhi 'mhi . . . āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni samāpajjiü . . . pa¤cannaü balānaü lābhi 'mhi, vasi 'mhi, pa¤ca balāni sacchikatā mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupa- sampannassa satta bojjhaīge samāpajjiü . . . sattannaü bojjhaīgānaü lābhi 'mhi . . . āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa ariyaü aņņhaīgikaü maggaü samā- pajjiü . . . ariyassa aņņhaīgikassa maggassalābhi 'mhi . . . āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa sotā- pattiphalaü, sakadāgāmiphalaü, anāgāmiphalaü, arahattaü samāpajjiü . . . arahattassa lābhi 'mhi . . . āpatti pācitti- yassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa rāgo me catto, doso me catto, moho me catto vanto mutto pahãno paņinissaņņho ukkheņito samukkheņito 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa rāgā me cittaü vinãvaraõaü, dosā . . . mohā me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa su¤¤āgāre paņhamaü jhānaü, dutiyaü jhānaü, tatiyaü jhānaü, ca- tutthaü jhānaü samāpajjiü . . . su¤¤āgāre catutthassa jhānassa lābhi 'mhi . . . āpatti pācittiyassa. ||2|| āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü duti- ya¤ ca jhānaü samāpajjiü . . . sacchikataü mayā 'ti bha- õantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü tatiya¤ ca jhānaü . . . paņhama¤ ca jhānaü catuttha¤ ca jhānaü . . . āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü su¤¤a- ta¤ ca vimokkhaü, animitta¤ ca vimokkhaü, appaõihita¤ ca vimokkhaü, su¤¤ata¤ ca samādhiü, animitta¤ ca samādhiü, appaõihita¤ ca samādhiü samāpajjiü . . . sacchikato mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupa- sampannassa paņhama¤ ca jhānaü su¤¤ata¤ ca samāpattiü, animitta¤ ca samāpattiü, appaõihita¤ ca samāpattiü samā- pajjiü . . . sacchikatā mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācitti- yassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü tisso ca vijjā samāpajjiü . . . sacchikatā mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņha- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 028]># %<28 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 2. 3.>% ma¤ ca jhānaü cattāro ca satipaņņhāne, cattāro ca sammappa- dhāne, cattāro ca iddhipāde samāpajjiü . . . sacchikatā mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anu- pasampannassa paņhama¤ ca jhānaü pa¤ca ca indriyāni, pa¤ca ca balāni samāpajjiü . . . sacchikatā mayā 'ti bha- õantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü satta ca bojjhaīge, ariya¤ ca aņņhaīgi- kaü maggaü, sotāpattiphala¤ ca, sakadāgāmiphala¤ ca, anāgāmiphala¤ ca, arahatta¤ ca samāpajjiü . . . sacchika- taü mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü samāpajjiü samā- pajjāmi samāpanno --pa-- rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto . . . samukkheņito 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņha- ma¤ ca jhānaü samāpajjiü samāpajjāmi --pa-- sacchika- taü mayā rāgā ca me . . . dosā ca me . . . mohā ca me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa dutiya¤ ca jhānaü tatiya¤ ca jhānaü, dutiya¤ ca jhānaü catuttha¤ ca jhānaü samā- pajjiü . . . mohā ca me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa dutiya¤ ca jhānaü paņhama¤ ca jhānaü samāpajjiü . . . sacchikataü mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa . . . āroceyyā 'ti anupasampannassa mohā ca me cittaü vinãva- raõaü paņhama¤ ca jhānaü, dutiya¤ ca jhānaü, tatiya¤ ca jhānaü, catuttha¤ ca jhānaü samāpajjiü . . . sacchikataü mayā 'ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa --gha--. āroceyyā 'ti anupasampannassa mohā ca me cittaü vinãvaraõaü dosā ca me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü dutiya¤ ca jhānaü tatiya¤ ca jhānaü catuttha¤ ca jhānaü su¤¤ata¤ ca vimokkhaü animitta¤ ca vimokkhaü appaõi- hita¤ ca vimokkhaü su¤¤ata¤ ca samādhiü animitta¤ ca samādhiü appaõihita¤ ca samādhiü su¤¤ata¤ ca samā- pattiü animitta¤ ca samāpattiü appaõihita¤ ca samāpattiü tisso ca vijjā cattāro ca satipaņņhāne cattāro ca sammappa- dhāne cattāro ca iddhipāde pa¤ca ca indriyāni pa¤ca ca balāni satta ca bojjhaīge ariya¤ ca aņņhaīgikaü maggaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 029]># %% sotāpattiphala¤ ca sakadāgāmiphala¤ ca anāgāmiphala¤ ca arahatta¤ ca samāpajjiü samāpajjāmi samāpanno rāgo ca me catto doso ca me catto moho ca me catto vanto mutto pahãno paņinissaņņho ukkheņito samukkheņito rāgā ca . . . dosā ca . . . mohā ca me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti pācittiyassa. ||3|| āroceyyā 'ti anupasampannassa paņhamaü jhānaü samā- pajjin ti vattukāmo dutiyaü jhānaü samāpajjin ti bhaõantassa paņivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paņivijānantassa āpatti dukkaņassa. anupasampannassa paņhamaü jhānaü samā- pajjin ti vattukāmo tatiyaü jhānaü . . . catutthaü jhānaü . . . su¤¤ataü vimokkhaü . . . mohā me cittaü vinãvara- õan ti bhaõantassa paņivijānantassa āpatti pācittiyassa, na paņivijānantassa āpatti dukkaņassa. anupasampannassa dutiyaü jhānaü samāpajjin ti vattukā- mo --gha-- mohā me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa . . . paņhamaü jhānaü samāpajjin ti bhaõantassa paņivijā- nantassa . . . dukkaņassa. anupasampannassa mohā me cittaü vinãvaraõan ti vattu- kāmo paņhamaü jhānaü samāpajjin ti bhaõantassa . . . dosā me cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa paņivijānantassa . . . dukkaņassa. anupasampannassa paņhama¤ ca jhānaü dutiya¤ ca jhānaü tatiya¤ ca jhānaü catuttha¤ ca jhānaü --gha-- dosā ca me cittaü vinãvaraõan ti vattukāmo mohā me cittaü vinãva- raõan ti bhaõantassa paņivijānantassa . . . dukkaņassa. --gha--. anupasampannassa dutiya¤ ca jhānaü tatiya¤ ca jhānaü . . . mohā ca me cittaü vinãvaraõan ti vattukāmo paņhamaü jhānaü samāpajjin ti bhaõantassa . . . dukka- ņassa. ||4|| anupasampannassa yo te vihāre vasi so bhikkhu paņhamaü jhānaü samāpajji, samāpajjati, samāpanno, so bhikkhu paņha- massa jhānassa lābhã, vasã, tena bhikkhunā paņhamaü jhā- naü sacchikatan ti bhaõantassa āpatti dukkaņassa. anupa- sampannassa yo te vihāre vasi so bhikkhu dutiyaü jhānaü, tatiyaü jhānaü, catutthaü jhānaü, su¤¤ataü vimokkhaü . . . arahattaü samāpajji, samāpajjati, samāpanno --la-- tassa bhikkhuno rāgo catto --pa-- doso catto --pa-- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 030]># %<30 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 2. 5-IX. 1.>% moho catto vanto . . . samukkheņito, tassa bhikkhuno rāgā . . . dosā . . . mohā cittaü vinãvaraõan ti bhaõantassa āpatti dukkaņassa. anupasampannassa yo te vihāre vasi so bhikkhu su¤¤āgāre paņhamaü jhānaü, dutiyaü jhānaü, tatiyaü jhānaü, catutthaü jhānaü samāpajji, samāpajjati, samāpanno, so bhikkhu su¤¤āgāre catutthassa jhānassa lābhã, vasã, tena bhikkhunā su¤¤āgāre catutthaü jhānaü sacchika- tan ti bhaõantassa āpatti dukkaņassa. anupasampannassa yo te vihāraü paribhu¤ji, yo te cãvaraü paribhu¤ji, yo te piõķapātaü paribhu¤ji, yo te senāsanaü paribhu¤ji, yo te gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü pari- bhu¤ji . . . yena te vihāro paribhutto, yena te cãvaraü pari- bhuttaü, yena te piõķapāto paribhutto, yena te senāsanaü paribhuttaü, yena te gilānapaccayabhesajjaparikkhāro pari- bhutto\<1>/ . . . yaü tvaü āgamma vihāraü adāsi, cãvaraü adāsi, piõķapātaü adāsi, senāsanaü adāsi, gilānapaccayabhe- sajjaparikkhāraü adāsi, so bhikkhu su¤¤āgāre catutthaü jhānaü samāpajji . . . tena bhikkhunā su¤¤āgāre catutthaü jhānaü sacchikatan ti bhaõantassa āpatti dukkaņassa. ||5|| anāpatti upasampannassa bhåtaü āroceti, ādikammikassā 'ti. ||6||2|| aņņhamaü. PâCITTIYA, IX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto chabbaggi- yehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķanakato\<2>/ hoti. so sa¤ceta- nikaü sukkavisaņņhiāpattiü āpajjitvā saüghaü tassā āpattiyā parivāsaü yāci. tassa saügho tassā āpattiyā parivāsaü adāsi. tena kho pana samayena Sāvatthiyaü a¤¤atarassa pågassa saüghabhattaü hoti. so parivasanto\<3>/ bhattagge āsanapari- yante nisãdi. chabbaggiyā bhikkhå te upāsake etad avocuü: eso āvuso āyasmā Upanando Sakyaputto tumhākaü sambhā- vito kulåpako yen' eva hatthena saddhādeyyaü bhu¤jati ten' eva hatthena upakkamitvā asuciü mocesi,\<4>/ so sa¤cetanikaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yena te vihāro paribhutto yena te cãvaraü paribhuttaü yena te piõķapāto paribhutto yena te senāsanaü paribhuttaü yena te gil- paribhutto C. 2 bhaõķanaü karonto C. 3 parivasanto AB, parivāsaü vasanto C. 4 mocesi AC, moceceti (sic) B. >/ #<[page 031]># %% sukkavisaņņhiāpattiü āpajjitvā saüghaü tassā āpattiyā pari- vāsaü yāci, tassa saügho tassā āpattiyā parivāsaü adāsi, so parivasanto\<1>/ āsanapariyante nisinno 'ti.\<2>/ ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhussa duņņhullaü āpattiü anupa- sampannassa ārocessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave bhikkhussa duņņhullaü āpattiü anupasampannassa ārocethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- tha¤ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhussa . . . ārocessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa duņņhullaü āpattiü anupasampannassa āroceyya a¤¤atra bhikkhusammu- tiyā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. duņņhullā nāma āpatti cattāri ca pārājikāni terasa ca saüghādisesā. anupasampanno nāma bhikkhu¤ ca bhikkhuni¤ ca ņhapetvā avaseso anupasampanno nāma. āroceyyā 'ti āroceyya itthiyā vā purisassa vā gahaņņhassa vā pabbajitassa vā. a¤¤atra bhikkhusammutiyā 'ti ņhapetvā bhikkhusammutiü. atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā na kulapariyantā, atthi bhikkhusammuti kulapariyantā na āpattipariyantā, atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā ca kulapariyantā ca, atthi bhikkhusammuti n' eva āpattipariyantā na kulapari- yantā. āpattipariyantā nāma āpattiyo pariggahitāyo honti ettakāhi āpattãhi ārocetabbo 'ti. kulapariyantā nāma kulāni pariggahitāni honti ettakesu kulesu ārocetabbo 'ti. āpatti- pariyantā ca kulapariyantā ca nāma āpattiyo ca pariggahitāyo honti kulāni ca pariggahitāni honti ettakāhi āpattãhi ettakesu kulesu ārocetabbo 'ti. n' eva āpattipariyantā na kulapari- yantā nāma āpattiyo ca apariggahitāyo honti kulāni ca apariggahitāni honti. āpattipariyante yā āpattiyo parigga- hitāyo honti tā āpattiyo ņhapetvā a¤¤āhi āpattãhi āroceti, āpatti pācittiyassa. kulapariyante yāni kulāni pariggahitāni \<-------------------------------------------------------------------------- 1 so parivāsa vasanto C. 2 nisinno ti C, nisinno hotãti AB. >/ #<[page 032]># %<32 SUTTAVIBHAđGA. [IX. 2. 1-X. 1.>% honti tāni kulāni ņhapetvā a¤¤esu kulesu āroceti, āpatti pā- cittiyassa. āpattipariyante ca kulapariyante ca yā āpattiyo pariggahitāyo honti tā āpattiyo ņhapetvā yāni kulāni parigga- hitāni honti tāni kulāni ņhapetvā a¤¤āhi āpattãhi a¤¤esu kulesu āroceti, āpatti pācittiyassa. n' eva āpattipariyante na kulapariyante anāpatti. ||1|| duņņhullāya āpattiyā duņņhullāpattisa¤¤ã anupasampannassa āroceti a¤¤atra bhikkhusammutiyā, āpatti pācittiyassa. du- ņņhullāya āpattiyā vematiko an. ār. a¤¤. bh., āpatti pācitti- yassa. duņņhullāya āpattiyā aduņņhullāpattisa¤¤ã an. ār. a¤¤. bh., āpatti pācittiyassa. aduņņhullaü āpattiü āroceti, āpatti dukkaņassa. anupasampannassa duņņhullaü vā aduņņhullaü vā ajjhācāraü āroceti, āpatti dukkaņassa. aduņņhullāya āpattiyā duņņhullāpattisa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. aduņņhullāya āpattiyā vematiko, āpatti dukkaņassa. aduņņhullāya āpattiyā aduņņhullāpattisa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti vatthuü āroceti no āpattiü, āpattiü āroceti no vatthuü, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, X. Tena samayena buddho bhagavā âëaviyaü viharati Aggāëave cetiye. tena kho pana samayena âëavikā bhikkhå navakammaü karontā pathaviü khaõanti pi khaõā- penti pi. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma samaõā Sakyaputtiyā pathaviü khaõissanti pi khaõāpessanti pi. ekindriyaü samaõā Sakyaputtiyā jãvaü viheņhentãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü ujjhāyantānaü khãyantānaü vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma âëavikā bhikkhå pathaviü khaõissanti pi khaõāpessanti pãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave pathaviü khaõatha pi khaõāpetha pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā pathaviü khaõissatha pi khaõāpessatha pi. jãvasa¤¤ino hi mogha- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 033]># %% purisā manussā pathaviyā. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu pathaviü khaõeyya vā khaõāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. pathavã nāma, dve pathaviyo, jātā ca pathavã ajātā ca pathavã. jātā nāma pathavã suddhapaüsu suddhamattikā appapāsāõā appasakkharā appakaņhalā appamarumbā\<1>/ appa- vālikā yebhuyyena paüsu yebhuyyena mattikā; adaķķhāpi vuccati jātā pathavã; yo pi paüsupu¤jo vā mattikāpu¤jo vā atirekacātumāsaü ovaņņho ayam pi vuccati jātā pathavã. ajātā nāma pathavã suddhapāsāõā suddhasakkharā suddha- kaņhalā suddhamarumbā suddhavālikā appapaüsu appamatti- kā yebhuyyena pāsāõā yebhuyyena sakkharā yebhuyyena kaņhalā yebhuyyena marumbā yebhuyyena vālikā; daķķhāpi vuccati ajātā pathavã, yo pi paüsupu¤jo vā mattikāpu¤jo vā omakacātumāsaü\<2>/ ovaņņho ayam pi vuccati ajātā pathavã. khaõeyyā 'ti sayaü khaõati, āpatti pācittiyassa. khaõā- peyyā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti pācittiyassa. sakiü āõatto bahukaü pi khaõati, āpatti pācittiyassa. ||1|| pathaviyā pathavãsa¤¤i khaõati vā khaõāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā dahati vā dahāpeti vā, āpatti pācittiyassa. pathaviyā vematiko\<3>/ khaõati vā . . . dahāpeti vā, āpatti dukkaņassa. pathaviyā apathavãsa¤¤ã\<3>/ khaõati vā . . . dahā- peti vā, anāpatti. apathaviyā pathavãsa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa. apathaviyā vematiko, āpatti dukkaņassa. apathaviyā apathavãsa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti imaü jāna imaü dehi imaü āhara iminā attho imaü kappiyaü karohãti bhaõati, asa¤cicca, asatiyā, ajā- nantassa, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dasamaü. tass' uddānaü: musā, omasa-pesu¤¤aü, pada-seyyāya\<4>/ ve duve,\<5>/ a¤¤atra vi¤¤unā, bhåtā, duņņhullāpatti, khaõanā 'ti. paņhamo vaggo. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 appamarumpā, suddhamarumpā, yebh- marumpā, all the MSS. Comp. Dãpavaüsa 19.2. 2 omakac- ABD, uõakac- C. 3 in the cases of "pathaviyā vematiko" and "p- apathavãsa¤¤ã," C has, respectively, "āpattiyassa" (sic), and, "āpatti pācittiyassa." 4 padaseyyāya AB, padaso seyya C. 5 Correct, te duve? Comp. the second Table of Contents after Pāc. 20. >/ #<[page 034]># %<34 SUTTAVIBHAđGA. [XI. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, XI. Tena samayena buddho bhagavā âëaviyaü viharati Aggāëave cetiye. tena kho pana samayena âëavikā bhikkhå navakammaü karontā rukkhaü chindanti pi chedā- penti pi, a¤¤ataro pi âëaviko bhikkhu rukkhaü chindati, tasmiü rukkhe adhivatthā\<1>/ devatā taü bhikkhuü etad avoca: mā bhante attano bhavanaü kattukāmo mayhaü bha- vanaü chindãti. so bhikkhu anādiyanto chindi yeva tassā ca devatāya dārakassa bāhuü ākoņesi. atha kho tassā devatāya etad ahosi: yaü nånāhaü imaü bhi- kkhuü idh' eva jãvitā voropeyyan ti. atha kho tassā deva- tāya etad ahosi: na kho me taü patiråpaü yāhaü imaü bhikkhuü idh 'eva jãvitā voropeyyaü. yaü nånāhaü bha- gavato etam atthaü āroceyyan ti. atha kho sā devatā yena bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā bhagavato etam atthaü ārocesi. sādhu sādhu devate, sādhu kho tvaü devate taü bhikkhuü jãvitā na voropesi. sac' ajja tvaü devate taü bhikkhuü jãvitā voropeyyāsi, bahu¤ ca tvaü devate apu¤¤aü pasaveyyāsi. gaccha tvaü devate, amukasmiü okāse rukkho vivitto, tasmiü upagacchā 'ti. manussā ujjhā- yanti khãyanti vipācenti: katha¤ hi nāma samaõā Sakya- puttiyā rukkhaü chindissanti pi chedāpessanti pi. ekindri- yaü samaõā Sakyaputtiyā jãvaü viheņhentãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü ujjhāyantānaü khãyantānaü vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khã- yanti vipācenti: katha¤ hi nāma âëavikā bhikkhå rukkhaü chindissanti pi chedāpessanti pãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave rukkhaü chindatha pi chedāpetha pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā rukkhaü chindissathāpi chedāpessathāpi. jãva- sa¤¤ino hi moghapurisā manussā rukkhasmiü. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: bhåtagāmapātabyatāya pācittiyan ti. ||1|| bhåtagāmo nāma, pa¤ca bãjajātāni, målabãjaü khandha- bãjaü phaëubãjaü aggabãjaü bãjabãja¤ c' eva pa¤camaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 adhivattā ABC; comp. Mahāvagga I. 20.5, etc. >/ #<[page 035]># %% målabãjaü nāma haliddi\<1>/ siīgiveraü vacaü\<2>/ vacatthaü ativisaü kaņukarohiõã usãraü bhaddamuttakaü yāni vā pan' a¤¤āni pi atthi måle jāyanti måle sa¤jāyanti, etaü målabãjaü nāma. khandhabãjaü nāma assattho nigrodho pilakkho\<3>/ udumbaro kacchako kapiņhano yāni vā pana a¤¤āni pi atthi khandhe jāyanti khandhe sa¤jāyanti, etaü khandhabãjaü nāma. pha- ëubãjaü nāma ucchu veëu naëo yānivā pan' a¤¤āni pi atthi pabbe jāyanti pabbe sa¤jāyanti, etaü phaëubãjaü nāma. aggabãjaü nāma ajjukaü phaõijjakaü hiriveraü yāni vā pan' a¤¤āni pi atthi agge jāyanti agge sa¤jāyanti, etaü aggabãjaü nāma. bãjabãjaü nāma pubbaõõaü aparaõõaü yāni vā pan' a¤¤āni pi atthi bãje jāyanti bãje sa¤jāyanti, etaü bãjabãjaü nāma. ||1|| bãje bãjasa¤¤ã chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedā- peti vā pacati vā pacāpeti vā, āpatti pācittiyassa. bãje vema- tiko\<4>/ chindati vā . . . pacāpeti vā, āpatti dukkaņassa. bãje abãjasa¤¤ã\<4>/ chindati vā . . . pacāpeti vā, anāpatti. abãje bãjasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. abãje vematiko, āpatti dukka- ņassa. abãje abãjasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti imaü jāna imaü dehi imaü āhara iminā attho imaü kappiyaü karohãti bhaõati, asa¤cicca, asatiyā, ajā- nantassa, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, XII. Tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena āyasmā Channo anācāraü ācaritvā saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno a¤¤en' a¤¤aü paņicarati: ko āpanno kiü āpanno kismiü āpanno kathaü āpanno kaü bhaõatha kiü bhaõathā 'ti. ye te bhikkhå appicchā te . . . vipācenti: katha¤ hi nāma āyasmā Channo saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno a¤¤en' a¤¤aü paņicarissati: ko . . . bhaõathā 'ti --pa--. saccaü kira tvaü Channa saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤ji- yamāno a¤¤en' a¤¤aü paņicarasi: ko . . . bhaõathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa saüghamajjhe . . . bhaõathā 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 haliddhi AB, haliddi C. 2 pacaü BC; in A the reading is doubtful, either pacaü or vacaü. Comp. Mahāvagga, VI.3.1 with the various readings. 3 milakkhu AB, milakkho C. Read, pilakkho. 4 In the cases of "bãje vematiko" and "bãje ab-," C has, respectively, "āpatti pācittiyassa," and, "anāpatti pācittiyassa." >/ #<[page 036]># %<36 SUTTAVIBHAđGA. [XII. 1-2.>% n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave saügho Channassa bhikkhuno a¤¤avā- dakaü ropetu. eva¤ ca pana bhikkhave ropetabbaü. byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpetabbo: suõātu me bhante saügho. ayaü Channo bhikkhu saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno a¤¤en' a¤¤aü paņicarati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho Channassa bhikkhuno a¤¤a- vādakaü ropeyya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. ayaü Channo . . . paņicarati. saügho Channassa bhikkhu- no a¤¤avādakaü ropeti. yassāyasmato khamati Channassa bhikkhuno a¤¤avādakassa ropanā so tuõh' assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. ropitaü saüghena Channassa bhi- kkhuno a¤¤avādakaü. khamati . . . dhārayāmãti. atha kho bhagavā āyasmantaü Channaü anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: a¤¤avādake pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena āyasmā Channo saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno a¤¤en' a¤¤aü paņicaranto āpattiü āpajjissāmãti tuõhibhåto saüghaü viheseti.\<1>/ ye te bhikkhå appicchā te . . . vipācenti: katha¤ hi nāma āyasmā Channo saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno tuõhibhåto saüghaü vihesessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Channa saügha- majjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno tuõhibhåto saüghaü vi- hesesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa saüghamajjhe . . . vihesessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave saügho Channassa bhikkhuno vihesakaü ropetu. eva¤ ca pana . . . (as above, ch.1; instead of a¤¤avādakaü read vihesakaü; instead of a¤¤en' a¤¤aü paņicarati read tuõhibhåto saüghaü viheseti) . . . imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: a¤¤avādake vihesake pācittiyan ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 viheņheti, viheķheti, vihedheti C. >/ #<[page 037]># %% a¤¤avādako nāma saüghamajjhe vatthusmiü vā āpattiyā vā anuyu¤jiyamāno taü na kathetukāmo taü na ugghāņetu- kāmo a¤¤en' a¤¤aü paņicarati: ko āpanno kiü āpanno kismiü āpanno kathaü āpanno kaü bhaõatha kiü bhaõathā 'ti, eso a¤¤avādako nāma. vihesako nāma saüghamajjhe vatthusmiü vā āpattiyā vā anuyu¤jiyamāno taü na kathetukāmo taü na ugghāņetukāmo tuõhibhåto saüghaü viheseti,\<1>/ eso vihesako nāma. aropite a¤¤avādake saüghamajjhe vatthusmiü vā āpattiyā vā anuyu¤jiyamāno taü na kathetukāmo taü na ugghāņetu- kāmo a¤¤en' a¤¤aü paņicarati: ko . . . bhaõathā 'ti, āpatti dukkaņassa. aropite vihesake saüghamajjhe vatthusmiü . . . na ugghāņetukāmo tuõhibhåto saüghaü viheseti, āpatti dukkaņassa. ropite a¤¤avādake . . . bhaõathā 'ti, āpatti pācitti- yassa. ropite vihesake . . . viheseti, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã a¤¤avādake vihesake āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko a¤¤. vih. āpatti pācittiyassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã a¤¤. vih. āpatti pācittiyassa. adhammakamme dhamma- kammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ajānanto pucchati, gilāno\<2>/ na katheti, saüghassa bhaõķanaü vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatãti na katheti, saüghabhedo vā saügharāji vā bhavissatãti na katheti, adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaü karissatãti na katheti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||3|| dutiyaü. PâCITTIYA, XIII. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā Dabbo Mallaputto saüghassa senāsana¤ ca pa¤¤ā- peti bhattāni ca uddisati. tena kho pana samayena Metti- yabhummajakā bhikkhå navakā c' eva honti appapu¤¤ā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 viheņheti, viheķheti, vihedheti C. 2 gilāno vā AB, gilāno CD. >/ #<[page 038]># %<38 SUTTAVIBHAđGA. [XIII. 1-3. 2.>% ca, yāni saüghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaü pāpuõanti lāmakāni ca bhattāni. te āyasmantaü Dabbaü Mallaputtaü bhikkhå ujjhāpenti:\<1>/ chandāya Dabbo Mallaputto senāsanaü pa¤¤āpeti chandāya ca bhattāni uddisatãti. ye te bhikkhå appicchā te . . . vipācenti: katha¤ hi nāma Mettiya- bhummajakā bhikkhå āyasmantaü Dabbaü Mallaputtaü bhikkhå ujjhāpessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave Dabbaü Mallaputtaü bhikkhå ujjhāpethā 'ti.\<1>/ saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā Dabbaü Mallaputtaü bhikkhå ujjhāpessatha.\<1>/ n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: ujjhāpanake pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena Mettiyabhummajakā bhikkhå bhagavatā ujjhāpanakaü paņikkhittan ti ettāvatā bhikkhå sossantãti\<2>/ bhikkhånaü sāmantā āyasmantaü Dabbaü Malla- puttaü khãyanti: chandāya Dabbo Mallaputto senāsanaü pa¤¤āpeti chandāya ca bhattāni uddisatãti. ye te . . . (as ch.1; instead of bhikkhå ujjhāpessatha etc. read khãyissatha) . . . imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: ujjhāpanake khãyanake pācittiyan ti. ||2|| ujjhāpanakaü nāma, upasampannaü saüghena sammataü senāsanapa¤¤āpakaü vā bhattuddesakaü vā yāgubhājakaü vā phalabhājakaü vā khajjabhājakaü vā appamattakavissajja- kaü vā avaõõaü kattukāmo ayasaü kattukāmo maīkuü kattukāmo upasampannaü ujjhāpeti vā khãyati vā, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã ujjhāpanake khãya- nake āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko ujjh. kh. āpatti pācittiyassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã ujjh. kh. āpatti pācittiyassa. anupasampannaü ujjhāpeti vā khãyati vā, āpatti dukkaņassa. upasampannaü saüghena asammataü senāsanapa¤¤āpakaü vā . . . maīkuü kattukā- mo upasampannaü vā anupasampannaü vā ujjhāpeti vā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhikkhu ujjhāpenti, bhikkhu ujjhāpetha, bhikkhuü ujjhāpessatha A, bhikkhå ujjh- B, bhikkhuü ujjh- C. Buddh.: Dabbaü Mallaputtaü bhikkhå ujjhāpentãti chandāya Dabbo Mallaputto 'tiādãni vadantā taü āyasmantaü tehi bhikkhåhi avajānāpenti ava¤¤āya olokāpenti lāmakato vā cintāpentãti attho,... ojjhāpentãti pi pāņho ayam ev'attho. 2 bhikkhå vihesantãti (-titi A) AB, bh- sossantãti C. >/ #<[page 039]># %% khãyati vā, āpatti dukkaņassa. anupasampannaü saüghena sammataü vā asammataü vā senāsanapa¤¤āpakaü vā . . . maīkuü kattukāmo upasampannaü vā anupasampannaü vā ujjhāpeti vā khãyati vā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhamma- kammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontaü ujjhāpeti vā khãyati vā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| tatiyaü. PâCITTIYA, XIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhå hemantike kāle ajjhokāse senāsanaü pa¤¤āpetvā kāyaü otāpento\<1>/ kāle ārocite taü pakkamantā n' eva uddhariüsu na uddharāpesuü anāpucchā pakkamiüsu. senāsanaü ovaņņhaü hoti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå ajjhokāse senāsanaü pa¤¤āpetvā taü pakkamantā n' eva uddharissanti na uddha- rāpessanti anāpucchā pakkamissanti, senāsanaü ovaņņhan ti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü. saccaü kira bhikkhave bhikkhå ajjhokāse --la-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu saüghikaü ma¤caü vā pãņhaü vā bhisiü vā kocchaü vā ajjhokāse santharitvā vā santharā- petvā vā taü pakkamanto n' eva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaü vā gaccheyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå ajjhokāse vasitvā kālass' eva senāsanaü atiharanti. addasa kho bhagavā te bhikkhå kālass' eva senāsanaü atiharante, disvāna etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave aņņha māse\<2>/ avassikasaükete \<-------------------------------------------------------------------------- 1 akāpento A, otāpento B, otāpentā C. Buddh.: kāyaü otāpento 'ti ma¤capithādãsu nisinnā bālātapena kāyaü otāpentā. 2 After aņņha māse AB insert vasituü. >/ #<[page 040]># %<40 SUTTAVIBHAđGA. [XIV. 1. 2-2. 3.>% maõķape vā rukkhamåle vā yattha kākā vā kulalā vā na åhananti tattha\<1>/ senāsanaü nikkhipitun ti. ||2||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. saüghikaü nāma saüghassa dinnaü hoti pariccattaü. ma¤co nāma, cattāro ma¤cā, masārako\<2>/ bundikābaddho kuëirapādako āhaccapādako. pãņhaü nāma, cattāri pãņhāni, masārakaü bundikābaddhaü kuëirapādakaü āhaccapādakaü. bhisi nāma pa¤ca bhisiyo uõõabhisi colabhisi vākabhisi tiõabhisi paõõabhisi. kocchaü nāma vākamayaü vā usãramayaü vā mu¤jama- yaü vā babbajamayaü vā anto saüveņhetvā\<3>/ baddhaü hoti. santharitvā 'ti sayaü santharitvā. santharāpetvā 'ti a¤¤aü santharāpetvā. anupasampannaü santharāpeti, tassa palibodho.\<4>/ upasampannaü santharāpeti, santhārakassa\<5>/ palibodho. taü pakkamanto n' eva uddhareyyā 'ti na sayaü uddha- reyya. na uddharāpeyyā 'ti na a¤¤aü uddharāpeyya. anāpucchaü vā gaccheyyā 'ti bhikkhuü vā sāmaõeraü vā ārāmikaü vā anāpucchā majjhimassa purisassa leķķupātaü atikkamantassa āpatti pācittiyassa. ||1|| saüghike saüghikasa¤¤ã ajjhokāse santharitvā vā santha- rāpetvā vā taü pakkamanto n' eva uddhareyya na uddha- rāpeyya anāpucchaü vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. saüghike vematiko --la-- saüghike puggalikasa¤¤ã ajjho- kāse . . . gaccheyya, āpatti pācittiyassa. cimilikaü\<6>/ vā uttarattharaõaü vā bhummattharaõaü vā taņņikaü vā cammakhaõķaü vā pādapu¤chaniü vā phalakapãņhaü vā ajjhokāse . . . gaccheyya, āpatti dukkaņassa. puggalike saüghikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. puggalike vematiko, āpatti dukkaņassa. puggalike puggalikasa¤¤ã, a¤¤assa puggalike āpatti dukkaņassa, attano puggalike anāpatti. ||2|| anāpatti uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpucchaü\<7>/ gacchati, otāpento gacchati, kenaci palibuddhaü hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tattha A, tatteva C. B omits this word. 2 Buddh. (comp. Minayeff, Prātimoksha, p. 86): masārako 'ti ma¤capāde vijjhitvā tattha aņņaniyo pavesetvā kato. bundi- kābaddho 'ti aņņanãhi ma¤capāde ķasāpetvā pallaīkasaükhe- pena kato. kuëirapādako 'ti assameõķakādãnaü pādasadisehi pādehi kato yo vā pana koci vaīkapādako ayaü vuccati kuëiyapādako. āhaccapādako 'ti, ayaü pana āhaccapādako nāma majjho (read, ma¤co) aīge vijjhitvā kato hotãti evaü payato (read, parato) pāëiyaü yeva vutto (see Pācittiya,18). tasmā aņaniyo vijjhitvā tattha pādasãkhaü (read, pādasikhaü ) pavesetvā upari āõiü datvā katama¤co āhaccapādako 'ti veditabbo. pãthe pi es' eva nayo. 3 Instead of saüvedhetvā (pavedhetvā D), which is the reading of the MSS., we ought to read saüveņhetvā. Comp. Minayeff's edition of the Pātimokkha, p. 86. 4 The MSS. read constantly balibodho. 5 santhatassa AB, saõņhārakassa C. 6 Buddh.: cimilikā nāma sudhādiparikammakatāya bhåmiyā vaõõānurakkhanattaü katā hoti, taü heņņhā pattharitvā upari kaņasārakaü pattharanti. uttarattharaõaü nāma ma¤capãņhānaü upari attaharitabbakapaccattharaõaü. bhummattharaõaü nāma bhåmiyaü attharitabbā kaņasārakādivikati. teņņikaü (sic) nāma tālapaõõehi vā vākehi vā katataņņikā. cammakhaõķo nāma sãhabyagghadãpitaracchacammādãsu pi yaü ki¤ci cammaü;... phalakapithaü nāma phalakamayaü pithaü, athavā phalaka¤ c'eva dārumayapitha¤ ca. 7 āpucchaü AB, pucchā C, āpucchitvā D. >/ #<[page 041]># %% PâCITTIYA, XV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhå sahāyakā honti. te vasantāpi ekato 'va vasanti pakkamantāpi ekato 'va pakka- manti. te a¤¤atarasmiü saüghike vihāre seyyaü santha- ritvā taü pakkamantā n' eva uddhariüsu na uddharāpesuü anāpucchā pakkamiüsu. senāsanaü upacikāhi khāyitaü hoti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma sattarasavaggiyā bhikkhå saüghike vihāre seyyaü santharitvā taü pakkamantā n' eva uddharissanti na uddha- rāpessanti anāpucchā pakkamissanti, senāsanaü upacikāhi khāyitan ti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü --la--. saccaü kira bhikkhave sattarasavaggiyā bhikkhå saüghike vihāre . . . n' eva uddhariüsu na uddharāpesuü anāpucchā pakkamiüsu . . . khāyitan ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma te bhikkhave moghapu- risā saüghike vihāre . . . khāyitaü. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu saüghike vihāre seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā taü pakkamanto n' eva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaü vā gaccheyya, pācitti- yan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. saüghiko nāma vihāro saüghassa dinno hoti pariccatto. seyyaü nāma bhisi cimilikā uttarattharaõaü bhummattha- raõaü taņņikā cammakhaõķo nisãdanaü paccattharaõaü tiõa- santhāro paõõasanthāro. santharitvā 'ti sayaü santharitvā. santharāpetvā 'ti a¤¤aü santharāpetvā. taü pakkamanto n' eva uddhareyyā 'ti na sayaü uddha- reyya. na uddharāpeyyā 'ti na a¤¤aü uddharāpeyya. anā- pucchaü vā gaccheyyā 'ti bhikkhuü vā sāmaõeraü vā ārā- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 042]># %<42 SUTTAVIBHAđGA. [XV. 2. 1-XVI. 1.>% mikaü vā anāpucchā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaü atikkamantassa āpatti pācittiyassa, aparikkhittassa ārāmassa upacāraü atikkamantassa āpatti pācittiyassa. ||1|| saüghike saüghikasa¤¤ã seyyaü santharitvā vā santharā- petvā vā taü pakkamanto n' eva uddhareyya na uddha- rāpeyya anāpucchaü vā gaccheyya, āpatti pācittiyassa. saüghike vematiko seyyaü . . . gaccheyya, āpatti pācitti- yassa. saüghike puggalikasa¤¤ã seyyaü . . . gaccheyya, āpatti pācittiyassa. vihārassa upacāre vā upaņņhānasālāyaü vā maõķape vā rukkhamåle vā seyyaü . . . gaccheyya, āpatti dukkaņassa. ma¤caü vā pãņhaü vā vihāre vā\<1>/ vihārass' upacāre vā upaņņhānasālāyaü vā maõķape vā rukkhamåle vā santharitvā vā santharāpetvā vā . . . gaccheyya, āpatti dukkaņassa. puggalike saüghikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. puggalike vematiko, āpatti dukkaņassa. puggalike puggali- kasa¤¤ã, a¤¤assa puggalike āpatti dukkaņassa, attano pugga- like anāpatti. ||2|| anāpatti uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpucchaü gacchati,\<2>/ kenaci palibuddhaü hoti, sāpekkho gantvā tattha ņhito āpucchati, kenaci palibuddho hoti, āpa- dāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| pa¤camaü. PâCITTIYA, XVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå varaseyyāyo pali- buddhanti. therā bhikkhå vuņņhāpenti. atha kho chabba- ggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: kena nu kho ma- yaü upāyena idh' eva vassaü vaseyyāmā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå there bhikkhå anupakhajja seyyaü kappenti yassa sambādho bhavissati so pakkamissatãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå there bhikkhå anupakhajja seyyaü kappessantãti. atha kho te bhikkhå . . . \<-------------------------------------------------------------------------- 1 C omits vihāre vā. 2 āpucchā (omitting gacchati) C. >/ #<[page 043]># %% ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave there . . . kappethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā there . . . kappessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasā- dāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu saüghike vihāre jānaü pubbupagataü bhikkhuü anupakhajja seyyaü kappeyya yassa sambā- dho bhavissati so pakkamissatãti etad eva paccayaü karitvā ana¤¤aü, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti --la--. saüghiko nāma vihāro saüghassa dinno hoti pariccatto. jānāti nāma,\<1>/ vuķķho 'ti jānāti, gilāno 'ti jānāti, saüghassa dinno 'ti jānāti. anupakhajjā 'ti anupavisitvā. seyyaü kappeyyā 'ti ma¤cassa vā pãņhassa vā pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāre seyyaü santharati vā santha- rāpeti vā, āpatti dukkaņassa. abhinisãdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. etad eva paccayaü karitvā ana¤¤an ti na a¤¤o koci paccayo hoti anupakhajja seyyaü kappetuü. ||1|| saüghike saüghikasa¤¤ã anupakhajja seyyaü kappeti, āpatti pācittiyassa. saüghike vematiko an. s. k., āpatti pācittiyassa. saüghike puggalikasa¤¤ã an. s. k., āpatti pā- cittiyassa. ma¤cassa vā pãņhassa vā pavisantassa vā nikkha- mantassa vā upacāraü ņhapetvā seyyaü santharati vā santha- rāpeti vā, āpatti dukkaņassa. abhinisãdati vā abhinipajjati vā, āpatti dukkaņassa. vihārassa upacāre vā upaņņhānasālā- yaü vā maõķape vā rukkhamåle vā ajjhokāse vā seyyaü santharati vā santharāpeti vā, āpatti dukkaņassa. abhinisã- dati vā abhinipajjati vā, āpatti dukkaņassa. puggalike saüghikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. puggalike vematiko, āpatti dukkaņassa. puggalike puggalikasa¤¤ã, a¤¤assa puggalike āpatti dukkaņassa, attano puggalike anāpatti. ||2|| anāpatti gilāno pavisati, sãtena vā uõhena vā pãëito pavi- sati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 jānti nāma C. >/ #<[page 044]># %<44 SUTTAVIBHAđGA. [XVII. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, XVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhå a¤¤ataraü paccanti- maü mahāvihāraü\<1>/ paņisaükharonti idha mayaü vassaü vasissāmā 'ti. addasaüsu kho chabbaggiyā bhikkhå sattarasavaggiye bhikkhå vihāraü paņisaükharonte, disvāna evam āhaüsu: ime āvuso sattarasavaggiyā bhikkhå vihāraü paņisaükharonti. handa ne vuņņhāpessāmā 'ti. ekacce evam āhaüsu: āgamethāvuso yāva paņisaükharonti, paņisaükhate vuņņhāpessāmā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå sattara- savaggiye bhikkhå etad avocuü: uņņhetāvuso, amhākaü vihāro pāpuõātãti. nanu āvuso paņigacc' eva\<2>/ ācikkhitabbaü, maya¤ c' a¤¤aü paņisaükhareyyāmā 'ti. nanu āvuso\<3>/ saüghiko vihāro 'ti. āmāvuso saüghiko vihāro 'ti. uņņhe- tāvuso, amhākaü vihāro pāpuõātãti. mahallako āvuso\<4>/ vi- hāro, tumhe pi vasatha mayaü pi vasissāmā 'ti. uņņhetāvuso, amhākaü vihāro pāpuõātãti kupitā anattamanā gãvāyaü gahetvā nikkaķķhanti. te nikkaķķhiyamānā rodanti. bhi- kkhå evam āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā amhe saüghi- kā vihārā nikkaķķhantãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā bhikkhå saüghikā vihārā nikkaķķhissantãti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave kupitā . . . nikkaķķhathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā kupitā . . . nikkaķķhissatha. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuü kupito anattamano saüghikā vihārā nikkaķķheyya vā nikkaķķhāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 (beginning of the chapter), mahāvihāraü AB, vihāraü C. 2 paņikacceva the MSS. 3 nanu āvuso AB, handānānuvuso C. 4 āvuso AB, āmāvuso C >/ #<[page 045]># %% bhikkhun ti a¤¤aü bhikkhuü. kupito anattamano 'ti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. saüghiko nāma vihāro saüghassa dinno hoti pariccatto. nikkaķķheyyā 'ti gabbhe gahetvā pamukhaü nikkaķķhati,\<1>/ āpatti pācittiyassa. pamukhe gahetvā bahi nikkaķķhati, āpatti pācittiyassa. ekena payogena bahuke pi dvāre atikkā- meti, āpatti pācittiyassa. nikkaķķhāpeyyā 'ti, a¤¤aü ānā- peti, āpatti dukkaņassa. sakiü āõatto bahuke pi dvāre atikkā- meti, āpatti pācittiyassa. ||1|| saüghike saüghikasa¤¤ã kupito anattamano nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. saüghike vema- tiko kupito . . . nikkaķķhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. saüghike puggalikasa¤¤ã kupito . . . nikkaķķhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. tassa parikkhāraü nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti dukkaņassa. vihārassa upacārā vā upaņņhānasālāya vā maõķapā vā rukkhamålā vā ajjhokāsā vā nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti dukkaņassa. tassa parikkhāraü n. vā n. vā, āpatti dukkaņassa. anupa- sampannaü vihārā vā vihārassa upacārā vā . . . ajjhokāsā vā n. vā n. vā, āpatti dukkaņassa. tassa parikkhāraü n. vā n. vā, āpatti dukkaņassa. puggalike saüghikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. puggalike vematiko, āpatti dukkaņassa. pugga- like puggalikasa¤¤ã, a¤¤assa puggalike āpatti dukkaņassa, attano puggalike anāpatti. ||2|| anāpatti alajjiü nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, tassa parikkhāraü n. vā n. vā, ummattakaü n. vā n. vā, tassa parikkhāraü n. vā n. vā, bhaõķanakārakaü kalahakārakaü vivādakārakaü bhassakārakaü saüghe adhikaraõakārakaü n. vā n. vā, tassa parikkhāraü n. vā n. vā, antevāsikaü vā saddhi- vihārikaü vā na sammāvattantaü n. vā n. vā, tassa parikkhā- raü n. vā n. vā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| sattamaü. PâCITTIYA, XVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana \<-------------------------------------------------------------------------- 1 (in the case of "gabbhe gahetvā pamukhaü nikkaķķhati") āpatti pācittiyassa AB, āp- dukkaņassa C. >/ #<[page 046]># %<46 SUTTAVIBHAđGA. [XVIII. 1-2. 3.>% samayena dve bhikkhå saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā eko heņņhā viharati eko upari. uparimo bhikkhu āhaccapā- dakaü ma¤caü sahasā abhinisãdi. ma¤capādo nippaņitvā\<1>/ heņņhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi, so bhikkhu vissaram akāsi. bhikkhå upadhāvitvā taü bhikkhuü etad avocuü: kissa tvaü āvuso vissaram akāsãti. atha kho so bhikkhu bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma bhikkhu saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā āhaccapādakaü ma¤caü sahasā abhinisãdissatãti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü --la--. saccaü kira tvaü bhikkhu saüghike . . . abhinisãda- sãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa saüghike . . . abhinisãdissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā āhaccapādakaü ma¤caü vā pãņhaü vā abhinisãdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. saüghiko nāma vihāro saüghassa dinno hoti pariccatto. vehāsakuņã nāma majjhimassa purisassa asãsaghaņņā. āhaccapādako nāma ma¤co aīge vijjhitvā ņhito hoti. āhaccapādakaü nāma pãņhaü aīge vijjhitvā ņhitaü hoti. abhinisãdeyyā 'ti, tasmiü abhinisãdati, āpatti pācittiyassa. abhinipajjeyyā 'ti tasmiü abhinipajjati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| saüghike saüghikasa¤¤ã uparivehāsakuņiyā āhaccapāda- kaü ma¤caü vā pãņhaü vā abhinisãdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. saüghike vematiko --la-- saüghike puggalikasa¤¤ã . . . abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. puggalike saüghikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. puggalike vema- tiko, āpatti dukkaņassa puggalike puggalikasa¤¤ã, a¤¤assa puggalike āpatti dukkaņassa, attano puggalike anāpatti. ||2|| anāpatti avehāsakuņiyā, sãsaghaņņāya,\<2>/ heņņhā aparibhogaü hoti, padarasa¤citaü hoti, paņāõi\<3>/ dinnā hoti, tasmiü ņhito gaõhati vā laggeti vā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| aņņhamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 nippaņitvā AB, paripatitvā C. nippatitvā D. Comp. the various readings at Cull. Vi.2.7. 2 sãsasaüghaņņāya AB, sisaghattāya C, sãseghaņņāya D. 3 paņāni dinnā hoti AB, paņāni dinnāni honti C. Buddh.: paņāõi dinnaü hotãti ma¤capidhānaü (sic) pādasikhāsu āõi dinno hoti. >/ #<[page 047]># %% PâCITTIYA, XIX. Tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena āyasmato Channassa upaņņhāko mahāmatto āyasmato Channassa vihāraü kārāpeti. atha kho āyasmā Channo katapariyosi- taü vihāraü punappunaü chādāpeti punappunaü limpāpeti.\<1>/ atibhārito vihāro paripati. atha kho āyasmā Channo tiõa¤ ca kaņņha¤ ca saükaķķhanto a¤¤atarassa brāhmaõassa yava- khettaü dåsesi. atha kho so brāhmaõo ujjhāyati khãyati vipāceti: katha¤ hi nāma bhaddantā amhākaü yavakhettaü dåsessantãti. assosuü kho bhikkhå tassa brāhmaõassa ujjhā- yantassa khãyantassa vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā te . . . vipācenti: katha¤ hi nāma āyasmā Channo kata- pariyositaü vihāraü punappunaü chādāpessati punappunaü limpāpessati,\<1>/ atibhārito vihāro paripatãti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü --la--. saccaü kira tvaü Channa katapariyositaü . . . paripatãti. saccaü bhagavā. viga- rahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa katapariyositaü . . . paripati. n' etaü moghapurisa appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: mahallakaü pana bhikkhunā vihāraü kārayamānena yāva dvārakosā aggaëaņņhapanāya ālokasandhiparikammāya dvitticchadanassa\<2>/ pariyāyaü appaharite ņhitena adhi- ņņhātabbaü. tato ce uttari appaharite pi ņhito adhiņņha- heyya, pācittiyan ti. ||1|| mahallako nāma vihāro sassāmiko vuccati. vihāro nāma ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā. kārayamānenā 'ti karonto vā kārāpento vā. yāva dvārakosā 'ti piņņhasaüghāņassa samantā\<3>/ hatthapāsā. aggaëaņņhapanāyā 'ti dvāraņņhapanāya. ālokasandhiparikammāyā 'ti vātapānaparikammāya seta- vaõõaü kāëavaõõaü gerukaparikammaü mālākammaü latā- kammaü makaradantakaü pa¤capaņņhikaü.\<4>/ \<-------------------------------------------------------------------------- 1 lippāpesi, lippāpessati C, lepāpeti, lepāpessati AB. D has limpāpetabbo. 2 dvitticch- AB, dvatt- CD. 3 samantā ABD, sāmantā C. 4 pa¤capaņikaü A, -phaņikaü B, -patikaü C. Comp. Cull. V. 11.6, Var. Readings. >/ #<[page 048]># %<48 SUTTAVIBHAđGA. [XIX. 2. 1-XX. 1.>% dvitticchadanassa\<1>/ pariyāyaü appaharite ņhitena adhiņņhā- tabban ti, haritaü nāma pubbaõõaü aparaõõaü. sace harite ņhito adhiņņhāti, āpatti dukkaņassa. maggena chā- dentassa dve magge adhiņņhahitvā tatiyaü maggaü āõā- petvā pakkamitabbaü. pariyāyena chādentassa dve pari- yāye adhiņņhahitvā tatiyaü pariyāyaü āõāpetvā pakkami- tabbaü. tato ce uttari appaharite pi ņhito adhiņņhaheyyā 'ti, iņņhakāya chādentassa iņņhakiņņhakāya āpatti pācittiyassa. silāya chādentassa silāya silāya āpatti pācittiyassa. sudhāya chādentassa piõķe piõķe āpatti pācittiyassa. tiõena chā- dentassa karaëe karaëe āpatti pācittiyassa. paõõena chā- dentassa paõõe paõõe āpatti pācittiyassa. ||1|| atirekadvittipariyāye atirekasa¤¤ã adhiņņhāti, āpatti pācitti- yassa. atirekadvittipariyāye vematiko adh., āpatti pācitti- yassa. atir. ånakasa¤¤ã adh., āpatti pācittiyassa. åna- kadvittipariyāye atirekasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ånakadv. vematiko, āpatti dukkaņassa. ånakadv. ånakasa¤¤ã, anā- patti. ||2|| anāpatti dvittipariyāye, ånakadvittipariyāye, leõe, gu- hāya, tiõakuņikāya, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, vāsā- gāraü ņhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, XX. Tena samayena buddho bhagavā âëaviyaü viharati Aggālave cetiye. tena kho pana samayena âëavikā bhi- kkhå navakammaü karontā jānaü sappāõakaü udakaü tiõam pi mattikam pi si¤canti pi si¤cāpenti pi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma âëavikā bhikkhå jānaü sappāõakaü . . . si¤cāpessanti pãti. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü --la--. saccaü kira tumhe bhikkhave jānaü sappāõakaü . . . si¤cāpetha pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā jānaü sappāõakaü . . . si¤cāpessatha pi. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dvitticch- AB, dvatt- CD. >/ #<[page 049]># %% n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü sappāõakaü udakaü tiõaü vā mattikaü vā si¤ceyya vā si¤cāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti\<1>/ nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti.\<2>/ si¤ceyyā 'ti sayaü si¤cati, āpatti pācittiyassa. si¤cāpeyyā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti pācittiyassa. sakiü āõatto bahu- kaü pi si¤cati, āpatti pācittiyassa. ||1|| sappāõake sappāõakasa¤¤ã tiõaü vā mattikaü vā si¤cati vā si¤cāpeti vā, āpatti pācittiyassa. sappāõake vematiko\<3>/ . . . si¤cāpeti vā, āpatti dukkaņassa. sappāõake appāõa- kasa¤¤ã . . . si¤cāpeti vā, anāpatti. appāõake sappāõaka- sa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. appāõake vematiko, āpatti dukka- ņassa. appāõake appāõakasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dasamaü. tass' uddānaü: bhåtaü, a¤¤āya, ujjhāyaü, pakkamantena te duve, pubbe, nikkaķķhan' -āhacca dvāra-sappāõakena cā 'ti. bhåtagāmavaggo dutiyo. PâCITTIYA, XXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena therā bhikkhå bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhā- rānaü. atha kho chabbaggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhå bhikkhuniyo ova- dantā lābhino honti {cãvara- parikkhārānaü}. handāvuso mayam pi bhikkhuniyo ovadāmā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avocuü: amhe \<-------------------------------------------------------------------------- 1 jānan ti C. 2 a¤¤o v. t. āroceti C. 3 In the case of "sapp- vematiko," C has āp- pācittiyassa. In the same MS. the following case ("sappāõake app-," etc.) is left out. >/ #<[page 050]># %<50 SUTTAVIBHAđGA. [XXI. 1.>% pi bhaginiyo upasaükamatha, mayam pi ovadissāmā 'ti. atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhå ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā chabbaggiye bhikkhå abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. atha kho chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunãnaü paritta¤ ¤eva dhammiü kathaü katvā divasaü tiracchānakathāya vãtināmetvā uyyojesuü gacchatha bhaginiyo 'ti. atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. ekamantaü ņhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etad avoca: kacci bhikkhuniyo ovādo iddho ahosãti. kuto bhante ovādo iddho bhavissati, ayyā chabbaggiyā paritta¤ ¤eva . . . uyyojesun ti. atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. atha kho tā bhi- kkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā . . . sampahaüsitā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā chabbaggiye bhi- kkhå paņipucchi: saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhunã- naü paritta¤ ¤eva . . . uyyojethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe mogha- purisā bhikkhunãnaü paritta¤ ¤eva . . . uyyojessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave bhikkhunovādakaü sammannituü. eva¤ ca pana bhikkhave sammannitabbo. paņhamaü bhi- kkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpetabbo: suõātu me bhante saügho. yadi saüghassa pattakallaü saügho itthannāmaü bhikkhuü bhikkhunovādakaü sammanneyya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. saügho itthannāmaü bhikkhuü bhikkhu- novādakaü sammannati. yassāyasmato khamati itthannā- massa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammuti . . . bhā- seyya. dutiyam pi etam atthaü vadāmi --la-- tatiyam pi etam atthaü vadāmi: suõātu me . . . bhāseyya. sam- mato saüghena itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako. khamati . . . dhārayāmãti. atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhå anekapariyāyena \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 051]># %% vigarahitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena therā bhikkhå sammatā bhikkhu- niyo ovadantā tath' eva lābhino honti cãvarapiõķapātasenā- sanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. atha kho chabba- ggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhå sammatā bhikkhuniyo ovadantā tath' eva lābhino honti cãvara- parikkhārānaü. handāvuso mayam pi nissã- maü gantvā a¤¤ama¤¤aü bhikkhunovādakaü sammannitvā bhikkhuniyo ovadāmā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå nissãmaü gantvā a¤¤. bh. samm. bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avocuü: mayam pi bhaginiyo sammatā, amhe pi upa- saükamatha, mayam pi ovadissāmā 'ti. atha kho tā bhi- kkhuniyo . . . (etc. as above, ch.1) . . . vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhi- kkhave aņņhah' aīgehi samannāgataü bhikkhuü bhikkhu- novādakaü sammannituü: sãlavā hoti pātimokkhasaüva- rasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü sabya¤janaü kevalapari- puõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti tathāråp' assa dhammā bahussutā honti dhātā\<1>/ vacasā paricitā ma- nasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso, kalyāõa- vāco hoti kalyāõavākkaraõo, yebhuyyena bhikkhunãnaü piyo hoti manāpo, paņibalo hoti bhikkhuniyo ovadituü, na kho pan' etaü bhagavantaü uddissa pabbajitāya kāsāya- vatthavasanāya garudhammaü ajjhāpannapubbo hoti, vãsati- vasso vā hoti atirekavãsativasso vā. anujānāmi bhikkhave imehi aņņhah' aīgehi samannāgataü bhikkhuü bhikkhuno- vādakaü sammannitun ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dhātā AC, tathā B. Buddh.: bahusutā honti tasmā bahusuto, dhātā tasmā sutadharo. Comp. Cullavagga, IV.14. 19; IX. 5.1. >/ #<[page 052]># %<52 SUTTAVIBHAđGA. [XXI. 3. 1-2.>% yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. asammato nāma ¤atticatutthena kammena asammato. bhikkhuniyo nāma ubhatosaüghe upasampannā. ovadeyyā 'ti aņņhahi garudhammehi ovadati, āpatti pācitti- yassa. a¤¤ena dhammena ovadati, āpatti dukkaņassa. ekato upasampannaü ovadati, āpatti dukkaņassa. tena sammatena bhikkhunā pariveõaü sammajjitvā pāni- yaü paribhojaniyaü upaņņhāpetvā āsanaü pa¤¤āpetvā duti- yaü gahetvā nisãditabbaü. bhikkhunãhi tattha gantvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü nisãditabbaü. tena bhi- kkhunā pucchitabbā: samagga 'ttha bhaginiyo 'ti. sace samagga 'mhāyyā 'ti bhaõanti, vattanti bhaginiyo aņņha garudhammā 'ti. sace vattant' ayyā 'ti bhaõanti eso bhagi- niyo ovādo 'ti niyyādetabbo. sace na vattant' ayyā 'ti bhaõanti, osāretabbā: vassasatupasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikammaü kātabbaü; ayam pi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikka- manãyo. na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaü vasi- tabbaü; ayam pi dhammo . . . anatikkamanãyo. anvaddha- māsaü bhikkhuniyā bhikkhusaüghato dve dhammā paccā- siüsitabbā uposathapucchaka¤ ca ovādupasaükamana¤ ca; ayam pi dhammo . . . anatikkamanãyo. vassaü vutthāya bhikkhuniyā ubhatosaüghe tãhi ņhānehi pavāretabbaü diņņhena vā sutena vā parisaīkāya vā; ayam pi dhammo . . . anatikkamanãyo. garudhammaü ajjhāpannāya bhi- kkhuniyā ubhatosaüghe pakkhamānattaü caritabbaü; ayam pi . . . anatikkamanãyo. dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaüghe upasampadā pariyesitabbā; ayam pi . . . anatikkamanãyo. na bhi- kkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhā- sitabbo; ayam pi . . . anatikkamanãyo. ajjatagge ovaņo bhikkhunãnaü bhikkhåsu vacanapatho, anovaņo bhikkhå- naü bhikkhunãsu vacanapatho; ayam pi . . . anatikkamanãyo 'ti. sace samagga 'mhāyyā 'ti bhaõantaü\<1>/ a¤¤aü dhammaü bhaõati, āpatti dukkaņassa. sace vagga 'mhāyyā 'ti bha- õantaü aņņha garudhamme bhaõati, āpatti dukkaņassa. ovādaü aniyyādetvā a¤¤aü dhammaü bhaõati, āpatti dukkaņassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: bhaõantan ti ... bhaõantaü bhikkhunisaüghaü. >/ #<[page 053]># %% adhammakamme adhammakammasa¤¤ã vaggaü bhikkhu- nãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adham- makamme adhammakammasa¤¤ã vaggaü bhikkhunãsaüghaü vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. adh. adh. v. bh. samaggasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme vematiko vaggaü bhikkhunãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . samagga- sa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã vaggaü bhikkhunã- saüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . samaggasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã samaggaü bhi- kkhunãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . samaggasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme vematiko samaggaü bhikkhunãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . samagga- sa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã samaggaü bhikkhu- nãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . {samaggasa¤¤ã} ovadati, āpatti pācittiyassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã vaggaü bhikkhunã- saüghaü vaggasa¤¤ã ovadati . . . vematiko ovadati . . . samaggasa¤¤ã ovadati, āpatti dukkaņassa. dhammakamme vematiko vaggaü . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme dhammakammasa¤¤ã vaggaü . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã samaggaü . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme vematiko samaggaü . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme dhammakammasa¤¤ã samaggaü bhikkhu- nãsaüghaü vaggasa¤¤ã ovadati, āpatti dukkaņassa, . . . vematiko ovadati, āpatti dukkaņassa, . . . samaggasa¤¤ã ovadati, anāpatti. ||2|| anāpatti uddesaü dento, paripucchaü dento, osārehi ayyā 'ti vuccamāno osāreti, pa¤haü pucchati, pa¤haü puņņho ka- theti, a¤¤ass' atthāya bhaõantaü bhikkhuniyo suõanti, sikkha- mānāya, sāmaõeriyā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| paņhamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 054]># %<54 SUTTAVIBHAđGA. [XXII. 1.>% PâCITTIYA, XXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sam- ayena therā bhikkhå bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. tena kho pana samayena āyasmato Cåëapanthakassa pariyāyo hoti bhikkhuniyo ovadituü. bhikkhuniyo evam āhaüsu: na dāni ajja ovādo iddho bhavissati, ta¤ ¤eva dāni udānaü ayyo Cåëapanthako\<1>/ punappunaü bhaõissatãti. atha kho tā bhi- kkhuniyo yenāyasmā Cåëapanthako ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā āyasmantaü Cåëapanthakaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, ekamantaü nisinnā kho tā bhikkhu- niyo āyasmā Cåëapanthako etad avoca: samagga 'ttha bhagi- niyo 'ti. samagga 'mhāyyā 'ti. vattanti bhaginiyo aņņha garudhammā 'ti. vattant' ayyā 'ti. eso bhaginiyo ovādo 'ti niyyādetvā imaü udānaü punappunaü abhāsi: adhicetaso appamajjato munino monapathesu sikkhato sokā na bhavanti tādino upasantassa sadā satãmato 'ti. bhikkhuniyo evam āhaüsu: nanu avocumhā na dāni ajja ovādo iddho bhavissati, ta¤ ¤eva dāni udānaü ayyo Cåëa- panthako punappunaü bhaõissatãti. assosi kho āyasmā Cåëapanthako tāsaü bhikkhunãnaü imaü kathāsallāpaü. atha kho āyasmā Cåëapanthako vehāsaü abbhuggantvā ākāse antalikkhe caīkamati pi tiņņhati pi nisãdati pi seyyam pi kappeti dhåmāyati\<2>/ pi pajjalati pi antarāpi dhāyati\<3>/ ta¤ ¤eva udānaü bhaõati a¤¤a¤ ca bahuü buddhavacanaü. bhikkhu- niyo evam āhaüsu: acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho na vata no ito pubbe ovādo evaü iddho bhåtapubbo yathā ayyassa Cåëapanthakassā 'ti. atha kho āyasmā Cåëapanthako tā bhikkhuniyo yāva samandhakārā ovaditvā uyyojesi gaccha- tha bhaginiyo 'ti. atha kho tā bhikkhuniyo nagaradvāre thakkite bahinagare vasitvā kālass' eva nagaraü pavisanti. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: abrahmacāriniyo imā bhikkhuniyo, ārāme bhikkhåhi saddhiü vasitvā idāni nagaraü pavisantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Cåëapantako, Cåëapantakassa, etc., AB, Culapaõņh- and once, Culapann- C. 2 dhumāyati AC, dhumāhati B. 3 antarāpi dhāyati ABD, antaradhāyati pi C. >/ #<[page 055]># %% naü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Cåëapanthako atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadissatãti --la--. saccaü kira tvaü Cåëapanthaka atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü Cåëapanthaka . . . ovadissasi. n' etaü Cåëa- panthaka appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: sammato ce pi bhikkhu atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyan ti. ||1|| sammato nāma ¤atticatutthena kammena sammato. atthaügate suriye 'ti oggate suriye. bhikkhuniyo nāma ubhatosaüghe upasampannā. ovadeyyā 'ti aņņhahi vā garudhammehi a¤¤ena vā dhamme- na ovadati, āpatti pācittiyassa. ||1|| atthaügate atthaügatasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. atthaügate vematiko ovadati, āpatti pācittiyassa. atthaü- gate anatthaügatasa¤¤ã ovadati, āpatti pācittiyassa. ekato- upasampannaü ovadati, āpatti dukkaņassa. anatthaügate atthaügatasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anatthaügate vema- tiko, āpatti dukkaņassa. anatthaügate anatthaügatasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti uddesaü dento, paripucchaü dento, osārehi ayyā 'ti vuccamāno osāreti, pa¤haü pucchati, pa¤haü puņņho katheti, a¤¤ass' atthāya bhaõantaü bhikkhuniyo suõanti, sikkhamānāya, sāmaõeriyā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. PâCITTIYA, XXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Ka- pilavatthusmiü Nigrodhārāme. tena kho pana sama- yena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunåpassayaü upa- saükamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. bhikkhu- niyo chabbaggiyā bhikkhuniyo etad avocuü: eth' ayye \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 056]># %<56 SUTTAVIBHAđGA. [XXIII. 1-2.>% ovādaü gamissāmā 'ti. yaü hi mayaü ayye gaccheyyāma ovādassa kāraõā, ayyā chabbaggiyā idh' eva amhe ovadantãti. bhikkhuniyo . . . vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ovadissantãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunåpassayaü . . . ovadissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave . . . ovadathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā . . . ovadissatha, n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena Mahāpajāpati Gotamã gilānā hoti. therā bhikkhå yena Mahāpajāpati Gotamã ten' upa- saükamiüsu, upasaükamitvā Mahāpajāpatiü Gotamiü etad avocuü: kacci te Gotami khamanãyaü, kacci yāpanãyan ti. na me ayyā khamanãyaü na yāpanãyaü. iīgh' ayyā dhammaü desethā 'ti. na bhagini kappati bhikkhunåpassayaü upa- saükamitvā bhikkhuniyā dhammaü desetun\<1>/ ti kukkuccā- yantā na desesuü. atha kho bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Mahāpajāpati Gotamã ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. nisajja kho bhagavā Mahāpajāpatiü Gotamiü etad avoca: kacci te Gotami khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe me bhante therā bhikkhå āgantvā dhammaü desenti, tena me phāsu\<2>/ hoti.\<3>/ idāni pana bhagavatā paņikkhittan ti kukkuccāyantā na desenti, tena me na phāsu hotãti. atha kho bhagavā Mahāpajāpatiü Gotamiü dhammiyā kathāya . . . sampa- haüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave bhikkhunåpassayaü upa- saükamitvā gilānaü bhikkhuniü ovadituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yaü hi AB, ampi C. 2 bhikkhuniyo dhammaü des- AB, dh- bhikkhuõiyo d- C. Read, bhikkhuniyā dh- d-. 3 tena me bhante ph- hoti C. >/ #<[page 057]># %% yo pana bhikkhu bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ovadeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthāyaü samayo: gilānā hoti bhikkhunã, ayaü tattha samayo 'ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhunåpassayo nāma yattha bhikkhuniyo ekarattaü pi vasanti. upasaükamitvā 'ti tattha gantvā. bhikkhuniyo nāma ubhatosaüghe upasampannā. ovadeyyā 'ti aņņhahi garudhammehi ovadati, āpatti pācitti- yassa. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. gilānā nāma bhikkhunã na sakkoti ovādāya vā saüvāsāya vā gantuü. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ã bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā a¤¤atra samayā ovadati, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematiko . . . ovadati, āpatti pācittiyassa. upasampannāya anupasampannasa¤¤ã . . . ovadati, āpatti pācittiyassa. a¤¤ena dhammena ovadati, āpatti dukkaņassa. ekatoupasampannāya ovadati,\<1>/ āpatti dukkaņassa. anupa- sampannāya upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupa- sampannāya vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti samaye, uddesaü dento, paripucchaü dento . . . (as Pāc. XXII.2.3) . . . ādikammikassā 'ti. ||3||3|| tatiyaü. PâCITTIYA, XXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena therā bhikkhå bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. chabbaggiyā bhikkhå evaü vadanti: na bahukatā therā bhikkhå bhikkhuniyo ovadituü, āmisahetu therā bhikkhå \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ekatoupasampannāya ovadati ABC, ekatoupasannāya D. >/ #<[page 058]># %<58 SUTTAVIBHAđGA. [XXIV. 1-2.>% bhikkhuniyo ovadantãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: katha¤ hi nāma chabbaggiyā bhikkhå evaü vakkh- anti: na bahukatā . . . ovadantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave evaü vadetha: na bahukatā . . . ova- dantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma tumhe moghapurisā evaü vakkhatha: na bahukatā . . . ovadantãti. n' etaü moghapurisā appasannā- naü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu evaü vadeyya: āmisahetu therā bhikkhå bhikkhuniyo ovadantãti, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. āmisahetå 'ti cãvarahetu piõķapātahetu senāsanahetu gilā- napaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu påjanahetu. evaü vadeyyā 'ti upasampannaü saüghena sammataü bhikkhunovādakaü avaõõaü kattukāmo ayasaü kattukāmo maīkuü kattukāmo evaü vadeti: cãvarahetu . . . påjana- hetu ovadatãti bhaõati, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã evaü vadeti, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko evaü vadeti, āpatti pācittiyassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã evaü va- deti, āpatti pācittiyassa. upasampannaü saüghena asamma- taü bhikkhunovādakaü avaõõaü k. ayasaü k. maīkuü k. evaü vadeti: cãvarahetu . . . påjanahetu ovadatãti bhaõati, āpatti dukkaņassa. anupasampannaü saüghena sammataü vā asammataü vā bhikkhunovādakaü avaõõaü kattukāmo . . . bhaõati, āpatti dukkaņassa. adhammakamme dhamma- kammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti pakatiyā cãvarahetu . . . påjanahetu ovadantaü bhaõati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 059]># %% PâCITTIYA, XXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu Sāvatthiyaü a¤¤atarissā visi- khāya piõķāya carati. a¤¤atarāpi bhikkhunã tassā visikhāya piõķāya carati. atha kho so bhikkhu taü bhikkhuniü etad avoca: gaccha bhagini amukasmiü okāse bhikkhā diyyatãti. sāpi kho evam āha: gacch' ayya asukasmiü okāse bhikkhā diyyatãti. te abhiõhadassanena sandiņņhā ahesuü. tena kho pana samayena saüghassa cãvaraü bhā- jiyyati. atha kho sā bhikkhunã ovādaü gantvā yena so bhikkhu ten' upasaükami, upasaükamitvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. ekamantaü ņhitaü kho taü bhikkhuniü so bhikkhu etad avoca: ayaü me bhagini cãvarapaņiviso, sādiyissasãti. ām' ayya dubbalacãvara 'mhãti. atha kho so bhikkhu tassā bhikkhuniyā cãvaraü adāsi. so pi kho bhikkhu dubbalacãvaro hoti. bhikkhå taü bhikkhuü etad avocuü: karohi dāni te āvuso cãvaran ti. atha kho so bhikkhu bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu bhikkhu- niyā cãvaraü dassatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu bhikkhuniyā cãvaraü adāsãti. saccaü bhagavā. ¤ātikā te bhikkhu a¤¤ātikā 'ti. a¤¤ātikā bhagavā 'ti. a¤¤ātako moghapurisa a¤¤ātikāya bhikkhuniyā na jānāti patiråpaü vā apatiråpaü vā santaü vā asantaü vā. kathaü hi nāma tvaü moghapurisa a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü dassasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü dadeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå kukkuccāyantā bhikkhu- nãnaü pārivattakaü cãvaraü na denti. bhikkhuniyo . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā amhākaü pārivattakaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 060]># %<60 SUTTAVIBHAđGA. [XXV. 2-XXVI. 1.>% cãvaraü na dassantãti. assosuü kho bhikkhå tāsaü bhikkhu- nãnaü . . . vipācentãnaü. atha kho te bhikkhå . . . āro- cesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhi- kkhave pa¤cannaü pārivattakaü dātuü: bhikkhussa, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaõerassa, sāmaõeriyā. anu- jānāmi bhikkhave imesaü pa¤cannaü pārivattakaü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü dadeyya a¤¤atra pārivattakā, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. a¤¤ātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāma- hayugā asambaddhā. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. a¤¤atra pārivattakā 'ti ņhapetvā pārivattakaü deti, āpatti pācittiyassa. ||1|| a¤¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã cãvaraü deti a¤¤atra pārivatta- kā, āpatti pācittiyassa. a¤¤ātikāya vematiko . . . a¤¤āti- kāya ¤ātikasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ekatoupa- sampannāya cãvaraü deti a¤¤atra pārivattakā, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya vematiko, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya ¤ātikasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ¤ātikāya, pārivattakaü, parittena vā vipulaü vipulena vā parittaü, bhikkhunã vissāsaü gaõhāti, tāvakā- likaü gaõhāti, cãvaraü ņhapetvā a¤¤aü parikkhāraü deti, sikkhamānāya, sāmaõeriyā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| pa¤camaü. PâCITTIYA, XXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Udāyi paņņho\<1>/ hoti cãvarakammaü kātuü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņho AB, paņņho CD. Comp. Suttavibh. Nissagg VI.1. >/ #<[page 061]># %% a¤¤atarā bhikkhunã yenāyasmā Udāyi ten' upasaükami, upa- saükamitvā āyasmantaü Udāyiü etad avoca: sādhu me bhante ayyo cãvaraü sibbetå 'ti. atha kho āyasmā Udāyi tassā bhikkhuniyā cãvaraü sibbetvā surattaü suparikamma- kataü katvā majjhe paņibhānacittaü\<1>/ vuņņhāpetvā\<2>/ saüharitvā nikkhipi. atha kho sā bhikkhunã yenāyasmā Udāyi ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Udāyiü etad avoca: kahan taü bhante\<3>/ cãvaran ti. handa bhagini imaü cãvaraü, yathāsaühaņaü haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhu- nãsaügho ovādaü āgacchati tadā imaü cãvaraü pārupitvā bhikkhunãsaüghassa piņņhito piņņhito āgacchā 'ti. atha kho sā bhikkhunã taü cãvaraü yathāsaühaņaü haritvā\<4>/ yadā bhikkhunãsaügho ovādaü āgacchati tadā taü cãva- raü pārupitvā bhikkhunãsaüghassa piņņhito piņņhito āgacchati. manussā . . . vipācenti: yāva chinnikā imā bhikkhuniyo dhuttikā\<5>/ ahirikāyo, yatra hi nāma cãvare paņi- bhānacittaü vuņņhāpessantãti. bhikkhuniyo evam āhaüsu: kass' idaü kamman ti. ayyassa Udāyissā 'ti. ye pi te chinnakā dhuttakā ahirikā tesaü pi evaråpaü na sobheyya, kim pan' ayyassa Udāyissā 'ti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma āyasmā Udāyi bhikkhuniyā cãvaraü sibbessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Udāyi bhi- kkhuniyā cãvaraü sibbesãti. saccaü bhagavā. ¤ātikā te Udāyi a¤¤ātikā 'ti. a¤¤ātikā bhagavā 'ti. a¤¤ātako mogha- purisa a¤¤ātikāya na jānāti patiråpaü vā apatiråpaü vā pāsādikaü vā apāsādikaü vā. kathaü hi nāma tvaü mogha- purisa a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü sibbessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa--. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. a¤¤ātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāma- hayugā asambaddhā. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: paņibhāõacittan ti attano paņibhāõena katacittaü. so kira cãvaraü rajitvā tassa majjhe nānāvaõõehi vippagatamedhunaü (sic) itthipurisaråpam akāsi. 2 vuņņhapetvā C, samuņņhāpetvā D. 3 katan taü me bhante C. 4 After yathās- haritvā (in the repetition of these words) A reads nikkhipitvā; BC omit this word. 5 dhuttikā the MSS.; correct dhuttakā (in the repetition of these words). >/ #<[page 062]># %<62 SUTTAVIBHAđGA. [XXVI. 2. 1-XXVII. 2.>% sibbeyyā 'ti sayaü sibbeti, ārāpathe ārāpathe āpatti pācitti- yassa. sibbāpeyyā\<1>/ 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti pācittiyassa. sakiü āõatto bahukaü pi sibbeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| a¤¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã cãvaraü sibbeti vā sibbāpeti vā, āpatti pācittiyassa. a¤¤ātikāya vematiko . . . a¤¤ātikāya ¤ātikasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ekatoupasampannāya cãvaraü sibbeti vā sibbāpeti vā, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya vematiko, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya ¤ātikasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ¤ātikāya, cãvaraü ņhapetvā a¤¤aü parikkhāraü sibbeti vā sibbāpeti vā, sikkhamānāya, sāmaõeriyā, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, XXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjanti. manussā . . . vipācenti: yath' eva mayaü sapajāpatikā āhiõķāma, evam ev' ime samaõā Sakyaputtiyā bhikkhunãhi saddhiü āhiõķantã- ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunãhi saddhiü saüvi- dhāya ekaddhānamaggaü paņipajjissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhunãhi . . . paņipajjathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunãhi . . . paņipajjissatha. n' etaü moghapurisā . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjeyya antamaso gāmanta- ram pi, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå ca bhikkhu- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 In the case of "sibbāpeyya," AB have "āpatti pācittiyassa;" C, "āpatti dukkaņassa." >/ #<[page 063]># %% niyo ca Sāketā Sāvatthiü addhānamaggaü paņipannā honti. atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhå etad avocuü: mayam pi ayyehi saddhiü gamissāmā 'ti. na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjituü. tumhe vā paņhamaü gacchatha mayaü vā gamissāmā 'ti. ayyā bhante aggapurisā, ayyā 'va paņha- maü gacchantå 'ti. atha kho tāsaü bhikkhunãnaü pacchā gacchantãnaü antarā magge corā acchindiüsu ca dåsesuü ca. atha kho tā bhikkhuniyo Sāvatthiü gantvā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhuniyo bhikkhånaü . . . ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü ka- thaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave sattha- gamanãye magge sāsaīkasammate sappaņibhaye bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjeyya antamaso gāmanta- raü pi a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthāyaü samayo: satthagamanãyo hoti maggo sāsaīkasammato sappaņibhayo, ayaü tattha samayo 'ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. saddhin ti ekato. saüvidhāyā 'ti gacchāma bhagini gacchām' ayya, gacchām' ayya gacchāma bhagini, ajja vā hiyyo vā pare vā gacchāmā 'ti saüvidahati, āpatti dukkaņassa. antamaso gāmantaraü pãti, kukkuņasampāte\<1>/ gāme gā- mantare gāmantare āpatti pācittiyassa. agāmake ara¤¤e aķķhayojane aķķhayojane āpatti pācittiyassa. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. satthagamanãyo nāma maggo na sakkā hoti vinā satthena gantuü. sāsaīkaü nāma tasmiü magge corānaü niviņņho- kāso dissati bhuttokāso dissati ņhitokāso dissati nisinnokāso dissati nipannokāso dissati. sappaņibhayaü nāma tasmiü magge corehi manussā hatā dissanti viluttā dissanti ākoņitā dissanti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 kukkuņasampāde corr. into -pāte A, kukkuņasappāde B, kukkaņasaüpāte C. Buddh.: kukkuņasaüpāto 'ti (read, -saüpādo 'ti?) ettha pana yasmā gāmā nikkhamitvā kukkuņo padasā 'va a¤¤aü gāmaü gacchati ayaü kukkuņasaüpāto 'ti vuccati. tatrāyaü vacanattho. sampadanti etthā 'ti sampāto. te saüpadanti kukkuņā. kukkuņānaü saüpāto kukkuņasampāto. athavā sampādo 'ti gamanaü. kukkuņānaü saüpāto ettha atthãti pi kukkuņasaüpāto. kukkuņasaüpāte iti pi pāņho. tattha yassa gāmassa gehacchadanapiņņhito kukkuņo uppatitvā a¤¤assa gāmassa gehacchadanapiņņhiyaü patati ayaü kukkuņasaüpāto 'ti vuccati. vacanattho pan'ettha vuttanayen'eva veditabbo. >/ #<[page 064]># %<64 SUTTAVIBHAđGA. [XXVII. 3. 1-XXVIII. 1.>% sappaņibhayaü gantvā appaņibhayaü dassitvā\<1>/ uyyojetabbā gacchatha bhaginiyo 'ti. ||1|| saüvidahite saüvidahitasa¤¤ã ekaddhānamaggaü paņi- pajjati antamaso gāmantaram pi a¤¤atra samayā, āpatti pācittiyassa. saüvidahite vematiko . . . saüvidahite asaüvidahitasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. bhikkhu saüvi- dahati, bhikkhunã na saüvidahati, āpatti dukkaņassa. asaüvi- dahite saüvidahitasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. asaüvidahite vematiko, āpatti dukkaņassa. asaüvidahite asaüvidahita- sa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti samaye, asaüvidahitvā gacchati, bhikkhunã saüvi- dahati bhikkhu na saüvidahati, visaüketena gacchanti, āpa- dāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| sattamaü. PâCITTIYA, XXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü\<2>/ abhiråhanti. manussā . . . vipā- centi: yath' eva mayaü sapajāpatikā nāvāya kãëāma, evam ev' ime samaõā Sakyaputtiyā bhikkhunãhi saddhiü saüvi- dhāya nāvāya kãëantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhi- kkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhiråhissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhiråhathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā bhikkhunãhi . . . abhiråhissatha. n' etaü mogha- purisā . . . sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhiråheyya uddhaügāminiü vā adhogā- miniü vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dassitvā AB, dissitvā C.- Correct, passitvā? 2 et seq., ekanāvaü C constantly. >/ #<[page 065]># %% tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå ca bhikkhu- niyo ca Sāketā Sāvatthiü addhānamaggaü paņipannā honti. antarā magge nadã taritabbā hoti. atha kho tā bhi- kkhuniyo te bhikkhå etad avocuü: mayam pi ayyehi saddhiü uttarissāmā 'ti. na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhiråhituü, tumhe vā paņhamaü uttaratha mayaü vā uttarissāmā 'ti. ayyā bhante aggapu- risā, ayyā 'va paņhamaü uttarantå 'ti. atha kho tāsaü bhi- kkhunãnaü pacchā uttarantãnaü corā acchindiüsu ca dåsesuü ca. atha kho tā bhikkhuniyo Sāvatthiü gantvā bhikkhunã- naü etam atthaü ārocesuü. bhikkhuniyo bhikkhånaü . . . ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave tiriyaüta- raõāya bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhi- råhituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiü saüvi- dhāya ekaü nāvaü abhiråheyya uddhaügāminiü vā adhogāminiü vā a¤¤atra tiriyaütaraõāya, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. saddhin ti ekato. saüvidhāyā 'ti abhiråhāma bhagini abhiråhām' ayya, abhiråhām' ayya abhiråhāma bhagini, ajja vā hiyyo vā pare vā abhiråhāmā 'ti saüvidahati, āpatti dukkaņassa. bhikkhu- niyā abhiråëhe bhikkhu abhiråhati, āpatti pācittiyassa. bhi- kkhu abhiråëhe\<1>/ bhikkhunã abhiråhati, āpatti pācittiyassa. ubho vā abhiråhanti, āpatti pācittiyassa. uddhaügāminin ti ujjavanikāya. adhogāminin ti ojavani- kāya. a¤¤atra tiriyaütaraõāyā 'ti ņhapetvā tiriyaütaraõāya.\<2>/ kukkuņasaüpāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācitti- yassa. agāmake ara¤¤e aķķhayojane aķķhayojane āpatti pācittiyassa. ||1|| saüvidahite saüvidahitasa¤¤ã ekaü nāvaü abhiråhati uddhaügāminiü vā adhogāminiü vā a¤¤atra tiriyaütara- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhikkhusmiü abhiråëhe AC, bhikkhå abh- B. 2 ņhapetvā tiriyaütaraõāya AB, ņh- -taraõaü C. >/ #<[page 066]># %<66 SUTTAVIBHAđGA. [XXVIII. 3. 2-XXIX. 1.>% õāya, āpatti pācittiyassa. saüvidahite vematiko . . . (see Pāc. XXVII.3.2) . . . anāpatti. ||2|| anāpatti tiriyaütaraõāya, asaüvidahitvā abhiråhanti, bhi- kkhunã saüvidahati bhikkhu na saüvidahati, visaüketena abhiråhanti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| aņņhamaü. PâCITTIYA, XXIX. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã a¤¤atarassa kulassa kulåpikā hoti niccabhattikā. tena ca gahapatinā therā bhikkhå nimantitā honti. atha kho Thullanandā bhikkhunã pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena taü kulaü ten' upasaüka- mi, upasaükamitvā taü gahapatiü etad avoca: kim idaü gahapati pahåtaü khādaniyaü bhojaniyaü paņiyattan ti. therā mayā ayye nimantitā 'ti. ke pana te gahapati therā 'ti. ayyo Sāriputto, ayyo Mahāmoggallāno, ayyo Mahākaccāno, ayyo Mahākoņņhito,\<1>/ ayyo Mahākappi- no, ayyo Mahācundo, ayyo Anuruddho, ayyo Revato, ayyo Upāli, ayyo ânando, ayyo Rāhulo 'ti. kiü pana tvaü gahapati mahānāge tiņņhamāne cetake nimantesãti. ke pana te ayye mahānāgā 'ti. ayyo Devadatto, ayyo Ko- kāliko, ayyo Kaņamorakatissako, ayyo Khaõķade- viyā putto, ayyo Samuddadatto 'ti. ayaü carahi Thullanandāya bhikkhuniyā antarākathā vippakatā atha te therā\<2>/ bhikkhå pavisiüsu. saccaü mahānāgā kho tayā gaha- pati nimantitā 'ti. idān' eva kho tvaü ayye cetake akāsi, idāni mahānāge 'ti gharato ca nikkaķķhi niccabhatta¤ ca pacchindi.\<3>/ ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma Devadatto jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķapātaü bhu¤jissatãti --pa--. saccaü kira tvaü Devadatta jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķapātaü bhu¤jasãti. saccaü bha- gavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma tvaü moghapurisa jānaü . . . bhu¤jissasi. n' etaü moghapurisa . . . sikkhāpadaü uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Mahākoņņhiko AB, -ņhito C. 2 atha te therā A, atha th- B, atho kho th- C. 3 pacchindi AB, upacchinti C. >/ #<[page 067]># %% yo pana bhikkhu jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķa- pātaü bhu¤jeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu Rājagahā pabbajito ¤ātikulaü agamāsi. manussā cirassāpi bhaddanto āgato 'ti sakkaccaü bhattaü akaüsu. tassa kulassa kulåpikā bhikkhunã te manusse etad avoca: deth' ayyassa āvuso bhattan ti. atha kho so bhikkhu bhagavatā paņikkhittaü jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķapātaü bhu¤jitun ti ku- kkuccāyanto na paņiggahesi, nāsakkhi piõķāya carituü, chinnabhatto ahosi. atha kho so bhikkhu ārāmaü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dham- miü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave pubbe gihisamārambhe jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķa- pātaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķa- pātaü bhu¤jeyya a¤¤atra pubbe gihisamārambhā, pācitti- yan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti sāmaü vā āroceti. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. paripāceti nāma pubbe adātukāmānaü akattukāmānaü ayyo bhāõako, ayyo bahussuto, ayyo suttantiko, ayyo vina- yadharo, ayyo dhammakathiko, detha ayyassa, karotha ayyassā 'ti: esā paripāceti nāma. piõķapāto nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤ataraü bho- janaü. a¤¤atra pubbe gihisamārambhā 'ti ņhapetvā gihisamā- rambhaü. gihisamārambho nāma ¤ātakā vā honti pavāritā vā pakatipaņiyattā vā. a¤¤atra pubbe gihisamārambhā bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 068]># %<68 SUTTAVIBHAđGA. [XXIX. 3. 2-XXX. 2. 1.>% paripācite paripācitasa¤¤ã bhu¤jati a¤¤atra pubbe gihi- samārambhā, āpatti pācittiyassa. paripācite vematiko\<1>/ bh. a. p. g., āpatti dukkaņassa. paripācite aparipācitasa¤¤ã\<1>/ bh. a. p. g., anāpatti. ekato upasampannāya paripācitaü bh. a. p. g., āpatti dukkaņassa. aparipācite paripācitasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. aparipācite vematiko, āpatti dukkaņassa. aparipācite aparipācitasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti pubbe gihisamārambhe, sikkhamānā paripāceti, sāmaõerã paripāceti, pa¤ca bhojanāni ņhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| navamaü. PâCITTIYA, XXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmato Udāyissa purāõadutiyikā bhikkhunãsu pabbajitā hoti, sā āyasmato Udāyissa santike abhikkhaõaü āgacchati, āyasmāpi Udāyi tassā bhikkhuniyā santike abhi- kkhaõaü gacchati. tena kho pana samayena āyasmā Udāyi tassā bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma āyasmā Udāyi bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Udāyi bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü mogha- purisa bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. saddhin ti ekato. eko ekāyā 'ti bhikkhu c' eva hoti bhikkhunã ca. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 In the two cases of "paripācite vematiko" and "paripācite aparipācitasa¤¤ã" C has, "āpatti pācittiyassa." >/ #<[page 069]># %% raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. cakkhussa raho nāma, na sakkā hoti akkhiü vā nikhaõiyamāne bhamukaü vā ukkhipiyamāne sãsaü vā ukkhipiyamāne passituü. so- tassa raho nāma, na sakkā hoti pakatikathā sotuü. nisajjaü kappeyyā 'ti: bhikkhuniyā nisinnāya bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. bhi- kkhu nisinne bhikkhunã upanisinnā vā hoti upanipannā vā, āpatti pācittiyassa. ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. ||1|| raho rahosa¤¤ã eko ekāya nisajjaü kappeti, āpatti pācitti- yassa. raho vematiko . . . raho arahosa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. araho rahosa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. araho vematiko, āpatti dukkaņassa. araho arahosa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti yo koci vi¤¤å dutiyo hoti, tiņņhati na nisãdati, arahopekkho, a¤¤āvihito nisãdati, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| dasamaü. tass' uddānaü: asammata-atthaügatā, upassaya-āmisa-dānena, sibbati, addhānaü, nāvaü, bhu¤jeyya, eko ekāya te dasā 'ti. ovādavaggo tatiyo. PâCITTIYA, XXXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sāvatthiyā avidåre a¤¤atarassa pågassa āvasatha- piõķo pa¤¤atto hoti. chabbaggiyā bhikkhå pubbaõhasama- yaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pavi- sitvā piõķaü alabhamānā āvasathaü agamaüsu. manussā cirassāpi bhaddantā āgatā 'ti sakkaccaü parivisiüsu. atha kho chabbaggiyā bhikkhå dutiyam pi divasaü --pa-- tati- yam pi divasaü pubbaõhasamayaü nivāsetvā . . . āvasathaü gantvā bhu¤jiüsu. atha kho chabbaggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: kiü mayaü karissāma, ārāmaü gantvā hiyyo pi idh' eva āgantabbaü bhavissatãti, tatth' eva anuvasitvā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 070]># %<70 SUTTAVIBHAđGA. [XXXI. 1-3.>% anuvasitvā āvasathapiõķaü bhu¤janti. titthiyā apasakkanti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakya- puttiyā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiõķaü bhu¤jissanti. na yimesa¤ ¤eva āvasathapiõķo pa¤¤atto, sabbesa¤ ¤eva āva- sathapiõķo pa¤¤atto 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü ma- nussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiõķaü bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave . . . bhu¤jathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe mogha- purisā . . . bhu¤jissatha. n' etaü moghapurisā . . . sikkhā- padaü uddiseyyātha: eko āvasathapiõķo bhu¤jitabbo. tato ce uttari bhu¤- jeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Kosalesu janapadesu Sāvatthiü gacchanto yena a¤¤ataro āvasatho ten' upasaükami. manussā cirassāpi thero āgato 'ti sakkaccaü parivisiüsu. atha kho āyasmato Sāriputtassa bhuttāvissa kharo ābādho uppajji, nāsakkhi tamhā āvasathā pakkamituü. atha kho te manussā dutiyam pi divasaü āyasmantaü Sāri- puttaü etad avocuü: bhu¤jatha bhante 'ti. atha kho āyasmā Sāriputto bhagavatā paņikkhittaü anuvasitvā anu- vasitvā āvasathapiõķaü bhu¤jitun ti kukkuccāyanto na paņiggahesi, chinnabhatto ahosi. atha kho āyasmā Sāri- putto Sāvatthiü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā anuvasitvā anu- vasitvā āvasathapiõķaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhi- kkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: agilānena bhikkhunā eko āvasathapiõķo bhu¤jitabbo. tato ce uttari bhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||2|| agilāno nāma, sakkoti tamhā āvasathā pakkamituü. gilāno nāma, na sakkoti tamhā āvasathā pakkamituü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 071]># %% āvasathapiõķo nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤ataraü bhojanaü sālāyaü vā maõķape vā rukkhamåle vā ajjhokāse vā anodissa yāvadattho pa¤¤atto hoti. agilānena bhikkhunā sakiü bhu¤jitabbo. tato ce uttari bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa, ajjhohāre ajjho- hāre āpatti pācittiyassa. ||1|| agilāno agilānasa¤¤ã tat' uttari āvasathapiõķaü bhu¤jati, āpatti pācittiyassa. agilāno vematiko . . . agilāno gilāna- sa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. gilāno agilānasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. gilāno vematiko, āpatti dukkaņassa. gilāno gilānasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti gilānassa, agilāno sakiü bhu¤jati, gacchanto vā āgacchanto vā bhu¤jati, sāmikā nimantetvā bhojenti, odissa pa¤¤atto hoti, na yāvadattho pa¤¤atto hoti, pa¤ca bhoja- nāni ņhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||3|| paņhamaü. PâCITTIYA, XXXII. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Devadatto pahãnalābhasakkāro sapariso kulesu vi¤¤āpetvā vi¤¤āpetvā bhu¤jati. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā kulesu v. v. bhu¤jissanti. kassa sampannaü na manāpaü, kassa sāduü na ruccatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma Devadatto sapariso kulesu v. v. bhu¤jissatãti --pa--. saccaü kira tvaü Devadatta sapariso kulesu v. v. bhu¤jasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa sapariso kulesu v. v. bhu¤jissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 072]># %<72 SUTTAVIBHAđGA. [XXXII. 2-5.>% tena kho pana samayena manussā gilāne bhikkhå bhattena nimantenti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti paņikkhi- ttaü bhagavatā gaõabhojanan ti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü paka- raõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena manussā cãvaradānasamaye sacãva- rabhattaü paņiyādetvā bhikkhå nimantenti bhojetvā cãvarena acchādessāmā 'ti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti {pa- ņikkhittaü} bhagavatā gaõabhojanan ti. cãvaraü parittaü uppajjati. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave cãvaradānasamaye gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo, ayaü tattha sa- mayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||3|| tena kho pana samayena manussā cãvarakārake bhikkhå bhattena nimantenti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti paņikkhittaü bhagavatā gaõabhojanan ti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave cãvarakārasamaye gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo cãvarakārasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||4|| tena kho pana samayena bhikkhå manussehi saddhiü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 073]># %% addhānaü gacchanti. atha kho te bhikkhå te manusse etad avocuü: muhuttaü āvuso āgametha piõķāya carissāmā 'ti. te evam āhaüsu: idh' eva bhante bhu¤jathā 'ti. bhikkhå kukkuccāyantā na paņigaõhanti paņikkhittaü bhagavatā gaõabhojanan ti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave addhānagamanasamaye gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo cãvarakārasamayo addhānagamanasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||5|| tena kho pana samayena bhikkhå manussehi saddhiü nāvāya gacchanti. atha kho te bhikkhå te manusse etad avocuü: muhuttaü āvuso tãraü upanetha, piõķāya carissāmā 'ti. te evam āhaüsu: idh' eva bhante bhu¤jathā 'ti. bhi- kkhå kukkuccāyantā na paņigaõhanti . . . anujānāmi bhi- kkhave nāvābhiråhanasamaye gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo cãvarakārasamayo addhānagamanasamayo nāvābhiråhanasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||6|| tena kho pana samayena disāsu vassaü vutthā bhikkhå Rājagahaü āgacchanti bhagavantaü dassanāya. manussā nānāverajjake\<1>/ bhikkhå passitvā bhattena nimantenti. bhi- kkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti . . . anujānāmi bhi- kkhave mahāsamaye gaõabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo . . . nāvābhiråhanasamayo mahāsam- ayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||7|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: nānāverajjake 'ti nānāvidhehi a¤¤arajjehi āgate. nānāverajjake (corrected into nānāvera¤jake) iti pi pāņho, ayam ev'attho. >/ #<[page 074]># %<74 SUTTAVIBHAđGA. [XXXII. 8-9. 1.>% tena kho pana samayena ra¤¤o Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa ¤āti sālohito ājãvakesu pabbajito hoti. atha kho so ājãvako yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten' upa- saükami, upasaükamitvā rājānaü Māgadhaü Seniyaü Bimbi- sāraü etad avoca: icchām' ahaü mahārāja sabbapāsaõķikabha- ttaü kātun ti. sace tvaü bhante buddhapamukhaü bhikkhu- saüghaü paņhamaü bhojeyyāsi evaü kareyyāsãti.\<1>/ atha kho so ājãvako bhikkhånaü santike dåtaü pāhesi: adhivāsentu me bhikkhå svātanāya bhattan ti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti paņikkhittaü bhagavatā gaõabhojanan ti. atha kho so ājãvako yena bhagavā ten' upasaükami, upasaüka- mitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sāraõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. ekamantaü ņhito kho so ājãvako bhagavantaü etad avoca: bhavaü pi Gotamo pabbajito ahaü pi pabbajito, arahati pabbajito pabbajitassa piõķaü paņiggahetuü. adhivāsetu me bhavaü Gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenā 'ti. adhivā- sesi bhagavā tuõhibhāvena. atha kho so ājãvako bhagavato adhivāsanaü viditvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave samaõabhattasamaye gaõa- bhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: gaõabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo cãvarakārasamayo addhānagamanasamayo nāvābhiråhanasamayo mahāsamayo samaõabhattasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. ||8|| gaõabhojanaü nāma yattha cattāro bhikkhå pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤atarena bhojanena nimantitā bhu¤janti, etaü gaõabhojanaü nāma. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. gilānasamayo nāma antamaso pādāpi phālitā honti, gilāna- samayo 'ti bhu¤jitabbaü. cãvaradānasamayo nāma anatthate kaņhine vassānassa pacchimo māso, atthate kaņhine pa¤ca māsā, cãvaradānasam- ayo 'ti bhu¤jitabbaü. cãvarakārasamayo nāma cãvare kariyamāne cãvarakārasam- ayo 'ti bhu¤jitabbaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 kareyyāmiti AB, kāreyyāsi C. >/ #<[page 075]># %% addhānagamanasamayo nāma aķķhayojanaü gacchissāmãti bhu¤jitabbaü, gacchantena bhu¤jitabbaü, āgatena bhu¤ji- tabbaü. nāvābhiråhanasamayo nāma nāvaü abhiråhissāmãti bhu¤ji- tabbaü, āråëhena bhu¤jitabbaü, oråëhena bhu¤jitabbaü. mahāsamayo nāma yattha dve tayo bhikkhå piõķāya caritvā yāpenti, catutthe āgate na yāpenti, mahāsamayo 'ti bhu¤jitabbaü. samaõabhattasamayo nāma yo koci paribbājakasamāpanno bhattaü karoti, samaõabhattasamayo 'ti bhu¤jitabbaü. a¤¤atra samayā bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukka- ņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| gaõabhojane gaõabhojanasa¤¤ã a¤¤atra samayā bhu¤jati, āpatti pācittiyassa. gaõabhojane vematiko . . . gaõabhojane na gaõabhojanasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. na gaõabho- jane gaõabhojanasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. na gaõabhojane vematiko, āpatti dukkaņassa. na gaõabhojane na gaõabhoja- nasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti samaye, dve tayo ekato bhu¤janti, piõķāya caritvā ekato sannipatitvā bhu¤janti, niccabhattaü, salākabhattaü, pakkhikaü, uposathikaü, pāņipadikaü, pa¤ca bhojanāni ņha- petvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||9|| dutiyaü. PâCITTIYA, XXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane kåņāgārasālāyaü. tena kho pana samayena Vesāliyaü paõãtānaü bhattānaü bhattapaņipāņi adhiņņhitā hoti. atha kho a¤¤atarassa daliddassa kammakārassa etad ahosi: na kho idaü orakaü bhavissati yatha yime manussā sakkaccaü bhattaü karonti. yaü nånāhaü pi bhattaü kareyyan ti. atha kho so daliddo kammakāro yena Kirapatiko\<1>/ ten' upasaükami, upasaükamitvā taü Kirapatikaü etad avoca: icchām' ahaü ayyaputta buddha- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: Kirapatiko 'ti ettha Kiro 'ti tassa kulaputtassa nāmaü adhipaccaņņhena pana kirapatiko 'ti vuccati. >/ #<[page 076]># %<76 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIII. 1.>% pamukhassa bhikkhusaüghassa bhattaü kātuü, dehi me vetanan ti. so pi kho Kirapatiko saddho hoti pasanno. atha kho so Kirapatiko tassa daliddassa kammakārassa abbhatirekaü\<1>/ vetanaü adāsi. atha kho so daliddo kammakāro yena bhagavā ten' upasaükami, upasaüka- mitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. eka- mantaü nisinno kho so daliddo kammakāro bhagavantaü etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenā 'ti. mahā kho āvuso bhikkhu- saügho, jānāhãti. hotu bhante mahā bhikkhusaügho. bahå me badarā paņiyattā, badaramissena peyyā paripårissantãti.\<2>/ adhivāsesi bhagavā tuõhibhāvena. atha kho so daliddo kammakāro bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bha- gavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. asso- suü kho bhikkhå: daliddena kira kammakārena svātanāya buddhapamukho bhikkhusaügho nimantito badaramissena peyyā paripårissantãti.\<3>/ te kālass' eva piõķāya caritvā bhu¤jiüsu. assosuü kho manussā daliddena kira kamma- kārena buddhapamukho bhikkhusaügho nimantito 'ti. te daliddassa kammakārassa bahukaü\<4>/ khādaniyaü bhojaniyaü abhihariüsu. atha kho so daliddo kammakāro tassā rattiyā accayena\<5>/ paõãtaü khādaniyaü bhojaniyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi: kālo bhante niņņhitaü bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacã- varaü ādāya yena tassa daliddassa kammakārassa nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaüghena. atha kho so daliddo kamma- kāro bhattagge bhikkhå parivisati. bhikkhå evam āhaüsu: thokaü āvuso dehi thokaü āvuso dehãti. mā kho tumhe bhante ayaü daliddo kammakāro 'ti thokaü thokaü paņi- gaõhittha, bahukaü me khādaniyaü bhojaniyaü paņiyattaü. paņigaõhatha bhante yāvadatthan ti. na kho mayaü āvuso {etaükāraõā} thokaü thokaü paņigaõhāma, api ca mayaü kālass' eva piõķāya caritvā bhu¤jimhā, tena mayaü thokaü thokaü paņigaõhāmā 'ti. atha kho so daliddo kammakāro ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhaddantā mayā nimantitā a¤¤atra bhu¤jissanti, na cāhaü paņibalo\<6>/ yāvad- atthaü dātun ti. assosuü kho bhikkhå tassa daliddassa \<-------------------------------------------------------------------------- 1 abbhātirekaü AB, -aņir- C. 2 peyyā (perā B) paripåressantãti AB, supayyā paripurissantãti C. 3 peyyā paripurissantãti AB, supayyā paripurissantãti C. 4 bahukaü B, bahutaü A, mbahuttaü C. 5 Only C has tassā rattiyā accayena; in the other MSS. these words are left out. 6 na paņibalo C, paņibalo AB. The "na" appears not to be correct, see xxxv. 1. >/ #<[page 077]># %% kammakārassa . . . vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå a¤¤atra nimantitā a¤¤atra bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhi- kkhå a¤¤atra nimantitā a¤¤atra bhu¤jantãti. saccaü bha- gavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhi- kkhave moghapurisā . . . bhu¤jissanti. n' etaü bhikkhave . . . sikkhāpadaü uddiseyyātha: paraüparabhojane pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu gilāno hoti. a¤¤ataro bhikkhu piõķapātaü ādāya yena so bhikkhu ten' upasaükami, upasaükamitvā taü bhikkhuü etad avoca: bhu¤jāhi āvuso 'ti. alaü āvuso, atthi me bhattapaccāsā 'ti. tassa bhikkhuno piõķapāto ussåre āhariyittha. so bhikkhu na cittaråpaü bhu¤ji. bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhi- kkhave gilānena bhikkhunā paraüparabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: paraüparabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena manussā cãvaradānasamaye sacãva- rabhattaü paņiyādāpetvā bhikkhå nimantenti bhojetvā cãva- rena acchādessāmā 'ti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti paņikkhittaü bhagavatā paraüparabhojanan ti . . . (see Pāc. XXXII.3;4) . . . uddiseyyātha: paraüparabhojane a¤¤atra samayā pācittiyaü. tatthāyaü samayo, gilānasamayo cãvaradānasamayo cãvara- kārasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||3|| atha kho bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacã- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 078]># %<78 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIII. 4-XXXIV. 1. 1.>% varaü ādāya āyasmatā ânandena pacchāsamaõena yena a¤¤ataraü kulaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. atha kho te manussā bhagavato ca āyasmato ca ânandassa bhojanaü adaüsu. āyasmā ânando kukkuccā- yanto na paņigaõhāti. gaõhāhi ânandā 'ti. alaü bhagavā, atthi me bhattapaccāsā 'ti. tena h' ânanda vikappetvā gaõhāhãti. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujā- nāmi bhikkhave vikappetvā paraüparabhojanaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave vikappetabbaü: mayhaü bhatta- paccāsaü\<1>/ itthannāmassa dammãti. ||4|| paraüparabhojanaü nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤a- tarena bhojanena nimantito, taü ņhapetvā a¤¤aü pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤ataraü bhojanaü bhu¤jati, etaü paraüpa- rabhojanaü nāma. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. gilānasamayo nāma na sakkoti ekāsane nisinno yāvad- atthaü bhu¤jituü, gilānasamayo 'ti bhu¤jitabbaü. cãvaradānasamayo nāma . . . cãvarakārasamayo nāma . . . (see Pāc. XXXII). a¤¤atra samayā bhu¤jissāmãti . . . (see Pāc. XXXII) . . . na paraüparabhojanasa¤¤ã, anāpatti. ||1|| anāpatti samaye, vikappetvā bhu¤jati, dvetayonimantane ekato bhu¤jati, nimantanapaņipāņiyā bhu¤jati, sakalena gā- mena nimantito tasmiü gāme yattha katthaci bhu¤jati, sakalena pågena nimantito tasmiü påge yattha katthaci bhu¤jati, nimantiyamāno bhikkhaü gahessāmiti bhaõati, niccabhattake, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāņipa- dike, pa¤ca bhojanāni ņhapetvā sabbattha anāpatti, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||2||5|| tatiyaü. PâCITTIYA, XXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhattapacchāsaü vikappetvā C, vikappetvā AB. >/ #<[page 079]># %% samayena Kāõamātā upāsikā saddhā hoti pasannā. Kāõā gāmake a¤¤atarassa purisassa dinnā hoti. atha kho Kāõā mātu gharaü agamāsi kenacid eva karaõãyena. atha kho Kāõāya sāmiko Kāõāya santike dåtaü pāhesi: āgacchatu Kāõā, icchāmi Kāõāya āgatan ti. atha kho Kāõamātā upā- sikā kismiü viya rittahatthaü gantun ti påvaü paci. pakke påve a¤¤ataro piõķacāriko bhikkhu Kāõamātāya upāsikāya nivesanaü pāvisi. atha kho Kāõamātā upāsikā tassa bhi- kkhuno påvaü dāpesi. so nikkhamitvā a¤¤assa ācikkhi, tassa pi påvaü dāpesi. so nikkhamitvā a¤¤assa ācikkhi, tassa pi påvaü dāpesi. yathāpaņiyattaü påvaü parikkha- yaü agamāsi. dutiyam pi kho Kāõāya sāmiko Kāõāya santike dåtaü pāhesi: āgacchatu Kāõā, icchāmi Kāõāya āgatan ti. dutiyam pi kho Kāõamātā upāsikā kismiü viya\<1>/ . . . parikkhayaü agamāsi. tatiyam pi kho Kāõāya sāmiko Kāõāya santike dåtaü pāhesi: āgacchatu Kāõā, icchāmi Kāõāya āgataü. sace Kāõā nāgacchissati ahaü a¤¤aü pajāpatiü ānessāmãti. tatiyam pi kho Kāõamātā upāsikā kismiü viya . . . parikkhayaü agamāsi. atha kho Kāõāya sāmiko a¤¤aü pajāpatiü ānesi. assosi kho Kāõā: tena kira purisena a¤¤ā pajāpati ānãtā 'ti. sā rodantã aņņhāsi. atha kho bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Kāõamātāya upāsikāya nivesanaü ten' upa- saükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. atha kho Kāõamātā upāsikā yena bhagavā ten' upasaükami, upasaüka- mitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekam- antaü nisinnaü kho Kāõamātaraü upāsikaü bhagavā etad avoca: kissāyaü Kāõā rodatãti. atha kho Kāõamātā upāsikā bhagavato etam atthaü ārocesi. atha kho bhagavā Kāõamā- taraü upāsikaü dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampa- haüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤ataro sattho Rājagahā Paņiyālokaü gantukāmo hoti. a¤¤ataro piõķacāriko bhi- kkhu taü satthaü piõķāya pāvisi. a¤¤ataro upāsako tassa bhikkhuno sattuü dāpesi. so nikkhamitvā a¤¤assa ācikkhi. tassa pi sattuü dāpesi. so nikkhamitvā a¤¤assa ācikkhi. tassa pi sattuü dāpesi. so nikkhamitvā a¤¤assa ācikkhi. tassa pi sattuü dāpesi. yathāpaņiyattaü pātheyyaü parikkhayaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddhagh.: kismi viyā 'ti kidisaü viya lajjanakaü viya hotãti adhibbāyo. >/ #<[page 080]># %<80 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIV. 1-2. 1.>% agamāsi. atha kho so upāsako te manusse etad avoca: ajjuõho ayyā āgametha, yathāpaņiyattaü pātheyyaü ayyānaü dinnaü, pātheyyaü paņiyādessāmãti. nāyyo sakkā āgame- tuü, payāto sattho 'ti agamaüsu. atha kho tassa upāsakassa pātheyyaü paņiyādetvā pacchā gacchantassa corā acchindiüsu. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakya- puttiyā na mattaü jānitvā paņiggahessanti. ayaü imesaü datvā pacchā gacchanto corehi acchinno 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca, saüghasuņņhutāya saüghaphāsutāya --pa-- vinayānuggahāya. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: bhikkhuü pan' eva kulaü upagataü påvehi vā manthehi vā abhihaņņhuü\<1>/ pavāreyya: ākaīkhamānena bhikkhunā dvittipattapårā paņiggahetabbā. tato ce uttari paņigaõheyya, pācittiyaü. dvittipattapåre paņiggahetvā tato nãharitvā bhikkhåhi saddhiü saüvibhajitabbaü, ayaü tattha sāmãcãti. ||2||1|| bhikkhuü pan' eva kulaü upagatan ti, kulaü nāma cattāri kulāni khattiyakulaü brāhmaõakulaü vessakulaü sudda- kulaü. upagatan ti tattha gataü. påvaü nāma yaü ki¤ci pahiõakatthāya paņiyattaü. man- thaü nāma yaü ki¤ci pātheyyatthāya paņiyattaü. abhihaņņhuü pavāreyyā 'ti yāvatakaü icchasi tāvatakaü gaõhāhãti. ākaīkhamānenā 'ti icchamānena. dvittipattapårā paņiggahetabbā 'ti dve tayo pattapårā pa- ņiggahetabbā. tato ce uttari paņigaõheyyā 'ti tat' uttari paņigaõhāti, āpatti pācittiyassa. dvittipattapåre paņiggahetvā tato nikkha- mantena bhikkhuü passitvā ācikkhitabbaü: amutra mayā dvittipattapårā paņiggahitā, mā kho tattha paņigaõhãti. sace passitvā na ācikkhati, āpatti dukkaņassa. sace ācikkhite paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 abhihaņuü, the MSS. almost constantly. >/ #<[page 081]># %% tato nãharitvā bhikkhåhi saddhiü saüvibhajitabban ti, paņikkamanaü nãharitvā saüvibhajitabbaü. ayaü tattha sāmãcãti ayaü tattha anudhammatā. ||1|| atirekadvittipattapåre atirekasa¤¤ã paņigaõhāti, āpatti pā- cittiyassa. atir. vematiko . . . atir. ånakasa¤¤ã paņigaõhāti, āpatti pācittiyassa. ånakadvittipattapåre atirekasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ån. vematiko, āpatti dukkaņassa. ån. ånaka- sa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti dvittipattapåre paņigaõhāti, ånakadvittipattapåre paņigaõhāti, na pahiõakatthāya na pātheyyatthāya paņi- yattaü denti, pahiõakatthāya vā pātheyyatthāya vā paņiyatta- sesakaü denti, gamane paņippassaddhe denti, ¤ātakānaü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, XXXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro brāhmaõo bhikkhå nimantetvā bhojesi. bhikkhå bhuttāvã pavāritā ¤ātikulāni gantvā ekacce bhu¤- jiüsu ekacce piõķapātaü ādāya agamaüsu. atha kho so brāhmaõo paņivissake etad avoca: bhikkhå mayā ayyā santappitā, etha tumhe pi santappessāmãti. te evam āhaüsu: kiü tvaü ayyo amhe santappessasi, ye pi tayā nimantitā te pi amhākaü gharāni āgantvā ekacce bhu¤jiüsu, ekacce piõķapātaü ādāya agamaüså 'ti. atha kho so brāhmaõo ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhaddantā amhā- kaü ghare bhu¤jitvā a¤¤atra bhu¤jissanti. na c' āhaü paņibalo\<1>/ yāvadatthaü dātun ti. assosuü kho bhikkhå tassa brāhmaõassa . . . vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhi- kkhå . . . bhu¤jantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave moghapurisā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 na cāhaü paņibalo AB, na cāyaü paņibālo C. >/ #<[page 082]># %<82 SUTTAVIBHAđGA. [XXXV. 1-3. 1.>% bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhuttāvã pavārito khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attam hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānānaü bhikkhå- naü paõãte piõķapāte nãharanti. gilānā na cittaråpaü bhu¤janti, tāni bhikkhå chaķķenti. assosi kho bhagavā uccāsaddaü mahāsaddaü kākoravasaddaü, sutvāna āyasman- taü ânandaü āmantesi: kiü nu kho so ânanda uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo 'ti. atha kho āyasmā ânando bhagavato etam atthaü ārocesi. bhu¤jeyyuü panānanda bhikkhå gilānātirittan ti. na bhu¤jeyyuü bhagavā 'ti. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilānassa ca agilā- nassa ca atirittaü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave atirittaü kātabbaü: alam etaü sabban ti. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhuttāvã pavārito anatirittaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhuttāvã nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤ataraü bhoja- naü antamaso kusaggena pi bhuttaü hoti. pavārito nāma asanaü pa¤¤āyati bhojanaü pa¤¤āyati, hatthapāse ņhito abhiharati, paņikkhepo pa¤¤āyati. anati- rittaü nāma akappiyakataü hoti, appaņiggahitakataü hoti, anuccāritakataü hoti, ahatthapāse kataü hoti, abhuttāvinā kataü hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā vuņņhitena kataü hoti, alam etaü sabban ti avuttaü hoti, na gilānātirittaü hoti: etaü anatirittaü nāma. atirittaü nāma kappiyaka- taü hoti, paņiggahitakataü hoti, uccāritakataü hoti, hattha- pāse kataü hoti, bhuttāvinā kataü hoti, bhuttāvinā pavā- ritena āsanā avuņņhitena kataü hoti, alam etaü sabban ti vuttaü hoti, gilānātirittaü hoti: etaü atirittaü nāma. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 083]># %% khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni yāmakālikaü sattāha- kālikaü yāvajãvikaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni odano kummāso sattu maccho maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācitti- yassa. ||1|| anatiritte anatirittasa¤¤ã khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādati vā bhu¤jati vā, āpatti pācittiyassa. anatiritte vema- tiko . . . anatiritte atirittasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü āhāratthāya pa- ņigaõhāti, āpatti dukkaņassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. atiritte anatirittasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ati- ritte vematiko, āpatti dukkaņassa. atiritte atirittasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti atirittaü kārāpetvā bhu¤jati, atirittaü kārāpetvā bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, a¤¤ass' atthāya haranto gacchati, gilānassa sesakaü bhu¤jati, yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü sati paccaye paribhu¤jati, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||3||3|| pa¤camaü. PâCITTIYA, XXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena dve bhikkhå Kosalesu janapadesu Sāvatthiü addhānamaggapaņipannā honti. eko bhikkhu anācāraü āca- rati, dutiyo bhikkhu taü bhikkhuü etad avoca: māvuso evarå- pam akāsi, n' etaü kappatãti. so tasmiü upanandhi.\<1>/ atha kho te bhikkhå Sāvatthiü agamaüsu. tena kho pana samayena Sāvatthiyaü a¤¤atarassa pågassa saüghabhattaü hoti. du- tiyo bhikkhu bhuttāvã pavārito hoti. upanandho\<2>/ bhikkhu ¤ātikulaü gantvā piõķapātaü ādāya yena so bhikkhu ten' upasaükami, upasaükamitvā taü bhikkhuü etad avoca: bhu¤jāhi āvuso 'ti. alaü āvuso paripuõõo 'mhãti. sundaro āvuso piõķapāto bhu¤jāhãti. atha kho so bhikkhu tena bhi- kkhunā nippãëiyamāno taü piõķapātaü bhu¤jati. upanandho \<-------------------------------------------------------------------------- 1 upanandi A, -ndhi BC. 2 upanandho ABD (A reads afterwards, upanando), -nando C. Buddhaghosa explains the word by janitaupanāho. We ought to correct, probably, upanaddho. Comp. Cull. V. 13.2. >/ #<[page 084]># %<84 SUTTAVIBHAđGA. [XXXVI. 1-2. 2.>% bhikkhu taü bhikkhuü etad avoca: tvaü hi nāma āvuso maü vattabbaü ma¤¤asi yaü tvaü bhuttāvã pavārito anati- rittaü bhojaniyaü bhu¤jasãti. nanu āvuso ācikkhitabban ti. nanu āvuso pucchitabban ti. atha kho so bhikkhu bhikkhå- naü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu bhikkhuü bhuttāviü pavāritaü anatirittena bhojanena abhihaņņhuü pavāressatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu bhikkhuü . . . pavā- resãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma tvaü moghapurisa bhikkhuü . . . pavā- ressasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuü bhuttāviü pavāritaü anati- rittena khādaniyena vā bhojaniyena vā abhihaņņhuü pavā- reyya handa bhikkhu khāda vā bhu¤ja vā 'ti jānaü āsāda- nāpekkho, bhuttasmiü pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhun ti a¤¤aü bhikkhuü. bhuttāvã nāma . . . (see XXXV.3) . . . etaü anatirittaü nāma. khādaniyaü nāma . . . (see XXXV.3) . . . maüsaü. abhihaņņhuü pavāreyyā 'ti yāvatakaü icchasi tāvatakaü gaõhāhãti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. āsādanāpekkho 'ti iminā imaü codessāmi sāressāmi paņi- codessāmi paņisāressāmi maīkuü karissāmãti abhiharati, āpatti dukkaņassa. tassa vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| pavārite pavāritasa¤¤ã anatirittena khādaniyena vā bhoja- niyena vā abhihaņņhuü pavāreti, āpatti pācittiyassa. pavā- rite vematiko . . . āpatti dukkaņassa. pavārite apavāri- tasa¤¤ã\<1>/ . . . anāpatti. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāva- jãvikaü āhāratthāya abhiharati, āpatti dukkaņassa. tassa vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukka- ņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. apavārite \<-------------------------------------------------------------------------- 1 In the case of "pavārite apavāritasa¤¤ã," C has āpatti dukkaņassa. >/ #<[page 085]># %% pavāritasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. apavārite vematiko, āpatti dukkaņassa. apavārite apavāritasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti atirittaü kārāpetvā deti, atirittaü kārāpetvā bhu¤jāhãti deti, a¤¤ass' atthāya haranto gacchāhãti deti, gilānassa sesakaü deti, yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajã- vikaü sati paccaye paribhu¤jā 'ti deti, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, XXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Rājagahe giraggasamajjo\<1>/ hoti. sattarasavaggiyā bhi- kkhå giraggasamajjaü dassanāya agamaüsu. manussā satta- rasavaggiye bhikkhå passitvā nhāpetvā vilimpetvā bhojetvā khādaniyaü adaüsu. sattarasavaggiyā bhikkhå khādaniyaü ādāya ārāmaü gantvā chabbaggiye bhikkhå etad avocuü: gaõhathāvuso khādaniyaü khādathā 'ti. kuto tumhehi āvuso khādaniyaü laddhan ti. sattarasavaggiyā bhikkhå chabba- ggiyānaü bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. kiü pana tumhe āvuso vikāle bhojanaü bhu¤jathā 'ti. evam āvuso 'ti. chabbaggiyā bhikkhå ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma sattarasavaggiyā bhikkhå vikāle bhojanaü bhu¤ji- ssantãti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. ye te bhikkhå appicchā te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma sattarasavaggiyā bhi- kkhå vikāle bhojanaü bhu¤jissantãti. te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. saccaü kira tumhe bhikkhave vi- kāle bhojanaü bhu¤jathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma tumhe moghapurisā vikāle bhojanaü bhu¤jissatha. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu vikāle khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: giraggasamajjo 'ti girimhi aggasamajjo girissa vā aggadese samajjo. so kira sattame divase bhavissatãti nagare ghosanā kayirati, nagarassa ba- hiddhā same bhåmigāme (sic) pabbatacchāyāya mahājanakāyo sannipati anekappakārāni ņanākāni (sic, read nāņakāni) tesaü dassanatthaü pavattanti, tesaü dassanatthaü ma¤cātima¤ce bandhandhi (sic). >/ #<[page 086]># %<86 SUTTAVIBHAđGA. [XXXVII. 2. 1-XXXVIII. 1.>% yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. vikālo nāma majjhantike vãtivatte yāva aruõuggamanā. khādaniyaü nāma . . . bhojaniyaü nāma . . . maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| vikāle vikālasa¤¤ã khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādati vā bhu¤jati vā, āpatti pācittiyassa. vikāle vematiko . . . vikāle kālasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü āhāratthāya paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. kāle vikālasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. kāle vematiko, āpatti dukka- ņassa. kāle kālasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü sati pa- ccaye paribhu¤jati, ummattakassa, ādikammikassā ti. ||3||2|| sattamaü. PâCITTIYA, XXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sama- yena āyasmato ânandassa upajjhāyo āyasmā Belaņņha- sãso ara¤¤e viharati. so piõķāya caritvā sukkhakåraü ārā- maü haritvā sukkhāpetvā nikkhipati, yadā āhārena attho hoti tadā udakena temetvā bhu¤jati, cirena gāmaü piõķāya pavisati. bhikkhå āyasmantaü Belaņņhasãsaü etad avocuü: kissa tvaü āvuso cirena gāmaü piõķāya pavisasãti. atha kho āyasmā Belaņņhasãso bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. kiü pana tvaü āvuso sannidhikārakaü bhojanaü bhu¤jasãti. evam āvuso 'ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Belaņņhasãso sannidhikārakaü bho- janaü bhu¤jissatãti --pa--. saccaü kira tvaü Belaņņha- sãsa . . . bhu¤jasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü Belaņņhasãsa sannidhikā- rakaü bhojanaü bhu¤jissasi. n' etaü Belaņņhasãsa appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 087]># %% yo pana bhikkhu sannidhikārakaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. sannidhikārakaü nāma ajja paņiggahitaü aparajju khā- ditaü hoti. khādaniyaü nāma . . . bhojaniyaü nāma . . . maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| sannidhikārake sannidhikārakasa¤¤ã khādaniyaü vā bho- janiyaü vā khādati vā bhu¤jati vā, āpatti pācittiyassa. sanni- dhikārake vematiko . . . sannidhikārake asannidhikāraka- sa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. yāmakālikaü sattāhakāli- kaü yāvajãvikaü āhāratthāya paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. asannidhikārake sanni- dhikārakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. asannidhikārake vema- tiko, āpatti dukkaņassa. asannidhikārake asannidhikāraka- sa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti yāvakālikaü yāvakāle nidahitvā bhu¤jati, yāma- kālikaü yāme nidahitvā bhu¤jati, sattāhakālikaü sattāhaü nidahitvā bhu¤jati, yāvajãvikaü sati paccaye paribhu¤jati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| aņņhamaü. PâCITTIYA, XXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤janti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā paõãtabhojanāni . . . bhu¤jissanti. kassa sampannaü na manāpaü, kassa sāduü na ruccatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå . . . bhu¤jissantãti \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 088]># %<88 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIX. 1-3. 1.>% --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave . . . bhu¤jathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . bhu¤jissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni paõãtabhojanāni seyyath' ãdaü sappi navanãtaü telaü madhu phāõitaü maccho maüsaü khãraü dadhi, yo pana bhikkhu evaråpāni paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānā honti. gilāna- pucchakā bhikkhå gilāne bhikkhå etad avocuü: kacc' āvuso khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe mayaü āvuso paõã- tabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jāma, tena no phāsu hoti, idāni pana bhagavatā paņikkhittan ti kukkuccā- yantā na vi¤¤āpema, tena no na phāsu hotãti. bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilā- nena bhikkhunā paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni paõãtabhojanāni seyyath' ãdaü sappi navanãtaü telaü madhu phāõitaü maccho maüsaü khã- raü dadhi, yo pana bhikkhu evaråpāni paõãtabhojanāni agilā- no attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||2|| yāni kho pana tāni paõãtabhojanānãti: sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā māhisaü vā sappi,\<1>/ yesaü maüsaü kappati tesaü sappi. navanãtaü nāma tesa¤ ¤eva navanãtaü. telaü nāma tilatelaü sāsapatelaü madhukatelaü eraõķa- telaü vasātelaü. madhu nāma makkhikāmadhu. phāõitaü nāma ucchumhā nibbattaü. maccho nāma udakacaro vuccati. maüsaü nāma yesaü maüsaü kappati tesaü maüsaü. khãraü nāma gokhãraü vā ajikākhãraü vā māhisakhãraü vā, yesaü maüsaü kappati tesaü khãraü. dadhi nāma tesa¤ ¤eva dadhi. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 mahiüsā vā sappi AB, mahisā vā s- C. Afterwards: mahiüsākhãraü AB, mahisakhiraü C. Comp. Nissagg. XXIII.2.1. >/ #<[page 089]># %% yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. evaråpāni paõãtabhojanānãti tathāråpāni paõãtabhojanāni. agilāno nāma yassa vinā paõãtabhojanāni phāsu hoti. gilāno nāma yassa vinā paõãtabhojanāni na phāsu hoti. agilāno attano atthāya vi¤¤āpeti, payoge payoge dukka- ņaü; paņilābhena bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukka- ņassa; ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| agilāno agilānasa¤¤ã paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jati, āpatti pācittiyassa. agilāno vematiko . . . agilāno gilānasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. gilāno agilā- nasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. gilāno vematiko, āpatti dukka- ņassa. gilāno gilānasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti gilānassa, gilāno hutvā vi¤¤āpetvā agilāno bhu¤ja- ti, gilānassa sesakaü bhu¤jati, ¤ātakānaü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||3|| navamaü. PâCITTIYA, XL. Tena samayena buddho bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane kåņāgārasālāyaü. tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu sabbapaüsukåliko\<1>/ susāne viharati. so manussehi diyyamānaü na icchati paņiggahetuü. susāne pi rukkhamåle pi ummāre pi ayyavosāņitakāni\<2>/ sāmaü gahetvā bhu¤jati. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayaü bhikkhu amhākaü ayyavosāņitakāni sāmaü gahetvā bhu¤ji- ssati. thero\<3>/ 'yaü bhikkhu vadharo manussamaüsaü ma¤¤e khādatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu adinnaü mukhadvāraü āhāraü āharissatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu adinnaü mukhadvāraü āhāraü āharasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa adinnaü mukhadvāraü āhāraü āharissasi. n' etaü mogha- purisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: catåsu paccayesu antamaso dantakaņņhaü pi sabbaü paüsukålam eva assā 'ti sabbapaüsukåliko. 2 Buddh.: ayyavosāņitakānãti ettha ayyā vuccanti kālaükatā pitipitāmahā (sic). vosāņitakāni vuccanti tesaü atthāya susānādãsu chaķķitakāni khādaniyabhojaniyāni. 3 therā AB, thero CD. >/ #<[page 090]># %<90 SUTTAVIBHAđGA. [XL. 1-3. 3.>% yo pana bhikkhu adinnaü mukhadvāraü āhāraü āhareyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå udakadantapoõe kukku- ccāyanti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave udakadantapoõaü sāmaü gahetvā bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu adinnaü mukhadvāraü āhāraü āhareyya a¤¤atra udakadantapoõā, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. adinnaü nāma apaņiggahitakaü vuccati. dinnaü nāma kāyena vā kāyapaņibaddhena vā nissaggiyena vā dente hattha- pāse ņhito kāyena vā kāyapaņibaddhena vā paņigaõhāti, etaü dinnaü nāma. āhāro nāma udakadantapoõaü ņhapetvā yaü ki¤ci ajjhoha- raõãyaü, eso āhāro nāma. a¤¤atra udakadantapoõā 'ti ņhapetvā udakadantapoõaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjho- hāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| apaņiggahitake apaņiggahitakasa¤¤ã adinnaü mukhadvāraü āhāraü āharati a¤¤atra udakadantapoõā, āpatti pācittiyassa. apaņiggahitake vematiko . . . apaņiggahitake paņiggahita- kasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. paņiggahitake apaņiggahi- takasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. paņiggahitake vematiko, āpatti dukkaņassa. paņiggahitake paņiggahitakasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti udakadantapoõe, cattāri mahāvikatāni sati paccaye asati kappiyakārake sāmaü gahetvā paribhu¤jati, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| dasamaü. tass' uddānaü: piõķo, gaõaü, paraü, påvaü, dve ca bhuttāpavāraõā, vikāle, sannidhi, khãraü, dantapoõena te dasā 'ti. bhojanavaggo catuttho. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 091]># %% Tena samayena buddho bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane kåņāgārasālāyaü. tena kho pana samayena saüghassa khādaniyaü ussannaü hoti. atha kho āyasmā ânando bhagavato etam atthaü ārocesi. tena h' ânanda vighāsādānaü påvaü dehãti. evaü bhante 'ti kho āyasmā ânando bhagavato paņisuõitvā vighāsāde paņipāņiyā nisãdā- petvā ekekaü påvaü dento a¤¤atarissā paribbājikāya ekaü ma¤¤amāno dve påve adāsi. sāmantā paribbājikāyo taü paribbājikaü etad avocuü: jāro te eso samaõo 'ti. na meso samaõo jāro, ekaü ma¤¤amāno dve påve adāsãti. dutiyam pi kho --pa-- tatiyam pi kho āyasmā ânando ekekaü påvaü dento tassā yeva paribbājikāya ekaü ma¤¤amāno dve påve adāsi. sāmantā paribbājikāyo taü paribbājikaü etad avocuü: jāro . . . adāsãti. jāro na jāro 'ti bhaõķiüsu. ||1|| a¤¤ataro pi ājãvako parivesanaü agamāsi. a¤¤ataro bhikkhu pahåtena sappinā odanaü madditvā tassa ājãvakassa mahantaü piõķaü adāsi. atha kho so ājãvako taü piõķaü ādāya aga- māsi. a¤¤ataro ājãvako taü ājãvakaü etad avoca: kuto tayā āvuso piõķo laddho 'ti. tassāvuso samaõassa Gotamassa muõķagahapatikassa parivesanāya laddho 'ti. assosuü kho upāsakā tesaü ājãvakānaü imaü kathāsallāpaü. atha kho te upāsakā yena bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaüka- mitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. ekamantaü nisinnā kho te upāsakā bhagavantaü etad avocuü: ime bhante titthiyā avaõõakāmā buddhassa avaõõakāmā dhammassa avaõõakāmā saüghassa. sādhu bhante ayyā titthiyānaü sahatthā na dadeyyun ti. atha kho bhagavā te upāsake dhammiyā kathāya sandassesi . . . sampahaüsesi. atha kho te upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya . . . sampahaüsitā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhi- vādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. atha kho bha- gavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca, saüghasuņņhutāya \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 092]># %<92 SUTTAVIBHAđGA. [XLI. 1. 2-XLII. 1.>% saüghaphāsutāya --la-- saddhammaņņhitiyā vinayānugga- hāya. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dadeyya, pācittiyan ti. ||2||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. acelako nāma yo koci paribbājakasamāpanno naggo. pa- ribbājako nāma bhikkhuü ca sāmaõera¤ ca ņhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. paribbājikā nāma bhikkhuni¤ ca sikkhamāna¤ ca sāmaõeri¤ ca ņhapetvā yā kāci paribbāji- kasamāpannā. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni udakadantapoõaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni odano kummāso sattu maccho maüsaü. dadeyyā 'ti kāyena vā kāyapaņibaddhena vā nissaggiyena vā deti, āpatti pācittiyassa. ||1|| titthiye titthiyasa¤¤ã sahatthā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā deti, āpatti pācittiyassa. titthiye vematiko . . . titthiye atitthiyasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. udakadantapoõaü deti, āpatti dukkaņassa. atitthiye titthiyasa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa. atitthiye vematiko, āpatti dukkaņassa. atitthiye atitthiyasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhirālepaü deti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, XLII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto bhātuno saddhi- vihārikaü bhikkhuü etad avoca: eh' āvuso gāmaü piõķāya pavisissāmā 'ti. tassa adāpetvā uyyojesi gacchāvuso na me tayā saddhiü kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 093]># %% kathā vā nisajjā vā phāsu hotãti. atha kho so bhikkhu upakaņņhe kāle nāsakkhi piõķāya carituü, paņikkamane pi bhattavissaggaü na saübhāvesi chinnabhatto ahosi. atha kho so bhikkhu ārāmaü gantvā bhikkhånaü etaü atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto bhikkhuü eh' āvuso gāmaü piõķāya pavisissāmā 'ti tassa adāpetvā uyyojessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Upananda bhikkhuü . . . uyyojesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa bhikkhuü . . . uyyo- jessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuü eh' āvuso gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisissāmā 'ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya gacchāvuso na me tayā saddhiü kathā vā nisajjā vā phāsu hoti ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotãti etad eva paccayaü karitvā ana¤¤aü, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhun ti a¤¤aü bhikkhuü. eh' āvuso gāmaü vā nigamaü vā 'ti: gāmo pi nigamo pi nagaraü pi gāmo c' eva nigamo ca. tassa dāpetvā 'ti yāguü vā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dāpetvā. adāpetvā 'ti na ki¤ci dāpetvā. uyyojeyyā 'ti mātugāmena saddhiü hasitukāmo kãëitukāmo raho nisãditukāmo anācāraü ācaritukāmo evaü vadeti: gacchā- vuso . . . ekakassa . . . phāsu hotãti uyyojeti, āpatti dukka- ņassa. dassanåpacāraü vā savanåpacāraü vā vijahantassa āpatti dukkaņassa. vijahite āpatti pācittiyassa. etad eva paccayaü karitvā ana¤¤an ti na a¤¤o koci paccayo hoti uyyojetuü. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã uyyojeti, āpatti pācitti- yassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupa- sampannasa¤¤ã uyyojeti, āpatti pācittiyassa. kalisāsanaü āropeti, āpatti dukkaņassa. anupasampannaü uyyojeti, āpatti dukkaņassa. kalisāsanaü āropeti,\<1>/ āpatti dukkaņassa. anupa- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: kalisāsanaü āropetãti kalãti kodho, tassa sāsanaü āropeti, kodhassa āõaü āropeti, kodhavasena ņhānanisajjādãsu dosaü dassetvā passatha bho imassa ņhānaü nisajjaü ālokitaü vilokitaü khāõu viya tiņņhati, sunakho viya nisãdati, makkaņo viya ito c' ito ca viloketãti evaü amanāpavacanaü vadati app eva nāma iminā- pi uppāëho (sic) pakkameyyā 'ti. >/ #<[page 094]># %<94 SUTTAVIBHAđGA. [XLII. 2. 3-XLIII. 1.>% sampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupa- sampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti ubho ekato na yāpessāmā 'ti uyyojeti, mahagghaü bhaõķaü passitvā lobhadhammaü uppādessatãti uyyojeti, mātugāmaü passitvā anabhiratiü uppādessatãti uyyojeti, gilānassa vā ohiyyakassa vā vihārapālassa vā yāguü vā khā- daniyaü vā bhojaniyaü vā nãharā 'ti uyyojeti, na anācāraü ācaritukāmo sati karaõãye uyyojeti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. PâCITTIYA, XLIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto sahāyakassa gharaü gantvā tassa pajāpatiyā saddhiü sayanighare ni- sajjaü kappesi. atha kho so puriso yenāyasmā Upanando Sakyaputto ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekamantaü nisinno kho so puriso pajāpatiü etad avoca: dadeh' {ayyassa}\<1>/ bhikkhan ti. atha kho sā itthi āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa bhikkhaü adāsi. atha kho so puriso āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü etad avoca: gacchatha bhante yato ayyassa bhikkhā dinnā 'ti. atha kho sā itthi sallakkhetvā pariyuņņhito ayaü puriso 'ti āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü etad avoca: nisãdatha bhante mā agamitthā 'ti. dutiyam pi kho so puriso --pa-- tatiyam pi kho so puriso āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü . . . dinnā 'ti. tatiyam pi kho sā itthi āyasmantaü Upanandaü . . . mā agamitthā 'ti. atha kho so puriso nikkhamitvā bhikkhå ujjhāpeti ayaü bhante ayyo Upanando mayhaü pajāpatiyā saddhiü sayanighare nisinno, so mayā uyyojiya- māno na icchati gantuü. bahukiccā mayaü bahukaraõãyā 'ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto sabhojane kule anu- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dadehayyassa A, dadeheyyassa B, dapoyyassa C. >/ #<[page 095]># %% pakhajja nisajjaü kappessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Upananda sabhojane . . . kappesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü mogha- purisa sabhojane . . . kappessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. sabhojanaü nāma kulaü itthi c' eva hoti puriso ca itthi ca puriso ca ubho anikkhantā honti, ubho avãtarāgā. anupakhajjā 'ti anupavisitvā. nisajjaü kappeyyā 'ti mahallake ghare piņņhasaüghātassa hatthapāsaü vijahitvā nisãdati, āpatti pācittiyassa. khuddake ghare piņņhivaüsaü atikkamitvā nisãdati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| sayanighare sayanigharasa¤¤ã sabhojane kule anupakhajja nisajjaü kappeti, āpatti pācittiyassa. sayanighare vematiko . . . sayanighare na sayanigharasa¤¤ã . . . āpatti pācitti- yassa. na sayanighare sayanigharasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. na sayanighare vematiko, āpatti dukkaņassa. na sayanighare na sayanigharasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti mahallake ghare piņņhasaüghātassa hatthapāsaü avijahitvā nisãdati, khuddake ghare piņņhivaüsaü anatikka- mitvā nisãdati, bhikkhu dutiyo hoti, ubho nikkhantā honti, ubho vãtarāgā, na sayanighare, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| tatiyaü. PâCITTIYA, XLIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto sahāyakassa gharaü gantvā tassa pajāpatiyā saddhiü raho paņicchanne \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 096]># %<96 SUTTAVIBHAđGA. [XLIV. 1-2. 2.>% āsane nisajjaü kappesi. atha kho so puriso ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma ayyo Upanando mayhaü pajā- patiyā saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappessatãti. assosuü kho bhikkhå tassa purisassa . . . vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto mātugāmena saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappessatãti --la--. saccaü kira tvaü Upananda mātugāmena saddhiü . . . kappesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa mātugāmena saddhiü . . . kappessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasā- dāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiü raho paņi- cchanne āsane nisajjaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. mātugāmo nāma manussitthi, na yakkhã na petã na tiracchā- nagatā, antamaso tadahujātāpi dārikā, pag eva mahattarã. saddhin ti ekato. raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. cakkhussa raho nāma, na sakkā hoti akkhiü vā nikhaõiyamāne bhamukaü vā ukkhipiyamāne sãsaü vā ukkhipiyamāne passituü. sotassa raho nāma, na sakkā hoti pakatikathā sotuü. paņicchannaü nāma āsanaü kuķķena vā kavāņena vā kila¤jena vā sāõipākārena vā rukkhena vā {thambhena} vā kotthaëiyā vā yena kenaci paņicchannaü hoti. nisajjaü kappeyyā 'ti, mātugāme nisinne bhikkhu upani- sinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā, āpatti pācittiyassa. ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa. ||1|| mātugāme mātugāmasa¤¤ã raho paņicchanne āsane nisajjaü kappeti, āpatti pācittiyassa. mātugāme vematiko . . . mātu- gāme amātugāmasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. yakkhiyā vā petiyā vā paõķakena vā tiracchānagatamanussaviggah- itthiyā vā saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappeti, āpatti dukkaņassa. amātugāme mātugāmasa¤¤ã, \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 097]># %% āpatti dukkaņassa. amātugāme vematiko, āpatti dukkaņassa. amātugāme amātugāmasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti yo koci vi¤¤å puriso dutiyo hoti, tiņņhati na nisãdati, arahopekkho, a¤¤āvihito nisãdati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, XLV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto sahāyakassa gharaü gantvā tassa pajāpatiyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesi. atha kho so puriso . . . vipāceti: kathaü hi nāma ayyo Upanando mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappessatãti. assosuü kho bhikkhå tassa purisassa . . . vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappessatãti --la--. saccaü kira tvaü Upananda mātugāmena . . . kappesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa . . . kappessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. mātugāmo nāma manussitthi, na yakkhã na petã na tiracchā- nagatā, vi¤¤å paņibalā subhāsitadubbhāsitaü duņņhullāduņņhu- llaü ājānituü. saddhin ti ekato. eko ekāyā 'ti bhikkhu c' eva hoti mātugāmo ca. raho nāma . . . sotuü. nisajjaü kappeyyā 'ti . . . (see XLIV.2. Instead of raho paņicchanne āsane read eko ekāya raho) . . . ādikammikassā 'ti. ||2|| pa¤camaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 098]># %<98 SUTTAVIBHAđGA. [XLVI. 1-2.>% PâCITTIYA, XLVI. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa upaņņhākakulaü āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü bhattena nimantesi, a¤¤e pi bhikkhå bhattena nimantesi. tena kho pana sama- yena āyasmā Upanando Sakyaputto purebhattaü kulāni payir- upāsati. atha kho te bhikkhå te manusse etad avocuü: dethāvuso bhattan ti. āgametha bhante yāv' ayyo Upanando āgacchatãti. dutiyam pi kho te bhikkhå --pa-- tatiyam pi kho te bhikkhå te manusse etad avocuü: dethāvuso bhattaü pure kālo atikkamatãti. tatiyam pi kho mayaü bhante bhattaü karimhā ayyassa Upanandassa kāraõā. āgametha bhante yāv' ayyo Upanando āgacchatãti. atha kho āyasmā Upanando Sakyaputto purebhattaü kulāni payirupā- sitvā divā āgacchati. bhikkhå na cittaråpaü bhu¤jiüsu. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaü kulesu cārittaü āpajjissatãti --pa--. saccaü kira tvaü Upananda nimantito . . . āpajjasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa nimantito . . . āpajjissasi. n' etaü mogha- purisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaü kulesu cārittaü āpajjeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena āyasmato Upanandassa Sakya- puttassa upaņņhākakulaü saüghass' atthāya khādaniyaü pāhesi ayyassa Upanandassa dassetvā saüghassa dātabban ti. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto gāmaü piõķāya paviņņho hoti. atha kho te manussā ārāmaü gantvā bhikkhå pucchiüsu: kahaü bhante ayyo Upanando \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 099]># %% 'ti. es' āvuso āyasmā Upanando Sakyaputto gāmaü piõķāya paviņņho 'ti. idaü bhante khādaniyaü ayyassa Upanandassa dassetvā saüghassa dātabban ti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave paņigga- hetvā nikkhipatha yāva Upanando āgacchatãti. atha kho āyasmā Upanando Sakyaputto bhagavatā paņikkhittaü pure- bhattaü kulesu cārittaü āpajjitun ti pacchābhattaü kulāni payirupāsitvā divā paņikkami. khādaniyaü ussādiyittha.\<1>/ ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjissatãti --pa--. saccaü kira tvaü Upananda pacchā- bhattaü . . . āpajjasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa pacchābhattaü . . . āpajjissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaü vā pacchābhattaü vā kulesu cārittaü āpajjeyya, pācitti- yan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhå cãvaradānasamaye kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti, cãvaraü parittaü uppajjati. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave cãvaradānasamaye kulāni payirupāsituü. eva¤ ca . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu . . . āpajjeyya a¤¤atra samayā, pācitti- yaü. tatthāyaü samayo, cãvaradānasamayo, ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü . . . pa¤¤attaü hoti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhå cãvarakammaü karonti attho ca hoti såciyāpi suttena pi satthakena pi. bhikkhå kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave cãvarakārasamaye kulāni payirupāsituü. eva¤ ca . . . uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ussāriyittha AB, ussād- Cô: ussarayitthā 'ti pariharãyittha gharaü yeva na gahetvā agamaüså 'ti vuttaü hoti. Comp. Cullav. VI.11.3. >/ #<[page 100]># %<100 SUTTAVIBHAđGA. [XLVI. 4-6. 2.>% yo pana bhikkhu . . . āpajjeyya a¤¤atra samayā, pācitti- yaü. tatthāyaü samayo: cãvaradānasamayo cãvarakārasam- ayo. ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü . . . pa¤¤attaü hoti. ||4|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānā honti attho ca hoti bhesajjehi. bhikkhå kukkuccāyantā . . . anujānāmi bhikkhave santaü bhikkhuü āpucchā kulāni payirupāsituü. eva¤ ca . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaü bhi- kkhuü anāpucchā purebhattaü vā pacchābhattaü vā kulesu cārittaü āpajjeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthā- yaü samayo: cãvaradānasamayo cãvarakārasamayo,\<1>/ ayaü tattha samayo 'ti. ||5|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. nimantito nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤atarena bhoja- nena nimantito. sabhatto nāma yena nimantito tena sabhatto. santaü nāma bhikkhuü sakkā hoti āpucchā pavisituü. asantaü nāma bhikkhuü na sakkā hoti āpucchā pavisituü. purebhattaü nāma yena nimantito taü abhuttāvã. pa- cchābhattaü nāma yena nimantito antamaso kusaggena pi bhuttaü hoti. kulaü nāma cattāri kulāni khattiyakulaü brāhmaõakulaü vessakulaü suddakulaü. kulesu cārittaü āpajjeyyā 'ti a¤¤assa gharåpacāraü okkamantassa āpatti dukkaņassa. paņhamaü pādaü ummāraü atikkāmeti, āpatti dukkaņassa. dutiyaü pādaü atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. cãvaradānasamayo nāma anatthate kaņhine vassānassa pacchimo māso, atthate kaņhine pa¤ca māsā. cãvarakārasamayo nāma cãvare kariya- māne. ||1|| nimantite nimantitasa¤¤ã santaü bhikkhuü anāpucchā purebhattaü pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjati a¤¤atra samayā, āpatti pācittiyassa. nimantite vematiko . . . nimantite animantitasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ani- mantite nimantitasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. animantite \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After cãvarakārasamayo C inserts gilānasamayo. >/ #<[page 101]># %% vematiko, āpatti dukkaņassa. animantite animantitasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti samaye, santaü bhikkhuü āpucchā pavisati, asantaü bhikkhuü anāpucchā pavisati, a¤¤assa gharena maggo hoti, gharåpacārena maggo hoti, antaragāmaü\<1>/ gacchati, bhikkhunãupassayaü gacchati, titthiyaseyyaü gacchati, paņikkamanaü gacchati, bhattiyagharaü gacchati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||6|| chaņņhaü. PâCITTIYA, XLVII. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Kapi- lavatthusmiü Nigrodhārāme. tena kho pana samayena Mahānāmassa Sakkassa bhesajjaü ussannaü hoti. atha kho Mahānāmo Sakko yena bhagavā ten' upasaükami, {upasaükamitvā} bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekamantaü nisinno kho Mahānāmo Sakko bhaga- vantaü etad avoca: icchām' ahaü bhante saüghaü cātu- māsaü bhesajjena pavāretun ti. sādhu sādhu Mahānāma, tena hi tvaü Mahānāma saüghaü cātumāsaü bhesajjena pavārehãti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti. bhaga- vato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave cātumā- sapaccayapavāraõaü\<2>/ sāditun ti. ||1||tena kho pana sama- yena bhikkhå Mahānāmaü Sakkaü parittaü bhesajjaü vi¤¤āpenti, tath' eva Mahānāmassa Sakkassa bhesajjaü ussannaü hoti. dutiyam pi kho Mahānāmo Sakko yena bhagavā ten' upasaükami . . . avoca: icchām' ahaü bhante saüghaü aparaü pi cātumāsaü bhesajjena pavāretun ti. sādhu sādhu Mahānāma, tena hi tvaü Mahānāma saüghaü aparaü pi cātumāsaü bhesajjena pavārehãti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave punapavāraõaü pi sāditun ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhå Mahānāmaü Sakkaü parittaü yeva bhesajjaü vi¤¤āpenti, tath' eva Mahānāmassa Sakkassa bhesajjaü ussannaü hoti. tatiyam pi kho Mahā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 antarāgāmaü AB, antarag- C. 2 cātumāsaü bhesajjapaccayap- AB. C omits bhesajja. >/ #<[page 102]># %<102 SUTTAVIBHAđGA. [XLVII. 1. 3-4.>% nāmo Sakko yena bhagavā ten' upasaükami . . . avoca: icchām' ahaü bhante saüghaü yāvajãvaü bhesajjena pavā- retun ti. sādhu sādhu Mahānāma, tena hi tvaü Mahā- nāma saüghaü yāvajãvaü bhesajjena pavārehãti. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave niccapavāraõaü pi sāditun ti ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå dunni- vatthā honti duppārutā anākappasampannā. Mahānāmo Sakko vattā hoti: kissa tumhe bhante dunnivatthā duppārutā anākappasampannā. nanu nāma pabbajitena sunivatthena bhavitabbaü supārutena ākappasampannenā 'ti. chabbaggi- yā bhikkhå Mahānāme Sakke upanandhiüsu.\<1>/ atha kho chabbaggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: kena nu kho mayaü upāyena Mahānāmaü Sakkaü maīkuü kareyyāmā 'ti. atha kho chabbaggiyānaü bhikkhånaü etad ahosi: Mahānāmena kho āvuso Sakkena saügho bhesajjena pavārito. handa mayaü āvuso Mahānāmaü Sakkaü sappiü vi¤¤āpemā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå yena Mahānāmo Sakko ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Mahānāmaü Sakkaü etad avocuü: doõena āvuso sappinā attho 'ti. ajjuõho bhante āgametha, manussā vajaü gatā sappiü āharituü, kālaü harissathā 'ti.\<2>/ dutiyam pi kho --pa-- tatiyam pi kho chabbaggiyā bhikkhå Mahānāmaü Sakkaü . . . ha- rissathā 'ti.\<2>/ kiü pana tayā āvuso adātukāmena pavāritena yaü tvaü pavāretvā na desãti. atha kho Mahānāmo Sakko ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhaddantā ajjuõho bhante āgamethā 'ti vuccamānā nāgamessantãti. assosuü kho bhikkhå Mahānāmassa Sakkassa . . . vipā- centassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå Mahānāmena Sakkena ajjuõho bhante āgamethā 'ti vuccamānā nāgamessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave Mahānāmena Sakkena . . . nāgamethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā Mahānāmena Sakkena . . . nāgamessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: agilānena bhikkhunā cātumāsapaccayapavāraõā sādi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 upanandiüsu B. 2 āharissathā ti AB, har- ti C twice. >/ #<[page 103]># %% tabbā a¤¤atra punapavāraõāya a¤¤atra niccapavāraõāya. tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyan ti. ||4||1|| agilānena bhikkhunā cātumāsapaccayapavāraõā sāditabbā 'ti gilānapaccayapavāraõā sāditabbā. punapavāraõāpi sādi- tabbā 'ti, yadā gilāno bhavissāmi tadā vi¤¤āpessāmãti. nicca- pavāraõāpi sāditabbā 'ti, yadā gilāno bhavissāmi tadā vi¤¤ā- pessāmãti. tato ce uttari sādiyeyyā 'ti: atthi pavāraõā bhesajjapari- yantā na rattipariyantā, atthi pavāraõā rattipariyantā na bhesajjapariyantā, atthi pavāraõā bhesajjapariyantā ca ratti- pariyantā ca, atthi pavāraõā n' eva bhesajjapariyantā na rattipariyantā. bhesajjapariyantā nāma, bhesajjāni parigga- hitāni honti ettakehi bhesajjehi pavāremãti. rattipariyantā nāma, rattiyo pariggahitāyo honti ettakāsu rattãsu pavāremãti. bhesajjapariyantā ca rattipariyantā ca nāma, bhesajjāni ca pariggahitāni honti rattiyo ca pariggahitāyo honti ettakehi bhesajjehi ettakāsu rattãsu pavāremãti. n' eva bhesajjapari- yantā na rattipariyantā nāma, bhesajjāni ca apariggahitāni honti rattiyo ca apariggahitāyo honti. bhesajjapariyante yehi bhesajjehi pavārito hoti tāni bhesajjāni ņhapetvā a¤¤āni bhesajjāni vi¤¤āpeti, āpatti pācittiyassa. rattipariyante yāsu rattãsu pavārito hoti tā rattiyo ņhapetvā a¤¤āsu rattãsu vi¤¤ā- peti, āpatti pācittiyassa. bhesajjapariyante ca rattipariyante ca yehi bhesajjehi pavārito hoti tāni bhesajjāni ņhapetvā yāsu rattãsu pavārito hoti tā rattiyo ņhapetvā a¤¤āni bhesajjāni a¤¤āsu rattãsu vi¤¤āpeti, āpatti pācittiyassa. n' eva bhesajja- pariyante na rattipariyante anāpatti. ||1|| na bhesajjakaraõãyena bhesajjaü vi¤¤āpeti, āpatti pācitti- yassa. a¤¤ena bhesajjena karaõãyena a¤¤aü bhesajjaü vi¤¤āpeti, āpatti pācittiyassa. tat' uttari tat' uttarisa¤¤ã bhesajjaü vi¤¤āpeti, āpatti pācittiyassa. tat' uttari vematiko . . . tat' uttari na tat' uttarisa¤¤ã, . . . āpatti pācittiyassa. na tat' uttari tat' uttarisa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. na tat' uttari vematiko, āpatti dukkaņassa. na tat' uttari na tat' uttarisa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti yehi bhesajjehi pavārito hoti tāni bhesajjāni vi¤¤ā- peti, yāsu rattãsu pavārito hoti tāsu rattãsu vi¤¤āpeti, imehi \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 104]># %<104 SUTTAVIBHAđGA. [XLVII. 2. 3-XLVIII. 2.>% tayā bhesajjehi pavārita 'mhā amhākaü ca iminā ca iminā ca bhesajjena attho 'ti ācikkhitvā vi¤¤āpeti, yāsu tayā rattisu pavārita 'mhā tāyo ca rattiyo vãtivattā amhākaü ca bhe- sajjena attho 'ti ācikkhitvā vi¤¤āpeti, ¤ātakānaü, pavāritā- naü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||3||2|| sattamaü. PâCITTIYA, XLVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo senāya abbhuyyāto hoti. chabbaggiyā bhikkhå uyyuttaü senaü dassanāya agam- aüsu. addasa kho rājā Pasenadi Kosalo chabbaggiye bhi- kkhå dårato 'va āgacchante, disvāna pakkosāpetvā etad avoca: kissa tumhe bhante āgata 'tthā 'ti. mahārāja mahā- rājānaü mayaü daņņhukāmā 'ti. kiü bhante maü diņņhena yuddhābhinandinā. nanu bhagavā passitabbo 'ti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā uyyuttaü senaü dassanāya āgacchissanti. amhākaü pi alābhā amhākaü pi dulladdhaü ye mayaü ājãvassa hetu puttadārassa kāraõā senāya āgacchāmā 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabba- ggiyā bhikkhå uyyuttaü senaü dassanāya gacchissantãti. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. saccaü kira tumhe bhikkhave uyyuttaü senaü dassanāya gacchathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā uyyuttaü senaü dassanāya gacchissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pa- sādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu uyyuttaü senaü dassanāya gaccheyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 105]># %% tena kho pana samayena a¤¤atarassa bhikkhuno mātulo senāya gilāno hoti. so tassa bhikkhuno santike dåtaü pāhesi: ahaü hi senāya gilāno, āgacchatu bhaddanto, icchāmi bhaddantassa āgatan ti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā sikkhāpadaü pa¤¤attaü na uyyuttaü senaü dassanāya gantabban ti, aya¤ ca me mātulo senāya gilāno. kathaü nu kho mayā paņipajjitabban ti. bhagavato etam atthaü ārocesi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave tathāråpapaccayā senāya gantuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu uyyuttaü senaü dassanāya gaccheyya a¤¤atra tathāråpapaccayā, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. uyyuttā nāma senā gāmato nikkhamitvā niviņņhā vā hoti payātā vā. senā nāma hatthã assā rathā pattã. dvādasa- puriso hatthã, tipuriso asso, catupuriso ratho, cattāro purisā sarahatthā\<1>/ patti. dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito passati, āpatti pācittiyassa. dassanåpacāraü vijahitvā punappunaü passati, āpatti pācittiyassa. a¤¤atra tathāråpapaccayā 'ti ņhapetvā tathāråpapacca- yaü. ||1|| uyyutte uyyuttasa¤¤ã dassanāya gacchati a¤¤atra tathārå- papaccayā, āpatti pācittiyassa. uyyutte vematiko . . . uyyutte anuyyuttasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ekamekaü dassa- nāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito passati, āpatti dukkaņassa. dassanåpacāraü vijahitvā punappunaü passati, āpatti dukkaņassa. anuyyutte uyyuttasa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa. anuyyutte vematiko, āpatti dukkaņassa. anuyyutte anuyyuttasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ārāme ņhito passati, bhikkhussa ņhitokāsaü vā nisinnokāsaü vā nipannokāsaü vā āgacchati, paņipathaü gacchanto passati, tathāråpapaccayā, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| aņņhamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sarahatthā AB, padahatthā C. D: parahatthā 'ti āvudhahatthā. >/ #<[page 106]># %<106 SUTTAVIBHAđGA. [XLIX. 1-2. 3.>% PâCITTIYA, XLIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sati karaõãye senaü gantvā atirekatirattaü senāya vasanti. manussā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā senāya va- sissanti. amhākaü pi alābhā amhākaü pi dulladdhaü ye mayaü ājãvassa hetu puttadārassa kāraõā senāya paņivasāmā 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. yete bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå atirekatirattaü senāya va- sissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave atireka- tirattaü senāya vasathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā atirekatirattaü senāya vasissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: siyā ca tassa bhikkhuno kocid eva paccayo senaü gama- nāya, dvirattatirattaü tena bhikkhunā senāya vasitabbaü. tato ce uttari vaseyya, pācittiyan ti. ||1|| siyā ca tassa bhikkhuno kocid eva paccayo senaü gamanā- yā 'ti, siyā paccayo siyā karaõãyaü. dvirattatirattaü tena bhikkhunā senāya vasitabban ti dve tisso rattiyo vasitabbaü. tato ce uttari vaseyyā 'ti, catutthe divase atthaügate suriye senāya vasati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| atirekatiratte atirekasa¤¤ã senāya vasati, āpatti pācittiyassa. atirekatiratte vematiko . . . atirekatiratte ånakasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ånakatiratte atirekasa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa. ånakatiratte vematiko, āpatti dukkaņassa. ånaka- tiratte ånakasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti dve tisso rattiyo vasati, ånakadvetisso rattiyo vasati, dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruõā nikkha- mitvā puna vasati, gilāno vasati, gilānassa karaõãyena vasati, \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 107]># %% senā vā paņisenāya ruddhā hoti, kenaci palibuddho hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, L. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå dvirattatirattaü senāya vasamānā uyyodhikaü pi balaggaü pi senābyåhaü pi anãka- dassanaü pi gacchanti. a¤¤ataro pi chabbaggiyo bhikkhu uyyodhikaü gantvā kaõķena paņividdho hoti. manussā taü bhikkhuü uppaõķesuü: kacci bhante suyuddhaü ahosi, kati te lakkhāni laddhānãti. so bhikkhu tehi manussehi uppaõķiyamāno maīku ahosi. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā uyyodhikaü dassanāya āgacchissanti. amhākaü pi alābhā, amhākaü pi dulladdhaü ye mayaü ājãvassa hetu puttadārassa kāraõā uyyodhikaü āgacchāmā 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manuss ānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå uyyodhikaü dassa- nāya gacchissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave uyyodhikaü dassanāya gacchathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā . . . gacchissatha. n' etaü moghapurisā appasannā- naü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: dvirattatirattaü ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaü vā balaggaü vā senābyåhaü vā anãkadassanaü vā gaccheyya, pācittiyan ti. ||1|| dvirattatirattaü ce bhikkhu senāya vasamāno 'ti dve tisso rattiyo vasamāno. uyyodhikaü nāma yattha sampahāro dissati. balaggaü nāma ettakā hatthã ettakā assā ettakā rathā ettakā pattã. senābyåhaü nāma ito hatthã hontu ito assā hontu ito rathā hontu ito pattikā hontu. anãkaü nāma hatthānãkaü assānã- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 108]># %<108 SUTTAVIBHAđGA [L. 2. 1-LI. 1.>% kaü rathānãkaü pattānãkaü. tayo hatthã pacchimaü hatthā- nãkaü, tayo assā pacchimaü assānãkaü, tayo rathā pacchi- maü rathānãkaü, cattāro purisā sarahatthā\<1>/ pattã pacchimaü pattānãkaü. dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito passati, āpatti pācittiyassa. dassanåpacāraü vijahitvā punappunaü passati, āpatti pācittiyassa. ekamekaü dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito passati, āpatti dukkaņassa. dassanåpacāraü vijahitvā punappunaü passati, āpatti dukka- ņassa. ||1|| anāpatti ārāme ņhito passati, bhikkhussa ņhitokāsaü vā nisinnokāsaü vā nipannokāsaü vā āgantvā sampahāro dissati, paņipathaü gacchanto passati, sati karaõãye gantvā passati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||2|| dasamaü. tass' uddānaü: påvaü, kathā, 'panandassa tayaü, 'paņņhākam eva ca, Mahānāmo, Pasenadi, senā, viddho ime dasā 'ti. acelakavaggo pa¤camo. PâCITTIYA, LI. Tena samayena buddho bhagavā Cetiyesu cārikaü cara- māno yena Bhaddavatikā tena pāyāsi. addasaüsu kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino\<2>/ bhagavantaü dårato 'va āgacchantaü, disvāna bhagavantaü etad avocuü: mā kho bhante bhagavā Ambatitthaü agamāsi, Ambatitthe bhante jaņilassa assame nāgo paņivasati iddhimā āsiviso ghoraviso, so bhagavantaü mā viheņhesãti. evaü vutte bhagavā tuõhã ahosi. dutiyam pi kho --pa-- tatiyam pi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaü etad avocuü: mā kho bhante bhagavā Ambatitthaü . . . mā viheņhesãti. tatiyam pi kho bhagavā tuõhã ahosi. atha kho bhagavā anupubbena cārikaü caramāno yena Bhaddava- tikā tad avasari. tatra sudaü bhagavā Bhaddavatikāyaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sarahatthā AB, padahattā C. 2 padhāvino AB, padhāvãno C, pathāvino 'ti addhikā D. >/ #<[page 109]># %% viharati. atha kho āyasmā Sāgato yena Ambatitthakassa jaņilassa assamo ten' upasaükami, upasaükamitvā agyāgāraü pavisitvā tiõasanthārakaü pa¤¤āpetvā nisãdi pallaīkaü ābhu- jitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņha- petvā. atha kho so nāgo āyasmantaü Sāgataü paviņņhaü disvāna dummano padhåpāsi. āyasmāpi Sāgato padhåpāsi. atha kho so nāgo makkhaü asahamāno pajjali, āyasmāpi Sāgato tejodhātuü samāpajjitvā pajjali. atha kho āyasmā Sāgato tassa nāgassa tejasā tejaü pariyādiyitvā yena Bhadda- vatikā ten' upasaükami. atha kho bhagavā Bhaddavatikā- yaü yathābhirantaü viharitvā yena Kosambã tena cārikaü pakkāmi. assosuü kho Kosambikā upāsakā: ayyo kira Sāga- to Ambatitthikena nāgena saddhiü saügāmesãti. atha kho bhagavā anupubbena cārikaü caramāno yena Kosambã tad avasari. atha kho Kosambikā upāsakā bhagavato paccugga- manaü karitvā yenāyasmā Sāgato ten' upasaükamiüsu, upa- saükamitvā āyasmantaü Sāgataü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu, ekamantaü ņhitā kho Kosambikā upāsakā āyas- mantaü Sāgataü etad avocuü: kiü bhante ayyānaü dulla- bha¤ ca manāpa¤ ca, kiü paņiyādemā 'ti. evaü vutte chabbaggiyā bhikkhå Kosambike upāsake etad avocuü: atth' āvuso kāpotikā nāma pasannā bhikkhånaü dullabhā ca manāpā ca, taü paņiyādethā 'ti. atha kho Kosambikā upāsakā ghare ghare kāpotikaü pasannaü paņiyādetvā āyasmantaü Sāgataü piõķāya paviņņhaü disvāna āyasman- taü Sāgataü etad avocuü: pivatu bhante ayyo Sāgato kāpotikaü pasannaü, pivatu bhante ayyo Sāgato kāpotikaü pasannan ti. atha kho āyasmā Sāgato ghare ghare kāpo- tikaü pasannaü pivitvā nagaramhā nikkhamanto nagaradvāre paripati. atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhåhi saddhiü nagaramhā nikkhamanto addasa āyasmantaü Sāgataü naga- radvāre paripatitaü, disvāna bhikkhå āmantesi: gaõhatha bhikkhave Sāgatan ti. evaü bhante 'ti kho te bhikkhå bhagavato paņisuõitvā āyasmantaü Sāgataü ārāmaü netvā yena bhagavā tena sãsaü katvā nipātesuü. atha kho āyasmā Sāgato parivattitvā yena bhagavā tena pāde karitvā seyyaü kappesi. atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: nanu bhikkhave pubbe Sāgato tathāgate sagāravo ahosi \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 110]># %<110 SUTTAVIBHAđGA. [LI. 1-LII. 1.>% sappatisso 'ti. evaü bhante. api nu kho bhikkhave Sāgato etarahi tathāgate sagāravo sappatisso 'ti. no h' etaü bhante. nanu bhikkhave Sāgato Ambatitthikena nāgena saddhiü saügāmesãti. evaü bhante. api nu kho bhikkhave Sāgato etarahi pahoti nāgena saddhiü saügāmetun ti. no h' etaü bhante. api nu kho bhikkhave taü pātabbaü yaü {pivitvā} visa¤¤ã assā 'ti. no h' etaü bhante. ananucchaviyaü bhi- kkhave Sāgatassa ananulomikaü appaņiråpaü assāmaõakaü akappiyaü akaraõãyaü. kathaü hi nāma bhikkhave Sāgato majjaü pivissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: surāmerayapāne pācittiyan ti. ||1|| surā nāma piņņhasurā påvasurā odanasurā kiõõapakkhittā sambhārasaüyuttā. merayo nāma pupphāsavo phalāsavo madhvāsavo guëāsavo sambhārasaüyutto. piveyyā 'ti antamaso kusaggena pi pivati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| majje majjasa¤¤ã pivati, āpatti pācittiyassa. majje vema- tiko . . . majje amajjasa¤¤ã pivati, āpatti pācittiyassa. amajje majjasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. amajje vematiko, āpatti dukkaņassa. amajje amajjasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti amajjaü ca hoti majjavaõõaü majjagandhaü majjarasaü taü pivati, såpasampāke maüsasaüpāke tela- saüpāke āmalakaphāõite, amajjaü ariņņhaü pivati, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, LII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sattarasavaggiyaü bhikkhuü aīgulipatodakena hāsesuü. so bhikkhu uttanto anassāsako kālam akāsi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 111]># %% aīgulipatodakena hāsessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave . . . hāsethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . hāsessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: aīgulipatodake pācittiyan ti. ||1|| aīgulipatodako nāma, upasampanno upasampannaü hāsā- dhippāyo kāyena kāyaü āmasati, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã aīgulipatodakena hāseti, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upa- sampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāya- paņibaddhena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyapaņi- baddhena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggi- yena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggi- yena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. anupasam- pannaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyena kāyapaņibaddhaü . . . kāyapaņibaddhena kāyaü . . . kāya- paņibaddhena kāyapaņibaddhaü . . . nissaggiyena kāyaü . . . nissaggiyena kāyapaņibaddhaü . . . nissaggiyena nissa- ggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upa- sampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na hāsādhippāyo\<1>/ sati karaõãye āmasati, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. PâCITTIYA, LIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhå Aciravatiyā na- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 hasādh- AB, hāsādh- C constantly. >/ #<[page 112]># %<112 SUTTAVIBHAđGA. [LIII. 1-2. 3.>% diyā udake kãëanti. tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Mallikāya deviyā saddhiü uparipāsādavaragato hoti. addasa kho rājā Pasenadi Kosalo sattarasavaggiye bhikkhå Aciravatiyā nadiyā udake kãëante, disvāna Mallikaü deviü etad avoca: ete te Mallike arahanto udake kãëantãti. nissaüsayaü kho mahārāja bhagavatā sikkhāpadaü apa¤¤a- ttaü te vā bhikkhå appakata¤¤uno 'ti. atha kho ra¤¤o Pasenadikosalassa etad ahosi: kena nu kho ahaü upāyena bhagavato ca na āroceyyaü bhagavā ca jāneyya ime bhikkhå udake kãëitā 'ti. atha kho rājā Pasenadi Kosalo sattarasa- vaggiye bhikkhå pakkosāpetvā mahantaü guëapiõķaü adāsi imaü bhante guëapiõķaü bhagavato dethā 'ti. sattarasa- vaggiyā bhikkhå taü guëapiõķaü ādāya yena bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā bhagavantaü etad avocuü: imaü bhante guëapiõķaü rājā Pasenadi Kosalo bhagavato detãti. kahaü pana tumhe bhikkhave rājā addasā 'ti. Aciravatiyā nadiyā bhagavā udake kãëante 'ti. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā udake kãëissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: udake hāsadhamme\<1>/ pācittiyan ti. ||1|| udake hāsadhammo nāma uparigopphake\<2>/ udake hāsā- dhippāyo nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, āpatti pācittiyassa. ||1|| udake hāsadhamme hāsadhammasa¤¤ã, āpatti pācittiyassa. udake hāsadhamme vematiko . . . udake hāsadhamme ahā- sadhammasa¤¤ã, āpatti pācittiyassa. heņņhāgopphake\<2>/ udake kãëati, āpatti dukkaņassa. nāvāya\<3>/ kãëati, āpatti dukkaņassa. hatthena vā pādena vā kaņņhena vā kaņhalāya vā udakaü paharati, āpatti dukkaņassa. bhājanagataü udakaü vā ka¤cikaü vā khãraü vā takkaü vā rajanaü vā passāvaü vā cikkhallaü vā kãëati, āpatti dukkaņassa. udake ahāsa- dhamme hāsadhammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. udake ahāsa- dhamme vematiko, āpatti dukkaņassa. udake ahāsadhamme ahāsadhammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti na hāsādhippāyo sati karaõãye udakaü otaritvā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 hasadhamme AB, hāsadh- C, hass- D. 2 -goppake the MSS. constantly. 3 nāvāya CD, udake nāvāya AB. >/ #<[page 113]># %% nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, pāraü gacchanto nimujjati vā ummujjati vā palavati vā, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| tatiyaü. PâCITTIYA, LIV. Tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena āyasmā Channo anācāraü ācarati. bhikkhå evaü āhaüsu: āvuso Channa evaråpaü mā akāsi, n' etaü kappatãti. so anādariyaü paņicca karoti yeva. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma āyasmā Channo anādariyaü karissa- tãti --pa--. saccaü kira tvaü Channa anādariyaü karo- sãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa anādariyaü karissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: anādariye pācittiyan ti ||1|| anādariyaü nāma dve anādariyāni puggalānādariya¤ ca dhammānādariya¤ ca. puggalānādariyaü nāma upasampan- nena pa¤¤attena vuccamāno ayaü ukkhittako vā vambhito vā garahito vā, imassa vacanaü akataü bhavissatãti anādari- yaü karoti, āpatti pācittiyassa. dhammānādariyaü nāma upasampannena pa¤¤attena vuccamāno kath' āyaü nasseyya vā vinasseyya vā antaradhāyeyya vā taü vā na sikkhitukāmo anādariyaü karoti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã anādariyaü karoti, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. upasampanne- na apa¤¤attena vuccamāno idaü na sallekhāya na dhåtattāya na pāsādikatāya na apacayāya na viriyārambhāya saüvatta- tãti anādariyaü karoti, āpatti dukkaņassa. anupasampannena pa¤¤attena vā apa¤¤attena vā vuccamāno idaü na sallekhāya . . . na viriyārambhāya saüvattatãti anādariyaü karoti, \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 114]># %<114 SUTTAVIBHAđGA. [LIV. 2. 2-LV. 2. 2.>% āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti evaü amhākaü ācariyānaü uggaho paripucchā 'ti bhaõati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, LV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sattarasavaggiye bhikkhå bhiüsāpenti. te bhiüsāpiyamānā rodanti. bhi- kkhå evam āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå amhe bhiüsāpentãti. ye te bhi- kkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuü bhiüsāpessantãti . . . (see LII.1) . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuü bhiüsāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo pana 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhun ti a¤¤aü bhikkhuü. bhiüsāpeyyā 'ti, upasampanno upasampannaü bhiüsāpetu- kāmo råpaü vā saddaü vā gandhaü vā rasaü vā phoņņhabbaü vā upasaüharati, bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti pācittiyassa. corakantāraü vā vāëakantāraü vā pisācakantā- raü vā ācikkhati, bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã bhiüsāpeti, āpatti pā- cittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne an- upasampannasa¤¤ã bhiüsāpeti, āpatti pācittiyassa. anupa- sampannaü bhiüsāpetukāmo {råpaü} vā . . . upasaüharati, bhāyeyya vā so na vā bhāyeyya, āpatti dukkaņassa. cora- kantāraü vā . . . na vā bhāyeyya, āpatti dukkaņassa. an- upasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupa- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 115]># %% sampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na bhiüsāpetukāmo råpaü vā saddaü vā gandhaü vā rasaü vā phoņņhabbaü vā upasaüharati, corakantāraü vā vāëakantāraü vā pisācakantāraü vā ācikkhati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| pa¤camaü. PâCITTIYA, LVI. Tena samayena buddho bhagavā Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakaëāvane migadāye. tena kho pana samayena bhikkhå hemantike kāle a¤¤ataraü mahan- taü susirakaņņhaü jotiü samādahitvā visibbesuü. tasmiü ca susire kaõhasappo agginā santatto nikkhamitvā bhikkhå paripātesi. bhikkhå tahaü tahaü padhāviüsu.\<1>/ ye te bhi- kkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå jotiü samādahitvā visibbessantãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave bhikkhå jotiü samādahitvā visibbentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave moghapurisā jotiü samādahitvā visibbessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu visibbanāpekkho jotiü samādaheyya vā samādahāpeyya vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānā honti. gilāna- pucchakā bhikkhå gilāne bhikkhå etad avocuü: kacc' āvuso khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe mayaü āvuso jotiü samādahitvā visibbema, tena no phāsuhoti, idāni pana bhagavatā paņikkhittan ti kukkuccāyantā na visibbema, tena no na phāsu hotãti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anu- jānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā jotiü samādahitvā vā samādahāpetvā vā visibbetuü. eva¤ ca pana . . . uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiü samāda- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 upadhāviüsu AB, padh- C. >/ #<[page 116]># %<116 SUTTAVIBHAđGA. [LVI. 1. 2-LVII. 1.>% heyya vā samādahāpeyya vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü . . . pa¤¤attaü hoti. ||2||1|| tena kho pana samayena bhikkhå na padãpesuü jotike pi jantāghare pi kukkuccāyantā. bhagavato etam atthaü āro- cesuü. anujānāmi bhikkhave tathāråpapaccayā jotiü samā- dahituü samādahāpetuü. eva¤ ca pana . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiü samā- daheyya vā samādahāpeyya vā a¤¤atra tathāråpapaccayā, pācittiyan ti. ||2|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. agilāno nāma yassa vinā agginā phāsu hoti. gilāno nāma yassa vinā agginā na phāsu hoti. visibbanāpekkho 'ti tappitukāmo. joti nāma aggi vuccati. samādaheyyā 'ti sayaü samādahati, āpatti pācittiyassa. samādahāpeyyā\<1>/ 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti pācittiyassa. sakiü āõatto bahukaü pi samādahati, āpatti pācittiyassa. a¤¤atra tathāråpapaccayā 'ti ņhapetvā tathāråpapaccayaü. ||1|| agilāno agilānasa¤¤ã visibbanāpekkho jotiü samādahati vā samādahāpeti vā a¤¤atra tathāråpapaccayā, āpatti pācitti- yassa. agilāno vematiko . . . agilāno gilānasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. paņilātaü ukkhipati, āpatti dukkaņassa. gilāno agilānasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. gilāno vematiko, āpatti dukkaņassa. gilāno gilānasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti gilānassa, a¤¤ena kataü visibbeti, vitacchitaīgā- raü visibbeti, padãpe, jotike, jantāghare, tathāråpapaccayā, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||3|| chaņņhaü. PâCITTIYA, LVII. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhikkhå Tapode nhāyanti. tena kho pana samayena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sãsaü nhāyissāmãti Tapo- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti dukkaņassa C in the case of "samādahāpeyya." >/ #<[page 117]># %% daü gantvā yāv' ayyā nhāyantãti ekamantaü paņimānesi. bhikkhå yāva samandhakārā nhāyiüsu. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro vikāle sãsaü nhāyitvā naga- radvāre thakkite bahinagare vasitvā kālass' eva asambhinne- na vilepanena yena bhagavā ten' upasaükami, upasaüka- mitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekam- antaü nisinnaü kho rājānaü Māgadhaü Seniyaü Bimbisā- raü bhagavā etad avoca: kissa tvaü mahārāja kālass' eva āgato asambhinnena vilepanenā 'ti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavato etam atthaü ārocesi. atha kho bhagavā rājānaü Māgadhaü Seniyaü Bimbisāraü dhammiyā kathāya . . . sampahaüsesi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya . . . sampahaüsito uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü paka- raõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā bhikkhå paņipucchi: saccaü kira bhikkhave bhikkhå rājānaü pi passitvā na mattaü jānitvā nhāyantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma te bhikkhave mogha- purisā rājānaü pi passitvā na mattaü jānitvā nhāyissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü nhāyeyya, pācitti- yan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå uõhasamaye pariëāhasam- aye kukkuccāyantā na nhāyanti sedagatena gattena sayanti, cãvaraü pi senāsanaü pi dussati. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave uõhasamaye pariëāhasamaye oren' addhamāsaü nhāyituü. eva¤ ca pana . . . uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü nhāyeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthāyaü samayo, diyaķķho māso seso gimhānan ti vassānassa paņhamo māso icc ete aķķha- teyyamāsā uõhasamayo pariëāhasamayo. ayaü tattha sam- ayo 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 118]># %<118 SUTTAVIBHAđGA. [LVII. 2-6.>% eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānā honti. gilāna- pucchakā bhikkhå gilāne bhikkhå etad avocuü: kacc' āvuso khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe mayaü āvuso oren' addhamāsaü nhāyāma, tena no phāsu hoti, idāni pana bhaga- vatā paņikkhittan ti kukkuccāyantā na nhāyāma, tena no na phāsu hotãti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā oren' addhamāsaü nhāyituü. eva¤ ca pana . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü . . . pariëāhasamayo gilānasamayo ayaü tattha samayo 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhå navakammaü katvā kukkuccāyantā na nhāyanti. te sedagatena gattena sayanti. cãvaraü pi senāsanaü pi dussati. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave kammasamaye oren' addhamāsaü nhā- yituü. eva¤ ca pana . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü nhāyeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü --pa--. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||4|| tena kho pana samayena bhikkhå addhānaü gantvā kukkuccāyantā na nhāyanti. te sedagatena . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave addhānagamanasamaye oren' addhamā- saü nhāyituü. eva¤ ca pana . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü nhāyeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthāyaü samayo --pa--. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||5|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå ajjhokāse cãvarakammaü karontā\<1>/ sarajena vātena okiõõā honti, devo ca thokaü thokaü phusāyati. bhikkhå kukkuccāyantā na nhāyanti, kilinnena gattena sayanti, cãvaraü pi senāsanaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 karonto AB, karontā C. >/ #<[page 119]># %% pi dussati. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhi- kkhave vātavuņņhisamaye oren' addhamāsaü nhāyituü. eva¤ ca pana . . . uddiseyyātha: yo pana bhikkhu oren' addhamāsaü nhāyeyya a¤¤atra samayā, pācittiyaü. tatthāyaü samayo: diyaķķho māso seso gimhānan ti vassānassa paņhamo māso icc ete aķķhateyya- māsā uõhasamayo pariëāhasamayo, gilānasamayo, kammasam- ayo, addhānagamanasamayo, vātavuņņhisamayo, ayaü tattha samayo 'ti. ||6|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. oren' addhamāsan ti ånakaddhamāsaü. nhāyeyyā 'ti cuõõena vā mattikāya vā nhāyati, payoge payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āpatti pācittiyassa. a¤¤atra samayā 'ti ņhapetvā samayaü. uõhasamayo nāma diyaķķho māso seso gimhānaü, pariëāhasamayo nāma vassā- nassa paņhamo māso, icc ete aķķhateyyamāsā uõhasamayo pariëāhasamayo 'ti nhāyitabbaü. gilānasamayo nāma yassa vinā nhānena na phāsu hoti, gilānasamayo 'ti nhāyitabbaü. kammasamayo nāma antamaso pariveõaü pi sammaņņhaü hoti, kammasamayo 'ti nhāyitabbaü. addhānagamanasamayo nāma addhayojanaü gacchissāmā 'ti nhāyitabbaü, gacchan- tena nhāyitabbaü, gatena nhāyitabbaü. vātavuņņhisamayo nāma bhikkhå sarajena vātena okiõõā honti, dve vā tãõi vā udakaphusitāni kāye patitāni honti, vātavuņņhisamayo 'ti nhāyitabbaü. ||1|| ånakaddhamāse ånakasa¤¤ã a¤¤atra samayā nhāyati, āpatti pācittiyassa. ånakaddhamāse vematiko . . . ånakaddha- māse atirekasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. atirekaddhamāse ånakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. atirekaddhamāse vematiko, āpatti dukkaņassa. atirekaddhamāse atirekasa¤¤ã, anā- patti. ||2|| anāpatti samaye, addhamāsaü nhāyati, atirekaddhamāsaü nhāyati,\<1>/ pāraü gacchanto nhāyati, sabbapaccantimesu jana- padesu, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā ti. ||3||7|| sattamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After atirekaddh- nh- C adds: sati karaõiye udakaü uddharetvā õhāya (sic). >/ #<[page 120]># %<120 SUTTAVIBHAđGA. [LVIII. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, LVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå ca paribbājakā ca Sāketā Sāvatthiü addhānamaggapaņipannā honti. antarā magge corā nikkhamitvā te acchindiüsu. Sāvatthiyā rājabhaņā nikkhamitvā te core sabhaõķe\<1>/ gahetvā bhikkhånaü santike dåtaü pāhesuü: āgacchantu bhaddantā sakaü sakaü cãva- raü saüjānitvā gaõhantå 'ti. bhikkhå na saüjānanti. te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhaddantā attano attano cãvaraü na saüjānissantãti. assosuü kho bhi- kkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bha- gavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā bhikkhånaü tadanucchavikaü tadanulomi- kaü dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhi- kkhave bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa attha- vase paņicca: saüghasuņņhutāya saüghaphāsutāya --pa-- saddhammaņņhitiyā vinayānuggahāya. eva¤ ca pana bhi- kkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: navaü pana bhikkhunā cãvaralābhena tiõõaü dubbaõõa- karaõānaü a¤¤ataraü dubbaõõakaraõaü ādātabbaü nãlaü vā kaddamaü vā kāëasāmaü vā. anādā ce bhikkhu tiõõaü dubbaõõakaraõānaü a¤¤ataraü dubbaõõakaraõaü navaü cãvaraü paribhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||1|| navaü nāma akatakappaü vuccati. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü. tiõõaü dubbaõõakaraõānaü a¤¤ataraü dubbaõõakaraõaü ādātabban ti antamaso kusaggena pi ādātabbaü. nãlaü nāma dve nãlāni kaüsanãlaü palāsanãlaü. kaddamo nāma odako vuccati. kāëasāmaü nāma yaü ki¤ci kāëasā- makaü. anādā ce bhikkhu tiõõaü dubbaõõakaraõānaü a¤¤ataraü dubbaõõakaraõan ti antamaso kusaggena pi anādiyitvā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sahabhaõķe C. >/ #<[page 121]># %% tiõõaü dubbaõõakaraõānaü a¤¤ataraü dubbaõõakaraõaü navaü cãvaraü paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anādinne anādinnasa¤¤ã paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. anādinne vematiko . . . anādinne ādinnasa¤¤ã paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. ādinne anādinnasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ādinne vematiko, āpatti dukkaņassa. ādinne ādinnasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ādiyitvā paribhu¤jati, kappo naņņho hoti, kappa- katokāso jiõõo hoti, kappakatena akappakataü saüsibbitaü hoti, aggaëe, anuvāte, paribhaõķe, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| aņņhamaü. PâCITTIYA, LIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto bhātuno saddhi- vihārikassa bhikkhuno sāmaü cãvaraü vikappetvā apaccud- dhārakaü paribhu¤jati. atha kho so bhikkhu bhikkhånaü etam atthaü ārocesi: ayaü āvuso āyasmā Upanando Sakya- putto mayhaü cãvaraü sāmaü vikappetvā apaccuddhārakaü paribhu¤jatãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto bhikkhussa sāmaü cãvaraü vikappetvā apaccuddhārakaü paribhu¤jissa- tãti --pa--. saccaü kira tvaü Upananda bhikkhussa . . . paribhu¤jasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa bhikkhussa . . . pari- bhu¤jissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasā- dāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkha- mānāya vā sāmaõerassa vā sāmaõeriyā vā sāmaü cãvaraü vikappetvā apaccuddhārakaü paribhu¤jeyya, pācitti- yan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 122]># %<122 SUTTAVIBHAđGA. [LIX. 2. 1-LX. 1.>% bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. sikkha- mānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā. sāmaõero nāma dasasikkhāpadiko. sāmaõerã nāma dasa- sikkhāpadikā. sāman ti sayaü vikappetvā. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. vikappanaü nāma dve vikappanā sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. sammukhāvikappanā nāma imaü cãvaraü tuyhaü vikappemi itthannāmassa vā 'ti. parammu- khāvikappanā nāma imaü cãvaraü vikappanatthāya tuyhaü dammãti. tena vattabbo: ko te mitto vā sandiņņho vā 'ti. itthannāmo ca itthannāmo cā 'ti. tena vattabbo: ahaü tesaü dammi, tesaü santakaü paribhu¤ja vā vissajjehi vā yathāpaccayaü vā karohãti. apaccuddhārakaü nāma tassa vā adinnaü tassa vā avissā- sento paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. ||1|| apaccuddhārake apaccuddhārakasa¤¤ã paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. apaccuddhārake vematiko . . . apaccuddhā- rake paccuddhārakasa¤¤ã paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. adhiņņheti vā vissajjeti vā, āpatti dukkaņassa. paccuddhārake apaccuddhārakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. paccuddhārake vematiko, āpatti dukkaņassa. paccuddhārake paccuddhāra- kasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti so vā deti tassa vā vissāsento paribhu¤jati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, LX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhå asannihitaparikkhā- rā honti. chabbaggiyā bhikkhå sattarasavaggiyānaü bhi- kkhånaü pattaü pi cãvaraü pi apanidhenti. sattarasavaggi- yā bhikkhå chabbaggiye bhikkhå etad avocuü: dethāvuso \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 123]># %% amhākaü pattaü pi cãvaraü pãti. chabbaggiyā bhikkhå hasanti, te rodanti. bhikkhå evaü āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå amhākaü pattaü pi cãvaraü pi apanidhentãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhi- kkhånaü pattaü pi cãvaraü pi apanidhessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhånaü . . . apanidhethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhånaü . . . apanidhessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaü vā cãvaraü vā nisãda- naü vā såcigharaü vā kāyabandhanaü vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hāsāpekkho\<1>/ pi, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. patto nāma dve pattā ayopatto mattikāpatto. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. nisãdanaü nāma sadasaü vuccati. såcigharaü nāma sasåcikaü vā asåcikaü vā. kāyabandhanaü nāma dve kāyabandhanāni paņņikaü\<2>/ såka- rantakaü. apanidheyya vā 'ti sayaü apanidheti, āpatti pācittiyassa. apanidhāpeyya\<3>/ vā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti pācittiyassa. sakiü āõatto bahukaü pi apanidheti, āpatti pācittiyassa. antamaso hāsāpekkho pãti kãëādhippāyo. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã pattaü vā . . . kāya- bandhanaü vā apanidheti vā apanidhāpeti vā antamaso hāsāpekkho pi, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācitti- yassa. a¤¤aü parikkhāraü apanidheti vā apanidhāpeti vā antamaso hāsāpekkho pi, āpatti dukkaņassa. anupasampan- nassa pattaü vā cãvaraü vā a¤¤aü vā parikkhāraü apani- dheti vā apanidhāpeti vā antamaso hāsāpekkho pi, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti \<-------------------------------------------------------------------------- 1 hasāp- AB, hāsāp- C, hassāp- D. 2 paņikaü the MSS. Comp. Cullav. V. 29.2. 3 āpatti dukkaņassa C in the case of "apanidhāpeyya." >/ #<[page 124]># %<124 SUTTAVIBHAđGA. [LX. 2. 2-LXI. 2. 1.>% dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na hāsādhippāyo, dunnikkhittaü paņisāmeti, dhammiü kathaü katvā dassāmãti paņisāmeti, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dasamaü. tass' uddānaü: surā, aīguli, toya¤ ca,\<1>/ anādariya¤ ca, bhiüsanaü, joti, nahāna-dubbaõõaü, apaccuddhārakaü\<2>/ sāmaü, apa- nidhena cā 'ti. surāpānavaggo chaņņho. PâCITTIYA, LXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Udāyi issāso hoti, kākā c' assa amanāpā honti. so kāke vijjhitvā sãsaü chinditvā såle paņipāņiyā ņhapesi. bhikkhå evaü āhaüsu: ken' ime āvuso kākā jãvitā voropitā 'ti. mayā āvuso, amanāpā me kākā 'ti. ye te bhi- kkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Udāyi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropessatãti --pa--. saccaü kira tvaü Udāyi sa¤cicca . . . voropesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü mogha- purisa sa¤cicca . . . voropessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhi- kkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. sa¤ciccā 'ti jānanto saüjānanto cecca abhivitaritvā vã- tikkamo. pāõo nāma tiracchānagatapāõo vuccati. jãvitā voropeyyā 'ti jãvitindriyaü upacchindati uparodheti santatiü vikopeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 toya¤ ca AB, udakaü C. 2 apaccuddhārakaü (-raõaü B) sāmaü apanidhena cā 'ti AB, apaccuddhāracãvaraü cãvarapanidhānasikkhāpadaü dasamaü C. >/ #<[page 125]># %% pāõe pāõasa¤¤ã jãvitā voropeti, āpatti pācittiyassa. pāõe vematiko\<1>/ jãvitā voropeti, āpatti dukkaņassa. pāõe apāõa- sa¤¤ã,\<1>/ anāpatti. apāõe pāõasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. apāõe vematiko, āpatti dukkaņassa. apāõe apāõasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, na maraõādhippā- yassa, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, LXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå jānaü sappāõakaü uda- kaü paribhu¤janti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå jānaü sappāõakaü udakaü paribhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave . . . paribhu¤jathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . paribhu¤jissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü sappāõakaü udakaü pari- bhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti. sappāõakan ti jānanto paribhogena marissantãti jānanto paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. ||1|| sappāõake sappāõakasa¤¤ã paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. sappāõake vematiko\<2>/ paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. sappā- õake asappāõakasa¤¤ã\<2>/ paribhu¤jati, anāpatti. apāõake sappā- õakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. apāõake vematiko, āpatti dukkaņassa. apāõake apāõakasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti sappāõakan ti ajānanto, apāõakan ti jānanto, paribhogena na marissantãti jānanto paribhu¤jati; ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa C in the cases of "pāõe vematiko" and "pāõe apāõasa¤¤ã." 2 āpatti pācittiyassa C in the cases of "sapp- vematiko" and "sapp- asappāõakasa¤¤ã." >/ #<[page 126]># %<126 SUTTAVIBHAđGA. [LXIII. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, LXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå jānaü yathādhammaü nihatādhikaraõaü punakammāya ukkoņenti akataü kammaü dukkaņaü kammaü puna kātabbaü kammaü anihataü dunnihataü puna nihanitabban ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå jānaü . . . ukkoņessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave jānaü . . . ukkoņethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā jānaü . . . ukkoņessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü yathādhammaü nihatādhikaraõaü punakammāya ukkoņeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. yathādhammaü nāma dhammena vinayena satthu sāsanena kataü, etaü yathādhammaü nāma. adhikaraõaü nāma cattāri adhikaraõāni, vivādādhikara- õaü anuvādādhikaraõaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü. punakammāya ukkoņeyyā 'ti akataü kammaü dukkaņaü kammaü puna kātabbaü kammaü anihataü dunnihataü puna nihanitabban ti ukkoņeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã ukkoņeti, āpatti pā- cittiyassa. dhammakamme vematiko ukkoņeti, āpatti dukka- ņassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã\<1>/ ukkoņeti, anā- patti. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã, āpatti dukka- ņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adham- makamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaü katan ti jānanto ukkoņeti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| tatiyaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa C in the cases of "dhammakamme adhammakammasa¤¤ã." >/ #<[page 127]># %% PâCITTIYA, LXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto sa¤cetanikaü sukkavisaņņhiāpattiü āpajjitvā bhātuno saddhivihārikassa bhikkhuno ārocesi: ahaü āvuso sa¤cetanikaü sukkavi- saņņhiāpattiü āpanno, mā a¤¤assa kassaci ārocesãti.\<1>/ tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu sa¤cetanikaü sukkavi- saņņhiāpattiü āpajjitvā saüghaü tassā āpattiyā parivāsaü yāci, tassa saügho tassā āpattiyā parivāsaü adāsi. so pari- vasanto taü bhikkhuü passitvā etad avoca: ahaü āvuso sa¤cetanikaü sukkavisaņņhiāpattiü āpajjitvā saüghaü tassā āpattiyā parivāsaü yāciü, tassa me saügho tassā āpattiyā parivāsaü adāsi, so 'haü parivasāmi. vediyām' ahaü āvuso, vediyatãti maü āyasmā dhāretå 'ti. kiü nu kho āvuso yo a¤¤o pi imaü āpattiü āpajjati so pi evaü karotãti. evam āvuso 'ti. ayaü āvuso āyasmā Upanando Sakyaputto sa¤ce- tanikaü sukkavisaņņhiāpattiü āpajjitvā so me āroceti: mā kassaci ārocesãti.\<1>/ kiü pana tvaü āvuso paņicchādesãti. evam āvuso 'ti. atha kho so bhikkhu bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu bhikkhussa jānaü duņņhullaü āpattiü pa- ņicchādessatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu bhi- kkhussa . . . paņicchādesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa bhi- kkhussa jānaü duņņhullaü āpattiü paņicchādessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaü duņņhullaü āpattiü paņicchādeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ārocehãti AB, ārocesiti C twice. >/ #<[page 128]># %<128 SUTTAVIBHAđGA. [LXIV. 2. 1-LXV. 1.>% duņņhullā nāma āpatti cattāri ca pārājikāni terasa ca saüghādisesā. paņicchādeyyā 'ti imaü jānitvā codessanti sāressanti khuüsessanti vambhessanti maīkuü karissanti nārocessāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| duņņhullāya āpattiyā duņņhullāpattisa¤¤ã paņicchādeti, āpatti pācittiyassa. duņņhullāya āpattiyā vematiko paņicchā- deti, āpatti dukkaņassa. duņņhullāya āpattiyā aduņņhullā- pattisa¤¤ã paņicchādeti, āpatti dukkaņassa. aduņņhullaü āpattiü paņicchādeti, āpatti dukkaņassa. anupasampannassa duņņhullaü vā aduņņhullaü vā ajjhācāraü paņicchādeti, āpatti dukkaņassa. aduņņhullāya āpattiyā duņņhullāpattisa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. aduņņhullāya āpattiyā vematiko, āpatti dukka- ņassa. aduņņhullāya āpattiyā aduņņhullāpattisa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti\<1>/ saüghassa bhaõķanaü vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatãti nāroceti, saüghabhedo vā saügharāji vā bhavissatãti nāroceti, ayaü kakkhaëo pharuso jãvitantarāyaü vā brahmacariyantarāyaü vā karissatãti nāroceti, a¤¤e pati- råpe bhikkhå apassanto nāroceti, na chādetukāmo nāroceti, pa¤¤āyissati sakena kammenā 'ti nāroceti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, LXV. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëu- vane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Rāja- gahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti, Upāli dārako tesaü pāmokkho hoti. atha kho Upālissa mātāpi- tunnaü etad ahosi: kena nu kho upāyena Upāli amhākaü accayena sukha¤ ca jãveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpitunnaü etad ahosi: sace kho Upāli lekhaü sikkheyya, evaü kho Upāli amhākaü accayena sukha¤ ca jãveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpi- tunnaü etad ahosi: sace kho Upāli lekhaü sikkhissati, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 anāpatti C in the last case. >/ #<[page 129]># %% aīguliyo dukkhā bhavissanti. sace kho Upāli gaõanaü sikkheyya, evaü kho Upāli amhākaü accayena sukha¤ ca jãveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpi- tunnaü etad ahosi: sace kho Upāli gaõanaü sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. sace kho Upāli råpaü sikkheyya, evaü kho Upāli amhākaü accayena sukha¤ ca jãveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpitunnaü etad ahosi: sace kho Upāli råpaü sikkhissati, akkhãni\<1>/ dukkhā bhavissanti. ime kho samaõā Sakyaputtiyā sukhasãlā sukhasamācārā subhojanāni bhu¤jitvā nivātesu sayanesu sayanti. sace kho Upāli samaõesu Sakyaputtiyesu pabba- jeyya, evaü kho Upāli amhākaü accayena sukha¤ ca jãveyya na ca kilameyyā 'ti. assosi kho Upāli dārako mātā- pitunnaü imaü kathāsallāpaü. atha kho Upāli dārako yena te dārakā ten' upasaükami, upasaükamitvā te dārake etad avoca: etha mayaü ayyo\<2>/ samaõesu Sakyaputtiyesu pabbajissāmā 'ti. sace kho tvaü ayya pabbajissasi, evaü mayam pi pabbajissāmā 'ti. atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaükamitvā etad avocuü: anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā 'ti. atha kho tesaü dāra- kānaü mātāpitaro sabbe p' ime dārakā samānacchandā kalyā- õādhippāyā 'ti anujāniüsu. te bhikkhå upasaükamitvā pabbajjaü yāciüsu. te bhikkhå pabbājesuü upasampā- desuü. te rattiyā paccåsasamayaü paccuņņhāya rodanti: yāguü detha, bhattaü detha, khādaniyaü dethā 'ti. bhikkhå evaü āhaüsu: āgametha āvuso yāva ratti vibhā- yati. sace yāgu bhavissati, pivissatha, sace bhattaü bha- vissati, bhu¤jissatha, sace khādaniyaü bhavissati, khā- dissatha, no ce bhavissati yāgu vā bhattaü vā khādaniyaü vā, piõķāya caritvā bhu¤jissathā 'ti. evam pi kho te bhi- kkhå bhikkhåhi vuccamānā rodanti yeva: yāguü detha, bhattaü detha, khādaniyaü dethā 'ti, senāsanaü åhananti pi ummihanti pi. assosi kho bhagavā rattiyā paccåsasam- ayaü paccuņņhāya dārakasaddaü, sutvāna āyasmantaü {ânandaü} āmantesi: kiü nu kho so ânanda dārakasaddo 'ti. atha kho āyasmā ânando bhagavato etam atthaü ārocesi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü paka- raõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā bhikkhå paņipucchi: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 akkhãni D, akkhini ABC. 2 mayaü ayyo AB, m- ayyā C. >/ #<[page 130]># %<130 SUTTAVIBHAđGA. [LXV. 1-2.>% saccaü kira bhikkhave bhikkhå jānaü ånavãsativassaü puggalaü upasampādentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave mogha- purisā jānaü ånavãsativassaü puggalaü upasampādessanti. ånavãsativasso bhikkhave puggalo akkhamo hoti sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsa- pasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tibbānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü anadhivāsakajātiko hoti. vãsativasso ca kho bhikkhave puggalo khamo hoti sãtassa uõhassa . . . pāõaharānaü adhi- vāsakajātiko hoti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasā- dāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü ånavãsativassaü puggalaü upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno te ca bhi- kkhå gārayhā, idaü tasmiü pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. ånavãsativasso nāma appattavãsativasso. upasampā- dessāmãti gaõaü vā ācariyaü vā pattaü vā cãvaraü vā pari- yesati sãmaü vā sammannati, āpatti dukkaņassa. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi dukkaņā, kammavācāpariyo- sāne upajjhāyassa āpatti pācittiyassa, gaõassa ca ācariyassa ca āpatti dukkaņassa. ||1|| ånavãsativasse ånavãsativassasa¤¤ã upasampādeti, āpatti pācittiyassa. ånavãsativasse vematiko upasampādeti, āpatti dukkaņassa. ånavãsativasse paripuõõavãsativassasa¤¤ã upa- sampādeti, anāpatti. paripuõõavãsativasse ånavãsativassa- sa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. paripuõõavãsativasse vematiko, āpatti dukkaņassa. paripuõõavãsativasse paripuõõavãsativassa- sa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ånavãsativassaü paripuõõavãsativassasa¤¤ã upa- sampādeti, paripuõõavãsativassaü paripuõõasa¤¤ã upasampā- deti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| pa¤camaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 131]># %% PâCITTIYA, LXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro sattho Rājagahā Paņiyālokaü\<1>/ gantu- kāmo hoti. a¤¤ataro bhikkhu te manusse etad avoca: aham p' āyasmantehi saddhiü gamissāmãti. mayaü kho bhante suīkaü pariharissāmā 'ti. pajānāthāvuso 'ti. assosuü kho kammikā:\<2>/ sattho kira suīkaü pariharissatãti. te magge pariyuņņhiüsu. atha kho te kammikā taü satthaü gahetvā acchinditvā taü bhikkhuü etad avocuü: kissa tvaü bhante jānaü theyyasatthena saddhiü gacchasãti palibuddhitvā mu¤ciüsu. atha kho so bhikkhu Sāvatthiü gantvā bhi- kkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu jānaü theyyasatthe- na saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjissatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu jānaü . . . paņipajja- sãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa jānaü . . . paņipajjissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü theyyasatthena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjeyya antamaso gā- mantaraü pi, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. theyyasattho nāma corā katakammā vā honti akatakammā vā, rājānaü vā theyyaü gacchanti suīkaü vā pariharanti. saddhin ti ekato. saüvidhāyā 'ti gacchāmāvuso gacchāma bhante, gacchāma bhante gacchāmāvuso ajja vā hiyyo vā pare vā gacchāmā 'ti saüvidahati, āpatti dukkaņassa. antamaso gāmantaraü pãti, kukkuņasampāte gāme gā- mantare gāmantare āpatti pācittiyassa. agāmake ara¤¤e addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: Paņiyālokan ti såriyālokassa (sic) paņimukhapacchimadisan ti atto. 2 kammiyā AB, kammikā CD >/ #<[page 132]># %<132 SUTTAVIBHAđGA. [LXVI. 2. 2-LXVII. 1.>% theyyasatthe theyyasatthasa¤¤ã saüvidhāya ekaddhāna- maggaü paņipajjati antamaso gāmantaraü pi, āpatti pācitti- yassa. theyyasatthe vematiko . . . āpatti dukkaņassa. theyya- satthe atheyyasatthasa¤¤ã . . . anāpatti. bhikkhå saüvida- hanti manussā na saüvidahanti, āpatti dukkaņassa. atheyya- satthe theyyasatthasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. atheyyasatthe vematiko, āpatti dukkaņassa. atheyyasatthe atheyyasattha- sa¤¤ã, anāpatti.\<1>/ ||2|| anāpatti asaüvidahitvā gacchanti, manussā saüvidahanti bhikkhå na saüvidahanti, visaüketena gacchanti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, LXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu Kosalesu janapadesu Sā- vatthiü gacchanto a¤¤atarena gāmadvārena atikkamati. a¤¤atarā itthi sāmikena saha bhaõķitvā gāmato nikkhamitvā taü bhikkhuü passitvā etad avoca: kahaü bhante ayyo gamissatãti. Sāvatthiü kho ahaü bhagini gamissāmãti. ahaü ayyena saddhiü gamissāmãti. eyyāsi bhaginãti. atha kho tassā itthiyā sāmiko gāmato nikkhamitvā manusse pucchi: ap' āyyo\<2>/ evaråpaü itthiü passeyyāthā 'ti. esāyyo\<3>/ pabbajitena saha gacchatãti. atha kho so puriso anubandhitvā taü bhikkhuü gahetvā ākoņetvā mu¤ci. atha kho so bhikkhu a¤¤atarasmiü rukkhamåle padhåpento nisãdi. atha kho sā itthi taü purisaü etad avoca: nāyyo so bhikkhu maü nippā- tesi, api ca aham eva tena bhikkhunā saddhiü gacchāmi. akārako so bhikkhu, gaccha naü khamāpehãti. atha kho so puriso taü bhikkhuü khamāpesi. atha kho so bhikkhu Sāvatthiü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu mātugāmena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņi- pajjissatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu mātugā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa C in the second and third case. 2 apāyyo AB, ayyā C. 3 esāyyo ABC. >/ #<[page 133]># %% mena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa mātugāmena . . . paņipajjissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjeyya antamaso gāmantaraü pi, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. mātugāmo nāma manussitthi na yakkhã na petã na ti- racchānagatā vi¤¤å paņibalā subhāsitadubbhāsitaü duņņhullā- duņņhullaü ājānituü. saddhin ti ekato. saüvidhāyā 'ti gacchāma bhagini gacchāma ayya, gacchā- ma ayya gacchāma bhagini ajja vā . . . (see LXVI. 2.1). ||1|| mātugāme mātugāmasa¤¤ã saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjati antamaso gāmantaraü pi, āpatti pācittiyassa. mā- tugāme vematiko . . . mātugāme amātugāmasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. bhikkhu saüvidahati mātugāmo na saüvidahati, āpatti dukkaņassa. yakkhiyā vā petiyā vā paõķakena vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā sad- dhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjati antamaso gāmantaraü pi, āpatti dukkaņassa. amātugāme mātugā- masa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. amātugāme vematiko, āpatti dukkaņassa. amātugāme amātugāmasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti asaüvidahitvā gacchati, mātugāmo saüvidahati bhikkhu na saüvidahati, visaüketena gacchati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| sattamaü. PâCITTIYA, LXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Ariņņhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhi- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 134]># %<134 SUTTAVIBHAđGA. [LXVIII. 1.>% pubbassa\<1>/ evaråpaü pāpakaü diņņhigataü {uppannaü} hoti: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti. assosuü kho sambahulā bhikkhå: Ariņņhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evaråpaü pāpa- kaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü . . . antarāyāyā 'ti. atha kho te bhikkhå yena Ariņņho bhikkhu gaddhabādhi- pubbo ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Ariņņhaü bhi- kkhuü gaddhabādhipubbaü etad avocuü: saccaü kira te āvuso Ariņņha evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü . . . antarāyāyā 'ti. evaü byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarā- yikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarā- yāyā 'ti. māvuso Ariņņha evaü avaca, mā bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaü, na hi bhagavā evaü vadeyya. anekapariyāyena āvuso Ariņņha antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā ala¤ ca pana te paņisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā bhaga- vatā bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo, aņņhi- kaīkalåpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpā- yāsā ādãnavo ettha bhiyyo, maüsapesåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, tiõukkåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, aīgārakāsåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, supinakåpamā\<2>/ kāmā vuttā bhagavatā --la--, yācitakåpamā\<2>/ kāmā vuttā bhagavatā --la--, rukkhaphalåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, asisånåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, sattisålåpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, sappa- siråpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo 'ti. evam pi kho Ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhåhi vuccamāno tath' eva taü pāpakaü diņņhigataü thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: evaü byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti. yato ca kho te bhi- kkhå nāsakkhiüsu Ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etasmā pāpakā diņņhigatā vivecetuü atha kho te bhikkhå yena bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā bhaga- vato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 gandhab- the MSS. constantly. Comp. the Various Readings at Cullav. I. 32. 2 The words "supinakåpamā" and "yācitakåpamā" are transposed in ABC; in D yācitakåpamā comes first, as in the Cullavagga. >/ #<[page 135]># %% nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā Ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü paņipucchi: saccaü kira te Ariņņha evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā . . . antarāyāyā 'ti. evaü byā kho ahaü bhante bhagavatā . . . antarāyāyā 'ti. kassa nu kho nāma tvaü moghapurisa mayā evaü dhammaü desitaü ājānāsi. nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena antarā- yikā dhammā antarāyikā vuttā ala¤ ca pana te paņisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahå- pāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo, aņņhikaīkalåpamā kāmā vuttā mayā . . . sappasiråpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo. atha ca pana tvaü moghapurisa attanā duggahitena amhe c' eva abbhācikkhasi attāna¤ ca khaõasi bahu¤ ca apu¤¤aü pasavasi, taü hi te moghapurisa bhavissati dãgharattaü ahitāya dukkhāya. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu evaü vadeyya: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti, so bhikkhu bhikkhåhi evam assa vacanãyo: māyasmā evaü avaca, mā bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaü, na hi bhagavā evaü vadeyya; anekapari- yāyena āvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā ala¤ ca pana te paņisevato antarāyāyā 'ti. eva¤ ca pana so bhikkhu bhikkhåhi vuccamāno tath' eva paggaõheyya, so bhikkhu bhikkhåhi yāvatatiyaü samanubhāsitabbo tassa paņinissaggāya. yāvatatiya¤ ce samanubhāsiyamāno taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalam. no ce paņinissajjeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. evaü vadeyyā 'ti, tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü . . . nālaü antarāyāyā 'ti. so bhikkhå 'ti yo so evaüvādã bhikkhu. bhikkhåhãti a¤¤ehi bhikkhåhi ye passanti ye suõanti tehi vattabbo: māyasmā evaü avaca . . . paņisevato antarāyāyā 'ti. dutiyam pi vattabbo, tatiyam pi vattabbo. sace paņi- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 136]># %<136 SUTTAVIBHAđGA. [LXVIII. 2.>% nissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sutvā na vadanti, āpatti dukkaņassa. so bhi- kkhu saüghamajjhaü pi ākaķķhitvā vattabbo: māyasmā evam avaca . . . paņisevato antarāyāyā 'ti. dutiyam pi vattabbo, tatiyam pi vattabbo. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. so bhi- kkhu samanubhāsitabbo. eva¤ ca pana bhikkhave samanu- bhāsitabbo. byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpe- tabbo: suõātu me bhante saügho. itthannāmassa bhikkhu- no evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā . . . nālaü antarāyāyā 'ti. so taü diņņhiü na paņinissajjati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannā- maü bhikkhuü samanubhāseyya tassā diņņhiyā paņinissaggā- ya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. itthannāmassa bhikkhuno . . . na paņinissajjati. saügho itthannāmaü bhikkhuü samanubhāsati tassā diņņhiyā paņinissaggāya. yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanu- bhāsanā tassā diņņhiyā paņinissaggāya so tuõh' assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. dutiyam pi etam atthaü vadāmi --pa-- tatiyam pi etam atthaü vadāmi: suõātu me . . . so bhāseyya. samanubhaņņho saüghena itthannāmo bhikkhu tassā diņņhiyā paņinissaggāya. khamati saüghassa, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi dukkaņā, kamma- vācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã na paņinissajjati, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko . . . dham- makamme adhammakammasa¤¤ã na paņinissajjati, āpatti pācittiyassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti asamanubhāsantassa, paņinissajjantassa, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| aņņhamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 137]># %% PâCITTIYA, LXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå jānaü tathāvādinā Ariņņhena bhikkhunā akaņānudhammena taü diņņhiü appaņi- nissaņņhena saddhiü saübhu¤janti pi saüvāsanti\<1>/ pi sahāpi seyyaü kappenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå jānaü . . . saübhu¤- jissanti pi saüvāsissanti pi sahāpi seyyaü kappessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave jānaü . . . saübhu¤jathāpi saüvāsathāpi sahāpi seyyaü kappethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā jānaü . . . saübhu¤jissathāpi saüvāsissathāpi\<1>/ sahāpi seyyaü kappessatha. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü tathāvādinā bhikkhunā akaņānudhammena taü diņņhiü appaņinissaņņhena saddhiü saübhu¤jeyya vā saüvāseyya vā saha vā seyyaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. tathāvādinā 'ti tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti evaüvādinā. akaņānudhammo nāma ukkhitto anosārito. taü diņņhiü appaņinissaņņhena saddhin ti etaü diņņhiü appaņinissaņņhena saddhiü. saübhu¤jeyya vā 'ti, saübhogo nāma dve saübhogā āmisa- saübhogo ca dhammasaübhogo ca. āmisasaübhogo nāma āmisaü deti vā paņigaõhāti vā, āpatti pācittiyassa. dhamma- saübhogo nāma uddisati vā uddisāpeti vā. padena uddisati vā uddisāpeti vā, pade pade āpatti pācittiyassa; akkharāya uddisati vā uddisāpetivā, akkharākkharāya āpatti pācittiyassa. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saüvasanti, saüvasissatha, etc. C constantly. >/ #<[page 138]># %<138 SUTTAVIBHAđGA. [LXIX. 2. 1-LXX. 1.>% saüvāseyya vā 'ti ukkhittakena saddhiü uposathaü vā pavāraõaü vā saüghakammaü vā karoti, āpatti pācittiyassa. saha vā seyyaü kappeyyā 'ti ekacchanne ukkhittake nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. bhikkhu nipanne ukkhittako nipajjati, āpatti pācittiyassa. ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. uņņhahitvā punappunaü nipajjanti, āpatti pācittiyassa. ||1|| ukkhittake ukkhittakasa¤¤ã saübhu¤jati vā saüvāsati vā saha vā seyyaü kappeti, āpatti pācittiyassa. ukkhittake vematiko . . . āpatti dukkaņassa. ukkhittake anukkhittaka- sa¤¤ã . . . anāpatti. anukkhittake ukkhittakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anukkhittake vematiko, āpatti dukkaņassa. anukkhittake anukkhittakasa¤¤ã, anāpatti.\<1>/ ||2|| anāpatti anukkhitto 'ti jānāti, ukkhitto osārito 'ti jānāti, taü diņņhiü paņinissaņņho 'ti jānāti, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, LXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Kaõķakassa nāma samaõuddesassa evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti. assosuü kho sambahulā bhikkhå: Kaõķakassa nāma kira samaõudde- sassa evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü . . . (see LXVIII.1. Instead of Ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo, read Kaõķako samaõuddeso; instead of Ariņņha, Kaõķaka; in his reply to the Bhikkhus read bhante instead of āvuso.) . . . n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --la-- pasannāna¤ ca ekaccānaü a¤¤athattāyā 'ti. viga- rahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave saügho Kaõķakaü samaõuddesaü nāsetu. eva¤ ca pana bhikkhave nāsetabbo: ajjatagge te āvuso Kaõķaka \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa C in the second and third case. >/ #<[page 139]># %% na c' eva so bhagavā satthā apadisitabbo, yaü pi c' a¤¤e samaõuddesā labhanti bhikkhåhi saddhiü dvirattatirattaü sahaseyyaü sāpi te n' atthi, cara pire vinassā 'ti. atha kho saügho Kaõķakaü samaõuddesaü nāsesi. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå jānaü tathā nāsitaü Kaõķakaü samaõuddesaü upalāpenti pi upaņņhāpenti pi saübhu¤janti pi sahāpi seyyaü kappenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå jānaü tathā nāsitaü Kaõķakaü samaõuddesaü upalāpessanti pi upaņņhāpessanti pi saübhu¤jissanti pi sahāpi seyyaü kappessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave jānaü tathā nāsitaü Kaõķakaü samaõuddesaü upalāpethāpi upaņņhāpethāpi saübhu¤jathāpi sahāpi seyyaü kappethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā jānaü . . . kappessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: samaõuddeso pi ce evaü vadeyya: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā 'ti, so samaõuddeso bhikkhåhi evam assa vacanãyo: māvuso sa- maõuddesa evaü avaca, mā bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaü, na hi bhagavā evaü va- deyya; anekapariyāyena āvuso samaõuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā ala¤ ca pana te paņi- sevato antarāyāyā 'ti. eva¤ ca pana so samaõuddeso bhi- kkhåhi vuccamāno tath' eva paggaõheyya, so samaõuddeso bhikkhåhi evam assa vacanãyo: ajjatagge te āvuso samaõud- desa na c' eva so bhagavā satthā apadisitabbo, yaü pi c' a¤¤e samaõuddesā labhanti bhikkhåhi saddhiü dvirattatirattaü sahaseyyaü, sāpi te n' atthi, cara pire\<1>/ vinassā 'ti. yo pana bhikkhu jānaü tathā nāsitaü samaõuddesaü upalāpeyya vā upaņņhāpeyya vā saübhu¤jeyya vā saha vā seyyaü kappeyya, pācittiyan ti. ||1|| samaõuddeso nāma sāmaõero vuccati. evaü vadeyyā 'ti tathāhaü bhagavatā . . . nālaü anta- rāyāyā 'ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 cara pire ABC. D: carā 'ti gaccha, pire 'ti para amāmaka. vinassā 'ti nassa yattha te (sic) na passāma tattha gacchā 'ti. >/ #<[page 140]># %<140 SUTTAVIBHAđGA. [LXX. 2.>% so samaõuddeso 'ti yo so evaüvādã samaõuddeso. bhikkhåhãti a¤¤ehi bhikkhåhi ye passanti ye suõanti, tehi vattabbo: mā āvuso samaõuddesa evaü avaca . . . paņisevato antarāyāyā 'ti. dutiyam pi vattabbo. tatiyam pi vattabbo. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, so samaõuddeso bhikkhåhi evam assa vacanãyo: ajjatagge te āvuso . . . vinassā 'ti. yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. tathā nāsitan ti evaü nāsitaü. samaõuddeso nāma sāmaõero vuccati. upalāpeyya vā 'ti tassa pattaü vā cãvaraü vā uddesaü vā paripucchaü vā dassāmãti upalāpeti, āpatti pācittiyassa. upaņņhāpeyya vā 'ti tassa cuõõaü vā mattikaü vā danta- kaņņhaü vā mukhodakaü vā sādiyati, āpatti pācittiyassa. saübhu¤jeyya vā 'ti saübhogo nāma dve saübhogā āmisasaübhogo ca . . . akkharākkharāya āpatti pācittiyassa. saha vā seyyaü kappeyyā 'ti ekacchanne nāsitake sa- maõuddese nipanne bhikkhu nipajjati, āpatti pācittiyassa. bhikkhu nipanne nāsitako samaõuddeso nipajjati, āpatti pācittiyassa. ubho vā nipajjanti, āpatti pācittiyassa. uņņha- hitvā punappunaü nipajjanti, āpatti pācittiyassa. ||1|| nāsitake nāsitakasa¤¤ã upalāpeti vā upaņņhāpeti vā saü- bhu¤jati vā saha vā seyyaü kappeti, āpatti pācittiyassa. nāsitake vematiko . . . āpatti dukkaņassa. nāsitake anāsi- takasa¤¤ã . . . anāpatti. anāsitake nāsitakasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anāsitake vematiko, āpatti dukkaņassa. anāsi- take anāsitakasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti anāsitako 'ti jānāti, taü diņņhiü paņinissaņņho 'ti jānāti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti.\<1>/ ||3||2|| dasamaü. tass' uddānaü: sa¤ciccavadha-sappāõaü, ukko, duņņhullachādanaü, ånavãsati, sattha¤ ca, saüvidhāna-Ariņņhakaü, ukkhitta-Kaõķaka¤ c' eva dasa sikkhāpadā ime 'ti.\<2>/ sappāõakavaggo sattamo. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa C in the third case. 2 In the Table of Contents C differs very much from AB. Instead of the second and third line C reads: uõaü saüvidhā dve no nisajja dve pi saübhogātessā ti. >/ #<[page 141]># %% PâCITTIYA, LXXI. Tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena āyasmā Channo anācāraü ācarati. bhikkhå evam āhaüsu: māvuso Channa evaråpaü akāsi, n' etaü kappatãti. so evaü vadeti: na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi yāva na a¤¤aü bhikkhuü byattaü vinayadharaü paripucchāmãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Channo bhikkhåhi sahadhammikaü vuccamāno evaü vakkhati: na tāvāhaü āvuso . . . paripucchāmãti --pa--. saccaü kira tvaü Channa bhikkhåhi sahadhammikaü vucca- māno evaü vadesi: na tāvāhaü āvuso . . . paripucchāmãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa bhikkhåhi sahadhammikaü vucca- māno evaü vakkhasi: na tāvāhaü āvuso . . . paripucchā- mãti. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhåhi sahadhammikaü vucca- māno evaü vadeyya: na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi yāva na a¤¤aü bhikkhuü byattaü vinayadha- raü paripucchāmãti, pācittiyaü. sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā a¤¤ātabbaü paripucchitabbaü paripa¤hitabbaü, ayaü tattha sāmãcãti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhåhãti a¤¤ehi bhikkhåhi. sahadhammikaü nāma yaü bhagavatā pa¤¤attaü sikkhā- padaü etaü sahadhammikaü nāma. tena vuccamāno evaü vadeti: na tāvāhaü āvuso . . . vinayadharan ti paõķitaü byattaü medhāviü bahussutaü dhammakathikaü pari- pucchāmãti bhaõati, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã evaü vadeti, āpatti pā- cittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anu- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 142]># %<142 SUTTAVIBHAđGA. [LXXI. 2. 2-LXXII. 1.>% pasampannasa¤¤ã evaü vadeti, āpatti pācittiyassa. apa¤¤a- ttena vuccamāno idaü na sallekhāya na dhåtattāya na pāsā- dikatāya na apacayāya na viriyārambhāya saüvattatãti evaü vadeti, na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na a¤¤aü bhikkhuü byattaü vinayadharan ti paõķi- taü byattaü medhāviü bahussutaü dhammakathikaü pari- pucchāmãti bhaõati, āpatti dukkaņassa. anupasampannena pa¤¤attena vā apa¤¤attena vā vuccamāno idaü na sallekhāya na dhåtattāya . . . saüvattatãti evaü vadeti, na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi yāva na a¤¤aü bhi- kkhuü byattaü vinayadharan ti paõķitaü byattaü medhā- viü bahussutaü dhammakathikaü paripucchāmãti bhaõati, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. sikkhamānenā 'ti sikkhitukāmena. a¤¤ātabban ti jānitabbaü. paripucchitabban ti idaü bhante kathaü imassa vā kv attho 'ti. paripa¤hitabban ti cintetabbaü tulayitabbaü. ayaü tattha sāmãcãti ayaü tattha anudhammatā. ||2|| anāpatti jānissāmi sikkhissāmãti bhaõati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, LXXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhagavā bhikkhånaü anekapariyāyena vinaya- kathaü katheti vinayassa vaõõaü bhāsati vinayapariyattiyā vaõõaü bhāsati ādissa ādissa āyasmato Upālissa vaõõaü bhāsati. bhikkhå bhagavā kho anekapariyāyena . . . Upā- lissa vaõõaü bhāsati, handa mayaü āvuso āyasmato Upālissa santike vinayaü pariyāpuõāmā 'ti, te ca bahå bhikkhå therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato Upālissa santike vinayaü pariyāpuõanti. atha kho chabbaggiyānaü bhikkhånaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 143]># %% etad ahosi: etarahi kho āvuso bahå bhikkhå therā ca . . . pa- riyāpuõanti. sace ime vinaye pakata¤¤uno bhavissanti amhe yen' icchakaü yadicchakaü yāvadicchakaü ākaķķhissanti parikaķķhissanti. handa mayaü āvuso vinayaü vivaõõemā 'ti. atha kho chabbaggiyā bhikkhå bhikkhå upasaükamitvā evaü vadenti: kiü pan' imehi khuddānukhuddakehi sikkhā- padehi uddiņņhehi. yāvad eva kukkuccāya vihesāya vilekhā- ya saüvattantãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå vinayaü vivaõõe- ssantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave vinayaü vivaõõethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā vinayaü vi- vaõõessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasā- dāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaü va- deyya: kiü pan' imehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiņņhehi, yāvad eva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saüvattantãti, sikkhāpadavivaõõake pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. pātimokkhe uddissamāne 'ti uddisante vā uddisāpente vā sajjhāyaü vā karonte. evaü vadeyyā 'ti kiü pan' imehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiņņhehi . . . saüvattantãti. ye imaü pari- yāpuõanti tesaü kukkuccaü hoti vihesā hoti vilekhā hoti, ye imaü na pariyāpuõanti tesaü kukkuccaü na hoti vihesā na hoti vilekhā na hoti, anuddiņņhaü imaü varaü, anuggahi- taü idaü varaü, apariyāpuņaü idaü varaü, adhāritaü idaü varaü, vinayo vā antaradhāyatu ime vā bhikkhå apaka- ta¤¤uno hontå 'ti upasampannassa vinayaü vivaõõeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã vinayaü vivaõõeti, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. a¤¤aü dham- maü vivaõõeti, āpatti dukkaņassa. anupasampannassa vina- yaü vā a¤¤aü vā dhammaü vivaõõeti, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anu- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 144]># %<144 SUTTAVIBHAđGA. [LXXII. 2. 2-LXXIII. 1.>% pasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na vivaõõetukāmo iīgha tvaü suttante vā gāthāyo vā abhidhammaü vā pariyāpuõassu pacchā vinayaü pariyā- puõissasãti bhaõati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. PâCITTIYA, LXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå anācāraü ācaritvā a¤¤ā- õakena āpannā 'ti jānantå 'ti pātimokkhe uddissamāne evaü vadenti: idān' eva kho mayaü jānāma ayam pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaü uddesaü āgaccha- tãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå pātimokkhe uddissamāne evaü vakkhanti . . . āgacchatãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave pātimokkhe uddissamāne evaü vadetha . . . āgacchatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā pātimokkhe uddissa- māne evaü vakkhatha . . . āgacchatãti. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu anvaddhamāsaü pātimokkhe uddissa- māne evaü vadeyya: idān' eva kho ahaü jānāmi ayam pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaü uddesaü āgacchatãti, ta¤ ce bhikkhuü a¤¤e bhikkhå jā- neyyuü nisinnapubbaü iminā bhikkhunā dvittikkhattuü pātimokkhe uddissamāne ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno a¤¤āõakena mutti atthi ya¤ ca tattha āpattiü āpanno ta¤ ca yathādhammo kāretabbo, uttari c' assa moho āropetabbo: tassa te āvuso alābhā tassa te dulladdhaü yaü tvaü pātimokkhe uddissamāne na sādhukaü aņņhikatvā manasikarosãti. idaü tasmiü mohanake pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 145]># %% yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. anvaddhamāsan ti anuposathikaü. pātimokkhe uddissamāne 'ti uddisante. evaü vadeyyā 'ti anācāraü ācaritvā a¤¤āõakena āpanno 'ti jānantå 'ti pātimokkhe uddissamāne evaü vadeti: idān' eva kho ahaü jānāmi . . . āgacchatãti, āpatti dukkaņassa. ta¤ ce 'ti mohetukāmaü bhikkhuü, bhikkhå jāneyyuü nisinnapubbaü iminā . . . moho āropetabbo. eva¤ ca pana bhikkhave āropetabbo: byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpetabbo: suõātu me bhante saügho. ayaü itthannāmo bhikkhu pātimokkhe uddissamāne ne sādhukaü aņņhikatvā manasikaroti. yadi saüghassa pattakallaü saügho itthannāmassa bhikkhuno mohaü āropeyya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. ayaü . . . manasikaroti. saügho itthannāmassa bhikkhuno mohaü āropeti. yassā- yasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno mohassa āropanā, so tuõh' assa. yassa na kkhamati, so bhāseyya. āropito saüghena itthannāmassa bhikkhuno moho. khamati . . . dhārayāmãti. anāropite mohe moheti, āpatti dukkaņassa. āropite mohe moheti, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã moheti, āpatti pā- cittiyassa. dhammakamme vematiko . . . dhammakamme adhammakammasa¤¤ã moheti, āpatti pācittiyassa. adham- makamme dhammakammasa¤¤ã moheti, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko moheti, āpatti dukkaņassa. adham- makamme adhammakammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na vitthārena sutaü hoti, ånakadvittikkhattuü vitthārena sutaü hoti, na mohetukāmassa, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||3||2|| tatiyaü. PâCITTIYA, LXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 146]># %<146 SUTTAVIBHAđGA. [LXXIV. 1-LXXV. 1.>% samayena chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaü bhikkhånaü pahāraü denti, te rodanti. bhikkhå evam āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā amhākaü pahāraü dentãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå ku- pitā anattamanā bhikkhånaü pahāraü dassantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave kupitā . . . dethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā kupitā . . . dassatha. n' etaü mogha- purisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraü dadeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. kupito anattamano 'ti anabhiraddho āhatacitto khilajāto. pahāraü dadeyyā 'ti kāyena vā kāyapaņibaddhena vā nissaggiyena vā antamaso uppalapattena pi pahāraü deti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã kupito anattamano pahā- raü deti, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. anupasampannassa kupito anattamano pahāraü deti, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti kenaci viheņhiyamāno mokkhādhippāyo pahāraü deti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| catutthaü. PâCITTIYA, LXXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā satta- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 147]># %% rasavaggiyānaü bhikkhånaü talasattikaü uggiranti. te pahārasamucitā\<1>/ rodanti. bhikkhå evam āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā amhākaü talasattikaü uggirantãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabba- ggiyā bhikkhå kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaü bhi- kkhånaü talasattikaü uggirissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave kupitā anattamanā sattarasavaggiyānaü bhikkhånaü talasattikaü uggirathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā kupitā . . . uggirissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhi- kkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano tala- sattikaü uggireyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. kupito anattamano 'ti . . . khilajāto. talasattikaü uggireyyā 'ti kāyaü vā kāyapaņibaddhaü vā antamaso uppalapattaü pi uccāreti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã kupito anattamano tala- sattikaü uggirati . . . (see LXXIV.2) . . . mokkhā- dhippāyo talasattikaü uggirati, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||2||2|| pa¤camaü. PâCITTIYA, LXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuü amålakena saüghādisesena anuddhaüsenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuü . . . anuddhaüsessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave . . . anuddhaüsethā 'ti. saccaü bhagavā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 te pahāraü pamuccitā AB, te pahārasaümucitā C; D: te pahārasamuccitā rodantãti te pahāraparicitā pubbe pi laddhaü (sic) pahārattā idāni pahāraü dassantãti ma¤¤amānā rodantãti attho. pahārassa mucchitā ti pi sajjhāyanti. tattha pahārassa bhitā ti attho. >/ #<[page 148]># %<148 SUTTAVIBHAđGA. [LXXVI. 1-LXXVII. 1.>% vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā . . . anuddhaüsessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhuü amålakena saüghādi- sesena anuddhaüseyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhun ti a¤¤aü bhikkhuü. amålakaü nāma adiņņhaü asutaü aparisaīkitaü. saüghādisesenā 'ti terasannaü a¤¤atarena. anuddhaüseyyā 'ti codeti vā codāpeti vā, āpatti pācitti- yassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã amålakena saüghādise- sena anuddhaüseti, āpatti pācittiyassa. upasampanne ve- matiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. ācāravipattiyā vā diņņhivipattiyā vā anuddhaü- seti, āpatti dukkaņassa. anupasampannaü anuddhaüseti, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti tathāsa¤¤ã codeti vā codāpeti vā, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, LXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sattarasavaggiyānaü bhikkhånaü sa¤cicca kukkuccaü upadahanti: bhagavatā āvuso sikkhāpadaü pa¤¤attaü na ånavãsativasso puggalo upasampādetabbo 'ti, tumhe ca ånavãsativassā upasampannā. kacci no tumhe anupasampannā 'ti. te rodanti. bhikkhå evam āhaüsu: kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå amhākaü sa¤cicca kukkuccaü upada- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 149]># %% hantãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü sa¤cicca kukku- ccaü upadahissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave . . . upadahathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . upadahissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhussa sa¤cicca kukkuccaü upa- daheyya iti 'ssa muhuttaü pi aphāsu bhavissatãti etad eva paccayaü karitvā ana¤¤aü, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhussā 'ti a¤¤assa bhikkhussa. sa¤ciccā 'ti jānanto saüjānanto cecca abhivitaritvā vã- tikkamo. kukkuccaü upadaheyyā 'ti: ånavãsativasso ma¤¤e tvaü upasampanno, vikāle ma¤¤e tayā bhuttaü, majjaü ma¤¤e tayā pãtaü, mātugāmena saddhiü raho ma¤¤e tayā nisinnan ti kukkuccaü upadahati, āpatti pācittiyassa. etad eva paccayaü karitvā ana¤¤an ti na a¤¤o koci paccayo hoti kukkuccaü upadahituü. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã sa¤cicca kukkuccaü upa- dahati, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. anupasampannassa sa¤cicca kukkuccaü upadahati, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na kukkuccaü upadahitukāmo ånavãsativasso ma¤¤e tvaü upasampanno, vikāle . . . nisinnaü, iīgha jānāhi mā te pacchā kukkuccaü ahosãti bhaõati; ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| sattamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 150]># %<150 SUTTAVIBHAđGA. [LXXVIII. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, LXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pesalehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķanti. pesalā bhikkhå evaü vadanti: ala- jjino ime āvuso chabbaggiyā bhikkhå, na sakkā imehi saha bhaõķitun ti. chabbaggiyā bhikkhå evaü vadanti: kissa tumhe āvuso amhe alajjivādena pāpethā 'ti. kahaü pana tumhe āvuso assutthā 'ti. mayaü āyasmantānaü upassutiü tiņņhamhā 'ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü bhaõķa- najātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü upassutiü tiņņhi- ssantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhikkhå- naü . . . tiņņhathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhånaü . . . tiņņhissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa--. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalaha- jātānaü vivādāpannānaü upassutiü tiņņheyya yaü ime bhaõissanti taü sossāmãti etad eva paccayaü karitvā ana¤¤aü, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. bhikkhånan ti a¤¤esaü bhikkhånaü. bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānan ti adhi- karaõajātānaü. upassutiü tiņņheyyā 'ti imesaü sutvā codessāmi sāressāmi paņicodessāmi paņissāressāmi maīkuü karissāmãti gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito suõāti, āpatti pācittiyassa. pacchato gacchanto turito gacchati sossāmãti, āpatti dukka- ņassa. yattha ņhito suõāti, āpatti pācittiyassa. purato gacchanto ohiyyati sossāmãti, āpatti dukkaņassa. yattha ņhito suõāti, āpatti pācittiyassa. bhikkhussa ņhitokāsaü vā nisinnokāsaü vā nipannokāsaü vā āgantvā mantentaü ukkā- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 151]># %% sitabbaü vijānāpetabbaü. no ce ukkāseyya vā na vijānā- peyya vā, āpatti pācittiyassa. etad eva paccayaü karitvā ana¤¤an ti na a¤¤o koci paccayo hoti upassutiü tiņņhituü.\<1>/ ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ã upassutiü tiņņhati, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematiko . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. anupasam- pannassa upassutiü tiņņhati, āpatti dukkaņassa. anupasam- panne upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampanne vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasam- pannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti imesaü sutvā oramissāmi viramissāmi våpa- samissāmi attānaü parimocessāmãti gacchati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| aņņhamaü. PâCITTIYA, LXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå anācāraü ācaritvā ekam- ekassa kamme kariyamāne paņikkosanti. tena kho pana samayena saügho sannipatito hoti kenacid eva karaõãyena. chabbaggiyā bhikkhå cãvarakammaü karontā\<2>/ ekassa chandaü adaüsu. atha kho saügho ayaü āvuso chabbaggiyo bhikkhu ekako āgato, hand' assa mayaü kammaü karomā 'ti tassa kammaü akāsi. atha kho so bhikkhu yena chabbaggiyā bhikkhå ten' upasaükami. chabbaggiyā bhikkhå taü bhi- kkhuü etad avocuü: kiü āvuso saügho akāsãti. saügho me āvuso kammaü akāsãti. na mayaü āvuso etadatthāya chan- daü adamhā tuyhaü kammaü karissatãti. sace ca mayaü jāneyyāma tuyhaü kammaü karissatãti na mayaü chandaü dadeyyāmā 'ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: ka- thaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå dhammikānaü kammā- naü chandaü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave dhammikānaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tiņņhituü C, tiņņhātuü AB. 2 karonto AB, karontā C. >/ #<[page 152]># %<152 SUTTAVIBHAđGA. [LXXIX. 1-LXXX. 1.>% kammānaü chandaü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā dhammikānaü . . . āpajjissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu dhammikānaü kammānaü chandaü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. dhammikaü nāma kammaü apalokanakammaü ¤attikam- maü ¤attidutiyakammaü ¤atticatutthakammaü dhammena vinayena satthu sāsanena kataü, etaü dhammikaü {nāma} kammaü. chandaü datvā khãyati, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã chandaü datvā khãyati, āpatti pācittiyassa.\<1>/ dhammakamme vematiko . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme adhammakammasa¤¤ã . . . anāpatti. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa.\<1>/ adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaü katan ti jānanto khãyati, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||3||2|| navamaü. PâCITTIYA, LXXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena saügho sannipatito hoti kenacid eva karaõãyena. chabbaggiyā bhikkhå cãvarakammaü karontā\<2>/ ekassa\<3>/ chandaü adaüsu. atha kho saügho yass' atthāya sanni- patito taü kammaü karissāmãti ¤attiü ņhapesi. atha kho so bhikkhu evam ev' ime ekamekassa kammaü karonti, kassa tumhe kammaü karissathā 'ti chandaü adatvā uņņhāy- āsanā pakkāmi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu saüghe vinicchayakathāya vatta- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti pācittiyassa, āpatti dukkaņassa C in the second and third case respectively. 2 karonto AB, karontā C. 3 kassa AB, kissa C. >/ #<[page 153]># %% mānāya chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkamissatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu saüghe vinicchayakathāya . . . pakkamasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa saüghe vinicchaya- kathāya . . . pakkamissasi. n' etaü moghapurisa appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu saüghe vinicchayakathāya vatta- mānāya chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkameyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. saüghe vinicchayakathā nāma vatthu vā ārocitaü hoti avinicchitaü ¤atti vā ņhapitā hoti kammavācā vā vippakatā hoti. chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkameyyā 'ti, kathaü idaü kammaü kuppaü assa vaggaü assa na kareyyā 'ti\<1>/ gacchati, āpatti dukkaņassa. parisāya hatthapāsaü vija- hantassa āpatti dukkaņassa. vijahite āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkamati, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko . . . āpatti dukkaņassa. dhammakamme adhamma- kammasa¤¤ã . . . anāpatti. adhammakamme dhammakamma- sa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anā- patti. ||2|| anāpatti saüghassa bhaõķanaü vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatãti gacchati, saüghabhedo vā saügharāji vā bhavissatãti gacchati, adhammena vā vaggena vā na kammārahassa vā kammaü karissatãti gacchati, gilāno gacchati, gilānassa karaõãyena gacchati, uccārena vā passāvena vā pãëito gacchati, na kammaü kopetukāmo puna paccāgamissāmãti gacchati, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti.\<2>/ ||3||2|| dasamaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 instead of "na kareyyā 'ti" we probably ought to read "na kariyeyyā 'ti." 2 āp- dukkaņassa C in the third case. >/ #<[page 154]># %<154 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXI. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, LXXXI. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā Dabbo Mallaputto saüghassa senāsana¤ ca pa¤¤āpeti bhattāni ca uddisati. so cāyasmā dubbalacãvaro hoti. tena kho pana samayena saüghassa ekaü cãvaraü uppannaü hoti. atha kho saügho taü cãvaraü āyasmato Dabbassa Mallaputtassa adāsi. chabbaggiyā bhikkhå ujjhāyanti khãyanti vipācenti: yathāsantataü\<1>/ bhikkhå saüghikaü lābhaü pariõāmentãti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå samaggena saüghena cãvaraü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjissantãti --pa--. saccaü kira. tumhe bhikkhave samaggena . . . āpajjathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā samaggena . . . āpajjissatha. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu samaggena saüghena cãvaraü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjeyya yathāsantataü bhikkhå saüghikaü lābhaü pariõāmentãti, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. samaggo nāma saügho samānasaüvāsako samānasãmāyaü ņhito. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. datvā 'ti sayaü datvā. yathāsantataü nāma yathāmittatā yathāsandiņņhatā ya- thāsambhattatā yathāsamānupajjhāyakatā yathāsamānācari- yakatā. saüghikaü nāma saüghassa dinnaü hoti pariccattaü. lābho nāma cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapa- rikkhārā antamaso cuõõapiõķo pi dantakaņņhaü pi dasika- suttaü pi. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yathāsaõhataü C. >/ #<[page 155]># %% pacchā khãyadhammaü āpajjeyyā 'ti upasampannassa saüghena sammatassa senāsanapa¤¤āpakassa vā bhattudde- sakassa vā yāgubhājakassa vā phalabhājakassa vā khajja- bhājakassa vā appamattakavissajjakassa vā cãvaraü dinne khãyati, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ã cãvaraü dinne khã- yati, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematiko . . . dhammakamme adhammakammasa¤¤ã . . . āpatti pācitti- yassa. a¤¤aü parikkhāraü dinne khãyati, āpatti dukka- ņassa. upasampannassa saüghena asammatassa senāsana- pa¤¤āpakassa vā . . . appamattakavissajjakassa vā cãvaraü vā a¤¤aü vā parikkhāraü dinne khãyati, āpatti dukkaņassa. anupasampannassa saüghena sammatassa vā asammatassa vā senāsanapa¤¤āpakassa vā . . . appamattakavissajjakassa vā cãvaraü vā a¤¤aü vā parikkhāraü dinne khãyati, āpatti dukkaņassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematiko, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontassa\<1>/ kv attho tassa dinnena laddhāpi vinipātessati na sammā upa- nessatãti khãyati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| ekādasamaü. PâCITTIYA, LXXXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sāvatthiyaü a¤¤atarassa pågassa saüghassa sacã- varabhattaü paņiyattaü hoti bhojetvā cãvarena acchā- dessāmā 'ti.\<2>/ atha kho chabbaggiyā bhikkhå yena so pågo ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā taü pågaü etad avocuü: dethāvuso imāni cãvarāni imesaü bhikkhånan ti. na mayaü bhante dassāma, amhākaü saüghassa anuvassaü sacãvarabhikkhā pa¤¤attā 'ti. bahå āvuso saüghassa dāyakā, bahå saüghassa bhattā. ime tumhe nissāya tumhe saü- passantā idha viharanti. tumhe ce imesaü na dassatha, atha \<-------------------------------------------------------------------------- 1 karontaü AB, karotassa C. 2 acchādessāmãti (-amiti C) ABC instead of acchādessāmā 'ti. >/ #<[page 156]># %<156 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXII. 1-2. 2.>% ko carahi imesaü dassati. dethāvuso imāni cãvarāni imesaü bhikkhånan ti. atha kho so pågo chabbaggiyehi bhikkhåhi nippãëiyamāno yathāpaņiyattaü cãvaraü chabbaggiyānaü bhi- kkhånaü datvā saüghaü bhattena parivisi. ye te bhikkhå jānanti saüghassa sacãvarabhattaü paņiyattaü na ca jānanti chabbaggiyānaü bhikkhånaü dinnan ti, te evam āhaüsu: oõojethāvuso\<1>/ saüghassa cãvaran ti. n' atthi bhante, yathāpaņiyattaü cãvaraü ayyā chabbaggiyā ayyānaü chabba- ggiyānaü pariõāmesun ti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü puggalassa pariõāmessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave jānaü saüghikaü . . . pariõāmethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tumhe moghapurisā jānaü saüghi- kaü . . . pariõāmessatha. n' etaü moghapurisā appasannā- naü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü puggalassa pariõāmeyya, pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassa ārocenti so vā āroceti. saüghikaü nāma saüghassa dinnaü hoti pariccattaü. lābho nāma cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajja- parikkhārā antamaso cuõõapiõķo pi dantakaņņhaü pi dasika- suttaü pi. pariõataü nāma dassāma karissāmā 'ti vācā bhinnā hoti, taü puggalassa pariõāmeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| pariõate pariõatasa¤¤ã puggalassa pariõāmeti, āpatti pā- cittiyassa. pariõate vematiko puggalassa pariõāmeti, āpatti dukkaņassa. pariõate apariõatasa¤¤ã puggalassa pariõāmeti, anāpatti. saüghassa pariõataü a¤¤assa saüghassa vā ceti- yassa vā pariõāmeti, āpatti dukkaņassa. cetiyassa pariõataü a¤¤assa cetiyassa vā saüghassa vā puggalassa vā pariõāmeti, āpatti dukkaņassa. puggalassa pariõataü a¤¤assa puggalassa vā saüghassa vā cetiyassa vā pariõāmeti, āpatti dukkaņassa. apariõate pariõatasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. apariõate ve- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 oõojethāvuso AB, ovisathi (thi is expunged) jjethanodethāvuso C. >/ #<[page 157]># %% matiko, āpatti dukkaņassa. apariõate apariõatasa¤¤ã, anā- patti. ||2|| anāpatti kattha demā 'ti pucchiyamāno yattha tumhākaü deyyadhammo paribhogaü vā labheyya paņisaükhāraü vā labheyya ciraņņhitiko vā assa yattha vā pana tumhākaü cittaü pasãdati tattha dethā 'ti bhaõati, ummattakassa, ādikammikassā 'ti.\<1>/ ||3||2|| dvādasamaü. tass' uddānaü: sahadhamma-vivaõõa¤ ca, mohāpana-pahārakaü, talasatti, amåla¤ ca, sa¤cicca, upassuti ca, paņibāhanachanda¤ ca, Dabba¤ ca, pariõāmanaü. sahadhammikavaggo aņņhamo. PâCITTIYA, LXXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. atha kho rājā Pasenadi Kosalo uyyānapālaü āõāpesi: gaccha bhaõe uyyānaü sodhehi uyyānaü gamissāmā 'ti. evaü devā 'ti kho so uyyānapālo ra¤¤o Pasenadikosalassa paņissutvā uyyā- naü sodhento addasa bhagavantaü a¤¤atarasmiü rukkha- måle nisinnaü, disvāna yena rājā Pasenadi Kosalo ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü Pasenadikosalaü etad avoca: suddhaü deva uyyānaü, api ca bhagavā tattha nisinno 'ti. hotu bhaõe mayaü bhagavantaü payirupā- sissāmā 'ti. atha kho rājā Pasenadi Kosalo uyyānaü gantvā yena bhagavā ten' upasaükami. tena kho pana samayena a¤¤ataro upāsako bhagavantaü payirupāsanto nisinno hoti. addasa kho rājā Pasenadi Kosalo taü upāsakaü bhagavantaü payirupāsantaü nisinnaü, disvāna bhãto aņņhāsi. atha kho ra¤¤o Pasenadikosalassa etad ahosi: nārahat' āyaü puriso pāpo hotuü yathā bhagavantaü payirupāsatãti yena bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. atha kho so upāsako bhagavato gāravena \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpatti dukkaņassa C in the third case. >/ #<[page 158]># %<158 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXIII. 1. 1-2.>% rājānaü Pasenadikosalaü n' eva abhivādesi na paccuņņhāsi. atha kho rājā Pasenadi Kosalo anattamano ahosi: kathaü hi nāmāyaü puriso mayi āgate n' eva abhivādessati na paccuņņhessatãti. atha kho bhagavā rājānaü Pasenadiü Kosalaü anattamanaü viditvā rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: eso kho mahārāja upāsako bahussuto āgatāgamo kāmesu vãtarāgo 'ti. atha kho ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa etad ahosi: nārahat' āyaü upāsako orako hotuü, bhagavāpi imassa vaõõaü bhāsatãti taü upāsakaü etad avoca: vadeyyāsi upāsaka yena attho 'ti. suņņhu devā 'ti. atha kho bhagavā rājānaü Pasenadiü Kosalaü dhammiyā kathāya . . . sampa- haüsesi. atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhagavatā dhammi- yā kathāya . . . sampahaüsito uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo uparipāsādavaragato hoti. addasa kho rājā Pasenadi Kosalo taü upāsakaü rathiyāya chattapāõiü gacchantaü, disvāna pakkosāpetvā etad avoca: tvaü kira upāsaka bahussuto āgatāgamo, sādhu upāsaka amhākaü itthāgāraü dhammaü vācehãti. yam ahaü deva jānāmi ayyānaü vāhasā,\<1>/ ayyā 'va devassa itthāgāraü dham- maü vācessantãti. ||1|| atha kho rājā Pasenadi Kosalo saccaü kho upāsako āhā 'ti yena bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekamantaü nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo bhagavantaü etad avoca: sādhu bhante bhagavā ekaü bhikkhuü āõāpetu yo amhākaü itthāgāraü dhammaü vācessatãti. atha kho bhagavā rājānaü Pasena- dikosalaü dhammiyā kathāya sandassesi --pa-- padakkhi- õaü katvā pakkāmi. atha kho bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: tena h' ânanda ra¤¤o itthāgāraü dhammaü vācehãti. evaü bhante 'ti kho āyasmā ânando bhagavato paņissutvā kālena kālaü pavisitvā ra¤¤o itthāgā- raü dhammaü vācesi. atha kho āyasmā ânando pubbaõha- dissa Kosalassa nivesanaü ten' upasaükami. tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Mallikāya deviyā saddhiü sayanagato hoti. addasa kho Mallikā devã āyasmantaü ânandaü dårato 'va āgacchantaü, disvāna sahasā vuņņhāsi, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ayyānāü vāhassa AB, a- vāhasā C. D: ayyānaü vāvāsā ti ayyānaü kāraõā tehi janāpitattā jānā- mãti vuttaü hoti. In the Theragāthā collection (Dukanipāta) we find the following stanza: ekatiüse ito kappe yaü sa¤¤am alabhiü tadā, tassā sa¤¤āya vāhasā patto me āsavakkhayo. >/ #<[page 159]># %% pãtakamaņņhaü dussaü pabhassittha. atha kho āyasmā ânando tato 'va paņinivattitvā ārāmaü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma āyasmā ânando pubbe appaņisaüvi- dito ra¤¤o antepuraü pavisissatãti --pa--. saccaü kira tvaü ânanda pubbe . . . pavisasãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma tvaü ânanda pubbe . . . pavisissasi. n' etaü ânanda appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhi- kkhå āmantesi: ||2|| das' ime bhikkhave ādãnavā rājantepurappavesane. katame dasa. idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiü nisinno hoti, tattha bhikkhu pavisati, mahesã vā bhikkhuü disvā sitaü pātukaroti bhikkhu vā mahesiü disvā sitaü pātukaroti, tattha ra¤¤o evaü hoti: addhā imesaü kataü vā karissanti vā 'ti. ayaü bhikkhave paņhamo ādãnavo rājantepurappavesane. puna ca paraü bhikkhave rājā bahukicco bahukaraõãyo a¤¤ataraü itthiü gantvā na ssarati, sā tena gabbhaü gaõhi, tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kam- man ti. ayaü bhikkhave dutiyo ādãnavo rājantepurappa- vesane. puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure a¤¤ata- raü ratanaü nassati. tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbaji- tassa kamman ti. ayaü bhikkhave tatiyo . . . puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaü gacchanti. tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. ayaü bhikkhave catuttho . . . puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure putto vā pitaraü pattheti pitā vā puttaü pattheti, tesaü evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. ayaü bhikkhave pa¤camo . . . puna ca paraü bhikkhave rājā nãcaņņhāniyaü uccaņņhāne ņhapeti, yesan taü amanāpaü tesaü evaü hoti: rājā kho pabbajitena saüsaņņho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. ayaü bhikkhave chaņņho . . . puna ca paraü bhikkhave rājā uccaņņhāniyaü nãcaņņhāne ņhapeti, yesaü taü . . . \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 160]># %<160 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXIII. 1. 3-2. 2.>% ayaü bhikkhave sattamo . . . puna ca paraü bhikkhave rājā akāle senaü uyyojeti, yesaü taü . . . ayaü bhikkhave aņņhamo . . . puna ca paraü bhikkhave rājā kāle senaü uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti, yesaü taü . . . ayaü bhikkhave navamo . . . puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o ante- puraü hatthisammaddaü\<1>/ assasammaddaü rathasammaddaü rajanãyāni råpasaddagandharasaphoņņhabbāni yāni na pabbaji- tassa sāruppāni. ayaü bhikkhave dasamo ādãnavo rājante- purappavesane. ime kho bhikkhave dasa ādãnavā rājante- purappavesane 'ti. atha kho bhagavā āyasmantaü ânandaü anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaņisaüvidito indakhãlaü atikkāmeyya, pācittiyan ti. ||3||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. khattiyo nāma ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakuņņho jātivādena. muddhāvasitto nāma khattiyābhisekena abhisitto hoti. anikkhantarājake 'ti rājā sayanigharā anikkhanto hoti. aniggataratanake 'ti mahesã sayanigharā anikkhantā hoti, ubho vā anikkhantā honti. pubbe appaņisaüvidito 'ti pubbe anāmantetvā. indakhãlo nāma sayanigharassa ummāro vuccati. sayanigharaü nāma yattha katthaci ra¤¤o sayanaü pa¤- ¤attaü hoti, antamaso sāõipākāraparikkhittaü pi. indakhã- laü atikkāmeyyā 'ti paņhamaü pādaü ummāraü atikkāmeti, āpatti dukkaņassa. dutiyaü padaü atikkāmeti, āpatti pācitti- yassa. ||1|| appaņisaüvidite appaņisaüviditasa¤¤ã indakhãlaü atikkā- meti, āpatti pācittiyassa. appaņisaüvidite vematiko . . . appaņisaüvidite paņisaüviditasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. paņisaüvidite appaņisaüviditasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. paņi- saüvidite vematiko, āpatti dukkaņassa. paņisaüvidite paņi- saüviditasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddh.: hatthisaümaddaü...ra¤¤o antepure hatthi- samaddan ti pi pāņho. >/ #<[page 161]># %% anāpatti paņisaüvidite, na khattiyo hoti, na khattiyābhi- sekena abhisitto hoti, rājā sayanigharā nikkhanto hoti, ma- hesã sayanigharā nikkhantā hoti, ubho vā nikkhantā honti, na sayanighare, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâCITTIYA, LXXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu Aciravatiyā nadiyā nhāyati. a¤¤ataro pi brāhmaõo pa¤casatānaü thavikaü thale nikkhi- pitvā Aciravatiyā nadiyā nhāyanto vissaritvā agamāsi. atha kho so bhikkhu tassāyaü brāhmaõassa thavikā mā nassãti aggahesi. atha kho so brāhmaõo saritvā turito ādhāvitvā taü bhikkhuü etad avoca: api me bho thavikaü passeyyāsãti. handa brāhmaõā 'ti adāsi. atha kho tassa brāhmaõassa etad ahosi: kena nu kho ahaü upāyena imassa bhikkhuno puõõa- pattaü na dadeyyan ti. na me bho pa¤ca satāni, sahassaü me 'ti palibuddhitvā mu¤ci. atha kho so bhikkhu ārā- maü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhu ratanaü uggahessatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu ratanaü uggahesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa rata- naü uggahessasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu ratanaü vā ratanasammataü vā uggaõ- heyya vā uggaõhāpeyya vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena Sāvatthiyā ussavo hoti. manussā alaükatapaņiyattā uyyānaü gacchanti. Visākhā- pi Migāramātā alaükatapaņiyattā uyyānaü gamissāmãti \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 162]># %<162 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXIV. 2-3.>% gāmato nikkhamitvā ky āhaü karissāmi uyyānaü gantvā, yaü nånāhaü bhagavantaü payirupāseyyan ti ābharaõaü omu¤citvā uttarāsaīgena bhaõķikaü bandhitvā dāsiyā adāsi: handa je imaü bhaõķikaü gaõhāhãti. atha kho Visākhā Migāramātā yena bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekamantaü nisinnaü kho Visākhaü Migāramātaraü bhagavā dhammiyā kathāya . . . sampahaüsesi. atha kho Visākhā Migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya . . . sampahaüsitā uņņhāyā- sanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. atha kho sā dāsã taü bhaõķikaü vissaritvā agamāsi. bhi- kkhå passitvā bhagavato etam atthaü ārocesuü. tena hi bhikkhave uggahetvā nikkhipathā 'ti. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave ratanaü vā rata- nasammataü vā {ajjhārāme} uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituü yassa bhavissati so harissatãti. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu ratanaü vā ratanasammataü vā a¤¤atra ajjhārāmā uggaõheyya vā uggaõhāpeyya vā, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena Kāsãsu janapadesu Anātha- piõķikassa gahapatissa kammantagāmo hoti tena ca gaha- patinā antevāsã āõatto hoti: sace bhaddantā āgacchanti\<1>/ bhattaü kareyyāsãti. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå Kāsãsu janapadesu cārika¤ caramānā yena Anātha- piõķikassa gahapatissa kammantagāmo ten' upasaükamiüsu. addasa kho so puriso te bhikkhå dårato 'va āgacchante, disvāna yena te bhikkhå ten' upasaükami, upasaükamitvā te bhikkhå abhivādetvā etad avoca: adhivāsentu bhante ayyā svātanāya gahapatino bhattan ti. adhivāsesuü kho te bhi- kkhå tuõhibhāvena. atha kho so puriso tassā rattiyā acca- yena paõãtaü khādaniyaü bhojaniyaü paņiyādāpetvā kālaü ārocāpetvā aīgulimuddikaü omu¤citvā te bhikkhå bhattena parivisitvā ayyā bhu¤jitvā gacchantu ahaü pi kammantaü gamissāmãti aīgulimuddikaü vissaritvā agamāsi. bhikkhå \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sace bhaõe bh- āg- C. >/ #<[page 163]># %% passitvā sace mayaü gamissāma nassissat' āyaü aīguli- muddikā 'ti tatth' eva acchiüsu. atha kho so puriso kam- mantā āgacchanto te bhikkhå passitvā etad avoca: kissa bhante ayyā idh' eva acchantãti. atha kho te bhikkhå tassa purisassa etam atthaü ārocetvā Sāvatthiü gantvā bhikkhå- naü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave ratanaü vā ratanasammataü vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipituü yassa bhavissati so harissatãti. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu ratanaü vā ratanasammataü vā a¤¤atra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaõheyya vā uggaõhāpeyya vā, pācittiyaü. ratanaü vā pana bhikkhunā ratana- sammataü vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaü yassa bhavissati so harissa- tãti. ayaü tattha sāmãcãti. ||3|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. ratanaü nāma muttā maõi veëuriyo saīkho silā pavāëaü rajataü jātaråpaü lohitaīko masāragallaü. ratanasamma- taü nāma yaü manussānaü upabhogaparibhogaü, etaü ratanasammataü nāma. a¤¤atra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā 'ti ņhapetvā ajjhā- rāmaü ajjhāvasathaü. ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārā- massa antoārāmo, aparikkhittassa upacāro. ajjhāvasatho nāma parikkhittassa āvasathassa antoāvasatho, aparikkhi- ttassa upacāro. uggaõheyyā 'ti sayaü gaõhāti, āpatti pācittiyassa. uggaõ- hāpeyyā 'ti a¤¤aü gaõhāpeti, āpatti pācittiyassa. ratanaü vā pana bhikkhunā . . . nikkhipitabban ti, rå- pena vā nimittena vā sa¤¤āõaü katvā nikkhipitvā ācikkhi- tabbaü: yassa bhaõķaü naņņhaü so āgacchatå 'ti. sace tattha āgacchati so vattabbo: āvuso kãdisan te bhaõķan ti. sace råpena vā nimittena vā sampādeti, dātabbaü. no ce sampādeti, vicināhi āvuso 'ti vattabbo. tamhā āvāsā pakka- mantena ye tattha honti bhikkhå patiråpā tesaü hatthe \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 164]># %<164 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXIV. 4. 1-LXXXV. 1.>% nikkhipitvā pakkamitabbaü. no ce honti bhikkhå patiråpā, ye tattha honti gahapatikā patiråpā tesaü hatthe nikkhi- pitvā pakkamitabbaü. ayaü tattha sāmãcãti ayaü tattha anudhammatā. ||1|| anāpatti ratanaü vā ratanasammataü vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati yassa bhavissati so harissatãti, ratanasammataü vissāsaü gaõhāti, tāvakālikaü gaõhāti, paüsukålasa¤¤issa, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||2||4|| dutiyaü. PâCITTIYA, LXXXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå vikāle gāmaü pavisitvā sabhāyaü nisãditvā anekavihitaü tiracchānakathaü kathenti seyyath' ãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pāna- kathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandha- kathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü\<1>/ surākathaü\<2>/ visi- khākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattha- kathaü\<3>/ lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhava- kathaü iti vā. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā vikāle gāmaü pavisitvā sabhāyaü nisã- ditvā anekavihitaü tiracchānakathaü kathessanti seyyath' ãdaü . . . iti vā. seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabba- ggiyā bhikkhå vikāle gāmaü . . . kathessanti . . . iti vā 'ti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave vikāle gāmaü . . . kathetha . . . iti vā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā vikāle gāmaü . . . kathessatha . . . iti vā. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After itthikathaü AB insert purisakathaü. Comp. Mahāvagga, V.6.3. 2 sårākathaü AB, surākathaü C. 3 nānattak- ABC. >/ #<[page 165]># %% yo pana bhikkhu vikāle gāmaü paviseyya, pācitti- yan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå Kosalesu janapadesu Sāvatthiü gacchantā sāyaü a¤¤ataraü gāmaü upagacchiüsu. manussā te bhikkhå passitvā etad avocuü: pavisatha bhante 'ti. atha kho te bhikkhå bhagavatā paņikkhittaü vikāle gāmaü pavisitun ti kukkuccāyantā na pāvisiüsu. corā te bhikkhå acchindiüsu.\<1>/ atha kho te bhi- kkhå Sāvatthiü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bha- gavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave āpucchā\<2>/ vikāle gāmaü pavisituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu anāpucchā\<2>/ vikāle gāmaü paviseyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu Kosalesu janapadesu Sāvatthiü gacchanto sāyaü a¤¤ataraü gāmaü upagacchi. manussā taü bhikkhuü passitvā etad avocuü: pavisatha bhante 'ti. atha kho so bhikkhu bhagavatā pa- ņikkhittaü anāpucchā vikāle gāmaü pavisitun ti kukkuccā- yanto na pāvisi. corā taü bhikkhuü acchindiüsu. atha kho so bhikkhu Sāvatthiü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave santaü bhikkhuü āpucchā vikāle gāmaü pavisituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu santaü bhikkhuü anāpucchā vikāle gāmaü paviseyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||3|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhikkhå (before acchindiüsu) is omitted in AB. 2 āpuccha, anāpuccha AB, āpucchā, anāpucchā C constantly. >/ #<[page 166]># %<166 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXV. 4-5.>% tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu ahinā daņņho hoti. a¤¤ataro bhikkhu aggiü āharissāmãti gāmaü gacchati. atha kho so bhikkhu bhagavatā paņikkhittaü santaü bhi- kkhuü anāpucchā\<1>/ vikāle gāmaü pavisitun ti kukkuccāyanto na pāvisi. bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave tathāråpe accāyike karaõãye santaü bhikkhuü anāpucchā vikāle gā- maü pavisituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu santaü bhikkhuü anāpucchā vikāle gāmaü paviseyya a¤¤atra tathāråpā accāyikā karaõãyā, pācittiyan ti. ||4|| yo panā 'ti . . . adhippeņo bhikkhå 'ti. santo nāma bhikkhu sakkā hoti āpucchā\<1>/ pavisituü. asanto nāma bhikkhu na sakkā hoti āpucchā pavisituü. vikālo nāma majjhantike vãtivatte yāva aruõuggamanā. gāmaü paviseyyā 'ti parikkhittassa gāmassa parikkhepaü atikkamantassa āpatti pācittiyassa, aparikkhittassa gāmassa upacāraü okkamantassa āpatti pācittiyassa. a¤¤atra tathāråpā accāyikā karaõãyā 'ti ņhapetvā tathārå- paü accāyikaü karaõãyaü. ||1|| vikāle vikālasa¤¤ã santaü bhikkhuü anāpucchā gāmaü pavisati a¤¤atra tathāråpā accāyikā karaõãyā, āpatti pācitti- yassa. vikāle vematiko . . . vikāle kālasa¤¤ã . . . āpatti pācittiyassa. kāle vikālasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. kāle vematiko, āpatti dukkaņassa, kāle kālasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti tathāråpe accāyike karaõãye, santaü bhikkhuü āpucchā pavisati, asantaü bhikkhuü anāpucchā pavisati, antarāgāmaü gacchati, bhikkhunåpassayaü gacchati, titthi- yaseyyaü gacchati, paņikkamanaü gacchati, gāmena maggo hoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||5|| tatiyaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpuccha, anāpuccha AB, āpucchā, anāpucchā C constantly. >/ #<[page 167]># %% PâCITTIYA, LXXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Kapi- lavatthusmiü Nigrodhārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarena dantakārena bhikkhå pavārita honti yesaü ayyā- naü såcigharena attho ahaü såcigharenā 'ti. tena kho pana samayena bhikkhå bahå såcighare vi¤¤āpenti, yesaü khuddakā såcigharā te mahante såcighare vi¤¤āpenti, yesaü mahantā såcigharā te khuddake såcighare vi¤¤āpenti. atha kho so dantakāro bhikkhånaü bahå såcighare karonto na sakkoti a¤¤aü vikkāyikaü bhaõķaü kātuü, attanāpi na yāpeti, puttadāro pi 'ssa kilamati. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā na mattaü jānitvā bahå såcighare vi¤¤āpessanti. ayaü imesaü bahå såcighare karonto na sakkoti . . . kilamatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhå na mattaü jānitvā bahå såcighare vi¤¤āpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhå na mattaü . . . vi¤¤ā- pentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave moghapurisā na mattaü . . . vi¤¤āpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu aņņhimayaü vā dantamayaü vā visāõa- mayaü vā såcigharaü kārāpeyya, bhedanakaü pā- cittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. aņņhi nāma yaü ki¤ci aņņhi. danto nāma hatthidanto vuccati. visāõaü nāma yaü ki¤ci visāõaü. kārāpeyyā 'ti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaņaü, paņilābhena bhinditvā pācittiyaü desetabbaü. attanā vippakataü attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. attanā vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. parehi vippakataü attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 168]># %<168 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXVI. 2. 1-LXXXVII. 2. 1.>% parehi vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤ass' atthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaņassa. a¤¤ena kataü paņilabhitvā paribhu¤jati, āpatti dukka- ņassa. ||1|| anāpatti gaõņhikāya, araõike,\<1>/ vidhe, a¤janiyā, a¤janisalā- kāya, vāsijaņe,\<2>/ udakapu¤chaniyā, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||2||2|| catutthaü. PâCITTIYA, LXXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto ucce ma¤ce sayati. atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhåhi saddhiü senāsanacārikaü āhiõķanto yenāyasmato Upanandassa Sakya- puttassa vihāro ten' upasaükami. addasa kho āyasmā Upa- nando Sakyaputto bhagavantaü dårato 'va āgacchantaü, disvāna bhagavantaü etad avoca: āgacchatu me bhante bhagavā sayanaü sayatå 'ti.\<3>/ atha kho bhagavā tato 'va paņinivattitvā bhikkhå āmantesi: āsayato bhikkhave mogha- puriso veditabbo 'ti. atha kho bhagavā āyasmantaü Upa- nandaü Sakyaputtaü anekapariyāyena vigarahitvā dubbha- ratāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: navaü pana bhikkhunā ma¤caü vā pãņhaü vā kāra- yamānena aņņhaīgulapādakaü kāretabbaü sugataīgulena a¤¤atra heņņhimāya aņaniyā.\<4>/ taü atikkāmayato chedana- kaü pācittiyan ti. ||1|| navaü nāma karaõaü upādāya vuccati. ma¤co nāma cattāro ma¤cā masārako bundikābaddho kuëi- rapādako āhaccapādako. pãņhaü nāma cattāri pãņhāni masā- rakaü bundikābaddhaü kuëirapādakaü āhaccapādakaü. kārayamānenā 'ti karonto vā kārāpento vā. aņņhaīgulapādakaü kāretabbaü sugataīgulena a¤¤atra \<-------------------------------------------------------------------------- 1 D: araõike 'ti araõidhanuke. vidhe 'ti vedhake. 2 vāsijaņe udakapu¤chaniyā (-pucchaniyā B) AB, vāsiddhaõķake jate bijane udakama¤janiyā C. Buddhaghosa has no note. 3 sayatå ti AB, passatu ti C. 4 The spelling aņņaniyā prevails in the MSS. >/ #<[page 169]># %% heņņhimāya aņaniyā 'ti ņhapetvā heņņhimaü aņaniyaü. taü atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaņaü, paņilā- bhena chinditvā pācittiyaü desetabbaü. attanā vippakataü attanā pariyosāpeti . . . (see LXXXVI. 2.1) . . . parehi vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤ass' atthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaņassa. a¤¤ena kataü paņilabhitvā paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti pamāõikaü karoti, ånakaü karoti, a¤¤ena kataü pamāõātikkantaü paņilabhitvā chinditvā paribhu¤jati, umma- ttakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||2|| pa¤camaü. PâCITTIYA, LXXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ma¤caü pi pãņhaü pi tålonaddhaü kārāpenti. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā ma¤caü pi . . . kārāpessanti, seyyathā- pi gihikāmabhogino 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussā- naü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå ma¤caü pi . . . kārāpessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave ma¤caü pi . . . kārāpethā 'ti. {saccaü} bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā ma¤caü pi . . . kārāpessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu ma¤caü vā pãņhaü vā tålona- ddhaü kārāpeyya, uddālanakaü pācittiyan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. ma¤co nāma cattāro ma¤cā . . . pãņhaü nāma cattāri pãņhāni . . . āhaccapādakaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 170]># %<170 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXVIII. 2. 1-LXXXIX. 1.>% tålaü nāma tãõi tålāni rukkhatålaü latātålaü potaki- tålaü.\<1>/ kārāpeyyā 'ti karoti vā kārāpeti vā. payoge dukkaņaü, paņilābhena uddāletvā pācittiyaü desetabbaü. attanā vippakataü attanā . . . parehi vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤ass' atthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaņassa. a¤¤ena kataü paņilabhitvā paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti āyoge, kāyabandhane, aüsavaddhake, pattatha- vikāya, parissāvane, bimbohanaü karoti, a¤¤ena kataü paņi- labhitvā uddāletvā paribhu¤jati, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||2||2|| chaņņhaü. PâCITTIYA, LXXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhånaü nisãdanaü anu¤¤ātaü hoti. chabbaggiyā bhikkhå bhagavatā nisãdanaü anu¤¤ā- tan ti appamāõikāni nisãdanāni dhārenti ma¤cassa pi pãņhassa pi purato pi pacchato pi olambenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå appamāõikāni nisãdanāni dhāressantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave appamāõikāni nisãdanāni dhārethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā appamāõikāni nisãdanāni dhā- ressatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddi- seyyātha: nisãdanaü pana bhikkhunā kārayamānena pamāõi- kaü kāretabbaü. tatr' idaü pamāõaü: dãghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaü diyaķķhaü. taü atikkāmayato chedanakaü pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 poņakit- AB, pothakãt- C. >/ #<[page 171]># %% tena kho pana samayena āyasmā Udāyi mahākāyo hoti. so bhagavato purato nisãdanaü pa¤¤āpetvā samantato sam- a¤camāno\<1>/ nisãdati. atha kho bhagavā āyasmantaü Udā- yiü etad avoca: kissa tvaü Udāyi nisãdanaü\<2>/ samantato sama¤casi\<1>/ seyyathāpi purāõāsikoņņho\<3>/ 'ti. tathā hi pana bhante bhagavatā bhikkhånaü atikhuddakaü nisãdanaü anu¤¤ātan ti. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujā- nāmi bhikkhave nisãdanassa dasā vidatthi.\<4>/ eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: nisãdanaü pana bhikkhunā kārayamānena pamāõikaü kāretabbaü. tatr' idaü pamāõaü: dãghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaü diyaķķhaü, dasā vidatthi. taü atikkāmayato chedanakaü pācittiyan ti. ||2|| nisãdanaü nāma sadasaü vuccati. kārayamānenā 'ti karonto vā kārāpento vā. pamāõikaü kāretabbaü tatr' idaü pamāõaü dãghaso . . . dasā vidatthi, taü atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaņaü, paņilābhena chinditvā pācittiyaü desetabbaü. attanā vippakataü attanā . . . parehi vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤ass' atthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaņassa. a¤¤ena kataü paņilabhitvā paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti pamāõikaü karoti, ånakaü karoti, a¤¤ena kataü pamāõātikkantaü paņilabhitvā chinditvā paribhu¤jati, vitā- naü vā bhummattharaõaü vā sāõipākāraü vā bhisiü vā bimbohanaü vā karoti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||3|| sattamaü. PâCITTIYA, XC. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhånaü kaõķupaņicchādã\<5>/ anu¤¤ātā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 samma¤camāno, samma¤casi C. 2 After Udāyi nisãdanaü C inserts pa¤¤āpetvā. 3 -koņho AB, -koņņho C. The correct spelling seems to me asikoņņo, comp. Childers s.v. koņņo, Boehtlingk-Roth s.v. kuņņa. D: seyyathāpi purāõāsikoņņhā ta (sic) yathā nāma purāõa- cammakaro 'ti attho. yathā hi dhammakāro cammaü vitta- taü karissāmãti ito c' ito ca samaücha vikaķhati evaü so pi haü (taü?) nisãdanaü, tena taü bhagavā evam āha. 4 nis- dasaü vidatthi A, nis- dassa (corrected into dasā) vidatthi C, nis- dasa vidatthi B. 5 -paņicchādi, the MSS. >/ #<[page 172]># %<172 SUTTAVIBHAđGA. [XC. 1-XCI. 1.>% hoti. chabbaggiyā bhikkhå bhagavatā kaõķupaņicchādã anu¤¤ātā 'ti appamāõikāyo kaõķupaņicchādiyo dhārenti, purato pi pacchato pi ākaķķhantā āhiõķanti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhi- kkhå appamāõikāyo kaõķupaņicchādiyo dhāressantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave appamāõikāyo kaõķupaņicchā- diyo dhārethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . dhāressatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: kaõķupaņicchādiü pana bhikkhunā kārayamānena pa- māõikā kāretabbā. tatr' idaü pamāõaü: dãghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaü dve vidatthiyo. taü atikkāmayato chedanakaü pācittiyan ti. ||1|| kaõķupaņicchādã nāma yassa adhonābhi ubbhajānumaõķa- laü kaõķu vā piëakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho tassa paņicchādanatthāya. kārayamānenā 'ti . . . (see LXXXIX.3) . . . pamāõikā kāretabbā . . . tiriyaü dve vidatthiyo taü atikkāmetvā . . . (LXXXIX.3) . . . ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2|| aņņhamaü. PâCITTIYA, XCI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhånaü vassikasāņikā anu¤¤ātā hoti. chabbaggiyā bhikkhå bhagavatā vassikasāņikā anu¤¤ātā 'ti appamāõikāyo vassikasāņikāyo dhārenti, purato pi pacchato pi ākaķķhantā āhiõķanti. ye te bhikkhå . . . (see XC.1) . . . uddiseyyātha: vassikasāņikaü pana bhikkhunā kārayamānena pamā- õikā kāretabbā. tatr' idaü pamāõaü: dãghaso cha vidatthi- yo sugatavidatthiyā, tiriyaü aķķhateyyā. taü atikkāmayato chedanakaü pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 173]># %% vassikasāņikā nāma vassānassa cātumāsatthāya. kārayamānenā 'ti . . . pamāõikā kāretabbā . . . ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||2|| navamaü. PâCITTIYA, XCII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā Nando bhagavato mātucchāputto abhiråpo hoti dassanãyo pāsādiko caturaīgulomako bhagavato. so sugatacãvarappamāõaü cãvaraü dhāreti. addasaüsu kho therā bhikkhå āyasmantaü Nandaü dårato 'va āgacchantaü, disvāna bhagavā āgacchatãti āsanā vuņņhahanti. te upagate jānitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma āyasmā Nando sugatacãvarappamāõaü cãvaraü dhāressatãti. bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā āyasmantaü Nandaü paņipucchi: saccaü kira tvaü Nanda {sugatacãva- rappamāõaü} cãvaraü dhāresãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: katha¤ hi nāma tvaü Nanda sugatacãva- rappamāõaü cãvaraü dhāressasi. n' etaü Nanda appasannā- naü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu sugatacãvarappamāõaü cãvaraü kārāpeyya atirekaü vā, chedanakaü pācittiyaü. tatr' idaü sugatassa sugatacãvarappamāõaü: dãghaso nava vi- datthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaü cha vidatthiyo, idaü suga- tassa sugatacãvarappamāõan ti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. sugatacãvaraü nāma dãghaso nava vidatthiyo sugatavi- datthiyā, tiriyaü cha vidatthiyo. kārāpeyyā 'ti karoti vā kārāpeti vā. payoge . . . (see LXXXIX) . . . paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ånakaü karoti, a¤¤ena kataü paņilabhitvā\<1>/ \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņilabhitvā AB, pamānātikkantaü C. >/ #<[page 174]># %<174 SUTTAVIBHAđGA. [XCII.>% chinditvā paribhu¤jati, vitānaü vā . . . ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||2|| Nandasikkhāpadaü dasamaü. ratanavaggo navamo. khuddakaü samattaü. tass' uddānaü: ra¤¤o ca, ratanaü, santaü, såci, ma¤caü ca, tålikaü, nisãdana¤ ca, kaõķu¤ ca, vassikā, sugatena cā 'ti.\<1>/ uddiņņhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. tatthāyasmante pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. duti- yam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etthāyasmanto, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Table of Contents : antepura¤ ca rataõaü anāpucchā sucigharaü ma¤caü tulena onaddhaü sadasaü kaõķucchā- dakaü vassikasāņaka¤ ceva sugatacivarakārakaü C. >/ #<[page 175]># %< 175>% Ime kho panāyasmanto cattāro pāņidesaniyā dhammā uddesaü āgacchanti. PâōIDESANIYA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã Sāvatthiyaü piõķāya caritvā paņikkamanakāle a¤¤ataraü bhikkhuü passitvā etad avoca: hand' ayya bhikkhaü paņigaõhā 'ti. suņņhu bhaginãti sabb' eva aggahesi.\<1>/ sā upakaņņhe kāle nāsakkhi piõķāya carituü, chinnabhattā ahosi. atha kho sā bhikkhunã duti- yam pi divasaü --pa-- tatiyam pi divasaü Sāvatthiyaü piõķāya caritvā paņikkamanakāle taü bhikkhuü passitvā etad avoca: hand' ayya . . . chinnabhattā ahosi. atha kho sā bhikkhunã catutthe divase rathiyāya pavedhantã\<2>/ gacchati. seņņhi gahapati rathena paņipathaü āgacchanto taü bhikkhu- niü etad avoca: apeh' ayye 'ti. sā vokkamantã tatth' eva paripati. seņņhi gahapati taü bhikkhuniü khamāpesi: khamāh' ayye mayāsi pātitā 'ti. nāhaü gahapati tayā pātitā, api ca aham eva dubbalā 'ti. kissa pana tvaü ayye dubbalā 'ti. atha kho sā bhikkhunã seņņhissa gahapatissa etam atthaü ārocesi. seņņhi gahapati taü bhikkhuniü gharaü netvā bhojetvā ujjhāyati khãyati vipāceti: katha¤ hi nāma bhaddantā bhikkhuniyā hatthato āmisaü paņiggahessan- ti, kicchalābho mātugāmo 'ti. assosuü kho bhikkhå tassa seņņhissa gahapatissa . . . vipācentassa. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: katha¤ hi nāma bhikkhu bhi- kkhuniyā hatthato āmisaü paņiggahessatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu bhikkhuniyā hatthato āmisaü paņigga- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sabbeva ABC. D: sabbeva aggahesãti sabbam eva aggahesi. 2 pavedhentã (-dhenti) AB, pavecenti C, pavedhantãti D. >/ #<[page 176]># %<176 SUTTAVIBHAđGA. [I. 1-2. 3.>% hesãti. saccaü bhagavā. ¤ātikā te bhikkhu a¤¤ātikā 'ti. a¤¤ātikā bhagavā 'ti. a¤¤ātako moghapurisa a¤¤ātikāya na jānāti patiråpaü vā appatiråpaü vā santaü vā asantaü vā. katha¤ hi nāma tvaü moghapurisa a¤¤ātikāya bhikkhuniyā hatthato āmisaü paņiggahessasi. n' etaü moghapurisa appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yo pana bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā antara- gharaü paviņņhāya hatthato khādaniyaü vā bhojani- yaü vā sahatthā paņiggahetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü tena bhikkhunā gārayhaü āvuso dham- maü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü taü paņidese- mãti. ||1|| yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. a¤¤ātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāma- hayugā asambaddhā. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. antaragharaü nāma rathiyā byåhaü siīghāņakaü gharaü. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni yāmakālikaü sattāha- kālikaü yāvajãvikaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni odano kummāso sattu maccho maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāņidesaniyassa. ||1|| a¤¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã antaragharaü paviņņhāya hattha- to khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khā- dati vā bhu¤jati vā, āpatti pāņidesaniyassa. a¤¤ātikāya vema- tiko . . . a¤¤ātikāya ¤ātikasa¤¤ã . . . āpatti pāņidesaniyassa. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü āhāratthāya paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukka- ņassa. ekatoupasampannāya hatthato khādaniyaü vā bho- janiyaü vā khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya a¤¤ātikasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya vematiko, āpatti dukkaņassa. ¤ātikāya ¤ātikasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti ¤ātikāya, dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, antarārāme, bhikkhunåpassaye, titthiyaseyyāya, paņikka- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 177]># %% mane, gāmato nãharitvā deti, yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü sati paccaye paribhu¤jati deti,\<1>/ sikkhamānāya, sāmaõeriyā,\<2>/ ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| paņhamaü. PâōIDESANIYA, II. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhikkhå kulesu nimantitā bhu¤janti. chabbaggiyā bhi- kkhuniyo chabbaggiyānaü bhikkhånaü vosāsantiyo ņhitā honti idha såpaü detha idha odanaü dethā 'ti. chabbaggiyā bhikkhå yāvadatthaü bhu¤janti, a¤¤e bhikkhå na cittaråpaü bhu¤janti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāressantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave bhi- kkhuniyo vosāsantiyo na nivārethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā . . . na nivāressatha. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: bhikkhå pan' eva kulesu nimantitā bhu¤janti. tatra ce sā bhikkhunã vosāsamānaråpā ņhitā hoti idha såpaü detha idha odanaü dethā 'ti, tehi bhikkhåhi sā bhikkhunã apasādetabbā apasakka tāva bhagini yāva bhikkhå bhu¤jantã- ti. ekassa ce pi bhikkhuno na paņibhāseyya taü bhikkhuniü apasādetuü apasakka . . . bhu¤jantãti, paņidesetabbaü tehi bhikkhåhi gārayhaü āvuso dhammaü āpajjimhā asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņidesemā 'ti. ||1|| bhikkhå pan' eva kulesu nimantitā bhu¤jantãti: kulaü nāma cattāri kulāni khattiyakulaü brāhmaõakulaü vessa- kulaü suddakulaü. nimantitā bhu¤jantãti pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤atarena bhojanena nimantitā bhu¤janti. bhikkhunã nāma ubhatosaüghe upasampannā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 I propose to read, paribhu¤jā 'ti deti. Comp. Pāņid. 3.4.3. 2 sāmaõerāya ABC here and frequently. >/ #<[page 178]># %<178 SUTTAVIBHAđGA. [II. 2. 1-III. 1.>% vosāsantã nāma yathāmittatā yathāsandiņņhatā yathā- sambhattatā yathāsamānupajjhāyatā\<1>/ yathāsamānācariyatā, idha såpaü detha idha odanaü dethā 'ti, esā vosāsantã nāma. tehi bhikkhåhãti bhu¤jamānehi bhikkhåhi. sā bhikkhu- nãti yā sā vosāsantã bhikkhunã. tehi bhikkhåhi sā bhi- kkhunã apasādetabbā apasakka . . . bhu¤jantãti. ekassa ce pi bhikkhuno anapasādite khādissāmi bhu¤jissāmãti paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāņidesaniyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ã vosāsantiyā na nivāreti, āpatti pāņidesaniyassa. upasampannāya vematiko . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ã . . . āpatti pāņidesa- niyassa. ekatoupasampannāya vosāsantiyā na nivāreti, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematiko, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti attano bhattaü dāpeti na deti, a¤¤esaü bhattaü deti na dāpeti, yaü na dinnaü taü dāpeti, yattha na dinnaü tattha dāpeti, sabbesaü samakaü dāpeti, sikkhamānā vosā- sati, sāmaõerã\<2>/ vosāsati, pa¤ca bhojanāni ņhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||3||2|| dutiyaü. PâōIDESANIYA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sāvatthiyaü a¤¤ataraü kulaü ubhatopasannaü hoti, saddhāya vaķķhati, bhogena hāyati, yaü tasmiü kule uppajjati purebhattaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā, taü sabbaü bhikkhånaü vissajjetvā appekadā anasitā acchanti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakya- puttiyā na mattaü jānitvā paņiggahessanti, ime imesaü datvā appekadā anasitā acchantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho te bhi- kkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yathāsamānupajjhāyatā is omitted in AB, 2 sāmaõe C, sāmaõerā AB. >/ #<[page 179]># %% nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave yaü kulaü saddhāya vaķ- ķhati bhogena hāyati evaråpassa kulassa ¤attidutiyena kam- mena sekhasammutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpetabbo: suõātu me bhante saügho. itthannāmaü kulaü saddhāya vaķķhati bhogena hāyati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannāmassa kulassa sekhasammutiü dadeyya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. itthannāmaü . . . hāyati. saügho . . . deti. yassāyasmato khamati itthannā- massa kulassa sekhasammutiyā dānaü so tuõh' assa. yassa na kkhamati so bhāseyya. dinnā saüghena itthannāmassa kulassa sekhasammuti. khamati . . . dhārayāmãti. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni sekhasammatāni kulāni yo pana bhikkhu tathāråpesu sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü tena bhikkhunā gārayhaü āvuso dham- maü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņidesemãti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena Sāvatthiyaü ussavo hoti. manussā bhikkhå nimantetvā bhojenti, taü pi kho kulaü bhikkhå nimantesi. bhikkhå kukkuccāyantā nādhivāsenti paņikkhittaü bhagavatā sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādituü bhu¤jitun ti. te ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kiü nu kho nāma amhākaü jãvitena yaü ayyā amhākaü na paņigaõhantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave nimantitena sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khā- dituü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni sekhasammatāni kulāni yo pana bhikkhu tathāråpesu sekhasammatesu kulesu pubbe ani- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 180]># %<180 SUTTAVIBHAđGA. [III. 2-4. 1.>% mantito khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņigga- hetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü . . . paņi- desemãti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu tassa kulassa kulåpako hoti. atha kho so bhikkhu pubbaõhasamayaü nivā- setvā pattacãvaraü ādāya yena taü kulaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. tena kho pana samayena so bhikkhu gilāno hoti. atha kho te manussā taü bhikkhuü etad avocuü: bhu¤jatha bhante 'ti. atha kho so bhikkhu bhagavatā paņikkhittaü animantitena sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khā- dituü bhu¤jitun ti kukkuccāyanto na paņiggahesi, nāsakkhi piõķāya carituü, chinnabhatto ahosi. atha kho so bhikkhu ārāmaü gantvā bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādituü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni sekhasammatāni kulāni yo pana bhikkhu tathāråpesu sekhasammatesu kulesu pubbe ani- mantito agilāno khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü tena bhikkhunā gārayhaü āvuso dhammaü āpajjiü asappā- yaü pāņidesaniyaü, taü paņidesemãti. ||3|| yāni kho pana tāni sekhasammatāni kulānãti, sekhasamma- taü nāma kulaü yaü kulaü saddhāya vaķķhati bhogena hāyati, evaråpassa kulassa ¤attidutiyena kammena sekha- sammuti dinnā hoti. yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. tathāråpesu sekhasammatesu kuleså 'ti evaråpesu sekha- sammatesu kulesu. animantito nāma ajjatanāya vā svātanāya vā animantito. gharåpacāraü okkamante nimanteti, eso animantito nāma. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 181]># %% nimantito nāma ajjatanāya vā svātanāya vā nimantito. ghar- åpacāraü anokkamante nimanteti, eso nimantito nāma. agilāno nāma sakkoti piõķāya carituü. gilāno nāma na sakkoti piõķāya carituü. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni yāmakālikaü sattāha- kālikaü yāvajãvikaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni odano kummāso sattu maccho maüsaü. animantito agilāno khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāņidesani- yassa. ||1|| sekhasammate sekhasammatasa¤¤ã animantito agilāno khā- daniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādati vā bhu¤jati vā, āpatti pāņidesaniyassa. sekhasammate vematiko . . . sekhasammate asekhasammatasa¤¤ã . . . āpatti pāņide- saniyassa. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü āhā- ratthāya paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. asekhasammate sekhasammatasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. asekhasammate vematiko, āpatti dukkaņassa. asekhasammate asekhasammatasa¤¤ã, anāpatti. ||2|| anāpatti nimantitassa, gilānassa, nimantitassa vā gilānassa vā sesakaü bhu¤jati, a¤¤esaü bhikkhā tattha pa¤¤attā hoti, gharato nãharitvā denti, niccabhattake, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāņipadike, yāmakālikaü sattāhakā- likaü yāvajãvikaü sati paccaye paribhu¤jati deti,\<1>/ ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3||4|| tatiyaü. PâōIDESANIYA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. tena kho pana samayena Sākiyadāsakā avaruddhā honti. Sākiyāniyo icchanti āra¤¤akesu senāsanesu bhattaü kātuü. assosuü kho Sākiyadāsakā Sākiyāniyo kira āra¤¤akesu senāsanesu bhattaü kattukāmā 'ti. te magge pariyuņņhiüsu. Sākiyā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 I propose to read, paribhu¤jā 'ti deti. Comp. Pāņid.1.2.3. >/ #<[page 182]># %<182 SUTTAVIBHAđGA. [IV. 1-2.>% niyo paõãtaü khādaniyaü bhojaniyaü ādāya āra¤¤akaü senāsanaü agamaüsu. Sākiyadāsakā nikkhamitvā Sākiyā- niyo acchindiüsu ca dåsesuü ca. Sākiyā nikkhamitvā te core saha bhaõķena gahetvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhaddantā ārāme core paņivasante nāro- cessantãti. assosuü kho bhikkhå Sākiyānaü . . . vipācentā- naü --pa--. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave bhi- kkhånaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca saüghasuņņhutāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni āra¤¤akāni senāsanāni sāsaīka- sammatāni sappaņibhayāni yo pana bhikkhu tathāråpesu senāsanesu pubbe appaņisaüviditaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā ajjhārāme sahatthā paņiggahetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü tena bhikkhunā gārayhaü āvuso dhammaü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņidesemãti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤ataro bhikkhu āra¤¤akesu senāsanesu gilāno hoti. manussā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā ādāya āra¤¤akaü senāsanaü agamaüsu. atha kho te manussā taü bhikkhuü etad avocuü: bhu¤jatha bhante 'ti. atha kho so bhikkhu bhagavatā paņikkhittaü āra¤¤akesu senāsanesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņigga- hetvā khādituü bhu¤jitun ti kukkuccāyanto na paņiggahesi, nāsakkhi piõķāya pavisituü,\<1>/ chinnabhatto ahosi. atha kho so bhikkhu bhikkhånaü etam atthaü ārocesi. bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā āra¤¤akesu senāsanesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādituü bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: yāni kho pana tāni āra¤¤akāni senāsanāni sāsaīka- sammatāni sappaņibhayāni yo pana bhikkhu tathāråpesu \<-------------------------------------------------------------------------- 1 piõķāya pavisituü AB, p- carituü C. >/ #<[page 183]># %% senāsanesu pubbe appaņisaüviditaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā ajjhārāme sahatthā paņiggahetvā agilāno khādeyya vā bhu¤jeyya vā, paņidesetabbaü tena bhikkhunā gārayhaü āvuso dhammaü āpajjiü asappāyaü pāņidesani- yaü, taü paņidesemãti. ||2|| yāni kho pana tāni āra¤¤akāni senāsanānãti, āra¤¤akaü nāma senāsanaü pa¤cadhanusatikaü pacchimaü. sāsaīkaü nāma ārāme ārāmåpacāre corānaü niviņņhokāso dissati bhuttokāso dissati ņhitokāso dissati nisinnokāso dissati ni- pannokāso dissati. sappaņibhayaü nāma ārāme ārāmåpacāre corehi manussā hatā dissanti viluttā dissanti ākoņitā dissanti. yo panā 'ti . . . adhippeto bhikkhå 'ti. tathāråpesu senāsaneså 'ti evaråpesu senāsanesu. appaņisaüviditaü nāma pa¤cannaü paņisaüviditaü etaü appaņisaüviditaü nāma. ārāmaü ārāmåpacāraü ņhapetvā pa- ņisaüviditaü etaü appaņisaüviditaü nāma. paņisaüviditaü nāma, yo koci itthi vā puriso vā ārāmaü ārāmåpacāraü āgantvā ārocesi\<1>/ itthannāmassa bhante khādaniyaü bhojani- yaü āharissantãti, sace sāsaīkaü hoti sāsaīkan ti ācikkhi- tabbaü, sace sappaņibhayaü hoti sappaņibhayan ti ācikkhi- tabbaü. sace hotu bhante āhariyissatãti bhaõati, corā vattabbā: manussā idh' upacaranti apasakkathā 'ti. yāguyā paņisaüvidite tassā parivāro āhariyyati, etaü paņi- saüviditaü nāma. bhattena paņisaüvidite tassa parivāro āhariyyati, etaü paņisaüviditaü nāma. khādaniyena paņi- saüvidite tassa parivāro āhariyyati, etaü paņisaüviditaü nāma. kulena paņisaüvidite yo tasmiü kule manusso khā- daniyaü vā bhojaniyaü vā āharati, etaü paņisaüviditaü nā- ma. gāmena paņisaüvidite yo tasmiü gāme manusso khāda- niyaü vā bhojaniyaü vā āharati, etaü paņisaüviditaü nāma. pågena paņisaüvidite yo tasmiü påge manusso khādaniyaü vā bhojaniyaü vā āharati, etaü paņisaüviditaü nāma. khādaniyaü nāma . . . bhojaniyaü nāma . . . maüsaü. ajjhārāmo nāma parikkhittassa ārāmassa antoārāmo, apari- kkhittassa upacāro. agilāno nāma sakkoti piõķāya gantuü. gilāno nāma na sakkoti piõķāya gantuü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Instead of ārocesi, which is the reading of all the three MSS., I propose to read āroceti. >/ #<[page 184]># %<184 SUTTAVIBHAđGA. [IV. 3. 1.>% appaņisaüviditaü agilāno khādissāmi bhu¤jissāmãti paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pāņi- desaniyassa. appaņisaüvidite appaņisaüviditasa¤¤ã khādaniyaü vā bho- janiyaü vā ajjhārāme sahatthā paņiggahetvā agilāno khādati vā bhu¤jati vā, āpatti pāņidesaniyassa. appaņisaüvidite ve- matiko . . . appaņisaüvidite paņisaüviditasa¤¤ã . . . āpatti pāņidesaniyassa. yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü āhāratthāya paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjho- hāre āpatti dukkaņassa. paņisaüvidite appaņisaüviditasa¤¤ã, āpatti dukkaņassa. paņisaüvidite vematiko, āpatti dukka- ņassa. paņisaüvidite paņisaüviditasa¤¤ã, anāpatti. ||1|| anāpatti paņisaüvidite, gilānassa, paņisaüvidite vā gilānassa vā sesakaü bhu¤jati, bahārāme paņiggahetvā antoārāme pari- bhu¤jati, tatthajātakaü målaü vā tacaü vā pattaü vā pupphaü vā phalaü vā paribhu¤jati, yāmakālikaü sattāha- kālikaü yāvajãvikaü sati paccaye paribhu¤jati, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||2||3|| catutthaü. uddiņņhā kho āyasmanto cattāro pāņidesaniyā dhammā. tatthāyasmante pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchā- mi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etthāyasmanto, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. pāņidesaniyaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 185]># %< 185>% Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaü āgacchanti. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sama- yena chabbaggiyā bhikkhå purato pi pacchato pi olambentā nivāsenti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā purato pi . . . nivāsessanti seyyathāpi gihikā- mabhogino 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå purato pi . . . nivā- sessantãti. bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe [dhammiü kathaü katvā]\<1>/ bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhå paņi- pucchi: saccaü kira tumhe bhikkhave purato pi . . . nivā- sethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . nivāsessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: parimaõķalaü nivāsessāmãti sikkhā karaõãyā. parimaõķalaü nivāsetabbaü nābhimaõķalaü jānumaõķa- laü paņicchādentena. yo anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||1|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå purato pi pacchato pi olambentā pārupanti --pa--. parimaõķalaü pārupissāmãti sikkhā karaõãyā. parimaõķalaü pārupitabbaü ubho kaõõe samaü katvā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 The words dhammi(ü) kathaü katvā, which I have included in brackets, ought to be expunged, though they are found in the three MSS. >/ #<[page 186]># %<186 SUTTAVIBHAđGA. [28.>% yo anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaņassa. anāpatti . . . ādikammikassā 'ti. ||2|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå kāyaü vivaritvā antaraghare gacchanti (instead of gacchanti read, in chap.4, nisãdanti) --pa--. supaņicchanno antaraghare gamissāmãti (nisã- dissāmãti) sikkhā karaõãyā. supaņicchannena antaraghare gantabbaü (nisãditabbaü). yo anādariyaü paņicca kāyaü vivaritvā antaraghare gacchati (nisãdati), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, (in chap.4 it is added here, vāsåpagatassa), āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||3.4|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå hattham pi pā- dam pi kãëāpentā\<1>/ antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. susaüvuto antaraghare gamissāmãti (nisãdissā- mãti) sikkhā karaõãyā. susaüvutena antaraghare gantabbaü (nis-). yo anādariyaü paņicca hatthaü vā pādaü vā kãëāpento\<1>/ antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||5.6|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå tahaü tahaü olokentā antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. okkhittacakkhu antaraghare gamissāmãti (nisã- dissāmãti) sikkhā karaõãyā. okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaü (nis-) yuga- mattaü pekkhantena. yo anādariyaü paņicca tahaü tahaü olokento antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||7.8|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 kiëāpentā and kiëāpento the MSS. Thus we find also olokentā and olokento, Sekh. 7, etc. >/ #<[page 187]># %<9-15.] SEKHIYA, 2-15. 187>% Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ukkhittakāya\<1>/ antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. na ukkhittakāya antaraghare gamissāmãti (nisã- dissāmãti) sikkhā karaõãyā. na ukkhittakāya antaraghare gantabbaü (nis-). yo anāda- riyaü paņicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, (in chap. 10 it is added here: vāsåpagatassa), āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||9.10|| parimaõķalavaggo paņhamo. Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå mahāhasitaü hasantā antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. na ujjhaggikāya antaraghare gamissāmãti (nisã- dissāmãti) sikkhā karaõãyā. na ujjhaggikāya antaraghare gantabbaü (nis-). yo anāda- riyaü paņicca mahāhasitaü hasanto antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanã- yasmiü vatthusmiü mihitamattaü karoti, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||11.12|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå uccāsaddaü ma- hāsaddaü karontā antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. appasaddo antaraghare gamissāmãti (nisãdissā- mãti) sikkhā karaõãyā. appasaddena antaraghare gantabbaü (nis-). yo anādari- yaü paņicca uccāsaddaü mahāsaddaü karonto antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||13.14|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena \<-------------------------------------------------------------------------- 1 SEKHIYA, 9.10.-In C the reading ukkhittakāyaü prevails. >/ #<[page 188]># %<188 SUTTAVIBHAđGA. [15 21.>% kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå kāyappacāla- kaü antaraghare gacchanti (nisãdanti) kāyaü olambentā --pa--. na kāyappacālakaü antaraghare gamissāmãti (nisãdissāmãti) sikkhā karaõãyā. na kāyappacālakaü antaraghare gantabbaü (nis-). kāyaü paggahetvā gantabbaü (nis-). yo anādariyaü paņicca kā- yappacālakaü antaraghare gacchati (nis-) kāyaü olambento, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, (in chap.16 it is added here, vāsåpagatassa), āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||15.16|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bāhuppacāla- kaü antaraghare gacchanti (nisãdanti) bāhuü olambentā --pa--. na bāhuppacālakaü antaraghare gamissāmãti (nisãdissāmãti) sikkhā karaõãyā. na bāhuppacālakaü antaraghare gantabbaü (nis-). bāhuü paggahetvā gantabbaü (nis-). yo anādariyaü paņicca bā- huppacālakaü antaraghare gacchati (nis-) bāhuü olambento, āpatti dukkaņassa. anāpatti . . . (as in chap.15.16) . . . ādikammikassā 'ti. ||17.18|| Tena samayena . . . {Anāthapiõķikassa} ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sãsappacālakaü antaraghare gacchanti (nisãdanti) sãsaü olambentā --pa--. na sãsappacālakaü antaraghare gamissāmãti (nisãdissāmãti) . . . (see chap.17.18) . . . ādikammikassā 'ti. ||19.20|| ujjhaggikavaggo dutiyo. Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå khambhakatā antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. na khambhakato antaraghare gamissāmãti (nisã- dissāmãti) sikkhā {karaõãyā.} \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 189]># %<21-27.] SEKHIYA, 15-27. 189>% na khambhakatena antaraghare gantabbaü (nis-). yo anādariyaü paņicca ekato vā ubhato vā khambhaü katvā antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti . . . (as in chap.15.16) . . . ādikammikassā 'ti. ||21.22|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sasãsaü pāru- pitvā antaraghare gacchanti (nisãdanti) --pa--. na oguõņhito antaraghare gamissāmãti (nisãdissā- mãti) sikkhā karaõãyā. na oguõņhitena antaraghare gantabbaü (nis-). yo anāda- riyaü paņicca sasãsaü pārupitvā antaraghare gacchati (nis-), āpatti dukkaņassa. anāpatti . . . (as in chap.15.16) . . . ādikammikassā 'ti. ||23.24|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ukkuņikāya antaraghare gacchanti --pa--. na ukkuņikāya antaraghare gamissāmãti sikkhā karaõãyā. na ukkuņikāya antaraghare gantabbaü. yo anādariyaü paņicca ukkuņikāya antaraghare gacchati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||25|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pallatthikāya antaraghare nisãdanti --pa--. na pallatthikāya antaraghare nisãdissāmãti sikkhā karaõãyā. na pallatthikāya antaraghare nisãditabbaü. yo anādariyaü paņicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā antara- ghare nisãdati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsåpa- gatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||26|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 190]># %<190 SUTTAVIBHAđGA. [27-30.>% kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå asakkaccaü piõķapātaü paņigaõhanti chaķķetukāmā viya --pa--. sakkaccaü piõķapātaü paņiggahessāmãti sikkhā karaõãyā. sakkaccaü piõķapāto paņiggahetabbo. yo anādariyaü paņicca asakkaccaü piõķapātaü paņigaõhāti chaķķetukāmo viya, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||27|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå tahaü tahaü olokentā piõķapātaü paņigaõhanti ākirante pi atikkante\<1>/ pi na jānanti --pa--. pattasa¤¤ã piõķapātaü paņiggahessāmãti sikkhā karaõãyā. pattasa¤¤inā piõķapāto paņiggahetabbo. yo anādariyaü paņicca tahaü tahaü olokento piõķapātaü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||28|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå piõķapātaü paņigaõhantā såpa¤ ¤eva bahuü paņigaõhanti --pa--. samasåpakaü piõķapātaü paņiggahessāmãti sikkhā karaõãyā. såpo nāma dve såpā muggasåpo māsasåpo hatthahāriyo. samasåpako piõķapāto paņiggahetabbo. yo anādariyaü pa- ņicca såpa¤ ¤eva bahuü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ¤ātakānaü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||29|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå thåpikataü\<2>/ piõķapātaü paņigaõhanti --pa--. samatitthikaü\<3>/ piõķapātaü paņiggahessāmãti sikkhā karaõãyā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 atikkamante A, atikkante C. 2 dhupikataü, dhåpikataü ABC, thupitaü, thupitataü corrected into thupikataü C. Comp chap. 35. 3 samatitthikaü, samatittiko A, samatitthiyaü, samatitthiko B, samatikkataü, samatikkato C, samatittikan ti D. Comp. Rhys Davids's note on Tevijja Sutta, I.24. >/ #<[page 191]># %<30-33.] SEKHIYA, 27-33. 191>% samatitthiko\<1>/ piõķapāto paņiggahetabbo. yo anādariyaü pa- ņicca thåpikataü piõķapātaü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||30|| khambhakatavaggo tatiyo. Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå asakkaccaü piõķapātaü bhu¤janti abhu¤jitukāmā viya --pa--. sakkaccaü piõķapātaü bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā. sakkaccaü piõķapāto bhu¤jitabbo. yo anādariyaü paņicca asakkaccaü piõķapātaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||31|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå tahaü tahaü olokentā piõķapātaü bhu¤janti ākirante pi atikkante\<2>/ pi na jānanti --pa--. pattasa¤¤ã piõķapātaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. pattasa¤¤inā piõķapāto bhu¤jitabbo. yo anādariyaü pa- ņicca tahaü tahaü olokento piõķapātaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||32|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå tahaü tahaü omadditvā piõķapātaü bhu¤janti --pa--. sapadānaü piõķapātaü bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā. sapadānaü piõķapāto bhu¤jitabbo. yo anādariyaü paņicca tahaü tahaü omadditvā piõķapātaü bhu¤jati, āpatti dukka- ņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, a¤¤esaü dento omasati, a¤¤assa bhājane\<3>/ ākiranto omasati, uttari- bhaīge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||33|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 samatitthikaü, samatittiko A, samatitthiyaü, samatitthiko B, samatikkataü, samatikkato C, samatittikan ti D. Comp. Rhys Davids's note on Tevijja Sutta, I.24. 2 atikkamante A, atikkante BC. 3 a¤¤assa bhājane AB, a¤¤asmiü bhojane C. >/ #<[page 192]># %<192 SUTTAVIBHAđGA. [34 36.>% Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå piõķapātaü bhu¤jantā såpa¤ ¤eva bahuü bhu¤janti --pa--. samasåpakaü piõķapātaü bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā. såpo nāma dve såpā muggasåpo māsasåpo hatthahāriyo. samasåpako piõķapāto bhu¤jitabbo. yo anādariyaü paņicca såpa¤ ¤eva bahuü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ¤ātakānaü, pavāritānaü, attano dhanena, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||34|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå thåpato\<1>/ omadditvā piõķapātaü bhu¤janti --pa--. na thåpato omadditvā piõķapātaü bhu¤jissā- mãti sikkhā karaõãyā. na thåpato omadditvā piõķapāto bhu¤jitabbo. yo anādari- yaü paņicca thåpato omadditvā piõķapātaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saükaķķhitvā omadditvā bhu¤jati, āpadāsu, umma- ttakassa, ādikammikassā 'ti. ||35|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå såpaü pi bya¤janaü pi odanena paņicchādenti bhiyyokamyataü upā- dāya --pe--. na såpaü vā bya¤janaü vā odanena paņicchā- dessāmi bhiyyokamyataü upādāyā 'ti sikkhā ka- raõãyā. na såpaü vā bya¤janaü vā odanena paņicchādetabbaü bhiyyokamyataü upādāya. yo anādariyaü paņicca såpaü vā bya¤janaü vā odanena paņicchādeti bhiyyokamyataü upādāya, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, sāmikā paņicchā- detvā denti, na bhiyyokamyataü upādāya, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||36|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 SEKHIYA, 35.-dhåpakato AB, thupato, thutho C. D: dhåpato ti matthakato vemajjhato ti attho. >/ #<[page 193]># %<37.] SEKHIYA, 34-37. 193>% Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤janti. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jissanti. kassa sampannaü na manāpaü kassa sāduü na ruccatãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jathā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma tumhe moghapurisā . . . bhu¤jissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na såpaü vā odanaü vā attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå gilānā honti. gilāna- pucchakā bhikkhå gilāne bhikkhå etad avocuü: kacc' āvuso khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe mayaü āvuso såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jāma, tena no phāsu hoti, idāni pana bhagavatā paņikkhittan ti kukkuccāyantā na vi¤¤āpema, tena no na phāsu hotãti. bha- gavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave gilā- nena bhikkhunā såpaü pi odanaü pi attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpa- daü uddiseyyātha: na såpaü vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā. na såpaü vā odanaü vā agilānena attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca såpaü vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, ¤ātakā- naü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||37|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 194]># %<194 SUTTAVIBHAđGA. [38-41.>% Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ujjhānasa¤¤ã paresaü pattaü olokenti --pa--. na ujjhānasa¤¤ã paresaü pattaü olokessāmãti sikkhā karaõãyā. na ujjhānasa¤¤inā paresaü patto oloketabbo. yo anādari- yaü paņicca ujjhānasa¤¤ã paresaü pattaü oloketi, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, dassāmãti vā dā- pessāmãti vā oloketi, na ujjhānasa¤¤issa, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||38|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå mahantaü kabaëaü karonti --pa--. nātimahantam kabaëaü karissāmãti sikkhā ka- raõãyā. nātimahanto kabaëo kātabbo. yo anādariyaü paņicca ma- hantaü kabaëaü karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaīge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||39|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå dãghaü ālopaü karonti --pa--. parimaõķalaü ālopaü karissāmãti sikkhā ka- raõãyā. parimaõķalo ālopo kātabbo. yo anādariyaü paņicca dãghaü ālopaü karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaīge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||40|| sakkaccavaggo catuttho. Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivaranti --pa--. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 195]># %<41-45.] SEKHIYA, 38-45. 195>% na anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivarissāmãti sikkhā karaõãyā. na anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivaritabbaü. yo anāda- riyaü paņicca anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivarati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā --pa-- ādikammikassā 'ti. ||41|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhu¤jamānā sabbaü hatthaü\<1>/ mukhe pakkhipanti --pa--. na bhu¤jamāno sabbaü hatthaü mukhe pakkhi- pissāmãti sikkhā karaõãyā. na bhu¤jamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo. yo anādariyaü paņicca bhu¤jamāno sabbaü hatthaü mukhe pakkhipati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||42|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sakabaëena mukhena byāharanti --pa--. na sakabaëena mukhena byāharissāmãti sikkhā karaõãyā. na sakabaëena mukhena byāharitabbaü. yo anādariyaü paņicca sakabaëena mukhena byāharati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||43|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå piõķukkhepa- kaü bhu¤janti --pa--. na piõķukkhepakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na piõķukkhepakaü bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca piõķukkhepakaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||44|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå kabaëāvacche- dakaü bhu¤janti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 SEKHIYA, 42.-sabbahatthan ti D. >/ #<[page 196]># %<196 SUTTAVIBHAđGA. [45-48.>% na kabaëāvacchedakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na kabaëāvacchedakaü bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca kabaëāvacchedakaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaīge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammi- kassā 'ti. ||45|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå avagaõķakāra- kaü bhu¤janti --pa--. na avagaõķakārakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na avagaõķakārakaü bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca ekato vā ubhato vā gaõķaü katvā bhu¤jati, āpatti dukka- ņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, phalā- phale,\<1>/ āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||46|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå hatthaniddhu- nakaü bhu¤janti --pa--. na hatthaniddhunakaü bhu¤jissāmãti sikkhā karaõãyā. na hatthaniddhunakaü bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca hatthaniddhunakaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacava- raü chaķķento hatthaü niddhunati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||47|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sitthāvakārakaü bhu¤janti --pa--. na sitthāvakārakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na sitthāvakārakaü bhu¤jitabbaü. yo anādariyaü paņicca sitthāvakārakaü bhu¤jati, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacava- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 gilānassa phalāphale AB, gil- ca khajjake phal- uttaribhaīge C. >/ #<[page 197]># %<48-51.] SEKHIYA, 45 51. 197>% raü chaķķento sitthaü chaķķiyyati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||48|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå jivhānicchā- rakaü bhu¤janti --pa--. na jivhānicchārakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na jivhānicchārakaü . . . āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||49|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå capucapukā- rakaü bhu¤janti --pa--. na capucapukārakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na capucapukārakaü . . . ādikammikassā 'ti. ||50|| kabaëavaggo pa¤camo. Tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarena brāh- maõena saüghassa payopānaü paņiyattaü hoti. bhikkhå surusurukārakaü khãraü pivanti. a¤¤ataro naņapubbako bhikkhu evam āha: sabb' āyaü ma¤¤e saügho sãtikato 'ti. ye te bhikkhå appicchā te . . . vipācenti: kathaü hi nā- ma bhikkhu saüghaü ārabbha davaü karissatãti --pa--. saccaü kira tvaü bhikkhu saüghaü ārabbha davaü akāsãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tvaü moghapurisa saüghaü ārabbha davaü karissasi. n' etaü moghapurisa appasannānaü vā pasādāya --pa--. vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: na bhikkhave buddhaü vā dhammaü vā saüghaü vā ārabbha davo kātabbo. yo kareyya, āpatti dukkaņassā 'ti. atha kho bhagavā taü bhikkhuü anekapariyāyena vigarahitvā dubbha- ratāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na surusurukārakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 198]># %<198 SUTTAVIBHAđGA. [51-55.>% na surusurukārakaü . . . ādikammikassā 'ti. ||51|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå hatthanilleha- kaü bhu¤janti --pa--. na hatthanillehakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na hatthanillehakaü . . . ādikammikassā 'ti. ||52|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pattanillehakaü bhu¤janti --pa--. na pattanillehakaü bhu¤jissāmãti sikkhā ka- raõãyā. na pattanillehakaü . . . anāpatti asa¤cicca --pa-- gilā- nassa, parittake sese ekato saükaķķhitvā nillehitvā bhu¤jati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||53|| Tena samayena . . . (see ch.52. Instead of hatthanille- hakaü read oņņhanillehakaü). ||54|| Tena samayena buddho bhagavā Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakaëāvane migadāye. tena kho pana samayena bhikkhå Kokanade\<1>/ pāsāde sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņigaõhanti. manussā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņiggahessanti seyyathāpi gihikā- mabhogino 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma bhikkhå sāmisena hatthena pāniyathā- lakaü paņiggahessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhå sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņigaõhantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma te bhikkhave moghapurisā sāmisena hatthena pāniya- thālakaü paņiggahessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: na sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņigga- hessāmãti sikkhā karaõãyā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 SEKHIYA, 55,56.-Kokanude the MSS. At Cullavagga V.21 the London MS. reads Kokanudo, the Paris MS. Kokanado. Comp. Boehtlingk-Roth s.v. kokanada. >/ #<[page 199]># %<55-57.] SEKHIYA, 51 57. 199>% na sāmisena hatthena pāniyathālako paņiggahetabbo. yo anādariyaü paņicca sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, dhovissā- mãti vā dhovāpessāmãti vā paņigaõhāti, āpadāsu, ummatta- kassa, ādikammikassā 'ti. ||55|| Tena samayena buddho bhagavā Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakaëāvane migadāye. tena kho pana samayena bhikkhå Kokanade pāsāde sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķenti. manussā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķessanti seyyathāpi gihikā- mabhogino 'ti. assosuü kho . . . (see chap.55) . . . uddiseyyātha: na sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķessāmãti sikkhā karaõãyā. na sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķetabbaü. yo anādariyaü paņicca sasitthakaü pattadhovanaü antara- ghare chaķķeti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, uddha- ritvā vā bhinditvā vā paņiggahetvā vā nãharitvā vā chaķķeti,\<1>/ āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||56|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå chattapāõissa dhammaü desenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå chattapāõissa dhammaü desessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhi- kkhave chattapāõissa dhammaü desethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā . . . desessatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhā- padaü uddiseyyātha: na chattapāõissa dhammaü desessāmãti sikkhā karaõãyā 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhå chattapāõissa gilānassa \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņiggahetvā vā niharitvā vā (niharahitvā A) chaķķeti AB, nitaretvā vā chaķeti (omitting paņ- vā) C. Buddh.: paņiggahe vā 'ti paņiggahena paņicchantānaü paņiggahe chaķķeti. niharitvā 'ti bahi niharitvā chaķķeti. >/ #<[page 200]># %<200 SUTTAVIBHAđGA. [57-59.>% dhammaü desetuü kukkuccāyanti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā chattapāõissa gilānassa dhammaü na desessantãti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho te bhikkhå . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave chattapāõissa gilānassa dhammaü desetuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na chattapāõissa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. chattaü nāma tãõi chattāni setachattaü kila¤jachattaü paõõachattaü maõķalabaddhaü salākabaddhaü. dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthupasaühito dhammupasaühito. deseyyā 'ti, padena deseti, pade pade āpatti dukkaņassa. akkharāya deseti, akkharākkharāya āpatti dukkaņassa. na chattapāõissa agilānassa dhammo desetabbo. \/ anāda- riyaü paņicca chattapāõissa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||2||57|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå daõķapāõissa dhammaü desenti --pa--. na daõķapāõissa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. daõķo nāma majjhimassa purisassa catuhattho daõķo. tato ukkaņņho adaõķo, omako adaõķo. na daõķapāõissa agilānassa dhammo desetabbo. yo anāda- riyaü paņicca daõķapāõissa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||58|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå satthapāõissa dhammaü desenti --pa--. na satthapāõissa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 201]># %<59-64.] SEKHIYA, 57-64. 201>% satthaü nāma ekatodhāraü ubhatodhāraü paharaõi.\<1>/ na satthapāõissa agilānassa . . . ādikammikassā 'ti. ||59|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå āvudhapāõissa dhammaü desenti --pa--. na āvudhapāõissa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. āvudhaü nāma cāpo kodaõķo. na āvudhapāõissa agilānassa . . . ādikammikassā 'ti. ||60|| surusuruvaggo chaņņho. Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pādukāråëhassa dhammaü desenti --pa--. na pādukāråëhassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. na pādukāråëhassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anā- dariyaü paņicca akkantassa\<2>/ vā paņimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||61|| Tena samayena . . . (see ch.61. Instead of pādukāråëhassa read upāhanāråëhassa) ||62|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå yānagatassa dhammaü desenti --pa--. na yānagatassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. yānaü nāma vayhaü\<3>/ ratho sakaņaü sandamānikā sivikā pāņaīkã. na yānagatassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anāda- riyaü paņicca yānagatassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||63|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paharaõã? Comp. Cull. V. 37. The Abhidhānappadãpikā (v. 385) has, satthaü paharaõaü. 2 SEKHIYA, 61.62.-akkamantassa A. 3 veyhaü C. >/ #<[page 202]># %<202 SUTTAVIBHAđGA. [64-67.>% kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå sayanagatassa dhammaü desenti --pa--. na sayanagatassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. na sayanagatassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anā- dariyaü paņicca antamaso chamāya pi nipannassa\<1>/ sayanaga- tassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||64|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pallatthikāya nisinnassa dhammaü desenti --pa--. na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaü desessāmãti sikkhā karaõãyā. na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anādariyaü paņicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthi- kāya vā nisinnassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukka- ņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||65|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå veņņhitasãsassa dhammaü desenti --pa--. na veņņhitasãsassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. veņņhitasãso nāma kesantaü na dassāpetvā veņņhito hoti. na veņņhitasãsassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anā- dariyaü paņicca veņņhitasãsassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, kesantaü vivarāpetvā\<2>/ deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||66|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå oguõņhitasãsassa dhammaü desenti --pa--. na oguõņhitasãsassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 antamaso chamāya pi nisinnassa AB, vodhāyaü pi nipannassa C. 2 vivaretvā C, vivarāpetvā AB. >/ #<[page 203]># %<67-69.] SEKHIYA, 64-69. 203>% oguõņhitasãso nāma sasãsaü pāruto vuccati. na oguõņhitasãsassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anā- dariyaü paņicca oguõņhitasãsassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, sãsaü vivarāpetvā\<1>/ deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassā 'ti. ||67|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå chamāya nisã- ditvā āsane nisinnassa dhammaü desenti --pa--. na chamāya nisãditvā āsane nisinnassa agilā- nassa dhammaü desessāmãti sikkhā karaõãyā. na chamāya nisãditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anādariyaü paņicca chamāya nisãditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||68|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa dhammaü desenti. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabba- ggiyā bhikkhå nãce . . . desessantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave nãce . . . desethā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma tumhe mogha- purisā nãce . . . desessatha. n' etaü moghapurisā appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: bhåtapubbaü bhikkhave Bārāõasiyaü a¤¤atarassa cha- pakassa\<2>/ pajāpati gabbhinã ahosi. atha kho bhikkhave sā chapakã taü chapakaü\<2>/ etad avoca: gabbhinã 'mhi ayyaputta, icchāmi ambaü khāditun ti. n' atthi ambaü, akālo ambassā 'ti. sace na labhissāmi marissāmãti. tena kho pana sama- yena ra¤¤o ambo dhuvaphalo hoti. atha kho bhikkhave so chapako yena so ambo ten' upasaükami, upasaükamitvā taü ambaü abhiråhitvā nilãno acchi. atha kho bhikkhave rājā purohitena brāhmaõena saddhiü yena so ambo ten' upa- saükami, upasaükamitvā ucce āsane nisãditvā mantaü pari- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vivaretvā C, vivarāpetvā AB. 2 SEKHIYA, 69. -chavakassa, chavakaü, etc. C constantly; chap- AB. D: chapakassā 'ti caõķālassa. >/ #<[page 204]># %<204 SUTTAVIBHAđGA. [69-70.>% yāpuõāti. atha kho bhikkhave tassa chapakassa\<1>/ etad ahosi: yāva adhammiko ayaü rājā, yatra hi nāma ucce āsane nisã- ditvā mantaü pariyāpuõissati. aya¤ ca brāhmaõo adhammi- ko, yatra hi nāma nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa mantaü vācessati. aha¤ ca 'mhi adhammiko yo 'haü itthiyā kāraõā ra¤¤o ambaü avaharāmi. sabbaü idaü ca parigatan\<2>/ ti tatth' eva paripati. ubho atthaü na jānanti ubho dhammaü na passare yo cāyaü mantaü vāceti yo cādhammen' adhiyyati. | sālãnaü odano bhutto suci maüsupasecano, tasmā dhamme na vattāmi, dhammo ariyebhi vaõõito. | dhir atthu taü dhanalābhaü yasalābha¤ ca brāhmaõa yā vutti vinipātena adhammacaraõena vā. | paribbaja mahābrahme, pacant' a¤¤e pi pāõino,\<3>/ mā tvaü adhammo ācarito asmā kumbham iva bhidā 'ti. tadāpi me bhikkhave amanāpā\<4>/ nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa mantaü vācetuü. kim aīga pana etarahi na amanāpā\<4>/ bhavissati nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa dhammaü desetuü. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaü desessāmãti sikkhā kara- õãyā. na nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. yo anādariyaü paņicca nãce āsane nisã- ditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaü deseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||69|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ņhitā nisinnassa dhammaü desenti --pa--. na ņhito nisinnassa agilānassa dhammaü desessā- mãti sikkhā karaõãyā. na ņhitena nisinnassa . . . (see chap.69) . . . ādikammi- kassā 'ti. ||70|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 idaü camarikatan ti (-õatan ti B) AB, ida¤ ca parigatan ti C. D: sabbam ida¤ ca parigatan ti tatth' eva paripatãti sabbo araü (sic, read ayaü) loko saükaraü gato nimmariyādo ti. 2 Buddhagh.: pacant' a¤¤e pi pāõino 'ti a¤¤e pi sattā pacanti c'eva bhu¤janti ca na kevala¤ ca tva¤ c'eva rājā ca. 3 amanāpā ABC twice. 4 SEKHIYA, 70.-gacchanto the MSS.; the same spelling frequently reoccurs in the nominatives of the plural of the participles. >/ #<[page 205]># %<71-75. 1.] SEKHIYA, 69-75. 205>% Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaü desenti --pa--. na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaü desessāmãti sikkhā karaõãyā. na pacchato gacchantena . . . ādikammikassā 'ti. ||71|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaü desenti --pa--. na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaü desessāmãti sikkhā karaõãyā. na uppathena gacchantena . . . ādikammikassā 'ti. ||72|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå ņhitā uccāraü pi passāvam pi karonti --pa--. na ņhito agilāno uccāraü vā passāvaü vā karissā- mãti sikkhā karaõãyā. na ņhitena agilānena uccāro vā passāvo vā kātabbo. yo anādariyaü paņicca ņhito agilāno uccāraü vā passāvaü vā karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca --pa-- ādikammikassā 'ti. ||73|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå harite uccāram pi passāvam pi kheëam pi karonti --pa--. na harite agilāno uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karissāmãti sikkhā karaõãyā. na harite agilānena uccāro vā passāvo vā kheëo vā kātabbo. yo anādariyaü paņicca harite agilāno uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, appa- harite kato haritaü ottharati, āpadāsu, ummattakassa, ādi- kammikassā 'ti. ||74|| Tena samayena . . . Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå udake uccā- ram pi passāvam pi kheëam pi karonti. manussā . . . vipā- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 206]># %<206 SUTTAVIBHAđGA. [75.>% centi: kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā udake uccāram pi passāvam pi kheëam pi karissanti seyyathāpi gihikāma- bhogino 'ti. assosuü kho bhikkhå tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. ye te bhikkhå appicchā . . . vipācenti: ka- thaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhå udake . . . karissantãti --pa--. saccaü kira tumhe bhikkhave udake . . . karothā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma tumhe moghapurisā udake . . . karissatha. n' etaü moghapurisā appasannānaü vā pasādāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karissāmãti sikkhā karaõãyā 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhånaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena gilānā bhikkhå udake uccāram pi passāvam pi kheëam pi kātuü kukkuccāyanti. bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujā- nāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā udake uccāram pi passā- vam pi kheëam pi kātuü. eva¤ ca pana bhikkhave imaü sikkhāpadaü uddiseyyātha: na udake agilāno uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karissāmãti sikkhā karaõãyā. na udake agilānena uccāro vā passāvo vā kheëo vā kātabbo. yo anādariyaü paņicca udake agilāno uccāraü vā . . . karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantassa, gilānassa, thale kato udakaü ottharati, āpadāsu, ummattakassa, khittacittassa, vedanaņņassa, ādikammikassā 'ti. ||2||75|| pādukavaggo sattamo. uddiņņhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. tatthāyasmante pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etthāyasmanto, tasmā tuõhã. evam etaü dhārayāmãti. sekhiyā dhammā niņņhitā. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 207]># %< 207>% Ime kho panāyasmanto satta adhikaraõasamathā dhammā uddesaü āgacchanti: uppannuppannānaü adhika- raõānaü samathāya våpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amåëhavinayo dātabbo, paņi¤¤āya kā- retabbaü, yebhuyyasikā, tassapāpiyyasikā, tiõavatthārako 'ti. uddiņņhā kho āyasmanto satta adhikaraõasamathā dhammā. tatthāyasmante pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etthāyasmanto, tasmā tuõhã. evam etaü dhārayāmãti. uddiņņhaü kho āyasmanto nidānaü, uddiņņhā cattāro pārā- jikā dhammā, uddiņņhā terasa saüghādisesā dhammā, uddiņņhā dve aniyatā dhammā, uddiņņhā tiüsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiņņhā dvenavuti pācittiyā dhammā, uddiņņhā cattāro pāņidesaniyā dhammā, uddiņņhā sekhiyā dhammā, uddiņņhā satta adhikaraõasamathā dhammā. ettakaü tassa bhagavato suttāgataü suttapariyāpannaü anvaddhamāsaü uddesaü āgacchati. tattha sabbeh' eva samaggehi sammo- damānehi avivadamānehi sikkhitabban ti. Mahāvibhaīgaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 208]># %<208>% \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 209]># %< 209>% BHIKKHUNäVIBHAđGA. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 210]># %<210>% \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 211]># %< 211>% Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. PâRâJIKA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sāëho Migāranattā bhikkhunãsaüghassa vihā- raü kattukāmo hoti. atha kho Sāëho Migāranattā bhikkhu- niyo upasaükamitvā etad avoca: icchām' ahaü ayye bhi- kkhunãsaüghassa vihāraü kātuü, detha me navakammikaü bhikkhunin ti. tena kho pana samayena catasso bhaginiyo bhikkhunãsu pabbajitā honti Nandā Nandavatã Sunda- rãnandā\<1>/ Thullanandā 'ti. tāsu Sundarãnandā bhikkhunã taruõapabbajitā abhiråpā hoti dassanãyā pāsādikā paõķitā byattā medhāvinã dakkhā analasā tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgatā alaü kātuü alaü saüvidhātuü. atha kho bhikkhunãsaügho Sundarãnandaü bhikkhuniü sammannitvā Sāëhassa Migāranattuno navakammikaü adāsi. tena kho pana samayena Sundarãnandā bhikkhunã Sāëhassa Migāra- nattuno nivesanaü abhikkhaõaü gacchati vāsiü detha pha- rasuü detha kuņhāriü detha kuddālaü detha nikhādanaü dethā 'ti. Sāëho pi Migāranattā bhikkhunåpassayaü abhi- kkhaõaü gacchati katākataü jānituü. te abhiõhaüdassa- nena paņibaddhacittā ahesuü. atha kho Sāëho Migāranattā Sundarãnandaü bhikkhuniü dåsetuü okāsaü alabhamāno etad eva atthāya bhikkhunãsaüghassa bhattaü akāsi. atha kho Sāëho Migāranattā bhattagge āsanaü pa¤¤āpento ettakā bhikkhuniyo ayyāya Sundarãnandāya vuķķhatarā 'ti ekam- antaü āsanaü pa¤¤āpesi, ettakā navakatarā 'ti ekamantaü āsanaü pa¤¤āpesi, paņicchanne okāse nikuņe\<2>/ Sundarãnandāya \<-------------------------------------------------------------------------- 1 et seqq. The MSS. always vary between Sundarãnandā and Sundarinandā; the former spelling prevails. 2 D: nikuņe ti koõasadisaü katvā dassite gambhãre. Comp. Sansk. utkuņa. >/ #<[page 212]># %<212 SUTTAVIBHAđGA. [I. 1.>% bhikkhuniyā āsanaü pa¤¤āpesi yathā therā bhikkhuniyo jā- neyyuü navakānaü bhikkhunãnaü santike nisinnā 'ti, nava- kāpi bhikkhuniyo jāneyyuü therānaü bhikkhunãnaü santike nisinnā 'ti. atha kho Sāëho Migāranattā bhikkhunãsaüghassa kālaü ārocāpesi: kālo ayye niņņhitaü bhattan ti. Sundarã- nandā bhikkhunã sallakkhetvā na bahukato Sāëho Migāra- nattā bhikkhunãsaüghassa bhattaü akāsi, maü so dåsetukā- mo, sac' āhaü gamissāmi vissaro me bhavissatãti, antevāsi- bhikkhuniü āõāpesi: gaccha me piõķapātaü nãhara, yo ca\<1>/ maü pucchati, gilānā 'ti paņivedehãti. evaü ayye 'ti kho sā bhikkhunã Sundarãnandāya bhikkhuniyā paccassosi. tena kho pana samayena Sāëho Migāranattā bahidvārakoņņhake ņhito hoti Sundarãnandaü bhikkhuniü paņipucchanto kahaü ayye ayyā Sundarãnandā kahaü ayye ayyā Sundarãnandā 'ti. evaü vutte Sundarãnandāya bhikkhuniyā antevāsibhikkhunã Sāëhaü Migāranattāraü etad avoca: gilānāvuso, piõķapātaü nãharissāmãti. atha kho Sāëho Migāranattā yam p' āhaü atthāya bhikkhunãsaüghassa bhattaü akāsiü ayyāya Sunda- rãnandāya kāraõā 'ti manusse āõāpetvā bhikkhunãsaüghaü bhattena parivisathā 'ti vatvā yena bhikkhunåpassayo ten' upasaükami. tena kho pana samayena Sundarãnandā bhi- kkhunã bahārāmakoņņhake ņhitā hoti Sāëhaü Migāranattāraü patimānentã. addasa kho Sundarãnandā bhikkhunã Sāëhaü Migāranattāraü dårato 'va āgacchantaü, disvāna upassayaü pavisitvā sasãsaü pārupitvā ma¤cake nipajji. atha kho Sāëho Migāranattā yena Sundarãnandā bhikkhunã ten' upasaükami, upasaükamitvā Sundarãnandaü bhikkhuniü etad avoca: kin te ayye aphāsu, kissa nipannāsãti. eva¤ h' etaü āvuso hoti yā anicchantaü icchatãti. ky āhan taü ayye na icchissāmi, api cāhaü okāsaü na labhāmi taü dåsetun ti avassuto avassutāya Sundarãnandāya bhikkhuniyā kāyasaüsaggaü samāpajji. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã jarādubbalā caraõagilānā Sundarãnandāya bhikkhuniyā avi- dåre nipannā hoti. addasa kho sā bhikkhunã Sāëhaü Migā- ranattāraü avassutaü avassutāya Sundarãnandāya bhikkhu- niyā kāyasaüsaggaü samāpajjantaü, disvāna ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma ayyā Sundarãnandā avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaüsaggaü sādi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yo ce AB instead of yo ca. Comp. Mahāvagga, VIII. 1.3. >/ #<[page 213]># %% yissatãti. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā santuņņhā lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā tā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kaņhaü hi nāma ayyā Sundarãnandā avassutā . . . sādiyissa- tãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. te bhikkhå ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma Sundarãnandā bhikkhunã avassutā . . . sādiyissatãti. atha kho te bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhu- saüghaü sannipātāpetvā bhikkhå paņipucchi: saccaü kira bhikkhave Sundarãnandā bhikkhunã avassutā . . . sādiyãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ananucchavi- yaü bhikkhave Sundarãnandāya bhikkhuniyā ananulomikaü appaņiråpaü assāmaõakaü akappiyaü akaraõãyaü. kathaü hi nāma bhikkhave Sundarãnandā bhikkhunã avassutā . . . sādiyissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya pasannānaü vā bhiyyobhāvāya, atha kho taü bhikkhave appasannāna¤ c' eva apasādāya pasannāna¤ ca ekaccānaü a¤¤athattāyā 'ti. atha kho bhagavā Sundarãnandaü bhi- kkhuniü anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya duppo- satāya mahicchatāya asantuņņhiyā saügaõikāya kosajjassa avaõõaü bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchatāya santuņņhiyā sallekhassa dhåtassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaõõaü bhāsitvā bhikkhånaü tadanucchavikaü tadanulomikaü dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave bhikkhunãnaü sikkhā- padaü\<1>/ pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca: saüghasuņņhu- tāya saüghaphāsutāya dummaīkånaü bhikkhunãnaü nigga- hāya pesalānaü bhikkhunãnaü phāsuvihārāya diņņhadhammi- kānaü āsavānaü saüvarāya samparāyikānaü āsavānaü paņi- ghātāya appasannānaü pasādāya pasannānaü bhiyyobhāvāya saddhammaņņhitiyā vinayānuggahāya. eva¤ ca pana bhi- kkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü\<1>/ uddisantu: yā pana bhikkhunã avassutā avassutassa purisapugga- lassa adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü āmasa- naü vā parāmasanaü vā gahaõaü vā chupanaü vā patipã- ëanaü vā sādiyeyya, ayam pi pārājikā hoti asaüvāsā ubbhajānumaõķalikā 'ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 (immediately before the words of the sikkhāpada) appasannānaü vā p- p- vā bhiyyobhāvāya. Comp. Bhikkhuvibhaīga, Pār. I.5.11. >/ #<[page 214]># %<214 SUTTAVIBHAđGA. [I. 2. 1-2.>% yā panā 'ti yā yādisā yathāyuttā yathājaccā yathānāmā yathāgottā yathāsãlā yathāvihārinã yathāgocarā therā vā navā vā majjhimā vā, esā vuccati yā panā 'ti. bhikkhunãti: bhikkhakā 'ti bhikkhunã, bhikkhācariyaü ajjhupagatā 'ti bhikkhunã, bhinnapaņadharā 'ti bhikkhunã, sāma¤¤āya\<1>/ bhikkhunã, paņi¤¤āya bhikkhunã, ehi bhikkhunãti bhikkhunã, tãhi saraõagamanehi upasampannā 'ti bhikkhunã, bhadrā bhikkhunã, sārā bhikkhunã, sekhā bhikkhunã, asekhā bhikkhunã, samaggena ubhatosaüghena ¤atticatutthena kam- mena akuppena ņhānārahena upasampannā 'ti bhikkhunã. tatra yāyaü bhikkhunã samaggena ubhatosaüghena ¤atti- catutthena kammena akuppena ņhānārahena upasampannā, ayaü imasmiü atthe adhippetā bhikkhunãti. avassutā nāma sārattā apekkhavā paņibaddhacittā. avassuto nāma sāratto apekkhavā paņibaddhacitto. purisapuggalo nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato, vi¤¤å paņibalo kāyasaüsaggaü samāpajjituü. adhakkhakan ti heņņhakkhakaü. ubbhajānumaõķalan ti uparijānumaõķalaü. āmasanaü nāma āmaņņhamattaü. parāmasanan nāma ito c' ito ca saücopanaü. gahaõaü nāma gahitamattaü. chu- panan nāma phuņņhamattaü. patipãëanaü vā sādiyeyyā 'ti aīgaü gahetvā nipãëanaü sādiyati. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. pārājikā hotãti: seyyathāpi nāma puriso sãsacchinno abhabbo tena sarãrabandhanena jãvituü, evam eva bhikkhunã avassu- tā avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaü ubbhajānu- maõķalaü āmasanaü vā parāmasanaü vā gahaõaü vā chu- panaü vā patipãëanaü vā sādiyantã assamaõã hoti asakya- dhãtā. tena vuccati pārājikā hotãti. asaüvāsā 'ti, saüvāso nāma ekakammaü ekuddeso sama- sikkhātā, eso saüvāso nāma. so tāya saddhiü n' atthi, tena vuccati asaüvāsā 'ti. ||1|| ubhato avassute adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti pārājikassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti thullaccayassa. kāyapaņibaddhena kāyaü āmasati, āpatti thullaccayassa. kāyapaņibaddhena kāyapaņi- baddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena kāyaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sama¤¤āya AB. Comp. Bhikkhuvibh., Pār. I.8.1, and the Various Readings, vol, iii. p. 259. >/ #<[page 215]># %% āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena nissaggiyaü āma- sati, āpatti dukkaņassa. ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti thullaccayassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyapaņibaddhena kāyaü āmasati, āpatti dukka- ņassa. kāyapaņibaddhena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ekato avassute adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti thullaccayassa. kāyena kāyapaņi- baddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ubhato avassute yakkhassa vā petassa vā paõķakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā adhakkhakaü ubbhajā- numaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti thullaccayassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggi- yaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ekato avassute adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü kāyena kāyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. kāyena kāpapaņibaddhaü āmasati . . . nissaggiyena nissaggiyaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā, umma- ttikāya, khittacittāya, vedanaņņāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| bhikkhunãvibhaīge paņhamapārājikaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 216]># %<216 SUTTAVIBHAđGA. [II. 1>% PâRâJIKA, II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sundarãnandā bhikkhunã Sāëhena Migāra- nattunā gabbhinã hoti. yāva gabbho taruõo ahosi tāva cchādesi, paripakke gabbhe vibbhamitvā vijāyi. bhikkhu- niyo Thullanandaü bhikkhuniü etad avocuü: Sundarã- nandā kho ayye aciravibbhantā vijātā. kacci no sā bhi- kkhunã yeva samānā gabbhinãti. evaü ayye 'ti. kissa pana tvaü ayye jānaü pārājikaü dhammaü ajjhāpannaü bhi- kkhuniü n' ev' attanā paņicodesi na gaõassa ārocesãti. yo etissā avaõõo mayh' eso avaõõo, yā etissā akitti mayh' esā akitti, yo etissā ayaso mayh' eso ayaso, yo etissā alābho mayh' eso alābho. ky āhaü ayye attano avaõõaü attano akittiü attano ayasaü attano alābhaü paresaü ārocessāmãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā jānaü pārājikaü dham- maü ajjhāpannaü bhikkhuniü n' ev' attanā paņicodessati na gaõassa ārocessatãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü paka- raõe bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå paņipucchi: saccaü kira bhikkhave Thulla- nandā bhikkhunã jānaü pārājikaü . . . paņicodesi . . . āro- cesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã jānaü pārājikaü . . . paņicodessati . . . ārocessati. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü vā pasādāya pasannānaü vā . . . a¤¤athattāyā 'ti --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhā- padaü uddisantu: yā pana bhikkhunã jānaü pārājikam dhammaü ajjhā- pannaü bhikkhuniü n' ev' attanā paņicodeyya na gaõassa āroceyya yadā ca sā ņhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avasaņā vā sā pacchā evaü vadeyya: pubbevāhaü ayye a¤¤āsiü etaü bhikkhuniü evaråpā ca evaråpā ca sā bha- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 217]># %% ginãti, no ca kho attanā paņicodeyyaü na gaõassa āroceyyan ti, ayam pi pārājikā hoti asaüvāsā vajjapaņicchādikā 'ti. ||1|| yā panā 'ti yā yādisā --pa--. bhikkhunãti --pa-- ayaü imasmiü atthe adhippetā bhikkhunãti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassā ārocenti sā vā āroceti. pārājikaü dhammaü ajjhāpannan ti aņņhannaü pārājikā- naü a¤¤ataraü pārājikaü ajjhāpannaü. n' ev' attanā paņicodeyyā 'ti na sayaü codeyya. na gaõassa āroceyyā 'ti na a¤¤āsaü bhikkhunãnaü āroceyya. yadā ca sā ņhitā vā assa cutā vā 'ti: ņhitā nāma saliīge ņhitā vuccati. cutā nāma kālaükatā vuccati. nāsitā nāma sayaü vā vibbhantā hoti a¤¤ehi vā nāsitā. avasaņā nāma titthāyatanaü saükantā vuccati. sā pacchā evaü vadeyya: pubbevāhaü ayye a¤¤āsiü etaü bhikkhuniü evaråpā ca evaråpā ca sā bhaginãti no ca kho attanā paņicodeyyan ti sayaü vā na codeyyaü, na gaõassa āroceyyan ti na a¤¤āsaü bhikkhunãnaü āroceyyaü. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. pārājikā hotãti: seyyathāpi nāma paõķupalāso bandhanā pamutto abhabbo haritattāya, evam eva bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü ajjhāpannaü bhikkhuniü n' ev' attanā paņicodessāmi na gaõassa ārocessāmãti dhuraü nikkhitta- matte assamaõã hoti asakyadhãtā. tena vuccati pārājikā hotãti. asaüvāsā 'ti saüvāso nāma . . . tena vuccati asaüvāsā 'ti. ||1|| anāpatti saüghassa bhaõķanaü vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatãti nāroceti, saüghabhedo vā saügharāji vā bhavissatãti nāroceti, ayaü kakkhaëā pharusā jãvitantarā- yaü vā brahmacariyantarāyaü vā karissatãti nāroceti, a¤¤ā patiråpā bhikkhuniyo apassantã nāroceti, na cchādetukāmā nāroceti, pa¤¤āyissati sakena kammenā 'ti nāroceti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| dutiyaü pārājikaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 218]># %<218 SUTTAVIBHAđGA. [III. 1-2.>% PâRâJIKA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü Ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü\<1>/ anu- vattati. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā samaggena . . . anuvattissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã samaggena . . . anuvattatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã samaggena . . . anuvattissati. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- evan ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuü dhammena vinayena satthusāsanena anādaraü apaņikāraü akatasahāyaü tam anuvatteyya, sā bhikkhu- nã bhikkhunãhi evam assa vacanãyā: eso kho ayye bhikkhu samaggena saüghena ukkhitto dhammena vinayena satthu- sāsanena anādaro apaņikāro akatasahāyo, māyye etaü bhi- kkhuü anuvattãti. eva¤ ca sā bhikkhunã bhikkhunãhi vucca- mānā tath' eva paggaõheyya, sā bhikkhunã bhikkhunãhi yāvatatiyaü samanubhāsitabbā tassa paņinissaggāya. yāva- tatiyaü ce samanubhāsiyamānā taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyya, ayam pi pārājikā hoti asaüvāsā ukkhittānuvattikā 'ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. samaggo nāma saügho samānasaüvāsako samānasãmāyaü ņhito. ukkhitto nāma āpattiyā adassanena vā appaņikammena vā appaņinissaggena vā ukkhitto. dhammena vinayenā 'ti yena dhammena yena vinayena. satthusāsanenā 'ti jinasāsanena buddhasāsanena. anādaro nāma saüghaü vā gaõaü vā puggalaü vā kammaü vā nādiyati. apaņikāro nāma ukkhitto anosārito. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 gandhabādhipubbaü AB constantly. Comp. vol. ii.p.310. 2 vā diņņhiü appaņ- B. >/ #<[page 219]># %% akatasahāyo nāma, samānasaüvāsakā bhikkhå vuccanti sahāyā. so tehi saddhiü n' atthi, tena vuccati akatasa- hāyo 'ti. tam anuvatteyyā 'ti yaüdiņņhiko so hoti yaükhantiko yaüruciko sāpi taüdiņņhikā hoti taükhantikā taürucikā. sā bhikkhunãti yā sā ukkhittānuvattikā bhikkhunã. bhi- kkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: eso kho ayye bhikkhu samaggena saüghena ukkhitto dhammena . . . anuvattãti. dutiyam pi vattabbā --pa-- tatiyam pi vattabbā --pa--. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sutvā na vadanti, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã saügha- majjhaü pi {ākaķķhitvā} vattabbā: eso kho ayye bhikkhu samaggena saüghena ukkhitto dhammena . . . anuvattãti. dutiyam pi vattabbā --pa-- tatiyam pi vattabbā --pa--. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã samanubhāsitabbā. eva¤ ca pana bhikkhave samanubhāsitabbā. byattāya bhikkhuni- yā paņibalāya saügho ¤āpetabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuü dhammena vinayena satthusāsanena anādaraü apaņikāraü akatasahāyaü tam anuvattati. sā taü vatthuü na paņinissajjati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannāmaü bhikkhuniü samanubhāseyya tassa vatthussa paņinissaggāya. esā ¤atti. suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā . . . na paņinissajjati. saügho itthannāmaü bhikkhuniü samanubhāsati tassa vatthussa paņinissaggāya. yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā samanu- bhāsanā tassa vatthussa paņinissaggāya sā tuõh' assa. yassā na kkhamati, sā bhāseyya. dutiyam pi etam atthaü vadāmi --pa-- tatiyam pi etam atthaü vadāmi --pa--. samanu- bhaņņhā saüghena itthannāmā bhikkhunã tassa vatthussa paņinissaggāya. khamati saüghassa . . . dhārayāmãti. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kamma- vācāpariyosāne āpatti pārājikassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. pārājikā hotãti: seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaņisandhikā hoti, evam eva bhikkhunã yāvatatiyaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 220]># %<220 SUTTAVIBHAđGA. [III. 2. 1-IV. 1.>% samanubhāsanāya na paņinissajjantã assamaõã hoti asakya- dhãtā. tena vuccati pārājikā hotãti. asaüvāsā 'ti saüvāso nāma . . . tena vuccati asaüvāsā 'ti. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā na paņinissajjati, āpatti pārājikassa. dhammakamme vematikā na paņinissa- jjati, āpatti pārājikassa. dhammakamme adhammakamma- sa¤¤ā na paņinissajjati, āpatti pārājikassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematikā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhamma- kammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti asamanubhāsantiyā, paņinissajjantiyā, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| tatiyapārājikaü niņņhitaü. PâRâJIKA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthagahaõam pi sādiyanti saüghāņikaõõa- gahaõam pi sādiyanti santiņņhanti pi sallapanti pi saüketam pi gacchanti purisassa pi abbhāgamanaü sādiyanti channam pi anupavisanti kāyam pi tadatthāya upasaüharanti etassa asaddhammassa paņisevanatthāya. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . sādiyissanti . . . santiņņhissanti pi sallapissanti pi . . . gacchissanti . . . anupavisissanti . . . upasaüharissanti . . . paņisevanatthāyā 'ti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . upasaüharanti . . . paņise- vanatthāyā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . upasaüharissanti . . . paņisevanatthāya. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã avassutā avassutassa purisapugga- lassa hatthagahaõaü vā sādiyeyya saüghāņikaõõagaha- õaü vā sādiyeyya santiņņheyya vā sallapeyya vā saüketaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 221]># %% vā gaccheyya purisassa vā abbhāgamanaü sādiyeyya channaü vā anupaviseyya kāyaü vā tadatthāya upasaühareyya etassa asaddhammassa paņisevanatthāya, ayam pi pārājikā hoti asaüvāsā aņņhavatthukā 'ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. avassutā nāma sārattā apekkhavā paņibaddhacittā. avassuto nāma sāratto apekkhavā paņibaddhacitto. purisapuggalo nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato vi¤¤å paņibalo kāyasaüsaggaü samāpajjituü. hatthagahaõaü vā sādiyeyyā 'ti: hattho nāma kapparaü upādāya yāva agganakhā. etassa asaddhammassa paņiseva- natthāya ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü gahaõaü sādi- yati, āpatti thullaccayassa. saüghāņikaõõagahaõaü vā sādiyeyyā 'ti, etassa asaddham- massa paņisevanatthāya nivatthaü vā pārutaü vā gahaõaü sādiyati, āpatti thullaccayassa. santiņņheyya vā 'ti, etassa asaddhammassa paņisevanatthāya purisassa hatthapāse tiņņhati, āpatti thullaccayassa. sallapeyya vā 'ti, etassa asaddhammassa paņisevanatthāya purisassa hatthapāse ņhitā sallapati, āpatti thullaccayassa. saüketaü vā gaccheyyā 'ti, etassa asaddhammassa paņiseva- natthāya purisena itthannāmaü okāsaü āgacchā 'ti vuttā gacchati, pade pade āpatti dukkaņassa. purisassa hatthapā- saü okkantamatte āpatti thullaccayassa. purisassa vā abbhāgamanaü sādiyeyyā 'ti, etassa asaddham- massa paņisevanatthāya purisassa abbhāgamanaü sādiyati, āpatti dukkaņassa. hatthapāsaü okkantamatte āpatti thulla- ccayassa. channaü vā anupaviseyyā 'ti, etassa asaddhammassa paņi- sevanatthāya yena kenaci paņicchannaü okāsaü paviņņha- matte āpatti thullaccayassa. kāyaü vā tadatthāya upasaühareyyā 'ti, etassa asaddham- massa paņisevanatthāya purisassa hatthapāse ņhitā kāyaü upasaüharati, āpatti thullaccayassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. pārājikā hotãti: seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo punaviråëhiyā, evam eva bhikkhunã aņņhamaü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 222]># %<222 SUTTAVIBHAđGA. [IV. 2.>% vatthuü paripårentã assamaõã hoti asakyadhãtā. tena vuccati pārājikā hotãti. asaüvāsā 'ti saüvāso nāma . . . tena vuccati asaüvāsā 'ti. ||1|| anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā, ummattikāya, khittacittāya, vedanaņņāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| catutthapārājikaü niņņhitaü. uddiņņhā kho ayyāyo aņņha pārājikā dhammā yesaü bhi- kkhunã a¤¤ataraü vā a¤¤ataraü vā āpajjitvā na labhati bhikkhunãhi saddhiü saüvāsaü, yatha pure tathā pacchā pārājikā hoti asaüvāsā. tatth' ayyāyo pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha pari- suddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. pari- suddh' etth' ayyāyo, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. pārājikakaõķaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 223]># %< 223>% Ime kho pan' ayyāyo sattarasa saüghādisesā dhammā uddesaü āgacchanti. SAũGHâDISESA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro upāsako bhikkhunãsaüghassa uddositaü datvā kālaükato hoti. tassa dve puttā honti, eko assaddho appasanno eko saddho pasanno, te pettikaü sāpateyyaü vibhajiüsu. atha kho so assaddho appasanno taü saddhaü pasannaü etad avoca: amhākaü uddosito, taü bhājāmā\<1>/ 'ti. evaü vutte so saddho pasanno taü assaddhaü appasannaü etad avoca: māyyo evaü avaca, amhākaü pitunā bhikkhunã- saüghassa dinno 'ti.\<2>/ dutiyam pi kho so assaddho appasanno taü saddhaü pasannaü etad avoca: amhākaü uddosito, taü bhājāmā 'ti. atha kho so saddho pasanno taü assaddhaü appasannaü etad avoca: māyyo evaü avaca, amhākaü pitunā bhikkhunãsaüghassa dinno 'ti. tatiyam pi kho so assaddho . . . taü bhājāmā 'ti. atha kho so saddho pasanno sace mayhaü bhavissati aham pi bhikkhunãsaüghassa dassāmãti taü assaddhaü appasannaü etad avoca: bhājāmā 'ti. atha kho so uddosito tehi bhājiyamāno tassa assaddhassa appa- sannassa pāpuõāti. atha kho so assaddho appasanno bhi- kkhuniyo upasaükamitvā etad avoca: nikkhamath' ayye, amhākaü uddosito 'ti. evaü vutte Thullanandā bhi- kkhunã taü purisaü etad avoca: māyyo evaü avaca, tumhā- kaü pitunā bhikkhunãsaüghassa dinno 'ti. [dinno] na dinno 'ti vohārike mahāmatte pucchiüsu. mahāmattā evam āhaüsu: ko ayye jānāti bhikkhunãsaüghassa dinno 'ti. evaü vutte Thullanandā bhikkhunã te mahāmatte etad \<-------------------------------------------------------------------------- 1 bhājāma A constantly, bhajāma and bhājāma B. 2 dinno (before na dinno ti) deest in AB. Comp. Cullav.VI.4.9: gahito na gahito 'ti vohārike mahāmatte pucchiüsu. Bhikkhuvibh. Pāc. XLI.1.1: jāro na jāro 'ti bhaõķiüsu. >/ #<[page 224]># %<224 SUTTAVIBHAđGA. [I. 1-2. 1.>% avoca: api n' ayyo tumhehi diņņhaü vā sutaü vā sakkhiü ņhapayitvā dānaü diyyamānan ti. atha kho te mahāmattā saccaü kho ayyā āhā 'ti taü uddositaü bhikkhunãsaüghassa akaüsu. atha kho so puriso parājito ujjhāyati khãyati vipāceti: assamaõiyo imā muõķā bandhakiniyo. kathaü hi nāma amhākaü uddositaü acchindāpessantãti. Thulla- nandā bhikkhunã mahāmattānaü etam atthaü ārocesi. mahā- mattā taü purisaü daõķāpesuü. atha kho so puriso daõķiko bhikkhunåpassayassa avidåre ājãvikaseyyaü kārāpetvā ājã- vike uyyojesi: etā bhikkhuniyo accāvadathā 'ti. Thulla- nandā bhikkhunã mahāmattānaü etam atthaü ārocesi. ma- hāmattā taü purisaü bandhāpesuü. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo uddositaü acchindāpesuü, dutiyam pi daõķāpesuü, tatiyam pi bandhā- pesuü. idāni ghātāpessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thulla- nandā ussayavādikā viharissatãti. atha kho tā bhikkhu- niyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã ussayavādikā viha- ratãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. ka- thaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã ussaya- vādikā viharissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaõaparibbājakenāpi, ayaü bhikkhunã paņhamāpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ussaya vādikā nāma aņņakārikā vuccati. gahapati nāma yo koci agāraü ajjhāvasati. gahapatiputto nāma yo koci puttabhātaro. dāso nāma antojāto dhanakkãto karamarānãto. kammakāro nāma bhaņako āhatako. samaõaparibbājako nāma bhikkhu¤ ca bhikkhuni¤ ca sikkhamāna¤ ca sāmaõera¤ ca sāmaõeri¤ ca ņhapetvā yo koci paribbājakasamāpanno. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 225]># %% aņņaü karissāmãti dutiyaü vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaņassa. ekassa āroceti, āpatti dukkaņassa. dutiyassa āroceti, āpatti thullaccayassa. aņņapariyosāne āpatti saüghā- disesassa. paņhamāpattikan ti, saha vatthujjhācārā āpajjati asamanu- bhāsanāya. nissāraõãyan ti, saüghamhā nissāriyati. saüghādisesan ti, saügho 'va\<1>/ tassā āpattiyā mānattaü deti målāya paņikassati abbheti, na sambahulā na ekā bhikkhunã, tena vuccati saüghādiseso 'ti. tass' eva āpattinikāyassa nāma kammaü adhivacanaü, tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| anāpatti manussehi ākaķķhiyamānā gacchati, ārakkhaü yācati, anodissa ācikkhati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| SAũGHâDISESA, II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Vesāliyaü a¤¤atarassa Licchavissa pajāpati aticārinã hoti. atha kho so Licchavi taü itthiü etad avoca: sādhu viramāhi, anatthaü kho te karissāmā 'ti. evam pi vuccamānā nādiyi. tena kho pana samayena Vesāliyā Licchavigaõo sannipatito hoti kenacid eva karaõãyena. atha kho so Licchavi te Licchavino etad avoca: ekaü me ayyo itthiü anujānāthā 'ti. kā nāma sā 'ti. mayhaü pajā- pati aticarati, taü ghātessāmãti. jānāhãti. assosi kho sā itthi sāmiko kira maü ghātetukāmo 'ti varabhaõķaü ādāya Sāvatthiü gantvā titthiye upasaükamitvā pabbajjaü yāci. titthiyā na icchiüsu pabbājetuü. bhikkhuniyo upasaüka- mitvā pabbajjaü yāci. bhikkhuniyo pi na icchiüsu pabbāje- tuü. Thullanandaü bhikkhuniü upasaükamitvā bhaõ- ķakaü dassetvā pabbajjaü yāci. Thullanandā bhikkhunã bhaõķakaü gahetvā pabbājesi. atha kho so Licchavi taü itthiü gavesanto Sāvatthiü gantvā bhikkhunãsu pabbajitaü disvāna yena rājā Pasenadi Kosalo ten' upasaükami, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saüghādisesan ti saügho va etc. AB correctly. In the following chapters the MSS. read constantly saüghādiseso ti, etc., which is a mistake caused by the corresponding passage of the Bhikkhuvibhaīga. >/ #<[page 226]># %<226 SUTTAVIBHAđGA. [II. 1-2. 1.>% upasaükamitvā rājānaü Pasenadikosalaü etad avoca: pajā- pati me deva varabhaõķaü ādāya Sāvatthiü anuppattā, taü devo anujānātå 'ti. tena hi bhaõe vicinitvā ācikkhā 'ti. diņņhā deva bhikkhunãsu pabbajitā 'ti. sace bhaõe bhikkhu- nãsu pabbajitā na sā labbhā ki¤ci kātuü. svākkhāto bhaga- vatā dhammo, caratu brahmacariyaü sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. atha kho so Licchavi ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo coriü pabbā- jessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa Licchavissa . . . vipācentassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā coriü pabbājessa- tãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã coriü pabbājesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã coriü pabbājessati. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã jānaü coriü vajjhaü viditaü anapa- loketvā rājānaü vā saüghaü vā gaõaü vā pågaü vā seõiü vā a¤¤atra kappā vuņņhāpeyya, ayam pi bhikkhunã paņha- māpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādi- sesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassā ārocenti sā vā āroceti. corã nāma yā pa¤camāsakaü vā atirekapa¤camāsakaü vā agghanakaü adinnaü theyyasaükhātaü ādiyati, esā corã nāma. vajjhā nāma yaü katvā vajjhappattā hoti. viditā nāma a¤¤ehi manussehi ¤ātā hoti vajjhā esā 'ti. anapaloketvā 'ti anāpucchā. rājā nāma, yattha rājā anusāsati rājā apaloketabbo. saügho nāma bhikkhunãsaügho vuccati, bhikkhunãsaügho apaloketabbo. gaõo nāma, yattha gaõo anusāsati gaõo apaloketabbo. pågo nāma, yattha pågo anusāsati pågo apaloketabbo. seõi nāma, yattha seõi anusāsati, seõi apaloketabbo. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 227]># %% a¤¤atra kappā 'ti ņhapetvā kappaü. kappan nāma dve kappāni titthiyesu vā pabbajitā hoti a¤¤āsu vā bhikkhunãsu pabbajitā. a¤¤atra kappā vuņņhāpessāmãti gaõaü vā ācariniü vā pattaü vā cãvaraü vā pariyesati sãmaü vā sammannati, āpatti dukkaņassa. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācā- hi thullaccayā. kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti saüghādisesassa, gaõassa ca ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ayam pãti purimaü upādāya vuccati. paņhamāpattikan ti . . . tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| coriyā corãsa¤¤ā a¤¤atra kappā vuņņhāpeti, āpatti saüghā- disesassa. coriyā vematikā . . . āpatti dukkaņassa. coriyā acorãsa¤¤ā . . . anāpatti. acoriyā corãsa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. acoriyā vematikā, āpatti dukkaņassa. acoriyā acorã- sa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti ajānantã vuņņhāpeti, apaloketvā vuņņhāpeti, kappa- kataü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddāya Kāpilāniyā antevāsikā bhikkhunã bhikkhunãhi saddhiü bhaõķitvā gāmakaü ¤ātikulaü agamā- si. Bhaddā Kāpilānã taü bhikkhuniü apassantã bhikkhu- niyo pucchi: kahaü itthannāmā, na dissatãti. bhikkhunãhi saddhiü ayye bhaõķitvā na dissatãti. amma amukasmiü gāmake etissā ¤ātikulaü, tattha gantvā vicinathā 'ti. bhi- kkhuniyo tattha gantvā taü bhikkhuniü passitvā etad avocuü: kissa tvaü ayye ekikā āgatā. kacci 'si appa- dhaüsitā 'ti. appadhaüsita 'mhi ayye 'ti. yā tā bhikkhu- niyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã ekā gāmantaraü gacchissatãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave bhikkhunã ekā gāmantaraü gacchatãti. saccaü bha- gavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma bhi- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 228]># %<228 SUTTAVIBHAđGA. [III. 1-3.>% kkhave bhikkhunã ekā gāmantaraü gacchissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ekā gāmantaraü gaccheyya, ayam pi bhikkhunã paņhamāpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena dve bhikkhuniyo Sāketā Sā- vatthiü addhānamaggapaņipannā honti. antarā magge nadã taritabbā hoti. atha kho tā bhikkhuniyo nāvike upa- saükamitvā etad avocuü: sādhu no āvuso tārethā 'ti. nāyye sakkā ubho sakiü tāretun ti eko ekaü uttāresi, uttiõõo uttiõõaü dåsesi, anuttiõõo anuttiõõaü dåsesi. tā pacchā samāgantvā pucchiüsu: kacci 'si ayye appadhaüsitā 'ti. padhaüsita 'mhi ayye. tvaü pana ayye appadhaüsitā 'ti. padhaüsita 'mhi ayye 'ti. atha kho tā bhikkhuniyo Sā- vatthiü gantvā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã ekā nadãpāraü gacchissatãti. atha kho tā bhi- kkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato etam atthaü ārocesuü. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã ekā nadãpāraü gacchatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhi- kkhunã ekā nadãpāraü gacchissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ekā vā gāmantaraü gaccheyya ekā vā nadãpāraü gaccheyya, ayam pi bhikkhunã paņhamāpatti- kaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo Ko- salesu janapadesu Sāvatthiü gantvā sāyaü a¤¤ataraü gāmaü upagacchiüsu. tattha a¤¤atarā bhikkhunã abhiråpā hoti dassanãyā pāsādikā. a¤¤ataro puriso tassā bhikkhuniyā saha dassanena paņibaddhacitto hoti. atha kho so puriso tāsaü bhikkhunãnaü seyyaü pa¤¤āpento tassā bhikkhuniyā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 229]># %% seyyaü ekamantaü pa¤¤āpesi. atha kho sā bhikkhunã salla- kkhetvā pariyuņņhito ayaü puriso, sace rattiü āgacchissati vissaro me bhavissatãti bhikkhuniyo anāpucchā a¤¤ataraü kulaü gantvā seyyaü kappesi. atha kho so puriso rattiü āgantvā taü bhikkhuniü gavesanto bhikkhuniyo ghaņņesi. bhikkhuniyo taü bhikkhuniü apassantiyo evam āhaüsu: nissaüsayaü kho sā bhikkhunã purisena saddhiü nikkhantā 'ti. atha kho sā bhikkhunã tassā rattiyā accayena yena tā bhikkhuniyo ten' upasaükami. bhikkhuniyo taü bhikkhu- niü etad avocuü: kissa tvaü ayye purisena saddhiü nikkhantā 'ti. nāhaü ayye purisena saddhiü nikkhantā 'ti bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã ekā rattiü vippavasissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã ekā rattiü vippavasati . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ekā vā gāmantaraü gaccheyya ekā vā nadãpāraü gaccheyya ekā vā rattiü vippavaseyya, ayam pi bhikkhunã paņhamāpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||3|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo Kosa- lesu janapadesu Sāvatthiü addhānamaggapaņipannā honti. tattha a¤¤atarā bhikkhunã vaccena pãëitā ekikā ohãyitvā pacchā agamāsi. manussā taü bhikkhuniü passitvā då- sesuü. atha kho sā bhikkhunã yena tā bhikkhuniyo ten' upasaükami. bhikkhuniyo taü bhikkhuniü etad avocuü: kissa tvaü ayye ekikā ohãnā. kacci 'si appadhaüsitā 'ti. padhaüsita 'mhi ayye 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã ekā gaõamhā ohãyissa- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã ekā gaõamhā {ohiyãti.} saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã ekā gaõamhā ohãyissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ekā vā gāmantaraü gaccheyya ekā vā {nadãpāraü} gaccheyya ekā vā rattiü vippavaseyya ekā vā gaõamhā ohãyeyya, ayam pi bhikkhunã paņhamā- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 230]># %<230 SUTTAVIBHAđGA. [III. 4-IV. 1.>% pattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||4|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ekā vā gāmantaraü gaccheyyā 'ti, parikkhittassa gāmassa parikkhepaü paņhamaü pādaü atikkāmentiyā āpatti thulla- ccayassa. dutiyaü pādaü atikkāmentiyā āpatti saüghādi- sesassa. aparikkhittassa gāmassa upacāraü paņhamaü pā- daü atikkāmentiyā āpatti thullaccayassa. dutiyam pādaü atikkāmentiyā āpatti saüghādisesassa. ekā vā nadãpāraü gaccheyyā 'ti, nadã nāma timaõķalaü paņicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā anta- ravāsako temiyati. paņhamaü pādaü uttarantiyā āpatti thullaccayassa. dutiyaü pādaü uttarantiyā āpatti saüghā- disesassa. ekā vā rattiü vippavaseyyā 'ti, saha aruõuggamanā dutiyi- kāya bhikkhuniyā hatthapāsaü vijahantiyā āpatti thullacca- yassa. vijahite āpatti saüghādisesassa. ekā vā gaõamhā ohãyeyyā 'ti, agāmake ara¤¤e dutiyikāya bhikkhuniyā dassanupacāraü vā savanupacāraü vā vijahanti- yā āpatti thullaccayassa. vijahite āpatti saüghādisesassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. paņhamāpattikan ti . . . tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| anāpatti dutiyikā bhikkhunã pakkantā vā hoti vibbhantā vā kālaükatā vā pakkhasaükantā vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||5|| SAũGHâDISESA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã bhaõķanakārikā hoti kala- hakārikā vivādakārikā bhassakārikā saüghe adhikaraõakā- rikā. Thullanandā bhikkhunã tassā kamme kariyamāne paņikkosati. tena kho pana samayena Thullanandā bhi- kkhunã gāmakaü agamāsi kenacid eva karaõãyena. atha kho bhikkhunãsaügho Thullanandā bhikkhunã pakkantā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 231]># %% 'ti Caõķakāliü bhikkhuniü āpattiyā adassanena ukkhipi. Thullanandā bhikkhunã gāmake taü karaõãyaü tãretvā punad eva Sāvatthiü paccāgacchi. Caõķakālã bhikkhunã Thullanandāya bhikkhuniyā āgacchantiyā n' eva āsanaü pa¤¤āpesi, na pādodakaü pādapãņhaü pādakathalikaü upa- nikkhipi, na paccuggantvā pattacãvaraü paņiggahesi, na pāniyena āpucchi. Thullanandā bhikkhunã Caõķakāliü bhi- kkhuniü etad avoca: kissa tvaü ayye mayi āgacchantiyā n' eva āsanaü pa¤¤āpesi, na pādodakaü pādapãņhaü pādaka- thalikaü upanikkhipi, na paccuggantvā pattacãvaraü paņigga- hesi, na pāniyena āpucchãti. evaü h' etaü ayye hoti yathā taü anāthāyā 'ti. kissa pana tvaü ayye anāthā 'ti. imā maü ayye bhikkhuniyo ayaü anāthā appa¤¤ātā n' atthi imissā kāci pativattā 'ti āpattiyā adassanena ukkhipiüså 'ti. Thullanandā bhikkhunã bālā etā abyattā etā n' eva jānanti kammaü vā kammadosaü vā kammavipattiü vā kamma- sampattiü vā, mayaü kho jānāma kammam pi kammadosam pi kammavipattim pi kammasampattim pi, mayaü kho aka- taü vā kammaü kāreyyāma kataü vā kammaü kopeyyāmā 'ti lahuü lahuü bhikkhunãsaüghaü sannipātetvā Caõķakā- liü bhikkhuniü osāresi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthu- sāsanena anapaloketvā kārakasaüghaü ana¤¤āya gaõassa chandaü osāressatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã samaggena . . . osāresãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã samaggena . . . osāressati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthusāsanena anapa- loketvā kārakasaüghaü ana¤¤āya gaõassa chandaü osā- reyya, ayam pi bhikkhunã paņhamāpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. samaggo nāma saügho samānasaüvāsako samānasãmāyaü ņhito. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 232]># %<232 SUTTAVIBHAđGA. [IV. 2. 1-V. 1.>% ukkhittā nāma āpattiyā adassanena vā appaņikammena vā appaņinissaggena vā ukkhittā. dhammena vinayenā 'ti yena dhammena yena vinayena. satthusāsanenā 'ti jinasāsanena buddhasāsanena. anapaloketvā kārakasaüghan ti kammakārakasaüghaü anāpucchā. ana¤¤āya gaõassa chandan ti gaõassa chandaü ajānitvā. osāressāmãti gaõaü vā pariyesati sãmaü vā sammannati, āpatti dukkaņassa. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā. kammavācāpariyosāne āpatti saüghādisesassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. paņhamāpattikan ti . . . tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā osāreti, āpatti saü- ghādisesassa. dhammakamme vematikā . . . dhamma- kamme adhammakammasa¤¤ā osāreti, āpatti saüghādise- sassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. adhammakamme vematikā, āpatti dukkaņassa. adham- makamme adhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti kammakārakasaüghaü apaloketvā osāreti, ga- õassa chandaü jānitvā osāreti, vatte vattantiü\<1>/ osāreti, asante kammakārakasaüghe osāreti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, V. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sundarãnandā bhikkhunã abhiråpā hoti dassa- nãyā pāsādikā. manussā bhattagge Sundarãnandaü bhi- kkhuniü passitvā avassutā avassutāya Sundarãnandāya bhi- kkhuniyā aggamaggāni bhojanāni denti. Sundarãnandā bhikkhunã yāvadatthaü bhu¤jati, a¤¤ā bhikkhuniyo na cittaråpaü labhanti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Sundarãnandā avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādaniyaü bhojani- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vatte vattanti A, vatthe vattanti B, vatthe vattantan ti tecattālãsappabhede netthāravetta vattamānaü D. >/ #<[page 233]># %% yaü sahatthā paņiggahetvā khādissati bhu¤jissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Sundarãnandā bhikkhunã avassutā . . . khādati bhu¤jatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Sundarã- nandā bhikkhunã avassutā . . . khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā khādissati bhu¤jissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã avassutā avassutassa purisapugga- lassa hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sa- hatthā paņiggahetvā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, ayam pi bhikkhunã paņhamāpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. avassutā nāma sārattā apekkhavā paņibaddhacittā. avassuto nāma sāratto apekkhavā paņibaddhacitto. purisapuggalo nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchānagato vi¤¤å paņibalo sārajjituü. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni udakadantapoõaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni odano kummāso sattu maccho maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti thullaccayassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti saüghādisesassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. paņhamāpattikan ti . . . tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| udakadantapoõaü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ekato avassute khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa. uda- kadantapoõaü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ubhato avassute yakkhassa vā petassa vā paõķakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā hatthato khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti thullaccayassa. udakadantapoõaü paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ekato avassute khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. udaka- dantapoõaü paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 234]># %<234 SUTTAVIBHAđGA. [V. 2. 3-VI. 2. 1.>% anāpatti ubhato anavassutā honti, anavassuto 'ti jānantã paņigaõhāti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, VI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Sundarãnandā bhikkhunã abhiråpā hoti dassanã- yā pāsādikā. manussā bhattagge Sundarãnandaü bhikkhuniü passitvā avassutā Sundarãnandāya bhikkhuniyā aggamaggāni bhojanāni denti. Sundarãnandā bhikkhunã kukkuccāyantã na paņigaõhāti. anantarikā bhikkhunã Sundarãnandaü bhi- kkhuniü etad avoca: kissa tvaü ayye na paņigaõhāsãti. avassuto ayye 'ti. tvaü pana ayye avassutā 'ti. nāhaü avassutā 'ti. kin te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaü anavassutā. iīgh' ayye yaü te eso purisapuggalo deti khādaniyaü vā bhojaniyaü vā taü tvaü sahatthā paņiggahetvā khāda vā bhu¤ja vā 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhunã evaü vakkhati: kin te ayye . . . khāda vā bhu¤ja vā 'ti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã evaü vadeti: kin te ayye . . . khāda vā bhu¤ja vā 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave bhikkhunã evaü vakkhati: kin te ayye . . . bhu¤ja vā 'ti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã evaü vadeyya: kin te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā yato tvaü anavassutā, iīgh' ayye yan te eso purisapuggalo deti khādaniyaü vā bhojaniyaü vā taü tvaü sahatthā pa- ņiggahetvā khāda vā bhu¤ja vā 'ti, ayaü pi bhikkhunã paņha- māpattikaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādise- san ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. evaü vadeyyā 'ti: kin te ayye . . . khāda vā bhu¤ja vā 'ti uyyojeti, āpatti dukkaņassa. tassā vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 235]># %% ajjhohāre āpatti thullaccayassa. bhojanapariyosāne āpatti saüghādisesassa. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. paņhamāpattikan ti . . . tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| udakadantapoõaü paņigaõhā 'ti uyyojeti, āpatti dukkaņassa. tassā vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ekato avassute yakkhassa vā petassa vā paõķakassa vā tiracchānagatamanussaviggahassa vā hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā khāda vā bhu¤ja vā 'ti uyyojeti, āpatti dukkaņassa. tassā vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņi- gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukka- ņassa. bhojanapariyosāne āpatti thullaccayassa. udakadanta- poõaü paņigaõhā 'ti uyyojeti, āpatti dukkaņassa. tassā vaca- nena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukka- ņassa. ||2|| anāpatti anavassuto 'ti jānantã uyyojeti, kupitā na paņi- gaõhātãti uyyojeti, kulānuddayatāya na paņigaõhātãti uyyo- jeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, VII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã bhikkhunãhi saddhiü bhaõķitvā kupitā anattamanā evaü vadeti: buddhaü paccā- cikkhāmi --pa-- sikkhaü paccācikkhāmi. kiü nu 'mā 'va samaõiyo yā samaõiyo Sakyadhãtaro. sant' a¤¤āpi sama- õiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tās' āhaü santike brahmacariyaü carissāmãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã bhikkhunã kupitā anattamanā evaü vakkhati: buddhaü . . . carissā- mãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã kupitā anattamanā evaü vadeti: buddhaü . . . carissāmãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã kupitā anattamanā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 236]># %<236 SUTTAVIBHAđGA. [VII. 1-2. 1.>% evaü vakkhati: buddhaü . . . carissāmãti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã kupitā anattamanā evaü vadeyya: buddhaü paccācikkhāmi --pa-- sikkhaü paccācikkhā- mi; kiü nu 'mā 'va samaõiyo yā samaõiyo Sakyadhãtaro; sant' a¤¤āpi samaõiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, {tās' āhaü} santike brahmacariyaü carissāmãti: sā bhikkhunã bhikkhunãhi evam assa vacanãyā: māyye kupitā anattamanā evaü avaca: buddhaü . . . carissāmãti. abhiram' ayye,\<1>/ svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaü sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. eva¤ ca sā bhikkhunã bhikkhunãhi vucca- mānā tath' eva paggaõheyya, sā bhikkhunã bhikkhunãhi yāvatatiyaü samanubhāsitabbā tassa paņinissaggāya. yāva- tatiya¤ ce samanubhāsiyamānā taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyya, ayam pi bhikkhunã yāvata- tiyakaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. kupitā anattamanā 'ti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. evaü vadeyyā 'ti: buddhaü . . . carissāmãti. sā bhikkhunãti yā sā evaüvādinã bhikkhunã. bhikkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: māyye kupitā . . . antakiriyāyā 'ti. dutiyam pi vattabbā, tatiyam pi vattabbā. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sutvā na vadanti, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã saüghamajjham pi ākaķķhitvā vattabbā: māyye kupitā anattamanā evaü avaca: buddhaü paccācikkhāmi dhammaü paccācikkhāmi saüghaü paccācikkhāmi sikkhaü paccācikkhāmi . . . anta- kiriyāyā 'ti. dutiyam pi vattabbā, tatiyam pi vattabbā. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã samanubhāsitabbā. eva¤ ca pana bhikkhave samanubhāsitabbā. byattāya bhikkhuniyā paņibalāya saügho ¤āpetabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā bhikkhunã kupitā anattamanā evaü vadeti: buddhaü . . . carissāmãti. sā taü vatthuü na paņinissajjati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannāmaü bhikkhu- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 abhirammayye AB constantly. >/ #<[page 237]># %% niü samanubhāseyya tassa vatthussa paņinissaggāya. esā ¤atti. suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā . . . na paņinissajjati. saügho itthannāmaü bhikkhuniü samanu- bhāsati tassa vatthussa paņinissaggāya. yassā ayyāya khama- ti itthannāmāya bhikkhuniyā samanubhāsanā tassa vatthussa paņinissaggāya sā tuõh' assa. yassā na kkhamati sā bhāseyya. dutiyam pi etam atthaü vadāmi --pa-- tatiyam pi etam atthaü vadāmi --pa--. samanubhaņņhā saüghena itthannā- mā bhikkhunã tassa vatthussa paņinissaggāya. khamati . . . dhārayāmãti. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā. kam- mavācāpariyosāne āpatti saüghādisesassa. saüghādisesaü ajjhāpajjantiyā ¤attiyā dukkaņaü dvãhi kammavācāhi thulla- ccayā paņippassambhanti. ayam pãti purimāyo upādāya vuccati. yāvatatiyakan ti yāvatatiyaü samanubhāsanāya āpajjati na saha vatthujjhācārā. nissāraõãyan ti saüghamhā nissāriyati. saüghādiseso 'ti --pa-- tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā na paņinissajjati, āpatti saüghādisesassa. dhammakamme vematikā . . . dhammakamme adhammakammasa¤¤ā na paņinissajjati, āpatti saüghādisesassa. adhammakamme dhammakamma- sa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematikā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti asamanubhāsantiyā, paņinissajjantiyā, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, VIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena {Caõķakālã} bhikkhunã kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatā kupitā anattamanā evaü vadeti: chandagāminiyo \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 238]># %<238 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 1-2.>% ca bhikkhuniyo dosagāminiyo ca bhikkhuniyo mohagāminiyo ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã bhikkhunã kismi¤cid eva . . . evaü vakkhati . . . ca bhikkhuniyo 'ti --pa--. saccaü kira bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã kismi¤cid eva . . . evaü vadeti . . . ca bhikkhuniyo 'ti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã kismi¤cid eva . . . evaü vakkhati . . . ca bhikkhuniyo 'ti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatā kupitā anattamanā evaü vadeyya: chandagāminiyo ca bhikkhuniyo --pa-- bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo 'ti, sā bhikkhunã bhikkhunãhi evam assa vacanãyā: māyye kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatā kupitā anattamanā evaü avaca: chandagāminiyo ca bhikkhuniyo --pa-- bhayagā- miniyo ca bhikkhuniyo 'ti. ayyā kho chandāpi gaccheyya dosāpi gaccheyya mohāpi gaccheyya bhayāpi gaccheyyā 'ti. eva¤ ca sā bhikkhunã bhikkhunãhi vuccamānā tath' eva paggaõheyya, sā bhikkhunã bhikkhunãhi yāvatatiyaü sama- nubhāsitabbā tassa paņinissaggāya. yāvatatiya¤ ce samanu- bhāsiyamānā taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyya, ayam pi bhikkhunã yāvatatiyakaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. kismi¤cid eva adhikaraõe 'ti, adhikaraõan nāma cattāri adhikaraõāni vivādādhikaraõaü anuvādādhikaraõaü āpattā- dhikaraõaü kiccādhikaraõaü. paccākatā nāma parājitā vuccati.\<1>/ kupitā anattamanā 'ti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. evaü vadeyyā 'ti: chandagāminiyo ca bhikkhuniyo --pa-- bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo 'ti. sā bhikkhunãti yā sā evaüvādinã bhikkhunã. bhikkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: māyye kismi¤cid eva . . . bhayāpi gaccheyyā 'ti. dutiyam pi vattabbā. tatiyam pi vattabbā . . . (see VII.2.1-3. Instead of māyye kupitā etc. read māyye \<-------------------------------------------------------------------------- 1 The MSS. (AB) read, in the explanation of paccākatā, pārājikā vuccati (see also Minayeff Prāt. p. 101), but this must be wrong, because a person who has been found guilty of a pārājika offence is excluded form the Order, and cannot afterwards incur a saüghādisesa offence.I think we must read parājitā. >/ #<[page 239]># %% kismi¤cid eva etc.; instead of ayaü itthannāmā bhikkhunã kupitā etc., ayaü itthannāmā bhikkhunã kismi¤cid eva etc.) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| SAũGHâDISESA, IX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhuniyā antevāsibhikkhu- niyo saüsaņņhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhi- kkhunãsaüghassa vihesikā a¤¤ama¤¤issā vajjapaņicchādikā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo saüsaņņhā viharissanti . . . vajjapaņicchādikā 'ti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo saüsaņņhā viharanti . . . vajjapaņicchādikā 'ti. saccaü bhagavā. viga- rahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhu- niyo saüsaņņhā viharissanti . . . vajjapaņicchādikā 'ti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: bhikkhuniyo pan' eva saüsaņņhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunãsaüghassa vihesikā a¤¤am- a¤¤issā vajjapaņicchādikā. tā bhikkhuniyo bhikkhunãhi evam assu vacanãyā: bhaginiyo kho saüsaņņhā viharanti . . . vajjapaņicchādikā. viviccath' ayye, viveka¤ ¤eva bha- ginãnaü saügho vaõõetãti. eva¤ ca tā bhikkhuniyo bhi- kkhunãhi vuccamānā tath' eva paggaõheyyuü, tā bhikkhu- niyo bhikkhunãhi yāvatatiyaü samanubhāsitabbā tassa paņi- nissaggāya. yāvatatiya¤ ce samanubhāsiyamānā taü paņi- nissajjeyyuü, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyyuü, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaü dhammaü āpannā nissā- raõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| bhikkhuniyo pan' evā 'ti upasampannāyo vuccanti. saüsaņņhā viharantãti, saüsaņņhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saüsaņņhā viharanti. pāpācārā 'ti pāpakena ācārena samannāgatā. pāpasaddā 'ti pāpakena kittisaddena abbhuggatā. pāpasilokā 'ti pāpakena micchājãvena jãvitaü kappenti. bhikkhunãsaüghassa vihesikā 'ti a¤¤ama¤¤issā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 240]># %<240 SUTTAVIBHAđGA. [IX. 2. 1-X. 1.>% kamme kariyamāne paņikkosanti. a¤¤ama¤¤issā vajjapa- ņicchādikā 'ti a¤¤ama¤¤aü vajjaü paņicchādenti. tā bhikkhuniyo 'ti yā tā saüsaņņhā bhikkhuniyo. bhikkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: bhaginiyo kho saüsaņņhā viharanti . . . vaõõetãti. dutiyam pi vattabbā. tatiyam pi vattabbā . . . (see VII.2.1. Instead of māyye kupitā etc. read bhaginiyo kho saüsaņņhā etc.; instead of sā bhikkhunã, paņinissajjati read tā bhikkhuniyo, paņinissajjanti. Instead of ayaü itthannāmā bhikkhunã: itthannāmā ca itthannāmā ca bhi- kkhuniyo saüsaņņhā viharanti . . . tā taü v- na paņi- nissajjanti . . . itthannāma¤ ca itthannāma¤ ca bhikkhuniyo samanubhāseyyā . . . itthannāmāya ca itthannāmāya ca bhi- kkhunãnaü) . . . saüghādisesaü ajjhāpajjantãnaü ¤attiyā dukkaņaü dvãhi kammavācāhi thullaccayā paņippassambhanti. dve tisso ekato samanubhāsitabbā. tat' uttari na samanu- bhāsitabbā. imāpi bhikkhuniyo 'ti purimāyo upādāya vuccanti. yāvatatiyakan ti yāvatatiyaü samanubhāsanāya āpajjanti na saha vatthujjhācārā. nissāraõãyan ti saüghamhā nissāriyati.\<1>/ saüghādiseso 'ti --pa-- tena pi vuccati saüghādiseso 'ti. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā na paņinissajjanti . . . (see Saügh. VII.2.2) . . . adhammakamme adhamma- kammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti asamanubhāsantãnaü, paņinissajjantãnaü, ummatti- kānaü, ādikammikānan ti. ||3||2|| SAũGHâDISESA, X. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã saüghena samanu- bhaņņhā bhikkhuniyo evaü vadeti: saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha. santi saüghe a¤¤āpi bhikkhuniyo evācārā evaüsaddā evaüsilokā bhikkhu- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Correct: saüghamhā nissāriyanti. >/ #<[page 241]># %% nãsaüghassa vihesikā a¤¤ama¤¤issā vajjapaņicchādikā, tā saügho na ki¤ci āha. tumha¤ ¤eva saügho u¤¤āya paribha- vena akkhantiyā vebhassiyā\<1>/ dubbalyā evam āha: bhaginiyo kho saüsaņņhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhi- kkhunãsaüghassa vihesikā a¤¤ama¤¤issā vajjapaņicchādikā. viviccath' ayye, viveka¤ ¤eva bhaginãnaü saügho vaõõetãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā saüghena samanubhaņņhā bhikkhuniyo evaü vakkhati: saüsaņņhā 'va . . . vaõõetãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã saüghena samanubhaņņhā bhikkhuniyo evaü vadeti: saüsaņņhā 'va . . . vaõõetãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã saüghena samanubhaņņhā bhikkhuniyo evaü vakkhati: saü- saņņhā 'va . . . vaõõetãti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã evaü vadeyya: saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha; santi saüghe a¤¤āpi bhikkhuniyo evācārā evaüsaddā evaüsilokā bhikkhunãsaüghassa vihesikā a¤¤ama¤¤issā vajjapaņicchā- dikā, tā saügho na ki¤ci āha; tumha¤ ¤eva saügho u¤¤āya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evam āha: bhaginiyo kho saüsaņņhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunãsaüghassa vihesikā a¤¤ama¤¤issā vajja- paņicchādikā; viviccath' ayye, viveka¤ ¤eva bhaginãnaü saügho vaõõetãti: sā bhikkhunã bhikkhunãhi evam assa vacanãyā: māyye evaü avaca: saüsaņņhā 'va . . . vaõõetãti. eva¤ ca sā bhikkhunã bhikkhunãhi vuccamānā tath' eva paggaõheyya, sā bhikkhunã bhikkhunãhi yāvatatiyaü sam- anubhāsitabbā tassa paņinissaggāya. yāvatatiya¤ ce sam- anubhāsiyamānā taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyya, ayam pi bhikkhunã yāvatatiyakaü dhammaü āpannā nissāraõãyaü saüghādisesan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. evaü vadeyyā 'ti: saüsaņņhā 'va . . . tumha¤ ¤eva saügho u¤¤āyā 'ti ava¤¤āya. paribhavenā 'ti pāribhavyatā. akkhantiyā 'ti kopena. vebhassiyā 'ti vibhassikatā. dubbalyā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vebhassiyā AB, vebhayiyā D, vebhassā Minayeff Prātim. p. 100, vebhavissa, ibid. p. 102. >/ #<[page 242]># %<242 SUTTAVIBHAđGA. [X. 2.>% 'ti appakkhatā. evam āha: bhaginiyo kho saüsatthā . . . vaõõetãti. sā bhikkhunãti yā sā evaüvādinã bhikkhunã. bhikkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: māyye evaü avaca: saüsaņņhā 'va . . . vaõõetãti. dutiyam pi vattabbā. tatiyam pi vattabbā . . . (see VII.2.1-3. Instead of māyye kupitā etc. read māyye evaü avaca etc. Read: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā bhikkhunã saüghena samanubhaņņhā bhikkhu- niyo evaü vadeti: saüsaņņhā 'va etc.) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| uddiņņhā kho ayyāyo sattarasa saüghādisesā dhammā, nava paņhamāpattikā, aņņha yāvatatiyakā, yesaü bhikkhunã a¤¤a- taraü vā a¤¤ataraü vā āpajjitvā\<1>/ tāya bhikkhuniyā ubhato- saüghe pakkhamānattaü caritabbaü. ciõõamānattā bhi- kkhunã\<2>/ yattha siyā vãsatigaõo bhikkhunãsaügho, tattha sā bhikkhunã abbhetabbā. ekāya pi ce ånavãsatigaõo bhikkhu- nãsaügho taü bhikkhuniü abbheyya, sā ca bhikkhunã anabbhitā tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaü tattha sāmãci. tatth' ayyāyo pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etth' ayyāyo, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. sattarasakaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 a¤¤- vā a¤¤- vā āpajjati the two MSS. I have written āpajjitvā, which correction is supported both by the corresponding passage of the Bhikkhuvibhaīga (vol. iii. p.186) and by the finishing sentence of the Pārājika division. 2 ciõõaümānattāya bhikkhuniyā AB. I have written ciõõaümānattāya bhikkhunã; see vol. iii. p. 186 >/ #<[page 243]># %< 243>% Ime kho pan' ayyāyo tiüsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaü āgacchanti. NISSAGGIYA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bahupatte sannica- yaü karonti. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo bahupatte sannicayaü karissanti. pattavaõijjaü vā bhikkhu- niyo karissanti āmattikāpaõaü vā pasāressantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo pattasannicayaü karis- santãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhi- kkhuniyo pattasannicayaü karontãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . karissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pattasannicayaü kareyya, nissa- ggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. patto nāma dve pattā ayopatto mattikāpatto. tayo pattassa vaõõā, ukkaņņho patto majjhimo patto omako patto. ukkaņņho nāma patto aķķhāëhakodanaü gaõhāti catubhāgaü khādanaü vā tadåpiyaü vā bya¤janaü. majjhimo nāma patto nāëiko- danaü gaõhāti catubhāgaü khādanaü tadåpiyaü bya¤janaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 244]># %<244 SUTTAVIBHAđGA. [I. 2. 1-2.>% omako nāma patto patthodanaü gaõhāti catubhāgaü khāda- naü tadåpiyaü bya¤janaü. tato ukkaņņho apatto, omako apatto. sannicayaü kareyyā 'ti anadhiņņhito avikappito. nissaggiyo hotãti, saha aruõuggamanā nissaggiyo hoti nissajjitabbo saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbo. tāya bhikkhuniyā saüghaü upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā vuķķhānaü bhikkhunãnaü pāde vanditvā ukkuņikaü nisã- ditvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: ayaü me ayye patto rattātikkanto nissaggiyo, imāhaü saüghassa nissajjāmãti. nissajjitvā āpatti desetabbā. byattāya bhi- kkhuniyā paņibalāya āpatti paņiggahetabbā. nissaņņhapatto dātabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü patto itthannā- māya bhikkhuniyā nissaggiyo saüghassa nissaņņho. yadi saüghassa pattakallaü, saügho imaü pattaü itthannāmāya bhikkhuniyā dadeyyā 'ti. tāya bhikkhuniyā sambahulā bhikkhuniyo upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā vuķķhānaü bhikkhunãnaü pāde vanditvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jaliü paggahetvā evam assu vacanãyā: ayaü me ayyāyo patto rattātikkanto nissaggi- yo, imāhaü ayyānaü nissajjāmãti. nissajjitvā āpatti dese- tabbā. byattāya bhikkhuniyā paņibalāya āpatti paņiggahe- tabbā. nissaņņhapatto dātabbo: suõantu me ayyāyo. ayaü patto itthannāmāya bhikkhuniyā nissaggiyo ayyānaü nis- saņņho. yadi ayyānaü pattakallaü, ayyāyo imaü pattaü itthannāmāya bhikkhuniyā dadeyyun ti. tāya bhikkhuniyā ekaü bhikkhuniü upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyā: ayaü me ayye patto rattā- tikkanto nissaggiyo, imāhaü ayyāya nissajjāmãti. nissajjitvā āpatti desetabbā. tāya bhikkhuniyā āpatti paņiggahetabbā. nissaņņhapatto dātabbo: imaü pattaü ayyāya dammãti. ||1|| rattātikkante atikkantasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. rattātikkante vematikā, nissaggiyaü pācittiyaü. rattā- tikkante anatikkantasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. ana- dhiņņhite adhiņņhitasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. avi- kappite vikappitasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. avissajjite \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 245]># %% vissajjitasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. anaņņhe naņņhasa¤¤ā, avinaņņhe vinaņņhasa¤¤ā, abhinne bhinnasa¤¤ā, avilutte vi- luttasa¤¤ā, nissaggiyaü pācittiyaü. nissaggiyaü pattaü anissajjitvā paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. rattānatikkante atikkantasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. rattānatikkante vematikā, āpatti dukkaņassa. rattānatikkante anatikkantasa¤¤ā, anā- patti. ||2|| anāpatti anto aruõaü adhiņņheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati bhijjati acchinditvā gaõhanti vissāsaü gaõhanti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo nissaņņhapattaü na denti. bhagavato . . . ārocesuü. na bhikkhave nissaņņhapatto na dātabbo. yā na dadeyya, āpatti dukkaņassā 'ti. ||3|| NISSAGGIYA, II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sama- yena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaü vutthā Sāvatthiü agamaüsu vattasampannā iriyāpathasampannā duccolā låkhacãvarā. upāsakā tā bhikkhuniyo passitvā imā bhikkhuniyo vattasampannā . . . låkhacãvarā, imā bhikkhu- niyo\<1>/ acchinnā bhavissantãti bhikkhunãsaüghassa akālacãva- raü adaüsu. Thullanandā bhikkhunã amhākaü kaņhinaü atthataü, kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpesi. upāsakā tā bhikkhuniyo passitvā etad avocuü: ap' ayyāhi cãvaraü laddhan ti. na mayaü āvuso cãvaraü labhāma, ayyā Thullanandā amhākaü kaņhinaü atthataü, kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpesãti. upāsakā ujjhāyanti khãyanti vipā- centi: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpessatãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü upāsakānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā . . . bhājāpessatãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato \<-------------------------------------------------------------------------- 1 imā bh- B (after "låkhacãvarā"), imāpi bh- A. >/ #<[page 246]># %<246 SUTTAVIBHAđGA. [II. 1-III. 1.>% x . . . ārocesuü. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . bhājāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhu- nã . . . bhājāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaü pācitti- yan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. akālacãvaraü nāma anatthate kaņhine ekādasa māse uppan- naü, atthate kaņhine satta māse uppannaü. kāle pi ādissa dinnaü, etaü akālacãvaraü nāma. kālacãvaran ti adhiņņha- hitvā bhājāpeti, payoge dukkaņaü, paņilābhena nissaggiyaü hoti nissajjitabbaü saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbaü: idaü me ayye akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpitaü nissa- ggiyaü. imāhaü saüghassa nissajjāmãti --pa-- dadeyyā 'ti --pa-- dadeyyuü --pa-- ayyāya dammãti. ||1|| akālacãvare akālacãvarasa¤¤ā kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpeti, nissaggiyaü pācittiyaü. akālacãvare vematikā . . . āpatti dukkaņassa. akālacãvare kālacãvarasa¤¤ā . . . anāpatti. kālacãvare akālacãvarasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. kālacãvare vematikā, āpatti dukkaņassa. kālacãvare kālacã- varasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti akālacãvaraü akālacãvarasa¤¤ā bhājāpeti, kālacã- varaü kālacãvarasa¤¤ā bhājāpeti, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||2|| NISSAGGIYA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã a¤¤atarissā bhikkhu- niyā saddhiü cãvaraü parivattetvā\<1>/ paribhu¤jati. atha kho sā bhikkhunã taü cãvaraü saüharitvā\<2>/ nikkhipi. Thulla- nandā bhikkhunã taü bhikkhuniü etad avoca: yan te ayye \<-------------------------------------------------------------------------- 1 NISSAGGIYA, 3-1, parivaņņetvā, parivaņņitaü AB constantly. 2 saügharitvā AB. I have written saüharitvā. Comp. Mahāvagga, I. 25.10 and Various Readings, vol. i. p. 368. >/ #<[page 247]># %% mayā saddhiü cãvaraü parivattitaü kahan taü cãvaran ti. atha kho sā bhikkhunã taü cãvaraü nãharitvā Thullanandāya bhikkhuniyā dassesi. Thullanandā bhikkhunã taü bhikkhu- niü etad avoca: hand' ayye tuyhaü cãvaraü, āhara metaü cãvaraü; yaü tuyhaü tuyham ev' etaü, yaü mayhaü mayham ev' etaü; āhara metaü, sakaü paccāharā 'ti acchindi. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā bhikkhuniyā sad- dhiü cãvaraü parivattetvā acchindissatãti. atha kho tā bhi- kkhuniyo bhikkhånaü . . . ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . acchindatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . acchindissati. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā saddhiü cãvaraü pa- rivattetvā sā pacchā evaü vadeyya: hand' ayye tuyhaü cãvaraü, āhara metaü cãvaraü; yaü tuyhaü tuyham ev' etaü, yaü mayhaü mayham ev' etaü; āhara metaü, sakaü paccāharā 'ti acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā saddhin ti a¤¤āya bhikkhuniyā saddhiü. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. parivattetvā 'ti parittena vā vipulaü vipulena vā parittaü. acchindeyyā 'ti sayaü acchindati, nissaggiyaü pācittiyaü. acchindāpeyyā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti dukkaņassa. sakiü āõattā bahukam pi acchindati, nissaggiyaü hoti nissajji- tabbaü saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbaü: idaü me ayye cãvaraü bhikkhuniyā saddhiü parivattetvā acchinnaü nissaggiyaü. imāhaü saüghassa nissajjāmãti --pa-- dadeyyā 'ti --pa-- dadeyyuü --pa-- ayyāya dammãti. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā cãvaraü parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaü pācittiyaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 248]># %<248 SUTTAVIBHAđGA. [III. 2. 2-IV. 1.>% upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasam- pannasa¤¤ā . . . nissaggiyaü pācittiyaü. a¤¤aü parikkhā- raü parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukka- ņassa. anupasampannāya saddhiü cãvaraü vā a¤¤aü vā parikkhāraü parivattetvā acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti sā vā deti tassā vā vissāsentã gaõhāti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| NISSAGGIYA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã gilānā hoti. atha kho a¤¤ataro upāsako yena Thullanandā bhikkhunã ten' upa- saükami, upasaükamitvā Thullanandaü bhikkhuniü etad avoca: kin te ayye aphāsu, kiü āhariyatå 'ti. sappinā me āvuso attho 'ti. atha kho so upāsako a¤¤atarassa āpaõikassa gharā kahāpaõassa sappiü āharitvā Thullanandāya bhikkhu- niyā adāsi. Thullanandā bhikkhunã na me āvuso sappinā attho, telena me attho 'ti. atha kho so upāsako yena so āpaõiko ten' upasaükami, upasaükamitvā taü āpaõikaü etad avoca: na kir' ayyo ayyāya sappinā attho, telena attho. handa te sappiü, telaü me dehãti. sace mayaü ayyo vikkã- taü bhaõķaü puna āharissāma,\<1>/ kadā amhākaü bhaõķaü vikkāyissati. sappissa kayena sappi haņaü, telassa kayaü āhara, telaü harissasãti. atha kho so upāsako ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā a¤¤aü vi¤¤āpetvā a¤¤aü vi¤¤āpessatãti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa upāsakassa . . . vipācentassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti . . . atha kho tā bhikkhuniyo bhi- kkhånaü . . . ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã a¤¤aü vi¤¤ā- petvā a¤¤am vi¤¤āpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho \<-------------------------------------------------------------------------- 1 puna āharissāma AB; in the corresponding passage V.1 the MSS. read puna ādiyissāma. >/ #<[page 249]># %% bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhu- nã . . . vi¤¤āpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤aü vi¤¤āpetvā a¤¤aü vi¤¤ā- peyya, {nissaggiyaü} pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤aü vi¤¤āpetvā 'ti yaü ki¤ci vi¤¤āpetvā. a¤¤aü vi¤¤āpeyyā 'ti taü ņhapetvā a¤¤aü vi¤¤āpeti, payoge dukkaņaü, paņilābhena nissaggiyaü hoti nissajjitabbaü saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbaü: idaü me ayye a¤¤aü vi¤¤ā- petvā a¤¤aü vi¤¤āpitaü nissaggiyaü, imāhaü saüghassa nissajjāmãti --pa-- dadeyyā 'ti --pa-- dadeyyuü --pa-- ayyāya dammãti. ||1|| a¤¤e a¤¤asa¤¤ā a¤¤aü vi¤¤āpeti, nissaggiyaü pācittiyaü. a¤¤e vematikā . . . a¤¤e ana¤¤asa¤¤ā . . . nissaggiyaü pācittiyaü. ana¤¤e a¤¤asa¤¤ā ana¤¤aü vi¤¤āpeti, āpatti dukkaņassa. ana¤¤e vematikā ana¤¤aü vi¤¤āpeti, āpatti dukkaņassa. ana¤¤e ana¤¤asa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti ta¤ c' eva vi¤¤āpeti a¤¤a¤ ca vi¤¤āpeti, āni- saüsaü dassetvā vi¤¤āpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| NISSAGGIYA, V. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã gilānā hoti. atha kho a¤¤ataro upāsako yena Thullanandā bhikkhunã ten' upasaü- kami, upasaükamitvā Thullanandaü bhikkhuniü etad avoca: kacci ayye khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. na me āvuso khamanãyaü na yāpanãyan ti. amukassa ayye āpaõikassa ghare kahāpaõaü nikkhipissāmi, tato yaü iccheyyāsi taü āharāpeyyāsãti. Thullanandā bhikkhunã a¤¤ataraü sikkha- mānaü āõāpesi: gaccha sikkhamāne amukassa āpaõikassa gharā kahāpaõassa telaü āharā 'ti. atha kho sā sikkhamānā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 250]># %<250 SUTTAVIBHAđGA. [V. 1-VI. 1.>% tassa āpaõikassa gharā kahāpaõassa telaü āharitvā Thulla- nandāya bhikkhuniyā adāsi. Thullanandā bhikkhunã na me sikkhamāne telena attho, sappinā me attho 'ti. atha kho sā sikkhamānā yena so āpaõiko ten' upasaükami, upasaüka- mitvā taü āpaõikaü etad avoca: na kira āvuso ayyāya telena attho, sappinā attho. handa te telaü, sappiü me dehãti. sace mayaü ayye vikkãtaü bhaõķaü puna ādiyissāma . . . telassa kayena telaü haņaü, sappissa kayaü āhara, sappiü harissasãti. atha kho sā sikkhamānā rodantã aņņhāsi. bhi- kkhuniyo taü sikkhamānaü etad avocuü: kissa tvaü sikkhamāne rodasãti. atha kho sā sikkhamānā bhikkhunã- naü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā a¤¤aü cetā- petvā a¤¤aü cetāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . (see IV.1. Instead of vi¤¤āpetvā etc. read cetāpetvā) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤aü cetāpetvā a¤¤aü cetā- peyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤aü cetāpetvā 'ti yaü ki¤ci cetāpetvā . . .\<1>/ (see IV.2. Instead of vi¤¤āp- read cetāp-) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| NISSAGGIYA, VI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena upāsakā bhikkhunãsaüghassa cãvaratthāya chanda- kaü\<2>/ saüharitvā\<3>/ a¤¤atarassa pāvārikassa ghare parikkhāraü nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avocuü: amu- kassa ayye pāvārikassa ghare cãvaratthāya parikkhāro ni- kkhitto. tato cãvaraü āharāpetvā bhājethā 'ti. bhikkhu- niyo tena parikkhārena bhesajjaü cetāpetvā paribhu¤jiüsu. upāsakā jānitvā ujjhāyanti --pa--. kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saü- ghikena a¤¤aü cetāpessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü upāsakānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo \<-------------------------------------------------------------------------- 1 NISSAGGIYA, 5.-2, payoge payoge d- AB. 2 Buddh.: chandakan ti idaü nāma dhammakiccaü karissāma yaü sakkotha taü dethā 'ti evaü paresaü chanda¤ ca ruci¤ ca uppādetvā gahitaparikkhārass' etaü adhivacanaü. 3 saügharitvā the two MSS. See the note on Niss. 3.1. >/ #<[page 251]># %% appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo . . . cetāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . cetāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . cetāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena a¤¤aü cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikenā 'ti a¤¤ass' atthāya dinnena. saüghikenā 'ti saüghassa na gaõassa na ekabhikkhuniyā. a¤¤aü cetāpeyyā 'ti yamatthāya dinnaü taü ņhapetvā a¤¤aü cetāpeti. payoge dukkaņaü, paņilābhena nissaggiyaü hoti nissajjitabbaü saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbaü: idaü me ayye a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghi- kena a¤¤aü cetāpitaü nissaggiyaü, imāhaü saüghassa nissajjāmãti --pa-- dadeyyā 'ti --pa-- dadeyyuü --pa-- ayyāya dammãti. ||1|| a¤¤adatthike a¤¤adatthikasa¤¤ā a¤¤aü cetāpeti, nissaggi- yaü pācittiyaü. a¤¤adatthike vematikā . . . a¤¤adatthike ana¤¤adatthikasa¤¤ā . . . nissaggiyaü pācittiyaü. nissa- ņņhaü paņilabhitvā yathādāne upanetabbaü. ana¤¤adatthike a¤¤adatthikasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ana¤¤adatthike ve- matikā, āpatti dukkaņassa. ana¤¤adatthike ana¤¤adatthi- kasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti sesakaü upaneti, sāmike apaloketvā upaneti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| NISSAGGIYA, VII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena upāsakā bhikkhunãsaüghassa cãvaratthāya chanda- kaü saüharitvā\<1>/ a¤¤atarassa pāvārikassa ghare parikkhāraü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saügharitvā A, saüghakaritvā B. The same in Nissaggiya, 8. >/ #<[page 252]># %<252 SUTTAVIBHAđGA. [VII. 1-VIII. 1.>% nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avocuü: amu- kassa ayye pāvārikassa ghare cãvaratthāya parikkhāro ni- kkhitto. tato cãvaraü āharāpetvā bhājethā 'ti. bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayam pi yācitvā bhesajjaü cetāpetvā paribhu¤jiüsu. upāsakā jānitvā ujjhāyanti khãyanti vipā- centi: kathaü hi nāma bhikkhuniyo a¤¤adatthikena pa- rikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena saüyācikena a¤¤aü cetāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . cetāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . cetā- pessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena saüyācikena a¤¤aü cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikenā 'ti . . . saüghikenā 'ti . . . saüyācikenā 'ti sayaü yācitvā. a¤¤aü cetāpeyyā 'ti . . . (see VI.2.1-3. After saüghikena insert saüyācikena) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| NISSAGGIYA, VIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarassa pågassa pariveõavāsikā bhikkhuniyo yāguyā kilamanti. atha kho so pågo bhikkhunãnaü yāgu- atthāya chandakaü saüharitvā a¤¤atarassa āpaõikassa ghare parikkhāraü nikkhipitvā bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avoca: amukassa ayye āpaõikassa ghare yāguatthāya pa- rikkhāro nikkhitto, tato taõķulaü āharāpetvā yāguü pacā- petvā paribhu¤jathā 'ti. bhikkhuniyo tena parikkhārena bhesajjaü cetāpetvā paribhu¤jiüsu. atha kho so pågo jānitvā ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena mahājanikena a¤¤aü cetāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . cetāpentãti. saccaü bha- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 253]># %% gavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave bhikkhuniyo . . . cetāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena mahājanikena a¤¤aü cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikenā 'ti a¤¤ass' atthāya dinnena. mahājanikenā 'ti gaõassa na saüghassa na ekabhikkhu- niyā. a¤¤aü cetāpeyyā 'ti . . . (see VI.2.1-3. Instead of saüghikena read mahājanikena) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| NISSAGGIYA, IX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarassa pågassa pariveõavāsikā bhikkhuniyo . . . (see VIII.1) . . . paribhu¤jathā 'ti. bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayam pi yācitvā bhesajjaü cetāpetvā paribhu¤jiüsu. atha kho so pågo jānitvā . . . (see VIII.1. After mahājanikena insert saüyācikena) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena mahājanikena saüyācikena a¤¤aü cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikenā 'ti . . . ma- hājanikenā 'ti . . . saüyācikenā 'ti sayaü yācitvā. a¤¤aü cetāpeyyā 'ti . . . (see VI.2.1-3. Instead of saüghikena read mahājanikena saüyācikena) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 254]># %<254 SUTTAVIBHAđGA. [X. 1-2.>% NISSAGGIYA, X. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã bahussutā hoti bhā- õikā visāradā paņņhā\<1>/ dhammiü kathaü kātuü. bahå manussā Thullanandaü bhikkhuniü payirupāsanti. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhuniyā pariveõaü udriyati.\<2>/ manussā Thullanandaü bhikkhuniü etad avocuü: kiss' idaü vo ayye pariveõaü udriyatãti. n' atth' āvuso dāyakā n' atthi kārakā 'ti. atha kho te manussā Thulla- nandāya bhikkhuniyā pariveõatthāya chandakaü saüharitvā\<3>/ Thullanandāya bhikkhuniyā parikkhāraü adaüsu.\<4>/ Thulla- nandā bhikkhunã tena ca parikkhārena sayam pi yācitvā bhesajjaü cetāpetvā paribhu¤ji. manussā jānitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena puggalikena {saüyācikena} a¤¤aü cetāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . cetāpetãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã . . . cetāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena puggalikena saüyācikena a¤¤aü cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikenā 'ti . . . puggalikenā 'ti ekāya bhikkhuniyā na saüghassa na gaõassa. saüyācikenā 'ti sayaü yācitvā. a¤¤aü cetāpeyyā 'ti . . . (as above; read constantly pugga- likena saüyācikena) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņhā A, maņņhā B. Comp. vol. iii, p. 278. 2 undriyati, undriyatãti AB, udriyatãti D. Comp. Mahāvagga, III.8.1. 3 saügharitvā AB. 4 parikkhāraü (before adaüsu) deest A. >/ #<[page 255]># %% NISSAGGIYA, XI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã bahussutā hoti bhāõikā visāradā paņņhā\<1>/ dhammiü kathaü kātuü. atha kho rājā Pasenadi Kosalo sãtakāle mahagghaü kambalaü pāru- pitvā yena Thullanandā bhikkhunã ten' upasaükami, upa- saükamitvā Thullanandaü bhikkhuniü abhivādetvā ekam- antaü nisãdi. ekamantaü nisinnaü kho rājānaü Pasena- diü Kosalaü Thullanandā bhikkhunã dhammiyā kathāya . . . sampahaüsesi. atha kho rājā Pasenadi Kosalo Thulla- nandāya bhikkhuniyā dhammiyā kathāya . . . sampahaüsito Thullanandaü bhikkhuniü etad avoca: vadeyyāsi ayye yena attho 'ti. sace me tvaü mahārāja dātukāmo 'si, imaü kambalaü dehãti. atha kho rājā Pasenadi Kosalo Thulla- nandāya bhikkhuniyā kambalaü datvā uņņhāyāsanā Thulla- nandaü bhikkhuniü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkā- mi. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: mahicchā imā bhikkhuniyo asantuņņhā. kathaü hi nāma rājānaü kamba- laü vi¤¤āpessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü ma- nussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā rājānaü kambalaü vi¤¤āpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã rājānaü kambalaü vi¤¤āpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã rājānaü kambalaü vi¤¤āpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddi- santu: garupāvuraõaü pana bhikkhuniyā cetāpentiyā ca- tukkaüsaparamaü cetāpetabbaü. tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| garupāvuraõaü nāma yaü ki¤ci sãtakāle pāvuraõaü. cetāpentiyā 'ti vi¤¤āpentiyā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņhā AB. >/ #<[page 256]># %<256 SUTTAVIBHAđGA. [XI. 2. 1-XII. 1.>% catukkaüsaparamaü cetāpetabban ti soëasakahāpaõaggha- nakaü cetāpetabbaü. tato ce uttari cetāpeyyā 'ti, tat' uttari vi¤¤āpeti, payoge dukkaņaü, paņilābhena nissaggiyaü hoti nissajjitabbaü saüghassa vā gaõassa vā ekabhikkhuniyā vā. eva¤ ca pana bhikkhave nissajjitabbaü: idaü me ayye garupāvuraõaü atirekacatukkaüsaparamaü cetāpitaü nissaggiyaü. imāhaü saüghassa nissajjāmãti --pa-- dadeyyā 'ti --pa-- da- deyyuü --pa-- ayyāya dammãti. ||1|| atirekacatukkaüse atirekasa¤¤ā cetāpeti, nissaggiyaü pā- cittiyaü. atirekacatukkaüse vematikā . . . atirekaca- tukkaüse ånakasa¤¤ā cetāpeti, nissaggiyaü pācittiyaü. ånakacatukkaüse atirekasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ånaka- catukkaüse vematikā, āpatti dukkaņassa. ånakacatukkaüse ånakasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti catukkaüsaparamaü cetāpeti, ånakacatukkaüsa- paramaü cetāpeti, ¤ātakānaü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, mahagghaü cetāpetukāmassa appagghaü cetāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| NISSAGGIYA, XII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã bahussutā hoti . . . (see XI.1. Instead of sãtakāle read uõhakāle; instead of kambalaü read khomaü) . . . uddisantu: lahupāvuraõaü pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aķķha- teyyakaüsaparamaü cetāpetabbaü. tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaü pācittiyan ti. ||1|| lahupāvuraõaü nāma yaü ki¤ci uõhakāle pāvuraõaü. cetāpentiyā 'ti vi¤¤āpentiyā. aķķhateyyakaüsaparamaü cetāpetabban ti dasakahāpa- õagghanakaü cetāpetabbaü. tato ce uttari . . . (see XI.2. Read lahupāvuraõaü atirekāķķhateyyakaüsaparamaü; ati- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 257]># %% rekāķķhateyyakaüse, ånakāķķhateyyakaüse) . . . anā- patti. ||1|| anāpatti aķķhateyyakaüsaparamaü cetāpeti, ånakāķķha- teyyakaüsaparamaü cetāpeti . . . ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| uddiņņhā kho ayyāyo tiüsa nissaggiyā pācittiyā dhammā.\<1>/ tatth' ayyāyo pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etth' ayyāyo, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. tiüsanissaggiyaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddhaghosa: uddiņņhā kho ayyāyo tiüsa nissaggiyā pācittiyā dhammā 'ti ettha Mahāvibhaīge cãvaravaggato dhovana¤ ca paņiggahaõa¤ cā 'ti dve sikkhāpadāni apanetvā akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājitasikkhāpa- dena ca parivattetvā acchinnacãvarena ca paņhamavaggo påretabbo. puna eëakalomavaggassa ādito satta sikkhāpa- dāni apanetvā satta a¤¤atithikāni (read a¤¤adatthikāni?) pakkhipitvā dutiyavaggo påretabbo. tatiyavaggato paņha- mapattaü vassikasāņikaü ara¤¤akasikkhāpadan ti imāni tãõi apanetvā pattasannicayagarupāpuraõalahupāpuraõasikkhāpa- dehi vaggo påretabbo 'ti. >/ #<[page 258]># %< 258>% Ime kho pan' ayyāyo chasaņņhisatā pācittiyā dhammā uddesaü āgacchanti. PâCITTIYA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarena upāsakena bhikkhunãsaügho lasuõena pavārito hoti yāsaü ayyānaü lasuõena attho ahaü lasuõenā 'ti. khettapālo ca āõatto hoti sace bhikkhuniyo āgacchanti ekamekāya bhikkhuniyā dve tayo bhaõķike dehãti. tena kho pana samayena Sāvatthiyaü ussavo hoti, yathābhataü lasuõaü parikkhayaü agamāsi. bhikkhuniyo taü upāsakaü upasaükamitvā etad avocuü: lasuõena āvuso attho 'ti. n' atth' ayye, yathābhataü lasuõaü parikkhãõaü,\<1>/ khettaü gacchathā 'ti. Thullanandā bhikkhunã khettaü gantvā na mattaü jānitvā bahuü lasuõaü harāpesi. khettapālo ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo na mattaü jānitvā bahuü lasuõaü harāpessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa khettapālassa ujjhāyantassa khã- yantassa vipācentassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā na mattaü jānitvā bahuü lasuõaü harāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã na mattaü jānitvā lasu- õaü harāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã na mattaü jānitvā lasuõaü harāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: bhåtapubbaü bhikkhave Thulla- nandā bhikkhunã a¤¤atarassa brāhmaõassa pajāpati ahosi \<-------------------------------------------------------------------------- 1 parikkhikaü A, parikkhiõaü B. >/ #<[page 259]># %% tisso ca dhãtaro Nandā Nandavatã Sundarãnandā. atha kho bhikkhave so brāhmaõo kālaü katvā a¤¤ataraü haüsayoniü upapajji, tassa sabbasovaõõamayā pattā ahesuü. so tāsaü ekekaü pattaü deti. atha kho bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã ayaü haüso amhākaü ekekaü pattaü detãti taü haüsarājaü gahetvā nippattaü\<1>/ akāsi. tassa puna jāyamānā pattā setā sampajjiüsu. tadāpi bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã atilobhena suvaõõā parihãnā, idāni lasuõā parihā- yissatãti. yaü laddhaü tena tuņņhabbaü, atilobho hi pāpako; haüsarājaü gahetvāna suvaõõā parihāyathā 'ti. atha kho bhagavā Thullanandaü bhikkhuniü anekapariyā- yena vigarahitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhi- kkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã lasuõaü khādeyya, pācittiyan ti.\<2>/ ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. lasuõaü nāma māgadhakaü vuccati. khādissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. ||1|| lasuõe lasuõasa¤¤ā khādati, āpatti pācittiyassa. lasuõe vematikā . . . lasuõe alasuõasa¤¤ā khādati, āpatti pācitti- yassa. alasuõe lasuõasa¤¤ā khādati, āpatti dukkaņassa. alasuõe vematikā khādati, āpatti dukkaņassa. alasuõe ala- suõasa¤¤ā khādati, anāpatti. ||2|| anāpatti palaõķuke, bha¤janake, harãtake, cāpalasuõe,\<3>/ så- pasampāke, maüsasampāke, telasampāke, sāëave, uttari- bhaīge, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaü saüharāpetvā Aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiü naggā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 nipattaü AB. 2 PâCITTIYA,1.-1, Comp. Jātaka, vol.i.pp. 474 et seq. 3 cāpalas- D, cābal- AB. >/ #<[page 260]># %<260 SUTTAVIBHAđGA. [II. 1-III. 1.>% ekatitthe nhāyanti. vesiyā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhuniyo sambādhe lomaü saüharāpessanti seyya- thāpi gihiniyo kāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhu- niyo tāsaü vesiyānaü ujjhāyantãnaü --pa--. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaü saüharāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . saüharāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhu- niyo . . . saüharāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sambādhe lomaü saüharāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. sambādho nāma ubho upakacchakā muttakaraõaü. saüharāpeyyā 'ti ekam pi lomaü saüharāpeti, āpatti pā- cittiyassa, bahuke pi lome saüharāpeti, āpatti pācittiyassa. anāpatti ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena dve bhikkhuniyo anabhiratiyā pãëitā ovarakaü pavisitvā talaghātakaü karonti. bhikkhuniyo tena saddena upadhāvitā tā bhikkhuniyo etad avocuü: kissa tumhe ayye purisena saddhiü sampadussathā 'ti. na mayaü ayye puri- sena saddhiü sampadussāmā 'ti bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. yā tā bhikkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhuniyo talaghātakaü karissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo talaghātakaü karontãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo talaghātakaü ka- rissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: talaghātake pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 261]># %% talaghātakaü nāma samphassaü sādiyantã antamaso uppa- lapattena pi muttakaraõe pahāraü deti, āpatti pācittiyassa. anāpatti ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā purāõarājorodhā bhikkhunãsu pabbajitā hoti. a¤¤atarā bhikkhunã anabhiratiyā pãëitā yena sā bhi- kkhunã ten' upasaükami, upasaükamitvā taü bhikkhuniü etad avoca: rājā kho ayye tumhe cirāciraü gacchati, kathaü tumhe dhārethā 'ti. jatumaņņhakena ayye 'ti. kiü etaü ayye jatumaņņhakan ti. atha kho sā bhikkhunã tassā bhi- kkhuniyā jatumaņņhakaü ācikkhi. atha kho sā bhikkhunã jatumaņņhakaü ādiyitvā dhovituü vissaritvā ekamantaü chaķķesi. bhikkhuniyo makkhikāhi samparikiõõaü passitvā evam āhaüsu: kass' idaü kamman ti. sā evam āha: mayh' idaü kamman ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhunã jatumaņņhakaü ādiyissa- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã jatumaņņha- kaü ādiyãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã jatumaņņhakaü ādi- yissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: jatumaņņhake pācittiyan ti. ||1|| jatumaņņhakaü nāma jatumayaü kaņņhamayaü piņņhama- yaü\<1>/ mattikāmayaü. ādiyeyyā 'ti, samphassaü sādiyantã antamaso uppalapattam pi muttakaraõaü paveseti, āpatti pācittiyassa. anāpatti ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 piņhamayaü A. Deest in B. >/ #<[page 262]># %<262 SUTTAVIBHAđGA. [V. 1. 1-2. 2.>% PâCITTIYA, V. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Kapi- lavatthusmiü Nigrodhārāme. atha kho Mahāpajā- pati Gotamã yena bhagavā ten' upasaükami, upasaüka- mitvā bhagavantaü abhivādetvā adhovāte aņņhāsi duggandho bhagavā mātugāmo 'ti. atha kho bhagavā ādiyantu kho bhikkhuniyo udakasuddhikan ti Mahāpajāpatiü Gotamiü dhammiyā kathāya . . . sampahaüsesi. atha kho Mahāpa- jāpati Gotamã bhagavatā dhammiyā kathāya . . . sampa- haüsitā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pa- karaõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujā- nāmi bhikkhave bhikkhunãnaü udakasuddhikan ti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã bhagavatā udakasuddhikā anu¤¤ātā 'ti atigambhãraü udakasuddhikaü ādiyantã muttakaraõe vaõaü akāsi. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhunã atigambhãraü udakasuddhikaü ādiyissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . ādiyãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã . . . ādiyissati. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: udakasuddhikaü pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaīgulapabbaparamaü ādātabbaü. taü atikkāmentiyā pā- cittiyan ti. ||2|| ||1|| udakasuddhikaü nāma muttakaraõassa dhovanā vuccati. ādiyantiyā 'ti dhovantiyā. dvaīgulapabbaparamaü ādā- tabban ti dvãsu aīgulesu dve pabbaparamā ādātabbā. taü atikkāmentiyā 'ti, samphassaü sādiyantã antamaso kesagga- mattam pi atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| atirekadvaīgulapabbe atirekasa¤¤ā ādiyati, āpatti pācitti- yassa. atirekadvaīgulapabbe vematikā ādiyati, āpatti pā- cittiyassa. atirekadvaīgulapabbe ånakasa¤¤ā ādiyati, āpatti \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 263]># %% pācittiyassa. ånakadvaīgulapabbe atirekasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. ånakadvaīgulapabbe vematikā, āpatti dukkaņassa. ånakadvaīgulapabbe ånakasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti dvaīgulapabbaparamaü ādiyati, ånakadvaīgula- pabbaparamaü ādiyati, ābādhapaccayā, ummattikāya, ādi- kammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, VI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena ârohanto nāma mahāmatto bhikkhåsu pabbajito hoti, tassa purāõadutiyikā bhikkhunãsu pabbajitā hoti. tena kho pana samayena so bhikkhu tassā bhikkhuniyā santike bhattavissaggaü karoti. atha kho sā bhikkhunã tassa bhi- kkhuno bhu¤jantassa pāniyena ca vidhåpanena ca upa- tiņņhitvā\<1>/ accāvadati. atha kho so bhikkhu taü bhikkhu- niü apasādesi: mā bhagini evaråpaü akāsi, n' etaü kappa- tãti. pubbe maü tvaü eva¤ ca eva¤ ca karosi, idāni ettakaü na sahasãti pāniyathālakaü matthake āsumbhitvā vidhåpa- nena pahāraü adāsi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã bhikkhussa pahāraü dassatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . adāsãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã . . . dassati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhussa bhu¤jantassa pāni- yena vā vidhåpanena vā upatiņņheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhussā 'ti upasampannassa. bhu¤jantassā 'ti pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤ataraü bhoja- naü bhu¤jantassa. pāniyaü nāma yaü ki¤ci pāniyaü. vidhåpanan nāma yā kāci vãjanã. upatiņņheyyā 'ti hatthapāse tiņņhati, āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 upatiņņhitā A, upatiņņhitvā B, upaņņhahitvā D. >/ #<[page 264]># %<264 SUTTAVIBHAđGA. [VI. 2. 2-VII. 2. 1.>% upasampanne upasampannasa¤¤ā pāniyena vā vidhåpanena vā upatiņņhati, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematikā . . . upasampanne anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pā- cittiyassa. hatthapāsaü vijahitvā upatiņņhati, āpatti dukka- ņassa. khādaniyaü khādantassa upatiņņhati, āpatti dukka- ņassa. anupasampannassa upatiņņhati, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anu- pasampanne vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti deti, dāpeti, anupasampannaü āõāpeti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, VII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo sassakāle āmakadha¤¤aü vi¤¤āpetvā nagaraü atiharanti. dvāraņņhāne deth' ayye bhāgan ti pali- buddhitvā mu¤ciüsu. atha kho tā bhikkhuniyo upassayaü gantvā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhuniyo āmakadha¤¤aü vi¤¤āpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo āmakadha¤¤aü vi¤¤āpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo āmakadha¤¤aü vi¤¤āpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã āmakadha¤¤aü vi¤¤itvā vā vi¤¤ā- petvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koņņitvā vā koņņāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. āmakadha¤¤aü nāma sāli vãhi yavo godhåmo kaīgu va- rako kudråsako. vi¤¤itvā 'ti sayaü vi¤¤itvā. vi¤¤āpetvā 'ti a¤¤aü vi¤¤ā- petvā. bhajjitvā 'ti sayaü bhajjitvā. bhajjāpetvā 'ti a¤¤aü bhajjāpetvā. koņņitvā 'ti . . . koņņāpetvā 'ti . . . pacitvā 'ti . . . pacāpetvā 'ti a¤¤aü pacāpetvā. bhu¤jissāmãti paņi- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 265]># %% gaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pā- cittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, aparaõõaü vi¤¤āpeti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, VIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro brāhmaõo nibbiņņharājabhaņo ta¤ ¤eva bhaņapathaü yācissāmãti sãsaü nhāyitvā bhikkhunåpassa- yaü nissāya rājakulaü gacchati. a¤¤atarā bhikkhunã kaņāhe vaccaü katvā tirokuķķe chaķķentã tassa brāhma- õassa matthake āsumbhi. atha kho so brāhmaõo . . . vipā- ceti: assamaõiyo imā muõķā bandhakiniyo. kathaü hi nāma gåthakaņāhaü matthake āsumbhissanti. imāsaü upassayaü jhāpessāmãti ummukaü gahetvā upassayaü pavisati. a¤¤a- taro upāsako upassayā nikkhamanto addasa tam brāhmaõaü ummukaü gahetvā upassayaü pavisantaü. disvāna taü brāhmaõaü etad avoca: kissa tvaü bho ummukaü gahetvā upassayaü pavisasãti. imā maü bho muõķā bandhakiniyo gåthakaņāhaü matthake āsumbhiüsu, imāsaü upassayaü jhāpessāmãti. gaccha bho brāhmaõa, maīgalaü etaü, sa- hassaü lacchasi ta¤ ca bhaņapathan ti. atha kho so brāhmaõo sãsaü nhāyitvā rājakulaü gantvā sahassaü alattha ta¤ ca bhaņapathaü. atha kho so upāsako upassayaü pavisitvā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocetvā paribhāsi. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhuniyo uccāraü tirokuķķe chaķķessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . chaķķentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . chaķķessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã uccāraü vā passāvaü vā saükāraü vā vighāsaü vā tirokuķķe vā tiropākāre vā chaķķeyya vā chaķķāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 266]># %<266 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 2. 1-IX. 2. 1.>% yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. uccāro nāma gåtho vuccati. passāvo nāma muttaü vuccati. saükāraü nāma kacavaraü vuccati. vighāsaü nāma cala- kāni vā aņņhikāni vā ucchiņņhodakaü vā. kuķķo nāma tayo kuķķā, iņņhakākuķķo silākuķķo dāru- kuķķo. pākāro nāma tayo pākārā, iņņhakāpākāro silāpā- kāro dārupākāro. tirokuķķe 'ti kuķķassa parato. tiropākāre 'ti pākārassa parato. chaķķeyyā 'ti sayaü chaķķeti, āpatti pācittiyassa. chaķķā- peyyā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti dukkaņassa. sakiü āõattā bahukam pi chaķķeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti oloketvā chaķķeti, avala¤je\<1>/ chaķķeti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, IX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarassa brāhmaõassa bhikkhunåpassayaü nissāya yavakhettaü hoti. bhikkhuniyo uccāram pi passā- vam pi saükāram pi vighāsam pi khette chaķķenti. atha kho so brāhmaõo ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo amhākaü yavakhettaü dåsessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa brāhmaõassa . . . vipācentassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā tā ujjhāyanti --pa--: kathaü hi nāma bhikkhuniyo uccāram pi . . . vighāsam pi harite chaķķessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhu- niyo . . . chaķķentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . chaķķessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddi- santu: yā pana bhikkhunã uccāraü vā passāvaü vā saükāraü vā vighāsaü vā harite chaķķeyya vā chaķķāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. uccāro . . . (see VIII.2.1) . . . ucchiņņhodakaü vā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 avaëa¤ce AB. >/ #<[page 267]># %% haritaü nāma pubbaõõaü aparaõõaü yaü manussānaü upabhogaparibhogaü ropimaü. chaķķeyyā 'ti sayaü chaķķeti, āpatti pācittiyassa. chaķķā- peyyā 'ti . . . (see VIII.2.1) . . . āpatti pācittiyassa. ||1|| harite haritasa¤¤ā chaķķeti vā chaķķāpeti vā, āpatti pā- cittiyassa. harite vematikā . . . harite aharitasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. aharite haritasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. aharite vematikā, āpatti dukkaņassa. aharite aharitasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti oloketvā chaķķeti, khettamariyāde chaķķeti, sā- mike āpucchitvā apaloketvā chaķķeti, ummattikāya, ādi- kammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, X. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana sama- yena Rājagahe giraggasamajjo hoti. chabbaggiyā bhi- kkhuniyo giraggasamajjaü dassanāya agamaüsu. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo naccam pi gãtam pi vāditam pi dassanāya āgacchissanti seyyathāpi gihiniyo kāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhi- kkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo naccam pi . . . gacchissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo naccam pi . . . gacchantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo naccam pi . . . gacchissanti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã naccaü vā gãtaü vā vāditaü vā dassanāya gaccheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. naccaü nāma yaü ki¤ci naccaü. gãtaü nāma yaü ki¤ci gãtaü. vāditaü nāma yaü ki¤ci vāditaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 268]># %<268 SUTTAVIBHAđGA. [X. 2. 1-XI. 2. 1.>% dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhitā passati vā suõāti vā, āpatti pācittiyassa. dassanupacāraü vijahitvā punappunaü passati vā suõāti vā, āpatti pācittiyassa. ekam- ekaü dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhitā passati vā suõāti vā, āpatti pācittiyassa. dassanupacāraü vijahitvā punappunaü passati vā suõāti vā, āpatti pācitti- yassa. ||1|| anāpatti ārāme ņhitā passati vā suõāti vā, bhikkhuniyā ņhitokāsaü vā nisinnokāsaü vā nipannokāsaü vā āgantvā naccanti vā gāyanti vā vādenti\<1>/ vā, paņipathaü gacchantã passati vā suõāti vā, sati karaõãye gantvā passati vā suõāti vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| lasuõavaggo paņhamo. PâCITTIYA, XI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddāya Kāpilāniyā antevāsibhikkhuniyā ¤ātako puriso gāmakā Sāvatthiü agamāsi kenacid eva kara- õãyena. atha kho sā bhikkhunã tena purisena saddhiü rattandhakāre appadãpe eken' ekā santiņņhati pi sallapati pi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã rattandhakāre appadãpe purisena saddhiü eken' ekā santiņņhissati pi sallapissati pãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . santiņņhati pi sallapati pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã . . . santiņņhissanti pi salla- pissati pi. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã rattandhakāre appadãpe puri- sena saddhiü eken' ekā santiņņheyya vā sallapeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. rattandhakāre 'ti oggate\<2>/ suriye. appadãpe 'ti anāloke. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vādanti AB. 2 The MSS. have oggate as in Bhikkhuv. Pāv. XXII.2.1. >/ #<[page 269]># %% puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchā- nagato vi¤¤å paņibalo santiņņhituü sallapituü. saddhin ti ekato. eken' ekā 'ti puriso c' eva hoti bhikkhunã ca. santiņņheyya vā 'ti purisassa hatthapāse tiņņhati, āpatti pācittiyassa. sallapeyya vā 'ti purisassa hatthapāse ņhitā sallapati, āpatti pācittiyassa. hatthapāsaü vijahitvā santi- ņņhati vā sallapati vā, āpatti dukkaņassa. yakkhena vā petena vā paõķakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiü santiņņhati vā sallapati vā, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti yo koci vi¤¤å dutiyo hoti, arahopekkhā a¤¤ā- vihitā santiņņhati vā sallapati vā, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddāya Kāpilāniyā antevāsibhikkhuniyā ¤ātako puriso gāmakā Sāvatthiü agamāsi kenacid eva kara- õãyena. atha kho sā bhikkhunã bhagavatā paņikkhittaü rattandhakāre appadãpe purisena saddhiü eken' ekā santiņņhi- tuü sallapitun ti ten' eva purisena saddhiü paņicchanne okāse eken' ekā santiņņhati pi sallapati pi. yā tā bhikkhuni- yo appicchā . . . (XI.1. Instead of rattandhakāre appadãpe read paņicchanne okāse) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã paņicchanne okāse purisena saddhiü eken' ekā santiņņheyya vā sallapeyya vā, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paņicchanno nāma okāso kuķķena vā kavāņena vā kila¤jena vā sāõipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaëiyā vā yena kenaci paņicchanno hoti. puriso nāma manussapuriso . . . (XI.2) . . . ādikammi- kāyā 'ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 270]># %<270 SUTTAVIBHAđGA. [XIII. 1-XIV. 1.>% PâCITTIYA, XIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddāya Kāpilāniyā antevāsibhikkhuniyā ¤ātako puriso gāmakā Sāvatthiü agamāsi kenacid eva kara- õãyena. atha kho sā bhikkhunã bhagavatā paņikkhittaü paņicchanne okāse purisena saddhiü eken' ekā santiņņhituü sallapitun ti ten' eva purisena saddhiü ajjhokāse eken' ekā santiņņhati pi sallapati pi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . (XI.1. Instead of rattandhakāre appadãpe read ajjhokāse) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ajjhokāse purisena saddhiü eken' ekā santiņņheyya vā sallapeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ajjhokāso nāma appaņicchanno hoti kuķķena vā . . . kotthaëiyā vā yena kenaci appaņicchanno hoti. puriso nāma manussapuriso . . . (XI.2) . . . ādikammi- kāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, XIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sama- yena Thullanandā bhikkhunã rathiyāya pi byåhe pi siīghā- ņake pi purisena saddhiü eken' ekā santiņņhati pi sallapati pi nikaõõikaü pi jappeti\<1>/ dutiyikaü pi bhikkhuniü uyyojeti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā rathiyāya pi . . . santiņņhissati pi sallapissati pi nikaõõikaü pi jappissati dutiyikaü pi bhi- kkhuniü uyyojessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã rathiyāya pi . . . uyyojetãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã rathiyāya pi . . . uyyo- jessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 jappeti AB. jappati? >/ #<[page 271]># %% yā pana bhikkhunã rathiyāya vā byåhe vā siīghāņake vā purisena saddhiü eken' ekā santiņņheyya vā sallapeyya vā nikaõõikaü vā jappeyya dutiyikaü vā bhikkhuniü uyyo- jeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. rathiyā nāma racchā vuccati. byåhan nāma yen' eva pavisanti ten' eva nikkhamanti. siīghāņako nāma caccaraü vuccati. puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchā- nagato vi¤¤å paņibalo santiņņhituü sallapituü. saddhin ti ekato. eken' ekā 'ti puriso c' eva hoti bhikkhunã ca. santiņņheyya vā 'ti . . . āpatti pācittiyassa. sallapeyya vā 'ti . . . āpatti pācittiyassa. nikaõõikaü vā jappeyyā 'ti purisassa upa- kaõõake āroceti, āpatti pācittiyassa. dutiyikaü vā bhikkhu- niü uyyojeyyā 'ti anācāraü ācaritukāmā dutiyikaü pi bhi- kkhuniü\<1>/ uyyojeti, āpatti dukkaņassa. dassanupacāraü vā savanupacāraü vā vijahantiyā āpatti dukkaņassa. vijahite āpatti pācittiyassa. hatthapāsaü vijahitvā santiņņhati vā sallapati vā, āpatti dukkaņassa. yakkhena vā petena vā paõķakena vā tiracchānagatamanussaviggahena vā saddhiü santiņņhati vā sallapati vā, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti yo koci vi¤¤å dutiyo hoti, arahopekkhā a¤¤āvihitā santiņņhati vā sallapati vā, na anācāraü ācaritukāmā sati karaõãye dutiyikaü bhikkhuniü uyyojeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã a¤¤atarassa kulassa kulupikā hoti niccabhattikā. atha kho sā bhikkhunã pubbaõhasama- yaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena taü kulaü ten' upasaükami, upasaükamitvā āsane nisãditvā sāmike anā- pucchā pakkāmi. tassa kulassa dāsã gharaü sammajjantã \<-------------------------------------------------------------------------- 1 anāc- āc- dutiyikaü pi bh- AB. We ought to expunge the word pi. >/ #<[page 272]># %<272 SUTTAVIBHAđGA. [XV. 1-2.>% taü āsanaü bhājanantarikāya pakkhipi. manussā taü āsanaü apassantā taü bhikkhuniü etad avocuü: kahaü taü ayye āsanan ti. nāhaü taü āvuso āsanaü passāmãti. deth' ayye taü āsanan ti paribhāsitvā niccabhattikaü pacchindiüsu.\<1>/ atha kho te manussā gharaü sodhentā taü āsanaü bhājan- antarikāya passitvā taü bhikkhuniü khamāpetvā nicca- bhattikaü paņņhapesuü.\<1>/ atha kho sā bhikkhunã bhikkhunã- naü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã purebhattaü kulāni upasaükamitvā āsane nisãditvā sāmike anāpucchā pakka- missatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . pakkāmãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã . . . pakkamissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã purebhattaü kulāni upasaükamitvā āsane nisãditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. purebhattaü nāma aruõuggaü upādāya yāva majjhantikā. kulan nāma cattāri kulāni khattiyakulaü brāhmaõakulaü vessakulaü suddakulaü. upasaükamitvā 'ti tattha gantvā. āsanaü nāma pallaīkassa okāso vuccati. nisãditvā 'ti tasmiü nisãditvā. sāmike anāpucchā pakkameyyā 'ti yo tasmiü kule manusso vi¤¤å taü anāpucchā anovassakaü atikkāmentiyā āpatti pā- cittiyassa. ajjhokāse upacāraü atikkāmentiyā āpatti pācitti- yassa. ||1|| anāpucchite anāpucchitasa¤¤ā pakkamati, āpatti pācitti- yassa. anāpucchite vematikā . . . anāpucchite āpucchita- sa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. pallaīkassa anokāse, āpatti dukkaņassa. āpucchite anāpucchitasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. āpucchite vematikā, āpatti dukkaņassa. āpucchite āpucchi- tasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti āpucchā gacchati, asaühārime, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Instead of niccabhattikaü pacchindiüsu and niccabhattikaü paņņhapesuü we ought to read most probably, niccabhattaü pacch- (paņņh-). >/ #<[page 273]># %% PâCITTIYA, XVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã pacchābhattaü kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisãdati pi abhinipajjati pi. manussā Thullanandaü bhikkhuniü hiri- yamānā āsane n' eva abhinisãdanti na abhinipajjanti. ma- nussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā pacchābhattaü kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisãdissati pi abhinipajjissati pãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā . . . abhinipajjissati pãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . abhinipajjati pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . abhinipajjissati pi. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pacchābhattaü kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisãdeyya vā abhini- pajjeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. pacchābhattaü nāma majjhantike vãtivatte yāva atthaü- gate suriye. kulan nāma . . . upasaükamitvā 'ti tattha gantvā. sāmike anāpucchā 'ti yo tasmiü kule manusso sāmiko dātuü taü anāpucchā. āsanaü nāma . . . vuccati. abhinisãdeyyā 'ti tasmiü abhinisãdati, āpatti pācittiyassa. abhinipajjeyyā 'ti tasmiü abhinipajjati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| anāpucchite anāpucchitasa¤¤ā āsane abhinisãdati vā abhini- pajjati vā, āpatti pācittiyassa. anāpucchite vematikā . . . (see XV.2) . . . anāpatti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 274]># %<274 SUTTAVIBHAđGA. [XVI. 2. 3-XVII. 2. 1.>% anāpatti āpucchā āsane abhinisãdati vā abhinipajjati vā, dhuvapa¤¤atte, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo Kosalesu janapadesu Sāvatthiü gacchantā sāyaü a¤¤ataraü gāmaü upagantvā a¤¤ataraü brāhmaõakulaü upasaükamitvā okāsaü yāciüsu. atha kho sā brāhmaõã tā bhikkhuniyo etad avoca: āgametha ayye yāva brāhmaõo āgacchatãti. bhikkhuniyo yāva brāhma- õo āgacchatãti seyyaü santharitvā ekaccā nisãdiüsu ekaccā nipajjiüsu. atha kho so brāhmaõo rattiü āgantvā taü brāhmaõiü etad avoca: kā imā 'ti. bhikkhuniyo ayyā 'ti. nikkaķķhatha imā muõķā bandhakiniyo 'ti gharato nik- kaķķhāpesi. atha kho tā bhikkhuniyo Sāvatthiü gantvā bhi- kkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā seyyaü santharitvā abhinisãdissanti pi abhinipajjissanti pãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . abhinipajjanti pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . abhinipajjissanti pi. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã vikāle kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisãdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. vikālo nāma atthaügate suriye yāva aruõuggamanā. kulaü nāma . . . upasaükamitvā 'ti . . . sāmike anā- pucchā 'ti . . . (XVI.2.2) . . . seyyaü nāma antamaso paõõasanthāro pi. santharitvā 'ti sayaü santharitvā. santha- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 275]># %% rāpetvā 'ti a¤¤aü santharāpetvā. abhinisãdeyyā 'ti . . . abhinipajjeyyā 'ti . . . ||1|| anāpucchite anāpucchitasa¤¤ā seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisãdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. anāpucchite vematikā . . . anāpucchite āpucchitasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. āpucchite anā- pucchitasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. āpucchite vematikā, āpatti dukkaņassa. āpucchite āpucchitasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti āpucchā seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisãdati vā abhinipajjati vā, gilānāya, āpadāsu, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddāya Kāpilāniyā antevāsibhikkhunã Bhaddaü Kāpilāniü sakkaccaü upaņņheti. Bhaddā Kāpi- lānã bhikkhuniyo etad avoca: ayaü maü ayye bhikkhunã sakkaccaü upaņņheti, imissāhaü cãvaraü dassāmãti. atha kho sā bhikkhunã duggahitena dåpadhāritena paraü ujjhā- pesi: ahaü kir' ayye ayyaü na sakkaccaü upaņņhemi, na kira me ayyā cãvaraü dassatãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã duggahitena dåpadhāritena paraü ujjhāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . ujjhāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhi- kkhunã . . . ujjhāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã duggahitena dåpadhāritena paraü ujjhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. duggahitenā 'ti a¤¤athā uggahitena. dåpadhāritenā 'ti a¤¤athā upadhāritena. paran ti upasampannaü. ujjhāpeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 276]># %<276 SUTTAVIBHAđGA. [XVIII. 2. 2-XIX. 2. 1.>% upasampannāya upasampannasa¤¤ā ujjhāpeti, āpatti pā- cittiyassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. anupasam- pannaü ujjhāpeti, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasam- pannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo attano bhaõķakaü apassantiyo Caõķakāliü bhikkhuniü etad avocuü: ap' ayye amhā- kaü bhaõķakaü passeyyāsãti. Caõķakālã bhikkhunã ujjhā- yati khãyati vipāceti: aham eva nåna corã aham eva nånā- lajjinã,\<1>/ yā ayyā attano bhaõķakaü apassantiyo tā maü\<2>/ evam āhaüsu: ap' ayye . . . passeyyāsãti. sacā h' ayye\<3>/ tumhā- kaü bhaõķakaü gaõhāmi, assamaõã homi brahmacariyā cavāmi nirayaü upapajjāmi. yā pana maü abhåtena evam āha, sāpi assamaõã hotu brahmacariyā cavatu nirayaü upa- pajjatå 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã attānam pi param pi nira- yena pi brahmacariyena pi abhisapissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã . . . abhisapatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã . . . abhisapissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã attānaü vā paraü vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. attānan ti paccattaü. paran ti upasampannaü. nirayena vā brahmacariyena vā abhisapati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 nunālajji AB instead of nånālajjinã. 2 tā maü A, tā pi B. 3 sacāh' ayye may be sace ahaü ayye; compare, however, Mahāvagga, I. 66.2, and the Various Readings, vol.i.p. 372. >/ #<[page 277]># %% upasampannāya upasampannasa¤¤ā nirayena vā brahma- cariyena vā abhisapati, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. tiracchānayoniyā vā pettivisayena\<1>/ vā manussadobbhaggena\<2>/ vā abhisapati, āpatti dukkaņassa. anu- pasampannaü abhisapati, āpatti dukkaņassa. anupasam- pannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasam- pannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti atthapurekkhārāya, dhammapurekkhārāya, anusā- sanãpurekkhārāya, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã bhikkhunãhi saddhiü bhaõķitvā attānaü vadhitvā vadhitvā rodati. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã attānaü vadhitvā vadhitvā rodissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã . . . rodatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã . . . rodissatãti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã attānaü vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. attānan ti paccattaü. vadhitvā vadhitvā rodati, āpatti pācittiyassa. vadhati na rodati, āpatti dukkaņassa. rodati na vadhati, āpatti dukka- ņassa. ||1|| anāpatti ¤ātibyasanena vā bhogabyasanena vā rogabyasa- nena vā phuņņhā rodati na vadhati, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| andhakāravaggo dutiyo. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pittivisayena AB. 2 manussadobhaggena A, panussena vā saggena vā B. >/ #<[page 278]># %<278 SUTTAVIBHAđGA. [XXI. 1-XXII. 1.>% PâCITTIYA, XXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo Aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiü naggā ekatitthe nhāyanti. vesiyā tā bhi- kkhuniyo uppaõķesuü: kiü nu kho nāma ayye tumhākaü daharānaü brahmacariyaü ciõõena.\<1>/ nanu nāma kāmā pari- bhu¤jitabbā. yadā jiõõā bhavissatha tadā brahmacariyaü carissatha, evaü tumhākaü ubho antā\<2>/ pariggahitā bha- vissantãti. bhikkhuniyo vesiyāhi uppaõķiyamānā maīkå ahesuü. atha kho tā bhikkhuniyo upassayaü gantvā bhi- kkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhuniyo bhikkhå- naü . . . ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhi- kkhave bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca saüghasuņņhutāya --pa-- vinayānugga- hāya. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhā- padaü uddisantu: yā pana bhikkhunã naggā nhāyeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. naggā nhāyeyyā 'ti anivatthā vā apārutā vā nhāyati, payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti acchinnacãvarikāya vā naņņhacãvarikāya vā, āpa- dāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhunãnaü udakasāņikā anu¤¤ātā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Comp. Mahāvagga VIII.15.10. Read in the Mahāvagga, ciõõena instead of ciõõe (cikkena, the Berlin MS.). 2 ubho atthā AB. Correct, ubho antā (Mahāv.1.c.). >/ #<[page 279]># %% hoti. chabbaggiyā bhikkhuniyo bhagavatā udakasāņikā anu¤¤ātā 'ti appamāõikāyo udakasāņikāyo dhāresuü, purato pi pacchato pi ākaķķhantā āhiõķanti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhi- kkhuniyo appamāõikāyo udakasāņikāyo dhāressantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . dhā- rentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . dhā- ressanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: udakasāņikaü pana bhikkhuniyā\<1>/ kārayamānāya pāmā- õikā kāretabbā. tatr' idaü pamāõaü: dãghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaü dve vidatthiyo. taü atikkāmentiyā chedanakaü pācittiyan ti. ||1|| udakasāņikā nāma yāya nivatthā nhāyati. kārayamānāyā 'ti karontiyā vā kārāpentiyā vā. pamāõikā kāretabbā tatr' idaü . . . tiriyaü dve vidatthi- yo: taü atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukka- ņaü, paņilābhena chinditvā pācittiyaü desetabbaü. attanā vippakataü attanā pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. attanā vippakataü parehi pariyosāpeti . . . parehi vippaka- taü attanā pariyosāpeti . . . parehi vippakataü parehi pariyosāpeti, āpatti pācittiyassa. a¤¤ass atthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaņassa. a¤¤ena kataü paņilabhitvā paribhu¤jati, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti pamāõikaü karoti, ånakaü karoti, a¤¤ena kataü pamāõātikkantaü paņilabhitvā chinditvā paribhu¤jati, vitā- naü vā bhummattharaõaü vā sāõipākāraü vā bhisiü vā bim- bohanaü vā karoti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarissā bhikkhuniyā mahagghe cãvaradusse cãvaraü dukkaņaü hoti dussibbitaü. Thullanandā bhi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 udakasāņikā (udakāsāņikā B) pana bh- k- AB. Correct udakasāņikaü p- bh- k-; comp. Minayeff Prāt.p.106. >/ #<[page 280]># %<280 SUTTAVIBHAđGA. [XXIII. 1-2. 2.>% kkhunã taü bhikkhuniü etad avoca: sundaraü kho idaü te ayye cãvaradussaü cãvara¤ ca kho dukkaņaü dussibbitan ti. visibbemi ayye sibbessasãti. ām' ayye sibbessāmãti. atha kho sā bhikkhunã taü cãvaraü visibbetvā Thullanandāya bhikkhuniyā adāsi. Thullanandā bhikkhunã sibbessāmi sibbessāmãti n' eva sibbeti na sibbāpanāya ussukkaü karoti. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti. kathaü hi nāma ayyā Thullanandā bhikkhuniyā cãvaraü visibbāpetvā n' eva sibbessati na sibbāpanāya ussukkaü karissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã bhikkhuniyā cãvaraü visibbāpetvā n' eva sibbeti na sibbāpa- nāya ussukkaü karotãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . ussukkaü karissati. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā cãvaraü visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinã n' eva sibbeyya na sibbāpanāya ussukkaü kareyya a¤¤atra catåhapa¤cāhā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā 'ti a¤¤āya bhikkhuniyā. cãvaran nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü. visibbetvā 'ti sayaü visibbetvā. visibbāpetvā 'ti a¤¤aü visibbāpetvā. sā pacchā anantarāyikinãti asati antarāye. n' eva sibbeyyā 'ti na sayaü sibbeyya. na sibbāpanāya ussukkaü kareyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. a¤¤atra catåhapa¤cāhā 'ti ņhapetvā catåhapa¤cāhaü. n' eva sibbessāmi na sibbāpanāya ussukkaü karissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā cãvaraü visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinã n' eva sibbeti na sibbāpanāya ussukkaü karoti a¤¤atra catåhapa¤cāhā, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. a¤¤aü pa- rikkhāraü visibbetvā vā . . . a¤¤atra catåhapa¤cāhā, āpatti \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 281]># %% dukkaņassa. anupasampannāya cãvaraü vā a¤¤aü vā pa- rikkhāraü visibbetvā vā . . . a¤¤atra catåhapa¤cāhā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukka- ņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. ||2|| anāpatti sati antarāye pariyesitvā na labhati karontaü,\<1>/ catåhapa¤cāhaü atikkāmeti, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhunãnaü hatthe cãvaraü nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaü pakkamanti. tāni cãvarāni ciraü nikkhittāni\<2>/ kaõõakitāni honti. tāni bhikkhuniyo otāpenti. bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etad avocuü: kass' imāni ayye cãvarāni kaõõakitānãti. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesuü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo bhikkhunãnaü hatthe cãvaraü nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaü pakkamissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . pakkamantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . pakkamissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pa¤cāhikaü saüghāņicāraü atikkāmeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. pa¤cāhikaü saüghāņicāraü atikkāmeyyā 'ti pa¤camaü divasaü pa¤ca cãvarāni n' eva nivāseti na pārupati na otāpeti pa¤camaü divasaü atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| pa¤cāhātikkante atikkantasa¤¤ā, āpatti pācittiyassa. pa¤cā- hātikkante vematikā, āpatti pācittiyassa. pa¤cāhātikkante \<-------------------------------------------------------------------------- 1 karontaü A, karonti B. 2 ciraü nikkhittāni A, cãvaravase n- B. >/ #<[page 282]># %<282 SUTTAVIBHAđGA. [XXIV. 2. 2-XXV. 2. 2.>% anatikkantasa¤¤ā, āpatti pācittiyassa. pa¤cāhānatikkante atikkantasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. pa¤cāhānatikkante ve- matikā, āpatti dukkaņassa. pa¤cāhānatikkante anatikkanta- sa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti pa¤camaü divasaü\<1>/ pa¤ca cãvarāni nivāseti vā pārupati vā otāpeti vā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã piõķāya caritvā allacãvaraü pattharitvā vihāraü pāvisi. a¤¤atarā bhikkhunã taü cãva- raü pārupitvā gāmaü piõķāya pāvisi. sā nikkhamitvā bhi- kkhuniyo pucchi: ap' ayye mayhaü cãvaraü passeyyāthā 'ti. bhikkhuniyo tassā bhikkhuniyā etam atthaü ārocesuü. atha kho sā bhikkhunã ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhunã mayhaü cãvaraü anāpucchā pārupissatãti. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã bhikkhuniyā cãvaraü anāpucchā pārupissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . pārupãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhunã . . . pārupissati. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã cãvarasaükamanãyaü\<2>/ dhāreyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. cãvarasaükamanãyaü\<3>/ nāma upasampannāya pa¤cannaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü tassā vā adinnaü taü vā anāpucchā nivāseti vā pārupati vā, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā cãvarasaükamanãyaü dhāreti, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācitti- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pa¤camaü divasaü D, p- d- vā AB. 2 cãvaraü saükamaniyaü AB, cãvarasaük- D, Minayeff. 3 cãvaraü s- AB constantly. >/ #<[page 283]># %% yassa. anupasampannāya cãvarasaükamanãyaü dhāreti, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti sā vā deti taü vā āpucchā nivāseti vā pārupati vā, acchinnacãvarikāya, naņņhacãvarikāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhuniyā upaņņhākakulaü Thullanandaü bhikkhuniü etad avoca: bhikkhunãsaüghassa ayye cãvaraü dassāmā 'ti. Thullanandā bhikkhunã tumhe bahukiccā bahukaraõãyā 'ti antarāyaü akāsi. tena kho pana samayena tassa kulassa gharaü ķayhati. te ujjhāyanti khã- yanti vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā amhā- kaü deyyadhammaü antarāyaü karissati. ubhayen' amhā paribāhirā bhogehi ca pu¤¤ena cā 'ti. assosuü kho bhikkhu- niyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā gaõassa cãvaralābhaü antarāyaü karissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã gaõassa cãvaralābhaü {antarayaü} akāsãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã gaõassa cãvaralābhaü antarāyaü kareyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. gaõo nāma bhikkhunãsaügho vuccati. cãvaraü nāma channaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü vikappanupagapacchimaü. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 284]># %<284 SUTTAVIBHAđGA. [XXVI. 2. 1-XXVII. 2. 1.>% antarāyaü kareyyā 'ti kathaü imaü cãvaraü dadeyyun ti antarāyaü karoti, āpatti pācittiyassa. a¤¤aü parikkhāraü antarāyaü karoti, āpatti dukkaņassa. sambahulānaü bhi- kkhunãnaü vā ekabhikkhuniyā vā anupasampannāya vā cãvaraü vā a¤¤aü vā parikkhāraü antarāyaü karoti, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ānisaüsaü dassetvā nivāreti, ummattikāya, ādi- kammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhunãsaüghassa akālacãvaraü uppannaü hoti. atha kho bhikkhunãsaügho taü cãvaraü bhājetukāmo sanni- pati. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhu- niyā antevāsibhikkhuniyo pakkantā honti. Thullanandā bhikkhunã tā bhikkhuniyo etad avoca: ayye bhikkhuniyo pakkantā, na tāva cãvaraü bhājiyissatãti cãvaravibhaīgaü paņibāhati. bhikkhuniyo na tāva cãvaraü bhājiyissatãti vippakkamiüsu. Thullanandā bhikkhunã antevāsibhikkhu- nãsu āgatāsu taü cãvaraü bhājāpesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā dhammikaü cãvaravibhaīgaü paņibāhissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . paņibāhãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã dhammikaü cãva- ravibhaīgaü paņibāhissati. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã dhammikaü cãvaravibhaīgaü pa- ņibāheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dhammiko nāma cãvaravibhaīgo, samaggo bhikkhunã- saügho sannipatitvā bhājeti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 285]># %% paņibāheyyā 'ti kathaü imaü cãvaraü bhājeyyā 'ti\<1>/ paņibā- hati, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammike dhammikasa¤¤ā paņibāhati, āpatti pācittiyassa. dhammike vematikā . . . āpatti dukkaņassa. dhammike adhammikasa¤¤ā . . . anāpatti. adhammike dhammika- sa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. adhammike vematikā, āpatti dukkaņassa. adhammike adhammikasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti ānisaüsaü dassetvā paņibāhati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã naņānam pi naņakānam pi laīghikānam pi sokajjhāyikānam pi kumbhathånikānam pi samaõacãvaraü deti mayhaü parisati vaõõaü bhāsathā 'ti. naņāpi naņakāpi laīghikāpi sokajjhāyikāpi kumbhathånikāpi Thullanandāya bhikkhuniyā parisati vaõõaü bhāsanti: ayyā Thullanandā bahussutā bhāõikā visāradā paņņhā\<2>/ dhamma- kathaü kātuü. detha ayyāya karotha ayyāyā 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā agārikassa samaõacãvaraü dassatãti --pi--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . detãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . dassati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã agārikassa vā paribbājakassa vā pa- ribbājikāya vā samaõacãvaraü dadeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. agāriko nāma yo koci agāraü ajjhāvasati. paribbājako nāma bhikkhu¤ ca sāmaõera¤ ca ņhapetvā yo koci paribbā- jakasamāpanno. paribbājikā nāma bhikkhuni¤ ca sikkhamā- na¤ ca sāmaõeri¤ ca ņhapetvā yā kāci paribbājikasamāpannā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Instead of imaü c- bhājeyyā 'ti I propose to read, idaü c- bhājiyeyyā 'ti. 2 paņhā A, maņņhā B. >/ #<[page 286]># %<286 SUTTAVIBHAđGA. [XXVIII. 2. 1-XXIX. 2. 1.>% samaõacãvaraü nāma kappakataü vuccati. deti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti mātāpitunnaü deti, tāvakālikaü deti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhuniyā upaņņhākakulaü Thullanandaü bhikkhuniü etad avoca: sace mayaü ayye sakkoma bhikkhunãsaüghassa cãvaraü dassāmā 'ti. tena kho pana samayena vassaü vutthā bhikkhuniyo cãvaraü bhājetukāmā sannipatiüsu. Thullanandā bhikkhunã tā bhi- kkhuniyo etad avoca: āgametha ayye, atthi bhikkhunã- saüghassa cãvarapaccāsā 'ti. bhikkhuniyo Thullanandaü bhikkhuniü etad avocuü: gacch' ayye taü cãvaraü jānāhãti. Thullanandā bhikkhunã yena taü kulaü ten' upasaükami, upasaükamitvā te manusse etad avoca: dethāvuso bhikkhu- nãsaüghassa cãvaran ti. na mayaü ayye sakkoma bhikkhu- nãsaüghassa cãvaraü dātun ti. Thullanandā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā dubbalacãvarapaccāsāya cãvarakālasamayaü atikkāmessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . atikkāmesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . atikkāmessati. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã dubbalacãvarapaccāsāya cãvarakāla- samayaü atikkāmeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dubbalacãvarapaccāsā nāma, sace mayaü sakkoma dassāma karissāmā 'ti vācā bhinnā hoti. cãvarakālasamayo nāma anatthate kaņhine vassānassa \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 287]># %% pacchimo māso, atthate kaņhine pa¤ca māsā. cãvarakālasam- ayaü atikkāmeyyā 'ti anatthate kaņhine vassānassa pacchi- maü divasaü atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. atthate ka- ņhine kaņhinuddhāradivasaü atikkāmeti, āpatti pācitti- yassa. ||1|| dubbalacãvare dubbalacãvarasa¤¤ā cãvarakālasamayaü ati- kkāmeti, āpatti pācittiyassa. dubbalacãvare vematikā . . . āpatti dukkaņassa. dubbalacãvare adubbalacãvarasa¤¤ā . . . anāpatti. adubbalacãvare dubbalacãvarasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. adubbalacãvare vematikā, āpatti dukkaņassa. adubba- lacãvare adubbalacãvarasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti ānisaüsaü dassetvā nivāreti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarena upāsakena saüghaü uddissa vihāro kārāpito hoti. so tassa vihārassa mahe ubhatosaüghassa akālacãvaraü dātukāmo hoti. tena kho pana samayena ubhatosaüghassa kaņhinaü atthataü hoti. atha kho so upāsako saüghaü upasaükamitvā kaņhinuddhāraü yāci. bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave kaņhinaü uddharituü. eva¤ ca pana bhikkhave kaņhinaü uddharitabbaü: byattena bhikkhunā paņibalena saügho ¤āpetabbo: suõātu me bhante saügho. yadi saüghassa pattakallaü, saügho kaņhinaü uddhareyya. esā ¤atti. suõātu me bhante saügho. saügho kaņhinaü uddharati. yassāyasmato khamati kaņhi- nassa uddhāro so tuõh' assa. yassa na kkhamati so bhāseyya. ubbhataü saüghena kaņhinaü, khamati . . . dhārayā- mãti. ||1|| atha kho so upāsako bhikkhunãsaüghaü upasaükamitvā kaņhinuddhāraü yāci. Thullanandā bhikkhunã cãvaraü \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 288]># %<288 SUTTAVIBHAđGA. [XXX. 1. 2-XXXI. 1.>% amhākaü bhavissatãti kaņhinuddhāraü paņibāhi. atha kho so upāsako . . . vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo amhākaü kaņhinuddhāraü na dassantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa upāsakassa . . . vipācentassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā dhammikaü kaņhinuddhāraü paņibāhissa- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhu- nã . . . paņibāhãti. saccaü bhagavā . . . (see XXVII.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã dhammikaü kaņhinuddhāraü paņi- bāheyya, pācittiyan ti. ||2||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dhammiko nāma kaņhinuddhāro, samaggo bhikkhunã- saügho sannipatitvā uddharati. paņibāheyyā 'ti kathaü idaü kaņhinaü uddhareyyā 'ti\<1>/ paņibāhati, āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammike dhammikasa¤¤ā paņibāhati . . . (see XXVII.2) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| naggavaggo tatiyo. PâCITTIYA, XXXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve ekama¤ce tuvaņņenti. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo dve ekama¤ce tuvaņņessanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo dve ekama¤ce tuvaņņessantãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave bhikkhuniyo . . . tuvaņņentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . tuvaņņessanti. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Instead of uddhareyyā 'ti I propose to read, uddhariyeyyā 'ti. Comp. XXVII.2.1. >/ #<[page 289]># %% yā pana bhikkhuniyo dve ekama¤ce tuvaņņeyyuü, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti yā yādisā --pa--. bhikkhuniyo 'ti upa- sampannāyo vuccanti. dve ekama¤ce tuvaņņeyyun ti, ekāya nipannāya aparā ni- pajjati, āpatti pācittiyassa. ubho vā nipajjanti, āpatti pācitti- yassa. uņņhahitvā punappunaü nipajjanti, āpatti pācitti- yassa. ||1|| anāpatti ekāya nipannāya aparā nisãdati, ubho vā nisãdanti, ummattikānaü, ādikammikānan ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve ekattharaõapāvuraõā tuvaņņenti. manussā vihāracārikaü āhiõķantā . . . (XXXI.1. Instead of ekama¤ce read ekattharaõapāvuraõā) . . . uddisantu: yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaõapāvuraõā tu- vaņņeyyuü, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti yā yādisā --pa--. bhikkhuniyo 'ti upasam- pannāyo vuccanti. dve ekattharaõapāvuraõā tuvaņņeyyun ti, ta¤ ¤eva attha- ritvā ta¤ ¤eva pārupanti, āpatti pācittiyassa. ||1|| ekattharaõapāvuraõe ekattharaõapāvuraõasa¤¤ā tuvaņņenti, āpatti pācittiyassa. ekattharaõapāvuraõe vematikā . . . ekattharaõapāvuraõe nānattharaõapāvuraõasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. ekattharaõe nānāpāvuraõasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. nānattharaõe ekattharaõapāvuraõasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. nānattharaõapāvuraõe ekattharaõapāvuraõasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa, nānattharaõapāvuraõe vematikā, āpatti dukkaņassa. nānattharaõapāvuraõe nānattharaõapāvuraõa- sa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti vavatthānaü\<1>/ dassetvā nipajjanti, ummattikānaü, ādikammikānan ti. ||3||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vavattānaü AB, vavatthānaü D. >/ #<[page 290]># %<290 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIII. 1-2. 2.>% PâCITTIYA, XXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã bahussutā hoti bhāõikā visāradā paņņhā dhammakathaü kātuü. Bhaddāpi Kāpi- lānã bahussutā hoti . . . kātuü uëārasaübhāvitā. manussā ayyā Bhaddā Kāpilānã bahussutā bhāõikā visāradā paņņhā\<1>/ dhammakathaü kātuü uëārasaübhāvitā 'ti Bhaddaü Kāpi- lāniü paņhamaü payirupāsitvā pacchā Thullanandaü bhi- kkhuniü payirupāsanti. Thullanandā bhikkhunã issāpakatā imā kira appicchā santuņņhā pavivittā asaüsaņņhā yā imā sa¤¤attibahulā vi¤¤attibahulā viharantãti Bhaddāya Kāpilā- niyā purato caīkamati pi tiņņhati pi nisãdati pi seyyam pi kappeti uddisati pi uddisāpeti pi sajjhāyaü pi karoti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā ayyāya Bhaddāya Kāpilāniyā sa¤cicca aphāsuü karissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã Bhaddāya Kāpilāniyā sa¤cicca aphāsuü karotãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā sa¤cicca aphāsuü ka- reyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā 'ti a¤¤āya bhikkhuniyā. sa¤ciccā 'ti jānantã sa¤jānantã cecca abhivitaritvā vãti- kkamo. aphāsuü kareyyā 'ti iminā imissā aphāsu bhavissatãti anā- pucchā purato caīkamati vā tiņņhati vā nisãdati vā seyyaü vā kappeti uddisati vā uddisāpeti vā sajjhāyaü vā karoti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā sa¤cicca aphāsuü ka- roti, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematikā . . . \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņhā AB. >/ #<[page 291]># %% upasampannāya anupasampannasa¤¤ā sa¤cicca aphāsuü ka- roti, āpatti pācittiyassa. anupasampannāya sa¤cicca aphāsuü karoti, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampanna- sa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti na aphāsuü kattukāmā āpucchā purato caīkamati vā . . . sajjhāyaü vā karoti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņheti na upaņņhāpanāya ussukkaü karoti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņhessati na upaņņhāpanāya ussukkaü karissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karotãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņheyya na upaņņhāpanāya ussukkaü kareyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dukkhitā nāma gilānā vuccati. sahajãvinã nāma saddhivihārinã vuccati. n' eva upaņņheyyā 'ti na sayaü upaņņheyya. na upaņņhā- panāya ussukkaü kareyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. n' eva upaņņhessāmi na upaņņhāpanāya ussukkaü karissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. antevāsiü vā\<1>/ anupa- sampannaü vā\<2>/ n' eva upaņņheti na upaņņhāpanāya ussukkaü karoti, āpatti dukkaņassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Read, antevāsiniü vā. 2 anupasampannaü vā deest in B. >/ #<[page 292]># %<292 SUTTAVIBHAđGA. [XXXIV. 2. 2-XXXV. 2. 1.>% anāpatti sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XXXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Bhaddā Kāpilānã Sākete vassaü upagatā hoti. sā kenacid eva karaõãyena Thullanandāya bhi- kkhuniyā santike dåtaü pāhesi: sace me ayyā Thullanandā upassayaü dadeyya, āgaccheyyām' ahaü Sāvatthin ti. Thullanandā bhikkhunã evam āha: āgacchatu dassāmãti. atha kho Bhaddā Kāpilānã\<1>/ Sāketā Sāvatthiü agamāsi. Thullanandā bhikkhunã Bhaddāya Kāpilāniyā upassayaü adāsi. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã bahussutā hoti bhāõikā . . . (see XXXIII.1)\<2>/ . . . vi¤¤atti- bahulā viharantãti kupitā anattamanā Bhaddaü Kāpilāniü upassayā nikkaķķhi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā ayyāya Bhaddāya Kāpilāniyā upassayaü datvā kupitā anattamanā nikkaķķhissa- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhu- nã Bhaddāya Kāpilāniyā . . . nikkaķķhãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã Bhaddāya Kāpilāniyā . . . nikkaķ- ķhissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā upassayaü datvā kupitā anattamanā nikkaķķheyya vā nikkaķķhāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā 'ti a¤¤āya bhikkhuniyā. upassayo nāma kavāņabaddho vuccati. datvā 'ti sayaü datvā. kupitā anattamanā 'ti anabhiraddhā āhatacittā khilajātā. nikkaķķheyyā 'ti gabbhe gahetvā pamukhaü nikkaķķhati, āpatti pācittiyassa. pamukhe gahetvā bahi nikkaķķhati, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 atha kho sā Bhaddā Kāp- AB. 2 In the passage repeated from XXXIII. 1 the MSS. read, Bhaddāpi K- bahussutā yeva hoti. >/ #<[page 293]># %% āpatti pācittiyassa. ekena payogena bahuke pi dvāre atikkā- meti, āpatti pācittiyassa. nikkaķķhāpeyyā 'ti a¤¤aü āõāpeti, āpatti dukkaņassa. sakiü āõattā bahuke pi dvāre atikkāmeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā upassayaü datvā ku- pitā anattamanā nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti pācittiyassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. tassā pa- rikkhāraü nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti dukka- ņassa. akavāņabaddhā nikkaķķhati vā nikkaķķhāpeti vā, āpatti dukkaņassa. tassā parikkhāraü n- vā n- vā, āpatti dukkaņassa. anupasampannaü kavāņabaddhā vā akavāņa- baddhā vā n- vā n- vā, āpatti dukkaņassa. tassā parikkhā- raü n- vā n- vā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upa- sampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya ve- matikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasam- pannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti alajjiniü n- vā n- vā, tassā parikkhāraü n- vā n- vā, ummattikaü n- vā n- vā, tassā parikkhāraü n- vā n- vā, bhaõķanakārikaü --pa-- kalahakārikaü --pa-- vivā- dakārikaü --pa-- bhassakārikaü --pa-- saüghe adhi- karaõakārikaü n- vā n- vā, tassā parikkhāraü n- vā n- vā, antevāsiniü vā saddhivihāriniü vā na sammāvattantiü n- vā {n- vā], tassā parikkhāraü n- vā n- vā, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã saüsaņņhā viharati gaha- patināpi gahapatiputtena pi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã saüsaņņhā viharissati . . . pãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã saüsaņņhā viharati . . . pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 294]># %<294 SUTTAVIBHAđGA. [XXXVI. 1-2. 1.>% kkhave Caõķakālã bhikkhunã saüsaņņhā viharissati . . . pi. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã saüsaņņhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā, sā bhikkhunã bhikkhunãhi evam assa vacanãyā: māyye saüsatthā vihari gahapatināpi gahapati- puttena pi. vivicc' ayye, viveka¤ ¤eva bhaginiyā saügho vaõõetãti. eva¤ ca pana sā bhikkhunã bhikkhunãhi vucca- mānā tath' eva paggaõheyya, sā bhikkhunã bhikkhunãhi yāvatatiyaü samanubhāsitabbā tassa paņinissaggāya. yāva- tatiya¤ ce samanubhāsiyamānā taü paņinissajjeyya, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. saüsaņņhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saü- saņņhā. gahapati nāma yo koci agāraü ajjhāvasati. gahapatiputto nāma yo koci puttabhātaro. sā bhikkhunãti yā sā saüsaņņhā bhikkhunã. bhikkhunãhãti a¤¤āhi bhikkhunãhi yā passanti yā suõanti tāhi vattabbā: māyye saüsaņņhā . . . vaõõetãti. dutiyam pi vattabbā. tatiyam pi vattabbā. sace paņinissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sutvā na vadanti, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã saüghamajjhaü pi ākaķķhitvā vattabbā: māyye saüsaņņhā . . . vaõõetãti. dutiyam pi vattabbā. tatiyam pi vattabbā. sace paņi- nissajjati, icc etaü kusalaü. no ce paņinissajjati, āpatti dukkaņassa. sā bhikkhunã samanubhāsitabbā. eva¤ ca pana bhikkhave samanubhāsitabbā: byattāya bhikkhuniyā paņiba- lāya saügho ¤āpetabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā bhikkhunã saüsaņņhā viharati gahapatināpi gaha- patiputtena pi. sā taü vatthuü na paņinissajjati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannāmaü bhikkhuniü samanubhāseyya tassa vatthussa paņinissaggāya. esā ¤atti. suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā . . . dutiyam pi etam atthaü vadāmi --pa-- tatiyam pi etam atthaü vadāmi --pa--. samanubhaņņhā saüghena itthannāmā bhi- kkhunã tassa vatthussa paņinissaggāya. khamati . . . dhā- rayāmãti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 295]># %% ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi dukkaņā. kamma- vācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā na paņinissajjati, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematikā . . . dham- makamme adhammakammasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. adhammakamme dhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme vematikā, āpatti dukkaņassa. adhamma- kamme adhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti asamanubhāsantiyā, paņinissajjantiyā, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo antoraņņhe sāsaīkasammate sappaņi- bhaye asatthikā cārikaü caranti. dhuttā dåsenti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo . . . carissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . carantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . carissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã antoraņņhe sāsaīkasammate sappaņi- bhaye asatthikā cārikaü careyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. antoraņņhe 'ti yassa vijite viharati tassa raņņhe. sāsaīkaü nāma, tasmiü magge corānaü niviņņhokāso dissati bhuttokāso dissati ņhitokāso dissati nisinnokāso dissati nipannokāso dissati. sappaņibhayan nāma, tasmiü magge corehi manussā hatā dissanti viluttā dissanti ākoņitā dissanti. asatthikā nāma vinā satthena. cārikaü careyyā 'ti, kukkuņasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. agāmake ara¤¤e aķķhayojane aķķhayojane āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti satthena saha gacchati, kheme appaņibhaye gacchati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 296]># %<296 SUTTAVIBHAđGA. [XXXVIII. 1-XXXIX. 1.>% PâCITTIYA, XXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo tiroraņņhe sāsaīkasammate sappaņi- bhaye asatthikā cārikaü caranti. dhuttā . . . (see XXXVII.1. Instead of antoraņņhe read tiroraņņhe) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã tiroraņņhe sāsaīkasammate sappaņi- bhaye asatthikā cārikaü careyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. tiroraņņhe 'ti yassa vijite viharati taü ņhapetvā a¤¤assa raņņhe. sāsaīkan nāma . . . (see XXXVII.2) . . . ādikammi- kāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, XXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhikkhuniyo antovassaü cārikaü caranti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo . . . carissanti haritāni tiõāni sammaddantā\<1>/ ekindriyaü jãvaü viheņhentā bahå khuddake pāõe saüghātaü āpādentā 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo . . . carissantãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave bhikkhuniyo . . . carantãti. saccaü bhagavā. vi- garahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhi- kkhuniyo . . . carissanti. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã antovassaü cārikaü careyya, pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ca maddantā AB. I have written sammaddantā; see Mahāvagga, III.1.2. >/ #<[page 297]># %% yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. antovassan ti purimaü vā temāsaü pacchimaü vā temāsaü avasitvā. cārikaü careyyā 'ti, kukkuņasampāte gāme . . . (XXXVII. 2.1) . . . agāmake ara¤¤e . . . pācittiyassa. ||1|| anāpatti sattāhakaraõãyena gacchati, kenaci ubbāëhā gaccha- ti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XL. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Ve- ëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhikkhuniyo tatth' eva Rājagahe vassaü vasanti tattha hemantaü tattha gimhaü. manussā . . . vipācenti: āhunda- rikā\<1>/ bhikkhunãnaü disā andhakārā,\<2>/ na imāsaü disā pakkhā- yantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: tena hi bhikkhave bhi- kkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤¤āpessāmi dasa atthavase paņicca . . . eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã vassaü vutthā cārikaü na pakkameyya antamaso chappa¤cayojanāni pi, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. vassaü vutthā nāma purimaü vā temāsaü pacchimaü vā temāsaü vutthā. cārikaü na pakkamissāmi antamaso chappa¤cayojanāni pãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaü bhikkhuniü na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| tuvaņņavaggo catuttho. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āhuntarikā AB. āhundarikā ti saübādhā D. comp. Mahāvagga, I.53.1. 2 andhakārānaü AB instead of andhakārā na. Comp. Mahāvagga 1.c. >/ #<[page 298]># %<298 SUTTAVIBHAđGA. [XLI. 1-2. 1.>% PâCITTIYA, XLI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena ra¤¤o Pasenadikosalassa uyyāne cittāgāre paņibhānacittaü kataü hoti. bahå manussā cittāgāraü dassanāya gacchanti. chabbaggiyāpi bhikkhuniyo cittā- gāraü dassanāya agamaüsu. manussā . . . vipācenti: ka- thaü hi nāma bhikkhuniyo cittāgāraü dassanāya gacchissanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo cittāgāraü dassanāya gacchissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . gacchantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . gacchissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddi- santu: yā pana bhikkhunã rājāgāraü vā cittāgāraü vā ārāmaü vā uyyānaü vā pokkharaõiü vā dassanāya gaccheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. rājāgāraü nāma yattha katthaci ra¤¤o kãëituü ramituü kataü hoti. cittāgāraü nāma yattha katthaci manussānaü kãëituü ramituü kataü hoti. ārāmo nāma yattha katthaci manussānaü kãëituü ramituü kato hoti. uyyānaü nāma yattha katthaci manussānaü kãëituü ramituü kataü hoti. pokkharaõã nāma yattha katthaci manussānaü kãëituü rami- tuü katā hoti. dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhitā passati, āpatti pācittiyassa. dassanupacāraü vijahitvā pu- nappunaü passati, āpatti pācittiyassa. ekamekaü dassanāya gacchati, āpatti dukkaņassa. yattha ņhitā passati, āpatti pā- cittiyassa. dassanupacāram vijahitvā punappunaü passati, āpatti pācittiyassa. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 299]># %% anāpatti ārāme ņhitā passati, gacchantã vā āgacchantã vā passati, sati karaõãye gantvā passati, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XLII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo āsandiü pi pallaīkaü pi pari- bhu¤janti. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo āsandiü pi pallaī- kaü pi paribhu¤jissanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo . . . paribhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . pari- bhu¤jantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . paribhu¤ji- ssanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã āsandiü vā pallaīkaü vā pari- bhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. āsandi nāma atikkantappamāõā vuccati. pallaīko nāma āharimehi vālehi kato hoti. paribhu¤jeyyā 'ti, tasmiü abhinisãdati vā abhinipajjati vā, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti āsandiyā pāde chinditvā paribhu¤jati, pallaīkassa vāle chinditvā\<1>/ paribhu¤jati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XLIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaü kantanti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vāëe bhinditvā A, v- chinditvā B. >/ #<[page 300]># %<300 SUTTAVIBHAđGA. [XLIII. 1-XLIV. 2. 1.>% manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo suttaü kantissanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo\<1>/ suttaü kantissantãti . . . --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaü kantantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nā- ma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaü kantissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã suttaü kanteyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. suttaü nāma cha suttāni, khomaü kappāsikaü koseyyaü kambalaü sāõaü bhaīgaü. kanteyyā 'ti sayaü kantati, payoge dukkaņaü, ujjavujjave\<2>/ āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti kantitasuttaü kantati, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XLIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaü karonti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaü karissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaü karontãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . karissanti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü vā pasādāya . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã gihiveyyāvaccaü kareyya, pācitti- yan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. gihiveyyāvaccaü nāma agārikassa yāguü vā bhattaü vā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 yā tā bh- appicchā ... vip- kathaü hi nāma (deest chabbaggiyā) bhikkhuniyo AB. 2 ujjavujjave A, ujjuvujjave B. D: ujjuvujjave ti yattakaü patthena a¤citaü hoti tasmi takkamhi vedhite ekā āpatti, kantanato pana pubbe kappāsavicinanaü ādi katvā sabba- payogesu hatthavāragaõanāya dukkaņaü. >/ #<[page 301]># %% khādaniyaü vā pacati, sāņakaü vā veņņhanaü vā dhovati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti yāgupāne, saüghabhatte, cetiyapåjāya, attano veyyāvaccakarassa yāguü vā bhattaü vā khādaniyaü vā pacati sāņakaü vā veņņhanaü vā dhovati, ummattikāya, ādi- kammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XLV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã Thullanandaü bhikkhu- niü upasaükamitvā etad avoca: eh' ayye imaü adhikaraõaü våpasamehãti. Thullanandā bhikkhunã sādhå 'ti paņisuõitvā n' eva våpasameti na våpasamāya ussukkaü karoti. atha kho sā bhikkhunã bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā bhikkhuniyā eh' ayye imaü adhikaraõaü våpasamehãti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā n' eva våpa- samessati na våpasamāya ussukkaü karissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . våpa- sameti . . . karotãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhi- kkhunã . . . våpasamessati . . . karissati. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā eh' ayye imaü adhika- raõaü våpasamehãti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā sā pacchā anantarāyikinã n' eva våpasameyya na våpasa- māya ussukkaü kareyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā 'ti a¤¤āya bhikkhuniyā. adhikaraõaü nāma cattāri adhikaraõāni vivādādhikaraõaü anuvādādhikaraõaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü. eh' ayye imaü adhikaraõaü våpasamehãti eh' ayye imaü adhikaraõaü vinicchehi.\<1>/ \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vinicchehi A, viniccheyyahi B. >/ #<[page 302]># %<302 SUTTAVIBHAđGA. [XLV. 2. 1-XLVI. 2. 1.>% sā pacchā anantarāyikinãti asati antarāye. n' eva våpasameyyā 'ti na sayaü våpasameyya. na våpa- samāya ussukkaü kareyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. n' eva våpasamessāmi na våpasamāya ussukkaü karissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampannāya upasampannasa¤¤ā adhikaraõaü n' eva våpasameti na våpasamāya ussukkaü karoti, āpatti pācitti- yassa. upasampannāya vematikā . . . upasampannāya anu- pasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. anupasampannā- ya adhikaraõaü n' eva våpasameti na våpasamāya ussukkaü karoti, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya upasampanna- sa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampannāya anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XLVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã naņānam pi . . . (XXVIII.1. Instead of samaõacãvaraü deti [dassati] read sahatthā khādaniyaü bhojaniyaü deti [dassati]) . . . uddi- santu: yā pana bhikkhunã agārikassa vā paribbājakassa vā pa- ribbājikāya vā sahatthā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dadeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunã. agāriko nāma . . . (XXVIII.2) . . . paribbājikasamā- pannā. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni udakadantapo- õaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni . . . maüsaü. dadeyyā 'ti kāyena vā kāyapaņibaddhena vā nissaggiyena \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 303]># %% vā deti, āpatti pācittiyassa. udakadantapoõaü deti, āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhiralepaü deti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XLVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã āvasathacãvaraü anissa- jjitvā paribhu¤jati. a¤¤ā utuniyo bhikkhuniyo na labhanti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā āvasathacãvaraü anissajjitvā pari- bhu¤jissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . paribhu¤jatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . paribhu¤jissati. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã āvasathacãvaraü anissajjitvā paribhu¤jeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. āvasathacãvaran nāma utuniyo bhikkhuniyo paribhu¤jantå 'ti dinnaü hoti. anissajjitvā paribhu¤jeyyā 'ti dve tisso rattiyo paribhu¤jitvā catutthadivase dhovitvā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaõeriyā vā anissajjitvā paribhu¤jati, āpatti pācitti- yassa. ||1|| anissajjite anissajjitasa¤¤ā paribhu¤jati, āpatti pācittiyassa. anissajjite vematikā . . . anissajjite nissajjitasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. nissajjite anissajjitasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. nissajjite vematikā, āpatti dukkaņassa. nissajjite nissajjitasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti nissajjitvā paribhu¤jati, punapariyāyena pari- bhu¤jati, a¤¤ā utuniyo bhikkhuniyo na honti, acchinnacãva- rikāya, naņņhacãvarikāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 304]># %<304 SUTTAVIBHAđGA. [XLVIII. 1-2. 2.>% PâCITTIYA, XLVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkāmi. tena kho pana samayena Thullanandāya bhikkhuniyā āvasatho ķayhati. bhikkhuniyo evam āhaüsu: hand' ayye bhaõķakaü nãharāmā 'ti. ekaccā evam āhaüsu: na mayaü ayye nãharissāma. yaü ki¤ci naņņhaü sabbaü amhe abhiyu¤jissatãti. Thullanandā bhikkhunã punad eva taü āvasathaü paccāgantvā bhikkhuniyo pucchi: ayye\<1>/ bhaõķakaü nãharitthā 'ti. na mayaü ayye nãharimhā 'ti. Thullanandā bhikkhunã . . . vipāceti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo āvasathe ķayhamāne bhaõķakaü na nãharissantãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkamissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thulla- nandā bhikkhunã . . . pakkāmãti. saccaü bhagavā. vigā- rahi bhuddo bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thulla- nandā bhikkhunã . . . pakkamissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkameyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. āvasatho nāma kavāņabaddho vuccati. anissajjitvā cārikaü pakkameyyā 'ti bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaõeriyā vā anissajjitvā parikkhittassa āvasathassa parikkhepaü atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. aparikkhittassa āvasathassa upacāraü atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. ||1|| anissajjite anissajjitasa¤¤ā pakkamati, āpatti pācittiyassa. anissajjite vematikā . . . anissajjite nissajjitasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. akavāņabaddhaü anissajjitvā pakkamati, āpatti dukkaņassa. nissajjite anissajjitasa¤¤ā, āpatti dukka- ņassa. nissajjite vematikā, āpatti dukkaņassa. nissajjite nissajjitasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ayye B, ayye corrected into apayye A. >/ #<[page 305]># %% anāpatti nissajjitvā pakkamati, sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XLIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaü pa- riyāpuõanti. manussā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: ka- thaü hi nāma bhikkhuniyo tiracchānavijjaü pariyāpu- õissanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaü pariyāpuõissan- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhi- kkhuniyo tiracchānavijjaü pariyāpuõantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . pariyāpuõissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã tiracchānavijjaü pariyāpuõeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. tiracchānavijjā nāma\<1>/ yaü ki¤ci bāhirakaü anattha- saühitaü. pariyāpuõeyyā 'ti padena pariyāpuõāti, pade pade āpatti pācittiyassa. akkharāya pariyāpuõāti, akkharākkharāya āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti lekhaü pariyāpuõāti, dhāraõaü pariyāpuõāti, guttatthāya parittaü pariyāpuõāti, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, L. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tir-vijjaü nāma AB. I have written tir-vijjā nāma. >/ #<[page 306]># %<306 SUTTAVIBHAđGA. [L. 1-LI. 2.>% samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaü vā- centi. manussā ujjhāyanti . . . (XLIX.1. Instead of pari- yāpuõanti, pariyāpuõissanti, read, vācenti, vācessanti) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã tiracchānavijjaü vāceyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. tiracchānavijjā nāma\<1>/ . . . vāceyyā 'ti padena vāceti . . . (XLIX.2. Instead of pariyāpuõāti read vāceti) . . . ādi- kammikāyā 'ti. ||2|| cittāgāravaggo pa¤camo. PâCITTIYA, LI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå gāmakāvāse ekacãvarā cãva- rakammaü karonti. bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaü pavi- sitvā yena te bhikkhå ten' upasaükamiüsu. bhikkhå ujjhā- yanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo anā- pucchā ārāmaü pavisissantãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave bhikkhuniyo . . . pavisantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhi- kkhuniyo . . . pavisissanti. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã anāpucchā ārāmaü paviseyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena te bhikkhå tamhā āvāsā pakka- miüsu. bhikkhuniyo ayyā pakkantā 'ti ārāmaü nāga- maüsu. atha kho te bhikkhå punad eva taü āvāsaü paccā- gacchiüsu. bhikkhuniyo ayyā āgatā 'ti āpucchā ārāmaü pavisitvā yena te bhikkhå ten' upasaükamiüsu, upasaüka- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tir-vijjaü nāma AB. I have written tir-vijjā nāma. >/ #<[page 307]># %% mitvā te bhikkhå abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. ekam- antaü ņhitā kho tā bhikkhuniyo te bhikkhå etad avocuü: kissa tumhe bhaginiyo ārāmaü n' eva sammajjittha na pāni- yaü paribhojaniyaü upaņņhāpitthā 'ti. bhagavatā ayyā sikkhāpadaü pa¤¤attaü hoti na anāpucchā ārāmo pavisitabbo 'ti, tena mayaü na āgamimhā 'ti. bhagavato etam atthaü ārocesuü. anujānāmi bhikkhave santaü bhikkhuü āpucchā ārāmaü pavisituü. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã santaü bhikkhuü anāpucchā ārāmaü paviseyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü . . . pa¤¤attaü hoti. ||2|| tena kho pana samayena te bhikkhå tamhā āvāsā pakka- mitvā punad eva taü āvāsaü paccāgacchiüsu. bhikkhuniyo ayyā pakkantā 'ti anāpucchā ārāmaü pavisiüsu. tāsaü kukkuccaü ahosi: bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü na santaü bhikkhuü anāpucchā ārāmo pavisi- tabbo 'ti maya¤ ca\<1>/ santaü bhikkhuü anāpucchā ārāmaü pavisimhā. kacci nu kho mayaü pācittiyaü āpattiü āpannā 'ti. bhagavato . . . ārocesuü. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã jānaü sabhikkhukaü ārāmaü anā- pucchā paviseyya, pācittiyan ti. ||3|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. jānāti nāma sāmaü vā jānāti a¤¤e vā tassā ārocenti te vā ārocenti. sabhikkhuko nāma ārāmo yattha bhikkhå rukkhamåle pi vasanti. anāpucchā ārāmaü paviseyyā 'ti bhikkhuü vā sāmaõeraü vā ārāmikaü vā anāpucchā parikkhittassa ārāmassa parikkhe- paü atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. aparikkhittassa ārā- massa upacāraü okkamantiyā\<2>/ āpatti pācittiyassa. ||1|| sabhikkhuke sabhikkhukasa¤¤ā santaü bhikkhuü ānā- pucchā ārāmaü pavisati, āpatti pācittiyassa. sabhikkhuke vematikā . . . āpatti dukkaņassa. sabhikkhuke abhikkhu- kasa¤¤ā . . . anāpatti. abhikkhuke sabhikkhukasa¤¤ā, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 maya¤ camhā A, mayha¤ camhā B. I have written maya¤ ca. 2 okkamantiyā A, okkamentiyā B. >/ #<[page 308]># %<308 SUTTAVIBHAđGA. [LI. 4. 2-LII. 1.>% āpatti dukkaņassa. abhikkhuke vematikā, āpatti dukkaņassa. abhikkhuke abhikkhukasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti santaü bhikkhuü āpucchā pavisati, asantaü bhi- kkhuü anāpucchā pavisati, sãsānulokikā gacchati, yattha bhikkhuniyo sannipatitā honti tattha gacchati, ārāmena maggo hoti, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||4|| PâCITTIYA, LII. Tena samayena buddho bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane kåņāgārasālāyaü. tena kho pana samayena āyasmato Upālissa upajjhāyo āyasmā Kappitako susāne viharati. tena kho pana samayena chabbaggiyānaü bhi- kkhunãnaü {mahattarā} bhikkhunã kālaükatā hoti. chabba- ggiyā bhikkhuniyo taü bhikkhuniü nãharitvā āyasmato Kappitakassa vihārassa avidåre jhāpetvā thåpaü katvā gantvā tasmiü thåpe rodanti. atha kho āyasmā Kappitako tena saddena ubbāëho taü thåpaü bhinditvā pakiresi. chabbaggiyā bhikkhuniyo iminā Kappitakena amhākaü ayyāya thåpo bhinno, handa naü ghātemā 'ti mantesuü. a¤¤atarā\<1>/ bhikkhunã āyasmato Upālissa etam atthaü ārocesi. āyasmā Upāli āyasmato Kappitakassa etam atthaü ārocesi. atha kho āyasmā Kappitako vihārā nikkhamitvā nilãno acchi. atha kho chabbaggiyā bhikkhuniyo yenāyasmato Kappitakassa vihāro ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā āyasmato Kappi- takassa vihāraü pāsāõehi ca leķķåhi ca ottharāpetvā mato Kappitako 'ti pakkamiüsu. atha kho āyasmā Kappitako tassā rattiyā accayena pubbaõhasamayaü nivāsetvā patta- cãvaraü ādāya Vesāliü piõķāya pāvisi. addasaüsu kho chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaü Kappitakaü piõķāya carantaü, disvāna evam āhaüsu: ayaü Kappitako jãvati, ko nu kho amhākaü mantaü saüharatãti.\<2>/ assosuü kho chabba- ggiyā bhikkhuniyo: ayyena kira Upālinā amhākaü manto saühaņo 'ti. tā āyasmantaü Upāliü akkosiüsu: kathaü hi nāma ayaü kasāvaņo\<3>/ malamajjano nihãnajacco amhākaü mantaü saüharissatãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . \<-------------------------------------------------------------------------- 1 mahatarā AB. Read, a¤¤atarā? 2 saüharatãti, saühaņo AB. D: saügharãti saükāmesi. saüghagato ti sa[ü]kām[i]to. 3 Kasāvaņo AB. D: kasāvato ti nhāpitā kāsāvaü nivāsetvā kammaü karonti, taü sandhāyāhaüsu. >/ #<[page 309]># %% vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ayyaü Upāliü akkosissantãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo Upāliü akkosantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā . . . akkosissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuü akkoseyya vā pari- bhāseyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhun ti upasampannaü. akkoseyya vā 'ti dasahi vā akkosavatthåhi akkosati etesaü vā a¤¤atarena, āpatti pācittiyassa. paribhāseyya vā 'ti bha- yaü upadaüseti, āpatti pācittiyassa. ||1|| upasampanne upasampannasa¤¤ā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassa. upasampanne vematikā . . . upasam- panne anupasampannasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. anupa- sampannaü akkosati vā paribhāsati vā, āpatti dukkaņassa. anupasampanne upasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. anu- pasampanne vematikā, āpatti dukkaņassa. anupasampanne anupasampannasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti atthapurekkhārāya, dhammapurekkhārāya, anusā- sanipurekkhārāya, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã bhaõķanakārikā hoti kala- hakārikā vivādakārikā bhassakārikā saüghe adhikaraõakā- rikā. Thullanandā bhikkhunã tassā kamme kariyamāne paņikkosati. tena kho pana samayena Thullanandā bhi- kkhunã gāmakaü agamāsi kenacid eva karaõãyena. atha kho bhikkhunãsaügho Thullanandā bhikkhunã pakkantā 'ti Caõķakāliü bhikkhuniü āpattiyā adassane ukkhipi. Thulla- nandā bhikkhunã gāmake taü karaõãyaü tãretvā punad eva \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 310]># %<310 SUTTAVIBHAđGA. [LIII. 1-LIV. 1.>% Sāvatthiü paccāgacchi. Caõķakālã bhikkhunã Thullanandāya bhikkhuniyā āgacchantiyā n' eva āsanaü pa¤¤āpesi na pādo- dakaü pādapãņhaü pādakathalikaü upanikkhipi na paccug- gantvā pattacãvaraü paņiggahesi na pāniyena āpucchi. Thullanandā bhikkhunã Caõķakāliü bhikkhuniü etad avoca: kissa tvaü ayye mayi āgacchantiyā n' eva āsanaü pa¤¤āpesi na pādodakaü . . . āpucchãti. evaü h' etaü ayye hoti yathā taü anāthāyā 'ti. kissa pana tvaü ayye anāthā 'ti. imā maü ayye bhikkhuniyo ayaü anāthā appa¤¤ātā n' atthi imissā koci pativattā 'ti āpattiyā adassane ukkhipiüså 'ti. Thullanandā bhikkhunã bālā etā abyattā etā n' eva jānanti kammaü vā kammadosaü vā kammavipattiü vā kamma- sampattiü vā 'ti caõķikatā gaõaü paribhāsi. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā caõķikatā gaõaü paribhāsissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . pari- bhāsãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . pari- bhāsissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã caõķikatā gaõaü paribhāseyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. caõķikatā nāma kodhanā vuccati. gaõo nāma bhikkhunãsaügho vuccati. paribhāseyyā 'ti bālā etā abyattā etā n' eva jānanti . . . kammasampattiü vā 'ti paribhāsati, āpatti pācittiyassa. sambahulā bhikkhuniyo vā ekabhikkhuniü vā anupasam- pannaü vā paribhāsati, āpatti dukkaņassa. anāpatti atthapurekkhārāya . . . (see LII.2.3) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤ataro brāhmaõo bhikkhuniyo nimantetvā bho- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 311]># %% jesi. bhikkhuniyo bhuttāvã pavāritā ¤ātikulāni gantvā ekaccā bhu¤jiüsu, ekaccā piõķapātaü ādāya agamaüsu. atha kho so brāhmaõo paņivissake etad avoca: bhikkhuniyo mayā ayyā santappitā, etha tumhe pi santappessāmãti. te evam āhaüsu: kiü tvaü ayyo amhe santappessasi, yāpi tayā nimantitā tāpi amhākaü gharāni āgantvā ekaccā bhu¤jiüsu, ekaccā piõķapātaü ādāya agamaüså 'ti. atha kho so brāhmaõo ujjhāyati khãyati vipāceti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo amhākaü ghare bhu¤jitvā a¤¤atra bhu¤jissanti. na cāhaü paņibalo\<1>/ yāvadatthaü dātun ti. assosuü kho bhikkhuniyo tassa brāhmaõassa . . . vipā- centassa. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhu- niyo bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . bhu¤jissantãti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã nimantitā vā pavāritā vā khā- daniyaü vā bhojaniyaü vā khādeyya vā bhu¤jeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. nimantitā nāma pa¤cannaü bhojanānaü a¤¤atarena bhoja- nena nimantitā. pavāritā nāma, asanaü pa¤¤āyati, bhoja- naü pa¤¤āyati, hatthapāse ņhitā abhiharati, paņikkhepo pa¤¤āyati. khādaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni yāguü yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü ņhapetvā avasesaü khādaniyaü nāma. bhojaniyaü nāma pa¤ca bhojanāni . . . maüsaü. khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa. yāmakālikaü sattā- hakālikaü yāvajãvikaü āhāratthāya paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa. ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti nimantitā appavāritā yāguü pivati, sāmike apaloketvā bhu¤jati, yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvi- kaü sati paccaye paribhu¤jati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 apaņibalo A, paņibalo B. Comp. page 81. >/ #<[page 312]># %<312 SUTTAVIBHAđGA. [LV. 1-2.>% PâCITTIYA, LV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã Sāvatthiyaü a¤¤atarissā visi- khāya piõķāya caramānā yena a¤¤ataraü kulaü ten' upa- saükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. atha kho te manussā taü bhikkhuniü bhojetvā etad avocuü: a¤¤āpi ayye bhikkhuniyo āgacchantå 'ti. atha kho sā bhikkhunã kathaü hi nāma bhikkhuniyo nāgaccheyyun ti bhikkhuniyo upasaükamitvā etad avoca: amukasmiü ayye okāse vālā sunakhā caõķo balibaddo cikkhallo okāso, mā kho tattha agamitthā 'ti. a¤¤atarāpi bhikkhunã tassā visikhāya piõķā- ya caramānā yena taü kulaü ten' upasaükami, upasaüka- mitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. atha kho te manussā taü bhi- kkhuniü bhojetvā etad avocuü: kissa ayye bhikkhuniyo na āgacchantãti. atha kho sā bhikkhunã tesaü manussānaü etam atthaü ārocesi. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã kulaü maccharāyissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã kulaü maccharāyatãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave bhikkhunã kulaü maccharāyissati. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã kulamaccharinã assa, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. kulaü nāma . . . suddakulaü. maccharinã assā 'ti kathaü bhikkhuniyo nāgaccheyyun ti bhikkhunãnaü santike kulassa avaõõaü bhāsati, āpatti pā- cittiyassa. kulassa vā santike bhikkhunãnaü avaõõaü bhāsati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti kulaü na maccharāyantã santaü yeva ādãnavaü ācikkhati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 313]># %% PâCITTIYA, LVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaü vutthā Sāvatthiü agamaüsu. bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etad avocuü: katth' ayyāyo vassaü vutthā, kacci ovādo iddho ahosãti. n' atth' ayye tattha bhikkhu, kuto ovādo iddho bhavissatãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaü vasissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . vasantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . vasissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã abhikkhuke āvāse vassaü va- seyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. abhikkhuko nāma āvāso na sakkā hoti ovādāya vā saüvā- sāya vā gantuü. vassaü vasissāmãti senāsanaü pa¤¤āpeti pāniyaü paribho- janiyaü upaņņhāpeti pariveõaü sammajjati, āpatti dukkaņassa. saha aruõuggamanā āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti vassupagatā bhikkhå pakkantā vā honti vibbhantā vā kālaükatā vā pakkhasaükantā vā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo gāmakāvāse vassaü vutthā Sāvatthiü agamaüsu. bhikkhuniyo tā bhikkhuniyo etad avocuü: katth' ayyāyo vassaü vutthā, bhikkhusaügho pa- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 314]># %<314 SUTTAVIBHAđGA. [LVII. 1-LVIII. 1.>% vārito 'ti. na mayaü ayye bhikkhusaüghaü pavāremā 'ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo vassaü vutthā bhikkhusaüghaü na pa- vāressantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . na pavārentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . na pavāressanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddi- santu: yā pana bhikkhunã vassaü vutthā ubhatosaüghe tãhi ņhānehi na pavāreyya diņņhena vā sutena vā parisaīkāya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. vassaü vutthā nāma purimaü vā temāsaü pacchimaü vā temāsaü vutthā. ubhatosaüghe tãhi ņhānehi na pavāressāmi diņņhena vā sutena vā parisaīkāya vā 'ti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā\<1>/ na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sakkesu viharati Kapi- lavatthusmiü Nigrodhārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. bhikkhuniyo chabba- ggiyā bhikkhuniyo etad avocuü: eth' ayye ovādaü gamissā- mā 'ti. yaü hi\<2>/ mayaü ayye gaccheyyāma ovādassa kāraõā, ayyā chabbaggiyā idh' eva āgantvā amhe ovadantãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaü na gacchissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaü na gacchantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo ovā- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pariyesitvā dutiyikaü bhikkhuniü na (bhikkhunãnaü B) labhati AB. D: pariyesitvā na labhatiti bhikkhuü na labhati. 2 yaü pi AB. I have written yaü hi. Comp. Bhikkhuvibhaīga, Pāc. XXIII.1. >/ #<[page 315]># %% daü na gacchissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ovādāya vā saüvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ovādo nāma aņņha garudhammā. saüvāso nāma eka- kammaü ekuddeso samasikkhātā. ovādāya vā saüvāsāya vā na gacchissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaü bhikkhuniü na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo uposathaü pi na pucchanti ovādaü pi na yācanti. bhikkhå ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo uposathaü pi na pucchissanti ovādaü pi na yācissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . na yācantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . na yācissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: anvaddhamāsaü bhikkhuniyā bhikkhusaüghato dve dham- mā paccāsiüsitabbā uposathapucchaka¤ ca ovādåpa- saükamana¤ ca. taü atikkāmentiyā pācittiyan ti. ||1|| anvaddhamāsan ti anuposathikaü. uposatho nāma dve uposathā cātuddasiko ca pannarasiko ca. ovādo nāma aņņha garudhammā. uposathaü pi na pucchissāmi ovādaü pi na yācissāmãti dhuraü nikkhittamatte . . . (LVIII.2.1-2) . . . ādi- kammikāyā 'ti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 316]># %<316 SUTTAVIBHAđGA. [LX. 1-2. 1.>% PACITTIYA, LX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã pasākhe jātaü gaõķaü puri- sena saddhiü eken' ekā bhedāpesi. atha kho so puriso taü bhikkhuniü dåsetuü upakkami. sā vissaram akāsi. bhi- kkhuniyo upadhāvitvā taü bhikkhuniü etad avocuü: kissa tvaü ayye vissaram akāsãti. atha kho sā bhikkhunã bhikkhu- nãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã pasākhe jātaü gaõķaü purisena saddhiü eken' ekā bhedāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã . . . bhedāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave bhikkhunã . . . bhedāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pasākhe jātaü gaõķaü vā råhitaü vā anapaloketvā saüghaü vā gaõaü vā purisena saddhiü eken' ekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. pasākhan nāma adhonābhi ubbhajānumaõķalaü. jātan ti tattha jātaü. gaõķo nāma yo koci gaõķo. råhitaü\<1>/ nāma yaü ki¤ci vaõo. anapaloketvā 'ti anāpucchā. saügho nāma bhikkhunãsaügho vuccati. gaõo nāma sambahulā bhikkhuniyo vuccanti. puriso nāma manussapuriso na yakkho na peto na tiracchā- nagato vi¤¤å paņibalo dåsetuü. saddhin ti ekato. eken' ekā 'ti puriso c' eva hoti bhikkhunã ca. bhindā 'ti āõāpeti, āpatti dukkaņassa. bhinne āpatti pā- cittiyassa. phālehãti āõāpeti, āpatti dukkaņassa. phālite āpatti pācittiyassa. dhovā 'ti (ālimpā 'ti, bandhāhãti, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 rudhitaü AB. Minayeff, p. 108 reads ruhitaü. >/ #<[page 317]># %% mocehãti) āõāpeti, āpatti dukkaņassa. dhote (litte, baddhe, mutte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti apaloketvā bhedāpeti vā phālāpeti vā . . . mocā- peti vā, yo koci vi¤¤å dutiyo hoti, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| ārāmavaggo chaņņho. PâCITTIYA, LXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo gabbhiniü vuņņhāpenti. sā piõķāya carati. manussā evam āhaüsu: deth' ayyāya bhikkhaü, garubhārā ayyā 'ti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo\<1>/ gabbhiniü vuņņhāpessantãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo gabbhiniü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . vuņņhāpentãti. saccaü bhagavā. viga- rahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . vuņņhāpessantãti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã gabbhiniü vuņņhāpeyya, pācitti- yan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. gabbhinã nāma āpannasattā vuccati. vuņņhāpeyyā 'ti upasampādeyya. vuņņhāpessāmãti gaõaü vā ācariniü vā pattaü vā cãvaraü vā pariyesati sãmaü vā sammannati, āpatti dukkaņassa. ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi dukkaņā, kammavācāpariyosāne upajjhāyāya āpatti pācittiyassa, gaõassa ca ācariniyā ca āpatti dukka- ņassa. ||1|| gabbhiniyā gabbhinãsa¤¤ā vuņņhāpeti, āpatti pācittiyassa. gabbhiniyā vematikā vuņņhāpeti, āpatti dukkaņassa. gabbhi- niyā agabbhinãsa¤¤ā vuņņhāpeti, anāpatti. agabbhiniyā gab- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 manussā...vip-: kathaü hi nāma ayyā bhikkhuniyo AB. ayyā is left out in the repetion of the same passage, Pāc.62. >/ #<[page 318]># %<318 SUTTAVIBHAđGA. [LXI. 2. 2-LXIII. 1.>% bhinãsa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. agabbhiniyā vematikā, āpatti dukkaņassa. agabbhiniyā agabbhinãsa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti gabbhiniü agabbhinãsa¤¤ā vuņņhāpeti, agabbhiniü agabbhinãsa¤¤ā vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo pāyantiü vuņņhāpenti. sā piõķāya carati. manussā evam āhaüsu: deth' ayyāya bhikkhaü, sadutiyikā ayyā 'ti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma . . . (LXI.1. Instead of gabbhiniü read pāyantiü) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pāyantiü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. pāyantã nāmamātā vā hoti\<1>/ dhātã vā. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2. Read pāyantiyā pāyanti- sa¤¤ā, apāyantisa¤¤ā, etc.) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| PACITTIYA, LXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhi- tasikkhaü sikkhamānaü vuņņhāpenti. tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü sikkhamānaü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhu- niyo . . . vuņņhāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhuniyo . . . vuņņhāpessanti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 hoti D, hotu AB. >/ #<[page 319]># %% n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. tāya sikkhamānāya saüghaü upasaü- kamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā bhikkhunãnaü pāde vanditvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: ahaü ayye itthannāmā itthannāmāya ayyāya sikkhamānā saüghaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhā- sammutiü yācāmãti. dutiyam pi yācitabbā --pa-- tatiyam pi yācitabbā. byattāya bhikkhuniyā paņibalāya saügho ¤ā- petabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā itthannāmāya ayyāya sikkhamānā saüghaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiü yācati. yadi saüghassa pattakallaü, saügho itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiü dadeyya. esā ¤atti. su- õātu me ayye saügho. ayaü itthannāmā . . . yācati. saügho itthannāmāya . . . deti. yassā ayyāya khamati itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiyā dānaü sā tuõh' assa. yassā na kkhamati, sā bhāseyya. dinnā saüghena itthannāmāya sikkhamānāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti, khamati . . . dhārayāmãti. sā sikkhamānā evaü vadehãti vattabbā: pāõātipātā vera- maõiü dve vassāni avãtikkammasamādānaü samādiyāmi, adinnādānā veramaõiü . . . samādiyāmi; abrahmacariyā . . . musāvādā . . . surāmerayamajjapamādaņņhānā . . . vikālabhojanā veramaõiü dve vassāni avãtikkammasamādā- naü\<1>/ samādiyāmãti. atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigara- hitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave bhi- kkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã dve vassāni chasu dhammesu asikkhi- tasikkhaü sikkhamānaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dve vassānãti dve saüvaccharāni. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 avitikkamasamādānaü ("avitikkamitabbasamādānaü") D. >/ #<[page 320]># %<320 SUTTAVIBHAđGA. [LXIII. 2. 1-LXIV. 1.>% asikkhitasikkhā nāma sikkhā vā na dinnā hoti dinnā vā sikkhā kupitā. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2.1) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| dhammakamme dhammakammasa¤¤ā vuņņhāpeti, āpatti pācittiyassa. dhammakamme vematikā . . . dhammakamme adhammakammasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. adhamma- kamme dhammakammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. adhamma- kamme vematikā, āpatti dukkaņassa. adhammakamme adham- makammasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. ||2|| anāpatti dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü sikkhamānaü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhi- tasikkhaü sikkhamānaü saüghena asammataü vuņņhāpenti. bhikkhuniyo evam āhaüsu: etha sikkhamānā imaü jānātha imaü detha imaü āharatha iminā attho imaü kappiyaü karothā 'ti. tā evam āhaüsu: na mayaü ayye sikkhamānā, bhikkhuniyo mayan ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü sikkhamānaü saüghena asamma- taü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhi- kkhuniyo . . . vuņņhāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . vuņņhāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhi- kkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya vuņņhānasam- mutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. tāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya saüghaü upasaükamitvā . . . (LXIII.1) . . . vacanãyo: \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 321]># %% ahaü ayye itthannāmā itthannāmāya ayyāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā sikkhamānā saüghaü vuņņhānasammutiü yācāmãti. dutiyam pi . . . (LXIII.1. Instead of sikkhamānā read dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā sikkhamānā; instead of dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti read vuņņhānasammuti) . . . dhārayāmãti. atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigara- hitvā . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã dve vassāni chasu dhammesu sikkhi- tasikkhaü sikkhamānaü saüghena asammataü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. dve vassānãti dve saüvaccharāni. sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. asammatā nāma ¤attidutiyena kammena vuņņhānasammuti na dinnā hoti. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXIII.2) . . . anāpatti dve vassā- ni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü sikkhamānaü saüghena sammataü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo ånadvādasavassaü gihigataü vuņņhā- penti, tā akkhamā honti sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānaü sārãrikānaü veda- nānaü dukkhānaü tibbānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü anadhivāsakajātikā honti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo ånadvādasavassaü gihigataü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . vuņņhā- pentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 322]># %<322 SUTTAVIBHAđGA. [LXV. 1-LXVI. 1.>% thaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . vuņņhāpessanti. ånadvādasavassā bhikkhave gihigatā akkhamā hoti sãtassa . . . anadhivāsakajātikā hoti. dvādasavassā ca kho bhikkhave gihigatā khamā hoti sãtassa . . . adhivāsakajātikā hoti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ånadvādasavassaü gihigataü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ånadvādasavassā nāma appattadvādasavassā. gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2.1) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| ånadvādasavassāya ånadvādasavassasa¤¤ā vuņņhāpeti, āpatti pācittiyassa. ånovematikā vuņņhāpeti, āpatti dukkaņassa. ånoparipuõõasa¤¤ā vuņņhāpeti, anāpatti. paripuõõadvāda- savassāya ånadvādasavassasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. paro vematikā, āpatti dukkaņassa. paro paripuõõasa¤¤ā, anā- patti. ||2|| anāpatti ånadvādasavassaü paripuõõasa¤¤ā vuņņhāpeti, pa- ripuõõadvādasavassaü paripuõõasa¤¤ā vuņņhāpeti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpenti. tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira . . . vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . vuņņhāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 323]># %% dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhi- kkhave paripuõõadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. tāya paripuõõadvādasavassāya gihiga- tāya saüghaü upasaükamitvā . . . (LXIII.1) . . . vaca- nãyo: ahaü ayye itthannāmā itthannāmāya ayyāya pari- puõõadvādasavassā gihigatā saüghaü . . . (LXIII.1. Instead of sikkhamānā read paripuõõadvādasavassā gihigatā) . . . dhārayāmãti. sā paripuõõadvādasavassā gihigatā evaü vadehãti vattabbā . . . (LXIII.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhā- peyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paripuõõadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. dve vassānãti . . . (LXIII.2) . . . anāpatti paripuõõadvā- dasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhaü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhāpenti. bhikkhuniyo evam āhaüsu: etha sikkhamānā . . . (LXIV.1) . . . kathaü hi nāma bhikkhu- niyo paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhā- pessantãti . . . bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave paripuõõadvādasavassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya vuņņhānasammutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. tāya paripuõõadvādasa- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 324]># %<324 SUTTAVIBHAđGA. [LXVII. 1-LXVIII. 1.>% vassāya gihigatāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhāya saüghaü upasaükamitvā . . . (LXIII.1) . . . vacanãyo: ahaü ayye itthannāmā itthannāmāya ayyāya pari- puõõadvādasavassā gihigatā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā saüghaü vuņņhānasammutiü yācāmãti. duti- yam pi . . . (LXIII.1. Instead of sikkhamānā read pari- puõõadvādasavassā gihigatā dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhā; instead of dve vassāni chasu dhammesu sikkhāsammuti read vuņņhānasammuti) . . . dhārayāmãti. atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena viga- rahitvā . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghe- na asammataü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paripuõõadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. gihigatā nāma purisantaragatā vuccati. dve vassānãti dve saüvaccharāni. sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. asammatā nāma ¤attidutiyena kammena vuņņhānasammuti na dinnā hoti. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXIII.2) . . . anāpatti paripuõõa- dvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhi- tasikkhaü saüghena sammataü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã sahajãviniü vuņņhā- petvā dve vassāni n' eva anuggaõhāti na anuggaõhāpeti, tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā sahajãviniü vuņņhāpetvā dve vassāni n' eva \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 325]># %% anuggaõhissati na anuggaõhāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . na anuggaõhā- petãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . na anuggaõhāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sahajãviniü vuņņhāpetvā dve vassāni n' eva anuggaõheyya na anuggaõhāpeyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. sahajãvinã nāma saddhivihārinã vuccati. vuņņhāpetvā 'ti upasampādetvā. dve vassānãti dve saüvaccharāni. n' eva anuggaõheyyā 'ti na sayaü anuggaõheyya uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. na anuggaõhāpeyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. dve vassāni n' eva anuggaõhissāmi na anuggaõhāpessāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo vuņņhāpitaü pavattiniü dve vassāni nānubandhanti, tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vi- pācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo vuņņhāpitaü pavatti- niü dve vassāni nānubandhissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . nānubandhantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave bhikkhuniyo . . . nānubandhissanti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 326]># %<326 SUTTAVIBHAđGA. [LXIX. 1-LXX. 2. 1.>% yā pana bhikkhunã vuņņhāpitaü pavattiniü dve vassāni nānubandheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. vuņņhāpitan ti upasampāditaü. pavattinã nāma upajjhā vuccati. dve vassānãti dve saüvaccharāni. nānubandheyyā 'ti na sayaü upaņņhaheyya.\<1>/ dve vassāni nānubandhissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācitti- yassa. ||1|| anāpatti upajjhā bālā vā hoti alajjinã vā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāsesi na våpakāsāpesi, sāmiko aggahesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāsessati na {våpakāsāpessati,} sāmiko aggahesi. sac' āyaü bhikkhunã pakkantā assa, na ca sāmiko gaõheyyā 'ti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã sahajãviniü vuņņhā- petvā n' eva våpakāsesi na våpakāsāpesi, sāmiko aggahesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . n' eva våpakāsessati na våpakāsā- pessati, sāmiko aggahesi. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāseyya na våpakāsāpeyya antamaso chappa¤ca- yojanāni pi, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . bhikkhunãti. sahajãvinã nāma saddhivihārinã vuccati. vuņņhāpetvā 'ti upasampādetvā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 upaņņhāpeyya AB, upaņņhaheyya D. >/ #<[page 327]># %% n' eva våpakāseyyā 'ti na sayaü våpakāseyya. na våpa- kāsāpeyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. n' eva våpakāsessāmi na våpakāsāpessāmi antamaso chappa¤cayojanāni pãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā dutiyikaü bhikkhuniü na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| gabbhinãvaggo sattamo. PâCITTIYA, LXXI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo ånavãsativassaü kumāribhåtaü vuņņhāpenti. tā akkhamā honti sãtassa . . . (LXV. Instead of ånadvādasavassā gihigatā read ånavãsativassā kumāri- bhåtā; instead of dvādasavassā read vãsativassā) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ånavãsativassaü kumāribhåtaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ånavãsativassā nāma appattavãsativassā. kumāribhåtā nāma sāmaõerã vuccati. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXV.2. Read ånavãsativassā, pari- puõõavãsativassā) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpenti. \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 328]># %<328 SUTTAVIBHAđGA. [LXXII. 1-LXXIII. 1.>% tā bālā . . . (LXVI. 1. Instead of paripuõõadvādasavassaü gihigataü read paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü) . . . bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave aņņhārasavassāya kumāribhåtāya dve vassāni chasu dhammesu sikkhā- sammutiü dātuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā: tāya aņņhārasavassāya kumāribhåtāya saüghaü upasaükamitvā . . . (LXVI.1. Instead of paripuõõadvād- gihig- read aņņhārasavassā kumāribhåtā) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã paripuõõavãsativassaü kumāribhå- taü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paripuõõavãsativassā nāma pattavãsativassā. kumāribhåtā nāma sāmaõerã vuccati. dve vassānãti . . . (LXIII.2) . . . anāpatti paripuõõa- vãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhāpenti. bhikkhuniyo evam āhaüsu: etha sikkhamānā imaü jānātha imaü detha imaü āharatha iminā attho imaü kappiyaü karothā 'ti. tā evam āhaüsu: na mayaü ayye sikkhamānā, bhikkhuniyo mayan ti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo . . . (LXVII.1. Instead of paripuõõadvādasav- gihig- read paripuõõavãsativ- kumāribh-) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã paripuõõavãsativassaü kumāribhå- taü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 329]># %% yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paripuõõavãsativassā nāma pattavãsativassā. kumāribhåtā nāma sāmaõerã vuccati. dve vassānãti dve saüvaccharāni. sikkhitasikkhā nāma chasu dhammesu sikkhitasikkhā. asammatā nāma ¤attidutiyena kammena vuņņhānasammuti na dinnā hoti. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXIII.2) . . . anāpatti pari- puõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dham- mesu sikkhitasikkhaü saüghena sammataü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo ånadvādasavassā vuņņhāpenti, tā bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā, saddhi- vihāriniyo pi bālā honti abyattā na jānanti kappiyaü vā akappiyaü vā. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo ånadvādasavassā vuņņhāpessan- tãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . vuņņhāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma . . . vuņņhāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannā- naü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ånadvādasavassā vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ånadvādasavassā nāma appattadvādasavassā. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2.1) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti paripuõõadvādasavassā vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 330]># %<330 SUTTAVIBHAđGA. [LXXV. 1-2.>% PâCITTIYA, LXXV . Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo paripuõõadvādasavassā saüghena asammatā vuņņhāpenti, tā bālā honti . . . (LXXIV.1. Instead of ånadvādasavassā read paripuõõadvādasavassā saüghena asammatā) . . . n' etaü bhikkhave appasannā- naü vā pasādāya --pa-- vigarahitvā dhammiü kathaü katvā bhikkhå āmantesi: anujānāmi bhikkhave paripuõõa- dvādasavassāya bhikkhuniyā vuņņhāpanasammutiü dā- tuü. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā. tāya paripuõõadvāda- savassāya bhikkhuniyā saüghaü upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā vuķķhānaü bhikkhunãnaü pāde vanditvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: ahaü ayye itthannāmā paripuõõadvādasa- vassā bhikkhunã saüghaü vuņņhāpanasammutiü yācāmãti. dutiyam pi yācitabbā --pa-- tatiyam pi yācitabbā. sā bhikkhunã saüghena paricchitabbā\<1>/ byattāyaü bhikkhunã lajjinãti. sace bālā ca hoti alajjinã ca, na dātabbā. sace bālā hoti lajjinã, na dātabbā. sace byattā hoti alajjinã, na dātabbā. sace byattā ca hoti lajjinã ca, dātabbā. eva¤ ca pana bhikkhave dātabbā: byattāya bhikkhuniyā paņibalāya saügho ¤āpetabbo: suõātu me ayye saügho. ayaü itthannā- mā paripuõõadvādasavassā bhikkhunã saüghaü vuņņhāpana- sammutiü yācati. yadi saüghassa pattakallaü . . . (comp. LXIII.1, etc.) . . . dhārayāmãti. atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo anekapariyāyena vigara- hitvā dubbharatāya --pa-- eva¤ ca pana bhikkhave bhi- kkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã paripuõõadvādasavassā saü- ghena asammatā vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. paripuõõadvādasavassā nāma pattadvādasavassā. asammatā nāma ¤attidutiyena kammena vuņņhāpanasam- muti na dinnā hoti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paricchinditabbā AB. D: ya¤ c'ettha saüghena paricchitabbā 'ti vuttaü tassā upaparikkhitabbā 'ti attho. >/ #<[page 331]># %% vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXIII. 2) . . . anāpatti pari- puõõadvādasavassā saüghena sammatā vuņņhāpeti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2|| PâCITTIYA, LXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Caõķakālã bhikkhunã bhikkhunãsaüghaü upa- saükamitvā vuņņhāpanasammutiü yācati. atha kho bhi- kkhunãsaügho Caõķakāliü bhikkhuniü paricchitvā\<1>/ alaü tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti vuņņhāpanasammutiü na adāsi. Caõķakālã bhikkhunã sādhå 'ti paņisuõi. tena kho pana samayena bhikkhunãsaügho a¤¤āsaü bhikkhunãnaü vuņņhā- panasammutiü deti. Caõķakālã bhikkhunã ujjhāyati khãyati vipāceti: aham eva nåna bālā, aham eva nåna alajjinã, yaü saügho a¤¤āsaü bhikkhunãnaü vuņņhāpanasammutiü deti, mayham eva na detãti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Caõķakālã alaü tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãyadhammaü āpajjissatãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave Caõķakālã bhikkhunã alaü tāva . . . āpajjãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Caõķakālã bhikkhunã alaü tāva . . . āpajjissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã alaü tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãyadhammaü āpajjeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. alaü tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti alaü tāva te ayye upasampāditena. sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãyadhammaü āpajjati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti pakatiyā chandā dosā mohā bhayā karontaü khãyati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paricchinditvā AB. D: yaü pan' ettha paricchitvā 'ti vuttaü tassa upaparikkhitvā 'ti attho. >/ #<[page 332]># %<332 SUTTAVIBHAđGA. [LXXVII. 1-2.>% PâCITTIYA, LXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā sikkhamānā Thullanandaü bhikkhu- niü upasaükamitvā upasampadaü yāci. Thullanandā bhi- kkhunã taü sikkhamānaü sace me tvaü ayye cãvaraü dassasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā n' eva vuņņhāpeti na vuņņhāpanāya ussukkaü karoti. atha kho sā sikkhamānā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā sikkhamānaü sace me . . . n' eva vuņņhāpessati na vuņņhā- panāya ussukkaü karissatãti --pa--. saccaü kira bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karotãti. saccaü bha- gavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave Thullanandā bhikkhunã . . . karissati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sikkhamānaü sace me tvaü ayye cãvaraü dassasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā sā pacchā anantarāyikinã n' eva vuņņhāpeyya na vuņņhāpanāya ussukkaü kareyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhā. sace me tvaü . . . vuņņhāpessāmãti evāhan taü upasampā- dessāmi. sā pacchā anantarāyikinãti asati antarāye. n' eva vuņņhāpeyyā 'ti na sayaü vuņņhāpeyya. na vuņņhā- panāya ussukkaü kareyyā 'ti na a¤¤aü āõāpeyya. n' eva vuņņhāpessāmi na vuņņhāpanāya ussukkaü karissāmãti dhuraü nikkhittamatte āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti sati antarāye, pariyesitvā na labhati, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 333]># %% PâCITTIYA, LXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā sikkhamānā Thullanandaü bhikkhu- niü upasaükamitvā upasampadaü yāci. Thullanandā bhi- kkhunã taü sikkhamānaü etad avoca: sace maü tvaü\<1>/ ayye dve vassāni anubandhissasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā . . . (see LXXVII.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sikkhamānaü sace maü tvaü ayye dve vassāni anubandhissasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā sā pacchā anantarāyikinã n' eva vuņņhāpeyya na vuņņhāpanāya ussukkaü kareyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhā. sace maü tvaü\<1>/ ayye dve vassāni anubandhissasãti dve saüvaccharāni upaņņhahissasi. evāhan taü vuņņhāpessāmãti evāhan taü upasampādessāmi. sā pacchā . . . (LXXVII.2) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| PACITTIYA, LXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã purisasaüsaņņhaü ku- mārakasaüsaņņhaü caõķiü sokāvāsaü\<2>/ Caõķakāliü sikkha- mānaü vuņņhāpeti. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipā- centi: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā purisasaüsaņņhaü . . . vuņņhāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thullanandā bhikkhunã purisasaüsaņņhaü . . . vuņņhāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã purisasaüsaņņhaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 PâCITTIYA,78.-1; 2, sace me tvaü AB constantly. Read, sace maü tvaü (see Minayeff, p. 110). 2 sokāvāsaü, sokāvāsā AB; sokāvasaü Minayeff. D: sokavassan ti saüketaü katvā agacchamānā purisānaü anto sokaü pavesetãti sokavassā ...; sokaü āvãsati iti yaü āvãsati sv assā āvāso hotãti sokāvāsā. >/ #<[page 334]># %<334 SUTTAVIBHAđGA. [LXXIX. 1-LXXX. 1.>% x . . . vuņņhāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã purisasaüsaņņhaü kumārakasaü- saņņhaü caõķiü sokāvāsaü sikkhamānaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. puriso nāma pattavãsativasso. kumārako nāma appattavã- sativasso. saüsaņņhā nāma ananulomikena kāyikavācasikena saüsaņņhā. caõķã nāma kodhanā vuccati. sokāvāsā\<1>/ nāma paresaü dukkhaü uppādeti sokaü āvisati. sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhā. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ajānantã vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã mātāpitåhi pi sāmikena pi ananu¤¤ātaü sikkhamānaü vuņņhāpeti. mātāpitaro pi sā- miko pi ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā amhehi ananu¤¤ātaü sikkhamānaü vuņņhāpessatãti. assosuü kho bhikkhuniyo mātāpitunnam pi sāmikassa pi . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thulla- nandā mātāpitåhi pi sāmikena pi ananu¤¤ātaü sikkhamā- naü vuņņhāpessatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave Thulla- nandā bhikkhunã mātāpitåhi . . . vuņņhāpetãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã mātāpitåhi . . . vuņņhā- pessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 [see footnote 2. page 333.] >/ #<[page 335]># %% yā pana bhikkhunã mātāpitåhi vā sāmikena vā ananu- ¤¤ātaü sikkhamānaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. mātāpitaro nāma janakā vuccanti. sāmiko nāma yena pariggahitā hoti. ananu¤¤ātā 'ti anāpucchā. sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhi- tasikkhā. vuņņhāpeyyā 'ti . . . (LXI.2) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ajānantã vuņņhāpeti, apaloketvā vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXXI. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Thullanandā bhikkhunã sikkhamānaü vuņņhāpessāmãti there bhikkhå sannipātetvā pahåtaü khādaniyaü bhojani- yaü passitvā na tāvāhaü ayyā sikkhamānaü vuņņhāpessā- mãti there bhikkhå uyyojetvā Devadattaü Kokālikaü Kaņamorakatissakaü Khaõķadeviyā puttaü Sam- uddadattaü sannipātetvā sikkhamānaü vuņņhāpesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma ayyā Thullanandā pārivāsikachandadānena sikkha- mānaü vuņņhāpessatãti --pa--. saccaü kiro. bhikkhave Thullanandā bhikkhunã pārivāsikachandadānena\<1>/ sikkhamā- naü vuņņhāpesãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bha- gavā: kathaü hi nāma bhikkhave Thullanandā bhikkhunã . . . vuņņhāpessati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã pārivāsikachandadānena sikkha- mānaü vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pārivāsiyachandadānena D. Comp. Mahāvagga, II. 36.4. >/ #<[page 336]># %<336 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXI. 2. 1-LXXXIII. 1.>% pārivāsikachandadānenā 'ti vuņņhitāya parisāya. sikkhamānā nāma . . . (LXXX.2.1) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti avuņņhitāya parisāya vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXXII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo anuvassaü vuņņhāpenti, upassayo na sammati.\<1>/ manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo anuvassaü vuņņhāpessanti, upassayo na sammatãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipā- centānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo anuvassaü vuņņhāpessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo anuvassaü vuņņhāpentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . vuņņhāpessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã anuvassaü vuņņhāpeyya, pācitti- yan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. anuvassan ti anusaüvaccharaü. vuņņhāpeyyā 'ti . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ekantarikaü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXXIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo ekavassaü\<2>/ dve vuņņhāpenti. upassayo tath' eva na sammati. manussā tath' eva ujjhāyanti khãyanti \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sammati AB, samati ("vassanokāso na ppahoti") D. 2 The MSS. vary between ekavassaü and ekaü vassaü. >/ #<[page 337]># %% vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo ekavassaü dve vuņņhāpessanti, upassayo tath' eva na sammatãti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü ujjhāyantānaü khã- yantānaü vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti . . . (comp. LXXXII.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã ekavassaü dve vuņņhāpeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. ekavassan ti ekaü saüvaccharaü. dve vuņņhāpeyyā 'ti dve upasampādeyya. dve vuņņhāpessā- mãti gaõaü vā . . . (LXI.2) . . . ācariniyā ca āpatti dukkaņassa. ||1|| anāpatti ekantarikaü vuņņhāpeti, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| kumāribhåtavaggo aņņhamo. PâCITTIYA, LXXXIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaü dhā- renti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu- niyo chattupāhanaü dhāressanti seyyathāpi gihikāmabhogi- niyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaü dhāressantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . dhā- rentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma bhikkhave . . . dhāressanti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã chattupāhanaü dhāreyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã gilānā hoti, \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 338]># %<338 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXIV. 1. 2-LXXXV. 1. 1.>% tassā vinā chattupāhanaü na phāsu hoti. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave gilānāya bhikkhuniyā chattupāhanaü. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã agilānā chattupāhanaü dhāreyya, pācittiyan ti. ||2||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. agilānā nāma yassā vinā chattupāhanaü phāsu hoti. gilānā nāma yassā vinā chattupāhanaü na phāsu hoti. chattaü nāma tãõi chattāni setachattaü kila¤jachattaü paõõachattaü maõķalabandhaü salākabandhaü. dhāreyyā 'ti sakim pi dhāreti, āpatti pācittiyassa. ||1|| agilānā agilānasa¤¤ā chattupāhanaü dhāreti, āpatti pācitti- yassa. agilānā vematikā . . . agilānā gilānasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. chattaü dhāreti na upāhanaü, āpatti dukkaņassa. upāhanaü dhāreti na chattaü, āpatti dukka- ņassa. gilānā agilānasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. gilānā ve- matikā, āpatti dukkaņassa. gilānā gilānasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti gilānāya, ārāme ārāmupacāre dhāreti, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LXXXV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana sama- yena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo yānena yāyissanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā . . . yāyantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave chabbaggiyā . . . yāyissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 339]># %% yā pana bhikkhunã yānena yāyeyya, pācittiyan ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã gilānā hoti, na sakkoti padasā gantuü. bhagavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave gilānāya bhikkhuniyā yānaü. eva¤ ca pana . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã agilānā yānena yāyeyya, pācitti- yan ti. ||2||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. agilānā nāma sakkoti padasā gantuü. gilānā nāma na sakkoti padasā gantuü. yānaü nāma vayhaü ratho sakaņaü sandamānikā sivikā pāņaīkã. yāyeyyā 'ti sakim pi yāyati, āpatti pācittiyassa. ||1|| agilānā agilānasa¤¤ā yānena yāyati, āpatti pācittiyassa. agilānā vematikā . . . agilānā gilānasa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. gilānā agilānasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. gilā- nā vematikā, āpatti dukkaņassa. gilānā gilānasa¤¤ā, anā- patti. ||2|| anāpatti gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikā- yā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, LXXXVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena a¤¤atarā bhikkhunã a¤¤atarissā itthiyā kulåpikā hoti. atha kho sā itthi taü bhikkhuniü etad avoca: hand' ayye imaü saüghāõiü amukāya nāma itthiyā dehãti. atha kho sā bhikkhunã sac' āhaü pattena ādāya gacchāmi vissaro me bhavissatãti paņimu¤citvā\<1>/ agamāsi. tassā rathiyāya suttake chinne vippakiriyiüsu.\<2>/ manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo saüghāõiü dhāressanti, seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 paņimu¤jitvā AB. Comp. paņimu¤ceyya, Minayeff, p. 119. 2 vippakãrãså ti D. >/ #<[page 340]># %<340 SUTTAVIBHAđGA. [LXXXVI. 1-LXXXVII. 2.>% x . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã saüghāõiü dhāressatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhunã saüghāõiü dhāresãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . dhāressati. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã saüghāõiü dhāreyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. saüghāõi nāma\<1>/ yā kāci kaņåpagā. dhāreyyā 'ti sakim pi dhāreti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, kaņisuttakaü dhāreti, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXXVII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaükāraü dhā- renti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhu- niyo itthālaükāraü dhāressanti, seyyathāpi gihikāmabhogi- niyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaükāraü dhāressantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . dhā- rentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ka- thaü hi nāma bhikkhave . . . dhāressantãti. n' etaü bhi- kkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã itthālaükāraü dhāreyya, pā- cittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. itthālaükāro nāma sãsåpago gãvåpago hatthåpago pādå- pago kaņåpago. dhāreyyā 'ti sakim pi dhāreti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saüghāõiü nāma AB. >/ #<[page 341]># %% PâCITTIYA, LXXXVIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo gandhavaõõakena nhāyanti. manussā . . . (see LXXXVII.1; read gandha- vaõõakena nhāyissanti, etc.) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã gandhavaõõakena nhāyeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. gandho nāma yo koci gandho. vaõõakan nāma yaü ki¤ci vaõõakaü. nhāyeyyā 'ti nhāyati, payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, LXXXIX. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo vāsitakena pi¤¤ākena\<1>/ nhāyanti. manussā . . . (see LXXXVII.1; read vāsitakena nhāyissanti, etc.) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã vāsitakena pi¤¤ākena nhāyeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. vāsitakan nāma yaü ki¤ci vāsitakaü. pi¤¤ākaü nāma tilapiņņhaü vuccati. nhāyeyyā 'ti nhāyati, payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, pakatipi¤¤ākena nhāyati, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pi¤ākena, pi¤¤ākena, pi¤āõena, vi¤āõena AB. >/ #<[page 342]># %<342 SUTTAVIBHAđGA. [XC. 1-XCIII. 1.>% PâCITTIYA, XC. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpenti pi pari- maddāpenti pi. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuni- yo bhikkhuniyā ummaddāpessanti pi parimaddāpessanti pi, seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhu- niyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhi- kkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo . . . parimaddāpessanti pãti --pa--. saccaü kira bhikkhave bhikkhuniyo . . . parimaddāpenti pãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave bhikkhuniyo . . . parimaddāpessanti pi. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhuniyā 'ti a¤¤āya bhikkhuniyā. ummaddāpeyya vā 'ti, ummaddāpeti, āpatti pācittiyassa. parimaddāpeyya vā 'ti, sambāhāpeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XCI-XCIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo sikkhamānāya ummaddāpenti pi parimaddāpenti pi --pa-- sāmaõeriyā ummo pi paro pi --pa-- gihiniyā ummo pi paro pi. manussā vihāracārikaü āhiõķantā passitvā ujjhāyanti khãyanti vipācenti: kathaü hi \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 343]># %% nāma bhikkhuniyo gihiniyā ummaddāpessanti pi parimaddā- pessanti pi, seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo . . . (see XC.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sikkhamānāya (sāmaõeriyā, gihiniyā) ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. sikkhamānā nāma dve vassāni chasu dhammesu sikkhita- sikkhā. sāmaõerã nāma dasasikkhāpadikā. gihinã nāma agārinã vuccati. ummaddāpeyya vā 'ti, ummaddāpeti, āpatti pācittiyassa. parimaddāpeyya vā 'ti, sambāhāpeti, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti ābādhapaccayā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||2||2|| PâCITTIYA, XCIV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdanti. bhikkhå . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . nisãdantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhi- kkhave . . . nisãdissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdeyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. bhikkhussa purato 'ti upasampannassa purato. anāpucchā 'ti anapaloketvā. āsane nisãdeyyā 'ti antamaso chamāya pi nisãdati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpucchite anāpucchitasa¤¤ā āsane nisãdati, āpatti pācitti- yassa. anāpucchite vematikā . . . anāpucchite āpucchita- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 344]># %<344 SUTTAVIBHAđGA. [XCIV. 2. 2-XCVI. 1.>% sa¤¤ā . . . āpatti pācittiyassa. āpucchite anāpucchitasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. āpucchite vematikā, āpatti dukkaņassa. āpucchite āpucchitasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti āpucchā āsane nisãdati, gilānāya, āpadāsu, ummatti- kāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XCV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhuniyo anokāsakataü bhikkhuü pa¤haü pucchanti. bhikkhå . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo anokāsakataü bhikkhuü pa¤haü pucchissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . (see XCIV.1) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã anokāsakataü bhikkhuü pa- ¤haü puccheyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. anokāsakatan ti anāpucchā. bhikkhun ti upasampannaü. pa¤haü puccheyyā 'ti, suttante okāsaü kārāpetvā vinayaü vā abhidhammaü vā pucchati, āpatti pācittiyassa. vinaye okāsaü kārāpetvā suttantaü vā abhidhammaü vā pucchati, āpatti pācittiyassa. abhidhamme okāsaü kārāpetvā suttantaü vā vinayaü vā pucchati, āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpucchite anāpucchitasa¤¤ā pa¤haü pucchati . . . (XCIV.2.2) . . . anāpatti. ||2|| anāpatti okāsaü kārāpetvā pucchati, anodissa okāsaü kārā- petvā yattha katthaci pucchati, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||3||2|| PâCITTIYA, XCVI. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 345]># %% samayena a¤¤atarā bhikkhunã asaükacchikā gāmaü piõķāya pāvisi. tassā rathiyāya vātamaõķalikā saüghāņiyo ukkhi- piüsu. manussā ukkuņņhiü akaüsu sundaro ayyāya tanutaro\<1>/ 'ti. sā bhikkhunã manussehi uppaõķiyamānā maīku ahosi. atha kho sā bhikkhunã upassayaü gantvā bhikkhunãnaü etam atthaü ārocesi. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhunã asaükacchikā gāmaü pavisissatãti --pa--. saccaü kira bhikkhave . . . pāvisãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . pavisissati. n' etaü bhikkhave appa- sannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã asaükacchikā gāmaü paviseyya, pācittiyan ti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. asaükacchikā 'ti vinā saükacchikaü. saükacchikan nāma adhakkhakaü ubbhanābhi tassa\<2>/ paņicchādanatthāya. gāmaü paviseyyā 'ti parikkhittassa gāmassa parikkhepaü atikkāmentiyā āpatti pācittiyassa. aparikkhittassa gāmassa upacāraü okkamantiyā āpatti pācittiyassa. ||1|| anāpatti acchinnacãvarikāya, naņņhacãvarikāya, gilānāya, asatiyā, ajānantiyā, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||2|| chattavaggo navamo. uddiņņhā kho ayyāyo chasaņņhisatā pācittiyā dhammā.\<3>/ tatth' ayyāyo pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchā- mi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etth' ayyāyo, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. khuddakaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tanåtaro A, thanutarā B. 2 tassa A, tassā B. 3 BUDDHAGHOSA: uddiņņhā kho ayyāyo chasaņņhisatā pācittiyā dhammā 'ti ettha sabbān' eva bhikkhunãnaü khuddakesu chanavuti bhikkhånaü dvenavutãti aņņhāsãtisatasikkhāpadāni, tato sakalaü bhikkhunãvaggaü paraüparabhojanaü anatiri- ttabhojanaü anatirittena abhihaņņhuü pavāraõaü paõãtabho- janavi¤¤attiü acelakasikkhāpadaü duņņhullapaņicchādanaü ånavãsativassåpasaüpādanaü mātugāmena saddhiü saüvi- dhāya addhānagamanaü rājantepurapavesanaü santaü bhi- kkhuü anāpucchā vikāle gāmapavesanaü nisãdanaü vassi- kasāņikan ti imāni dvāvãsatisikkhāpadāni apanetvā sesāni sata¤ ca chasaņņhi ca sikkhāpadāni pātimokkhuddesamaggena uddiņņhāni hontãti veditabbāni. >/ #<[page 346]># %< 346>% Ime kho pan' ayyāyo aņņha pāņidesaniyā dhammā uddesaü āgacchanti. PâōIDESANIYA, I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤janti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhi- kkhuniyo sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jissanti. kassa sampannaü na manāpaü kassa sāduü na ruccatãti. assosuü kho bhi- kkhuniyo tesaü mānussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jissantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave . . . bhu¤- jissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jeyya, paņidesetabbaü tāya bhikkhuniyā gārayhaü ayye dhammaü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņidesemãti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhuniyo gilānā honti. gilā- napucchikā bhikkhuniyo gilānā bhikkhuniyo etad avocuü: kacci ayye khamanãyaü kacci yāpanãyan ti. pubbe mayaü ayye sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jāma, tena no phāsu hoti, idāni pana bhagavatā paņikkhittan ti kukkuccāyantā na vi¤¤āpema, tena no na phāsu hotãti. bhagavato . . . ārocesuü. anujā- nāmi bhikkhave gilānāya bhikkhuniyā sappiü vi¤¤āpetvā \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 347]># %% bhu¤jituü. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: yā pana bhikkhunã agilānā sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤- jeyya, paņidesetabbaü tāya bhikkhuniyā gārayhaü ayye dhammaü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņi- desemãti. ||2||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunãti. agilānā nāma yassā vinā sappinā phāsu hoti. gilānā nāma yassā vinā sappinā na phāsu hoti. sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā māhisaü vā sappi, yesaü maüsaü kappati tesaü sappi. agilānā attano atthāya vi¤¤āpeti, payoge dukkaņaü, paņi- lābhena bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukkaņassa, ajjho- hāre ajjhohāre āpatti pāņidesaniyassa. ||1|| agilānā agilānasa¤¤ā sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jati, āpatti pāņidesaniyassa. agilānā vematikā . . . agilānā gilānasa¤¤ā . . . āpatti pāņidesaniyassa. gilānā agilānasa¤¤ā, āpatti dukkaņassa. gilānā vematikā, āpatti dukkaņassa. gilānā gilānasa¤¤ā, anāpatti. ||2|| anāpatti gilānāya, gilānā hutvā vi¤¤āpetvā agilānā bhu¤- jati, gilānāya sesakaü bhu¤jati, ¤ātakānaü, pavāritānaü, a¤¤ass' atthāya, attano dhanena, ummattikāya, ādikammi- kāyā 'ti. ||3||2|| PâōIDESANIYA, II-VIII. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo telaü vi¤¤āpetvā bhu¤janti. saükhepaü. madhuü vi¤¤āpetvā bhu¤janti. phāõitaü . . . macchaü . . . maüsaü . . . khãraü . . . dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janti. manussā . . . (I.1.1-2 Instead of sappiü read dadhiü) . . . uddisantu: yā pana bhikkhunã agilānā telaü (madhuü, phāõitaü, macchaü, maüsaü, khãraü, dadhiü) vi¤¤āpetvā bhu¤- \<-------------------------------------------------------------------------- >/ #<[page 348]># %<348 SUTTAVIBHAđGA. [VIII. 1-2.>% jeyya, paņidesetabbaü tāya bhikkhuniyā gārayhaü ayye dhammaü āpajjiü asappāyaü pāņidesaniyaü, taü paņi- desemãti. ||1|| yā panā 'ti . . . adhippetā bhikkhunã. agilānā nāma yassā vinā dadhinā phāsu hoti. gilānā nāma yassā vinā dadhinā na phāsu hoti. telaü nāma tilatelaü sāsapatelaü madhukatelaü eraõķa- katelaü vasātelaü. madhu nāma makkhikāmadhu. phāõi- taü nāma ucchumhā nibbattaü.\<1>/ maccho nāma odako vuccati. maüsaü nāma yesaü maüsaü kappati tesaü maüsaü. khãran nāma gokhãraü vā ajikākhãraü vā māhi- saü vā khãraü, yesaü maüsaü kappati tesaü khãraü. dadhi nāma tesa¤ ¤eva dadhi. agilānā attano atthāya . . . (I.2. Instead of sappiü read dadhiü) . . . ādikammikāyā 'ti. ||2|| uddiņņhā kho ayyāyo aņņha pāņidesaniyā dhammā. tatth' ayyāyo pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. dutiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. tatiyam pi pucchāmi: kacci 'ttha parisuddhā. parisuddh' etth' ayyāyo, tasmā tuõhã, evam etaü dhārayāmãti. pāņidesaniyaü niņņhitaü. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 PâCITTIYA, 2-8.-2.1, nippattaü AB, instead of nibbattaü. >/ #<[page 349]># %< 349>% Ime kho pan' ayyāyo sekhiyā dhammā uddesaü āgacchanti. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo purato pi pacchato pi olambentā nivāsenti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo purato pi pacchato pi olambentā nivā- sessanti seyyathāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo nivāsessantãti --pa--. saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . nivāsentãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . nivāsessanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: parimaõķalaü nivāsessāmãti sikkhā karaõãyā. parimaõķalaü nivāsetabbaü nābhimaõķalaü jānumaõķa- laü paņicchādentiyā. yā anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambentā nivāseti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikāya, ādikammikāyā 'ti. ||1|| --gha--. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo udake uccāram pi passāvam pi kheëam pi karonti. manussā . . . vipācenti: kathaü hi nāma bhikkhuniyo udake . . . karissanti seyya- thāpi gihikāmabhoginiyo 'ti. assosuü kho bhikkhuniyo tesaü manussānaü . . . vipācentānaü. yā tā bhikkhuniyo appicchā . . . vipācenti: kathaü hi nāma chabbaggiyā bhi- #<[page 350]># %<350 SUTTAVIBHAđGA. [75.>% kkhuniyo . . . karissantãti. atha kho bhikkhuniyo bhi- kkhånaü etam atthaü ārocesuü. bhikkhå bhagavato . . . ārocesuü. atha kho bhagavā bhikkhå paņipucchi: saccaü kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . karontãti. saccaü bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaü hi nāma bhikkhave chabbaggiyā bhikkhuniyo . . . karissanti. n' etaü bhikkhave appasannānaü . . . uddisantu: na udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karissāmãti sikkhā karaõãyā 'ti. eva¤ c' idaü bhagavatā bhikkhunãnaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü hoti. ||1|| tena kho pana samayena gilānā bhikkhuniyo udake uccā- ram pi passāvam pi kheëam pi kātuü kukkuccāyanti. bha- gavato . . . ārocesuü. anujānāmi bhikkhave gilānāya bhi- kkhuniyā udake . . . kātuü. eva¤ ca pana bhikkhave bhikkhuniyo imaü sikkhāpadaü uddisantu: na udake agilānā uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karissāmãti sikkhā karaõãyā. na udake agilānāya uccāro vā passāvo vā kheëo vā kātabbo. yā anādariyaü paņicca udake agilānā uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karoti, āpatti dukkaņassa. anāpatti asa¤cicca, asatiyā, ajānantiyā, gilānāya, thale kato udakaü ottharati, āpadāsu, ummattikāya, khittacittāya, veda- naņņāya, ādikammikāyā 'ti. ||2||75|| uddiņņhā kho ayyāyo sekhiyā dhammā. tath' ayyāyo . . . dhārayāmãti. sekhiyā niņņhitā. #<[page 351]># %< 351>% Ime kho pan' ayyāyo satta adhikaraõasamathā dhammā uddesaü āgacchanti: {uppannuppannānaü} adhikaraõānaü sam- athāya våpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amåëhavinayo dātabbo, paņi¤¤āya kāretabbaü, yebhuyyasikā, tassapāpiyyasikā, tiõavatthārako 'ti. uddiņņhā kho ayyāyo satta adhikaraõasamathā dhammā. tatth' ayyāyo . . . dhārayāmãti. uddiņņhaü kho ayyāyo nidānaü, uddiņņhā aņņha pārājikā dhammā, uddiņņhā sattarasa saüghādisesā dhammā, uddiņņhā tiüsa nissaggiyā pācittiyā dhammā, uddiņņhā chasaņņhisatā pācittiyā dhammā, uddiņņhā aņņha pāņidesaniyā dhammā, uddiņņhā sekhiyā dhammā, uddiņņhā satta adhikaraõasamathā dhammā. ettakaü tassa bhagavato suttāgataü suttapa- riyāpannaü anvaddhamāsaü uddesaü āgacchati. tattha sabbāh' eva samaggāhi sammodamānāhi avivadamānāhi sikkhitabban ti. Bhikkhunãvibhaīgaü niņņhitaü. Ubhatovibhaīgaü niņņhitaü.