Yasomitra: Sphutartha Abhidharmakosavyakhya = Abhidh-k-vy
Based on the edition by Unrai Wogihara: Sphuṭārthā Abhidharmakośavyākhyā by Yaśomitra,
Tokyo 1932-1936.


Input by Seishi Karashima
Proofread by Siglinde Dietz (pp. 1-440) and Klaus Wille (pp. 441-723)


BOLD for quotes and references




THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm









sphuṭārthā
abhidharmakośavyākhyā

I
(dhātunirdeśo nāma prathamaṃ kośasthānam)

[Tib. 1b] namo mārabalapramathanāya.

mahābalo jñānasamādhidanto
yaḥ pañjaraṃ janmamayaṃ vidārya |
viveśa nirvṛtyaṭavīṃ praśāntāṃ
taṃ śāstṛnāgaṃ śirasā namāmi. ||
paramārthaśāstrakṛtyā kurvāṇaṃ śāstṛkṛtyam iva loke |
yaṃ buddhimatām agryaṃ dvitīyam iva buddham ity āhuḥ. ||
tena vasubaṃdhunāmnā bhaviṣyaparamārthabandhunā jagataḥ |
abhidharmapratyāsaḥ kṛto 'yam abhidharmakośākhyaḥ. ||
abhidharmabhāṣyasāgarasamuddhṛtasyāsya śāstraratnasya |
vyākhyā mayā kṛteyaṃ yathārthanāmā sphuṭārtheti. ||
guṇamativasumitrādyair vyākhyākāraiḥ padārthavivṛtir yā |
sukṛtā [Tib. 2a] sābhimatā me likhitā ca tathāyam artha iti. ||
siddhāntārthāpasṛtā kvacitkvacid yā tu taiḥ kṛtā vyākhyā |
tām udbhāvya yathāvad vihiteha mayānyathā vyākhyā. ||
abhidharmavibhāṣāyāṃ kṛtaśramā ye 'bhidharmakośe ca |
pravicāryatām iyaṃ tair vyākhyā yuktā na vā yuktā. ||
yuktā ced grāhyeyaṃ na eed apohyānyathā vidhātavyā |
na hi viṣame 'rthe skhalituṃ na saṃbhaven mādṛśāṃ buddhiḥ. ||

yaḥ sarvathā sarvahatāndhakāraḥ
saṃsārapaṃkāj jagad ujjahāra
tasmai namaskṛtya yathārthaśāstre
śāstraṃ pravakṣyāmy abhidharmakośam.


ity asya ślokasyārthaṃ vivṛṇvāna ācārya āha. śātraṃ praṇetukāmaḥ svasya (Abhidh-k-vy 2) śāstur māhātmyajñāpanārthaṃ guṇākhyānapūrvakaṃ tasmai namaskāram ārabhata iti. śāstram abhidharmakośaṃ praṇetukāmaḥ kartukāmaḥ svasya ṣāstur ātmīyasya śāstuḥ. sa hi bhagavān ācāryasyātmīyaḥ śāstā. tacchāsanapratipannatvāt. [Tib. 2b] tena vā śāstrā mahākaruṇāparatantreṇa sakalo lokaḥ svatvena parigṛhītaḥ. tasmād ācāryasyāpi svatvena gṛhītasya sa bhagavān svaḥ śāstā bhavati. māhātmyajñāpanārtham iti. mahātmatvaṃ māhātmyaṃ svaparārthapratipattisampat tajjñāpanārthaṃ tadavabodhārtham. guṇākhyānapūrvakaṃ guṇakathanapūrvakaṃ tasmai namaskāram ārabhate tasmai praṇāmaṃ
karotīty arthaḥ. atītakālatvād ārabdhavān iti vaktavye vartamānakāle padaprayogo 'dyāpi namaskārārambhābhiprāyāt. śiṣyaparaṃparayā vā namaskārāraṃbhāvirāmāt. śabdaśāstre 'pīdṛśa eva śabdaprayogo dṛśyate. atha śabdānuśāsanam. athety ayaṃ śabdo 'dhikārārthaḥ prayujyata iti. guṇākhyānamātreṇa māhātmyāvabodho na namaskāreṇeti cet. na. tasya tatsūcakatvāt. namaskāreṇa hi māhātmyaṃ sūcyate. atha vā guṇākhyānenaiva māhātmyaṃ jñāpyate na namaskāreṇa. namaskārārambhas tu svapuṇyaprasavārtham. sadācāranuvṛttipradarśanārthaṃ vā. kṛtābhimatadevatāpūjāstutinamaskārā hi santaḥ kriyām ārabhanta iti satām ācārāt. tatra māhātmyajñāpanaṃ kimartham ity ācakṣmahe. tadgauravotpādanārtham. gauravotpādanaṃ punas tatpravacanasatkṛtyaśravaṇārtham. satkṛtyaśravaṇaṃ krameṇa śrutacintābhāvanāmayaprajñotpādanārtham. tadutpād
anaṃ kleśaprahāṇārtham. tat punaḥ sarvaduḥkhopaśamalakṣaṇanirvāṇaprāpaṇārtham [Tib. 3a] iti prayojananiṣṭhā. māhātmyajñāpanaṃ tv ekam ācāryeṇa prayojanam uktaṃ sākṣātprayojanatvāt. taditarāṇi tv abhyūhituṃ śakyānīti noktāni. ya iti buddhaṃ bhagavaṃtam adhikṛtyāheti. sāmānyaśabdo 'pi yacchabdo vihitaviśeṣaṇatvāt viśeṣavṛttir bhavati. tadyathā ya eṣāṃ brāhmaṇānāṃ gauraḥ śukravāsāḥ sa evaśarmeti. tadvad ihāpi.

yaḥ sarvathā sarvahatāndhakāraḥ
saṃsārapaṅkāj jagad ujjahāra
tasmai namaskṛtyeti


buddha eva bhagavati yacchabdo vartate. na hi buddhād anya evaṃ guṇaviśiṣṭaḥ saṃbhavatīti ato vyācaṣṭe. ya iti buddhaṃ bhagavantam adhikṛtyāheti. buddha iti kartari ktavidhānaṃ. buddher vikasanād buddhaḥ. vibuddha ity arthaḥ. vibuddhaṃ padmam iti yathā. atha yāvidyānidrādvayāpagamād buddhaḥ prabuddha ity arthaḥ. prabuddhapuruṣa iti yathā. karmakartari ktavidhānam (Abhidh-k-vy 3) ity apare. svayaṃ budhyata iti buddha ity arthaḥ. karmaṇy api ktavidhānam apy adoṣaṃ paśyāmaḥ. sarvaguṇasaṃpatsaṃpannatayā sarvadoṣavinirmuktatayā ca buddhair anyair vā buddho jñāta ity arthaḥ. bhagavantam iti dvitīyapadopādānam anādarasaṃbhāvanānivṛttyarthaṃ. nirupapadānām abhidhānānāṃ hi loke anādaro dṛśyate. evadatta iti. vinayavibhāṣākārās tu catuṣkoṭikāṃ kurvanti. asti buddho na bhagavān. pratyekabuddhaḥ svayaṃbhutvād buddha iti śakyate vaktum. na tu bhagavān. aparipūrṇadānādisaṃbhāratvāt. yo hi māhātmyavān sa bhagavān ucyate. asti bhagavān na buddhaḥ. caramabhaviko bodhisattvaḥ paripūrṇadānādipāramitatvāt [Tib. 3b] anabhisaṃbuddhatvāc ca. asty ubhayathā buddho bhagavān. asti nobhayathā etān ākārān sthāpayitveti. ato buddhaṃ bhagavantam ity ubhayaviśeṣaṇam. hatam asyāndhakāram anena veti hatāndhakāraḥ. ṣaṣṭhībahuvrīhau mārgeṇa hatam iti kartṛbhūto mārgo adhyāhāryaḥ. tṛtīyābahuvrīhau tu mārgeṇeti karaṇam adhyāhāryam. apara āha. vigrahadvayapradarśanaṃ hana hiṃsāgatyor iti hantyarthadvayaparigrahārtham. yadā hatam asyāndhakāram iti vigraham. tadā gatyartho hantir gṛhyate. gatam asyāndhakāram ity arthaḥ. yadā punas tṛtīyābahuvrīhiḥ. tadā hiṃsārtho hantir gṛhyate. hiṃsitam anenāndhakāram ity arthaḥ. evam uttarayoḥ padayor aikapadyaṃ kṛtvā paścāt saptamītatpuruṣaṃ karoti. sarvasmin hatāndhakāraḥ sarvahatāndhakāra iti. tathā ca sati hataśabdo 'tra na pūrvaṃ nipatati. saptamīsamāsas tv iha kena lakṣaṇena bhavatīti cintyam. saptamī śauṇḍair iti samāsaḥ. hatāndhakāraśabdaḥ śauṇdādiṣu paṭhyate. śauṇḍādīnām ākṛtīkṛtatvāt tatrāsyānupraveśo 'vagantavyaḥ. saptamīti yogavibhāgād vā. utsargeṇa vā samāsaḥ. saha supeti sub iti vartamāne subantaṃ subantena saha samasyate. yatreṣṭam iti akṛtalakṣaṇo vā tatpuruṣo mayūravyaṃsakādiṣu draṣṭavya ity anena vā katham upasarjanībhūtam andhakāraṃ sarvasminn ity anenabhisaṃbadhyate. satyaṃ nāndhakāram anenabhisaṃbadhyate. andhakāraghātas tv anenābhisaṃbadhyate. yena hy andhakāraghātena yogād bhagavān hatāndhakāraḥ. sa tasyāndhakāraghātaḥ sarvādhāro 'vagantavyaḥ. yathā akṣeṣu dhūrta iti. yena dhaurtyalakṣaṇena guṇena yogāt. asau dhūrtaḥ so 'kṣādhāraḥ. evam ihāpy avagantavyam. anyathāpi ceha saṃbhavantaṃ samāsaṃ paśyāmaḥ. sarvasmin hataṃ sarvahatam. sarveṇa prakāreṇa sarvahataṃ sarvathā sarvahatam. sarvathā sarvahatam asyāndhakāram anena veti sarvathā sarvahatāndhakāraḥ. evaṃ hataśabdasyāndhakāreṇa sāmānādhikaraṇyam (Abhidh-k-vy 4). na ca pūrvanipāta iti. sarveṇa prakāreṇeti kliṣṭākliṣṭāndhakāravigamataḥ. sarvasmin jñeye dvādaśāyatanalakṣaṇe. sarvaṃ sarvam iti brāhmaṇa yāvad eva dvādaśāyatanānīti sūtre vacanāt. kim atra śārvaraṃ tamo 'ndhakāraśabdenocyate. nety āha. ajñānaṃ hi bhūtārthadarśanapratibandhād andhakāram ity avagantavyam. andhakāraśabdo hi naiśe tamasi prasiddhaḥ. andham iva janaṃ karotīti andhakāraḥ. sadbhūtaghaṭapaṭādirūpadarśanapratibandhāt. tatsādharmyāt ajñānam [Tib. 4a] apy andhakārākhyaṃ labhate. bhūtārthaduḥkhādisatyadarśanapratibandhāt. tac ceti tad ajñānam. pratipakśalābheneti āryamārgalābhena. vipakṣaḥ kleśaḥ vipakṣapratighātāya pakṣaḥ pratipakṣa iti kṛtvā. atha vā jñānaṃ anāsravam ajñānapratipakṣaḥ tasya lābhena. atyantaṃ sarvathā sarvatra jñeye puṇaranutpattidhamatvāt hatam asamudācāraprahāṇīkṛtam ity arthaḥ. ato 'sāv iti bhagavān. pratyekabuddhaśrāvakā apy abhyarhitavāt pratyekabuddhaśabdaḥ pūrvanipātaḥ. kāmam ity anujñāyām. na tu sarvatheti. akliṣṭasaṃmohānatyantavigamāt. nanu ca sarvaṃ sāsravavastu śrāvakapratyekabuddhānām api buddhavat prahīṇam. kim idam ueyate. kliṣṭasaṃmohasya teṣām atyantavigama iti. tathā hy uktam. nāham ekadharmam apy anabhijñāya aparijñāya duḥkhasyāntakriyāṃ vadāmīti. tathā nāham ekadharmam apy aparijñāyāprahāya duḥkhasyāntakriyāṃ vadāmīti. tasmāc chrāvakapratyekabuddhānām api tad akliṣṭam ajñānaṃ cakṣurādivac chandarāgaprahāṇāt prahīṇam eva. anyathā hi śrāvakapratyekabuddhānāṃ duḥkhāntakriyā na bhavet. satam asty etad evam. prahīṇam eva teṣāṃ kliṣṭavad akliṣṭam apy ajñānaṃ. tat tu teṣāṃ cakṣurādivat prahīṇam api samudācarati. buddhasya tu prahīṇaṃ san na samudācarati. ata eva ca viśeṣitaṃ punaranutpattidharmatvāt hatam [Tib. 4b] iti. anyathā tat sarvathā sarvatra jñeye prahīṇam ity evāvakṣyat. ye tu vyācakṣate śrāvakapratyekabuddhānāṃ kliṣṭasaṃmohamātravigamāt saṃkleśavinivṛttir iti. tad apavyākhyānam eṣāṃ yathoktam iti pratyācakṣyate. tathā hy eṣām iti vistaraḥ. tathā hīti yasmād ity arthaḥ. atha vā tatheti yathā na sarvathā tatheti. hiśabdo hetau. eṣām iti śrāvakapratyekabuddhānāṃ. buddhadharmeṣv āveṇikādiṣu. ativiprakṛṣṭadeśakāleṣu cārtheṣu ativiprakṛṣṭadeśeṣu ativiprakṛṣṭakāleṣu ca. anantaprabhedeṣu cābuddhadharmasvabhāveṣv api rūpādiṣv artheṣu. bhavaty evākliṣṭam ajñānaṃ samudācaraty eva tad ity arthaḥ. tatra ye buddhadharmā āveṇikādayaḥ. teṣu svabhāvaparamasūkṣmagambhīratvād buddhād anyeṣām ajñānam. yathoktaṃ. jānīṣe (Abhidh-k-vy 5) tvaṃ śāriputra tathāgatasya śīlaskandhaṃ samādhiskandhaṃ prajñāskandhaṃ vimuktiskandhaṃ vimuktijñānadarśanaskandham iti bhagavatā pṛṣṭena sthaviraśāradvatīputreṇoktam. no hīdaṃ bhagavann iti. ye tv anye 'rthā rūpiṇaḥ paramāṇusaṃcitāḥ. te ativiprakṛṣṭadeśā yadi bhavanti. ye 'py avijñaptyarūpiṇaḥ. te 'pi yady ativiprakṛṣṭadeśādhāratvāt ativiprakṛṣṭadeśā bhavanti. teṣv api teṣām ajñānam anekalokadhātvantaritadeśatvāt. śrūyate hi sthaviramaudgalyāyanasya ativiprakṛṣṭadeśamārīcīlokadhātujātasvamātṛdeśaparijñānam. ativiprakṛṣtakāleṣv apy atīteṣu anāgateṣu vā teṣv artheṣv atibahukalpāntarāntaritavināśaprādurbhāvatvāt [Tib. 5a] teṣāṃ bhavaty evājñānam. śrūyate hi sthaviraśāriputreṇa mokṣabhāgīyakuśalamūlādarśanāt pravrajyāpekṣapuruṣapratyākhyānam. bhagavatā tu tasya mokṣabhāgīyaṃ dṛṣṭam uktaṃ ca

mokṣabījam ahaṃ hy asya susūkṣmam upalakṣaye
dhātupāṣāṇavivare nilīnam iva kāṃcanam

iti. sa ca puruṣaḥ pravrājita iti. anantaprabhedeṣv iti. dhātugatiyonyupapattyādiprabhede durbodheṣv artheṣu. teṣām ajñānaṃ bhavaty eva. tathā hy āha.

sarvākāraṃ kāraṇam ekasya mayūracandrakasyāpi
nāsarvajñair jñeyaṃ sarvajñabalaṃ hi tajjñānam

iti. tāny etāni catvāry ajñānakāraṇāni bhavanti. teṣāṃ kvacid ekaṃ kvacid dve kvacit trīṇi kvacit catvāsrīti saṃbhavato yojyāni. ity ātmahitapratipattisampad iti vistaraḥ. ātmahitāya pratipattiḥ ātmahitapratipattiḥ. ātmahitapratipatteḥ sampat ātmahitapratipattisampat phalaniṣpattir ity arthaḥ. sā ceyaṃ saṃpat jñānaprahāṇasaṃpatsvabhāvā veditavyā. parahitapratipattisaṃpad api tathaiva carcanīyā. apare vyācakṣate. ātmahitapratipattir ātmahitapratipādanam. ātmahitopagraha ity arthaḥ. tasyāḥ sampat ātmahitapratipattisampat. evaṃ parahitapratipattisaṃpad api vyākhyeyā. sā punaḥ sarvaduḥkhopaśamanirvāṇapariprāpaṇasvabhāvā.

saṃsārapaṅkāj jagad ujjahāreti

vacanāt. saṃsaraṇaṃ saṃsāra [Tib. 5b] ājavaṃjavībhāvaḥ janmamaraṇaparaṃparety arthaḥ. atha vā saṃsaranty asmin sattvā iti saṃsāras traidhātukam. saṃsāraḥ paṅka iva saṃsārapaṅkaḥ paṃkasādharmyāt. ata āha. saṃsāro hi jagadāsaṅgasthānatvād duruttaratvāc ca paṅkabhūta iti. paṅko hi loke avasādātmakatvāt āsaṅgasya sthānam. ata eva ca duruttaraḥ. caṃcalatvād vā parāśrayottaraṇīyatvād (Abhidh-k-vy 6) vā duruttaraḥ. saṃsāro 'pi hi tṛṣṇābhiṣyanditatvād āsaṅgasthānam. duruttaraś ca tasmād eva dṛṣṭivicikitsāvispanditena. buddhāpāśrayottaraṇīyatvena vā duruttaraḥ. tatrāvamagnaṃ tādātmyanupraveśataḥ samudāyāvayavarūpato vā. jagat sattvalokam atrāṇam anākrandam anukampamānaḥ karuṇāyamāno bhagavān saddharmadeśanāhastapradānaiḥ. saddharmadeśanā eva hastāḥ. teṣāṃ pradānāni. uttāraṇīyabahutvād bahuvacanaṃ. tair yathābhavyaṃ abhyuddhṛtavān. yathābhavyam iti anucyamānam api gamyate loke tathā dṛṣṭatvāt. tadyathā brāhmaṇān ānīya bhojayāmāsety ukte. ye tatra bhojayituṃ śaktā grāme nagare vā saṃnihitāh. tān eva bhojayāmāseti gamyate. sarvalokabrāhmaṇānāṃ bhojayitum aśakyatvāt. evam ihāpi yo jano bhavyo 'bhyuddhartum. tam evabhyuddhṛtavān iti. ato yathābhavyam iti vyācaṣṭe.

tasmai namaskṛtyeti

śirasā praṇipatya kriyāspadībhūtatvān namaḥśabdasya praṇipatyārtho namaskṛtyaśabdo bhavati. praṇipātaś ca loke śirasā pratīta iti śirasety āha. vāṅmanonamaskāro 'pi atranuktasiddho guṇākhyānapūrvakatvāt manaskarmapūrvakatvāc ca kāyakarmaṇaḥ. tasmai iti kiṃlakṣaṇeyaṃ caturthī. atra bahavo vyākhyānakārā muhyanti. ācāryaguṇamatis tacchiṣyaś cācāryavasumitra āhatuḥ. namaḥśabdayoge caturthī. namaḥsvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyogāc ceti. tad etad ayuktam. svatantrasya namaḥśabdasya yoge sā caturthī bhavati. asvatantraś cāyaṃ namaḥśabdaḥ kriyāspadībhūtatvāt. ata eva cānenaivācāryeṇa vyākhyāyuktau

namaskṛtya muniṃ mūrdhneti

karmalakṣaṇā dvitīyā prayuktā. tasmān na namaḥśabdayoge caturthīti. dvitīyāyāḥ sthāne caturthī prayuktety apare. tad idam eṣām icchāmātram. na hi lakṣaṇam asyāstīti. kena tarhīyaṃ caturthī. saṃpradānalakṣaṇeyaṃ caturthīti vyācakṣmahe. kathaṃ saṃpradānasaṃjñā. karmaṇā yam abhipraiti. sa saṃpradānam iti. cūrṇikāreṇa karmaśabda ubhayathā varṇyate. pāribhāṣikaṃ karma laukikaṃ ceti. tatra yadā kartur īpsitatamaṃ karmeti pāribhāṣikaṃ karmāśrīyate. tadā kartur īpsitatamena yam abhipraiti. sa saṃpradānasaṃjño bhavati. brāhmaṇāya gāṃ prayacchatīti. etat siddhaṃ bhavati. yadā tu karma kriyeti laukikaṃ karmāśrīyate. tadā kriyayā yam abhipraiti. sa saṃpradānasaṃjño bhavatīti. tad etat siddhaṃ bhavati. yuddhāya saṃnahyati. patye śeta iti. saṃnahanakriyayā yuddham abhipraiti kartā. śayanakriyayā patim iti. (Abhidh-k-vy 7) yuddhādīnām sampradānasaṃjñā siddhā bhavati. tathehapi namaskārakriyayā śāstāram abhipraiti ācāryaḥ. tasmāc chāstari saṃpradānasaṃjñā. saṃpradānasaṃjñāyāṃ satyāṃ saṃpradāne caturthī 'ti caturthī bhavati. evaṃ ca kṛtvā

pūrvaṃ praṇamya vadatāṃ pravarāya śāstre. |
pramāṇabhūtāya jagaddhitaiṣiṇe
praṇamya śāstre sugatāya tāyina. |


ityevamādīni kāvyaśāstrāntaroktāni śabdarūpāṇi sunītāni bhavanti. yadi tarhi saṃpradānasaṃjñaiveṣyate.

namaskṛtya muniṃ mūrdhneti.

atra dvitīyā na prāpnoti. naiṣa doṣaḥ. vivakṣātaḥ kārakāṇi bhavanti. yadā karmavivakṣā. tadā dvitīyā. yadā saṃpradānavivakṣā. tadā caturthī 'ti ubhayam api siddhaṃ bhavati.

[Tib. 5b] yathārthaśāstra

iti. śāstr iti auṇādikaḥ śabdaḥ. tṛntṛcau śaṃsikṣādibhyaḥ saṃjñāyāṃ cāniṭāv iti tṛnpratyayānto 'niṭ śāsteti bhavati. nanu ca saṃjñāyāṃ śāsteti bhavati. na ceyaṃ saṃjñā. saṃjñaiveyam. dvividhā hi saṃjñā viśeṣasaṃjñā sāmānyasaṃjñā ca. viśeṣasanjñā evadatto yajñadatta iti. sāmānyasaṃjñā mātāpitetyevamādikā. mātrādayo 'pi hi tatra saṃjñāyām eva nipātyante. naptṛneṣṭṛtvaṣṭṛhotṛpotṛbhrātṛjāmātṛmātṛpitṛduhitṛ iti. tena yathā sarvāsāṃ mātṝṇām iyaṃ saṃjñā māteti. sarveṣāṃ ca pitṝṇāṃ piteti. evaṃ sarveṣāṃ ca śāstṝṇām iyaṃ saṃjñā śāsteti. sa tu śāstā dvividho bhavati. ayathārtho yathārthaś ca. [Tib. 6a] ayathārthaś ca pūraṇādiḥ. yathārthaś ca tathāgata iti. ato viśinaṣṭi yathārtham aviparītaṃ śāstīti yathārthaśāstā. etac ca viśeṣaṇaṃ parahitapratipattyupāyasūcanārtham. ata evāha. parahitapratipattyupāyam asyāviṣkarotītyevamādi. na tv ṛddhivarapradānaprabhāveneti prabhāvaśabdaḥ pratyekam abhisaṃbadhyate. ṛddhiprabhāvena varapradānaprabhāveneti. ṛddhiprabhāvas tadyathā viṣṇor viśvarūpasaṃdarśanam. varapradānaprabhāvas tadyathā maheśvaro varaṃ prayacchatīti pravādaḥ. atha vā tripado dvaṃdvaḥ. ṛddhiś ca varapradānaṃ ca prabhāvaś ceti. prabhāvaḥ śaktiviśeṣaḥ. nanu ca buddhā api kadācit ṛddhiprātihāryaṃ vineyānām upadarśayanti. asty etad evam. api tv āvarjanamātraṃ tu teṣāṃ. anuśāsanīprātihāryeṇa tu rāgādipratipakṣabhāvanākrameṇa saṃsārottaraṇaṃ bhavati. kiṃ kariṣyatīti praśnaḥ.

namaskṛtyeti.

(Abhidh-k-vy 8) ktvāvidheḥ kriyāntarapekṣatvāt. samānakartṛkayor hi pūrvakāle ktvāvidhir bhavati.

śāstraṃ pravakṣyāmīti.

arthaviśeṣābhidyotako nāmasamūhaḥ śāstraṃ. kṣaṇikatvāt samuhānupapattir iti cet. na. tadgrāhakabuddhirūpasamūhakalpanāt. śiṣyaśāsanāc chāstram iti. [Tib. 6b] kiṃ śāstram iti kiṃ nāmadheyam ity abhiprāyaḥ.

(I.2ab) abhidharmakośam

ity asya nirvacanaṃ vakṣyate. āstāṃ tāvad etat.

avayavārthāvabodhapūrvakaḥ samudāyārthāvabodhaḥ ity avayavārthaṃ tāvat
pṛcchati. ko 'yam abhidharmo nāmeti. 1.

prajñāmalā sānucarābhidharma

iti. dharmapravicayakāle prajñā pradhānam iti mukhyavṛttyā prajñāgrahaṇam.

amalety

anāsravā. malānām āsravaparyāyatvāt.

sānucareti

saparivārā. rājñā samaṃ carann api bhṛtyo rājānucara ity ucyate. tadanuvṛttikāritvāt. tathehāpi samakālaṃ caranto 'pi tatsahabhuvo dharmā anucarā evocyante. ke punas te. cittacaittāḥ anāsravasaṃvaro jātyādayaś ca cittaviprayuktā iti. nanu ca cittaṃ caittebhyaḥ pradhānam. tathā hi cittasya ime citte vā bhavāś caittā iti. tena prajñaiva cittasya parivāro 'rhati. na tu cittaṃ prajñāyāḥ caitasikatvāt asty etat. api tu dharmapravicayakāle prajñā caittasyāpi sarvasya kalāpasya rājāyate. kvacit kaścid dharmaḥ prādhānyam āskandati. tadyathā abhisaṃpratyayakāle śraddhetyevamādi. anāsravaḥ pañcaskandhaka iti. anāsravasaṃvaras tasmin kalāpe rūpaskandhaḥ. yā vedanā. sa vedanāskandhaḥ. yā saṃjñā. sa saṃjñāskandhaḥ. cetanādijātyādayaḥ saṃskāraskandhaḥ. [Tib. 7a] vijñānaṃ cātra vijñānaskandhaḥ. eṣa tāvad iti. tāvacchabdaḥ kramārthaḥ. pāramārthika iti. paramārtha eva pāramārthikaḥ. paramārthe vā bhavaḥ pāramārthikaḥ. paramārthena vā dīvyati caratīti vā pāramārthikaḥ. sāṃketikas tu sāṃvyavahārikaḥ.

tadprāptaye yāpi ceti

prajñā sānucarā so 'bhidharma iti cātrādhikṛtam. tasyā anāsravāyāḥ prajñāyāḥ prāptyarthaṃ sākṣāt pāraṃparyeṇa vā yā śrutamayī cintāmayī ca bhāvanāmayī ca prajñā sāsravā yā copapattipratilambhikā sānucarā. sāpi sāṃketiko 'bhidharmaḥ. tatra śrutaprayogajā śrutamayī. yuktinidhyānaprayogajā cintāmayī. (Abhidh-k-vy 9) bhāvanāprayogajā bhāvanāmayī. upapattipratilambhajā upapattipratilambhikā. upapattipratilambho 'syāstīti. ata iniṭhanāv iti ṭhanvidhānān na vṛddhiḥ. śrutacintāmayy upapattipratilambhikā bhāvanāmayī cārūpyāvacarī catuḥskandhako 'bhidharmaḥ anuparivartakarūpabhāvāt. rūpāvacarī tu dhyānasaṃvarasadbhāvāt paṃcaskandhako 'bhidharmaḥ.

yac ca śāstram

iti abhidharmaśāstram abhipretaṃ. tat tu sānucaraṃ na sānucaram iti vyākhyābhedaḥ. kecit tāvat acittacaitasikakalāparūpatvāt.

sānucaram.

iti nānuvartayanti. jātyādisaṃbhavāt kecid anuvartayanti. ekaskandhako hy asāv abhidharmaḥ. dviskandhako vā. tasya ca jātyādayaḥ santīti. anye tu vyācakṣate śāstram iti [Tib. 7b] jñānaprasthānaṃ. tasya śarīrabhūtasya ṣaṭ pādāḥ. prakaraṇapādaḥ vijñānakāyaḥ harmaskandhaḥ prajñaptiśāstraṃ hātukāyaḥ saṃgītiparyāya ity atas tad api śāstraṃ sānucaram eva pāraṃparyeṇa pāramārthikābhidharmaprāptaye sāṃketiko 'bhidharma ity ucyate. upapattipratilambhikā hi prajñā śāstraśravaṇāt tadartham anusarati. tasyāḥ śrutamayī śrutamayyāś cintāmayī cintāmayyāḥ sāsravā bhāvanāmayī tasyā anāsravā prajñā jāyata iti anukramaḥ. tad ayam iti. tad iti vākyopanyāse. ayam iti svalakṣaṇadhāraṇatvena niruktaḥ pāramārthikaḥ sāṃketiko 'bhidharmaḥ. praramārthadharmam iti. paramasya jñānasyārthaḥ paramārthaḥ. paramo vārthaḥ paramārthaḥ sarvadharmāgratvāt paramārthaḥ. paramārthaś cāsau dharmaś ca paramārthadharmaḥ. dharmalakṣaṇaṃ veti. svasāmānyalakṣaṇaṃ khakkhaṭalakṣaṇaḥ pṛthivīdhātur anityaṃ duḥkham ityevamādi. tat pratyabhimukhaḥ pratilambhāya prativedhāya avabodhāya vā abhimukho dharmaḥ abhidharmaḥ. kugatiprādaya iti tatpuruṣasamāsaḥ. nanu ca lakṣaṇenābhipratī ābhimukhya iti avyayībhāvaḥ prāpnoti. yadā hy abhir lakṣaṇena saha samasyate. tadāvyayībhāvaḥ. tadyathā abhyagni śalabhāḥ patanti. śalabhapatanaṃ agninā lakṣyate. so 'gnir asya lakṣaṇaṃ. na tv ayaṃ dharmo 'nyasya lakṣaṇam. kiṃ tarhi. lakṣyaḥ. svayam evābhimukhyāt. śāstrākhyo 'pi sāṃketiko 'bhidharmaḥ prāpaṇāyābhidyotanāya vā nirvāṇaṃ dharmalakṣaṇaṃ vā praty upaniṣadbhāvenābhimukhaḥ. kimaṃga pāramārthika ity atas tatpuruṣasamāsenābhidharma iti siddhaṃ bhavati.

(I.2cd) ukto 'bhidharma iti. svabhāvaprabhedanirvacanato avayavārtho 'vabuddhaḥ. (Abhidh-k-vy 10) samudāyārthas tu na tāvad ity ataḥ samudāyārthaṃ pṛcchati. idaṃ tu śāstraṃ katham abhidharmakośam iti.

tasyārthato 'sminn.

iti. tasyābhidharmasaṃjñakasya śāstrasyānantaroktatvāt grahaṇaṃ.

arthata

iti na vyañjanata iti. arthato 'yam

anupraveśo

[Tib. 8a] na sākalyena. tasmād yathāpradhānam ity avyayībhāvaḥ. antarbhūtaḥ praviṣṭa iti. etac chāstraṃ madīyaṃ tasyārthasya kośasthānīyaṃ bhavati. kośasadṛśaṃ. etasminn arthe ṣaṣṭhītatpuruṣasamāsaḥ. abhidharmasya kośo 'bhidharmakośa iti. yatra hy asiḥ praviśati. sa tasya kośaḥ. atha vā so 'bhidharmo jñānaprasthānādir etasya madīyasya śāstrasyāśrayabhūtaḥ. tato hy ārṣād abhidharmād etan madīyaṃ śāstraṃ nirākṛṣṭam. arthata ity adhikṛtam. ataḥ sa evāsyābhidharmaḥ kośa iti. etasminn arthe bahuvrīhisamāsaḥ. abhidharmaḥ kośo 'syeti abhidarmakośaḥ. yato hy asir nirākṛṣyate. sa tasya kośa iti. etac chāstram abhidharmakośam iti. samudāyārtho 'py asyāvagamita iti sūcayati.

(I.3) kimarthaṃ punar abhidharmopadeśaḥ kiṃ prayojanam ity arthaḥ. saprayojanasya hi śāstrasya pratyāsaḥ sādhur bhavet. na niḥprayojanasya. kena cāyaṃ prathamata upadiṣṭaḥ. kena cāyam abhidharma ādito deśitaḥ. āptopadiṣṭasya hi śāstrasya pratyāso 'rharūpaḥ syād ity abhiprāyaḥ. prathamata iti viśeṣaṇam. bhadantakātyāyanīputrādīnāṃ piṇḍīkaraṇena paścād upadeśasya siddhatvāt. prathamata upadeśe hi vivādaḥ. yata iti vistaraḥ. yataḥ kāraṇāt. ācāryaḥ śāstrakāraḥ. abhidharmakośaṃ pratyāsaśāstraṃ vaktuṃ praṇetum ādriyate. ādaram karotīty arthaḥ. evaṃ kṛte praśnadvaye abhidharmaśāstrasya saprayojanatām āptopadeśatāṃ ca pradarśayann āha. 2.

dharmāṇāṃ pravicaya

iti vistaraḥ.

[Tib. 8b] yato

vinā dharmapravicayena rūpaṃ vedanā anityaṃ duḥkham ityevamākāreṇa.

nāsti kleśopaśamābhyupāyaḥ.

anya iti vākyaśeṣaḥ. sa eva tu kleśopaśamābhyupāya iti arthād āpannaṃ bhavati. tadyathā nāhāreṇa vinā prāṇasaṃdhāraṇopāya ity ukte sa evāhāraḥ prāṇasaṃdhāraṇopāya ity arthād āpannaṃ bhavati. tadvad etat. yadi kleśopaśamo (Abhidh-k-vy 11) na syāt kiṃ syād iti. ata āha.

kleśaiś ca bhramati bhavarṇave 'tra loka

iti. anena kleśopaśamasyāvaśyakartavyatāṃ darśayati. bhavaḥ saṃsāra ity ekārthaḥ. bhava evārṇavo bhavārṇavaḥ. majjanasthānasādharmyāt samudrakalpo bhavaḥ. etasmin bhavārṇave atra. pratyakṣīkṛtapañcopādānaskandhalakṣaṇavyatiriktabhavapratiṣedhārtham atragrahaṇam. atra loko bhramati tādātmyāvasthānāt. tādātmyavasthānato 'pi hi adhikaraṇanirdeśo dṛśyate. tadyathā anyapādapānupayogena palāśeṣv ārāmaḥ sthita iti. vṛttau tu hetvarthatāṃ tṛtīyāyāḥ sūcayatā hetumaṇṇicā hetvartha uktaḥ. kleśāś ca lokaṃ bhramayantīti. ata ity uddiṣṭahetupratyāmnāyaḥ. yata evam. ata uddiṣṭo 'bhidharma ity arthaḥ. dharmapravicayaḥ kleśopaśamopāyo nānyo dharma ity abhidharmopadeśakaḥ saṃbandha ity ata uktaṃ

taddhetor

iti. sa eva hetus taddhetuḥ. tasya tasmād vā

taddhetor

iti. tasya dharmapravicayasyārthe 'bhidharmopadeśahetuko dharmapravicayaḥ.
kathaṃ nāme dharmapravicayaḥ syād ity abhidharma upadiṣṭaḥ śāstrā buddhena. [Tib. 9a] ata eva. na hi vinābhidharmopadeśena śiṣyaḥ śakto dharmān pravicayitum iti.

udita

iti vader niṣṭhāyāṃ kṛtasaṃprasāraṇasyaitad rūpam. na tu iṇa utpūrvas yārthāyogāt. udita ity uktaḥ upadiṣṭa ity ekārthaḥ.

kileti.

kilaśabdaḥ parābhiprāyaṃ dyotayati. ābhidhārmikāṇām etan mataṃ. na tv asmākaṃ sautrāntikānām iti bhāvaḥ. śrūyante hy abhidharmaśāstrāṇāṃ kartāraḥ. tadyathā jñānaprasthānasya āryakātyāyanīputraḥ kartā. prakaraṇapādasya sthaviravasumitraḥ. vijñānakāyasya sthaviradevaśarmā. harmaskandhasya āryaśāriputraḥ. prajñaptiśāstrasya āryamaudgalyāyanaḥ. hātukāyasya pūrṇaḥ. saṃgītiparyāyasya mahākauṣṭhilaḥ. kaḥ sautrāntikārthaḥ. ye sūtraprāmāṇikā na śāstraprāmāṇikāḥ. te sautrāntikāḥ. yadi na śāstraprāmāṇikāḥ kathaṃ teṣāṃ piṭakatrayavyavasthā. sūtrapiṭako vinayapiṭako 'bhidharmapiṭaka iti. sūtre 'pi hy abhidharmapiṭakaḥ paṭhyate. traipiṭako bhikṣur iti naiṣa doṣaḥ. sūtraviśeṣā eva hy arthaviniścayādayo 'bhidharmasaṃjñāḥ (Abhidh-k-vy 12) yeṣu dharmalakṣaṇaṃ varṇyate. etadāśaṅkānivṛttyartham āhuḥ. sa tu prakīrṇa ukto bhagavateti vistaraḥ. yathā sthaviraharmatrātena udānā

anityā bata saṃskārā

ityevamādikā vineyavaśāt tatratatra sūtra uktā vargīkṛtā ekasthīkṛtāḥ. evam abhidharmo 'pi dharmalakṣaṇopadeśasvarūpo vineyavaśāt tatratatra bhagavatoktaḥ [Tib. 9b] sthavirakātyāyanīputraprabhṛtibhir jñānaprasthānādiṣu piṇḍīkṛtya sthāpita iti āhur vaibhāṣikāḥ. vibhāṣayā dīvyanti caranti vā vaibhāṣikāḥ. vibhāṣāṃ vā vidanti vaibhāṣikāḥ. ukthādiprakṣepāṭ ṭhak. 3.

(I.4-6) sāsravānāsravā dharmā

iti. saha āsravaiḥ sāsravāḥ. na santy āsravā eṣv iti anāsravāḥ. sāsravāś cānāsravāś ceti samāsaḥ. svasāmānyalakṣaṇadhāraṇād dharmaḥ. eṣa sarvadharmāṇāṃ samāsanirdeśa iti. etāvanto dharmā yad uta sāsravāś cānāsravāś ca. naitadvyatiriktā dharmāḥ santi. tasmād āha sarvadharmāṇām iti. samāsanirdeśa iti saṃkṣepanirdeśaḥ. vistaranirdeśas tu paścād ā śāstraparisamāpter bhaviṣyati anye 'pi samāsanirdeśāḥ santi. saṃskṛtā asaṃskṛtā rūpyarūpiṇaḥ sanidarśanānidarśanā ityevamādayaḥ. kimartham ayam eva samāsanirdeśa uktaḥ. kasminn ukte na paryanuyogaḥ. atha vā sāṃkleśikavyāvadānikapakṣapradarśanārthaṃ tadarthatvāc chāstrasya. tatpakṣadvayāvabodho hi saṃkleśapakṣam apahāya vyavadānapakṣāsevanān niḥśreyasāvāptir bhavet.

saṃskṛtā mārgavarjitāḥ
sāsravā


iti saṃskṛtā eva nāsaṃskṛtāḥ. hetupratyayajanitā rūpādayaḥ saṃskṛtāḥ. kiṃ sarve. nety āha.

mārgavarjitāḥ

mārgasatyena varjitāḥ. mārgasatyasya saṃskṛtatvāt prasaṅga ity ata evaṃ viśinaṣṭi. etad uktaṃ bvhavati. mārgasatyaṃ varjayitvā sarve saṃskṛtāḥ [Tib. 10a] sāsravā iti. kathaṃ punas te sāsravāḥ. yady āsravasaṃprayogāt kliṣṭā eva cittacaittāḥ sāsravāḥ syuḥ. nānye. athāsravasahotpādād ekasyāṃ saṃtatau samudācaratkleśasya sattvasya yathāsaṃbhavaṃ pañcopādānaskandhāḥ sāsravāḥ syuḥ. nāsamudācaratkleśasya. nāpi bāhyā dharmāḥ. athāsravāṇāṃ ye āśrayāḥ. te sāsravā iti. ṣaḍ evāyatanāni ādhyātmikāni sāsravāṇi syuḥ. athāsravāṇām ālambanāni sāsravāṇi. nirodhamārgasatyam api sāsravaṃ prāpnoti. ūrdhvā ca bhūmir ūrdhvabhūmyālambanair āsravaiḥ sāsravā syād ity ata āha.

(Abhidh-k-vy 13)
āsravās teṣu
yasmāt samanuśerata


iti. tasmāt sāsravā iti pūrvam evādhyāhāryas tasmācchabdaḥ. anuśerata iti puṣṭiṃ labhanta ity arthaḥ. pratiṣṭhāṃ labhanta ity artho vā. puṣṭilābhe pratiṣṭhālābhe vā te rāgādayaḥ saṃtāyante. apare vyācakṣate. yathānuśete mamāyam āhāra iti pathyo 'nuguṇībhavatīty arthaḥ. tathā rāgādayo 'pi teṣu dharmeṣu anuśerate. anuguṇībhavantīty arthaḥ. rāgādyabhiṣyanditakarmanirvartitā hi sāsravā dharmāḥ.

karmajaṃ lokavaicitryam

iti vacanāt. pratyayānuguṇyenānuśerate puṣṭiṃ labhanta ity anuśayāḥ. anuśerate anuguṇā vartante pratyayā eṣv iti vā [Tib. 10b] anuśayāḥ. anuśayanaṃ caiṣām ālambanataḥ saṃprayogato vā draṣṭavyaṃ. guṇamatis tv ācārya iha vyācaṣṭe. kiṃ kāraṇaṃ yat sarvadharmeṣv āsravāṇām ālambanībhavatsu saṃskṛtā eva mārgavarjitāḥ sāsravā ucyante iti. sarvadharmāḥ sāsravāṇām ālambanam ity anabhidhārmikīyam etat. ākāśapratisaṃkhyānirodhayor āsravānālambanatvāt. ṣaḍ eva hy anuśayā anāsravālambanāḥ paṭhyante. te ca nirodhamārgālambanā evā.

mithyādṛgvimatī tābhyāṃ yuktāvidyātha kevalā
nirodhamārgadṛggheyāḥ ṣaḍ anāsravagocarā


iti vacanāt. tasmān na sulikhitam etad iti paśyāmaḥ. kāmam iti yady apīty arthaḥ. atha vā kāmam iti nipāto 'bhyupagamārthaḥ. abhyupagamyata eva nirodhamārgasatyālambanā api āsravā upajāyanta ity arthaḥ. tatra nirodhamārgasatyayoḥ. anuśayanirdeśa eva jñāpayiṣyāma iti.

nānāsravordhvaviṣayā asvīkārād vipakṣata

ity atra. yad dhi vastv ātmadṛṣṭitṛṣṇābhyāṃ svīkṛtaṃ bhavati. tatrānye 'py anuśayā anuśayitum utsahante. ārdra iva paṭe rajāṃsi saṃsthātuṃ. na caivam anāsravam. nāpy ūrdhvā bhūmiḥ. ato na tadālambanās teṣv anuśerate. vipakṣabhūtau ca nirvāṇamārgau tadālambanānāṃ kleśānām. ūrdhvā ca bhūmir adharāṇām. ato 'pi na teṣu pratiṣṭhāṃ labhante. tapta ivopale talāni pādānām iti. 4.

[Tib. 11a] anāsravā mārgasatyaṃ trividhaṃ capy asaṃskṛtam

ity arthāpattisiddhatvāt na sūtrayitavyam etad iti evaṃ codye ācāryaguṇamatis tāvad āha. vaktavyam evedaṃ. kiṃ kāraṇaṃ. dvividho hi mārgo laukiko lokottaraś ca. ato viśeṣārthaṃ punar abhidhīyate. ata eva cātra mārgasatyagrahaṇam. (Abhidh-k-vy 14) prasiddhaṃ cārthāpattyā gamyate nāprasiddhaṃ. aprasiddhaṃ cāsaṃskṛtam iti. apare vyācakṣate. tṛtīyarāśyāśaṃkānivṛttyartham arthāpattisiddham apy etat punar ucyate. yathā hi tisro vedanā bhavanti. sukhā duḥkhā aduḥkhāsukhā ceti. evaṃ dharmā api saṃbhāvyeran. sāsravā anāsravāḥ sāsravānāsravāś ceti. atha vā naiva sāsravā nānāsravaś ceti. tena ye 'rthāpattyā nirastāḥ. kiṃ te 'nāsravā eva utāho sāsravānāsravā eva. āhosvin nobhayatheti saṃdihyeta. asti hi sāsravānāsravatvavikalpāvakāśaḥ. katham iti. vaibhāṣikaprakriyā tāvad

dvidhā sānuśayaṃ kliṣṭam akliṣṭam anuśāyakair

iti vacanāt. ye cakṣurādayo bāhyā vā rūpādayo 'kliṣṭāḥ. te 'nuśayānair evāsravaiḥ sāsravā nānanuśayānaiḥ. prahīṇais tair ananuśayānair āsravair na sāsravāḥ. aprahīṇais tv antataḥ parasaṃtānagatair api sāsravā [Tib. 11b] eveti. dārṣṭāntikaprakriyayāpi ca cakṣurādayo arhatsaṃtānagatā bāhyāś ca rūpādayo anāsravāḥ. āsravāṇām anāśrayatvāt. sāsravāś ca te āsravāṇām apratipakṣatvād iti. pāryāyikaṃ sāsravānāsravatvaṃ cakṣurādīnāṃ kalpyata iti saṃdehaḥ. tatsaṃdehavinivṛttyartham idam ucyate.

anāsravā mārgasatyaṃ trividhaṃ cāpy asaṃskṛtam

iti. niṣparyāyam anāsravā evāmī na sāsravā yathoktam iti punarvacanam. te tarhy arhaccakṣurādayo vaibhāṣikaiḥ kva pakṣe nikṣeptavyāḥ. kiṃ sāsravapakṣe athānāsravapakṣe iti. sāsravapakṣa iti ta āhuḥ kathaṃ prahīṇair āsravais te sāsravā vyavasthāpyante. yeṣv āsravā anuśerate anuśayitavanto anuśayiṣyante vā. te sāsravāḥ. traikālikārthavivakṣayāpi hi loke vartamānākāle prayogo dṛśyate. yaḥ prajā rakṣati. sa rājeti. yo 'pi rakṣitavān yo 'pi rakṣiṣyati. sa cāpi rājeti gamyata eveti. ata evaṃ vyākhyāyate. atha vā yady api te prahīṇair āsravair na sāsravāḥ. aprahīṇais tu aparimitair āsravair antataḥ parasaṃtānagatair api sāsravā eva bhavanti. nanu ca samāsanirdeśād eva

sāsravānāsravā dharmā

iti tṛtīyarāśyaprasaṃgaḥ. [Tib. 12a] na. tatraikaśeṣanirdeśasaṃbhavāt. sāsravāś cānāsravāś ca sāsravānāsravāś ceti. sāsravānāsravā iti ekaśeṣaḥ. asarūpāṇām apy ekaśeṣa iṣyate. guṇo yaṅlukor iti yathā. apare punar āhuḥ. arthāpattyā siddham evaitat. spaṣṭīkaraṇārthaṃ tu prapaṃca ucyate. tadyathā viśeṣaṇaṃ viśeṣyeṇa bahulam ity anenaiva sarvasiddham. pūrvakālaikasarvajaratpurāṇanavakevalāḥ samānādhikaraṇenetyevamādiprapaṃca ucyate. tadvad (Abhidh-k-vy 15) etat. katamaṃ trividham asaṃskṛtam ity apratītatvāt pṛcchati. trividhagrahaṇaṃ iyattāvadhāraṇārtham. santi hi kecid ekam evāsaṃskṛtaṃ nirvāṇam ity āhur yathā vātsīputrīyāḥ. paramāṇvādayo bahavo asaṃskṛtā iti vaiśesikāḥ. tanmatapratiṣedhārtham iyattāvadhāraṇam. katamau dvāv iti. pratisaṃkhyāpratisaṃkhyānirodhāv eva pṛcchati. nākāśam. ākāśasya loke prasiddhatvāt.

tatrākāśam anāvṛtir

iti tatreti nirdhāraṇe. vākyopanyāse vā. avakāśaṃ dadātīti ākāśam iti nirvacanam. bhṛśam asyāntaḥ kāśante bhāvā ity ākāśam ity apare.

anāvṛtir

anāvaraṇam. kartṛsādhanaṃ karmasādhanaṃ vā. yo dharmo 'nyān dharmān nāvṛṇoti anyair vā nāvriyate. tad anāvaraṇasvabhāvaṃ ākāśam. tad apratyakṣaviṣayatvāt anyadharmānāvṛtyā anumīyate. na tv āvaraṇābhāvamātram. ata eva ca vyākhyāyate. yatra rūpasya gatir iti. yadi yan nāvṛṇoti nāvriyate vā. tad ākāśam. apratighā api cittādayaḥ saṃskārās tathaiveti [Tib. 12b] ākāśaṃ prāpnuvanti. na prāpnuvanti. pareṣām āvaraṇabhāvāt. ṛddhimanto hi cittacaittabalena pareṣāṃ gatiṃ cittādīnāṃ vibadhnanti. pratisaṃkhyā-apratisaṃkhyānirodhau tarhi avibandhakatvād ākāśaṃ prāpnutaḥ. na. tayoḥ saṃyogadravyānutpattidharmāṇāṃ saṃyogaprāptiniyatarodhabhūtatvena utpattivighnarodhabhūtatvena cāvaraṇabhūtatvāt. atha vā yasyānāvaraṇam eva lakṣaṇaṃ nānyal lakṣaṇaṃ. tad ākāśaṃ. tayoś cānyalakṣaṇam astīti na tau nirodhāv ākāśaṃ prāpnutaḥ. asarvagataṃ tarhy ākāśaṃ anityaṃ vā prāpnoti. āvaraṇābhāve bhāvāt. tadbhāve cābhāvāt. kuḍyādiṣu hy anyasya rūpasyāvaraṇaṃ bhavatīti. atrākāśalakṣaṇābhāvāt ākāśabhāvaprasaṃgaḥ. kuḍyādyapagame ca punas tad bhavatīti anityaṃ prāpnoti. nānityaṃ prāpnoti. tatrāpi kuḍyādyavakāśadānād ākāśam asty eva. yadi hi tatrākāśaṃ na syāt tasyaiva kuḍyāder anavakāśatvād avasthānaṃ na syāt. yat tu tatra rūpāntarasyānavasthānam. tat kuḍyādyāvaraṇān nākāśābhāvāt. uktaṃ hi bhagavatā. pṛthivī bho gautama kutra pratiṣṭhitā. pṛthivī brāhmaṇa apmaṇḍale pratiṣṭhitā. apmaṇḍalaṃ bho gautama kva pratiṣṭhitaṃ. vāyau pratiṣṭhitam. vāyur bho gautama kva pratiṣṭhitaḥ. ākāśe pratiṣṭhitaḥ. ākāśaṃ bho gautama kutra pratiṣṭhitam. atisarasi mahābrāhmaṇātisarasi mahābrāhmaṇa. ākāśaṃ brāhmaṇāpratiṣṭhitaṃ anālambanam iti vistaraḥ. tasmād asty ākāśam iti vaibhāṣikāḥ. 5.

(Abhidh-k-vy 16)
[Tib. 13a] yo visaṃyoga iti viśeṣeṇānityatānirodho 'pratisaṃkhyānirodhaś ca vyudastau bhavataḥ. na hi visaṃyogalakṣaṇau tau nirodhau. visaṃyuktir visaṃyogaḥ kleśavisaṃyuktilakṣaṇaḥ. saṃyogaprāptiniyatarodhabhūto vā yo dharmaḥ. sa pratisaṃkhyānirodhaḥ. duḥkḥādīnām āryasatyānām iti viśeṣaṇaparisatyādyākārā. kiṃ tarhi. uttarādharabhūmiśāntādyudārādyākārā. prajñāviśeṣa iti. viśeṣagrahaṇaṃ kleśaprahāṇānantaryamārgaprajñāgrahaṇārtham. tena prajñāviśeṣeṇa prāpyo nirodha iti pratisaṃkhyānirodhaḥ. madhyapadalopaṃ kṛtveti. śākapārthivādīnām upasaṃkhyānam. śākapriyāḥ pārthivāḥ śākapārthivā itīṣṭyā madhyapadalopaḥ. yadi pratisaṃkhyā anāsravaiva prajñā gṛhyeta laukikamārgaprāpyo nirodho na gṛhīta ity avyāpilakṣaṇaṃ prāpnoti. nāvyāpi. sarvo hi traidhātukasāsravavastunirodho 'nāsravayā prāpyate. na sa nirodho 'sti. yo laukikyaiva prajñayā prāpyate nānāsravayeti. kiṃ laukikyā prajñayā prayojanam. yo hi laukikena mārgeṇa kaścin nirodhaḥ prāpyate. sa eva punar lokottareṇa prāpyata eveti. lokottaraiva prajñā tatra na laukikī. dravyasan pratisaṃkhyānirodhaḥ satyacatuṣṭayanirdeśanirdiṣṭatvān [Tib. 13b] mārgasatyavad iti vaibhāṣikāḥ.

pṛthakpṛthag

iti nānety arthaḥ. yāvanti hi saṃyogadravyāṇīti. saṃyuktiḥ saṃyogaḥ. saṃyogāya dravyāṇi saṃyogadravyāṇi. saṃprayujyante teṣv iti vā saṃyogāḥ. saṃyogāś ca te dravyāṇi ceti saṃyogadravyāṇi. sāsravadravyāṇīti yāvad uktaṃ bhavati. sāsravaṃ hi dravyaṃ stambhasthānīyaṃ saṃprayojanaṃ rajjusthānīyaṃ pudgalas tu balīvardasthānīya iti bhagavatoktam. anyatheti yady eka ity arthaḥ. sarvakleśanirodhasākṣātkriyeti. samudayādidarśanabhāvanāheyakleśanirodhaprāptir ity arthaḥ. śeṣapratipakṣabhāvanā vaiyarthyam iti. śeṣakleśasamudayādidarśanabhāvanāprahātavyātmakapratipakṣamārgotpādanaṃ niṣprayojanam ity arthaḥ. yat tarhy uktaṃ asabhāgo nirodha iti. kvoktaṃ. sūtre. pūrvabhartrā viśākhena gṛhapatinā pṛṣṭayā harmadinnayā bhikṣuṇyoktaṃ. kiṃ sabhāga ārye nirodhaḥ. asabhāga āyuṣman viśākheti. apratisadṛśo nirodha ity artham abhisamīkṣya pṛcchati. asya ko 'rtha iti. bahutve hi sati pratisadṛśo 'nyo bhaved iti parasyabhiprāyaḥ. nāsya kaścit sabhāgahetur iti. sabhāgahetuḥ sabhāga ity eko 'rtho hetuśabdalopāt. dṛśyante hi padeṣu padaikadeśān prayuṃjānā vākyeṣu ca vākyaikadeśān. tadyathā satyabhāmā (Abhidh-k-vy 17) bhāmā evadatto attaḥ praviśa piṇḍīṃ praviśa tarpaṇam [Tib. 14a] iti. nityaḥ khalu pratisaṃkhyānirodhaḥ. tasya kiṃ sabhāgahetunā prayojanam iti. asabhāgahetur asabhāgaḥ. nāsti sabhāgo 'syeti asabhāgo bahuvrīhisamāsaḥ. nāsau kasyacid iti. nāsau pratisaṃkhyānirodhaḥ kasyacid anyasya dharmasya sabhāgahetur iti adhikṛtam. kiṃ kāraṇam. saṃskṛta eveti sabhāgahetur iṣyate. tatra na sabhāgo asabhāga iti tatpuruṣaḥ. na tu nāsya kaścid sabhāgo 'stīti. na tv asya nirodhasya kaścid anyo nirodhaḥ sadṛśo na bhavatīty arthaḥ.

utpādātyantavighno 'nyo nirodho 'pratisaṃkhyayā.

anāgatānāṃ dharmāṇāṃ utpādasyātyantaṃ vighnaḥ atyantavighnaḥ atyantaniyatarodhaḥ.

anya

iti apratisaṃkhyānirodhaḥ. sa hi pratisaṃkhyānirodhāt anantaroktāt anyaḥ.

'pratisaṃkhyayeti

prasajyapratiṣedhe ayam akāraḥ. na pratisaṃkhyayā prāpya ity arthaḥ. atha vā paryudāse. pratisaṃkhyāyā yad anyat pratyayavaikalyam. sāpratisaṃkhyā. tayā prāpyo nirodho 'pratisaṃkhyānirodhaḥ. madhyapadalopāt. ayuktam etat. pratyayavaikalyaṃ hy abhāvaḥ. katham abhāvena sa nirodhaḥ prāpyata iti. aupacārikatvād adoṣaḥ. atha vāpratisaṃkhyānirodha iti na pratisaṃkhyānirodhaḥ. apratisaṃkhyānirodhaḥ pratisaṃkhyānirodhād anyatvamātram evocyate. na tu pratyayavaikalyasya vyāpāra iti. utpādagrahaṇam anityatānirodhavyudāsārthaṃ. [Tib. 14b] anityatānirodho dharmasthiter atyantavighno na dharmotpādasya. atyantagrahaṇaṃ asaṃjñinirodhasamāpattyāsaṃjñikavyudāsārthaṃ. tāni hy anāgatānāṃ cittacaittānām utpādavighnaḥ. na tv atyantaṃ tāvatkālikatvāt tadvighnabhāvasya. yathaikarūpavyāsaktacakṣurmanasa iti vistaraḥ yathety udāharaṇakathanaṃ. yathaikasmin nīlarūpe vyāsaktaṃ cakṣur manaś ca yasya. sa ekarūpavyāsaktacakṣurmanāḥ. tasya. yāni rūpāntarāṇi gṛhyamāṇāt nīlād anyāni nīlāntarapītalohitāvadātādīni varṇarūpāṇi saṃsthānarūpāṇi ca śabdagandharasaspraṣṭavyāni ca sarvāṇi atyayante pratyutpannam adhvānaṃ atikrāmanti. atītam adhvānaṃ pratipadyanta ity arthaḥ. tadālambanair iti. tāni nīlantarādīni anantaroktāni ālambanāni eṣāṃ. te tadālambanāh. ke. paṃca vijñānakāyāḥ. taiḥ. na ṣakyam utpattum iti bhāvasādhanam etat. na hi te samarthā iti vistaraḥ. na hi te paṃca vijñānakāyā atītaṃ viṣayaṃ svālambanam api śaktā grahītuṃ. vartamānālambanatvāt paṃcānāṃ vijñānakāyānāṃ. athānyad idānīṃ nīlantarādikaṃ vartamānam (Abhidh-k-vy 18) ālambya kasmān notpadyante. na śakyam evaṃ bhavituṃ. sarvadharmāṇāṃ catuṣke niyatatvāt. hetau phala āśraya ālambane ceti. yasya vijñānasya yad ālambanaṃ. tad eva [Tib. 15a] tasyālambanaṃ bhavet. bhaven nānyad iti. ālmbanapratyayavaikalyāt te paṃca vijñānakāyā na punar utpadyante. ata āha. sa teṣāṃ apratisaṃkhyānirodha iti vistaraḥ. teṣāṃ paṃcānāṃ vijñānakāyānāṃ pratyayavaikalyāt prāpyate ālambanapratyayavaikalyāt. caturbhir eva hi pratyayair hetusamanantarālambanādhipatipratyayaiś cittacaittā utpadyamānā utpadyante. teṣām anyataravaikalye 'pi anutpattiḥ. samanantarapratyayavaikalyād ity apare. samanantarapratyayo hi tadānīṃ cittacaittalakṣaṇa ekasyaiva tasya nīlavijñānasya utpattāv avakāśaṃ dadāti. netareṣāṃ nīlantarādivijñānānāṃ. yugapadvijñānotpattyasambhavāt. udāharaṇamātraṃ caitat. evaṃ kṣāntilābhyādīnāṃ paṃcānām api āpāyikānāṃ anāgatānāṃ skandhānāṃ tadutpattiviruddhapratyayasaṃmukhībhāvena pratyayavaikalyāt apratisaṃkhyānirodhaḥ prāpyate ity udāhāryaṃ. apratisaṃkhyānirodham eva cābhisaṃdhāya srotaāpannaṃ pudgalam adhikṛtyoktaṃ bhagavatā niruddhā asya narakās tiryaṃcaḥ pretā iti. tad evaṃjātīyakānāṃ anāgatānāṃ dharmāṇāṃ pratyayavaikalyāt. pratisaṃkhyām antareṇa utpādasya niyatarodhabhūto yo dharmaḥ. so 'pratisaṃkhyānirodha ity ucyate. na hi pratyayavaikalyamātrād atyantaṃ tadanutpattir upapadyate. punas tajjātīyapratyayasāṃnidhye tadutpattiprasaṃgāt. ko hi tadā tadutpattau vibandhaḥ syād iti vaibhāṣikāḥ. [Tib. 15b] catuṣkoṭikaṃ cātreti vistaraḥ. atra pratisaṃkhyāpratisaṃkhyānirodhalakṣaṇanirdeśe catuṣkoṭikaṃ catuṣprakāraṃ praśnavisarjanaṃ. kim arthaṃ. vyutpādanārthaṃ. tadyathātītapratyutpannotpattidharmāṇāṃ sāsravāṇāṃ iti. sāsravatvāt pratisaṃkhyānirodha eva labhyate. atītapratyutpannānām utpādasya kṛtatvāt. utpattidharmāṇāṃ cāvaśyaṃbhāvāt. nāpratisaṃkhyānirodho labhyate. utpādātyantavighnalakṣaṇo hy apratisaṃkhyānirodhaḥ. tadyathānutpattidharmāṇāṃ anāsravasaṃskṛtānām iti. atyantavighnitotpādatvād eṣām anutpattidharmatvaṃ. ataś ca teṣām apratisaṃkhyānirodho labhyate. tadyathā ṣaḍbhūmikānām anāgamyadhyānāntaradhyānabhūmikānāṃ śraddhānusārimārgāṇām ekasmiṃ saṃmukhībhūte śeṣāṇāṃ paṃcānām apratisaṃkhyānirodho labhyate. na tu pratisaṃkhyānirodho 'nāsravatvāt. na hi nirdoṣaṃ prahāṇārhaṃ bhavati. anutpattidharmagrahaṇaṃ atītapratyutpannotpattidharmanirāsārthaṃ. anāsravagrahaṇaṃ sāsravanirāsārthaṃ. saṃskṛtagrahaṇam asaṃskṛtanirāsārthaṃ. asaṃskṛtam api hi svabhāvato [Tib. 16a] 'nutpattidharmakaṃ. atas tatprasaṃgo mā bhūd iti tad viśeṣaṇaṃ. keṣāṃcid (Abhidh-k-vy 19) evaṃ pāṭhaḥ. tadyathā anutpattidharmāṇām anāsravāṇām iti. teṣāṃ katham asaṃskṛtānāṃ grahaṇaprasaṃgo na bhavati. yeṣāṃ dharmāṇāṃ pratisaṃkhyānirodho 'pratisaṃkhyānirodhaś ca saṃbhavati. teṣām adhikāraḥ. na cāsaṃskṛtānāṃ tau nirodhau saṃbhavataḥ. utpādātyantavighno hy apratisaṃkhyānirodho na cāsaṃskṛtānām utpādo 'sti. kiṃ canutpattidharmāṇām iti paryudāsena nañsamāsaḥ. utpattidharmebhyo ye 'nye tatsadṛśā dharmāḥ. te 'nutpattidharmāṇaḥ. ke ca tatsadṛśāḥ. saṃskṛtā eva nāsaṃskṛtā iti. aprasaṃgo 'saṃskṛtānām iti bruvate. santi yeṣām ubhayam iti pratisaṃkhyānirodhaś ca apratisaṃkhyānirodhaś ca. tadyathā sāsravāṇām iti vistaraḥ. sāsravatvād eṣaḥ pratisaṃkhyānirodhaḥ prāpyate. anutpattidharmatvād apratisaṃkhyānirodho 'pi prāpyate. yadā tadānayoḥ prāptir abhiprīyate nāvaśyam anayor yugapatprāptir bhavati. keṣāṃcid dhi pūrvaṃ pratisaṃkhyānirodhaḥ prāpyate. paścād apratisaṃkhyānirodhaḥ. tadyathārhata ekarūpavyāsaktacakṣurmanasas tadanyarūpādyālambanānāṃ paṃcānāṃ vijñānakāyānāṃ. keṣāṃcit pūrvam apratisaṃkhyānirodhaḥ prāpyate. paścāt pratisaṃkhyānirodhaḥ. tadyathā kṣāntilābhino 'pāyagatīnāṃ. [Tib. 16b] keṣāṃcid yugapat. tadyathā dṛṣṭiprāptasyādhimātrādhimātrakleṣapratipakṣodaye teṣāṃ adhimātrāṇām anāgatānāṃ kleśānāṃ pratisaṃkhyānirodhaś cāpratisaṃkhyānirodhaś ca yugapat prāpyate. evam anyeṣām api saṃbhavato yojyaṃ. tadyathātītapratyutpannotpattidharmaṇāṃ anāsravāṇām iti. atītādīnām eṣām utpādasya vighnayitum aśakyatvāt apratisaṃkhyānirodho na labhyate. anāsravatvāc caiṣāṃ pratisaṃkhyānirodho 'pi na labhyate. asaṃskṛtānāṃ tūtpādābhāvāt nāpratisaṃkhyānirodho 'sti. utpādātyantavighno hi apratisaṃkhyānirodha ity uktaṃ prāk. anāsravatvāc ca pratisaṃkhyānirodho 'pi nāsti. 6.

(I.7) evam asaṃskṛtasyālpavaktavyatvāt purastāt tatpraśnān parisamāpayya saṃskṛtān nirdeṣṭukāma upodghātam utthāpayati.
yad uktaṃ

saṃskṛtā mārgavarjitāḥ sāsravā

iti. katame te saṃskṛtā iti.

te punaḥ saṃskṛtā dharmāḥ.

punaḥśabdaḥ prabhedāntarapradarśanārtha uktaḥ pūrvaprabhedaḥ sāsravānāsravā iti. ayaṃ tu punaḥprabheda iti.asaṃskṛtanirdeśena vyavahitatvāt. punaḥ saṃskṛtagrahaṇaṃ asaṃskṛtanirāsārthaṃ.

(Abhidh-k-vy 20)
ta

iti. tacchabdaḥ pūrvaprakṛtāpekṣaḥ. ke ca pūrvaprakṛtāḥ. avarjitāś ca ye sāsravāḥ. varjitāś ca ye mārgasatyasvabhāvāḥ. ubhaye 'py apekṣitāḥ. kathaṃ gamyate.

ye sāsravā upādānaskandhās ta

iti anāsravebhyaḥ sāsravaniṣkarṣavacanāt. yad

[Tib. 17a] rūpādiskandhapaṃcakaṃ

vakṣyamāṇalakṣaṇaṃ. te 'mī saṃskṛtā draṣṭavyāḥ. anyonyam eṣāṃ saṃgrahaḥ. rūpādigrahaṇaṃ śīlādiskandhanirāsārthaṃ. anye 'pi hi paṃca skandhās santi. śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandhaḥ vimuktijñānadarśanaskandhaś ceti. skandhagrahaṇaṃ rūpādiviṣayanirāsārthaṃ. sametya saṃbhūyeti paryāyāv etau. atha vā sametya samāgamyānyonyam apekṣyety arthaḥ. saṃbhūya saṃjanyety evaṃ saṃśabdasyārthaṃ darśayati. na hy ekapratyayajanitam iti. sarvālpapratyayatve 'pi avaśyaṃ dvau pratyayau staḥ.

caturbhiś cittacaittā hi samāpattidvayaṃ tribhiḥ
dvābhyām anye tu jāyanta


iti vacanāt. dugdhavad iti. saṃskṛtaśabdasya niṣṭḥāntatvāt niṣṭhāntaśabdenaiva dṛṣṭāntaṃ darśayati. dugdhavad iti dugdhaṃ nāma kṣīraṃ. yat stanān niṣkāsitaṃ tad dugdham iti nyāyyaṃ. yat tu niṣkāsiṣyate. yac ca naiva niṣkāsiṣyate dhenustham eva vartate. tad dugdham iti na prāptaṃ. ucyate ca loke dugdham iti. evam ihāpi ye saṃskariṣyante utpattidharmāṇo 'nāgatā ye 'pi na saṃskariṣyante anutpattidharmāṇaḥ. te 'pi saṃskṛtā ity ucyante. tajjātīyatvāt svalakṣaṇasādṛśyatvāt.

ta evādhveti

vistaraḥ. sarvābhidharmaḥ sūtrārthaḥ sūtranikaṣaḥ [Tib. 17b] sūtravyākhyānam iti sūtroktānām api adhvādīnāṃ skandhaparyāyarūpāṇāṃ iha vacanaṃ gatagacchadgamiṣyadbhāvād iti. lokaprasiddham adhvānam apekṣyāyam adhvā vyākhyātaḥ. tathā hi loke kathyate. ayam adhvā grāmaṃ gato 'yam adhvā gacchati ayam adhvā gamiṣyatīti. evam ihāpi gato 'dhvā yo 'tītaḥ gacchati yo vartamānaḥ gamiṣyati yo 'nāgata iti. adyante 'nityatayeti vādhvāna ity adhikṛtaṃ. nairuktaṃ vidhānam apekṣyāyam artho darśitaḥ. adyante (Abhidh-k-vy 21)
anityatayā bhakṣyanta iti adhvāna iti saṃskṛtā evādhvaśabdena bhagavatā deśitāḥ.

kathāvastu

śabdenāpi ta eva saṃskṛtā bhagavatā deśitāḥ. trīṇīmāni bhikṣavaḥ kathāvastūni acaturthāny apaṃcamāni yāny āśrityāryāḥ kathāṃ kathayantaḥ kathayanti. katamāni trīṇi. atītaṃ kathāvastu anāgataṃ kathāvastu pratyutpannam iti. kathā vākyam iti vistaraḥ. kathā vākyaṃ varṇātmakaḥ śabda ity arthaḥ. tasyā vastu nāmaviṣaya ity arthaḥ. nāmnā punar artho 'bhidheyaḥ. tathā hi vakṣyati. vāṇ nāmni pravartate. nāmārthaṃ dyotayatīti. yadi nāmaiva kathāvastu nāma ca saṃskāraskandhaikadeśa eveti kathaṃ kṛtvā kathāvastuśabdena saṃskṛtā evoktā ity ata āha. sārthakavastugrahaṇāt tu saṃskṛtaṃ kathāvastūcyate iti. anyathā hīti vistaraḥ. yadi sārthakaṃ vastu na gṛhyeta prakaraṇagrantho virudhyate. kathāvastūny [Tib. 18a] aṣṭādaśabhir dhātubhiḥ saṃgṛhītānīti. kayā punar yuktyā sārthakaṃ vastu gṛhyate. dvividhaḥ kathāyā viṣayaḥ. sākṣāt pāramparyeṇa ca. sākṣādviṣayo nāma. pāramparyeṇārthaḥ. sa hi svaviṣayabhūtasya nāmno viṣaya iti. atas tasyāpi viṣayo vyavasthāpyate. asaṃskṛtaṃ kasmān na kathāvastutvenoktaṃ. adhvapatitasya nāmno 'nadhvapatitena sahārthāyogāt. viṣayo hetur iti vā arthadvayavācakavastuśabdaparigrahād vā. yad dhi kathāyā viṣayo hetupratyayaś ca bhavati. tat kathāvastu. asaṃskṛtaṃ tu na hetupratyayaḥ kathāyā iti na kathāvastu. atha vā atītādīnāṃ saṃskṛtānām atibahurūpatvenākhyānakaraṇayogyatvāt. evaṃ caivaṃ ca īpaṃkaras tathāgato 'bhūt. evaṃ caivaṃ ca maitreyas tathāgato bhaviṣyati. evaṃ caivaṃ ca rājā kapphiṇo bhavatīty ataḥ saṃskṛtā eva kathāvastutvenoktā nāsaṃskṛtāḥ. sarvasya saṃskṛtasya nirvāṇam iti nirupadhiśeṣanirvāṇaṃ. yady evaṃ sāsravasya tad astīti bhavati sāsravasya sanissāratvayogaḥ. mārgasatyasya tu kathaṃ. kolopamaṃ dharmaparyāyam ājānadbhir dharmā api prahātavyāḥ prāg evādharmā iti mārgasatyasyāpi niḥsaraṇaṃ kalpata eveti. sarva eva saṃskṛtāḥ saniḥsārā bhavanti.

savastukā

iti. vasanty asmin prāk kāryāṇi paścāt tata utpattir iti. vastu hetur ity arthaḥ. sa eṣām astīti savastukāḥ. pravacane hi vastuśabdaḥ paṃcasv artheṣu dṛśyate. svabhāve [Tib. 18b] ālambane saṃyojanīye hetau parigrahe ca. svabhāve tāvat. yad vastu pratilabdhaṃ. samanvāgataḥ sa tena vastuneti tena svabhāveneti gamyate (Abhidh-k-vy 22). ālambane. jñeyā dharmāḥ katame. āha. sarvadharmā jñānena jñeyā yathāvastu yathālambanam ity arthaḥ. saṃyojanīye. yasmiṃ vastuni anunayasaṃyojanena saṃyuktaḥ. pratighasaṃyojanenāpi tasminn iti. hetau. savastukā dharmāḥ katame. sarvasaṃskṛtā dharmā iti. parigrahe. kṣetravastugṛhavastu-āpaṇavastudhanavastuparigrahaṃ prahāya tataḥ prativirato bhavatīti. iha hetau vastuśabdo veditavyaḥ hetuvacanaḥ. kileti. kilaśabdaḥ paramataṃ darśayati. svamataṃ tv asya lakṣyate. savastukāḥ sasvabhāvāḥ saṃskṛtāḥ. asaṃskṛtās tv avastukāḥ prajñaptisattvād iti.

(I.8) ta eva punaḥ saṃskṛtā iti. ye sāsravā anāsravāḥ pūrvam uktā iti darśayati.

ye sāsravā upādānaskandhās ta

iti. teṣām ity atrāhāryaṃ. kiṃ siddham iti. yad arthāpannaṃ. tad vicārayati. upādānaskandhādayaḥ sūtreṣūktāḥ. teneha te vyākhyāyante. sarvo 'bhidharmaḥ sūtrārtha iti vistareṇa uktam etat. tatsaṃbhūtatuād upādānaskandhā iti. upādānasaṃbhūtāḥ skandhā upādānaskandhāḥ. madhyapadalopāt. yathā tṛṇasaṃbhūto 'gnis tṛṇāgniḥ. [Tib. 19a] tuṣasaṃbhūto 'gnis tuṣāgnir iti. upādānānāṃ skandhā upādānaskandhā iti ṣaṣṭhīsamāsenaiva madhyapadalopam akṛtvā anye sādhayanti. evaṃ ca nidarśayanti. yathā tṛṇānām agnis tṛṇāgnir iti yuktaṃ. ye sattvasaṃkhyātāḥ. te upādānaskandhāḥ kleśābhiṣyanditakarmahetukatvāt. bāhyās tu bhāvāḥ katham upādānaskandhāḥ. te 'py upādānanirvṛttāḥ.

karmajaṃ lokavaicitryam

iti siddhāntāt. tadvidheyatvād vā rājapuruṣavad iti. yathā rājño vidheyaḥ puruṣo rājapuruṣaḥ. evam upādānāṃ vidheyāḥ skandhāḥ. tadvaśenālambanagatyantarapravṛtteḥ. upādānāni vā tebhyaḥ saṃbhavantīti. arthakathanamātram etat. padāni tv evaṃ vaktavyāni. upādānāṃ saṃbhavā hetavo vā skandhā upādānaskandhāḥ puṣpaphalavṛkṣavat. yathā puṣpāṇāṃ phalānāṃ vā saṃbhavo hetur vā vṛkṣaḥ. puṣpavṛkṣaḥ phalavṛkṣa iti vā. tadvat. arhatskandhā api pārasāṃtānikopādānavidheyā vikriyotpādanāt. tebhyo 'pi pārasāṃtānikāni upādānāni saṃbhavantīti aviruddham eṣām upādānaskandhatvaṃ. raṇā hi kleśāḥ ātmaparavyābādhanād iti. ye hy ātmānaṃ parāṃś ca vyābādhante. te raṇā yuddhānīty arthaḥ. tathaiva ca kleśā [Tib. 19b] iti raṇā ucyante. tadanuśayitatvād iti. tair anuśayitā upasevitā ity arthaḥ. atha vā (Abhidh-k-vy 23) 'nuśayinaḥ kṛtāḥ tair anuśayitāḥ. tadbhāvas tadanuśayitatvaṃ. tasmāt. tadanuśayitatvāt. atha vā teṣām anuśayitatvaṃ. tasmāt. saraṇāḥ sāsravavat. sāsravatve yad vyākhyānaṃ. tad evāsya vaktavyaṃ. āryāṇāṃ pratikūlatvāt duḥkham iti. saṃskāraduḥkhatayā āryāṇāṃ tat pratikūlaṃ. samudety asmād duḥkham iti samudaya iti. hetubhūtāḥ skandhāḥ samudayaḥ. phalabhūtāḥ skandhā duḥkham iti varṇayanti. lujyata iti loka iti. asminn eva rohitāśva vyāmamātre kalevare lokaṃ prajñapayāmi lokasamudayaṃ ceti sūtraṃ. lujyate pralujyate tasmāl loka iti ca bhagavataivoktaṃ. lujyate vinaśyatīty arthaḥ. lujir iha gṛhīto na lokaḥ. nairuktena tu vidhānena gakārasya sthāne kakāraḥ kṛtaḥ. tasmāl loka iti bhavati. dṛṣṭir asmiṃs tiṣṭhatīti. ye kecid bhikṣava ātmata ātmīyataś ca samanupaśyanti. ta imān eva paṃcopādānaskandhān ātmata ātmīyataś ca samanupaśyantīti vacanād upādānaskandhā dṛṣṭisthānaṃ bhavatīti. bhava iti sāsravā eva dharmāḥ bhavaśabdenoktāḥ. bhavaḥ katamaḥ. paṃcopādānaskandhā iti vacanād. ete ca duḥkhādayaḥ śabdā mārgasatye 'pi prasajyante. mārgasatyam api hi saṃskāraduḥkhatayā duḥkhaṃ. [Tib. 20a] samanantarapratyayādibhāvena cāsmāt sāsravaṃ vastu samudeti. lujyate ca. dṛṣṭiś ca tad ālambate. bhavati ca tad utpadyate ity arthaḥ. naiṣa doṣaḥ. rūḍhiṃ hy apekṣate śabdapravṛttiḥ. ye dharmāḥ saṃskāraduḥkhatayā āryānām pratikūlā duḥkhā virodhinaḥ tadutpādakāḥ prasiddhāḥ dṛṣṭipuṣṭijanakaḥ. anādimati ca saṃsāre vinaśyanti bhavanti. teṣv evāmī duḥkhādaya āryaiḥ saṃketitā na mārgasatye. tasmāt sāsravā eva dharmā duḥkhaśabdādyabhidheyā bhavanti nānāsravāḥ. na hi gacchatīti gaur ity ukte sarvo gantā gaur ity ucyate. tasmāt sūktaṃ duḥkhaṃ samudaya ityevamādi. 8.

(I.9ab) rūpam

iti rūpaskandhaḥ.

paṃceti

manaindriyavyudāsārthaṃ.

arthā

viṣayāḥ aryante jñāyanta ity arthaḥ. punaḥ

paṃceti

grahaṇaṃ dharmāyatanaviṣayanirāsārthaṃ.

(I.9cd) tadvijñānāśrayā

iti. tacchabdo 'rthān apekṣate. teṣv artheṣu teṣāṃ vā vijñānāni tadvijñānāni. (Abhidh-k-vy 24) teṣām āśrayās tadvijñānāśrayāḥ.

rūpaprasādā

iti. rūpāṇi ca tāni prasādāś ca ta iti rūpaprasādāḥ. anena viśeṣaṇena manaindriyaṃ nirastaṃ bhavati. mano 'pi hi tadvijñānāśrayaḥ.

paṃcānāṃ sahajāś ca tair

iti siddhāntāt. [anuśayitās te.] na tu mano rūpasvabhāvam ity ato nirastaṃ. rūpagrahaṇaṃ [Tib. 20b] tv iha śraddhāprasādanirāsārthaṃ. tadvijñānāśrayā ity anena viśeṣaṇena śraddhāyā aprasaṃga iti cet. na. bahuvrīhikalpanāyāṃ tatprasaṃgasaṃbhavāt. rūpagrahaṇe tu bahuvrīhikalpanā nivartate. na hi rūpamayo 'sti prasādo yasya tadvijñānāny āśrayatvena kalperan. prasādagrahaṇaṃ punar indriyagrāhyavastuvyatiriktarūpaprasādaviśeṣajñāpanārthaṃ. vaibhāṣikā hi bruvate. bhūtavikāraviśeṣā evendriyāṇīti. pravacane tu naivaṃ. kiṃ tarhi. rūpādiviṣayavyatiriktāni acchāni atīndriyāṇi svavijñānānumeyāni indriyāṇi yeṣāṃ cakṣurādīni adhiṣṭhānāni dṛśyante.

tadvijñānāśrayā

iti ca viśeṣaṇam anyonyalakṣaṇasāṃkaryanivṛttyarthaṃ. yadi hi rūpaprasādāś cakṣurādaya ity etāvad avakṣyat. cakṣur api śrotrādi vā cakṣuḥ. yatas tv evaṃ viśeṣyate. rūpavijñānāśrayo yo rūpaprasādaḥ. tac cakṣur iti. ato lakṣaṇasāṃkaryaṃ na bhavati. na hi śrotram anyad vā indriyaṃ rūpavijñānasyāśrayaḥ. evaṃ yāvat spraṣṭavyavijñānāśrayo yo rūpaprasādaḥ. tat kāyendriyam iti vaktavyaṃ. yathoktaṃ bhagavateti. etad vyākhyānaṃ sūtrānugatam ity abhiprāyaḥ. katham iti. ādhyātmikam iti vijñānāśraya ity arthaḥ. ātmaśabdo hi cittam ātmety upacaryata iti vakṣyate. ātmani adhi adhyātmam. adhyātmam eva ādhyātmikaṃ. [Tib. 21a] ātmani cittalakṣaṇe kartavye hetur ity ayam artha ādhyātmikaśabdenocyate. vijñānāśraya iti yāvad uktaṃ bhavati.

atha vā yānīti vistaraḥ. atha vā
tac-


chabdena indriyāṇy abhisaṃbadhyante. cakṣurvijñānaṃ śrotravijñānam ityevamādi pravacanaprasiddham etat. na tu rūpavijñānaṃ śabdavijñānam iti. loke tu kadācid evaṃ bhavet. tasmād idaṃ vyākhyānāntaram āśrīyate. tasmād āha. evaṃ ca kṛtvā prakaraṇagrantho 'py anuvṛtta iti vistaraḥ. katham ihāsiddham asiddhena sādhyate. cakṣur eva hy asiddhaṃ. tadasiddhau cakṣurvijñānam apy asiddhaṃ. kathaṃ tat tena tadāśrayatayā sādhyate. siddhā (Abhidh-k-vy 25) evaite paṃca vijñānaviśeṣāḥ. parasparaviśeṣopalakṣaṇārthaṃ tu vayam etaiś cakṣurādibhis tān viśeṣayanto darśayāmaḥ. etad uktaṃ bhavati. etasya prathamasyaikasya svasaṃvedyasya vjñānaviśeṣasya ya āśrayo rūpaprasādaḥ. tac cakṣurindriyaṃ. evaṃ yāvad etasya paṃcamasya svasaṃvedyasya vijñānaviśeṣasya ya āśrayo rūpaprasādaḥ. tat kāyendriyam iti. nāsiddhenāsiddhasya sādhanaṃ.

(I.10) rūpaṃ dvividheti.

cakṣuṣo 'rtho varṇasaṃsthānabhedād dviḥprakāraḥ. lokapratītatvāt tasya svalakṣaṇaṃ anuktvā prabheda eva kathyate. varṇaś caturvidho nīlādir iti. nīlalohitapītāvadātā varṇāḥ. tadbhedā anya iti abhrādayaḥ. apare vyācakṣate. tadbhedā anya iti nīlādivarṇacatuṣṭayasaṃparkaviśeṣāt [Tib. 21b] kākāṇḍavarṇādayo 'pi jāyante. na kevalam abhrādya iti. saṃsthānam ākṛtiviśeṣaḥ. punas tad evāntargaṇikena bhedena bhidyate.

viṃśatidheti.

tadyathā nīlapītādi. saṃsthānam aṣṭavidhaṃ dīrghādivisātāntaṃ. śeṣo dvādaśavidho varṇa iti viṃśatidhā. nabhaś caikavarṇam iti. yad dūrato vaiḍūryabhittyākāraṃ dṛśyate. vṛttaṃ vartulaṃ. parimaṇḍalaṃ cakralaṃ. unnataṃ sthūlādirūpaṃ. avanataṃ nimnarūpaṃ. yatra rūpāṇāṃ darśanam iti vacanaṃ chāyāndhakārayor nānākaraṇapradarśanārthaṃ. na vipaṃcitaṃ na vibhaktam ity arthaḥ.

idam iha vicāryate. yadi nīlādivarṇacatuṣṭayabhedā eva abhrādayo na tadvyatiriktā bhavanti. yatheha kākāṇḍādivarṇā noktāḥ. tathābhrādayo 'pi na vaktavyā iti. naitad vyākhyānakārair vicāritaṃ. śakyaṃ tv evaṃ bhaṇituṃ. māyārūpasadṛśatvāt nīlādibhedabhūtā api te abhrādayaḥ pṛthag uktāḥ. tathā hi te dūrato bhittaya iva lakṣyante abhyāsagamane tu na dṛśyante. mā kasyacid evaṃ bhūt. naitat kiṃcid asti. vimatir vā. kim asty etat. uta bhrāntimātram iti. tadviparyāsasaṃśayanivṛttyartham ime abhrādaya uktāḥ. saṃty evāmī rūpāyatanasvabhāvā iti. dīrghādīnāṃ pradeśa iti. dīrghādivisātānta [Tib. 22a] pradeśa ity arthaḥ. kataro 'sau pradeśa ity āha. kāyavijñaptisvabhāva iti. kāyavijñaptir hi kadācid dīrghā kadācid dhrasvā kadācid yāvad visāteti. kīdṛśī punaḥ sāvagantavyā. tad ālambanacittasamutthāpitaṃ yat kāyakarma. akāyakarmasvabhāvaṃ tu dīrghādivisātāntaṃ nirastaṃ boddhavyaṃ. asty ubhayathā. pariśiṣṭam iti. yan nirastaṃ dīrghādi. abhradhūmarajomahikāś ca.

(Abhidh-k-vy 26)
dṛśyate hi nīlādīnāṃ dīrghādipariccheda iti. nīlapītalohitāvadātacchāyāndhakārāṇāṃ dīrghādisaṃsthānagrahaṇaṃ. tasmād eṣām api tṛtīyāyāṃ koṭyām antarbhāva ity abhiprāyaḥ. kathaṃ punar ekaṃ dravyam ubhayathā vidyata iti. katham ekaṃ dravyaṃ varṇasaṃsthānātmakaṃ bhavati. varṇarūpād dhi saṃsthānarūpaṃ dravyāntaram iti vaḥ siddhāntaḥ. ubhayasya tatra prajñānāt. varṇasaṃsthānasya tatra grahaṇāt. jñānārtho hy eṣa vidir na sattārtha iti. vida jñāna ity etasya dhātor lugvikaraṇasya etad rūpaṃ vidyata iti. na tu vida sattāyām ity etasya dhātoḥ śyanvikaraṇasyaitad rūpam ity arthaḥ. jñānaṃ tatrobhayākāraṃ pravartate. na dravyaṃ ekam ubhayalakṣaṇam iti vaibhāṣikaparihāraḥ. kāyavijñaptāv api tarhi prasaṃga ity ācāryaḥ. na hi kāyavijñaptau gṛhyamānāyāṃ varṇagrahaṇaṃ na pravartate. vaibhāṣikāṇām ayam abhiprāyaḥ. nīlādigrahaṇam ātapālokagrahaṇaṃ vā saṃsthānanirapekṣaṃ pravartate. kāyavijñaptigrahaṇaṃ tu varṇanirapekṣaṃ. pariśiṣṭarūpāyatanagrahaṇaṃ [Tib. 22b] tu varṇasaṃsthānāpekṣaṃ pravartata iti. sautrāntikapākṣikas tu ayam ācāryo nainam arthaṃ prayacchati. na hi cākṣuṣam etat saṃsthānagrahaṇaṃ. mānasaṃ tv etat parikalpitaṃ. varṇasaṃniveśaviśeṣa eva hi saṃsthānaṃ. na saṃsthānaṃ nāma dravyaṃ kiṃcid asti. varṇāgrahaṇe saṃsthānagrahaṇābhāvāt. etac ca karmakośasthāne parīkṣiṣyate.

sattvāsattvākhyaś ceti. vāgvijñaptiśabdas tadvyatiriktaś cety arthaḥ. sattvāsattvasaṃkhyātaś ceti kecit paṭhanti. ayam eva ca ihārtho 'bhipretaḥ. yadi hi sattvāsattvasaṃtānaja iti ayam artho 'bhipreto bhavet. sattvākhyo vāgvijñaptiśabdo 'sattvākhyo 'nya iti evaṃ vakṣyamāṇakaṃ vivaraṇaṃ niḥprayojanam eva. tasmāt sattvāsattvākhyaś ceti pāṭhaḥ sphuṭaḥ paṭhitavyaḥ. upāttamahābhūtahetuka iti. pratyutpannānīndriyāvinirbhāgāni bhūtāny upāttāni. anyāni anupāttāni. upāttāni mahābhūtāni hetur asyeti upāttamahābhūtahetukaḥ. yathā hastavācchabda iti. yadi sattvasaṃtānaja ity abhipretaḥ. bāhyo 'pi hi nirmito mānuṣākāro hastavācchabdaṃ kuryāt. sa cānupāttamahābhūtahetukasvabhāvo 'vagantavya indriyavinirbhāgavartitvāt. sa ca mānuṣīm api vācaṃ nirmātṛvaśād bhāṣet. vakṣyati hy

ekasya bhāṣamāṇasya bhāṣante sarvanirmitāḥ.
ekasya tūṣṇīṃbhūtasya sarve tūṣṇīṃbhavanti te.


tasya ca bāhyanirmitaśabdasya anupāttamahābhūtahetuka ity atra grahaṇaṃ. yathā vāyuvanaspatinadīśabda [Tib. 23a] iti. yathāśabdasyodāharaṇārthatvāt. (Abhidh-k-vy 27)
sattvākhyo vāgvijñaptisabdo 'sattvākhyo 'nya iti. sattvam ācaṣṭe sattvākhyaḥ. vāgvijñaptiśabdena hi sattvo 'yam iti vijñāyate. taṃ vāgvijñaptiśabdaṃ varjayitvā anyaḥ śabdo hastaśabdo 'pi yāvad asattvākhya eva. kim aṃga asattvasaṃtānaja iti vyākhyātaṃ bhavati. tad evam upāttamahābhūtahetukaḥ sattvākhyaś cāsattvākhyaś ca bhavati. anupāttamahābhūtahetuko 'pi nirmitaśabdo vāgvijñaptisvabhāvaḥ sattvākhyaḥ. tasyaiva hastaśabdo vāyuvanaspatyādiśabdaś cāsattvākhya iti. caturvidhaḥ śabdo manojñāmanojñabhedāt punar aṣṭavidho bhavati. yathaiko varṇaparamāṇur iti. na bhūtacatuṣkadvayam upādāya vartate śadbaḥ. upādāyarūpatvāt. varṇaparamāṇuvad iti bhāvaḥ.

rasaḥ ṣoḍheti.

ṣaṇmūlajātim adhikṛtyaivam uktaṃ. rasaṣaṭkasya anyonyasamparkaviśeṣāt tv atibahuprakārā rasāḥ saṃbhavanti. ekakadvikatrikacatuṣkapaṃcakaṣaṭkasamparkayogād dhi carake triṣaṣṭī rasā upadiṣṭāḥ.

sugandhadurgandhayoḥ samaviṣamagandhatvād iti. anutkaṭotkaṭagandhatvād ity arthaḥ. asmin pakṣe dvividho gandha iṣṭaḥ. trividhas tu śāstra iti. samagaṃdho 'nyas tṛtīya ity arthaḥ. [Tib. 23b] apare punar vyācakṣate. samagandha iti tayor evaikadeśa iti sa evārtho bhavati. śabdamātraṃ tu bhidyate.

śītam uṣmābhilāṣakṛd iti. saṃbhavaṃ praty evam ucyate. yo dharma uṣmābhilāṣaṃ kuryāt. tac chītaṃ nāmopādāyarūpaṃ. grīṣme yady api tan na kuryāt tajjātīyatvāt tu śītam eva tad avagantavyaṃ. kāraṇe kāryopacārād iti. attumicchā jighatsā caitasiko dharmaḥ. tasya kāraṇaṃ. antar udare kāyendriyeṇa yaḥ spṛśyate. sā jighatsā nāmopādāyarūpaṃ. yathā

buddhānāṃ sukham utpāda

ityādi abhyudayaniḥśreyasasukhakāraṇatvāt buddhotpādasya sa sukham ity ucyate. tadvat. evaṃ pipāsāpi vaktavyā. saṃcitāni punas tulyanta iti sūkṣmagurutvasadbhāvād ity abhiprāyaḥ. atrānumānaṃ. sagurutvaṃ rūpāvacaraṃ vastrādi. ādhārādheyabhāvāt. kuṇḍabadaravad iti. anugrāhakaṃ kilāstīti. kilaśabdo vaibhāṣikamatadyotanārthaṃ. svamataṃ tu samādhir evātrānugrāhakaḥ. kim atra śītena parikalpiteneti. yadā tatprakāravyavaccheda iti. yadā nīlādiprakāranimittābhogaḥ. evaṃ śrotrādivijñānam iti. ya eṣa bahuvidhaḥ śabda uktaḥ. tatra kadācid ekena dravyeṇa śrotravijñānam utpadyate yadā tatprakāravyavacchedo bhavati. kadācid bahubhir yadā na vyavacchedaḥ. tadyathā [Tib. 24a] tūryaśabdasamūham anekākāratāramandratādiśabdarūpaṃ śṛṇvataḥ. evaṃ ghrāṇajihvāvijñāne api svaviṣaye yojye. kāyavijñānaṃ tu (Abhidh-k-vy 28) paraṃ paṃcabhir iti. kathaṃ. kadācid ekena dravyeṇotpadyate yadā tatprakāravyavacchedo bhavati. kadācid dvābhyāṃ yāvat paṃcabhir yadā na vyavacchedaḥ. ekena ca ślakṣṇatvādineti. kim atra kāraṇaṃ. karkaśatvādīnām anyabhūtacatuṣkāśritatvāt. nanu caivam iti vistaraḥ. yathā cakṣuḥśrotraghrāṇajihvākāyavijñānālambanāny abhisamasya manovijñānaṃ gṛhṇātīti kṛtvā sāmānyalakṣaṇaviṣayaṃ tad vyavasthāpyate. tathā nīlapītalohitāvadātālambanānāṃ caturṇāṃ cakṣurvijñānānāṃ tāni catvāri bahutarāṇi cālambanāny abhisamasya cakṣurvijñānam ekaṃ gṛhṇātīti sāmānyalakṣaṇaviṣayaṃ tat prāpnoti. rūpāyatanasāmānyalakṣaṇam asyālambanam iti kṛtvā. tathā śrotraghrāṇajihvākāyavijñānāny api svaviṣayeṣu yojyāni. āyatanasvalakṣaṇaṃ pratīti. svaṃ lakṣaṇaṃ svalakṣaṇaṃ. āyatanānāṃ svalakṣaṇaṃ āyatanasvalakṣaṇaṃ. cakṣurvijñānavijñeyatvādi. rūpāyatanatvādi vā. tat praty ete paṃca vijñānakāyāḥ svalakṣaṇaviṣayā iṣyante pravacane. na dravyasvalakṣaṇaṃ prati svalakṣaṇaviṣayā iṣyante iti prakṛtaṃ. dravyāṇāṃ nīlādikānāṃ svalakṣaṇaṃ nīlādyākāracakṣurvijñānādivijñeyatvaṃ. [Tib. 24b] nīlākārādi vā. na tat praty ete paṃca vijñānakāyāḥ svalakṣaṇaviṣayā iṣyaṃte ity adoṣaḥ. yugapadviṣayasaṃprāptāv iti. kāyajihvendriyayor yugapadviṣayasaṃprāptiḥ saṃbhavati. dvayoś ca vijñānayor yugapatpravṛttir na saṃbhavati. ataḥ pṛcchati. katarad vijñānaṃ pūrvam utpadyata iti. yasya viṣayaḥ paṭīyān. yadi kāyendriyasya viṣayaḥ paṭutaraḥ kāyavijñānaṃ pūrvam utpadyate. atha jihvendriyasya viṣayaḥ paṭīyān jihvāvijñānaṃ pūrvam utpadyate. samaprāpte tu viṣaye tulya ity arthaḥ. jihvāvijñānaṃ pūrvam utpadyate. kasmāt. bhoktukāmatāvarjitatvāt saṃtateḥ. bhojanecchāpravaṇatvāt ātmabhāvasyety arthaḥ. pūrvaṃ jihvāvijñānam utpadyata iti vacanāt paścāt kāyavijñānam utpatsyata ity arthād uktaṃ bhavati. tenātra vicāryate. kiṃ yo 'sau jihvāviṣayakṣaṇena saha prāptaḥ kāyaviṣayaksaṇa āsīt. tatra tat kāyavijñānam utpadyate. āhosvid anyasmin kāyavijñānaviṣayakṣaṇa iti. anyasminn ity āha. katham ālambananiyamo na bhidyate. naiṣa doṣaḥ. yat tadviṣayālaṃbanaṃ vijñānaṃ. tad apratisaṃkhyānirodhaniruddhaṃ. anyat tu tatsadṛśaṃ kāyavijñānam utpadyata iti. ataḥ paścāt tad utpadyate ity ucyate jātisāmānyenaikatvopacārāt.

(I.11) anekakathāprapaṃcavyavahitatvāt naṣṭa ivāvijñapter uddeśadhikāra iti. ata idam upanyasyati. uktāḥ paṃcendriyārthā yathā ca teṣāṃ grahaṇam iti. kadācid ekena dravyeṇa cakṣurvijñānam utpadyata ityevamādinā. [Tib. 25a] teṣāṃ tu grahaṇam iti karmaṇi ṣaṣṭhī. avijñaptir idānīṃ vaktavyeti.

(Abhidh-k-vy 29)
rūpaṃ paṃcendriyāṇy arthāḥ paṃcāvijñaptir eva cety

avijñaptir evāvaśiṣyate. tasyā lakṣaṇanirdeśāvasara iti vaktavyā.

vikṣiptācittakasyeti.

kecid evaṃ vṛttiṃ paṭhanti. asmiṃ pāṭhe evaṃ sūtravigrahaḥ. vikṣiptaṃ nāsti vā cittam asyeti vikṣiptācittakaḥ. atha vā vikṣiptaṃ cittaṃ nāsti vā cittam asyeti vikṣiptācittakaḥ. ekasya cittaśabdasya lopaḥ. kecid evaṃ paṭhanti. vikṣiptasyeti. asmin pāṭhe uttarapadadvayasya bahuvrīhiṃ kṛtvā paścād evaṃ vigrahaḥ. vikṣiptaś cācittakaś ca vikṣiptācittakaḥ. vikṣiptaḥ pudgalaḥ vikṣiptacitta ity arthaḥ. vikṣiptacittasyeti tadanyacittasyāpīti avikṣiptacittād anyacittasyety arthaḥ. tadyathā kuśalāyā avijñapteḥ samutthāpakaṃ cittaṃ kuśalaṃ. tadanyacitto 'kuśalāvyākṛtacittaḥ. sa iha vikṣiptacitto 'bhipretaḥ. akuśalāyās tv avijñapter akuśalaṃ cittaṃ samutthāpakaṃ. tadanyacittaḥ kuśalāvyākṛtacittaḥ. sa cāpi vikṣiptacitto veditavyaḥ. tasya. tadanyacittasyāpi. acittakasyāpīti asaṃjñinirodhasamāpattisamāpannasyāpi. apiśabdenāvikṣiptasacittakasyāpīti vijñāyata [Tib. 25b] iti. etatpudgaladvayavyatiriktasya tṛtīyasyāpy arthaḥ. yo 'nubandha iti pravāha iti. yo dharmo nityapravāhayukta ity arthaḥ. pravāhena pravāhī nirdiśyate pravāhopalakṣyatvāt. atha vā anubadhnātīti anubandhaḥ. pravāha iti ca vyākhyāpadaṃ kṛtabahuvrīhikaṃ. pravṛttaḥ prakṛṣṭo vā vāho 'syeti pravāho dharmaḥ. sa eva nirdiśyate. na tat srotaḥ. kuśalākuśala iti. kuśalākuṣala evety avadhāraṇaṃ. avyākṛto nastīty arthaḥ. etena cakṣurādayo vyadastā veditavyāḥ. prāptipravāho 'py asti īdṛśa iti. tatprāptir api vikṣiptāvikṣiptacittasyāpi pravāhiṇī kuśalākuśalaiva ceti tadviśeṣaṇārtham ucyate. mahābhūtāny upādāyeti. mahābhūtahetuka ity arthaḥ. yathendhanam upādāyāgnir bhavatīty ukte. indhanahetuko 'gnir iti gamyate. jananādihetubhāvād iti.

jananān niśrayāt sthānād upastambhopabṛṃhaṇāt.

jananahetus tebhya utpatteḥ. niśrayahetur jātasya bhūtānuvidhāyitvād ācāryādiniśrayavat. pratiṣṭhāhetur ādhārabhāvāt citrakuḍyavat. upastambhahetur anucchedahetutvāt. upabṛṃhaṇahetur vṛddhihetutvāt. katamāny mahābhūtāny upādāya. kim āśrayamahābhūtāni. utāho niśrayamahābhūtāni. āśrayamahābhūtānīty āhuḥ. tannāmakaraṇajñāpanārtha iti. yasmād rūpakriyāsvabhāvāpi satī [Tib. 26a] vijñaptivat paraṃ na vijñāpayati. tasmād avijñaptir (Abhidh-k-vy 30) ity arthaḥ. rūpakriyāsvabhāvāpīty ubhayaviśāṣaṇaṃ. kim arthaṃ. yad dhi vastu rūpasvabhāvam eva na kṛiyāsvabhāvaṃ. tan na paraṃ gamayati. tadyathā cakṣurādayaḥ. yad api kriyāsvabhāvam eva na rūpasvabhāvaṃ. tad api paraṃ na gamayati. tadyathā cetanā. yat tūbhayasvabhāvaṃ. tat paraṃ gamayati. tadyathā vijñaptiḥ. vijñaptir hi svasamutthāpakaṃ cittaṃ kuśalākuśalāvyākṛtaṃ saumyaṃ krūram anubhayam iti vā paraṃ vijñāpayati. tena vijñaptivad iti viparītadṛṣṭāntaprayogaḥ.

samāsatas tv iti vistaraḥ. śiṣyasukhāvabodhārthaṃ saṃkṣepato vākyena tad avijñaptirūpaṃ darśayaty ācāryaḥ. vijñaptisamādhisaṃbhūtaṃ kuśalākuśalaṃ rūpam avijñaptir iti. yathāsaṃbhavam etat yojyaṃ. kāyavākvijñaptisaṃbhūtaṃ kuśalaṃ prātimokṣasaṃvarasaṃgṛhītaṃ naivasaṃvaranāsaṃvarasaṃgṛhītaṃ ca. akuśalaṃ punar asaṃvarasaṃgṛhītaṃ naivasaṃvaranāsaṃvarasaṃgṛhītaṃ ca. samādhisaṃbhūtaṃ tu kuśalam eva. tad dvividhaṃ. sāsravasamādhisaṃbhūtaṃ dhyānasaṃvarasvabhāvaṃ. anāsravasamādhisaṃbhūtaṃ anāsravasaṃvarasvabhāvaṃ. upādāyarūpasvabhāvaṃ ca. na cittacaitasikādisvabhāvam [Tib. 26b] ity avagantavyaṃ. nanu caivaṃ vijñaptir api avijñaptiḥ prāpnoti. sāpi uttarā sabhāgahetubhūtapūrvavijñaptisaṃbhūtā. kuśalākuśalam evety avadhāraṇāt vijñaptāv aprasaṃgaḥ. vijñaptir hy avyākrtāpi saṃbhavati. ata eva divyaṃ cakṣuḥ śrotraṃ ca samādhisaṃbhūtam api sat vijñaptijaṃ ca vipākarūpaṃ nāvijñaptiḥ prasajatīti.

atrācāryasaṃghabhadra idam avijñaptilakṣaṇasūtraṃ dūṣayati.

nyūnaṃ śāstrāpetaṃ hānir atasyāḥ prasajyate tattvaṃ
apiśabdādhikavacanaṃ viśeṣyaṃ aviśeṣitaṃ cātra.


anubandho hi pravāhas tenaiva vyākhātaḥ. na cādyaḥ kṣaṇaḥ pravāho mā bhūd atiprasaṃgaḥ. tasmāt tasyātra lakṣaṇenāsty avarodha iti nyūnaṃ pravāhasya cādravyatvāt adravyam avijñaptir iti śāstrāpetaṃ. samāhitāyāś ca nāsti vikṣiptacittācittakasyānubandha iti sā cāvijñaptir na prasajyata iti hāniḥ. avikṣiptacittakasya tadanubandhān naiṣa doṣa iti cet. śubhāśubhāyā vijñapter avijñaptilakṣaṇaprasaṃga ity atasyāḥ prasajyate tattvaṃ. acittakasyāpīti cāpiśabdavaiyarthyaṃ pūrveṇaiva kṛtatvāt. vikṣiptacittakasyāpīti anena hi sarvasacittakāvasthāgrahaṇaṃ. kā punar anyā avasthā. yā dvitīyenāpiśabdena saṃgṛhyeteti apiśabdādhikavacanaṃ. acittakaṃ cādhikṛtya śubho [Tib. 27a] 'vijñaptyanubandho viśeṣaṇīyaḥ. na ca vyākhyāne 'pi viśeṣita iti viśeṣyam aviśeṣitam. (Abhidh-k-vy 31) idaṃ cāparaṃ viśeṣyam aviśeṣitam apratighaṃ rūpam iti. evam anekadoṣaduṣtatvāt na saṃbaddham etal laksaṇam iti. atra brūmaḥ. yat tāvad uktaṃ nyūnaṃ pravāhasyāvijñaptyupadeśād ādyaḥ kṣaṇo nāvijñaptiḥ syād iti. idaṃ tāvad asau praṣṭavyaḥ. ko 'yaṃ pravāho nāma. bahuṣu kṣaṇeṣu pravāha ity ākhyā. yady evaṃ ādyo 'pi kṣaṇaḥ pravāhaḥ sidhyati. prathamakṣaṇaprabhṛtibahuṣu kṣaṇeṣu pravāha iti kṛtvā. tathā hy utsāt taḍāgād vā nirgacchatām udakānām ādyodakāvayavaprabhṛtiṣu pravāhasaṃjñeti. nāsty avyāpitā lakṣaṇasya. yadā cānubadhnātīti anubandha ity acpratyayāntena padena dravyam eva nirdiśyate. tadā nyūnatāśaṃkāpi nāsti. ata eva śāstrāpetatādoṣo 'pi parihṛto bhavati. athāpy anubaṃdhanam anubaṃdha iti sroto 'bhidhīyate. tathāpy adoṣo rūpādhikārāt. pravāhavartitvāt tu pravāhaśabdena pradarśyate. samāhitāyā apy avijñapter agrahaṇaṃ na bhavati. sāpi hi yady api vikṣiptacittācittakasaṃtānaṃ nānubadhnātīti avikṣiptakasacittasaṃtānaṃ tv anubadhnāty eva. avijñaptijātisāmānyena tu vikṣiptācittakasyāpi yo 'nubandhaḥ. sāvijñaptir iti ucyate. yat punar etad uktaṃ. avikṣiptacittakasya tadanubandhān naiṣa doṣa iti ced iti. yady avikṣiptacittasya [Tib. 27b] kevalasya yo 'nubandhaḥ. sāpy avijñaptir iti samāhitāyā avijñaptes tyāgo na bhavatīti bravīṣi. vijñaptir api kuśalākuśalā tathaiva bhavatīty avijñaptis te prāpnotīti. sa cāpy adoṣaḥ śubhāśubha evety avadhāraṇāt. vijñaptir hy avyākṛtāpi saṃbhavatīti. na vijñaptir avijñaptiḥ prasajyate. atha vā prakarṣagater eṣa prasaṃgo na bhaviṣyati. prakarṣeṇa hi yo 'nubandhaḥ. saivāvijñaptiḥ. na ca vijñaptir avijñaptivat prakarṣeṇānubadhnātīti. avijñaptyanirodhe 'pi tannirodhadarśanāt. yad apy uktam. apiśabdādhikavacanam iti. tad apy ayuktam uktaṃ. tathā hy eka eveha sūtre paṭhito 'piśabdaḥ. vṛttau tu tena pudgaladvayena tadarthaḥ sambadhyata iti dviḥ punaḥ paṭhitaḥ. tenaikena sūtrapaṭhitenāpiśabdena vikṣiptaviparītam avikṣiptam acittakaviparītaṃ ca tam eva sacittakaṃ tṛtīyaṃ pudgalam avijñaptyāśrayaṃ bruvann ācāryaḥ svanāmoktaṃ vikṣiptācittakapudgaladvayaṃ jātisāmānyenāvijñaptyāśrayaṃ pradarśayan vijñapticittacaittebhyo 'rthāntarabhūtām avijñaptim ācaṣṭe. traya eva hi pudgalā bhavanti vijñapticittavisabhāgacitto vijñapticittasabhāgacitto acittakaś ca. tatra vijñapticittavisabhāgacitto vikṣiptacitta ihābhipretaḥ. tasya sā vākkāyavijñaptir [Tib. 28a] niruddhā bhavati. acittakasya tu cittacaittā api niruddhā iti. tatra vijñapteś cittacaitasikakalāpāc cārthāntarabhūteyam avijñaptiḥ. yata ebhyo 'nubandhinītvena viśiṣyate. tam evārthaṃ darśayann āha.

(Abhidh-k-vy 32)
vikṣiptācittakasyāpīti.

avikṣiptacittasyāvijñaptir vartata iti nātiśayaḥ. vijñaptir api hi tasya vartate. vikṣiptacittasyāpi tu vartata ity atiṣayaḥ. vijñaptir hi tasya nāsti. avijñaptis tv anubandhinīti vijñapter viśiṣyate. tathā vikṣiptacittakasyāvijñaptir vartata iti nātiśayaḥ. cittacaittā api hi tasya vartanta eva. acittakasyāpi tu vartate iti atiśayaḥ. tasya hi cittacaittā niruddhāḥ. avijñaptis tv anubandhinīti cittacaittebhyo viśiṣyate. tad evaṃ dharmāntaraviśeṣaṇārthaṃ avikṣiptacitto vikṣiptācittakatṛtīyabhūtas tenaikenāpy apiśabdenābhidhīyate. ata eva cāpiśabdenāvikṣiptasacittakasyāpīty uktam ācāryeṇa. tṛtīyabhūtatvāt. itarathā hy apiśabdenāvikṣiptacittakasyāpīty evāvakṣyat sacittakasyāpīti vā. tadyathā trayo loke manuṣyāḥ. eko dhanavān itarāv api dhanamātravantau. tāv abhisamīkṣya viṣṇumitrasya dhanam astīty ekenokte dvitīyo vaktā bhavet. evadattayajñadattayor [Tib. 28b] api dhanam astīti. apiśabdena viṣṇumitrasyāpy astīti. evadattayajñadattagatena dvaitam ivāpannenāpiśabdena sa eva viṣṇumitro lakṣyate na tv avasṛjyate ity arthaḥ. tena nātrāpiśabdo 'dhika eva. tadvad ihāpi draṣṭavyaṃ. yat punar etad uktaṃ. acittakaṃ cādhikṛtya śubho 'vijñaptyanubandho viśeṣaṇīya iti. tad api na kiṃcit. avijñaptijātim adhikṛtyaital lakṣaṇaṃ praṇītaṃ. sā cāvijñaptijātir acittakasya bhavatīti etāvad vivakṣitaṃ. kim anena viśeṣitena. tvadīye 'py avijñaptilakṣaṇe śubho 'vijñaptyanubandho acittakam adhikṛtya na viśeṣitaḥ.

kṛte 'pi visabhāge 'pi citte cittātyaye ca yat
vyākṛtāpratighaṃ rūpaṃ sā hy avijñaptir iṣyata


iti. eṣā ca vijñaptisaṃbhūtā kuśalaivāvijñaptir acittakasya saṃbhavatīti caturthe kośasthāne jñāpayiṣyate. yac cāpratigham iti aviśeṣitam iti. tad api paścād darśayiṣyāmaḥ.

sapratighā daśa
rūpiṇa


ity atra. daśaiva dhātavaḥ sapratighā ity avadhāraṇāt. avijñaptir dharmadhātuparipaṭhitā. sā tv apratigheti setsyati. tasmād idam āsmākīnam evam adoṣaduṣṭam avijñaptilakṣaṇam iti. tad evāstu.

(I.12) bhūtāni pṛthivīdhātur

iti vistaraḥ. dhātugrahaṇaṃ varṇasaṃsthānātmakapṛthivyādinirāsārthaṃ. svalakṣaṇopādāyarūpadhāraṇād [Tib. 29a] dhātava iti. kāṭhinyādisvalakṣaṇaṃ (Abhidh-k-vy 33) cakṣurādyupādāyarūpaṃ ca dadhātīti dhātavaḥ. aṣṭādaśadhātavas tu svasāmānyalakṣaṇadhāraṇāt. gotrārtho vā dhātvarthaḥ dhāraṇārtham anapeksya. ṣaḍdhādhātudeśanāyāṃ punarbhavabījārtho vā dhātvarthaḥ bhavaṃ puṣṇantīti kṛtvā. mahattvam eṣāṃ sarvānyarūpāśrayatvenaudārikatvād iti. sarvopādāyarūpāśrayatvena mahattvād ity arthaḥ. tadudbhūtavṛttiṣv iti. tair mahābhūtair udbhūtā vyaktā vṛttir dhṛtyādikā yeṣu. ta ime tadudbhūtavṛttayaḥ pṛthivyaptejovāyuskandhāḥ. teṣu. eṣāṃ mahābhūtānāṃ mahāsaṃniveśatvān mahāracanatvāt bhūtaṃ tanvantīti bhūtāni.

dhṛtyādikarmasaṃsiddhā

iti. dhṛtyādikarmanirdeśaḥ pṛthivyādiṣu śeṣānumānārthaṃ. upalādike hi pṛthivīdravye saṃgrahapaktivyūhanadarśanāc cheṣāṇāṃ jalatejovāyūnām astitvam anumīyate. apsu nausaṃdhāraṇoṣṇateraṇakarmadarśanāt pṛthivītejovāyūnām astitvaṃ. agnijvālāyāṃ sthairyasampiṇḍanacalanadarśanāt pṛthivyudakavāyūnām astitvaṃ. vāyau saṃdhāraṇaśītoṣṇasparśadarśanāt pṛthivyaptejasām astitvam iti vaibhāṣikāḥ. vyūhanaṃ punar vṛddhiḥ prasarpaṇaṃ veti. vṛddhiḥ sambandhādhikaśarīraṃkurādyavayavotpattiḥ. prasarpaṇaṃ śarīrādīnāṃ prabandhena deśantarotpattiḥ.

uṣṇateti

svabhāvābhidhāne 'pi bhāvapratyayaḥ. uṣṇa eva uṣṇateti. [Tib. 29b] deśantarotpādanāt pradīperaṇavad iti. kṣaṇikānāṃ nāsti deśāntaragamanaṃ yatraivotpattiḥ. tatraiva vināśaḥ. tenaivam ucyate. deśāntarotpādanasvabhāvā bhūtasrotasa īraṇā. kṣaṇikatvāt. pradīpavat. kṣaṇikāni ca bhūtāni. rūpatvāt. pradīpavat. pradīpaś ca kṣaṇikaḥ prasiddha ity udāharaṇaṃ. karmaṇāsya svabhāvo 'bhivyakta iti. īraṇākarmaṇā laghutvaṃ viśiṣyate. yad īraṇātmakaṃ laghutvaṃ. sa vāyudhātur iti. laghusamudīraṇo vāyudhātuḥ. laghv eva tu yat. tad upādāyarūpaṃ.

(I.13) pravacane pṛthivīdhātvādayaḥ pṛthivyādayaś coktā ity ataḥ pṛcchati. kaḥ punar eṣāṃ viśeṣa iti.

lokasaṃjñayeti

lokasaṃvyavahāreṇa. vātyeti vātānāṃ samūho vātyā. brāhmaṇādibhyo yann iti samūhārthe yanpratyayaḥ. strītvāc cāppratyayaḥ.

tathā hy arthavargīyeṣūktam iti. arthavargīyāṇi sūtrāṇi kṣudrake paṭhante. (Abhidh-k-vy 34) teṣūktaṃ.

tasya cet kāmayānasyeti

vistaraḥ.

tasya

dehinaḥ

kāmayānasya chandajātasya

yadi

kāmā

viṣayā

na samṛdhyante

na sampadyante.

śalyaviddha ivasau rūpyate.

bādhyata ity arthaḥ. bādhanārthaparicchinnenānena rūpyateśabdena rūpyate rūpyata iti bhikṣava ity atra sūtre rūpyateśabdo bādhanārtha eva paricchidyate. śalyaviddhaḥ kāmayānaś ca [Tib. 30a] duḥkhavedayitṛtvād bādhyata iti yuktaṃ. rūpaṃ tu kathaṃ bādhyate. ata āha. vipariṇāmotpādaneti. vikriyotpādanety arthaḥ. tathā cehārthe sati

śalyaviddha iva rūpyate

ity atrāpi yadi vikriyata ity artho gṛhyate. sutarām artho yujyate. pratighāta iti. svadeśe parasyotpattipratibandhaḥ. paramāṇurūpaṃ tarhīti. dravyaparamāṇurūpaṃ na rūpaṃ prāpnoti. kasmāt. arūpaṇāt. niravayavatve sati arūpaṇād ity abhiprāyaḥ. pakṣadvaye 'py etac codyam upanyastaṃ. bādhanarūpaṇe pratighātarūpaṇe ca dravyaparamāṇur niravayavatvān na śakyate rūpayitum iti. na vai paramāṇurūpam ekaṃ pṛthagbhūtam astīti. ekam iti grahaṇaṃ dravyaparamāṇusaṃdarśanārthaṃ. pṛthagbhūtam asaṃghātastham ity arthaḥ. tad īdṛg nāsti. saṃghātasthaṃ nityaṃ bhavati.

kāme 'ṣṭadravyako 'śabda

ityādivacanāt saṃghātasthaṃ tad rūpyata eveti. arthād etad abhīṣṭaṃ bhavati. tad dravyaparamāṇurūpaṃ saṃghātasthaṃ rūpyate bādhyate pratihanyate ca. atītānāgataṃ tarhīti vistaraḥ. atītānāgatam adeśatvān na rūpyate na bādhyate nāpi pratihanyate. tad apīti vistaraḥ. [Tib. 30b] tad api rūpitam ity atītabādhanapratighātanārthena. rūpayiṣyamāṇam ity utpattidharmakam anāgataṃ. tenaivārthadvayena. tajjātīyaṃ cety utpattidharmakajātīyam anutpattidharmakam (Abhidh-k-vy 35) anāgataṃ. iṃdhanavat. yad apīddhaṃ yad apīndhiṣyamāṇaṃ tajjātīyaṃ ca. tad apīndhanam. tajjātīyaṃ punar indhanaṃ yad indhanārthe kalpitam aprāpyaivāgnim aṃtarā naṃkṣyati. avijñaptis tarhi na rūpaṃ prāpnoti. kasmāt. apratighatvāt. apratighatvena hi sā na bādhyate nāpi pratihanyate. sāpi vijñaptirūpaṇād iti vistaraḥ. vijñaptir avijñaptisamutthāpikā. tasyāḥ sapratighāyā rūpaṇāt avijñaptir api rūpyate. yathā chāyāsamutthāpakasya vṛkṣasya pracalanāt chāyā pracalati. tadvat. nāvikārād iti. anena pratijñādoṣa udgrāhyate. pareṇa hy evaṃ pratijñātaṃ. svasamutthāpakavikārānuvidhāyinī avijñaptiḥ. samutthāpyatvāt. vṛkṣachāyāvad iti. seyaṃ pūrvābhyupagamavirodhinī pratijñā. abhyupagato hi vijñapter vikāre 'pi avijñapter avikāraḥ. tathā hy aṃjaliṃ bhaṃktvā kapotaṃ kurvataḥ kāyavijñaptir vikriyata ity abhyupagamyate na tv avijñaptiḥ. tasmād asādhanam etat. vijñaptinivṛttau vāvijñaptinivṛttiḥ syād [Tib. 31a] ity anena dharmiviśeṣaviparyayo 'py asyāḥ pratijñāyā udgrāhyate. yadi vṛkṣachāyādharma iṣyate vṛkṣanivṛttau chāyānivṛttir dṛṣṭeti. tadvat syāt. atra kaścin nāvikārād iti na samyag etad uktam iti dūṣayati. vikriyata evāvijñaptir vijñaptivikāre sati. mṛdumadhyādhimātratve hi vijñapter mṛdumadhyādhimātratā bhavaty avijñapter iti. tad etad ayuktaṃ. kasmāt. utpattir evāvijñapter evaṃ bhavati. mṛdur madhyādhimātrā vā. na tu vikāraḥ. utpannasya hi dharmasya punaranyathotpādanaṃ vikāraḥ. tac ca rūpaṇam abhipretam. āśrayabhūtarūpaṇād iti apara iti. vṛddhācāryavasubandhuḥ. bhūtagrahaṇam āśrayabhūtapradarśanārthaṃ. ataś cetaraḥ prasaṃjayati. evaṃ tarhi cakṣurvijñānādīnām apīti vistaraḥ. cakṣurādyāśrayarūpaṇāt tadvijñānānām api rūpatvaprasaṃgaḥ. viṣamo 'yam upanyāsa iti. vṛddhācāryavasubandhudeśīyaḥ kaścit pariharati. avijñaptir hīti vistaraḥ. chāyā vṛkṣam upaśliṣṭāśritya vartate. prabhāpi maṇiṃ tathaiva. utpattinimittamātraṃ tāni teṣām iti. nopaśliṣṭānīti bhāvaḥ. tam itaraḥ itaraḥ. pratyāha. idaṃ tāvad avaibhāṣikīyam iti vistaraḥ. naitad vaibhāṣikamataṃ. vaibhāṣikamataṃ tu chāyā varṇaparamāṇuḥ svabhūtacatuṣkam āśritya vartate [Tib. 31b] na vṛkṣaṃ. tathā prabhā varṇaparamāṇuḥ svabhūtacatuṣkam āśritya vartate na maṇiṃ. pṛthagdravyatvāt. ity evam anāśrayakāraṇatvān maṇivṛkṣayoḥ na mahābhūtavijñaptivat upaśliṣṭe chāyāprabhe iti asāmānyaṃ dṛṣṭāntadārṣṭāntikayoḥ. saty api ca tadāśritatva iti vistaraḥ. athāpi pāraṃparyeṇa tadāśritatvam abhyupagamyate. chāyā svabhūtāśritā. tāni tu bhūtāni vṛkṣam āśritāni. prabhāpi svabhūtāśritā. tāni tu bhūtāni maṇim āśritāni. tadanuvidhāyitvāt. tathāpy asāmānyaṃ. (Abhidh-k-vy 36) niruddheṣv apy avijñaptyāśrayeṣu mahābhūteṣu tasyā anirodhābhyupagamād iti.

kṣaṇād ūrdhvam avijñaptiḥ kāmāptātītabhūtajeti

siddhāntāt. tasmān na bhavaty eṣa parihāra iti. ya ukto 'bhūd avijñaptir hi chāyeva vṛkṣam iti vistareṇa.

anye punar atra parihāram āhur iti. ayam evācāryas tan mataṃ samarthayann āha. āśrayo bhedaṃ gata iti. dvividha ity arthaḥ. kaścid rūpyate cakṣurādiḥ sapratighatvāt. kaścin na rūpyate. manaḥ. viparyayāt. tasmād asamānaḥ prasaṃga iti. cakṣurvijñānādīnām apy āśrayabhūtarūpaṇād rūpatvaprasaṃga iti. rūpaṇād rūpam ity āśrayarūpaṇād ity arthaḥ.

atra codayanti. vijñaptisaṃbhūtāyā avijñapter evaṃ parikareṇa rūpatvaṃ bhavad bhavet. samādhisaṃbhūtāyās tu kathaṃ rūpatvam iti. tajjātīyatvāt tad api rūpaṃ. [Tib. 32a] kiṃ punas tajjātīyatvaṃ. mahābhūtāny upādāyeti bhāvaḥ. teṣām upādāyarūpajananādihetubhūtatvād iti.

(I.14ab) indriyārthās ta eveti

bhagavato vineyavaśāt tisro deśanāḥ skandhāyatanadhātudeśanāḥ. tāsu ca ye skandheṣu deśitā dharmāḥ. ta eva āyatanadhātuṣu deśitāḥ. asaṃskṛtās tv atra kevalam atiriktāḥ. sarvaś cābhidharmaḥ sūtravyākhyānaṃ. ata idam uktaṃ.

indriyārthās ta eveti

vistaraḥ. lāghavikaś cāyam ācāryo vedanādiskandhalakṣaṇam anuktvaiva lāghavena rūpaskandhasvabhāvān dharmān āyatanadhātuṣu darśayati. indriyāṇi ca indriyārthāś ca

indriyarāhāḥ.
ta eveti


viśeṣaṇam anyendriyanirāsārthaṃ anyārthanirāsārthaṃ ca. āyatanavyavasthāyāṃ tu yathāsaṃkhyena daśāyatanāni cakṣurāyatanaṃ rūpāyatanaṃ yāvat kāyāyatanaṃ spraṣṭavyāyatanam iti. dhātuvyavasthāyāṃ ta eva daśa dhātavaḥ cakṣurdhātū rūpadhātur yāvat kāyadhātuḥ spraṣṭavyadhātur iti.

(I.14cd, 15) ukto rūpaskandhas tasya cāyatanadhātuvyavasthānam iti. na sakalasya rūpaskandhasyāyatanadhātuvyavasthānam uktaṃ. avijñaptirūpasya vakṣyamāṇatvāt. katham idam ucyate. uktam iti. bāhuliko nirdeśaḥ. bāhulyena rūpaskandhasyāyatanadhātuvyavasthānam uktam ity arthaḥ. katipayamudgagulikāsambhave 'pi māṣarāśivyapadeśavat.

trividho 'nubhava iti. [Tib. 32b] anubhūtir anubhava upabhogaḥ. kasya. cittasya pudgalasya vā. sa ca trividhaḥ. sukho duḥkho 'duḥkhāsukhaś ca. (Abhidh-k-vy 37) vastuno hlādaparitāpatadubhayavinirmuktasvarūpasākṣātkaraṇasvabhāvaḥ. anubhūyate vānena viṣaya ity anubhavaḥ. anubhavatīti vānubhavaḥ. kāyacittopacayāpacayatadubhayavinirmuktāvasthāpravṛttaś caiasikaviśeṣaḥ sparśānubhava ity apare. anur lakṣaṇe sparśacihnaḥ. sparśanimittānubhava ity arthaḥ. sa vedanāskandhaḥ. nimittodgrahaṇātmiketi. nimittaṃ vastuno avasthāviśeṣo nīlatvādi. tasyodgrahaṇaṃ paricchedaḥ. tadātmikā tatsvabhāvā. duḥkhādīty ādiśabdena lohitādīnāṃ grahaṇam. asau saṃjñāskandhaḥ. yadi paricchedātmikā saṃjñā tatsaṃprayoge nimittam udgṛhṇantīti paṃcāpi vijñānakāyā vikalpakāḥ syuḥ. na syuḥ. na hi paṃcavijñānasaṃprayoginī saṃjñāpaṭvī. manovijñānakāyasaṃprayoginī tu paṭvīti tad eva vikalpakam uktaṃ. ṣaṭ saṃjñākāyā vedanāvad iti. yathā cakṣuḥsaṃsparśajā vedaneti vistareṇoktaṃ. tathā cakṣuḥsaṃsparśajā saṃjñeti vistareṇa vaktavyaṃ.

caturbhyo 'nya

iti. caturbhyaḥ skandhebhyaḥ skandhādhikārāt. rūpaskandhādibhyas [Tib. 33a] tribhya uktebhyo vijñānaskandhāc coddiṣṭavakṣyamāṇakāc caturbhyo 'nye saṃskārāḥ saṃskāraskandhaḥ. sūtre ṣaṭ cetanākāyā ity uktam iti. saṃskāraskandhaḥ katamaḥ. ṣaṭ cetanākāyā iti. abhisaṃskaraṇe pradhāneti. evaṃ caivaṃ ca syām ity abhisaṃskaraṇe pradhānā. karma hetur upapattaya iti vacanāt. chandaprāptyādayas tu cetanānuvidhāyitvāt tadākārahetubhāvānuvidhānataḥ saṃskāraskandha eva veditavyāḥ. tad evaṃ sati saṃskaraṇe pravṛtto dharmarāśiḥ saṃskāra ity uktaṃ bhavati. apare punar āhuḥ. saṃskṛtābhisaṃskaraṇe cetanāyāḥ prādhānyam uktam. ataḥ sūtre cetanāgrahaṇaṃ. saṃprayuktaviprayuktasaṃskṛtadharmasaṃgraheṇa tu prādhānyād ayam eva skandhaḥ saṃskāraskandha uktaḥ. saṃskṛtarāśir iti kṛtvā. saṃskṛtam abhisaṃskarotīti bhāvinyā saṃjñayā anāgataṃ skandhapaṃcakaṃ saṃskṛtam ity uktam. anyathā hīti vistaraḥ. yadi yathāsūtranirdeśaṃ cetanaiva kevalā saṃskāraskandha iṣyate nānye. śeṣāṇāṃ chandādīnāṃ caitasikānāṃ prāptyādīnāṃ ca cittaviprayuktānāṃ skandhāsaṃgrahāt. rūpādiṣu skandheṣu rūpaṇādilakṣaṇābhāvenāsaṃgrahāt. saṃskāraskandhe caivaṃ. sūtre yathārutagrahaṇenāsaṃgrahāt. iti skandheṣv asaṃgrahād duḥkhasamudayasatyatvaṃ na syāt. iti parijñāprahāṇe na syātāṃ. [Tib. 33b] parijñā duḥkhasya prahāṇaṃ samudayasya. anabhijñāya laukikena mārgeṇa aparijñāya lokottareṇa. atha vānabhijñāya darśanamārgeṇa aparijñāya bhāvanāmārgeṇā. evam aprahāyety uktam iti sūtrāntaraṃ. naham ekadharmam (Abhidh-k-vy 38) api aparijñāyāprahāya duḥkhasyāntakriyāṃ vadāmīti. duḥkhanirodhaṃ vadāmīty arthaḥ. nanu cākāśāpratisaṃkhyānirodhau lokottareṇa mārgeṇa na parijñāyete. atha ca duḥkhasyāntakriyeṣyate. saṃkleśavastvabhisaṃdhivacanāt. sautrāntikadarśanena ca prajñaptisattvād adoṣaḥ. na hi tau saṃkleśavastū. kim anayoḥ parijñeyatvena. nirodhamārgasatye api tarhi na saṃkleśavastū iti na parijñeye syātāṃ. duḥkhasamudayasatyasaṃbandhasadbhāvāt tayoḥ parijñeyatvaṃ vyavasthāpyate. tathā hi yogina evaṃ vicārayanti. asya sahetukasya duḥkhasya ko nirodhaḥ. kena copāyena sa nirodhaḥ prāpyata iti. nirodhamārgasatye api parijānanti. na tv ākāśāpratisaṃkhyānirodhayor duḥkhena sambandha iti na tau parijānanti. prayogāvasthāyāṃ tu laukikena jñānena tāv api sāmānyarupeṇa sarvadharmā anātmāna iti bhāvayanti.

dharmāyatanadhātvākhyā

iti. āyatanaṃ ca dhātuś cāyatanadhātū. dharmaś cāsāv āyatanadhātuś ca dharmāyatanadhātuḥ. tadākhyā eṣāṃ ta ime
dharmāyatanadhātvākhyāḥ.

ke. vedanāsaṃjñāsaṃskāraskandhāḥ.

sahāvijñaptyasaṃskṛtair

iti. sahāvijñaptyā sahāsaṃskṛtaiś cākāśādibhiḥ. [Tib. 34a] āyatanadeśanāyāṃ dharmāyatanam iti. dhātudeśanāyāṃ ca dharmadhātur iti. sapta dravyāṇīti. avijñaptir vedanāskandhaḥ saṃjñāskandhaḥ saṃskāraskandhaḥ ākāśaṃ pratisaṃkhyānirodho 'pratisaṃkhyānirodhaś ceti.

(I.16) vijñānaṃ prativijñaptir

iti. vijñānaskandhaḥ prativijñaptir ity arthaḥ skandhādhikārāt. pratir vīpsārthaḥ. viṣayaṃviṣayaṃ pratīty arthaḥ. upalabdhir vastumātragrahaṇaṃ. vedanādayas tu caitasā viśeṣā viśeṣagrahaṇarūpāḥ. ṣaḍ vijñānakāyā iti ṣaḍ vijñānasamūhāḥ.

ṣaḍ vijñānāny atho mana

iti. ṣaḍ vijñānadhātavo yāthāsaṃkhyena yaś cakṣurvijñānaṃ. sa cakṣurvijñānadhātuḥ. evaṃ yāvat yan manovijñānaṃ. sa manovijñānadhātuḥ. samastāni tv etāni ṣaṭ manodhātur iti veditavyaṃ.

(I.17ab) ṣaṇṇām anantarātītaṃ vijñānaṃ yad dhi. tan mana

iti.

ṣaṇṇām

iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. teṣām eva madhye nānyad ity arthaḥ. anantaragrahaṇam (Abhidh-k-vy 39) anyavijñānavyavahitanivṛttyarthaṃ. yad dhi yasyānantaram anyavijñānāvyavahitaṃ. [Tib. 34b] tat tasyāśrayaḥ. vyavahitaṃ tu na tasyāśrayaḥ. anyasyāsāv āśrayaḥ. yasya tadavyavahitaṃ. ata evācittikāvasthāyāṃ cirātītam api samāpattipraveśacittaṃ vyutthānacittasyāśrayo bhavati. vijñānāntarāvyavadhānāt. atītagrahaṇaṃ pratyutpannanirāsārthaṃ. manovijñānaṃ hi āśrayi tasyām avasthāyāṃ pratyutapannaṃ. atas tad atītam iṣyate. tad eva caitad ucyate.

ṣaṣṭhāśrayaprasiddhyartham

iti. vijñānagrahanaṃ vedanādyanantarātītanivṛttyarthaṃ.

yad dhi. tan mana

iti jātinirdeśān na vīpsāprayogaḥ. vṛttau tu dravyapadārthābhidhitsayā vīpsāprayogaḥ. yadyat samanantaraniruddhaṃ vijñānaṃ tattan manodhātur iti. tadyathā sa eveti vistaraḥ. tadyathā sa eva putro 'nyasya pitrākhyāṃ labhate. tad eva phalam anyasya bījākhyāṃ. tathehāpi sa eva cakṣurādivijñānadhātur anyasyāśraya iti manodhātvākhyāṃ labhate.

(I.17cd) saptadaśa dhātavo bhavanti dvādaśa veti. ya eva ṣaḍvijñānadhātavaḥ. sa eva manodhātuḥ. ya eva ca manodhātuḥ. ta eva ca ṣaḍvijñānadhātava iti itaretarāntarbhāve yadi ṣaḍvijñānadhātavo gṛhyeran nārtho manodhātuneti saptadaśa dhātavo bhavanti. yadi manodhātur gṛhyeta nārthaḥ sāḍvijñānadhātubhir iti dvādaśa dhātavo bhavanti.

ṣaṣṭhāśrayaprasiddhyartham

iti. paṃcānāṃ vijñānadhātūnāṃ āśrayaprasiddhir nāṃgīkriyate cakṣurādisvāśrayasaṃbhavāt. manovijñānāśrayo nāstīti tadāśrayaprasiddhyarthaṃ [Tib. 35a] manodhātur vyavasthāpyate. āśrayādiṣaṭkavyavasthānenāṣṭādaśa dhātavo bhavanti. āśrayaṣaṭkaṃ cakṣurādimanontaṃ. āśritaṣaṭkaṃ cakṣurvijñānādimanovijñānāntaṃ. ālambanaṣaṭkaṃ rūpādidharmāntam iti. yogācāradarśanena tu ṣaḍvijñānavyatirikto 'py asti manodhātuḥ. tāmraparṇīyā api hṛdayavastu manovijñānadhātor āśrayaṃ kalpayanti. tac cārūpyadhātāv api vidyata iti varṇayanti. ārūpyadhātāv api hi teṣāṃ rūpam abhipretaṃ. ārūpya iti ec īṣadarthe āṅ āpiṃgalavad iti. caramaṃ cittam iti. nirupadhiśeṣanirvāṇakāle. na mano bhaviṣyatīti. na manodhātur bhaviṣyatīty arthaḥ. na hi tad astīti. notpadyata ity arthaḥ. na. tasyāpi manobhāveneti vistaraḥ. naitad evaṃ. kasmāt. tasyāpi caramacittasya manobhāvenāśrayatvenāvasthitatvāt. anyakāraṇavaikalyād iti. paunarbhavikakarmakleśakāraṇavaikalyāt. nottaravijñānasaṃbhūtir iti. na punarbhavapratisaṃdhivijñānam ity abhiprāyaḥ.

(Abhidh-k-vy 40)
idam iha vicāryate. uktam etat. āśrayāśritālambanaṣaṭkavyavasthānād aṣṭādaśa dhātavo bhavantīti. āśritaṣaṭkaṃ tāvad vyavasthāpyate. cakṣurvijñānadhātur yāvan manovijñānadhātur iti. kim asyāśritaṣaṭkasya yathāsaṃkhyaṃ āśrayaṣatkaṃ vyavasthāpyate. cakṣurvijñānadhātor āśrayaś cakṣurdhātur [Tib. 35b] yāvan manovijñanadhātor manodhātur āśraya iti. om ity āha. yadā tarhi cakṣus tatsabhāgaṃ bhavati. tat kasyāśrayaḥ. na kasyacit. kathaṃ tarhīdam uktaṃ. cakṣurvijñānadhātoś cakṣurdhātur āśraya ityādi. āśraya eva cakṣuḥ. yas tu kiṃcidanāśrayas tatsabhāgaṃ cakṣuḥ. tad api tajjātīyatvāt cakṣurdhātutvena vyavasthāpyata eva. evaṃ yāvat kāyadhātur vaktavyaḥ. manodhātur api kiṃ manovijñānadhātor evāśrayaḥ. nety āha. cakṣurvijñānadhātvādīnām api hi sa āśraya iṣyate. tathā hi vakṣyati.

caramasyāśrayo 'tītaḥ. paṃcānāṃ sahajaś ca tair

iti. kiṃ tarhīdam uktaṃ.

ṣaṣṭhāśrayaprasiddhyasthaṃ dhātavo 'ṣṭādaśa smṛtā

iti. nānyeṣām āśrayaḥ sa iti kṛtvā ṣaṣṭhāśrayaprasiddhir na bhavati. ṣaṣṭhasyāpy ayam āśrayo bhavati saṃbhavataḥ. ālambanaṣaṭkam api. cakṣurvijñānadhātor ālambanaṃ rūpadhātur yāvan manovijñānadhātor dharmadhātur ālambanam iti. tad idaṃ vicāryate. kiṃ yathā cakṣurvijñānadhātor yāvanti rūpāṇi ālambanaṃ. sa rūpadhātuḥ. evaṃ yāvat kāyavijñānadhātor yāvanti spraṣṭavyāny ālambnaṃ. sa spraṣṭavyadhātuḥ. evaṃ manovijñānadhator yāvanto dharmā ālambanaṃ. sa dharmadhātur iti. atra sthavira āha. sarvadharmasvabhāvo dharmadhātur aṣṭādaśadhātusvabhāva ity arthaḥ. katham asyādhyātmikabāhyadhātuvyavasthā sidhyati. cakṣurādayo hi dvādaśādhyātmikā iṣyante. ṣaḍ bāhyā iti. [Tib. 36a] yadi hi te 'pi dharmadhātāv antarbhāvyeran sāṃkaryaṃ prāpnoti. sthavira āha. pāryāyikam eṣām ādhyātmikabāhyatvaṃ. vijñānānām āśrayās te cakṣurādaya ity ādhyātmikāḥ. manovijñānaviṣayatvāt tu bāhyā iti. tad evaṃ necchanti vaibhāṣikāḥ. sūtravirodhāt. evaṃ hi sūtra uktaṃ. dharmā bhikṣo bāhyam āyatanam ekādaśabhir āyatanair asaṃgṛhītam anidarśanam apratigham iti. tasmāt saptadravyako dharmadhātur eṣṭavyaḥ. avijñaptivedanāsaṃjñāsaṃskāraskandhākāśapratisaṃkhyānirodhapratiṣaṃkhyānirodhasvabhāvatvāt. aparipūrṇas tarhi manovijñānadhātor ālambananirdeśaḥ. na ca cakṣurvijñānādīnām aparipūrṇa alambananirdeśa iṣyate. asty etad evaṃ. kiṃ tu cakṣurādīnāṃ ṣaṇṇām āśrayatvena nirdeśāc cakṣurvijñānādīnāṃ cāśritatvena rūpādīnāṃ ca paṃcānāṃ paṃcavijñānakāyālambananirdeśān (Abhidh-k-vy 41) na teśāṃ manovijñānaviṣayatve 'pi dharmadhātau prakṣepa iti varṇayanti.

(I.18) samāsatas tu jñātavyaḥ sarvasaṃgraha

iti. āyatanādibhir api sarvasaṃgrahaḥ. na tu samāsataḥ. kiṃ tarhi. vistarataḥ. ayaṃ tu deśanātrayān niṣkṛṣya samāsata uktaḥ. rūpaskandhena rūpaskandhaḥ saṃgṛhīto daśa cendriyārthasvabhāvāny āyatanāni dhātavaś ca. dharmāyatanadhātvekadeśaś cāvijñaptiḥ. [Tib. 36b] manaāyatanena vijñānaskandhaḥ. tad eva ca manaāyatanaṃ saptacittadhātavaś ca saṃgṛhītāḥ. dharmadhātunā vedanāsaṃjñāsaṃskāraskandhāḥ saṃgṛhītāḥ dharmāyatanaṃ dharmadhātuś ca. avijñaptir iha dviḥ saṃgṛhītā. tadyathā cakṣurindriyam iti. cakṣurindriyaṃ vedanādiskandhaśrotrādyāyatanadhātunirodhasatyamārgasatyasvabhāvena viyuktaṃ. ata etad uktaṃ. cakṣurindriyaṃ rūpaskandhena cakṣurāyatanadhātubhyāṃ duḥkhasamudayasatyābhyāṃ ca saṃgṛhītaṃ tatsvabhāvatvāt. nānyaiḥ skandhādibhis tadbhāvaviyuktatvād iti. mahatātrālpakaṃ saṃgṛhītaṃ. na tu mahad alpakena. katham iti. rūpaskandho mahān sarvarūpasaṃgrāhakatvāt. cakṣurindriyam alpakaṃ rūpaskandhaikadeśatvāt. rūpaskandhena cakṣurindriyaṃ saṃgṛhītaṃ. na tu cakṣurindriyeṇa rūpaskandhaḥ. cakṣurindriyavyatiriktarūpaskandhasadbhāvāt. tadyathā hastipadena pakṣipadaṃ saṃgṛhītaṃ. na tu pakṣipadena hastipadaṃ saṃgṛhītaṃ. tadvat. samena tu samam anyonyaṃ saṃgṛhītaṃ. tadyathā cakṣurindriyaṃ cakṣurāyatanena. cakṣurāyatanam api cakṣurindriyeṇety ayam abhidharmanayo veditavyaḥ. yathā saṃgrahavastubhiḥ parṣadām iti. catvāri saṃgrahavastūni. dānaṃ priyavāditā arthacaryā samānārthatā ca. catasraḥ parṣadab bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikāḥ. [tip. 37a] tais tāsāṃ saṃgrahaḥ. sa tu kādācitkaḥ. kadācidbhavaḥ kādācitkaḥ. kadācid āsāṃ dīyate priyaṃ cocyate. na ce saṃgraha iti. sāṃketikaḥ sāṃvyavahārikaḥ. svabhāvasaṃgrahas tu pāramārthika ity uktaṃ.

(I.19ab) jātigocaravijñānasāmānyād ekadhātutā
dvitve 'pi cakṣurādīnām


ity arthād etad uktaṃ bhavati. jātyādibhedād yathāsaṃbhavaṃ dhātubhedavyavasthānaṃ. na tv adhiṣṭhānabhedād iti. tatra cakṣurdhātvādīnām anyonyaṃ jātigocaravijñānabhedo bhavati. rūpadhātvādīnāṃ jātivijñānabhedaḥ. vijñānadhātūnāṃ jātigocarabhedaḥ. manovijñānasyāpi hi dharmadhātur asādhāraṇo gocaraḥ. evaṃ śrotraghrāṇayor api yojyam iti. jātisāmānyam ubhayoḥ śrotrasvabhāvatvāt. gocarasāmānyam ubhayoḥ śabdaviṣayatvāt. (Abhidh-k-vy 42) vijñānasāmānyam ubhayor ekaśrotravijñānāśrayatvāt. tasmād eka eva śrotradhātuḥ. evaṃ ghrāṇasyāpi yojyaṃ.

(I.19cd) kāryāntarābhāvāt tarhi dvayānutpattiprasaṃgaḥ syād ity ata āha.

śobhārthaṃ tu dvayodbhava

iti. ekacakṣuḥśrotrādhiṣṭhānaikanāsikābilasaṃbhavān mahad vairūpyaṃ syād ity ekasya cakṣuḥśrotrādhiṣṭhānasya ekasya ca nāsikābilasya saṃbhavān mahad vairūpyaṃ syāt. nanu coṣṭramārjārolūkaprabhṛtīnāṃ cakṣurādidvayodbhave 'pi na bhavaty āśrayaśobhā. jātyantarāpekṣayā [Tib. 37b] na teṣām āśrayaśobhā. svajātyapeksayā tu yasya cakṣurādidvayam asti. tasya tasyāṃ svajātāv āśrayaśobhā. yasya nāsti. tasya vairūpyam iti. adūṣyam etat. ācāryasaṃghabhadras tv asya sūtrasyārthaṃ vivavre. śobhārtham ity ādhipatyārtham ity arthaḥ. ādhipatyasaṃpanno hi loke śobhatīty apadiśyate. yeṣāṃ cendriyāṇāṃ amūny adhiṣṭhānāni. teṣāṃ pariśuddhadarśanaśravaṇaghrāṇāyādhipatyaṃ syāt. na hi yathā dvābhyāṃ cakṣurbhyāṃ pariśuddhaṃ darśanaṃ bhavati tathaikena. evam itarayor api. evaṃ caiṣām indriyatvaṃ hīyeta. tadartham etad uktaṃ syād iti. sphuṭopalabdhyartham ity arthaḥ. ihāpi śakyam evaṃ vaktum. ekam eva parisphuṭopalabdhyāśrayabhūtaṃ vistīrṇaṃ karmaṇotpādyatāṃ. kim āśrayavicchedeneti. vibhāṣāyāṃ tu likhitam etat pakṣadvayaṃ. śobhārthaṃ dvayodbhava ity eko vyaktyartham ity apara iti. alaṃ prasaṃgena. nanu ca karmavaśāt indriyadvayotpattiḥ. kim anyad evocyate śobhārthaṃ vyaktyarthaṃ ceti. karmavaśād evātrendriyadvayodbhava uktaḥ. katham iti. evaṃ vibhaktāvayavāśrayeṇānādikālābhyastaḥ śobhābhimānaḥ sattvānāṃ pravartate. atas tadabhilāṣapūrvakeṇa sphuṭopalabdhyabhilāṣapūrvakeṇa ca karmaṇā tad indriyadvayam [Tib. 38a] abhinirvartamānaṃ śobhārthaṃ vyaktyarthaṃ codbhavatīty ucyate.

(I.20ab) rāśyāyadvāragotrārthāḥ skandhāyatanadhātava

iti. yathākramaṃ rāśiḥ āyadvāraṃ gotraṃ cārtha eṣāṃ. ta ime rāśyāyadvāragotrārthāḥ. ke. skandhāyatanadhātuśabdāḥ. atha vā rāśyāyadvāragotraśabdānām arthāḥ. ke. skandhāyatanadhātavaḥ. sūtre vacanāt. sūtre rāśyarthaḥ skandhārtha iti. rāśer yo 'rthaḥ. sa skandhasyārthaḥ. taṃ sūtreṇa darśayati. yat kiṃcid rūpam atītānāgatapratyutpannam iti vistaraḥ. aikadhyam iti. ekadhaivaikadhyaṃ. anityatāniruddham iti. anityatayā saṃskṛtalakṣaṇena (Abhidh-k-vy 43) niruddham ity arthaḥ. anityatāgrahaṇaṃ anyanirodhanirāsārthaṃ. paṃcavidho hi nirodhaṃ. lakṣaṇanirodhaḥ samāpattinirodha upapattinirodhaḥ pratisaṃkhyānirodho 'pratisaṃkhyānirodhaś ca. tad yady atītaṃ rūpaṃ niruddham ity eva brūyāt. aviśeṣitatvāt samāpattinirodhādīnām api prasaṃgaḥ syāt. na ca tair atītārthateṣyate. samāpattinirodho hy anāgatānām eva cittacaittānām. upapattinirodho 'py eṣām eva. pratisaṃkhyānirodhaḥ sāsravāṇām eva. apratisaṃkhyānirodho 'py anutpattidharmāṇām evānāgatānāṃ. tasmāl [Tib. 38b] lakṣaṇanirodhagrahaṇārtham idam anityatāgrahaṇaṃ. anāgatam anutpannam iti. pratyutpannatām asaṃprāptaṃ. pratyutpannam utpannāniruddham iti. utpannagrahaṇam anāgataviśeṣaṇārthaṃ. aniruddhagrahaṇam atītaviśeṣaṇārthaṃ. anāgataṃ yady apy aniruddhaṃ na tūtpannam. atītam api yady apy utpannaṃ na tv aniruddham iti. ādhyātmikaṃ svāsāṃtānikam iti. cakṣurādikaṃ rūpādikaṃ ca. bāhyam anyad iti. tad eva pārasāṃtānikam asattvasaṃkhyātaṃ ca. āyatanato veti. ādhyātmikaṃ cakṣurādipaṃcakaṃ svaparasaṃtatipatitaṃ.

dvādaśādhyātmikā

iti vacanāt. bāhyam anyad rūpādikaṃ viṣayapaṃcakaṃ svaparasaṃtatipatitam. asattvasaṃkhyātaṃ cāvijñaptiś ca. bāhyāyatanasvabhāvam iti kṛtvā. audārikaṃ sapratigham iti. paramāṇusaṃcayasvabhāvaṃ. sūkṣmam apratighaṃ. avijñaptirūpaṃ. āpekṣikaṃ veti. apekṣayā vā audārikaṃ sūkṣmaṃ ca bhavati. tadyathā likṣām apekṣya audārikī yūkā. yūkām apekṣya sukṣmā likṣeti. tad evaṃ sati sapratigham eva audārikaṃ ca sūkṣmaṃ bhavati. apratighaṃ tu sūkṣmam evāsaṃcitatvāt. āpekṣikatvād asiddham iti. saiva sūkṣmā likṣā vātāyanarajo 'pekṣya audārikī. saiva ca audārikī yūkām apekṣya sūkṣmeti avyavasthitam audārikasūkṣmatvaṃ pārāpāravat. kathaṃ hi nāma. audārikaṃ sūkṣmaṃ bhavati sūkṣmaṃ ca audārikam iti. na. apekṣābhedād [Tib. 39a] iti. apekṣayā bhedo 'pekṣābhedaḥ. tasmān nāsiddhaṃ. yad evāpekṣya audārikaṃ na jātu tad apekṣya sūkṣmaṃ. na kadācit tad evāpekṣyam ity arthaḥ. pitṛputravad iti. tadyathā evadattasya putro yajñadattaḥ. yajñadattasya putro viṣṇumitraḥ. sa yajñadatto viṣṇumitram apekṣya pitā. evadattam apekṣya putraḥ. na cāpekṣikatvād asya pitṛputrabhāvo na sidhyati. apekṣābhedāt. na hi sa yajñadattas tam eva viṣṇumitram apekṣya putraḥ. nāpi tam eva devadattam apekṣya (Abhidh-k-vy 44) piteti. tadvat. hīnaṃ kliṣṭaṃ sadbhis tyaktam iti kṛtvā. praṇītam akliṣṭaṃ kleśadūṣitatvāt. dūram atītānāgataṃ saṃtānapracyutatvāt tadasaṃprāptatvāc ca. antikaṃ pratyutpannaṃ saṃtānasaṃnihitatvāt. evaṃ yāvad vijñānam iti. yā kācid vedanā atītānāgatapratyutpannā ādhyātmikī vā bāhyā vā audārikā vā sūkṣmā yā vā dūre yā vā antike tāṃ sarvām aikadhyam abhisaṃkṣipya vedanāskandha iti saṃkhyāṃ gacchati. evaṃ yāvad vijñānaṃ vaktavyaṃ. yāvat sarvam aikadhyam abhisaṃkṣipya vijñānaskandha iti saṃkhyāṃ gacchatīti. atītāditvam eṣāṃ vedanādīnāṃ yathā rūpasya. ayaṃ tu viśeṣo vedanādīnāṃ. audārikaṃ paṃcendriyāśrayaṃ vedanādicatuṣkaṃ. amūrtatvāt avagatam audārikatvaṃ [Tib. 39b] nāsti. sūkṣaṃ mānasam āśrayasyāpy amūrtatvāt. bhūmito veti. audārikaṃ sūkṣmaṃ ca vedanādikaṃ. audārikī kāmāvacarī vedanā. sūkṣmā prathamadhyānabhūmikā. audārikī prathamadhyānabhūmikā. sūkṣmā dvitīyadhyānabhūmikā. evaṃ yāvad audārikī ākiṃcanyāyatanabhūmikā. sūkṣmā bhavāgrabhūmiketi. yathā vedanā. evaṃ yāvad vijñānaṃ vaktavyaṃ. bhadanta iti sthaviraḥ. kaścit sautrāntikas tannāmā vā. bhagavadviśeṣas tv āha. sthaviraharmatāto 'sāv iti. atra vayaṃ brūmaḥ. yadi harmatrāto 'tītānāgatāstitvavādī. sa iti na sautrāntiko na ārṣṭāntika ity arthaḥ. tathā hi vakṣyati. bhāvānyatviko bhadantaharmatrātaḥ. sa kilāha. dharmasyādhvasu pravartamānasya bhāvānyathātvaṃ bhavati na dravyasyānyathātvam iti. sautrāntikadarśanāvalaṃbī cāyaṃ bhadanto vibhāṣāyāṃ likhitaḥ. bhadanta āhetyevamādi. bhadantaharmatrāto 'pi svanāmnaiva vibhāṣāyāṃ likhitaḥ. bhadantaharmatrāta āhetyevamadi. tena lakṣyate bhadantaharmatrātād anyo 'yaṃ sautrāntikaḥ kaścit sthaviro bhikṣur iti. paṃcendriyagrāhyam iti rūpādipaṃcakaṃ. sūkṣmam anyac cakṣurādipaṃcakaṃ. avijñaptiś ca. manāpam iti. mana āpnotīti manaāpaṃ manojñam ity arthaḥ. punaḥsaṃdhikaraṇaṃ cātra draṣṭavyaṃ. pūrvatrāsiddham iti īṣadarthena ñaparigrahāt kiṃcit siddham ity ekasavarṇadīrghatvaṃ. dūram adṛśyadeśam iti. ādhāradeśaṃ āśrayādhāradeśaṃ [Tib. 40a] cādhikṛtya. draṣṭuṃ śakyo dṛśyaḥ. dṛśyo deśo 'syeti dṛśyadeśaṃ dṛśyādhāradeśaṃ. dṛśyāśrayādhāradeśaṃ vā. tadyathā kuṇḍe badaraṃ. cakṣurādi vā. tad antikaṃ. adṛśyadeśaṃ tu tadviparītaṃ dūraṃ. dūram adṛśyam iti noktaṃ. āsannam api hi kiṃcid atisūkṣmatvān na dṛśyate. na ca tad dūram iṣyate. dṛśyadeśatvāt. kimarthaṃ punar evaṃ bhadantena vyākhyāyate. atītādīnāṃ svaśabdenābhihitatvāt. anyathā hi punaruktadoṣaḥ syāt. dūrāntikatvaṃ tu teṣām āśrayavaśād (Abhidh-k-vy 45) iti. teṣāṃ vedanādīnām amūrtatvenādeśasthatvāt tasmād evaṃ vaktavyaṃ. dūre adṛśyamānāśrayā vedanādayaḥ. antike dṛśyamānāśrayā iti. audārikasūkṣmatvaṃ pūrvavad iti. audārikaṃ paṃcendriyāśrayaṃ. sūkṣmaṃ mānasam iti.

cittacaittānām āyam utpattiṃ tanvantīty āyatanāni. dvayaṃ pratītya vijñānasyotpattir iti sarveṣām āyatanatvasiddhiḥ.

ekasminn āśraye saṃtāne veti. āśraye samudāyalakṣaṇe śarīre. saṃtāne vā cittādīnāṃ pravāhalakṣaṇe. svasyā jāteḥ. kiṃ. ākarā iti prakṛtaṃ. sabhāgahetutvāt. pūrvotpannaṃ cakṣuḥ paścimasya sabhāgabetur ity ākaro dhātuḥ. yato hi suvarṇādyutpattiḥ. te teṣām ākarāḥ. asaṃskṛtaṃ na dhātuḥ syāt. na hy asaṃskṛtam asaṃskṛtasyānyasya vā sabhāgahetuḥ. [Tib. 40b] cittacaittānāṃ tarhīti. kiṃ. ākarā iti prakṛtaṃ. dvayaṃ pratītya vijñānasyotpattir iti sarvadhātavo vijñānasya sasaṃprayogasya pratyayo 'vaśyam ālambanam adhipatiś cety ākarāḥ.

rāśipudgalavad iti. prajñaptisantaḥ skandhāḥ. rāśiśabdavācyatvāt. dhānyarāśivat. pudgalavad vā. sa hi prajñaptisan pudgalaḥ rūpādiprajñaptikāraṇanirapekṣāgṛhyamāṇasvabhāvatvāt dhānyarāśivat. kāryabhārodvahanārtha iti. kāryam eva bhāraḥ. kāryabhāraḥ. tad uhyate teneti udvahanaṃ. kāryabhārasyodvahanaṃ kāryabhārodvaḥanaṃ. śarīrapradeśaḥ sa loke skandha ity ucyate. anenāpi kāryabhāra uhyate nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanam ityādivacanāt. tasmāt skandha iva skandha ity aupacārikaśabdaḥ. pracchedārtho vā. avadhyartho vety arthaḥ. rūpapracchedo yāvad vijñānapraccheda iti. tad etad utsūtram iti. tad etad ubhayaṃ kāryabhārodvahanārthaḥ pracchedārthaś ceti. utkrāntaṃ sūtrād utsūtraṃ. sūtraṃ hīti vistareṇa tat pratipādayati. pratyekam iti vistaraḥ. katham ity āha. sarvam etad atītādirūpam ekaśaḥ ekaikaṃ rūpaskandha iti. samudāyena samudāyidravyam uktaṃ. teṣāṃ hy atītādīnāṃ rūpāṇāṃ sa rāśir ity abhiprāyaḥ. sūtre 'py evam evoktaṃ. pṛthivīdhātuḥ [Tib. 41a] katamaḥ. keśā romāṇīti vistaraḥ. ekaikaṃ keśādidravyaṃ pṛthivīdhātur iti vijñāyate. ayaṃ ca parihāraḥ kāryabhārodvahanārthapracchedārthapakṣayor spi śakyate vaktuṃ. na śakyaṃ evam iti vistaraḥ. aikadhyam adhisaṃkṣipyeti vacanātirekāt. ekaikaṃ rūpaskandha iti na śakyate vijñātuṃ. yadi hy evam artho 'bhaviṣyat. tat sarvaṃ rūpaskandha ity evāvakṣyat. nārtham aikadhyam abhisaṃkṣipyeti vacanena. tasmād rāśivad eva skandhāḥ prajñaptisanta iti sthāpanāpakṣa ācāryasya. dravyasadrūpapratipattis tu skandhanirdeśe tatsamudāyitvād ity avagantavyaṃ. rūpīṇy apīti vistaraḥ. rūpigrahaṇam arūpiviśeṣaṇārthaṃ. arūpi hi manaāyatanaṃ asaṃhatam api kāraṇabhāvaṃ bibharti. rūpīṇy api (Abhidh-k-vy 46) cakṣurādīni āyatanāni samuditāny eva cittacaittāyadvāratāṃ gacchanti nāsamuditānīti. samudāyalakṣaṇatvāt skandhavat prajñāptisanti syuḥ. saṃcitāśrayālambanā hi paṃcavijñānakāyā iti. na. ekaśaḥ samagrāṇāṃ kāraṇabhāvād iti. naitad evaṃ. kasmāt. ekaśaḥ pratyekaṃ samagrāṇāṃ samuditānāṃ kāraṇatvāt. yasmād bahūnām eṣām cakurādiparamāṇūnāṃ parasparam apekṣyamāṇānām ekaikaśaḥ kāraṇabhāvaḥ. na tv asaṃhatānāṃ. tadyathā dārvākarṣaṇe bahūnām ākraṣṭṝṇāṃ [Tib. 41b] pratyekam asāmarthyaṃ. samuditānāṃ tu parasparam apekṣyamāṇānāṃ sāmarthyaṃ. yathā vā keśāḥ pṛthakpṛthag avasthitā na samarthās taimirikacakṣurvijñānakaraṇe. samuditās tv asaṃyuktā api samarthāḥ. tadvac cakṣurādīndriyaparamāṇavo rūpādiviṣayaparamāṇavaś ca cakṣurādivijñānotpādane pratyekam asamarthāḥ. samuditās tu samarthāḥ. śaktiṛ hi bhāvānāṃ tādṛśy avagantavyā. viṣayasahakāritvād veti. yadi bahūnām āyadvārabhāva iti samudāyāyatanatvaṃ syān na dravyāyatanatvaṃ. indriyaviṣayaparamāṇūnāṃ samuditānām āyadvārabhāva iti tat samudāyāyatanatvaṃ syāt. na pṛthagāyatanatvaṃ syāt. iṣyate ca pṛthagāyatanatvaṃ dvādaśāyatanānīti sūtrāt. sādhanaṃ cātropatiṣṭhate. ye sahakāriṇaḥ. na taiḥ saha samudāyātmakāyatanabhūtāś cakṣurāyatanasamudāyadravyaparamāṇavaḥ. cakṣurvijñānakāraṇatvāt. cakṣurāyatanarūpāyatanasamudāyadravyaparamāṇuvat. yathā cakṣurāyatanasamudāyadravyaparamāṇavaḥ. evaṃ yāvat kāyāyatanasamudāyadravyaparamāṇavo yojyāḥ. vibhāṣāyāṃ tūcyata iti. anenāpi prajñaptisantaḥ skandhā iti vyācaṣṭe. ayaṃ tu viśeṣaḥ. adravyasanto 'pi te tatropacāreṇa pradarśyanta iti. viśeṣārthas tuśabdaḥ. skandhaprajñaptim apekṣate iti. skandha iti prajñaptim apekṣate. rāśir iti prajñaptim [Tib. 42a] apekṣata ity arthaḥ. paramāṇur ekasya dhātor iti. daśānāṃ cakṣurādīnāṃ rūpiṇāṃ dhātūnāṃ anyatamasya pradeśaḥ. evam āyatanānām eṣām evānyatamasya rūpaskandhasya ca pradeśaḥ. kasamāt. na hi prajñaptāv apekṣitāyāṃ pradeśini pravṛttaḥ śabdaḥ pradeśe vyavasthāpyate. atha nāpekṣate. kiṃ. skandhaprajñaptim ity adhikṛtaṃ. sa āha. paramāṇur eko dhātur iti vistaraḥ. sa ekaikas teṣām āyatanadhātūnāṃ yo 'nyatama ukto rūpaskandhaś ca. bhavati hi pradeśe 'pi pradeśivad upacāra iti. pradeśe 'pi paramāṇau anyatamarūpāyatanadhātuvad rūpaskandhavac copacāraḥ. tatra tasyeveti vatiḥ. yathā paṭaikadeśe dagdhe paṭo dagdha iti. yathā paṭaśabdaḥ samudāye pravṛttaḥ. pradeśe 'py upacaryate paṭaikadeśe. tadvat skandhaśabdo (Abhidh-k-vy 47) 'tītādirūpasamudāye pravṛttaḥ. pradeśe 'pi paramāṇāv upacaryata iti. skandhā eva prajñaptisanto nāyatanadhātava iti. rūpādīnāṃ skandhā iti kṛtvā. yadā tu rūpāṇy eva skandhā iti samāsaḥ. tadā dravyasantaḥ skandhā ity abhiprāyaḥ.

idam iha vicāryate. kim atra kāraṇaṃ yad indriyaparamāṇūnāṃ viṣayaparamāṇūnāṃ ca vijñānotpattaye tulye 'py anyonyasāpekṣatve na dvayānām eṣāṃ kevalendriyaparamāṇuvad ekāyatanatvaṃ vyavasthāpyate. yasmāc [Tib. 42b] cakṣurindriyādiparamāṇavaḥ sarve svavijñānotpattau sādhāraṇāni kāraṇāni bhavanti. na tu tathā viṣayaparamāṇavaḥ. tathā hi cakṣurindriyaparamāṇavo nīlaviṣayavijñānotpattāv api kāraṇaṃ bhavanti. pītādivijñānotpattāv api. nīlaviṣayaparamāṇavas tu svavijñānotpattāv eva kāraṇaṃ bhavanti. na pītādivijñānotpattau. ity ataś cakṣurindriyaparamāṇubhis tadviṣayaparamāṇūnām atulyavartitvāt. pṛthaksthānāvasthitatvāt. na cakṣūrūpaparamaṇūnām ekāyatanatvavyavasthānatvaṃ yujyate. evaṃ yāvat kāyendriyaspraṣṭavyaparamāṇūnāṃ ekāyatanatvavyavasthānaṃ na yujyata iti vaktavyaṃ.

(I.20cd) mohendriyarucitraidhād

iti. saṃmohaprajñādhimokṣatraidhād ity arthaḥ. trayaḥ prakārās traidham iti. tridhaiva traidham iti svarthe 'ṇpratyaya ity eke. tridhābhāvas traidham iti bhāve 'ṇpratyaya ity apare. mohendriyarucīnāṃ traidhaṃ. tasmād iti. piṇḍātmagrahaṇata iti. kecic caittān piṇḍato gṛhītvā tān evātmato gṛhṇanti. piṇḍagrāhe saty ātmagrāhapravṛtteḥ. teṣāṃ skandhadeśanā. tasyāṃ hi vedanāsaṃjñāsaṃskārabhedena tridhā caittā deśitāḥ. nāyam ekaḥ pinḍaś caittaviśeṣā ihety ātmagrāhaḥ pratipakṣito bhavati. atha vā piṇḍarūpo 'yam ātmabhāvaḥ. sa cātmā vedayitā saṃjñātā cetayiteti kecit saṃmūḍhāḥ. teṣāṃ skandhadeśanā. nāyam ātmarūpaḥ piṇḍaś caittā iheme vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ [Tib. 43a] pravartante ity ātmagrāhaḥ pratipakṣito bhavati. kecid rūpa eveti. piṇḍātmagrahaṇataḥ saṃmūḍhā ity adhikṛtaṃ. teṣām āyatanadeśanā. tasyāṃ hi rūpaṃ cakṣurādibhedena bahudhā vibhaktaṃ. caittās tv aikadhyam eva dharmāyatanatvena cittaṃ ca manaāyatanatveneti. kecid rūpacittayor iti. saṃmūḍhāḥ piṇḍātmagrahaṇata ity adhikṛtam eva. teṣāṃ dhātudeśanā. tasyāṃ hi rūpaṃ cakṣurādibhedena bahudhā vibhaktaṃ. cittaṃ cakṣurvijñānādidhātubhedena. na tu caittā dharmadhātutvenaiva deśitatvād iti. tayā rūpacittapiṇḍagrāhasaṃmohaḥ pratipakṣito bhavati.

indriyāṇy apīti vistaraḥ. trividhaḥ pudgalaḥ tīkṣṇamadhyamṛdvindriyatvāt. atha vā trividhaḥ pudgalaḥ udghaṭitajño vipaṃcitajñaḥ padaparama iti. (Abhidh-k-vy 48) tatra tīkṣṇendriyāṇāṃ skandhadeśanā. te hi tīkṣṇendriyatvāt skandhabhedenaiva āyatanadhātubhedaṃ pratipattuṃ śaknuvanti. yathoktaṃ yad bhikṣo na tvaṃ sa te dharmaḥ prahātavya iti. ājñātaṃ bhagavann ity āha. yathā katham asya bhikṣo saṃkṣiptenoktasyārtham ājānāsi. rūpaṃ bhadanta nāhaṃ. sa me dharmaḥ prahātavya iti vistaraḥ. madhyendriyāṇām āyatanadeśanā. te hi madhyendriyatvān [Tib. 43b] madhyenaiva nātivistīrṇenāyatanaprabhedena dhātuprabhedaṃ pratipattuṃ śaknuvanti. na tu saṃkṣiptena skandhaprabhedena. mṛdvindriyāṇāṃ dhātudeśanā. te hi mṛdvindriyatvāt nāvibhaktaṃ svabuddhisāmarthyena pratipattuṃ śaknuvanti.

rucir api trividheti. pūrvābhyāsayogād ruces traividhyaṃ. atha vā śamathacaritānāṃ saṃkṣiptā ruciḥ. śamathavipaśyanācaritānāṃ madhyā ruciḥ. vipaśyanācaritānāṃ vistīrṇā rucir iti.

(I.21) kiṃ punaḥ kāraṇam iti vistaraḥ. nanu ca kāraṇam uktaṃ piṇḍātmagrahaṇataś caittasaṃmūḍhānāṃ skandhadeśaneti. satyam uktaṃ. caittās teṣāṃ vibhaktā iti. vedanāsaṃjñe eva tu saṃskāraskandhāt pṛthak skandhīkṛtaḥ. na punar anya iti kim atra kāraṇaṃ. kāmādhyavasānam iti vistaraḥ. kāmeṣu ca dṛṣṭiṣu cābhiṣvaṃgaḥ. tayor vivādamūlayor adhyavasānayor vedanāsaṃjñe yathākramaṃ pradhānahetur iti. pradhānagrahaṇād avidyādayo 'pradhānahetava ity arthata uktaṃ bhavati. vedanāsvādavaśād dhi kāmān abhiṣvajante gṛhiṇaḥ. viparītasaṃjñāvaśāc ca dṛṣṭīḥ. kim. abhiṣvajanta ity adhikṛtaṃ. adharme dharmasaṃjñino dharme cādharmasaṃjñino 'nātmādiṣu cātmasaṃjñinas tās tādṛśīḥ śīlavrataparāmarśādīr abhiṣvajante. ke te. prāyeṇa pravrajitāḥ. vedanāgṛddho hīti [Tib. 44a] vistaraḥ. vedanāsaktaś caturbhir viparyāsair viparyastaḥ saṃsāre janmaparaṃparāṃ karoti kramakāraṇād iti. catvāri kāraṇāni skandhānukrame vakṣyaṃte.

yathaudārikasaṃkleśabhājanādyarthadhātuta

iti. rūpaṃ hi sapratighatvāt sarvaudārikaṃ. arūpiṇāṃ vedanā pracāraudārikatayā. tathā hi vyapadiśanti. haste me vedanā pāde me vedaneti. dvābhyām audārikatarā saṃjñā. vijñānāt saṃskārā ity ato yathaudārikaṃ tat pūrvam uktam ity prathamaṃ kāraṇaṃ. atha vānādimati saṃsāre strīpuruṣā anyonyaṃ rūpābhirāmāḥ. te ca vedanāsvādagardhāt. tadgardhaḥ saṃjñāviparyāsāt. tadviparyāsaḥ kleśaiḥ. cittaṃ ca tatsaṃkliṣṭam iti yathāsaṃkleśaṃ krama iti dvitīyaṃ. bhājanādyarthena vā bhājanabhojanavyaṃjanapaktṛbhoktṛbhūtā hi (Abhidh-k-vy 49) rūpādayaḥ skandhā iti tṛtīyaṃ. dhātuto vā kāmarūpaprabhāvito hi kāmadhātuḥ. vedanāprabhāvitāni dhyānāni. saṃjñāprabhāvitās traya ārūpyāḥ. saṃskāramātraprabhāvitaṃ bhavāgram. etā vijñānasthitayas tāsu ca pratiṣṭhitaṃ vijñānam iti kṣetrabījasaṃdarśānārthaḥ skandhānukrama iti caturthaṃ kāraṇam. atha eva ca kramakāraṇāt vedanāsaṃjñe [Tib. 44b] pṛthak skandhīkṛte. yata ete audārikatare saṃkleśānukramahetū bhojanavyaṃjanabhūte tatprabhāvitaṃ ca dhātudvayam iti.

(I.22ab) na tāvad eṣv evāntarnetuṃ śakyate arthāyogād iti. rūpaṇāder arthasyāyogād asaṃbhavāt. rūpasvabhāvaṃ yāvad vijñānasvabhāvam iti vā na śakyam eṣv eva paṃcaskandheṣv antarnetum. atatsvābhāvyāt. na cāpi ṣaṣṭhaḥ skandho vaktuṃ śakyate. kutaḥ. arthāyogāt. atītādyarthayogād ity arthaḥ. nanu ca bahutvād asaṃskṛtānāṃ asaṃskṛtaskandho 'nyo yokṣyate. kim atītādyartheneti. etac cāyuktam asaṃskṛtānāṃ deśasaṃnikarṣābhāvenābhisaṃkṣepāyogāt. saṃkleśavastujñāpanārtham iti vistaraḥ. na saṃkleśavastv anāsravatvāt. na vyavadānavastv asaṃskṛtatvāt. vyavadānahetur hi vyavadānavastv ity abhiprāyaḥ. atha vā rūpaskandha ity ukte yāvad vijñānaskandha ity ukte saṃkleśavastu vyavadānavastu ca rūpaskandho yāvad vijñānaskandha iti vijñāyate. na tv asaṃskṛtaskandha ity ukte saṃkleśavyavadānavastu vijñāyata iti na saṃbhavati asaṃskṛtaskandha iti. teṣāṃ dhātvāyataneṣv apy eṣa prasaṃga iti. teṣām evaṃvādināṃ yathā ghaṭoparamo na ghaṭaḥ. evaṃ dhātūparamo na dhātuḥ. āyatanoparamo nāyatanam iti dharmadhātvāyatanayor apy asaṃskṛtaṃ na vyavasthāpitaṃ syāt. sarvadharmasaṃgrahaś ca dhātvāyataneṣv abhipreta ity ayuktam etat.

(I.22cd) uktaḥ skandhānām [Tib. 45a] anyaḥ prakāraḥ.
kramaḥ punar


ity anyaprakāravacanāpekṣāḥ punaḥśabdopanyāsa iti darśayati. sarvaudārikam iti. sarvebhyo vedanādibhya audārikaṃ rūpaṃ. sanidarśanasapratighatvādiyogāt. arūpiṇāṃ vedanādīnāṃ. nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. vedanā audārikī pracāraudārikatayā samudācāraudārikatayety arthaḥ. dvābhyāṃ saṃskāravijñānābhyāṃ. audārikī saṃjñā. nimittaparicchedena sujñātatvāt. vijñānāt saṃskāra audārikaḥ sukhī syāṃ na duḥkhī syām ity abhisaṃskāralakṣaṇatvāt. vijñānaṃ tu sarvasūkṣmam upalabdhimātralakṣaṇatvāt. yathaudārikaṃ ca vineyānām arthapratipādanaṃ nyāyyam iti evaṃ skandhānukramaḥ. te ca vedanāsvādagardhāt. te ca strīpuruṣā vedanāsvādasakter anyonyaṃ rūpābhirāmā bhavanti. tadgardha iti. vedanāgardhaḥ. saṃjñāviparyāsād iti. nityādikān nimittodgrahaṇāt. (Abhidh-k-vy 50) sukhāpi hi vedanā saṃskāravipariṇāmaduḥkhatayā duḥkhā. bhājanabhojanam iti vistaraḥ. rūpaṃ bhājanabhūtaṃ vedanāśrayatvāt. vedanā bhojanabhūtā āsvādyatvāt. saṃjñā vyaṃjanabhūtā vedanāṃ tannimittodgrahaṇena vyaṃjayatīti kṛtvā. saṃjñāvaśena vā vedanā rocata iti kṛtvā vyaṃjanabhūtā samjñā. cetanā paktṛbhūtā vipākavedanām abhisaṃskṛtya upanayanāt. [Tib. 45b] vijñānaṃ bhoktṛbhūtaṃ tadanugrahād iti. bhājanādyarthena vānukramaḥ. dhātuto veti vistaraḥ. kāmaguṇā eva rūpāṇi. taiḥ prabhāvitaḥ prakarṣitaḥ kāmadhātuḥ. vedanāprabhāvitāni dhyānāni. saumanasyasukhendriyaprabhāvitaṃ prathamaṃ dhyānaṃ. saumanasyendriyaprabhāvitaṃ dvitīyaṃ. sukhendriyaprabhāvitaṃ tṛtīyaṃ. upekṣendriyapariśuddhiprabhāvitaṃ caturthaṃ dhyānaṃ. saṃjñāprabhāvitās traya ārūpyāḥ. ākāśasaṃjñāprabhāvitam ākāśānaṃtyāyatanaṃ. vijñānasaṃjñāprabhāvitaṃ vijñānānaṃtyāyatanaṃ. ākiṃcanyasaṃjñāprabhāvitaṃ ākiṃcanyāyatanaṃ. saṃskāramātraprabhāvitaṃ bhavāgraṃ. tatra hi cetanā aśītiṃ kalpasahasrāṇy āyur ākṣipati. vijñānaṃ kasmāt sarveṣāṃ paścād uktam ity ata āha etā vijñānasthitaya iti vistaraḥ. catasro vijñānasthitayaḥ. rūpopagā vijñānasthitiḥ kāmadhātuḥ. vedanopagā catvāri dhyānāni. saṃjñopagā traya ārūpyāḥ. saṃskāropagā bhavāgraṃ. tāsu catasṛṣu vijñānasthitiṣu pratiṣṭhitaṃ vijñānaṃ tadāśritatvāt sarvapaścād uktaṃ. ity evaṃ kṣetrabījasaṃdarśanārthaḥ skandhānukrama ukto bhavati. ata eva ca paṃca skandhā nālpīyāṃso na bhūyāṃsa iti. yathaudārikādibhiḥ kāraṇair nālpīyāṃso na bhūyāṃsa ity arthaḥ.

(I.23) paṃca vartamānaviṣayatvāt pūrvaṃ uktānīti. yāni [Tib. 46a] vartamānaviṣayāni. tāni parisphuṭaviṣayāṇi. parisphuṭaviṣayāṇi ca sugamānīti pūrvam uktāni. vartamānaviṣayāṇi ca pūrvavṛttīni bhavanty evaṃ ca pūrvam uktāni. manas tv aniyataviṣayam ity ākulaviṣayitvāt asugamaṃ. paścādvṛtti ca prāyeṇa. katham ity āha. kiṃcid vartamānaviṣayaṃ kiṃcid yāvat tryadhvānadhvaviṣayam iti. yāvacchabdena kiṃcid atītaviṣayaṃ kiṃcid anāgataviṣayaṃ kiṃcit tryadhvaviṣayaṃ. sarvadharmā anātmāna iti yathā. kiṃcid anadhvaviṣayam asaṃskṛtaviṣayam ity arthaḥ. evam aniyataviṣayaṃ manaḥ. tathā ca na tat sugamam iti paścād uktaṃ. sugamaṃ hi loke pūrvam upadiśyamānaṃ dṛśyate.

bhautikārthāc catuṣṭayam

iti cakṣurādicatuṣṭayaṃ rūpādyupādāyarūpaviṣayaṃ. tasmāt. tat kāyāt pūrvam uktaṃ. kāyasya tv aniyato viṣayaḥ. kadācid bhūtāni kadācid bhautikaṃ (Abhidh-k-vy 51) yadi vyavacchedagrahaṇaṃ. kadācid ubhayaṃ yady avyavacchedagrahaṇaṃ. śeṣaṃ punar itarasmād yathāyogaṃ dūrāśutaravṛttyā pūrvam uktam iti. śeṣaṃ cakṣurādi. tad itarasmāt saṃbhavato dūrāśutaravṛttyā dūravṛttyā dūrataravṛttyā āśutaravṛttyeti vibhajya dvayaṃ dvayāt. ekaṃ caikasmāt punar ekaṃ caikasmād iti yojyam ity arthaḥ. katham ity āha. cakṣuḥśrotraṃ hi dūraviṣayaṃ tat pūrvam uktaṃ dvayāt ghrāṇajihvātaḥ. tayor api cakṣuḥśrotrayoḥ [Tib. 46b] cakṣuṣo dūratare vṛttiḥ. paśyato 'pi dūrān nadīṃ tacchabdāśravaṇāt. atas tat pūrvam uktam iti vartate. cakṣuḥ śrotrāt pūrvam uktaṃ. tayor āśutaravṛttitvād iti. tayor ghrāṇajihvayor ghrāṇaṃ pūrvam uktaṃ jihvāyāḥ. katham ity āha. aprāptasyaiva jihvāṃ bhojyasya gandhagrahaṇād iti.

idam iha vicāryate. ghrāṇajihve prāptaviṣayagrāhiṇyau. kathaṃ. bhojyastho gandhaḥ tena ghrāṇena gṛhate. na tv abhojyastho gṛhyate. vāyos tu gandhāntaram udbhavati bhojyāvayavena vā sūkṣmeṇa sahāgato gandho gṛhyate. niruchvāsasya gandhāgrahaṇāt. na tarhīdaṃ vaktavyaṃ. aprāptasyaiva jihvāṃ bhojyasya gandhagrahaṇād iti. yat tat piṇḍarūpaṃ bhojyaṃ. taj jihvām aprāptam ity abhisaṃdhāyavacaṇād adoṣaḥ. evaṃ hy āśutaravṛtti ghrāṇaṃ yad bhojyāvayavasahāgatam api gandhaṃ jighrati. jihvā tu bhojyāvayavasahāgataṃ rasaṃ nāsvādayati. piṇḍabhojyasahāgatam eva tu rasam āsvādayatīti na sāśutaravṛttir ity avagantavyaṃ.

(I.24) kathaṃ viśeṣaṇārtham iti pratipādayann āha. yathā gamyeta pratyekam iti vistaraḥ. yathā vijñāyeta ekaikaśa eṣāṃ daśānāṃ āyatanatvaṃ cakṣurādīnāṃ paṃcānāṃ viṣayitvena. rūpādīnāṃ ca paṃcānāṃ viṣayatvena vyavasthānāt. na samastānām āyatanatvaṃ rūpāyatanam ity ekam eveti. tathā ca parasparato viśeṣaṇaṃ na syāt. yadi viśeṣaṇārthaṃ nāmantarāṇy ucyante navānāṃ cakṣurāyatanasya yāvat kāyāyatanasya śabdāyatanasya yāvat spraṣṭavyāyatanasyeti. rūpāyatanasyāpi kasmān nāmantaraṃ nocyate. [Tib. 47a] ata āha. cakṣurādibhiś ca viśeṣitair yan na cakṣursaṃjñakaṃ rūpaṃ ca. tad rūpāyatanaṃ jñāsyata ity asya nāmāntaraṃ nocyate. tadyathā sarvāsu goṣv aṃkitāsu yā gaur nāṃkitā. tasyā anaṃkanam evāṃkanaṃ bhavati. tadvat. prādhānyād iti tribhiḥ kāraṇai rūpāyatanasya prādhānyaṃ. pānyādisaṃsparśair bādhanālakṣaṇād rūpaṇāt. idam ihāmutreti deśanidarśanarūpaṇāt. idam eva rūpam iti lokapratītatvāc ca. viśeṣaṇārtham evaikaṃ dharmāyatanam uktam iti. kathaṃ viśeṣaṇārthaṃ. yathā gamyeta pratyekam eṣāṃ dvādaśānām āyatanatvaṃ viṣayiviṣayatvena vyavasthānāt (Abhidh-k-vy 52) na samastānām iti. cakṣurādibhiś ca viśeṣitair yan na cakṣurādisaṃjñakaṃ dharmaś ca. tad dharmāyatanaṃ jñāsyata iti tasya nāmāntaraṃ nocyate. vedanādīnām ity ādiśabdena saṃjñāsaṃskārāvijñaptyasaṃskṛtānāṃ grahaṇaṃ. viṃśatiprakāratveneti.

rūpaṃ dvidhā viṃśatidheti

vacanāt. cakṣustrayagocaratvāc ca. māṃsacakṣur asmadādīnāṃ. divyaṃ cakṣur devānāṃ. āryaṃ prajñācakṣur āryāṇām anāsravaṃ jñānaṃ satyacatuṣṭayālambanaṃ. ato rūpam eva cakṣustrayagocaraṃ. na cakṣurādayaḥ. tasmāt. tad eva rūpāyatanam uktaṃ nānyāni.

(I.25) yeṣām vāksvabhāvaṃ buddhavacanam iti. yeṣāṃ sautrāntikānāṃ [Tib. 47b] vāgvijñaptisvabhāvaṃ. teṣāṃ tāni rūpaskandhasaṃgṛhītāni. śabdāyatanasya rūpaskandhasaṃgṛhītatvāt. yeṣāṃ nāmasvabhāvam iti. yeṣāṃ nikāyāntarīyāṇāṃ cittaviprayuktaṃ nāmāsti. teṣāṃ saṃskāraskandhena saṃgṛhītāni. saṃskāraskandhasaṃgṛhītatvān nāmnaḥ. ābhidhārmikāṇāṃ tūbhayasvabhāvaṃ buddhavacanam iṣṭaṃ. tathā hi jñānaprasthāna uktaṃ. katamad buddhavacanaṃ. tathāgatasya yā vāg vacanaṃ vyāhāro gīr niruktir vākpatho vāgghośo vākkarma vāgvijñaptiḥ. buddhavacanaṃ kuśalaṃ vaktavyaṃ. avyākṛtaṃ vaktavyaṃ. syāt kuśalaṃ. syād avyākṛtaṃ. katarat kuśalaṃ. kuśalacittasya tathāgatasya vācaṃ bhāṣamāṇasya yā vāg yāvad vāgvijñaptiḥ. katarad avyākṛtaṃ. avyākṛtacittasya tathāgatasyeti pūrvavat. punas tatraivānantaram uktaṃ buddhavacanaṃ nāma ka eṣa dharmaḥ. nāmakāyapadakāyavyaṃjanakāyānāṃ yā anupūrvaracanā anupūrvasthāpanā anupūrvasamāyoga iti. teṣām ābhidhārmikāṇāṃ rūpaskandhena saṃskāraskandhena ca tāny aśītidharmaskandhasahasrāṇi saṃgṛhītāni. sātirekāṇi me aśītidharmaskandhasahasrāṇi bhagavato 'ntikāt saṃmukham udgṛhītānīti sūtravacanaṃ. caturaśītidharmaskandhasahasrāṇīti nikāyāntare sūtrapāṭhaḥ.

(I.26) śāstrapramāṇa ity eka

iti. śāstrasya pramāṇaṃ śāstrapramāṇaṃ. śāstrapramāṇaṃ [Tib. 48a] pramāṇam asya. so 'yaṃ dharmaskandhaḥ.

śāstrapramāṇa ity eke

tāvad āhuḥ. tac ca ṣaṭsahasrāṇīti. tac ca śāstraṃ harmaskandhasaṃjñakaṃ granthaprāmāṇyena ṣaṭsahasrāṇīti. tāni tv aśītidharmaskandhasahasrāṇy antarhitāni. ekaṃ tv etad avaśiṣyata iti kathayanti.

skandhādīnāṃ kathaikaśaḥ.

(Abhidh-k-vy 53) apara āhur iti vākyādhyāhāraḥ. skandhādīnām ekaikā kathā dharmaskandhaḥ. te ca dharmaskandhā aśītisahasrasaṃkhyā vyākhyāyaṃte. pratītyasamutpādādīni ceha vyākhyāsyante. praṇidhijñānāraṇādīnām ity ādigrahaṇena saṃgrahavastukarmapathāśubhānapānasmṛtyādīni gṛhyante.

caritapratipakṣas tu dharmaskandho 'nuvarṇita

iti tuśabdaḥ pūrvoktapakṣanirākaraṇartho 'vadhāraṇārtho vā. rāgadveṣamohamānādicaritabhedeneti. ādiśabdena dṛṣṭivicikitsādīnāṃ grahaṇaṃ. kecit sattvā rāgacaritāḥ. kecid dveṣacaritāḥ. kecin mohacaritāḥ. kecin mānacaritāḥ. kecid dṛṣṭicaritāḥ. kecid vicikitsācaritāḥ. kecid rāgadveṣacaritāḥ. kecid rāgadveṣamohacaritāḥ. kecid rāgāśayā dveṣaprayogāḥ. kecid dveśāśayā rāgaprayogāḥ. kecit kṛtrimarāgā nigṛhyadveṣāḥ. kecit kṛtrimadveṣā nigṛhyarāgā iti. teṣāṃ pratipakṣeṇa bhagavatā tāny uktānīti.

(I.27) ye 'py anye skandhāyatanadhātava iti vistaraḥ. [Tib. 48b] ye 'pi skandhāyatanadhātavaḥ. te 'py eṣv eva skandhāyatanadhātuṣu pratipādyāḥ praveśayitavyāḥ. svaṃsvaṃ svabhāvaṃ eṣāṃ yathā vyavasthāpitam asmin śāstre vimṛṣya skandhāḥ skandheṣu pratipādayitavyā āyatanāny āyataneṣu dhātavo dhātuṣu. śīlaskandho rūpaskandhasaṃgṛhīta iti. kāyavāgviratirūpasvabhāvatvāt śīlaskandhasya. śeṣāḥ saṃskāraskandheneti. samādhyādīnāṃ caitasikatvāt. vimuktir ihādhimokṣo 'bhipretaḥ. vimuktijñānadarśanaṃ ca prajñāviśeṣa eveti. aṣṭāv alobhasvabhāvatvāt dharmāyataneneti. katamāny aṣṭau. pṛthivyaptejovāyunīlapītalohitāvadātakṛtsnāyatanāni. tāni ca alobhasvabhāvāni apadekṣyante

alobho 'ṣṭāv

iti. alobhaś ca dharmāyatane 'ntarbhavati. tena tatsaṃgrahaḥ. saparivārāṇi tu paṃcaskandhasvabhāvatvān manodharmāyatanābhyāṃ. kiṃ. saṃgṛhītāni. tasyālobhasya parivāro 'nuparivartirūpaṃ rūpaskandho vedanāsaṃjñe vedanāsaṃjñāskandhau cetanādayaḥ saṃprayuktā jātyādayaś ca viprayuktāḥ saṃskāraskandhaḥ. vijñānaṃ cātra kalāpe vijñānaskandha iti paṃcaskandhasvabhāvāni tāni bhavanti. navamadaśame tv ākāśānaṃtyāyatanavijñānānantyāyatanakṛtsne paścād vakṣyete. [Tib. 49a] tathābhibhvāyatanānīti tāny alobhasvabhāvatvāt dharmāyatanena. saparivārāṇi tu paṃcasvabhāvatvān manodharmāyatanena pūrvavat vyākhyātavyāni. ākāśavijñānānantyāyatanakṛtsne catvāri cākāśānantyāyatanādīni. ākāśavijñānākiṃcanyanaivasaṃjñānāsaṃjñāyatanāni catuḥskandhasvabhāvatvān manodharmāyatanābhyāṃ saṃgṛhītāni. na hi tatra rūpaskandho 'sti. paṃca vimuktyāyatanānīti vistaraḥ. (Abhidh-k-vy 54) sūtra uktaṃ. paṃcemāni vimuktyāyatanāni. katamāni iha bhikṣo śāstā dharmaṃ deśayati. anyatarānyataro vā vijño gurusthānīyaḥ sabrahmacārī. yathāyathāsya śāstā anyatarānyataro vā vijño gurusthānīyaḥ sabrahmacārī dharmaṃ deśayati. tathātathā teṣu dharmeṣv arthapratisaṃvedī bhavati dharmapratisaṃvedī ca. tasyārthapratisaṃvedino dharmapratisaṃvedinaś cotpadyate prāmodyaṃ. pramuditasya prītir jāyate. prītamanasaḥ kāyaḥ praśrabhyate. praśrabdhakāyaḥ sukhaṃ vedayate. sukhitasya cittaṃ samādhīyate. samāhitacitto yathābhūtaṃ prajānāti yathābhūtaṃ paśyati. yathābhūtaṃ prajānan yathābhūtaṃ paśyan nirvidyate. nirviṇṇo virajyate. virakto vimucyate. [Tib. 49b] idaṃ prathamaṃ vimuktyāyatanaṃ. yatra sthitasya bhikṣor vā bhikṣuṇyā vā anupasthitā smṛtir upatiṣṭhate. asamāhitaṃ cittaṃ samādhīyate. aparikṣīṇāś cāsravāḥ parikṣīyante. ananuprāptaṃ cānuttaraṃ yogakṣemaṃ nirvāṇam anuprāpnoti. punar aparaṃ na haiva bhikṣo śāstā dharmaṃ deśayaty anyatarānyataro vā vijño gurusthānīyaḥ sabrahmacārī. api tu yathāśrutān dharmān yathopadiṣṭān yathāparyavāptān vistareṇa svareṇa svādhyāyaṃ karoti. yathāyathā tān yathāśrutān yathopadiṣṭān yathāparyavāptāṃ vistareṇa svareṇa svādhyāyaṃ karoti. tathātathā teṣu arthapratisaṃvedī bhavati pūrvavat. idaṃ dvitīyaṃ vimuktyāyatanaṃ. yatra sthitasyeti pūrvavat. punar aparaṃ na haiva bhikṣo śāstā dharmaṃ deśayati anyatarānyataro vā vijño gurusthānīyaḥ sabrahmacārī. nāpi yathāśrutān dharmān yathopadiṣṭān yathāparyavāptān vistareṇa svādhyāyaṃ karoti. api tu yathāśrutān dharmān yathopadiṣṭān yathāparyavāptān vistareṇa parebhyaḥ saṃprakāśayati. yathāyathā yathāśrutān dharmān yathopadiṣṭān yathāparyavāptān vistareṇa parebhyaḥ saṃprakāśayati. tathātathā teṣu dharmeṣv arthapratisaṃvedī bhavatīti pūrvavat. idaṃ tṛtīyaṃ vimuktyāyatanaṃ. yatra sthitasyeti pūrvavat. punar aparaṃ na haiva bhikṣo śāstā pūrvavat. nāpi svādhyāyaṃ nāpi parebhyaḥ saṃprakāśayati. api tu yathāśrutān yāvad yathāparyavāptān cintayati tulayati upaparīkṣate. [Tib. 50a] yathāyathā yathāśrutān yāvad yathāparyavāptān cintayati yāvad upaparīkṣate. tathātathā teṣu dharmeṣv arthapratisaṃvedī pūrvavat. idaṃ caturthaṃ vimuktyāyatanaṃ. yatra sthitasyeti pūrvavat. punar aparaṃ na haiva bhikṣo śāsteti pūrvavat. nāpi svādhyāyaṃ nāpi parebhyaḥ saṃprakāśayati nāpi cintayati. api tv anenānyatamaṃ bhadrakaṃ samādhinimittaṃ sādhu ca suṣṭhu ca sūdgṛhītaṃ bhavati sumanasikṛtaṃ subhāvitaṃ sujuṣṭaṃ supratividdhaṃ. tadyathā vinīlakaṃ (Abhidh-k-vy 55) vā vipūyakaṃ vā vyādhmātakaṃ vā vipaṭumakaṃ vā vilohitakaṃ vā vikhāditakaṃ vā vikṣiptakaṃ vā asthi vā asthisaṃkalikā vā. yathāyathā khalv anenānyatamānyatamaṃ bhadrakaṃ samādhinimittaṃ pūrvavat yāvat supratividdham. tathātathā teṣu dharmeṣv arthaprativedī bhavati pūrvavat. idaṃ paṃcamaṃ vimuktyāyatanaṃ. yatra sthitasyeti pūrvavat. vimukter āyadvāraṃ prajñāviśeṣaḥ. prajñā ca dharmāyatanena saṃgṛhītā. saparivārāṇi śabdamanodharmāyatanaiḥ. deśanāsvādhyāyaparasaṃprakāśaneṣu śabdagrahaṇāc chabdāyatanam asti. manodharmāyatane tu prajñāparivārabhūte sarvatrasthe iti tribhiḥ saṃgrahaḥ. dvayor āyatanayor iti. sūtra uktaṃ. rūpiṇaḥ santi sattvā [Tib. 50b] asaṃjñinaḥ apratisaṃjñinaḥ. tadyathā devā asaṃjñisattvāḥ. idaṃ prathamam āyatanaṃ. arūpiṇaḥ santi sattvāḥ sarvaśa ākiṃcanyāyatanaṃ samatikramya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharanti. tadyathā devā naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanopagāḥ. idaṃ dvitīyam āyatanam iti. anayor dvayor āyatanayor asaṃjñisattvā daśabhir āyatanaiḥ saṃgṛhītāḥ. gandharasāyatanayor eva tatrābhāvāt. bhavati hi cyutyupapattikālayos teṣāṃ manaāyatanam iti. naivasaṃjñānasaṃjñāyatanopagā manodharmāyatanābhyāṃ saṃgṛhītā ity adhikṛtaṃ. teṣām arūpitvāt. bahudhātuke 'pi dvāṣaṣṭir dhātava iti. sūtra uktaṃ. āyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat. kiyatā bhadanta paṇḍito dhātukuśalo bhavati. bhagavān āha. paṇḍita ānanda aṣṭādaśa dhātūñ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. cakṣurdhātuṃ rūpadhātuṃ cakṣurvijñānadhātuṃ. evaṃ yāvan manodhātuṃ dharmadhātuṃ manovijñānadhātum iti. itīmān ānandāṣṭādaśa dhātūñ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. ṣaḍ api dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. pṛthivīdhātum abdhātuṃ tejodhātuṃ vāyudhātum ākāśadhātuṃ vijñānadhātum iti. aparān api ṣaḍ dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. kāmadhātuṃ vyāpādadhātuṃ [Tib. 51a] vihiṃsādhātuṃ naiṣkramyadhātum avyāpādadhātum avihiṃsādhātum iti. aparān api ṣaḍ dhātūñ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. sukhadhātuṃ duḥkhadhātuṃ saumanasyadhātuṃ daurmanasyadhātum upekṣādhātum avidyādhātum iti. caturo 'pi dhātūñ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. vedanādhātuṃ saṃjñādhātuṃ saṃskāradhātuṃ vijñānadhātum iti. trīṇy api dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. kāmadhātuṃ rūpadhātum ārūpyadhātum iti. aparān api trīn dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. rūpadhātuṃ ārūpyadhātuṃ nirodhadhātum iti. aparān api trīn dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. atītaṃ (Abhidh-k-vy 56) dhātum anāgataṃ dhātuṃ pratyutpannaṃ dhātuṃ. aparān api trīn dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. hīnaṃ dhātuṃ madhyamaṃ dhātuṃ praṇītaṃ dhātum iti. aparān api trīn dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. kuśalaṃ dhātum akuśalaṃ avyākṛtaṃ dhātum iti. aparān api trīn dhātūṃ jānāti paśyati yathābhūtaṃ. śaikṣaṃ dhātum aśaikṣaṃ dhātuṃ naivaśaikṣaṃnāśaikṣaṃ dhātum iti. dvāv api dhātū jānāti paśyati yathābhūtaṃ. sāsravaṃ [Tib. 51b] dhātum anāsravaṃ dhātum iti. aparāv api dvau dhātū jānāti paśyati yathābhūtaṃ saṃskṛtaṃ dhātum asaṃskṛtaṃ dhātum iti. imau dvau dhātū jānāti paśyati yathābhūtaṃ. iyatā cānanda paṇḍito dhātukuśalo bhavatīti. itīmāny atrābhisaṃbandhīni vākyāni pratyekaṃ madhye 'pi paṭhitavyāni. vistarabhayāt tu mayā na likhitānīti bodhavyaṃ. yathāyogaṃ saṃgraho veditavya iti. aṣṭādaśa tāvad dhātavas ta eva ta iti. ebhis te saṃgṛhītā evāṣṭādaśasu dhātuṣu. yatra pṛthivīdhātvādayaḥ ṣaṭ. teṣām ādyānāṃ caturṇāṃ spraṣṭavyadhātau saṃgrahaḥ. ākāśadhāto rūpadhātāv ālokatamassvabhāvatvāt. vijñānadhātoḥ saptasu cittadhātuṣu saṃgrahaḥ. kāmadhātvādīnāṃ tu ṣaṇṇāṃ kāmadhātuḥ kāmarāga ihābhipretaḥ. sa ca caitasikaḥ. vyāpādadhātvādayo 'pi caitasikā eveti. teṣāṃ dharmadhātusaṃgrahaḥ. sukhadhātvādīnām api ṣaṇṇāṃ tasminn eva saṃgrahaḥ. vedanādhātvādīnāṃ caturṇāṃ trayāṇāṃ dharmadhātau. vijñānadhātoḥ saptasu vijñānadhātuṣu. kāmadhātvādīnāṃ trayāṇāṃ kāmadhātoḥ aṣṭādaśasu dhātuṣu. rūpadhātoś caturdaśasu vinā gandharasaghrāṇajihvāvijñānadhātubhiḥ. ārūpyadhātor manodharmamanovijñānadhātuṣu. rūpadhātvādīnāṃ tu trayāṇāṃ dvayor uktaḥ saṃgrahaḥ. nirodhadhātor dharmadhātau [Tib. 52a]. atītadhātvādīnāṃ trayāṇāṃ pratyekam aṣṭādaśasu dhātuṣu saṃgrahaḥ. hīnādayas trayo dhātavaḥ kāmadhātvādaya eveti eṣām uktaḥ saṃgrahaḥ. kuśalādīnāṃ trayāṇāṃ kuśalākuśaladhātvo rūpaśabdadharmadhātuṣu saptasu ca cittadhātuṣu. avyākṛtadhātor aṣṭādaśasu dhātuṣu. śaikṣāśaikṣadhātvādīnāṃ trayāṇāṃ dvayor manodharmamanovijñānadhātuṣu. tṛtīyasyāṣṭādaśadhātuṣu. sāsravānāsravadhātvoḥ ādyasyāṣṭādaśasu dhātuṣu. dvitīyasya manodharmamanovijñānadhātuṣu. saṃskṛtāsaṃskṛtadhātvor ādyasyāṣṭādaśasu dhātuṣu. dvitīyasya dharmadhātau saṃgrahaḥ. ta ete dvāṣaṣṭir dhātavaḥ.

(I.28) ya ime tatreti bahudhātuke. eteṣāṃ dvayor lakṣaṇam anuktam iti. (Abhidh-k-vy 57) pṛthivīdhātvādīnām uktaṃ lakṣaṇam amī

dhṛtyādikarmasaṃsiddhāḥ. kharasnehoṣṇateraṇā

iti. nanu ca vijñānadhātor apy uktaṃ lakṣaṇaṃ.

vijñānaṃ prativijñaptir

iti vacanāt. satyam uktaṃ sarveṣāṃ vijñānānāṃ lakṣaṇaṃ. vijñānadhātus tu kim iha kiṃcid eva vijñānam ity abhipretaṃ. utāho sarvam iti na vivecitam. asaṃskṛtaṃ cākāśam uktalakṣaṇaṃ. na tv ākāśadhātuḥ. avaśyaṃ hy ayam [Tib. 52b] anya ākāśāt. tathā hi ṣaḍdhātur ayaṃ bhikṣo puruṣa iti sūtrāntaram uktam. ity anayā buddhyābhihitaṃ dvayor lakṣaṇam anuktam iti. ata evāha. tat kim ākāśam evākāśadhātur veditavyaḥ. sarvaṃ ca vijñānaṃ vijñānadhātur iti. mukhanāsikādiṣv ity ādiśabdena śrotrādīnāṃ grahaṇaṃ.

ālokatamasī kileti.

kilaśabdaḥ paramatadyotanārthaḥ. svamataṃ tu sapratighadravyābhāvamātram ākāśam iti abhiprāyo lakṣyate. rātriṃdivasvabhāva iti. rātrivartinas tamaso bhāskarātapalakṣyasya cālokasyābhipretatvāt. bāhuliko vāyaṃ nirdeśaḥ. aghaṃ kila citasthaṃ rūpam iti. citasthaṃ saṃghātasthaṃ. atyarthaṃ hanti hanyate ceti aghaṃ nairuktena vidhinā. atyarthaśabdasya akārādeśaḥ kṛto hanteś ca ghādeśaḥ. tasya taṭ sāmantakam iti. tasyāghasya kuḍyādikasya sāmantakaṃ samīpasthaṃ. tad apekṣya vyavasthāpitam ity arthaḥ. atrāpi vyākhyāne kilaśabdo vaibhāṣikavyākhyānapradarśānārthaḥ. svamataṃ tu yat tat paścād ucyate. tad āha. aghaṃ ca tat. anyasya rūpasya tatrāpratighātān na pratihanyate 'nyad rūpam asminn iti kṛtvā. sāmantakaṃ cānyasya rūpasyeti citasthasya. asmin pakṣe karmadhārayaḥ samāsaḥ. aghaṃ ca tat sāmantakaṃ ca tad iti aghasāmantakaṃ.

vijñānaṃ sāsravam

[Tib. 53a] iti. janmano hetor vijñānasyābhipretatvāt. kuta iti cet. ata āha. yasmād ime ṣaḍdhātava iṣṭā.

janmaniśrayāḥ.

ṣaḍdhātur ayaṃ bhikṣo puruṣa iti. ṣaṭ khalu dhātūn pratītya mātuḥ kukṣau garbhasyāvakrāntir iti vacanāt. ete hi janmana iti vistaraḥ. ete hi janmano janakapoṣakasaṃvardhakatvād ādhārabhūtāḥ. janako hy atra vijñānadhātuḥ pratisaṃdhibījatvāt. poṣakāni bhūtāni tatsaṃniśrayabhāvāt. saṃvardhaka (Abhidh-k-vy 58) ākāśadhātur avakāśadānāt. ata evaiṣāṃ dhātutvavacanaṃ. pratisaṃdhiṃ dadhata iti dhātavaḥ. anāsravās tu dharmā naivam iti. na janmaniśrayā janmanirodhitvāt.

(I.29) sanidarśana eko 'tra rūpam

iti. kim idaṃ nidarśanaṃ nāma. yena viśeṣeṇa yogāt tad vastu tathā nidarśayituṃ śakyate. sa viśeṣo nidarśanam ity ucyate. vacanena parasya cakṣurvijñānām utpannaṃ vā nidarśanaṃ. tena saha vartate sanidarśana eko rūpadhātur atrāṣṭādaśasu dhātuṣu. rūpadhātur evaikaḥ sanidarśana ity avadhāraṇād uktaṃ bhavati. anidarśanāḥ śeṣā iti. anena cāsya sanidarśanatvena prādhānyam uktam iti. na punaruktadoṣaprasaṃga iti tatsiddheḥ. ete ca sanidarśanatvādayaḥ prabhedāḥ prāyeṇa sūtroktā eva pradarśyante. [Tib. 53b] tathā hi sūtra uktaṃ. cakṣur bhikṣo ādhyātmikam āyatanaṃ. catvāri mahābhūtāny upādāya rūpaprasādaḥ rūpy anidarśanaṃ sapratighaṃ. yāvat kāyo bhikṣo ādhyātmikam āyatanaṃ pūrvavat. mano bhikṣo ādhyātmikam āyatanaṃ arūpy anidarśanam apratighaṃ. rūpāṇi bhikṣo bāhyam āyatanaṃ. catvāri mahābhūtāny upādāya rūpi sanidarśanaṃ sapratighaṃ. śabdā hi bhikṣo bāhyam āyatanaṃ. catvāri mahābhūtāny upādāya rūpy anidarśanaṃ sapratighaṃ. yāvat spraṣṭavyāni bhikṣo bāhyam āyatanaṃ. catvāri mahābhūtāni catvāri ca mahābhūtāny upādāya rūpy anidarśanaṃ sapratighaṃ. dharmā bhikṣo bāhyam āyatanaṃ. ekādaśabhir āyatanair asaṃgṛhītaṃ arūpy anidarśanam apratigham iti. ete ca prabhedā dhātūnām eva ā prathamakośasthānaparisamāpteḥ kathyante. rūpavijñānavibhāgatvāt.

sapratighā daśa rūpiṇa

iti. rūpigrahaṇam arūpinirāsārthaṃ. rūpaṇaṃ rūpaṃ. tad eṣām astīti rūpiṇaḥ. daśeti cakṣurdhātvādayaḥ paṃca tadviṣayadhātavaś ca paṃca ceti. dharmadhātor nirāsaḥ kathaṃ kṛtaḥ. sa cāpi hi rūpīti śakyate vaktuṃ. tatrāvijñaptirūpasadbhāvāt. rūpiṇa evety avadhāraṇāt tannirāsaḥ kṛto bhavati. ye hi dhātavo rūpisvabhāvā eva te grahītavyāḥ. dharmadhātus tu rūpyarūpisvabhāva [Tib. 54a] iti. svadeśe parasyotpattipratibandha iti vistaraḥ. yatraikaṃ sapratighaṃ vastu. tatra dvitīyasyotpattir na bhavati.
yathā hasto haste 'bhyāhataḥ pratihanyate. upale vā. hasto hastasthāne upalasthāne vā notpadyate. upalo 'pi. tayor hastopalayoḥ sthāne upalo 'pi notpadyate. jale pratihanyata iti. jale svaviṣaye pravartata ity arthaḥ. prāyeṇa manuṣyāṇām (Abhidh-k-vy 59) iti prāyagrahaṇaṃ kaivartādinivṛttyarthaṃ. asti nobhayatreti. garbhe niyatamṛtyūnāṃ. etān ākārān iti. etāṃ prakārān ity arthaḥ. titīlā jatunyaḥ. mārjārādīnām ity ādigrahaṇena cauramanuṣyādīnāṃ vyāghrādīnāṃ ca grahaṇaṃ. yasmiṃ yasya kāritraṃ. sa tasya viṣaya iti. kāritraṃ puruṣakāraḥ. cakṣuḥśrotrādīnāṃ rūpaśabdādiṣv ālocanaśravaṇādikāritraṃ. tac ca svacittacaittān praty āśrayabhāvaviśeṣalakṣaṇaṃ veditavyaṃ. yac cittacaittair gṛhyate daṇḍāvaṣṭambhanayogena. tad ālambanaṃ rūpādi. tad evaṃ sati cittacaittānām evālambanaṃ. viṣayaḥ punaś cakṣurādīnām api na kevalaṃ cittacaittānāṃ. tasmāt pareṇāpravṛtter iti. yo hi loke yataḥ pareṇa na pravartate. sa tatra pratihanyate kāṣṭhe kuḍye vā. tathā cakṣurādi viṣayāt pareṇa na kāritraṃ karoti. viṣaya eva tu karoti tasmāt tatra pratihanyata ity ucyate. [Tib. 54b] nipāto vātra pratighāta iti vistaraḥ. atra viṣaye nipatanaṃ nipātaḥ. yā svaviṣaye pravṛttiḥ. kāritram ity arthaḥ. tad ihāvaraṇapratighāteneti vistaraḥ.

sapratighā daśety

atrāvaraṇapratighātena te daśa dhātavaḥ sapratighā abhipretāḥ. tatra viṣayālambanapratighātābhyāṃ cittacaittānām api sapratighatvaprasaṃgāt catuṣkoṭikaḥ praśnaś catuṣkoṇaś catuḥprakāra ity arthaḥ. paścātpādaka iti. yadi praśnasya paścādbhāgaṃ gṛhītvā visarjanāyottiṣṭhate sa paścātpādakaḥ. yadi pūrvaṃ bhāgaṃ gṛhītvā sa pūrvapādakaḥ. viṣayapratighātenāpi ta iti cittacaittāḥ. te hi viṣayapratighātenālambanapratighātena ca sapratighāḥ. paṃcendriyāṇi nālambanapratighātena sapratighāny anālambanatvāt.

yatrotpitsor manasa

iti vistaraḥ. yatrāśraye ālambane ca utpattukāmasya manasaḥ.

pratighāto

'nutpattiḥ

śakyate paraiḥ kartum

antarāvaraṇena.

tad eva sapratighaṃ.

tenāntarāvaraṇalakṣaṇena pratighena sapratighatvāt. svadeśe parasyotpattipratibandhanalakṣaṇena pratighātena sapratighatvād ity apare. kiṃ punas tat. paṃcendriyapaṃcaviṣayadhātusvabhāvaṃ.

viparyayāt apratigham iṣṭaṃ.

(Abhidh-k-vy 60)
yatrotpitsor manasaḥ pratighāto na śakyate paraiḥ kartuṃ yathā manodhātor dharmadhātoś ca manovijñānotpattau [Tib. 55a] antarāvaraṇaṃ na śakyate paraiḥ kartuṃ. ataḥ saptacittadhātudharmadharmadhātusvabhāvam apratigham iti siddhaṃ.

avyākṛtā aṣṭāv

iti. avyākṛtā evāṣṭāv ity avadhāraṇaṃ. kuśalākuśalabhāvenāvyākaraṇāt avyākṛtāḥ. ye kuśalākuśalavyatiriktāḥ. ta evāvyākṛtā ihābhipretāḥ. na tu kuśalāḥ akuśalāvyākṛtāvyākaraṇāt. nāpy akuśalāḥ kuśalāvyākṛtāvyākaraṇāt. kuśalākuśalānāṃ kuśalākuśalabhāvena vyākṛtatvāt. saṃketarūḍhyapekṣā hi śabdapravṛttiḥ.

tridhānya

iti. dhātava ity adhikṛtaṃ. traidhaivānye naikadhā na dvidheti avadhāraṇaṃ. alobhādisaṃprayuktāḥ kuśalā iti vistaraḥ. alobhadveṣamohahryapatrapāsaṃprayuktāḥ saptacittadhātavaḥ kuśalāḥ. lobhadveṣamohāhrīanapatrāpyasaṃprayuktā akuśalāḥ. kutsitāc chalitā gatā apakrāntā iti kuśalāḥ. prajñā vā kuśa iva tīkṣṇeti kuśaḥ. taṃ lānti ādadata ity kuśalaḥ. tadviparītā akuśalāḥ. anye tv alobhādilobhādyasaṃprayuktā avyākṛtāḥ. dharmadhātur iti vistaraḥ. alobhādisvabhāvo [Tib. 55b] yo 'yam uktaḥ. alobhādisaṃprayukto vedanādiḥ. alobhādisamuttho viprayuktaḥ. prātijātyādiḥ. avijñaptiś ca. pratisaṃkhyānirodhaś cāpara iti caturvidhaḥ kuśalaḥ. dharmadhātur lobhādisvabhāvasaṃprayuktasamuttho 'kuśalaḥ. anyo 'vyākṛto yo nālobhādisvabhāvasaṃprayuktasamutthaḥ. nāpi lobhādisvabhāvasaṃprayuktasamutthaḥ. ākāśam apratisaṃkhyānirodhaḥ. teṣāṃ ca yathāśaṃbhavaṃ prāptijātyādayaḥ. eṣo 'vyākṛto dharmadhātuḥ. tadanyāv avyākṛtāv iti. tābhyāṃ kuśalākuśalacittasamutthābhyāṃ rūpaśabdadhātubhyām anyau rūpaśabdadhātū avyākṛtacittasamutthau kāyavāgvijñaptisaṃgṛhītau vijñaptyasaṃgṛhītau cāvyākṛtau.

(I.30) kāmadhātvāptāḥ sarve

iti. kāmadhātvāptāḥ sarva evety avadhāryate. aṣṭādaśadhātutvamātrasaṃgrahāt. na tu pratyekaṃ sākalyataḥ. tata āha.

rūpe caturdaśeti.

tayoḥ kavaḍīkārāhāratvād iti. tayor gandharasayoḥ. gandho 'pi hi kavaḍīkārāhāraḥ sūkṣmaḥ. tatrābhāvaprasaṃga iti. tatra rūpadhātau spraṣṭavyadhātor abhāvaprasaṃgaḥ kavaḍīkārāhāratvāt.

kavaḍīkāra āhāraḥ kāme tryāyatamātmaka

(Abhidh-k-vy 61)
[Tib. 56] iti siddhāntāt. gandharasayor apy eṣa prasaṃga iti. yau nāhārasvabhāvau. tau tatra syātām ity arthaḥ. asti tu spraṣṭavyasyeti. kiṃ. paribhoga indriyāśrayabhāvena ādhārabhāvena prāvaraṇabhāvena ca. anye punar āhur iti bhadantaśrīlātaḥ. praśrabdhisahagateneti. praśrabdhisahotpannena kāyakarmaṇyatāsahagatenety arthaḥ. atrācāryo bhadantaśrīlātamatam anādṛtya vaibhāṣikamataṃ sāvakāśaṃ dṛṣṭvā viniścayam ārabhate. evaṃ tarhīti vistaraḥ. vaibhāṣikair arthata etat pratijñātaṃ. na sto rūpadhātau gandharasau. niḥprayojanatvāt. strīpuruṣendriyaviṣayavad iti. taṃ pakṣam ācāryo dūṣayati. duṣṭo 'yaṃ pakṣaḥ. dharmiviśeṣaviparyayāpakṣālatvāt. rūpadhātugandharasākhyo hi dharmī vidyamānasvagrāhako 'bhipretaḥ. tasyāvidyamānasvagrāhakatvaṃ prāpnoti. yathā hi strīpuruṣendriyaviṣayo niḥprayojanatvena avidyamānasvagrāhako bhavati. tathā gandharasākhyo 'pi viṣayaḥ prāpnoti. sphuṭam apy anumānam asti. yenaiṣa dharmiviśeṣaviparyayo vyajyate. na sto rūpadhātau ghrāṇajihvendriye niḥprayojanaviṣayatvāt. puruṣendriyavad iti. vaibhāṣikadeśīyaḥ kaścit pratividhatte. asti prayojanam iti vistaraḥ. tābhyāṃ ghrāṇajihvendriyābhyāṃ [Tib. 56b] vinā śarīraśobhaiva na syāt vāgvijñaptiś ca. anena dṛṣṭabādhena prasaṃgaṃ nivartayati. anumānaṃ hy atra dṛṣṭaṃ bādhate. kiṃ ity ucyate. sto rūpadhātau ghrāṇajihvendriye. saprayojanatvāt. cakṣurindriyavad iti. ācārya āha. yady etat prayojanam iti vistaraḥ. adhiṣṭhānenaivāśrayaśobhā vacanaṃ ca bhavati nendriyeṇeti saprayojanatvasya hetor asiddhatāṃ darśayati. vaibhāśikadeśīya āha. nānindriyam adhiṣṭhānam iti vistaraḥ. na rūpadhātau saṃbhavaty anindriyaṃ ghrāṇajihvendriyādhiṣṭhānam. indriyādhiṣṭhānatvāt. puruṣendriyādhiṣṭhānavad iti. etena saprayojanatvasya siddhatāṃ sthāpayati. ācārya āha. yuktas tadasaṃbhava iti vistaraḥ. yuktas tatra puruṣendriyādhiṣṭhānasyāsaṃbhavo niḥprayojanatvāt. ghrāṇajihvendriyādhiṣṭhānānaṃ tv āśrayaśobhābhivyāhāra prayojanatvāt saprayojanaṃ. ato 'sya vināpīndriyeṇa yuktaḥ saṃbhavaḥ. sādhanaṃ tatrocyate. saṃbhavati rūpadhātāv anindriyaṃ ghrāṇajihvendriyādhiṣṭhānaṃ. saprayojanatvāt. cakṣurindriyādhiṣṭhānavad iti. anena tām eva saprayojanatvasyāsiddhatāṃ vyavasthāpayati. evam atra saprayojanatvavādini vaibhāṣikadeśīye kasmiṃścin niṣiddhe yad etad ādāv uktaṃ. evaṃ tarhi ghrāṇajihvendriyayor apy abhāvaprasaṃgaḥ niḥprayojanatvād iti taddūṣaṇābhāsatāṃ darśayanto vaibhāṣikā āhuḥ. niḥprayojanāpīti vistaraḥ. yathā garbhe [Tib. 57a] niyatamṛtyūnāṃ niḥprayojanābhinirvṛttiḥ. (Abhidh-k-vy 62) na hi teṣāṃ rūpadarśanādir bhavati. evaṃ rūpadhātau ghrāṇajihvendriyābhinirvṛttir niḥprayojanāpi bhaviṣyatīti. tena na sto rūpadhātau ghrāṇajihvendriye. niḥprayojanatvāt. puruṣendriyavad iti niḥprayojanatvam anaikāntikaṃ pradarśyate. ācārya āha. syān nāma niḥprayojaneti vistaraḥ. bhaven niḥprayojanendriyābhinirvṛttiḥ. na tu nirhetukā saṃskṛtānāṃ sahetukatvāt. yaś ca viṣayād vitṛṣṇaḥ. sa niyatam indriyād apīti. anena hetvabhāvaḥ pradarśyate. tataś caivaṃ sādhanam ucyate. na sto rūpadhātau ghrāṇajihvendriye. nirhetukatvāt. nirhetukāṃkuravat puruṣendriyavad vā. puruṣendriyam api vā kiṃ nirvartata ity ācārya eva vikalpaṃ vāhayati. ko 'bhiprāyaḥ. yadi niḥprayojanā hetum antareṇāpi vā ghrāṇajihvendriyayor utpattiḥ puruṣendriyam api vā na nirvartate. vaibhāṣikānāṃ hy ayaṃ pakṣaḥ. saghrāṇajihvendriyo rūpadhātusattvasaṃtānaḥ. rūpiprāṇitvāt. kāmāvacarasattvasaṃtānavad iti. ācāryas tu puruṣendriyam api kiṃ na nirvartata ity anena tasya pakṣasya dharmiviśeṣaviparyayaṃ darśayati. avidyamānapuruṣendriyo rūpadhātusattvasaṃtāno dharmī. tasya viparyayo vidyamānapuruṣendriyatvam iti. vaibhāṣikāḥ [Tib. 57b] pariharaṃty aśobhākaratvād itil. katham iti. na rūpadhātau puruṣendriyam asti. aśobhākaratvāt. kāṇakuṇṭhatvavat. tadanumānabādhanān na viparyety asmākam eṣā pratijñā. yadi dṛṣṭaṃ na bādhata iti naiyāyikasiddhāntād ity abhiprāyaḥ. ācārya āha. kośagatavastiguhyānāṃ kiṃ na śobhate. vastau guhyaṃ vastiguhyaṃ. vastir yena tat puruṣendriyaṃ veṣṭitaṃ. guhyaṃ puruṣendriyaṃ. kośo yatra tad vastiguhyaṃ tiṣṭhati. kośagataṃ vastiguhyaṃ. yeṣāṃ ta ime kośagatavastiguhyāḥ. teṣāṃ kiṃ na śobhate śobhata evety arthaḥ. anenāśobhākaratvam asiddhaṃ darśayati. na ca prayojanavaśād utpattir iti vistaraḥ. vaibhāṣikair aśobhākaratvād iti bruvadbhir arthāpattyaitat pratijñātaṃ bhavati. prayojanavaśotpādyaṃ puruṣendriyam iti. sa ca pakṣo 'numānabādhito dharmisvarūpaviparyayāpakṣālatvāt. katham iti. ucyate. na prayojanavaśotpādyaṃ puruṣendriyaṃ. svakāraṇotpādyatvāt. kāṇakuṇṭhatvavat. vaibhāṣikā āhuḥ. sūtraṃ tarhi virudhyata iti vistaraḥ. yo 'yam avidyamānaghrāṇajihvendriyo rūpadhātusattvasaṃtāna iti pakṣaḥ. sa sāpakṣālaḥ. prākpakṣavirodhāt. [Tib. 58a] tathā hi bhagavatā rūpāvacarāḥ sattvā avikalā ahīnendriyā iti uktāḥ. kāṇakuṇṭhatvābhāvatvāt. ahīnendriyāś cakṣurādibhir ahīnatvāt. ācārya āha. yāni tatreti vistaraḥ. yāni tatra rūpadhātau ghrāṇendriyādirahitāni cakṣurādīni tair ahīnendriyā iti sūtrārthaparigrahād avirodhaḥ. evaṃ tu varṇayanti vaibhāṣikāḥ. sta eveti vistaraḥ. bhavata. eva tatra (Abhidh-k-vy 63) rūpadhātau ghrāṇajihvendriye na tu gandharasau. ātmabhāvamukhena hi svasaṃtānamukhena ṣaḍāyatane cakṣurādike tṛṣṇāsamudācārḥ prāṇināṃ pravartate. tadabhiṣyanditaṃ ca karmeti. sahetuke rūpadhātau ghrāṇajihvendriye. tataś ca sahetukatvāt. sta eva te rūpadhātau. sahetukāṃkurādivad iti. anena ca na sto rūpadhātau ghrāṇajihvendriye nirhetukatvād iti yat sādhanam uktaṃ. tad asiddham iti pratipādayanti. puruṣendriye tu maithunasparśamukhena. kiṃ. tṛṣṇāsamudācāra iti prakṛtaṃ. maithunasparśavītarāgāś ca rūpāvacarāḥ sattvāḥ. tasmāt tasmāt tatra na tṛṣṇāpūrvakaṃ karma bhavati. tasmād ahetukatvāt. tatra puruṣendriyaṃ nāsti nirhetukāṃkurādivad iti siddhaṃ rūpadhātau caturdaśaiva dhātava iti.

ārūpyāptā

iti vistaraḥ.

manodharmamanovijñānadhātava

[Tib. 58b] evārūpyāptā ity avadhāraṇād anye dhātavo na santīty uktaṃ bhavati. yasmād rūpavītarāgānāṃ tatropapattiḥ. ato daśa rūpasvabhāvā dhātavaś cakṣurādayaḥ paṃca rūpādayaś cāpi paṃca na santi. tadāśrayālambanāś ca paṃca vijñānadhātavo na santīti. te cakṣurādayo rūpādayaś ca yathākramam āśrayā ālambanāni ca yeṣāṃ. ta ime tadāśrayālambanāḥ. āśrayāṇāṃ cakṣurādīnām ālambanānāṃ ca rūpādīnāṃ abhāvāt te 'pi cakṣurvijñānādidhātavas tatra na santi.

(I.31ab) sāsravānāsravā ete traya

iti. eta eva trayaḥ sāsravānāsravā ity avadhāraṇaṃ.

śeṣās tu sāsravā

iti. kim artham idam ucyate. nanv eta eva trayaḥ sāsravānāsravā ity avadhāraṇāt. śeṣāḥ sāsravā iti siddhaṃ. na siddhaṃ. kathaṃ. śeṣāṃ sāsravā evānāsravā eva vā syur ity āśaṃkāḥ. tannivṛttyartham idam ucyate. śeṣāḥ sāsravā eveti.

(I.31cd) savitarkavicārā hi paṃca vijñānadhātava

iti. savitarkasavicārā eveti hiśabdo 'vadhāraṇe.

antyās trayas triprakārā

iti. antyā eva triprakārā ity avadhāraṇaṃ. anyatra vitarkavicārābhyām iti. vitarkavicārau saṃprayuktakadharmadhātusvabhāvau tayor atra grahaṇaprasaṃga iti parivarjyete. [Tib. 59a] vitarko hi dvitīyaprakārāntare 'ntarbhaviṣyati. vicāro 'pi dhyānāntarajas tṛtīye prakāre 'ntarbhavati. tadanyas tu (Abhidh-k-vy 64) triṣv api prakāreṣu nāntarbhavatīti vakṣyati. te ete manodhātvādayaḥ saṃprayuktadharmadhātuparyantāḥ kāmadhātau prathame ca dhyāne sasāmantake maule savitarkāḥ savicārāḥ vitarkavicārasaṃprayogāt. ata eva dhyānāntare 'vitarkā vitarkābhāvāt. vicāramātrā vicārasaṃprayogāt. ata eva dvitīyāt prabhṛti yāvad bhavāgraṃ tayor abhāvād avitarkā avicārāḥ. sarvaś cāsaṃprayukto dharmadhātur iti. yathāsaṃbhavaṃ traidhātukarūpacittaviprayuktā asaṃskṛtāś ca dhyānāntare ca vicāraḥ avitarko. vitarkābhāvāt. avicāro dvitīyavicārābhāvāt. vicāra eṣu triṣu prakāreṣu nāntarbhavatīti. kāmadhātuprathamadhyānabhūmiko vicāraḥ prathame tāvat prakāre nāntarbhavati. savitarkaḥ savicāra iti. sa hi savitarkaḥ saṃbhavati na tu savicāro vicārasaṃprayogāt. dvitīye 'pi nāntarbhavati. avitarko vicāramātra iti. vitarkasaṃprayogāt. dvitīyavicārābhāvāc ca. tṛtīye 'pi nāntarbhavati. avitarkaḥ avicāra iti. sa hi yady api avicāro dvitīyavicārābhāvāt. na tv avitarko [Tib. 59b] vitarkasaṃprayogāt. sa kathaṃ vaktavya ity ata āha. avicāro vitarkamātra iti. dvitīyavicārābhāvāt avicāraḥ. vitarkasaṃprayogāt vitarkamātraḥ. ata eveti. yasmāt savitarkasavicārāṇāṃ bhūmau vicāra eva caturthaḥ prakāro bhavati. avicāro vitarkamātra iti.

śeṣā ubhayavarjitā

iti. śesā daśa rūpiṇo dhātava uktāḥ. te 'vitarkā vicāramātrā vā avitarkā avicārāḥ syur iti āśaṃkāyām avadhārya tadubhayavarjitā eva śeṣā avitarkā avicārā evety arthaḥ.

(I.32) katham avikalpakā ity ucyanta iti. cakṣurvijñānasamaṃgī nīlaṃ vijānāti nohati nīlam iti vacanāt. trividhaḥ kila vikalpa iti. kilaśabdaḥ paramatadyotanārthaḥ. svābhiprāyas tu cetanāprajñāviśeṣa eva vitarka iti na svabhāvavikalpo 'nyo dharmo 'stīti. tathā hy anena paṃcaskandhaka uktaṃ. vitarkaḥ katamaḥ. paryeṣako manojalpaḥ cetanāprajñāviśeṣaḥ yā cittasyaudārikatā. vicāraḥ katamaḥ. pratyavekṣako manojalpas tathaiva yā cittasya sūkṣmatā. anabhyūhāvasthāyāṃ cetanā abhyūhāvasthāyāṃ prajñeti vyavasthāpyate. tad eṣāṃ svabhāvavikalpo 'stīti. tad iti vākyopanyāse nipātas tasmādarthe vā. svabhāvenaiva [Tib. 60a] vikalpa audārikalakṣaṇatvāt. svabhāvavikalpo vitarkaḥ. sa eṣāṃ paṃcānāṃ vijñānakāyānāṃ saṃprayogato 'sti tasmāt savikalpā uktāḥ. netarāv abhinirūpaṇānusmaraṇavikalpāv eṣāṃ staḥ. tasmād avikalpakā ucyante. yathā ekapādako 'śvaḥ apādaka iti. pādatraye cchinne ekasminn api pāde saty (Abhidh-k-vy 65) apādaka ity ucyate. tadvad ekavikalpā avikalpakā iti. sā hy abhinirūpaṇāvikalpa iti. sā mānasy asamāhitā prajñā śrutacintāmayy upapattipratilaṃbhikā ca. sā hi manasi bhavā mānasī. vyagrā vividhāgrā vyagrā vividhālambanety arthaḥ. vigatapradhānā vā muhurmuhur ālambanāntarāśrayaṇāt. vyagrā kasmād abhinirūpaṇāvikalpa ity ucyate. tatratatrālambane nāmāpekṣayābhipravṛtteḥ. rūpaṃ vedanā anityaṃ duḥkham ityādyabhinirūpaṇāc ca. samāhitā tu bhāvanāmayī nāmanapekṣyālambane pravartata iti. naiṣābhinirūpaṇāvikalpa ity ucyate. mānasy eva sarvā smṛtir iti. samāhitā cāsamāhitā ca. sā kila nāmānapekṣā anubhūtārthamātrālambanā pravartate. smṛtiḥ katamā. cetaso 'bhilāṣa iti lakṣaṇāt. paṃcavijñānakāyasaṃprayuktā tu nānubhūtārthābhilāṣapravṛtteti [Tib. 60b] nānusmaraṇavikalpa itīṣyate.

(I.33) sapta sālambanā

ity ubhayāvadhāraṇaṃ. saptaiva sālambanāḥ sālambanā eva ca sapteti.

ardhaṃ ca dharmataḥ

sālambanam iti. uktavyatirekeṇedam ucyate. atrāpy ubhayāvadhāraṇaṃ. dharmārdham eva sālambanaṃ. sālambanam eva ca dharmārdham iti. yasmāc ca saptaiva sālambanā dharmārdhaṃ caiva sālambanam iti avadhāraṇam asti tasmāc ccheṣā rūpiṇo dhātavo dharmadhātupradeśaś cāsaṃyukto 'nālambanā iti siddham ity uktaṃ. tathā hy anavadhāraṇe hy ayam artho na sidhyet.

navānupāttā

iti navānupāttā evety avadhāraṇaṃ. aṣṭamasyārdhena sārdham iti. saheti yāvat.

te cāṣṭāv

iti. te ca sapta cittadhātavo dharmadhātuś ca yasyārdhaṃ sālambanam uktaṃ. aṣṭagrahaṇaṃ sakaladharmadhātugrahaṇārthaṃ. mā dharmadhātvardhāgrahaṇaṃ vijñāyīti.

te cāṣṭau śabdaś cāpara

iti navānupāttā ity uktāḥ.

anye nava dvidheti.
cakṣurādayaḥ paṃca śabdavarjyāś ca rūpādayaś catvāra iti nava te dvidhaiva. upāttānupāttā ity arthaḥ. na tūpāttā eveti. etadarthaṃ ca.

anye nava dvidheti

punaḥ sūtritaṃ. anugrahopaghātābhyām anyonyānuvidhānād [Tib. 61a] iti. cakṣurdhātvādīnām anugrahopaghātābhyām aṃjanādipāṇighātādilakṣaṇābhyāṃ (Abhidh-k-vy 66) cittacaittānām anugrahopaghātau bhavataḥ. cittacaittānāṃ cānugrahopaghātābhyāṃ saumanasyadaurmanasyalakṣaṇābhyāṃ cakṣurdhātvādīnām anugrahopaghātau bhavataḥ. atas te cittacaittair adhiṣṭhānabhāvenopagṛhītā ucyante svīkṛtā ity arthaḥ. yal loke sacetanam iti sajīvam ity arthaḥ.

(I.34) spraṣṭavyaṃ dvividham

ity ubhayāvadhāraṇaṃ. spraṣṭavyam eva dvividhaṃ dvividham eva spraṣṭavyam eveti.

śeṣā rūpiṇo nava bhautikā

ity atrāpy ubhayāvadhāraṇaṃ.

dharmadhātvekadeśaś ca bhautika

ity atrāpy ubhayāvadhāraṇaṃ. yasmāc caite ubhayāvadhāritāḥ. tasmāc cheṣāḥ sapta cittadhātavo dharmadhātuś cāvijñaptivarjyo nobhayatheti siddhaṃ. bhūtānāṃ catuṣkakhakkhaṭādilakṣaṇāvadhāraṇād iti. catuṣkāvadhāraṇāt pṛthivyaptejovāyudhātavaḥ spraṣṭavyadhātau catvāri bhūtāni. ślakṣṇatvādayas tatra cakṣurādayaś ca na bhūtāni. khakkhaṭādilakṣaṇāvadhāraṇāc ca pṛthivyaptejovāyudhātuṣv anye dharmāś cakṣurādayo nāntarbhāvaṃ gacchanti. kathaṃ. catvāri mahābhūtāni pṛthivīdhātur [Tib. 61b] abdhātus tejodhātur vāyudhātuḥ. pṛthivīdhātuḥ katamaḥ khakkhaṭatvam iti vistaraḥ. teṣāṃ ca spraṣṭavyatvād iti. teṣāṃ ca khakkhaṭatvādīnāṃ spraṣṭavyatvāt. yasmāt tāni spraṣṭavyāni. varṇādayas tu draṣṭavyāḥ śrotavyā ghrātavyāḥ svādayitavyāḥ. kathaṃ gamyate spraṣṭavyāni tānīti. ata āha. na hi kāṭhinyādīni cakṣurādibhir gṛhyante. kiṃ tarhi. kāyendriyeṇaivety ato 'vagamyate spraṣṭavyāni tānīti. syān mataṃ te 'pi varṇādayaḥ spraṣṭavyā ity ata āha. nāpi varṇādayaḥ kāyendriyeṇa. kiṃ. gṛhyanta iti prakṛtaṃ. uktaṃ ca sūtra iti vistaraḥ. aparasminn api sūtre spaṣṭam ādarśitaṃ. katham iti vistareṇa yāvad idam uktaṃ. spraṣṭavyāni bhikṣo bāhyam āyatanaṃ catvāri mahābhūtāni catvāri mahābhūtāny upādāya rūpy anidarśanaṃ sapratigham iti. śeṣaṃ cakṣurādyāyatanaṃ na bhūtānīti spaṣṭam ādarśitaṃ. yat tarhi sūtra uktam iti vistaraḥ. yac cakṣuṣi māṃsapiṇḍe khakkhaṭakharagataṃ kharaprakāra ity arthaḥ. cakṣurindriyaṃ khakkhaṭasvabhāvam iti matvā codayanti. tenāvinirbhāgavartino māṃsapiṇḍasyaiṣa upadeśa iti. tena cakṣurindriyeṇāvinirbhāgavartino 'dhiṣṭhānasya etad vacanaṃ. bhavati hi cakṣuradhiṣṭhāne 'pi cakṣurupacāraḥ. ata eva māṃsapiṇḍa iti grahaṇaṃ. anyathā cakṣuṣīty evāvakṣyat yadīndriyam eveṣyate. [Tib. 62a] ṣaḍdhātur ayaṃ (Abhidh-k-vy 67) bhikṣo puruṣa iti vistaraḥ. garbhāvakrāntisūtre kalalādyavasthāyām iti bhūtamātropadeśān na bhautikam astīti codyam āśaṃkyāha. mūlasattvadravyasaṃdarśānārtham iti. mūlasya sattvadravyasya saṃdarśanārtham eva. pṛthivīdhātvādayaś catvāro mūlasattvaṃ. paṃcānāṃ cakṣurādīnāṃ sparśāyatanānāṃ tata utpatteḥ. manodhātur api mūlasattvaṃ manaḥsparśāyatanasya tata utpatteḥ. atha vā caturṇāṃ pṛthivīdhātvādīnām upādāyarūpāśrayatvāt. vijñānadhātoś ca caitasikānām āśrayatvāt ta eva mūlasattvaṃ. kathaṃ gamyate. punaḥ ṣaṭsparśāyatanavacanāt. tattraiva sūtre paścād uktaṃ. ṣaṭ sparśāyatanānīti cakṣuḥsprarśāyatanaṃ yāvan manaḥsparśāyatanam iti. ato vijñāyate mūlasattvadravyasaṃdarśanārthatvāt ṣaḍdhātur ayaṃ bhikṣo puruṣa iti vacanaṃ. na tu bhūtamātratvād iti. nanu ca yathā vijñānadhātor avyatiriktam api manaḥsparśāyatanaṃ punar ucyate. evaṃ cakṣurādīny api caturdhātvavyatiriktāni punar ucyerann iti. ato na punaḥ ṣaṭsparśāyatanavacanena tadvyatiriktabhautikāstitvasiddhiḥ. naitad evaṃ. yadi hi pṛthivīdhātvādaya eva sparśāyatanāni abhaviṣyan bhūtāny eva sparśāyatanānīty evāvakṣyat. na tv evaṃ. kiṃ tarhi. cakṣuḥsparśāyatanaṃ yāvan manaḥsparśāyatanam iti. ato 'vagamyate. pṛthivīdhātvādivyatiriktāni cakṣurādīnīti. [Tib. 62b] vijñānadhātus tu cakṣurādisparśāyatanavacanānuṣaṃgena punar ucyate. sparśāyatanam iti ko 'rthaḥ. sparśasya caitasikasyāśraya ity arthaḥ. cittabhāvaprasaṃgāc ceti. yadi ṣaḍdhātur ayaṃ bhikṣo puruṣa iti yathābhūtam eva dravyāṇi gṛhyeran nānyāni tadāśritāni dravyāṇi. tenaitat prāptaṃ. vijñānadhātumātragrahaṇāt. atra caitasikānāṃ tadāśritānām agrahaṇaprasaṃgaḥ. iṣṭatvād adoṣa iti cet. na. sapakṣālatvād asya pakṣasya. sāpakṣālo hy ayaṃ pakṣaḥ. cittaviśeṣā eva caitasikā iti svasiddhāntavirodhāt. tenāha. na ca yuktaṃ cittam eva caittā ity abhyupagantuṃ. kasmāt. saṃjñā vedanā ca caitasika eṣa dharmaś cittaniśrita iti sūtravacanāt. sādhanaṃ cātropatiṣṭhate. cittād arthāntarabhūte saṃjñāvedane. skandhadeśanāyāṃ pṛthag deśitatvāt. rūpaskandhavad iti. atha vā svāśrayād arthāntarabhūte saṃjñāvedane. tadāśritatvāt. yat svāśrayāśritaṃ tat svāśrayād arthāntarabhūtaṃ. tadyathā kuḍyāśritaṃ citraṃ. sarāgādicittavacanāc ceti. sarāgaṃ cittaṃ sarāgaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānāti. vigatarāgaṃ cittaṃ vigatarāgaṃ cittaṃ iti yathābhūtaṃ prajānāti. sadveṣaṃ cittaṃ sadveṣaṃ cittam iti yathābhūtaṃ prajānātīti vistaraḥ. [Tib. 63a] atra (Abhidh-k-vy 68) sādhanaṃ. sarāgaṃ cittam iti cittarāgayoḥ parasparato 'rthāntaratvaṃ. sahayoganirdiṣṭatvāt. saputraś caitra iti sahayoganirdiṣṭacaitraputravad iti.

saṃcitā daśeti.

paramāṇusaṃcayasvabhāvā daśaivety arthaḥ. anye tu dhātavo 'smād avadhāraṇān na saṃcitā iti siddhaṃ.

(I.35) tulayatīti kasya dhātor etad rūpaṃ. tathā hi tula unmāna ity asya dhātos tolayatīti rūpaṃ bhavati. naiṣa doṣaḥ. tulāṃ karoti tulayatīti prātipadikadhātor etad rūpam iṣyate. karmaṇi ca tulya iti rūpaṃ bhavati.

bāhyaṃ dhātucatuṣṭayam

iti rūpādikaṃ śabdavarjyaṃ. paraśudārvādisaṃjñakam iti. paraśvādisaṃjñakaṃ chinatti dārvādisaṃjñākaṃ chidyate. saṃbhavaṃ praty evam ucyate. kadācit paraśvādisaṃjñakaṃ chidyate. dārvādisaṃjñakam api cchinatti. saṃbandhotpādina iti vistaraḥ. saṃbandhenāvibhāgenotpattuṃ śīlam asyeti saṃbandhotpādi. saṃghātasroto rūpādisaṃghātasaṃtāna ity arthaḥ. tasya vibhaktotpādanaṃ vibhaktajananaṃ yat sa chedaḥ. kṣaṇikānāṃ hi bhāvānāṃ vināpi paraśvādinā cchedo bhavaty eva. saṃtānanirodhas tu paraśvādineti. paraśvādikaṃ chinattīty ucyate. kāraṇasāmagrīviśeṣavaśād vikāryaviśeṣotpattir bhavati. tatra dhātucatuṣṭayam avacchinatti chidyate vety avadhāryate. tathāvadhāraṇāc cānye dhātavo nobhayatheti siddhaṃ. ata eva cāha. na kāyendriyādīni chidyanta iti vistaraḥ. atra na cakṣurindriyādīnīti vaktavye kasmāt kāyendriyādīnīti vacanaṃ. yasmāt kāyendriye parisphuṭaś chedo bhavati yadi bhaved ity ataḥ [Tib. 63b] kāyendriyapurassarāṇīndriyāṇi kathyante. niravaśesāṃgacchede sarvāṃgapratyaṃgacchede. tadadvaidhīkaraṇāt teṣāṃ kāyendriyādīnāṃ advaidhīkaraṇāt. kathaṃ punar gamyate tadadvaidhīkaraṇam iti. ataḥ punar āha. na hīndriyāṇi dvidhā bhavanti chinnasyāṃgasya kāyād apagatasya nirindriyatvāt. idam api kathaṃ gamyate. nirindriyaṃ tad aṃgaṃ yac chinnaṃ kāyād apagatam iti. yasmāt tat pratītya spraṣṭavyādikaṃ ca kāyādivijñānānupapattiḥ. kathaṃ tarhi chinnena punar lagnena nāsikāgreṇa kāyavijñānotpattiḥ. nāsikāmūlasaṃbandhena punaḥ kāyendriyotpatter adoṣaḥ. katham iha gṛhagodhikādīnāṃ pucchāni chinnāni spandante yadi tatra kāyendriyaṃ nāsti. vāyadhātor eṣa vikāro naitat kāyendriyasya karmety avagantavyaṃ. na cāpi chindanti maṇiprabhāvad acchatvāt. yathā maṇiprabhā na chinatti acchatvāt. tadvad indriyāṇi.

dahyate tulayaty evam

(Abhidh-k-vy 69)
ity evaṃśabdena tad eva bāhyaṃ dhātucatuṣṭayaṃ tathātvena pradarśyate. kāṣṭhādīnām agnikṛto vikāro dāhaḥ. ca cendriyānāṃ na bhavati maṇiprabhāvad acchatvāt. na hi tāni kāṣṭhādivac carmādivad vā vikriyante. kiṃ tarhi. tatsaṃbandhāt pravāhachedo bhavati. tulādibhūtaṃ ca tad eva dhātucatuṣṭayaṃ tulayati nendriyāṇi tathaivācchatvāt. amūrtānāṃ tu dhātūnām amūrtatvād eva chedādyasaṃbhava iti. teṣāṃ chedādi na cintyate. na śabda uccheditvād iti. [Tib. 64a] kiṃ. chinatti chidyate dahyate tulyati vāpravāhavartitvāt.

vivādo dagdhṛtulyayor

ity uttaratrāpīdam anuvartate na śabda uccheditvād iti. tad eva dhātucatuṣṭayaṃ dāhakaṃ tulyaṃ ceti. agnikṣārādi dāhakaṃ. samastasyātra dhātucatuṣṭayasya bhasmādivikārahetutvāt. lavaṇādi tulyaṃ. tatrāpi samastasya tulāvanatihetutvād ity ekeṣām abhiprāyaḥ. tejodhātūr eva dagdhā gurutvam eva ca tulyam iti. tejodhātur evāgnijvālādigata udbhūtavṛttir dahati. pṛthivīdhātvādīnām udbhūtasvavṛttitve 'py adāhakatvadarśanāt. gurutvam eva copādāyarūpam udbhūtavṛtti tulyate. ātapādiṣu laghudravyeṣu rūpādīnām udbhūtavṛttitve 'py atulyatvadarśanāt.

(I.36, 37ab) paṃcādhyātmam

iti. paṃcagrahaṇaṃ manonivṛttyarthaṃ. adhyātmagrahaṇaṃ rūpādinivṛttyarthaṃ. vipākajaupacayikā eva paṃcādhyātmikā na naiṣyandikā ity avadhāraṇaṃ. kasmāt. tadvyatiriktaniṣyandābhāvāt. vipākajā aupacayikāś ca yady api naiṣyandikā bhavanti.

niṣyando hetusadṛśa

iti kṛtvā. te tu vipākajaupacayikatvenaiva saṃgṛhītatvāt. na naiṣyandikā iti gṛhyante. ye tu svahetusadṛśā na ca vipākajā na caupacayikāḥ. ta iha naiṣyandikā [Tib. 64b] abhipretāḥ. na caivaṃvidhāś cakṣurādayo bhavanti. kiṃ tarhi vipākajā vā aupacayikā vā bhavantīty ata evam ucyate. tadvyatiriktaniṣyandābhāvād iti. kathaṃ punar jñāyate naiṣyandikās te na santīti. mṛtasyānanuvṛtteḥ. na hi rūpādivan mṛtasya cakṣurdhātvādayo 'nuvartante. vipākahetor jātā iti. vipākasya phalasya hetur vipākahetuḥ. vipākahetor jātā vipākajāḥ. madhyapadalopāt hetuśabdalopāt gorathavat. yathā gobhir yukto ratho goratha iti. phalakālaprāptaṃ vā karmeti. vipākaphalotpattyanantarakṣaṇāvastham ity arthaḥ. vipacyata iti vipākaḥ. karmakartari ghañ. vipākāj jātā vipākajāḥ. phalaṃ tu vipaktir eveti vipāka iti. bhāve ghañ. bhavatu vā hetau phalopacāra iti vistaraḥ. avipākasvabhāvo 'pi karmalakṣaṇo hetm vipāka ity (Abhidh-k-vy 70) ucyate. tadutpādakatvāt. yathā phale hetūpucāra iti vistaraḥ. ṣaḍ imāni sparśāyatanāni cakṣurādīni paurāṇaṃ karma purāṇe janmani bhavaṃ purāṇam eva vā paurāṇaṃ karma. tāni sparśāyatanāni apaurāṇakarmasvabhāvāny api paurāṇaṃ karmety ucyaṃte. tajjātatvāt. evam iha viparyayopacāro draṣṭavyaḥ. āhārasaṃskārasvapnasamādhiviśeṣair upacitā aupacayikā iti. viśeṣaśabdaḥ pratyekam abhisaṃbadhyate. tatrāhārasvapnau loke pratītau. saṃskāro 'bhyaṃgasnānānuvāsanādisvabhāvḥ. [Tib. 65a] samādhiś cittaikāgratālakṣaṇaḥ. samīpe caya upacayaḥ. upacaye bhavā aupacayikāḥ sainikavat. upacayā eva vā aupacayikāḥ vainayikavat. svārthe taddhitavidhānāt. brahmacaryeṇa cety eke iti. brahmacāriṇām upaśāntendriyāṇāṃ śarīropacayadarśanāt. anupaghātamātraṃ tu tena syād iti. abrahmacaryeṇa śarīrāpacayaḥ. brahmacaryeṇa tu śarīrāpacayo na bhavati. tasmād āha. anupayghātamātraṃ tu tena brahmacaryeṇa syāt nopacayaḥ. upacayas tv āhārādibhir eva. kasmāt tarhi pravrajitānāṃ keṣāṃcic charīrāpacayo bhavati. kāmaparidāhādiyogād asau bhavet. pratiprākāra ivārakṣeti. upacayasaṃtāno vipākasaṃtānasya parivāryāvasthānenārakṣā. śabda aupacayika ity anupacitakāyasya śabdasauṣṭhavādarśanāt. icchātaḥ pravṛtter iti. śabdo me syād iti icchayā śabdaḥ pravartate. anicchayā na pravartate. vipākajaś ca dharmo 'nicchato 'pi pravartate. tasmān na vipākajaḥ śabdaḥ. sādhanaṃ cātrocyate. na vipākajaḥ śabdaḥ. icchātaḥ pravṛtteḥ. yoniśomanasikāracaitasikavat. yat tu vipākajaṃ. na tasyecchayā pravṛttiḥ. tadyathā cakṣurindriyasyeti. yat tarhīti vistaraḥ. anena svasiddhāntaviruddhatāṃ pratijñāyā udgrāhayati. tṛtīyāsau paraṃparety eka iti vistaraḥ. bhūtāni pāruṣyavirateḥ karmapathasya kaṇṭhe vipākasvabhāvāni [Tib. 65b] nirvartante. tebhyaḥ śabdaḥ. dvitīye 'pi pakṣe karmebhyo vipākajāni bhūtāni. tebhya aupacayikāni āhāropacayataḥ samādhyupacayato vā bhūtāntarāṇi. tebhyo naiṣyandikāni pūrvabhūtavyatiriktāny āgantukāni bhūtāni. tebhyaḥ śabda iti. paraṃparābhinirvartanaṃ tv abhisaṃdhāya pāruṣyavirater brahmasvaratā nirvartata ity uktaṃ. anena svasiddhāntaviruddhatā tasyāḥ pratijñāyāḥ parihriyate. yadi śabdavad yuktivirodhaḥ syād iti. śabda icchātaḥ pravartata iti vipākayuktivirodhāt na vipākaja uktaḥ. tad yadi tadvac chārīriky api vedanā icchātaḥ pravartate na vipākajā syāt. na tv icchātaḥ sā pravartate. kiṃ tarhi. anicchayāpi sā pravartate. cakṣurādivat. tasmād vipākajeti yujyata ity abhiprāyaḥ. kīdṛśī punaḥ sā. yā sukhaduḥkhapratyayopasaṃhāram antareṇāpi pravartate. naiṣyandikāḥ sabhāgasarvatragahetujanitā iti. sabhāgasarvatragahetubhir eva janitā na vipākahetuneti avadhāraṇaṃ. (Abhidh-k-vy 71) vipākajā vipākahetujanitā iti. vipākahetunā janitā eva na tu vipākahetunaiva janitā ity avadhāraṇaṃ. sabhāgahetunāpi janitā vipākajā bhavanti. tatra cāṣṭāv apratighā naiṣyandikā vipākajā evety avadhāryate. na hi et [Tib. 66a] aupacayikāḥ saṃcayābhāvāt. aparamāṇusaṃcayasvabhāvatvād ity arthaḥ.

tridhānya

iti. tridhānya evety avadhāryate. tartra vipākajā indriyāvinirbhāgina eva.

vipāko 'vyākṛto dharmaḥ sattvākhya

iti vacanāt. naiṣyandikaupacayikās tu indriyavinirbhāgino 'pi. kathaṃ punar gamyate. indriyavinirbhāgino 'pi naiṣyandikāḥ santīti. mṛtasyāpi tadanuvṛttidarśanāt. na hy asattvasaṃkhyātā vipākajā iṣyante.

dravyavān eka

iti. eka eva dravyavān ity avadhāraṇaṃ. sāratvād dravyam ity avināśāt. kṣaṇam ekam anaiṣyandikā bhavantīti. kṣaṇam ekam asabhāgahetunirvartitāḥ. pūrvakṣaṇānāsravābhāvāt kṣaṇikā na tu kṣaṇāntaravināśina ity ayam artho 'bhipretaḥ. anyathā hi paścimā eva dhātavaḥ kṣaṇikā ity avadhāraṇāt taditareṣāṃ dhātūnām akṣaṇikatvaprasaṃgaḥ. kathaṃ punar duḥkhadharmajñānakṣāntikalāpe manodhātur manovijñānadhātuś ca yugapad bhavataḥ. na hi vijñānadvayasamavadhānam iṣyate. nocyate yugapat tau bhavata iti. kiṃ tarhi. ekam atra vijñānaṃ dhātudvayatvena vyavasthāpyate. nāmadvayena kathyate ity arthaḥ. tena vyācaṣṭe duḥkhadharmajñānakṣāntisaṃprayuktaṃ cittaṃ manodhātur manovijñānadhātuś ceti. [Tib. 66b] śeṣās tatsahabhuvo dharmadhātur iti. tatra kṣāntikalāpe cittād anye dharmāḥ śeṣāḥ. tadsahabhuvas tayā kṣāntyā sahabhuvaḥ. tadyathā anāsravasaṃvaro rūpaṃ vedanāsaṃjñācetanādayaḥ saṃprayuktāḥ. teṣāṃ ca prāptijātyādayo dharmadhātur iti.

(I.37cd) samanvāgamaṃ pratilabhata iti. prāptim alabdhapūrvāṃ labhata ity arthaḥ. cakṣurvijñānadhātunāpi sa iti. kiṃ. samanvāgamaṃ pratilabhata ity adhikṛtaṃ.

pṛthag lābha

ity anena prathamadvitīye koṭyau darśite.

sahāpi cety

anena tṛtīyā koṭir darśitā. caturthī tu uktanirmukteti sugamatvān na darśitā.

ca-

śabdena vā sāpy uktā. apṛthag asaha ceti. kāmadhātau krameṇa cakṣurindriyaṃ pratilabhamāna iti. kāmadhātau sthitaḥ pudgalaḥ krameṇa kalalādikrameṇa (Abhidh-k-vy 72) mṛtyukrameṇa vā. cakṣurindriyaṃ. kiṃpratisaṃyuktaṃ. kiṃ kāmadhātāv eva. nety ucyate. aviśeṣeṇa kāmapratisaṃyuktaṃ vā rūpapratisaṃyuktaṃ vā pratilabhamānaḥ. kalalādyavasthāyāṃ tathā krameṇa maraṇasyācakṣuṣmanmaraṇasya ca kāle cakṣurdhātunā asamanvāgataḥ. kalalādyavasthāyāṃ tathā maraṇāvasthāyāṃ vā tadabhāvāt. ṣaḍāyatanotpattyavasthāyāṃ bhavasyāntarāle vā tenedānīṃ samanvāgamaṃ pratilabhate. na tu cakṣurvijñānadhātunā asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. yasmād asau kuśalakliṣṭenātītānāgatena samanvāgata eva pūrvam antarābhavapratisaṃdhikāle. viprakṛtāvasthā hy eṣādhikriyate na pratilabdhavatpratilapsyamānāvasthā. cakṣurvijñānadhātuneti [Tib. 67a] vistaraḥ. dvitīyādidhyānopapannas tatra tasya cakṣurvijñānadhātor abhāvāt tena pūrvam asamanvāgata idānīṃ cakṣurvijñānaṃ prathamadhyānabhūmikam anivṛtāvyākṛtasvabhāvaṃ saṃmukhīkurvāṇaḥ. tena cakṣurvijñānadhātunā samanvāgamaṃ pratilabhate. na tu cakṣurdhātunā asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. pratilabdhavatsamanvāgatatvāt. tatpracyutaś cādhastād upapadyamāna iti. dvitīyādidhyānapracyuto 'dhastāt prathame dhyāne kāmadhātau copapadyamānaś cakṣurvijñānadhātunā asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. antarābhavapratisaṃdhāne kuśalakliṣṭena atītānāgatena. na tu cakṣurdhātunā asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. pratilabdhavatsamanvāgatatvāt. syād ubhayeneti vistaraḥ. ārūpyadhātucyuta ubhābhyāṃ cakṣurdhātucakṣurvijñānadhātubhyāṃ pūrvam asamanvāgataḥ. antarābhavapratisaṃdhyavasthāyām eva cakṣurdhātunotpādābhimukhena cakṣurvijñānadhātunā kuśalakliṣṭenātītānāgatena samanvāgamaṃ pratilabhate. avikalendriyā hy antarābhavikāḥ. nobhayena etān ākārān sthāpayitveti. koṭītrayoktān dharmaprakārān tyaktvety arthaḥ. ārūpyadhātucyutas tatraivotpadyamāno nobhābhyām asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. asamanvāgatatvaṃ tatrāsti na tu samanvāgamapratilambhaḥ. dvitīyādidhyānopapannaś ca cakṣurvijñānam asaṃmukhīkurvāṇo nobhābhyām asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. kathaṃ. cakṣurdhātunā yady api samanvāgamaṃ pratilabhate na tu cakṣurdhātunāsāv asamanvāgataḥ. cakṣurvijñānadhātunā yady apy asau asamanvāgato na tu samanvāgamaṃ [Tib. 67b] pratilabhate tadasaṃmukhīkurvāṇatvāt. cakṣuṣmān kāmadhātusthaḥ sakṛnmaraṇāt antarābhavapratisaṃdhau (Abhidh-k-vy 73) nobhābhyām asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. tābhyāṃ samanvāgatatvāt. yaś cakṣurdhātunā samanvāgataś cakṣurvijñānadhātunāpi sa iti.

pṛthag lābhaḥ sahāpi cety

anenaiva sūtreṇedam api catuḥkoṭikaṃ vartayati. lābho hi pratilambhaḥ. prāptimātre 'pi vivakṣayā kadācid bhavati. prathame catuḥkoṭike pratilambho 'dhikṛto dvitīye tu prāptimātraṃ. prathamā koṭir iti vistaraḥ. dvitīyādidhyānopapanno 'vāśyaṃ cakṣurdhātunā samanvāgata indriyair avikalatvāt. cakṣurvijñānadhātunātrāsamanvāgataḥ. tatrābhāvāt. prathamadhyānabhūmikasya cakṣurvijñānasyāsaṃmukhīkriyamāṇatvāt. kāmadhātāv alabdhavihīnacakṣur iti. alabdhaṃ vihīnaṃ vā cakṣur asyālabdhavihīnacakṣuḥ. alabdhacakṣuḥ kalalādyavasthaḥ. vihīnacakṣur vinaṣṭacakṣuḥ. sa kāmadhātau cakṣurvijñānadhātunā antarābhavapratisaṃdhau pratilabdhena kuśalakliṣṭena samanvāgataḥ. na cakṣurdhātunā tasyābhāvāt. labdhāvihīnacakṣur iti. labdham avihīnaṃ cakṣur asya labdhāvihīnacakṣuḥ. sa kāmadhātau cakṣurdhātunā cakṣurvijñānadhātunā ca tathā pūrvaṃ pratilabdhenedānīṃ tv anena cāvyākṛtena samanvāgataḥ. prathamadhyānopapannaś ca tenobhayena samanvāgataḥ. svabhūmikasya tatrāvaśyam astitvāt parabhūmikasya cakṣuṣaḥ sambhavāt. dvitīyādidhyānopapannaś ca paśyan. prathamadhyānabhūmikaṃ [Tib. 68a] cakṣurvijñānaṃ saṃmukhīkurvāṇa ity arthaḥ. sa cāpy avaśyam anenobhayena samanvāgataḥ. caturthy etān ākārān sthāpayitveti. ārūpyopapannaḥ.
yathāyogam abhyūhitavyāv iti. yaś cakṣurdhātunā asmanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate rūpadhātunāpi saḥ. yo vā rūpadhātunā cakṣurdhātunāpi saḥ. cakṣurdhāturūpadhātvoḥ syāt

pṛthag lābhaḥ sahāpi ca.

pṛthak tāvat. syāc cakṣurdhātunā samanvāgataḥ. na rūpadhātunā. kāmadhātau krameṇa cakṣurindriyaṃ pratilabhamānaḥ. syād rūpadhātunā na cakṣurdhātuneti iyaṃ koṭir nāsti.

sahāpi.

syāt ubhayenāsamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. ārūpyadhātoś cyuto rūpadhātau kāmadhātau copapadyamānaḥ. nobhayena etān ākārān sthāpayitvā. yaś cakṣurdhātusamanvāgato rūpadhātunāpi sa iti pūrvapādakaḥ. yas tāvac cakṣurdhātunā samanvāgato rūpadhātunāpi saḥ. syāt rūpadhātunā na cakṣurdhātunā kalalādyavasthāsv alabdhacakṣur labdhavihīnacakṣuś ca. (Abhidh-k-vy 74) yaś cakṣurvijñānadhātunā asamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate rūpadhātunāpi saḥ. yo vā rūpadhātunāsamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate cakṣurvijñānadhātunāpi saḥ. tathaiva tayoḥ syāt

pṛthag lābhaḥ sahāpi ca.

pṛthak tāvat. syāc cakṣurvijñānadhātunā na rūpadhātunā. dvitīyādidhyānopapannaś cakṣurvijñānaṃ saṃmukhīkurvāṇaḥ. syād rūpadhātunā na cakṣurvijñānadhātunā. [Tib. 68b] ārūpyadhātoś cyuto dvitīyādiṣu dhyāneṣūpapadyamānaḥ.

sahāpi.

syād ubhavenāsamanvāgataḥ samanvāgamaṃ pratilabhate. ārūpyadhātucyutaḥ kāmadhātau brahmaloke copapadyamānaḥ. nobhayena. etān ākārān sthāpayitvā. yaś cakṣurvijñānadhātunā samanvāgato rūpadhātunāpi saḥ. yo vā rūpadhātunā cakṣurvijñānadhātunāpi saḥ. pūrvapādakaḥ. yas tāvac cakṣurvijñānadhātunā samanvāgato rūpadhātunāpi saḥ. syād rūpadhātunā na cakṣurvijñānadhātunāpi. dvitīyādidhyānopapannaś cakṣurvijñānam asaṃmukhīkurvāṇaḥ. yathā ceyaṃ cakṣurvijñānarūpadhātūnāṃ pratilambhasamanvāgamacintā. tathā śrotravijñānaśabdadhātvādīnām api pratilambhasamanvāgamacintā kartavyā. śrotravijñānadhātvoḥ syāt

pṛthag lābhaḥ sahāpi cety

ādi.

(I.38ab) dvādaśādhyātmikā

iti. ubhayāvadhāraṇam. avadhāraṇād eva cānye rūpādayo bāhyā iti siddhaṃ. ātmany adhy adhyātmaṃ. adhy ātmānam iti vā adhyātmaṃ. adhyātmam eva ādhyātmikāḥ. adhyātme vā bhavāḥ ādhyātmikāḥ. ahaṃkārasaṃniśrayatvāc cittam ātmety upacaryata ity ahaṃkārasaṃniśraya ātmety ātmavādinaḥ saṃkalpayanti. cittaṃ cāhaṃkārasaṃniśraya ity ātmety upacaryate. katham ity āha.

ātmanā hi sudāntena svargaṃ prāpnoti paṇḍita

ity uktaṃ gāthāyāṃ. kathaṃ punar gamyate cittam ātmaśabdenocyata iti. tata āha. cittasya cānyatra damanam uktaṃ bhagavateti. anyatra gāthāyām uktaṃ.

[Tib. 69a] cittasya damanaṃ sādhu cittaṃ dāntaṃ sukhāvaham
iti. tenāyam arthaḥ. ātmani cittīkārye ātmānaṃ vā cittam adhikṛtya ye dharmāḥ pratyāsannabhāvāt āśrayabhāvena vartante. te ādhyātmikāḥ. ye tu viṣayabhāvena vartante. te bāhyā iti. kaḥ punaḥ pratyāsannabhāvaḥ. yena vijñānaṃ tadvikāram anuvidhatte. cakṣurādiṣv eva hi vijñānaṃ lakṣyate na rūpādiṣv (Abhidh-k-vy 75) iti. tathā hi cittam indriyasambaddhe śarīradeśe paricchidyate na viṣayadeśa iti. evaṃ tarhi ṣaḍ vijñānadhātava iti vistaraḥ. iha paṃca tāvad vijñānadhātavo vartamānā eva gṛhyante. indriyaviṣayasamānakālatvāt. vartanānaviṣayā hi paṃca vijñānakāyāḥ manovijñādhātur api vartamāna eveha vyavasthāpyate. yasmā manodhātur asyāśrayo 'nantarātīto vyavasthāpyate. kālabhedād eva hi manidhātumanovijñānadhātvoḥ pṛthagvyavasthānaṃ. tasmāt ta ādhyātmikā na prāpnuvanti. na hy ete manodhātutvam aprāptā atītatvam aprāptāś cittasyāśrayībhavanti. yadā tadā ta eva te bhavantīti lakṣaṇaṃ nātivartanta iti. kim anena vākyena sādhitaṃ. idam anena sādhitaṃ. vartamānānām apy eṣām āśrayabhāvo bhaviṣyatīti bhaviṣyadāśrayabhāvenādhyātmikatvaṃ bhavatīti. yadi vānāgatapratyutpannasyeti vistaraḥ. atīte 'dhvani yan manodhātulakṣaṇaṃ. tad anāgatapratyutpannayor apy adhvanor asty evety abhiprāyaḥ. na hi lakṣaṇasyādhvasu [Tib.69b] vyabhicāro 'sti. na hi svabhāvaparityāgo 'stīty arthaḥ.

(I.38cd) dharmasaṃjñakaḥ sabhāga

iti. dharmasaṃjñakaḥ sabhāga evety avadhāryate. yo hi viṣayo yasya vijñānasya niyata iti. tadyathā cakṣurvijñānasya rūpaṃ niyato viṣayo yāvan manovijñānasya dharmāḥ. yadi tatra tac cakṣurvijñānam utpannam utpattidharmi vā. yāvad yadi tatra manovijñanam utpannam utpattidharmi vā. sa viṣayaḥ sabhāga ity ucyate. tasya ca svabhāvasahabhūnirmuktā iti. svabhāvena sahabhūbhiś ca nirmuktāḥ svabhāvasahabhūnirmuktāḥ. sarvadharmās tasya vijñānasyālambanaṃ. na svabhāvaḥ. svātmani vṛttivirodhāt. na hi tad evāṃgulyagraṃ tenaivāṃgulyagreṇa spṛśyate. na saivāsidhārā tayaivāsidhārayā chidyate. na sahabhuvaḥ. saṃprayuktā viprayuktā vā. atisaṃnikṛṣṭatvāt. na hy akṣistham aṃjanaṃ tena gṛhyate. sa punaś cittakṣaṇo 'nyasya cittakṣaṇasya ālambanam iti. ye pūrvasmin kṣaṇe svabhāvasahabhuvo dharmā nālambitā abhūvan. te 'py ālambitā iti dvayoḥ kṣaṇayoḥ sarvadharmā ālaṃbanaṃ bhavanti. tasmād dharmadhātur nityaṃ sabhāgaḥ. dharmadhātur hi niyato manasa eva.

tatsabhāgāś ca śeṣāḥ.

caśabdena sabhāgāś ceti. śeṣā eva sabhāgatatsabhāgā ity avadhāryate. nanu ca dharmadhātur [Tib. 70a] eva sabhāga evety avadhāraṇe śeṣā na sabhāgā iti sabhāgatatsabhāgāḥ setsyanti. na setsyanti. yady api na sabhāgā eveti bhaveyuḥ. (Abhidh-k-vy 76) tatsabhāgā eveti tu saṃbhaveyuḥ. tannivṛttyartham idam ārabhyate. sabhāgatatsabhāgā eva śeṣāḥ. na tu sabhāgā eva nāpi tatsabhāgā eveti.

yo na svakarmakṛt

sa tatsabhāga iti saṃbandhanīyaṃ

tatsabhāgāś ceti.

anantaroktatvāt. uktaṃ bhavati. yaḥ svakarmakṛt sa sabhāga iti. asvakarmakṛd eva tatsabhāgas tatsabhāga eva vāsvakarmakṛd ity avadhāraṇe 'rthāpattyā svakarmakṛt sabhāga iti. rūpāṇy apaśyad iti. adrākṣīd iti vaktavyaṃ. evaṃ hy adyatanātītaṃ hyastanātītaṃ ca parigṛhītaṃ bhavati. anyathā hy avyāpi lakṣaṇaṃ syāt. athaivam eva pāṭha udāharaṇamātraṃ tad draṣṭavyāṃ. adyatanātītam api vaktavyaṃ. evaṃ yāvan manaḥ svena viṣayakāritreṇa vaktavyam iti. svena viṣayapuruṣakāreṇa vaktavyaṃ. katham iti. yena śrotreṇa śabdān aśṛṇot śṛṇoti śroṣyati vā. tad ucyate sabhāgaṃ śrotram iti sarvaṃ. vijñānasamāyuktam asamāyuktaṃ ceti vijñānasambaddham asambaddhaṃ cety arthaḥ. yad ekasya cakṣuḥ sabhāgaṃ tad [Tib. 70b] sarveṣāṃ kiṃ. sabhāgam iti vartate evaṃ tadsabhāgam apīti. yad ekasya cakṣus tadsabhāgaṃ. tat sarveṣāṃ tatsabhāgam ity arthaḥ. prāptagrahaṇād iti. gandhādayaḥ. ye evadattena ghrāṇādīndriyaprāptā gṛhyante. na te yajñadattena gṛhyante. svaghrāṇādikapraviṣṭatvāt. ity asādhāraṇatvād eṣāṃ cakṣurādivad atideśo nyāyyaḥ. ya ekasya gandhaḥ sabhāgaḥ. sa sarveṣām. evaṃ tatsabhāgo 'pīti vaktavyaṃ. na tu vaktavyaṃ yathā rūpam evaṃ gandhādaya iti. asti hy eṣa saṃbhavo ya eva gandhādaya ekasya ghrāṇādivijñānam utpādayeyuḥ. ta evānyeṣām apīti. yadi te evadattaghrāṇādīndriyaprāptā bhaveyur evadattasya vijñānam utpādayeyuḥ. atha yajñadattaghrāṇādīndriyaprāptā yajñadattasya vijñānam utpādayeyur ity arthaḥ. atha vā ta evānyeṣām apīti. tatrāntargatasūkṣmakrimiprabhṛtīnām api vijñānam utpādayeyuḥ. na tasyaiva evadattasya yasya ghrāṇādīndriyaprāptās te gandhādaya iti. indriyaviṣayavijñānānām anyonyabhajanam iti. āśrayaviṣayāśrayibhāvenānyonyābhimukhyena pravṛttiḥ. tathā hīndriyadhātavo vijñānadhātūn āśrayabhāvena yathāyogaṃ bhajante. sevanta ity arthaḥ. viṣayadhātūṃś ca viṣayibhāvena. tathā viṣayadhātavaḥ svendriyadhātūn viṣayabhāvena bhajante. vijñānadhātūṃs tu viṣayabhāvena ālambanabhāvena vā bhajante. tathā [Tib. 71a] vijñānadhātavaḥ svendriyadhātūnām āśrayibhāvena bhajante. viṣayadhātūṃś ca viṣayibhāvenālambakabhāvena vā bhajanta. ity anyonyabhajanaṃ bhāgaḥ. bhāve ghañ. kāritrabhajanaṃ vā bhāgaḥ. kāritraṃ (Abhidh-k-vy 77) cakṣurādīnāṃ darśanādi. vijñānadhātūnāṃ vijñātṛtvaṃ. viṣayadhātūnāṃ tadviṣayālambanabhāvaḥ. tasya kāritrasya bhajanaṃ kāritrabhajanaṃ. sa eṣām astīty arthaḥ. pradarśanamātram etat. vigrahas tv evaṃ kartavyaḥ. saha bhāgena vartante sabhāgā iti. samāno vā bhāga eṣāṃ eṣāṃ ta ime sabhāgāḥ. samānārthasya sahaśabdasya sabhāva ādiṣṭaḥ. sparśasamānakāryatvād vā. kiṃ. sabhāgā iti prakṛtam. atra karmaṇi ghañ. bhajyata iti bhāgaḥ. vigrahas tu pūrvavat. sparśaś caitasikaḥ. eṣām indriyaviṣayavijñānānāṃ samānaṃ kāryaṃ. cakṣuḥ pratītya rūpāṇi ca utpadyate cakṣurvijñānaṃ. trayāṇāṃ saṃnipātaḥ sparśa ityādivacanāt. ye punar asabhāgā iti vistaraḥ. ye punar anye cakṣurādaya ittham asabhāgāḥ. teṣāṃ sabhāgānām uktalakṣaṇānāṃ sabhāgāḥ sadṛśāḥ. te tatsabhāgāḥ. teṣāṃ tair vā sabhāgās te tatsabhāgāḥ. tulyārthe hy atra sabhāgaśabdo gṛhyate.

(I.39) darśanaheyā iti. darśanaṃ prathamataḥ satyadarśanam anāsravaṃ paṃcadaśacittakṣaṇasaṃgṛhītaṃ. bhāvanā tad eva punaḥpunardarśanaṃ. laukikaṃ vā samāhitaṃ jñānaṃ bhāvanā.

daśa bhāvanayā heyāḥ paṃca ceti.

rūpiṇo dhātavo daśa paṃca ca tadvijñānadhātava iti. [Tib. 71b] kathaṃ punar etad gamyate. eta eva ta iti.

antyās trayaṃ tridheti

vacanāt. antyatrayāt anye paṃcadaśa dhātava eva ta ucyanta iti. te bhāvanāheyā evety avadhāryante. triprakārā iti. darśanaheyā bhāvanāheyā aheyāś cety arthaḥ. eta eva tridhā aṣṭāśītyanuśayās tatsahabhuva iti. dhātuprakārākārabhinnāḥ satkāyadṛṣṭyādayo 'nuśayās tatsahabhuvo vijñānavedanādayaḥ saṃprayuktāḥ asaṃprayuktāni ca tallakṣaṇānulakṣaṇāni. tatprāptayaś ca sānucarā iti. tacchabdena anuśayādayaḥ saṃbadhyante. teṣām anuśayānāṃ tatsahabhuvāṃ ca prāptayas tatprāptayaḥ. yady apy anuśayasahabhuvo bhavanti. na tu sarvāḥ. kāścid dhi prāptayo 'nuśayādisahabhuvo bhavanti yāḥ sahajāḥ. kāścit tu pūrvaṃ paścāc ca tebhyo bhavanty ataḥ pṛthak prāptigrahaṇaṃ. sānucarā iti grahaṇena anuprāptayas tallakṣaṇāni ca saṃgṛhyante. śeṣāḥ sāsravā bhāvanāheyā iti. eta eva trayo 'ntyā dhātavo ye śeṣā darśanaheyebhyo 'nye sāsravāḥ. te bhāvanāheyāḥ. ke punas te. daśānuśayās tatsahabhuvas tatprāptayaś ca sānucarāḥ. kuśalasāsravāḥ. anivṛtāvyākṛtāś ca saṃskārāḥ. avijñaptirūpaṃ ca sāsravaṃ sānucaraṃ. [Tib. 72a] anāsravā aheyā iti mārgasatyāsaṃskṛtasvabhāvāḥ. nanu cānyad apīti vistaraḥ. pṛthagjanatvam anivṛtāvyākṛtasaṃskārasvabhāvatvād bhāvanāheyamadhyagatam. apāyasaṃvartanīyaṃ ca (Abhidh-k-vy 78) kāyavākkarma rūpasvabhāvatvād bhāvanāheyam uktam. ity ataś codayanti vātsīputrīyāḥ. āryamārgavirodhitvād iti. pṛthagjanatvam āryamārgotpāde na bhavati. niyate cāpāyike karmaṇi sati āryamārgo notpadyate. āryamārgotpāde ca saty āpāyikaṃ karma notpadyate. tasmāt satkāyadṛṣṭyādivat tad ubhayaṃ darśanaheyam iti varṇayanti. tatpratiṣedhārtham uktam apy etad abhisaṃkṣepeṇa. sukhapratipattyarthaṃ punar ucyate.

na dṛṣṭiheyam akliṣṭaṃ na rūpaṃ nāpy aṣaṣṭhajaṃ.

dṛṣṭir darśanam. akliṣṭam anivṛtavyākṛtaṃ kuśalaṃ vā na darśanaheyaṃ. rūpaṃ tu kliṣṭam api na darśanaheyaṃ.

aṣaṣṭhajaṃ

paṃcendriyajaṃ paṃcavijñānaṃ tad arūpaṃ kliṣṭam api san na darśanaheyaṃ. ato 'nyat tu darśanaheyaṃ saṃbhavati yathoktam. akliṣṭāvyākṛtaṃ ca pṛthagjanatvaṃ samucchinnakuśalamūlavītarāgāṇām api tatsamanvāgamād iti. samucchinnakuśalamūlāḥ kuśalair dharmair asamanvāgatā iṣṭāḥ. pṛthagjanatvena tu samanvāgatāḥ. [Tib. 72b] yasmāt te pṛthagjanā iṣyante. tasmān na kuśalaṃ pṛthagjanatvaṃ. kliṣṭam api tan na bhavati. vītarāgānām api tena samanvāgamāt. kliṣṭasya hi vastunaḥ svabhāvaprahāṇam iṣyate. prāptichedaḥ prahāṇam ity arthaḥ. tad yadi pṛthagjanatvaṃ kliṣṭaṃ syāt laukikavītarāgāṇāṃ tasya prāpticheda iti tenasamanvāgamaḥ syāt. iṣyate ca teṣāṃ tena samanvāgamaḥ. tathā hi te laukikavītarāgāḥ pṛthagjanā eveṣyante. akliṣṭavyākṛtatvaikatve 'doṣaḥ. chandarāgaprahāṇaṃ akliṣṭasyeṣyate. tadālambanakleśaprāpticheda ity arthaḥ. na tu tadātmīyaprāpticheda iṣyate. tathā hy uktaṃ bhagavatā yo bhikṣavo rūpe chandarāgaḥ. taṃ prajahīta. evaṃ vas tad rūpaṃ prahīṇaṃ bhavatīti vistaraḥ. tasmād akliṣṭāvyākṛtaṃ pṛthagjanatvaṃ teṣāṃ prahīṇam api cakṣurādivat samudācarati. atas tena samanvāgamo bhavati. kiṃ punaḥ kāraṇaṃ. akliṣṭavyākṛtatvāt pṛthagjanatvaṃ na darśanaprahātavyaṃ. rūpatvāc ca kāyavākkarma ity āha. satyeṣv avipratipatteḥ. akleśaduṣṭatvāt pṛthagjanatvaṃ na duḥkhādiṣu satyeṣu vipratipadyate. na viparītarūpeṇa pravartata ity arthaḥ. anālambakatvāc ca. kāyavākkarmāpy anālambakatvād eva na vipratipadyate. tasmāt tad ubhayaṃ na darśanaheyaṃ. ayaṃ ca satyeṣv avipratipatter [Tib. 73a] iti hetur aṣaṣṭhaje 'py anuvartayitavyaḥ. duḥkhe dharmajñānakṣāntau pṛthagjanatvaprasaṃgāc ceti. ayam upacayahetuḥ pṛthagjanatvasyaiva darśanaheyatvanivṛttyartham ucyate kāyavākkarmaṇo 'nabhisaṃbandhāt. duḥkhe dharmajñānakṣāntau pṛthagjanatvaprāptiś chidyate (Abhidh-k-vy 79). na tu chinnā tatpraheyakleśaprāptivat.

nirudhyamāno mārgas tu prajahāti tadāvṛtim

iti vacanāt. duḥkhe dharmajñāne tu tatprāptiś chinnā. tena tatprāptisadbhāvāt duḥkhe dharmajñānakṣāntyavasthāyāṃ sa pudgalaḥ pṛthagjanaḥ syāt. na cāsau tasyām avasthāyāṃ pṛthagjana iti śakyate vyavasthāpayitum adhigatāryamārgatvāt. tathā hi pṛthagjanatvaṃ katamad. āryadharmāṇām alābha iti pṛthagjanatvalakṣaṇaṃ. sa cāryadharmāṇāṃ lābhenālābho vyāvartate. tasmād ārya evāsāv iti. idaṃ tāvat bhavanto vaibhāṣikāḥ praṣṭavyāḥ. tat pṛthgjanatvaṃ kiṃ bhāvanāmārgapratilambhād eva prahīyate. nety ucyate. tat pṛthagjanatvaṃ navabhaumikaṃ kāmāvacaraṃ yāvat bhāvāgrikaṃ. tac cākliṣṭaṃ. tena pratibhūmibhūminavamakleśaprakāraprahāṇāvasthāyāṃ prahīyate. sarvaṃ hy akliṣṭaṃ sāsravaṃ navama eva vimuktimārge prahīyate. yady evam avītarāgāvasthāyām āryaḥ pṛthagjanaḥ syāt. na. pṛthagjanatvasya vihīnatvāt. [Tib. 73b] duḥkhe dharmajñānakṣānteḥ prabhṛti hi tad vihīnam eva. na tu prahīṇaṃ. kaḥ punar vihānaprahāṇayor viśeṣa iti. vihānaṃ prāptichede vyavasthāpitaṃ. prahāṇaṃ tu pratipakṣalābhe vyavasthāpitaṃ. tasmāt prāptichedāt tena pṛthagjanatvenāsamanvāgamāt tasyām avasthāyām ārya eva bhavati. na pṛthagjana ity adoṣa eṣaḥ.

(I.40, 41) cakṣuś ca dharmadhātoś ca pradeśo dṛṣṭir

iti. cakṣur eva dharmadhātupradeśa eva dṛṣṭir ity avadhāryate. satkāyadṛṣṭyādiketi. satkāyadṛṣṭir antagrāhadṛṣṭir mithyādṛṣṭir dṛṣṭiparāmarśaḥ śīlavrataparāmarśaś ceti. śaikṣasyānāsraveti prajñety adhikṛtaṃ. aśaikṣasyāśaikṣīti. aśaikṣasyānāsravā prajñā aśaikṣī. kṣayānutpādajñānavarjyeti vaktavyaṃ. vakṣyati hi

kṣayānutpādadhīr na dṛg

iti. sameghāmegheti vistareṇa yāvat kliṣṭākliṣṭalaukikīśaikṣyaśaikṣībhir dṛṣṭibhir dharmadarśanam iti. loke bhavā laukikī. kliṣṭā cāklṣṭā ca kliṣṭākliṣṭe. kliṣṭākliṣṭe cāsau laukikī ca. kliṣṭākliṣṭalaukikī. kliṣṭākliṣṭalaukikī ca śaikṣī cāśaikṣī ca kliṣṭākliṣṭalaukikīśaikṣyaśaikṣyaḥ. tābhir dharmadarśanaṃ. kīdṛśam ity āha. sameghāmegharātriṃdivarūpadarśanavad iti. yathā [Tib. 74a] sameghāyāṃ rātrau rūpadarśanaṃ. evaṃ kliṣṭayā laukikyā satkāyadṛṣṭyādikayā dṛṣṭyā dharmadarśanaṃ. avyaktataram ity arthaḥ. yathā tasyām eva rātrau ameghāyāṃ rūpadarśanaṃ. evam akliṣṭayā laukikyā dṛṣṭyā dharmadarśanaṃ. (Abhidh-k-vy 80) avyaktam ity arthaḥ. yathā sameghe divase rūpadarśanaṃ. evaṃ śaikṣyā dṛṣtyā dharmadarśanaṃ. vyaktaṃ na tv atyarthaṃ. yathā punar ameghe divase rūpadarśanaṃ. evam aśaikṣyā dṛṣṭyā dharmadarṣanam. atyarthaṃ vyaktam ity arthaḥ.

atīraṇād

iti asaṃtīraṇāt. saṃtīraṇaṃ punar viṣayopanidhyānapūrvakaṃ niścayākarṣaṇaṃ. ata eva cānyāpīti vistaraḥ. ata evāsaṃtīraṇād anyāpi mānasī kliṣṭā rāgādisaṃprayuktā akliṣṭā vā kṣayānutpādajñānānivṛtāvyākṛtā prajñā na dṛṣṭiḥ. rūpālocanārtheneti. cakṣur na saṃtīrakatvena dṛṣṭiḥ. kiṃ tarhi. rūpālocanārthena. prajñā tu saṃtīrakatveneti darśitaṃ bhavati. anyavijñānasamaṃgina iti. anyavijñānasaṃmukhīhāvinaḥ pudgalasyānyavijñānavyāsaktasyety arthaḥ. paśyec cakṣurindriyaṃ viṣayādisāṃnidhyāt. yasya tu cakṣurvijñānaṃ paśyatīti pakṣaḥ. tasya tadvijñānāsaṃbhavād adoṣaḥ. tad eva cakṣurāśritaṃ vijñānaṃ paśyatīty astv iti. darśanasya tadbhāve bhāvāt tadabhāve cābhāvāt.

dṛśyate rūpaṃ na kilāntaritaṃ yata

[Tib. 74b] iti kilaśabdaḥ paramatau. tasyāpratighatvād iti. vijñānam amūrtiṃ kuḍyādīny atikramyāpi paśyet. vijñānavādy āha. naiva hy āvṛte cakṣurvijñānam utpadyate ity anābhāsagatatvāt viṣayasyety abhiprāyaḥ. kiṃ khalu notpadyata ity apratighatvāt kuḍyādīni vyatibhidya kuḍyādyavyavahita iva viṣaye vijñānam utpatsyata iti bhāvaḥ. yasya tv iti. yasya mama vaibhāṣikasya pakṣaḥ cakṣuḥ paśyatīti. tasya mama cakṣuṣaḥ sapratighatvāt vyavahite kuḍyādibhir vṛttyabhāvaḥ. tasya cakṣuṣa ālocanavṛttyabhāvaḥ. vijñānaṃ tarhi vaibhāṣikasya vyavahite 'pi prāpnotīti codyam antarnītam āśaṃkya sa eva vaibhāṣikaḥ punar āha. vijñānasyāpy anutpattir iti. yathaiva cakṣuṣo vyavahite vṛttyabhāvo yujyate vijñānasyāpy anutpattir vijñānavṛttyabhāva āśrayeṇa sahaikaviṣayapravṛttatvāt yujyate. ya eva hi cakṣuṣo vyavahito 'rtho viṣayaḥ syāt. sa eva vijñānasyeti yuktā vijñānasyāpy anutpattiḥ. tava tu vijñānavādino 'pratighatvād vijñānasya vyavahite vijñānam utpadyeta. na tūtpadyate. tasmāc cakṣuḥ paśyati na vijñānam iti siddhaṃ. evaṃ vijñānavādini pratiṣiddhe tatpakṣam ācāryo gṛhītvāha. kiṃ nu vai cakṣuḥ prāptaviṣayam iti vistaraḥ. yathā kāyendriyaṃ prāptaviṣayaṃ kuḍyādivyavahitaṃ [Tib. 75a] viṣayaṃ na gṛhṇāti. kuḍyādipratighātāt. tataḥ pareṇa pravartitum alahamānatvāt. kim evaṃ cakṣuḥ prāptaviṣayaṃ kuḍyādipratighātena pratihataṃ sat tataḥ pareṇa gantum alabhamānaṃ (Abhidh-k-vy 81) taṃ kuḍyādivyavahitaṃ viṣayaṃ na gṛhṇātīti. naitad yujyate. tasmāt sapratighatvāt āvṛtaṃ cakṣur na paśyed iti na vaktavyaṃ. kācābhrapaṭalasphaṭikāṃbubhiś cāntaritaṃ kathaṃ dṛśyata iti. kācenābhrapaṭalena sphaṭikenāmbunā cāntaritaṃ vyavahitaṃ rūpaṃ kathaṃ dṛśyate. sapratighatvād dhi kuḍyādivyavahitavat kācādivyavahitaṃ cakṣur na paśyet tac ca paśyatīti siddhāntaḥ. yatrālokasyāpratibandha iti. āloke hi sati viṣaya ābhāsagato bhavatīti vijñānotpattisaṃbhavaḥ. evaṃ hi vijñānakāraṇaṃ paṭhyate. cakṣurindriyam anupahataṃ bhavati. viṣaya ābhāsagato bhavati. tajjaś ca manasāraḥ pratyupasthito bhavatīty ata āvṛte rūpe kācādibhis tatrotpadyate eva cakṣurvijñānaṃ yatra tu pratibandho 'kācādisvabhāvaiḥ kuḍyādibhis tamasvadbhiḥ tatrāvṛte notpadyate. kiṃ. cakṣur vijñānam iti. anutpannatvād āvṛtaṃ nekṣata iti. yat tvayā kiṃ khalu notpadyata iti anutpattau kāraṇaṃ pṛṣṭam idaṃ tatkāraṇam iti brūmaḥ. yat tarhi sūtra uktam iti vistaraḥ. cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā na nimittagrāhī bhavati nānuvyaṃjanagrāhīti viṣtaraḥ. yasmāc cakṣuḥ paśyati. tasmāt pudgalaś cakṣuṣā paśyatīty abhiprāyaḥ. ācāryaḥ prāha. tenāśrayeṇeti [Tib. 75b] ayam atrābhisaṃdhiḥ. cakṣur aśrityety evātrābhisaṃdhiḥ. cakṣuṣā āśrayeṇa vijñānena dṛṣṭvety arthaḥ. kathaṃ jñāyata ity āha. yathā manasā dharmān vijñāyeti. manasā āśrayeṇa vijñānena vijñāyeti bhavati. na hy anantarātītaṃ mano dharmān vijānāti. vartamānāvasthāyāṃ hi vijñānaṃ kāritraṃ karoti. āśritakarma vā āśrayasyopacaryata iti. āśritasya vijñānasya karma darśanam āśrayasya cakṣuṣa upacaryate. vijñāne paśyati sati cakṣuḥ paśyatīty upacāraḥ. yathā maṃcāḥ krośaṃtīti. yathā maṃcastheṣu puruṣeṣu krośatsu maṃcāḥ krośantīty upacāraḥ. tadvat. yathā ca sūtra uktam iti vistaraḥ. vaibhāṣikāṇām apy ayaṃ pakṣaḥ. na cakṣur vijānāti. kiṃ tarhi. vijñānaṃ vijānātīti. atha coktaṃ cakṣurvijñeyāni rūpāṇi kāntānīti. tatrāśritakarma āśrayasyopacaryata iti avaśyaṃ pratipattavyaṃ. dvāraṃ yāvad eva rūpāṇāṃ darśanāyeti. dvāram iva dvāraṃ hetur āśraya iti abhiprāyaḥ. anenāgamena tenāśrayeṇeti yo 'rtha uktaḥ. tam eva samarthayati. tena cakṣuṣā dvāreṇa vijñānaṃ paśyatīti. darśane tatra dvārākhyeti. cakṣur brāhmaṇa dvāraṃ yāvad eva rūpāṇāṃ dārśanāyety atra. na hy etad yujyate darśanaṃ rūpāṇāṃ darśanāyeti. atrāvācakatvān naitad yujyata ity [Tib. 76a] abhiprāyaḥ. yadi darśanaṃ karaṇaṃ dṛśyate 'neneti darśanam iti. kartari vā lyuṭ paśyatīti darśanam iti. darśanāyeti ca bhāvasādhanaṃ. dṛṣṭir darśanaṃ tasmai darśanāyeti. katham (Abhidh-k-vy 82) etad yujyate. yasmāc cakṣurvyatiriktaṃ darśanaṃ nāsti. ālocanam iti cet. na. vijñānāvyatiriktatvāt vijñānam eva hy ālocanaṃ. nāto 'nyat paśyāmaḥ. yadi tu cakṣurdvāraṃ vivaraṃ rūpāṇāṃ darśanāya vijñānāyety artho gṛhyeta tad yujyate. tadyathā kācit prajñā paśyaty apy ucyata iti. paśyatīty apy ucyata iti itiśabdo 'trādhyāhāryaḥ. anenopanyāsena darśanavijñānayor anarthāntarabhāva iti darśayati. kā punar asau yā prajñaivam ucyate. yā darśanātmikoktā.

tadanyobhayathāryā dhīr

iti. tasyaivaṃ jānata evaṃ paśyata iti sūtre 'pi vacanāt. kiṃcid iti vacanān na sarvaṃ vijñānaṃ paśyatīty uktaṃ bhavati. cakṣurvijñānaṃ hi paśyatīty ucyate. na tu śrotrādivijñānam iti. kānyā dṛṣṭikriyeti. yasyopalambhakatvaṃ. tasya darśanaṃ yujyata ity abhiprāyaḥ. tad etad acodyam iti vistaraḥ. yadi vijñānaṃ vijānāti. kartṛbhūtasya vijñānasya kānyā vijñānakriyeti vaktavyam iti tulyaṃ codyam āpadyate. na ca tatra kartṛkriyābhedaḥ. na kartur vijñānasya kriyāyāś ca vijñānalakṣaṇāyā bhedo 'nyatvam asti. bhavati ca kartṛkriyāsambandhavyapadeśaḥ. vijñānaṃ vijānātīti. [Tib. 76b] tadvad ihāpi bhavet. cakṣuḥ paśyatīti acodyam etat. cakṣurvijñānaṃ darśanam ity apare. tasyāśrayabhāvāc cakṣuḥ paśyatīty ucyate. yathā nādasyāśrayabhāvāt ghaṇṭā nadatīty ucyate. [vijñānaṃ tarhi kasyāśrayabhāvād rūpaṃ vijānātīty āha.] vijñānasyāśrayabhāvād iti. cakṣurvijñānasyāśrayabhāvād ity arthaḥ. tad vijñānaṃ darśanam iti rūḍhaṃ loke iti. darśanam iti loke rūḍhaṃ na tu vijñānam iti rūḍhaṃ. kathaṃ gamyata ity āha. tathā hi tasminn utpanne rūpaṃ dṛṣṭam ity ucyate na vijñātam iti. vibhāṣāyām apy ucyata iti. sa evartho 'bhidhīyata ity abhiprāyaḥ. cakṣuḥsaṃprāptaṃ cakṣurābhāsagataṃ. vijñānaṃ tu sāṃnidhya mātreṇeti. nāśrayabhāvayogeneti darśayati. yathā sūryo divasakara iti. yathā yathā sāṃnidhyamātreṇa sūryo divasaṃ karotīty ucyate. tathā vijñānaṃ vijānātīty ucyate. kasmāt. loke tathā siddhatvāt. nirvyāpāraṃ hīdaṃ iti vistaraḥ. nirvyāparam iti nirīham. anena hi kartur arthāntarabhūtāṃ vā kriyāṃ pratiṣedhati. dharmamātram iti. svataṃtrasya kartuḥ pratiṣedhaṃ karoti. hetuphalamātraṃ ceti. asaty api kartari hetuphalayoḥ kāryakāraṇam arthatvaṃ darśayati. tatra chandata upacārāḥ kriyante yad vastu vyavahārāṃgaṃ teneha vyavahārārthasaṃsiddhyartham asad api sadrūpeṇa parikalpya [Tib. 77a] kartṛkriyādivyavasthāṇaṃ kriyate. cakṣuḥ paśyati vijñānaṃ vijānātīty (Abhidh-k-vy 83) evamādi. nātrābhiniveṣṭavyaṃ.

bhāvo bhavitrapekṣo 'nya

ityādi janapadaniruktiṃ nabhiniviśeteti. janapadas tatra niyatā niścitā coktir janapadaniruktiḥ. tāṃ nābhiniviśeta. tasmād atreyaṃ niruktir iti. na vā sarvām evārthavatīṃ niruktiṃ kalpayet. saṃjñāṃ ca lokasya nābhidhāved iti. ātmā jīva ity evamādikāṃ saṃjñāṃ lokasya nādhyāropayet. abhūtasamāropeṇāsty ātmā śarīrādivyatirikta iti gacched ity arthaḥ. atha vā saṃjñāṃ ca lokasya nābhidhāven nātisaret. arthābāvāt saṃjñāpi nāstīti na kalpayed ity arthaḥ. atisaraṇam atikramaṇam ity eko 'rthaḥ.

(I.42ab) ubhābhyām apīty

apiśabdād ekenāpi nātra niyamaḥ. dvayor vivṛtayoḥ parriśuddhataraṃ darśanam iti. uktaṃ bhavati naikatarānyathībhāvād iti. unmīlitārdhanimīlitayor akṣṇoḥ ekatarasyānyathībhāvād dvayor ekatarad yady anyathībhavati. yadi yad unmīlitaṃ. tad ardhanimīlitaṃ kriyet sarvanimīlitaṃ vā. yac cārdhanimīlitaṃ. yadi tat sarvanimīlitaṃ kriyet sarvonmīlitaṃ vā. tadā dvicandradarśanaṃ na bhavati. ato 'vagamyate dvayor api cakṣuṣor atra vijñānotpattau vyāpāro 'stīti. deśapratiṣṭhitatvāt rūpavad iti viparītadṛṣṭāntaḥ. yathā rūpasya deśapratiṣṭhitatvāt āśrayavicchedād [Tib. 77b] vicchedo bhavati. naivaṃ vijñānasya. na hi vijñānaṃ ca nāśrayavicchedād vicchedo bhavati.

(I.42cd) tathā hi dūrād rūpaṃ paśyatīti. yatra rūpaṃ dṛśyate. na tatra tadgrāhakaṃ cakṣurindriyam asti. tatra pramāṇānupalabhyamānatvāt. tatrāvidyamānadevadattādivat. yathā cakṣuḥ. evaṃ śrotram api vaktavyaṃ. itara āha. svaviṣayadeśaprāpti cakṣuḥśrotram. indriyatvāt. ghrāṇendriyādivat. anenānumānena tatra pramāṇānupalabhyamānatvaṃ hetum asiddhaṃ darśayati. ācārya āha. sati ca prāptaviṣayatva iti vistaraḥ. yadi prāptaviṣayaṃ cakṣuḥśrotraṃ kalpyeta divyaṃ cakṣuḥśrotram iha manuṣyeṣu dhyāyināṃ nopajāyet. yadi hi cakṣuḥśrotram api viprakṛṣṭadeśasthaṃ vyavahitaṃ ca kuḍyādibhir yathāyogaṃ rūpaṃ śabdaṃ gṛhṇīyāt. evam asya divyatvaṃ saṃbhavet. tac ca prāptaviṣayatve na syāt. ghrāṇādivat. yathā ghrāṇajihvākāyāḥ prāptaviṣayatvāt divyā dhyāyināṃ nopajāyeran. tadvat. anena svaviṣayadeśaprāpitvapakṣasya dharmiviśeṣaviparyayāpakṣālatvaṃ darśayati. saṃbhavaddivyatve hi cakṣuḥśrotre dharmī. asaṃbhavaddivyatvabhāvo viśeṣaviparyayaḥ. sa prāpnotīti (Abhidh-k-vy 84) doṣaḥ anena doṣeṇānumānatvāt. tatpramāṇānupalabhyamānatvaṃ siddhaṃ vyavasthāpayati. tasmād aprāptaviṣayaṃ cakṣuḥśrotraṃ. yady aprāptaviṣayaṃ cakṣur iti vistaraḥ. āsannenātidūrasthena tiraskṛtena vā tulyā tadaprāptir iti [Tib. 78a] tatra darśanaṃ prasaṃjayati. kim idaṃ parasya sādhanam uta dūṣaṇam iti. yadi tāvad evaṃ sādhanam atidūraṃ tiraskṛtaṃ cakṣuḥśrotreṇa gṛhyate. aprāptatvāt. āsannaviṣayavad iti. tadasādhanaṃ hetoḥ svayam aniścitatvāt. pūrvābhyupagamavirodhād vā. atha dūṣaṇaṃ sarvaprāptagrāhakatvaṃ cakṣuḥśrotralakṣaṇasya dharmiṇaḥ prasajyate. tad adūṣaṇam anumānabādhanāt. katham ity āha. kathaṃ tāvad ayaskānto na sarvam aprāptam ayaḥ karṣayatīti praśnamukhenāyaskāntanidarśanam upanyasya sarvāprāptagrāhakatvaṃ cakṣuḥśrotrasya sādhayati. na sarvāprāptagrāhakaṃ cakṣuḥśrotraṃ. sarvāprāptagrahaṇaśaktihīnatvāt. ayaskāntavat. ayaskānto hy aprāptam ayo gṛhṇāti karṣatīty arthaḥ. na ca sarvam aprāptaṃ gṛhṇāti. tadvac cakṣuḥśrotraṃ. prāptaviṣayatve 'pi caitat samānam iti. nātidūratiraskṛto viṣayaś cakṣuḥśrotreṇa gṛhyate. grahaṇāyogyatvāt. saṃprāptāṃjanadaśalākāvat. atha vā na sarvasvagrāhyagrāhi cakṣuḥśrotram. indriyasvābhāvyāt. ghrāṇendriyādivat. ghrāṇādīnāṃ hi prāpto viṣayo na tu sarvaḥ. sahabhūgandhādyagrahaṇāt. ghrāṇādisahabhūni hi gandharasaspraṣṭavyāni ghrāṇādibhir na gṛhyante. śaktir hīndriyāṇām īdṛśīti. manas tv arūpitvād iti. prāptatvaṃ mūrtānām eva vyavasthāpyeta nāmūrtānām iti. mano 'prāptaviṣayam [Tib. 78b] iti na vicāraḥ kriyate.

trayam anyatheti.

prāptaviṣayam eva trayam iti iṣṭāvadhāraṇārtham ārambhaḥ. anyathā hi prāptāprāptaviṣayam ity api saṃbhāvyeta. nirucchvāsasya gandhāgrahaṇād iti. yad ucchvāsena sardhaṃ sūkṣmaṃ bhūtacatuṣkaṃ ghrāṇam āgataṃ. tasya gandho ghrāṇena ghrāyate. vāyau gandhāntaram utpannam ity apare. miśṛībhaveyur ekadeśībhaveyuḥ. athaikadeśena. kiṃ. spṛśeyur iti vartate. kathaṃ śabdābhiniṣpattir iti. yadi na spṛśanti. anabhighāte śabdābhiniṣpattir na prāpnotīty abhiprāyaḥ. ata eveti kāśmīrāḥ. yadi hi spṛśeyuḥ. hasto haste 'bhyāhataḥ sajjeta jatuneva jatvantaraṃ. kathaṃ citaṃ pratyāhataṃ na viśīryata iti. anyonyam aspṛśatāṃ paramāṇūnāṃ saṃghātaḥ pratyāhataḥ pāṇyādibhiḥ kathaṃ na viśīryate. tad evaiṣāṃ nirantaratvaṃ yan madhye nāsti kiṃcid ity ālokādi madhye nāstīti nirantaratvam eṣāṃ vyavasthāpyate. tad eva ca prāptatvaṃ nānyatheti. api (Abhidh-k-vy 85) khalv iti. api cety arthaḥ. saṃghātāḥ sāvayavatvāt spṛśantīty adoṣaḥ. yo 'sau doṣa ukto yadi sarvātmanā spṛśeyur miśrībhaveyur dravyāṇy athaikadeśena sāvayavāḥ prasajyerann iti. kāraṇaṃ pratīti. yasya yādṛśaṃ kāraṇaṃ. tasya tat kāraṇaṃ. spṛṣṭam aspṛṣṭaṃ vā pratīty āha. kadācid iti vistaraḥ. spṛṣṭahetukam iti. spṛṣṭam anyonyaṃ hetur asya spṛṣṭahetukaṃ. evam aspṛṣṭahetukaṃ. [Tib. 79a] yadā viśīryata iti. tadyathā śuṣkā mṛc cūrṇīkriyamāṇā. yadā cayaṃ gacchatīti. tadyathā himaṃ. tad dhi pūrvaṃ sūkṣmaṃ paścān mahad bhavati. cayavatāṃ caya iti. tadyathā mṛtpiṇḍadvayasaṃnipāte. uttarakṣaṇāvasthānaṃ syād iti. utpadya spṛṣṭiyogāt. nirantare tu spṛṣṭasaṃjñeti bhadantaḥ. bhadantamataṃ caiṣṭavyam iti. vaibhāṣikamataṃ kasmān naiṣṭavyaṃ. nanu vaibhāṣikair apy evam uktaṃ. tad evaiṣāṃ nirantaratvaṃ yan madhye nāsti kiṃcid iti. asty evam. sāvakāśaṃ tu tad vacanam. yan madhye nāsti kiṃcid iti bruvāṇā vaibhāṣikā madhye ālokādi necchanti. anyaparamāṇupraveśānavakāśaṃ tu na bruvate. anyathā hi sāntarāṇāṃ paramāṇūnāṃ śūnyeṣv antareṣu gatiḥ kena pratibadhyeta gatimata iti vākyaśeṣaḥ. ayaṃ cāparo doṣaḥ. na ca paramāṇubhyo 'nye saṃghātāḥ yathā vaibhāṣikāḥ kalpayanti. ta eva te saṃghātāḥ paramāṇavaḥ spṛśyante. yathā rūpyanta iti. saṃghātā eva naika ity arthaḥ. yadi ca paramāṇor iti vistaraḥ. paramāṇvapariniṣpattiṃ vaktukāmaḥ ācāryo vicārayati. yadi paramāṇor ekasya pūrvādidigbhāgabhedaḥ kalpyeta spṛṣṭasyānyonyam aspṛṣṭasya vā sāvayavatvaprasaṃgaḥ. na cet. kim. digbhāgabheda iti vartate. spṛṣṭasyāpy aprasaṃgaḥ. kasya. sāvayavatvasya. [Tib. 79b] atra sādhanam. na niravayavaḥ paramāṇuḥ. digbhāgabhedavattvāt. māṣarāśivad iti. tad etad digbhāgabhedavattvaṃ necchanti vaibhāṣikāḥ. digbhāgabhedo hi saṃghātarūpāṇām eva kalpyate. evaṃ ca varṇayanti. dharmataiveyaṃ yat sapratighānāṃ bhinnadeśatvaṃ. teṣāṃ nairantaryeṇāvasthānāt abhinnadeśatvaṃ mā bhūd iti sāntarāṇām api sapratighatvena gatiḥ pratibadhyata iti.

(I.43ab) āśuvṛttyā ca parvatādīnām alātacakrādivad iti. ātmaparimāṇatulyasyaivārthasya grahaṇa iṣyamāṇe kathaṃ parvatādīnāṃ mahatāṃ sakṛd iva grahaṇaṃ lakṣyate na krameṇety āśaṃkya yuktiṃ tathā grahaṇe kathayati. āśuvṛttyā cetyādi. yathā alātacakrādigrahaṇaṃ krameṇa vartamānaṃ sakṛd iva lakṣyate. tathā parvatanadīśabdādigrahaṇam āśuvṛttyā bhavatīti. āhosvit tulyātulyasyeti. drākṣāphalādidarśane tulyasya. vālāgraparvatādidarśane atulyasyety abhiprāyaḥ. unmiṣitamātreṇeti na kramadarśananyāyena. evaṃ śrotreṇeti (Abhidh-k-vy 86) vistaraḥ. kadācid alpīyāṃso yadā maśakaśabdaṃ śṛṇoti. kadācit samāḥ yadā śrotraparamāṇusamapramāṇaṃ kasyacic chabdaṃ śṛṇoti. kadācid bhūyāṃso yadā meghaśabdaṃ śṛṇotīti. ajājīpuṣpavad avasthitāḥ kālajīrakapuṣpavad avasthitāḥ ekatalāvasthitā ity arthaḥ. bhūrjābhyantarāvasthitā iti karṇābhyantare yad bhūrjapattravarṇākāraṃ. tad bhūrjam iveti bhūrjaṃ. tadabhyaṃtare 'vasthitāḥ śrotrendriyaparamāṇavaḥ. [Tib. 80a] ghāṭābhyantare ghāṭā nāsāpuṭī. mālāvad avasthitānīti. maṇḍalena samapaṃktyāvasthitānīti. vālāgramātraṃ kileti. āgamasūcanārthaḥ kilaśabdaḥ. asphuṭam avyāptaṃ. sa kileti karmasāmarthyād evāviśaraṇaṃ syād iti. kilaśabdena aruciṃ sūcayati. saṃcitāśrayālambanatvād iti saṃcitāśrayatvāt saṃcitālambanatvāc ca.

(I.43cd) caramasyāśrayo 'tīta

iti. atīta evety avadhāraṇaṃ. ata evocyata iti. yasmāt paṃca vijñānakāyā indriyadvayāśrayāḥ. cakṣurādīndriyāśrayā manaindriyāśrayāś ca. tasmāc catuḥkoṭika uttiṣṭhate. prathamā koṭiś cakṣur iti. cakṣurvijñānasya cakṣur āśrayabhāvena na samanantarapratyayabhāvena. na hi cakṣuś cittacaittasvabhāvaṃ.

cittacaittā acaramā utpannāḥ samanantara

iti ca samanantarapratyayalakṣaṇaṃ. dvitīyā koṭiḥ samanantarātītaś caitasiko dharmadhātus tasya samanantarabhāvena. ṣaḍ eva hy āśrayā vijñānasyeṣyante cakṣurādayo manaḥparyantā nānye. tṛtīyā samanantarātītaṃ manaḥ. ubhayalakṣaṇayuktatvāt. caturthī uktanirmuktā dharmāḥ. koṭitrayamuktā viprayuktā asaṃskṛtādayaḥ. [Tib. 80b] evaṃ yāvat kāyavijñānasya svam indriyaṃ vaktavyam iti. yaḥ śrotravijñānasyāśrayabhāvena. samantarapratyayabhāvenāpi sa. tasyeti catuḥkoṭikaḥ. prathamā koṭiḥ śrotraṃ. dvitīyā samanantarātītaś caitasiko dharmadhātuḥ. tṛtīyā samanantarātītaṃ manaḥ. caturthī koṭir uktanirmuktā dharmā. ity evam api vaktavyaṃ. manovijñānasya pūrvapādaka iti. yo manovijñānasyāśrayabhāvena. samanantarapratyayabhāvenāpi sa. tasyeti pūrvapādakaḥ. yas tāvad āśrayabhāvena. samanantarapratyayabhāvenāpi sa iti. manas tāvad avaśyam asau samanantarapratyayaḥ. syāt samanantarapratyayabhāvena nāśrayabhāvena. samanantarātītaś caitasiko dharmadhātur acakṣurādyāśrayaṣaṭsvabhāvatvāt.

(I.44ab) tadvikāravikāritvād

iti vistaraḥ. teṣāṃ cakṣurādīnāṃ vikāras tadvikāraḥ. tadvikāreṇa vikāras tadvikāravikāraḥ. sa eṣām astīti tadvikāravikārīṇi vijñānāni. tadbhāvas (Abhidh-k-vy 87) tadvikāravikāritvam. tasmāt. cakṣurādaya evaiṣām āśrayā ity avadhāryate. anugrahopaghātapaṭumandatānuvidhānād iti. cakṣurādīnāṃ aṃjanādibhir anugrahaṃ reṇvādibhiś copaghātaṃ cakṣurādivijñānāny anuvidadhate. sasukhotpādāt saduḥkhotpādāc ca. yathākramaṃ paṭumandatāṃ ca teṣām anuvidadhate. [Tib. 81a] paṭumandatotpādād ato 'vagamyate. cakṣurādivikāreṇa vijñānavikāro bhavatīti. nanu ca paṭuni rūpe paṭucakṣurvijñānam utpadyamānaṃ dṛśyate. mande maṃdam iti. [teṣāṃ cakṣurādīnāṃ.] yady api rūpasya paṭumaṃdate cakṣurvijñānam anuvidadhīta. vidhurāvasthayos tu cakṣūrūpayoś cakṣuravasthām eva cakṣurvijñānam anuvidhatte. na rūpavasthāṃ. tathā hi cakṣuṣi anugṛhīte rūpe copahate tadvītarāgāṇāṃ madhyasthānāṃ ca cakṣurvijñānam avikāram utpadyate. na tu saduḥkham utpadyate. rūpe punar anugṛhīte 'parityakte cakṣuṣi copahate kāmalavyādhinā timiropaghātena vā pītadarśanaṃ bhrāntaṃ keśoṇḍukādidarśanaṃ vā pravartate. tathā paṭuni rūpe jarayā mande cakṣuṣi mandaṃ cakṣurvijñānam utpadyate. evaṃ mande rūpe cakṣur yady atipaṭu bhavet paṭu cakṣurvijñānam utpadyate. tathā hi jātisvabhāvena paṭuni gṛdhracakṣuṣi mande 'pi śavarūpe anekayojanaviprakṛṣṭe 'pi cakṣurvijñānam utpadyate. ity evaṃ śrotrādīny api yojyāni.

(I.44cd) ato 'sādhāraṇatvāc ceti.

ata āśrayabhāvāt. asādhāraṇatvāc ca. āśrayabhāvo vyākhyāta iti na taṃ praty ādriyate. asādhāraṇatvam eva tu vyācakṣāṇa āha. katham asādhāraṇatvam ityādi. anyacakṣurvijñānasyāpīti. anyasaṃtānavijñānasyāpīty arthaḥ. tair [Tib. 81b] eva nirdiśyata iti. cakṣurādibhiś cakṣurvijñānaṃ yāvan manovijñānaṃ. na rūpādibhiḥ rūpavijñānaṃ yāvad dharmavijñānaṃ. yathā bherīśabdo yavāṃkura iti. asādhāraṇatvāt tābhyāṃ bherīyavābhyāṃ yathā nirdeśo loke bherīśabdo yavāṃkura iti na tu daṇḍaśabdaḥ kṣetrāṃkura iti vā. daṇḍo hi paṭahādiśabdasyāpi kāraṇībhavet. kṣetraṃ ca śāligodhūmāṃkurasyāpīti sādhāraṇatvāt na tābhyāṃ nirdeśaḥ kriyate. asādhāraṇābhyāṃ tu bherīyavābhyāṃ nirdeśaḥ. tadvad ihāpi draṣṭavyam. api khalu cakṣur iva vijñānam ubhayoḥ sattvasaṃkhyātatvāt. rūpaṃ tv asattvasaṃkhyātam api. cakṣuṣā vijñānaṃ cakṣurvijñānam. tasya kāraṇabhāvāt. cakṣuṣi vijñānaṃ cakṣurvijñānaṃ. sukhaduḥkhavedanāsaṃprayuktasya vijnānasya cakṣuranugrahopaghātapravṛttatvāt. cakṣuṣo vijñānaṃ cakṣurvijñānam. asādhāraṇatvena tataḥ pravṛtteḥ. cakṣuṣo vijñānaṃ cakṣurvijñānam. sattvasaṃkhyātasyaiva svāmibhāvāt. cakṣuṣi vijñānaṃ cakṣurvijñānam. tatsaṃprayoginyāḥ sukhāyā duḥkhāyā vā (Abhidh-k-vy 88) vedanāyāś cakṣuṣy eva paricchidyamānatvāt. evaṃ śrotrādiṣu yojyam. tad evaṃ cakṣurādibhir eva vijñānanirdeśo yujyate na rūpādibhiḥ. evaṃ tṛtīyacaturthadhyānabhūmikena cakṣuṣā tadbhūmikādharabhūmikāni rūpāṇi paśyato [Tib. 82a] yojayitavyam iti. tasyaiva kāmadhātūpapannasya yojayitavyam. evaṃ tṛtīyādidhyānacakṣuṣā yojyam iti. tasyaiva prathamadhyānopapannasya tṛtīyacaturthadhyānacakṣuṣā paśyato yojyam.

(I.45, 46) na kāyasyādharaṃ cakṣur

iti. adharabhūmikam ity arthaḥ. svabhūmikam ūrdhvabhūmikaṃ cābhyanujñātaṃ bhavati. paṃcabhūmikāni hi kāyacakṣūrūpāṇi. kāyaḥ śarīraṃ. etāni kāyādīni paṃcabhūmikāni. kāmāvacarāṇi prathamadhyānabhūmikāni yāvac caturthadhyānabhūmikāny ārūpyadhātāv abhāvāt. dvibhūmikaṃ cakṣurvijñānam iti. kāmāvacaraṃ prathamadhyānabhūmikaṃ ca. tayor vitarkavicārasadbhāvāc cakṣurvijñānasya cāvaśyaṃ savitarkavicāratvāt.

ūrdhvarūpaṃ na cakṣuṣa

iti. nordhvabhūmikaṃ rūpaṃ cakṣuṣo viṣayo bhavati. ūrdhvabhūmikasya rūpasya sūkṣmatvāt. svabhūmikam adharabhūmikaṃ cābhyanujñātaṃ bhavati.

vijñānaṃ ca.

kim. ūrdhvaṃ na cakṣuṣa iti prakṛtaṃ. kāmāvacarasya cakṣuṣo 'dharabhūmikasya prathamadhyānabhūmikaṃ cakṣurvijñānaṃ na bhavati. svabhūmikam adharabhūmikaṃ vābhyanujñātaṃ bhavati. kāmāvacarasya cakṣuṣaḥ svabhūmikaṃ kāmāvacaram eva cakṣurvijñānaṃ bhavati. prathamadhyānabhūmikasya cakṣuṣaḥ prathamadhyānabhūmikam eva cakṣurvijñānaṃ bhavati. kāmāvacaraṃ tu cakṣurvijñānam asya na bhavati. nanu coktam adharabhūmikam abhyanujñātam iti. satyam uktam etat. [Tib. 82b] kiṃ tu. asaty ātmīye adharabhūmikam iṣyate. na satīti. dvitīyatṛtīyacaturthadhyānacakṣuṣo hy asaty ātmīye prathamadhyānabhūmikam evādharaṃ cakṣurvijñānaṃ bhavati. na tu kāmāvacaraṃ paramanihīnatvāt. saṃbhavatas tv evam uktam adharabhūmikam abhyanujñātam iti. asyety anantaroktasya cakṣurvijñānasyeti. cakṣurvijñānajāteḥ rūpaṃ sarvato viṣayaḥ. saṃbhavatas tu yojyam. kāmāvacarasya cakṣurvijñānasya svabhūmikam eva rūpam. prathamadhyānabhūmikasya tu prathamadhyānabhūmikacakṣurāśrayasya cakṣurvijñānasya svabhūmikam adharabhūmikaṃ ca rūpaṃ viṣayaḥ. caturthadhyānabhūmikacakṣurāśrayasya tu caturthadhyānabhūmikaṃ rūpaṃ tataś cādharabhūmikaṃ sarvaṃ viṣayaḥ. evaṃ yāvat dvitīyadhyānabhūmikacakṣurāśrayasya dvitīyadhyānabhūmikaṃ tataś (Abhidh-k-vy 89) cādharabhūmikaṃ rūpaṃ viṣayaḥ. evaṃ cakṣurvijñānajāter ūrdhvam adhaḥ svabhūmau ca rūpaṃ viṣayo bhavati. kāyasya cobhe rūpavijñāne sarvato bhavata iti. kāmāvacarasya kāyasya śarīrasya svabhūmikordhvabhūmike rūpavijñāne bhavataḥ. prathamadhyānabhūmikasya kāyasya prathamadhyānabhūmikam eva vijñānam. rūpaṃ tu svordhvādharabhūmikam. yathā svāśrayaṃ cakṣuḥ. dvitīyādidhyānabhūmikasya kāyasya vijñānam adharabhūmikam eva prathamadhyānabhūmikam evety arthaḥ. rūpaṃ tu dvitīyatṛtīyadhyānabhūmikasya kāyasya svordhvādharabhūmikaṃ [Tib. 83a] yathā svāśrayaṃ cakṣuḥ. caturthadhyānabhūmikasya kāyasya rūpaṃ svādharabhūmikam. tata ūrdhvaṃ rūpabhāvāt.

tathā śrotram

iti. yathā cakṣur uktam. tathā śrotraṃ vyākhyātavyam. katham ity āha. yatra kāye sthitaḥ śrotreṇa śabdān śṛṇoti. kiṃ tāni kāyaśrotraśabdavijñānāny ekabhūmikāny eva bhavanti. āhosvid anyabhūmikāny api. āha. sarveṣāṃ bhedaḥ. kāmadhātūpapannasya svena śrotreṇa svāṃ śabdāṃ śṛṇvataḥ sarvaṃ svabhūmikaṃ bhavatīti vistareṇa anayā diśātra grantho vaktavyaḥ. yāvad ayaṃ tu niyamaḥ.

na kāyasyādharaṃ śrotram ūrdhvaṃ śabdo na ca śruter
vijñānaṃ cāsya śabdas tu kāyasyobhe ca sarvata


iti vistareṇa yojyaṃ. katham iti.

na kāyasyādharaṃ śrotram.

paṃcabhūmikā hi kāyaśrotraśabdāḥ kāmāvacarā yāvac caturthadhyānabhūmikāḥ. dvibhūmikaṃ ṣrotravijñānaṃ kāmāvacaraṃ prathamadhyānabhūmikaṃ ca. tatra yadbhūmikaḥ kāyaḥ. tadbhūmikam ūrdhvabhūmikaṃ vā śrotraṃ bhavati. na tv adharabhūmikam. yadbhūmikaṃ śrotraṃ. tadbhūmiko 'dharabhūmiko vāsya śabdo viṣayo bhavati.

ūrdhvaṃ śabdo na ca śruteḥ.

na hi kadācid ūrdhvabhūmikaḥ śabdo 'dharabhūmikena śrotreṇa śrotuṃ śakyate.

vijñānaṃ ca

ūrdhvaṃ na śrotrasya śabdavat.

asya śabdas tu kāyasyobhe ca sarvataḥ.

asyeti anantaroktasya śrotravijñānasya śabdaḥ sarvato viṣaya ūrdhvam adhaḥ svabhūmau ca. kāyasya cobhe śabdavijñāne sarvato bhavata iti.

aniyataṃ mana

(Abhidh-k-vy 90)
iti. yathā cakṣuḥ śrotraṃ vā niyamitaṃ na kāyasyādharaṃ cakṣuḥ śrotraṃ vety evamādinā. naivaṃ niyamitaṃ manaḥ. ata evāha. paṃcabhūmike 'pi kāye sarvabhūmikāni manaādīni bhavantīti [Tib. 83b] manodharmamanovijñānāni sarvabhūmikāni kāmāvacarāṇi yāvad bhāvāgrikāṇi. tadyathā kāmadhātūpapanno yadi kāmāvacarān manaso 'nantaraṃ kāmāvacaram eva kāmāvacaradharmālambanaṃ manovijñānam utpādayati. sarvāṇi kāmāvacarāṇi. yadi prathamadhyānabhūmikād yāvad bhavāgrabhūmikād upapattikāle samāpattikāle vā saṃbhavataḥ kāmāvacaraṃ tathaiva manovijñānam utpādayati. manas tatastyam. śeṣāni kāmāvacarāṇi. atha tatraiva tadvijñānam utpādayati. dharmās tv ālambanaṃ prathamadhyānabhūmikā yāvad bhavāgrabhūmikāḥ. dharmās tatastyāḥ. śeṣāṇi pūrvavat. evaṃ prathamadhyānopapanno yāvad bhavāgropapanno yathāyogaṃ vaktavyaḥ.

(I.47) samāpta ānuṣaṃgikaḥ prasaṃga

iti.

cakṣuś ca dharmadhātoś ca pradeśo dṛṣṭir

ity etad ādhikārikam. atha yatra kāye sthitaś cakṣuṣā rūpāṇi paśyatīty evamādir ayam ānuṣaṃgikaḥ prasaṃgaḥ. darśanasambandhād āgatatvāt.

paṃca bāhyā dvivijñeyā

iti. paṃcagrahaṇaṃ dharmadhātunirākaraṇārtham. bāhyagrahaṇaṃ cakṣurādinirāsārtham. bāhyā eva paṃca dvivijñeyā ity avadhāraṇād anye trayodaśa dhātava ekavijñānavijñeyā iti siddham. paṃcavijñānakāyānām aviṣayatvāt.

nityā dharmā asaṃskṛtā

iti. asaṃskṛtā eva nityā ity avadhāraṇam. adhvasaṃcārābhāvāt nityāḥ.

dharmārdha indriyaṃ ye ca [Tib. 84a] dvādaśādhyātmikāḥ smṛtā

iti. dhātava ity adhikāraḥ. dvāviṃśatīndriyāṇy uktāni sūtra iti. atha jātiśroṇo brāhmaṇo yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ. upasaṃkramya bahagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisāryaikante nyaṣīdat. ekāntaniṣaṇṇo jātiśroṇo brāhmaṇo bhagavantam idam avocat. indriyāṇīndriyāṇīti bho gautama ucyante. kati bho gautama indriyāṇi. kiyatā cendriyāṇāṃ saṃgraho bhavati. dvāviṃśatir imāni brāhmaṇa indriyāṇi. katamāni dvāviṃśatiḥ. cakṣurindriyaṃ śrotrendriyaṃ ghrāṇendriyaṃ jihvendriyaṃ kāyendriyaṃ manaindriyaṃ strīndriyaṃ puruṣendriyaṃ jīvitendriyaṃ sukhendriyaṃ duḥkhendriyaṃ saumanasyendriyaṃ daurmanasyendriyam upekṣendriyaṃ (Abhidh-k-vy 91) śraddhendriyaṃ vīryendriyaṃ smṛtīndriyaṃ samādhīndriyaṃ prajñendriyam anājñātamājñāsyāmīndriyam ājñendriyam ājñātāvīndriyam. itīmāni brāhmaṇa dvāviṃśatir indriyāṇi. iyatā indriyāṇām indriyasaṃgraho bhavati. atha jātiśroṇo brāhmaṇo bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavato 'ntikāt prakrānta iti.

dharmārdha

iti dharmadhātvekadeśa ity arthaḥ.

dharmārdham

iti napuṃsakanirdeśena kecit paṭhanti. teṣāṃ pāṭhe ardhadharma iti samapravibhāgaḥ prāpnoti. ardhaṃ napuṃsakam iti lakṣaṇāt. ardhapippalīti yathā. atha napuṃsakaliṃgo 'py ardhaśabda ekadeśārthe vartate tadaivaṃ samāsaḥ kriyate. dharmaś cāsāv ardhaṃ ca dharmārdham. dharme vārdhaṃ dharmārdham iti. ābhidhārmikās tu ṣaḍāyatanavyavasthām anādṛtyeti. cakṣurāyatanaṃ yāvat kāyāyatanaṃ [Tib. 84b] manaāyatanam iti ṣaḍāyatanam iti ṣaḍāyatanavyavasthāṃ yuktarūpām anādṛtya jīvitendriyānantaraṃ manaindriyaṃ paṭhanti. sālambanatvāt. vedanendriyādīni hi sālambanāni anantaraṃ paṭhanti. jīvitendriyādīny ekādaśeti. jīvitendriyaṃ vedanendriyāṇi paṃca śraddhādīni ceti. trayāṇāṃ ca bhāga iti. ājñāsyāmīndriyādīnāṃ navadravyātmakānāṃ. manaindriyaṃ muktvānyāny aṣṭau dravyāṇi dharmadhātvekadeśaḥ. cakṣurādayaḥ paṃca svanāmoktā iti. paṃca cakṣurādayo dhātavaḥ paṃcendriyāṇi cakṣurindriyaṃ yāvat kāyendriyaṃ. strīpuruṣendriye ca kāyendriyaikadeśa eveti. paṃca cakṣurādidhātavaḥ saptendriyāṇi bhavanti. sapta cittadhātavo manaindriyam iti. evaṃ dvādaśādhyātmikā dhātavo 'ṣṭāv indriyāṇi bhavantīti. dvādaśādhyātmikā dhātava eva dharmārdha eva cendriyam iti avadhāraṇāt paṃca dhātavo rūpādayas tadanyadharmadhātupradeśo nendriyam iti siddham.

ācāryayaśomitrakṛtau sphuṭārthāyām abhidharmakośavyākhyāyāṃ dhātunirdeśo nāma prathamaṃ kośasthānam.


(Abhidh-k-vy 92) blank

(Abhidh-k-vy 93)
II
(indriyanirdeśo nāma dvitīyaṃ kośasthānam)

(II.1) uktānīndriyāṇīti. prathamasya dvitīyasya ca kośasthānasya sambandhopanipātatāṃ darśayann āha. uktānīndriyāṇīti. prathamakośasthānāvasāne yasmād

dharmārdham indriyam

ity uktam. tasmād idam āyātam iti sambandhaḥ. [Tib. 85a] kaḥ punar indriyārtha iti. vaiyākaraṇair anyathā indriyaśabdārthavyutpattiḥ kṛteti. ataḥ praśnayati. kaḥ punar indriyārtha iti. idi paramaiśvarye iti paṭhyate. tasya dhātor indantītīndriyāṇīti rūpaṃ draṣṭavyam. kathaṃ kṛtvā. indantīti indrāṇi rapratyaya auṇādikaḥ. indrāṇy evendriyāṇīti svārthe ghastaddhitaḥ. atha vā indantītīndriyam. bahutvāt tu bahuvacanena kṛto nirdeśa indantītīndriyāṇīti. tasmāt indantīty asya śabdasya indriyam ity ādeśaḥ. katham. avarṇasya rabhāvaḥ tiśabdasya ceyādeśaḥ. tena nairuktena vidhānena indriyam iti bhavati. tadyathā kuñjara iti. vaiyākaraṇair hi kuñjo 'syāstīti kuñjara iti matvarthīyena kuñjaraśabdo vyutpādyate. nairuktais tu tad anādṛtya kuñjaraḥ kuñjacāritvād iti nairuktena nyāyena sādhyate. tadvad ihāpi draṣṭavyam. yadi hi vaiyākaraṇanayena indrasya liṅgam indriyam iti vyutpādyeta. ādhipatyārtha indriyārtho hīyetādhipatyārthaś ceṣyate. tasmād ittham indriyaśabdasya vyutpattir naiṣṭavyeti. dṛṣṭvā śrutvā ca viṣamaparivarjanād iti. dṛṣṭvā śvabhrādi śrutvā ca vyāghrādirutam. śvabhrādivyāghrādirutaviṣamaparivarjanāt. sasaṃprayogayor iti sacaitasikayoḥ. rūpadarśanaśabdaśravaṇayoś ceti. cakṣuḥ paśyati śrotraṃ śṛṇotītyādi vaibhāṣikāṇāṃ siddhāntaḥ. tenālambanaviśeṣalakṣaṇayor darśanaśravaṇayor asādhāraṇakāraṇatve cakṣuḥśrotrayor ādhipatyam. (Abhidh-k-vy 94) ātmabhāvaśobhāyāṃ pūrvavad [Tib. 85b] iti. aghrāṇādīnāṃ sattvānām akāntarūpatvāt. akāntātmabhāvatvād ity arthaḥ. taiḥ kavaḍīkārāhāraparibhogād iti. tair ghrāṇādibhis tatparibhogād iti. kathaṃ gandhasya kavadīkārāhāratvam. nāsikayor gandhagrāsavyavacchedena kavaḍīkaraṇāt. kathaṃ spraṣṭavyasya kavaḍīkārāhāratvam. kāyena snānābhyaṅgādikaspraṣṭavyasya romakūpamukhagrāsavyavacchedena kavaḍīkaraṇāt.

dvayoḥ kileti.

kilaśabdaḥ paramatadyotane. svamatam asya paścād vakṣyate.

dvayor

iti pratyekam abhisambandhaḥ. sattvabhedaḥ strīpuruṣa iti. strīty eko nikāyasabhāgaḥ. puruṣa ity aparaḥ. tayor bhedaḥ. sattvavikalpa iti stanādeḥ saṃsthānasya svarasyācārasya cānyathātvaṃ viśeṣa ity arthaḥ. saṃkleśavyavadānayor ity apara iti pūrvācāryaḥ. na sattvabhedavikalpayoḥ. antareṇāpi puruṣendriyaṃ rūpāvacarāṇāṃ vikalpasiddheḥ. vikalpakṛtaś ca sattvabheda ity abhiprāyaḥ. tadviyuktavikalānām iti. viyuktāś ca te vikalāś ca viyuktavikalāḥ. tābhyāṃ strīpuruṣendriyābhyāṃ viyuktavikalās tadviyuktavikalāḥ. ke. ṣaṇḍhapaṇḍakobhayavyañjanāḥ. tadviyuktāḥ ṣaṇḍhapaṇḍakāḥ. teṣāṃ strīpuruṣendriyābhāvāt. ṣaṇḍhapaṇḍakānāṃ [Tib. 86a] punaḥ kaḥ prativiśeṣaḥ. ṣaṇḍhakāḥ svabhāvato niḥstrīpuruṣendriyāḥ. paṇḍakā upakrameṇopahatendriyāḥ. vinaye tu paṇḍakā eva paṃca paṭhyaṃte. prakṛtipaṇḍakaḥ. īrṣyāpaṇḍakaḥ. pakṣapaṇḍakaḥ. āsekapaṇḍakaḥ. lūnapaṇḍakaś ceti. tatra prakṛtipaṇḍakaḥ ṣaṇḍha ihābhipretaḥ. yasya hi prakṛtyā vyañjanaṃ nāsti. sa prakṛtipaṇḍakaḥ. śeṣā iha paṇḍakā iṣyante. lūnapaṇḍako hi tāvad indriyacchedāt indriyavikala iti sphuṭa eṣaḥ. pakṣapaṇḍakādayas tv indriyākarmaṇyatvena tadvikalā eva. indriyakarmaṇyatvakāle 'pi tadvikalā iti vyavasthāpyanta eva. tadindriyakarmaṇyatvasya puruṣasukhaviśeṣājanakatvāt prasavājanakatvāc ca. indriyasadbhāvāśaṃkānivṛttyartham eva ceha ṣaṇḍhapaṇḍakā iti pṛthakpāṭhaḥ. anyathā hi vinayavad ihāpy abhidharme paṇḍakā ity eva paṭhyeran. ubhayavyañjanās tadvikalāḥ. sthānabhraṃśavaikalyād alpasukhahetutvavaikalyāc ca. apare vyācakṣate. tadviyuktāḥ ṣaṇḍhāḥ. tadvikalāḥ paṇḍakāḥ. upakramavaikalyāt. ubhayavyañjanāś ca tadvikalāḥ. sthānabhraṃśavaikalyāt. alpasukhahetutvavaikalyāc ceti. teṣām asaṃvarādīni na bhavanti.

(Abhidh-k-vy 95)
nṛṇām asaṃvaro hitvā ṣaṇḍhapaṇḍadvidhākṛtīn.
ānantaryaṃ ṣaṇḍhādīnāṃ tu neṣyate
alpopakāryalajjitvāt.
[Tib. 86b] chinatti strī pumān dṛṣṭicarita


iti vacanāt. strīpuruṣāṇāṃ tu tāni bhavanti. ataḥ saṃkleśe ādhipatyaṃ strīpuruṣendriyayoḥ. saṃvaraphalaprāptivairāgyāṇi ceti. saṃvaras trividhaḥ prātimokṣasaṃvaro dhyānasaṃvaro 'nāsravasaṃvaraś ca. teṣām eko 'pi saṃvaro na bhavati kim aṅga sarvaḥ.

saṃvaro 'py evam

iti vacanāt. ata eva ca srotaāpattyādiphalaprāptiḥ kāmādivairāgyaṃ ca teṣāṃ na saṃbhavati. strīpuruṣāṇāṃ tu bhavatīti. ato vyavadāne 'pi strīpuruśendriyayor ādhipatyam iti. nikāyasabhāgasambandhasaṃdhāraṇayor iti. jīvitendriyasya nikāyasabhāgotpattau. nikāyasabhāgasambandhe tasyādhipatyaṃ vyavasthāpyate. nikāyasabhāgasaṃdhāraṇe cādhipatyam. jīvitendriyavaśena tadūrdhvamavasthānāt. manaindriyasya punarbhavasambandha iti. kliṣṭena punarbhavasambandhāt. jīvitendriyād asya ko viśeṣaḥ. jīvitendriyasya antarābhava eva sambandhanam. manaindriyasya tūpapattibhave 'pi. samānakālaṃ ca jīvitendriyaṃ nikāyasabhāgena tatsambandhanaṃ karoti. manaindriyaṃ tu bhinnakālam api punarbhave tatsambandhanaṃ karoti. vaśibhāvānuvartana iti. cittasya vaśibhāvam anuvartate loko dharmo vā yathoktam. cittenāyaṃ loko nīyata iti vistaraḥ. gāthāyām apy uktam.

cittena nīyate lokaś cittena parikṛṣyate
ekadharmasya cittasya [Tib. 87a] sarvadharmā vaśānugā


iti. rāgādīnāṃ tadanuśāyitvād iti. teṣu sukḥādiṣu anuśāyituṃ śīlam eṣām ālambanataḥ saṃprayogato vā. ta ime tadanuśāyino rāgādayaḥ. tadbhāvas tadanuśāyitvam. tasmād iti. yathoktaṃ sukhāyāṃ vedanāyāṃ rāgo 'nuśete. duḥkhāyāṃ dvesaḥ. aduḥkhasukhāyāṃ moha iti. tair hi vyavadāyata iti. tair viśudhyatīty arthaḥ. tad evaṃ kleśaviśuddhāv eśāṃ śraddhādīnām ādhipatyam uktaṃ bhavati.

vyavadāne 'pi sukhādīnām ādhipatyam ity apara iti. na kevalaṃ saṃkleśe sukhādīnām ādhipatyaṃ. kiṃ tarhi. vyavadāne 'pīty apiśabdasyārthaḥ. ābhidhārmikāḥ kecid evam āhuḥ. vyavadāne 'pi teṣām ādhipatyam astīti āgamam (Abhidh-k-vy 96) ānayanti. yasmāt sukhitasya cittaṃ samādhīyata ity uktaṃ sūtre. duḥkhopaniṣac chraddhā. duḥkham upaniṣad asyāḥ. seyaṃ śraddhā duḥkhopaniṣat. duḥkhahetukety arthaḥ. duḥkhe sati kasyacid dharme ratnatraye vā śraddhā jāyate. pravrajyāṃ vābhilaṣati. ṣaṇ ṇaiṣkramyāśritāḥ saumanasyādaya iti. ṣaṇ ṇaiṣkramyāśritāni saumanasyāni. ṣaṇ ṇaiṣkramyāśritāni daurmanasyāni. ṣaṇ ṇaiṣkramyāśritā upekṣāḥ. [Tib. 87b] naiṣkramyaṃ sāsravo 'nāsravo mārgaḥ. dhātoḥ saṃsārād vā niṣkramaṇaṃ vairāgyam ity apare. yathoktaṃ sūtre. cakṣurvijñeyāni rūpāṇi pratītyotpadyate saumanasyaṃ naiṣkramyāśritaṃ naiṣkramyālambanam ity arthaḥ. naiṣkramyānukūlam iti vā. evaṃ yāvan manaḥ pratītya dharmāṃś ca utpadyate saumanasyaṃ naiṣkramyāśritam iti. tathā cakṣurvijñeyāni rūpāṇi pratītya utpadyate daurmanasyaṃ naiṣkramyāśritam. evaṃ yāvan manaḥ. tathā cakṣurvijñeyāni rūpāṇi pratītyotpadyate upekṣā naiṣkramyāśritā. evaṃ yāvan manaḥ. naiṣkramyaṃ prāpsyāmīti kasyacit saumanasyam. na naiṣkramyāya mayā yatnaḥ kriyate iti kasyacid daurmanasyam. kasyacit pratisaṃkhyāyopekṣā teṣu rūpādiṣu bhavati.

(II.2-4) apare punar āhur iti sautrāntikāḥ. vijñāya viṣamaparihārād iti. vijñānena viṣamaparihāraḥ kriyate. na cakṣuḥśrotreṇety abhiprāyaḥ. nāpi vijñānād anyad rūpadarśanaṃ śabdaśravaṇaṃ vāstīti. na rūpadarśanaśabdaśravaṇaṃ grahaṇavyatiriktaṃ vicāryamāṇaṃ labhyate. grahaṇaṃ ca vijñānam eveti nānyad bhavati. tasmāc cakṣuḥśrotravijñānayoḥ sasaṃprayogayor utpattau yad ādhipatyam uktam. tad eva tad bhavati. nānyatrādhipatyam etad [Tib. 88a] ity abhiprāyaḥ. manasaḥ punaḥ sarvārthopalabdhāv iti.

svārthopalabdhyādhipatyād

ity eva siddhe manasaḥ sarvārthopalabdhāv iti vacanaṃ dharmadhātor asarvadharmasvabhāvatvāt. vyākhyātaṃ caitat purastāt. nanu cārthānām apy atrādhipatyam iti. dvayaṃ pratītya vijñānasyotpattir iti vacanāt. adhikaṃ hi prabhutvam ādhipatyam iti. adhikaḥ prabhur adhipatis tadbhāva ādhipatyam iti. sarvarūpopalabdhau sāmānyakāraṇatvād iti. nīlapītādisarvarūpopalabdhau ekarūpasya cakṣuṣaḥ karaṇatvāt. na tu rūpasyaikarūpasya nīlapītadisarvarūpopalabdhau kāraṇatvam. na hi nīlarūpaṃ pītarūpopalabdhau kāraṇaṃ bhavati. tatpaṭumandatādyanuvidhānāc copalabdher iti. yasmād upalabdhiś cakṣurādipaṭumandatām anuvidhatte. tadyathā paṭuni cakṣuṣi paṭvī tadupalabdhiḥ. mande mandeti. ādiśabdena akuśalakuśalasavedanāvedanānuvidhānaṃ. (Abhidh-k-vy 97) akuśale manasy akuśalopalabdhiḥ. kuśale kuśalā. savedane savedanā. avedane 'vedaneti. na rūpasya paṭumandatādy anuvidhatte upalabdhiḥ. tenāha. tadviparyayād iti. tasmāc cakṣurādīnām adhikam aiśvaryaṃ [Tib. 88b] na rūpādīnām.

kāyāt strīpuruṣendriye

iti. atra sādhanam. kāyendriyasvabhāvaṃ strīpuruṣendriyam. spraṣṭavyavijñānajanakatvāt. astrīpuruṣendriyasvabhāvakāyendriyavat. vaidharmyeṇa cakṣurindriyavat. stryākṛtisvaraceṣṭābhiprāyā iti. stryabhiprāyapuruṣābhiprāyayor viparyayeṇa. tad evaṃ sati sattvavikalpa eva strīpuruṣendriyayor ādhipatyam. nikāyasabhāgasthitau jīvitendriyasyādhipatyam. na tu vaibhāṣikavat nikāyasabhāgasambandhe. tatra manasa evādhipatyāt. saṃkleśe vedanānām iti. atra vaibhāṣikaiḥ sārdham aikamatyam. tathā hi tair iti vistaraḥ. tathā hi taiḥ śraddhādibhiḥ kleśāś ca viṣkaṃbhyante laukikamārgagatair mārgaś cāvāhyate nirvedhabhāgīyādigataiḥ. tad evaṃ vyavadānasaṃbhāre śraddhādīnāṃ pratyekam ādhipatyam uktaṃ bhavati. na hy avimuktacittasyāsti parinirvāṇam iti. ājñātāvīndriyaṃ kṣayajñānādy anāsravam indriyaṃ. tad eva ca vimuktaṃ kleśavimuktyā saṃtānavimuktyā ca. tatprāptasya nirupadhiśeṣanirvāṇaṃ bhavati. tasmād ājñātāvīndriyasya nirupadhiśeṣanirvāṇa ādhipatyaṃ vyavasthāpyate. dṛṣṭadharmasukhavihāraṃ pratīti [Tib.89a] vistaraḥ. dṛṣṭo dharmo dṛṣṭadharmaḥ. dṛṣṭajanmety arthaḥ. sukho vihāraḥ sukhavihāraḥ. dṛṣṭadharme sukhavihāraḥ dṛṣṭadharmasukhavihāraḥ. taṃ praty ājñātāvīndriyasyādhipatyam. vimuktiprītisukhapratisaṃvedanād iti. vimuktiḥ kleśaprahāṇam. prītiḥ saumanasyam. sukhaṃ praśrabdhisukham. vimuktyā prītisukhasya pratisaṃvedanaṃ vimuktiprītisukhapratisaṃvedanam. tasmād iti. tad uktaṃ bhavati. vimuktiprītisukhapratisaṃvedanam eva dṛṣṭadharmasukhavihāra iti.

(II.5) vākpāṇipādapāyūpasthānām api cendriyatvam upasaṃkhyātavyam iti. sāṃkhyāś cakṣurindriyādivyatiriktāni vāgindriyādīni kalpayanti. vāgindriyaṃ yena vacanaṃ kriyate. pāṇīndriyaṃ yena kiṃcid dravyam ādīyate. pādendriyaṃ yena viharaṇaṃ kriyate. caṃkramaṇam ity arthaḥ. pāyvindriyaṃ yena purīṣotsargaḥ kriyate. upasthendriyaṃ kāyendriyaikadeśavyatiriktaṃ yenānandaḥ sukhaviśeṣaḥ prāpyate. na khalūpasaṃkhyātavyam avidyādīnām indriyatvam. yenārthena bhagavatā dvāviṃśatir indriyāṇy uktāni. tatrāvidyādīnām ayogāt. ko 'sāv artha ity āha.

(Abhidh-k-vy 98)
cittāśrayas tadvikalpa

iti vistaraḥ. cittasyāśrayas tadāśrayasya vikalpaḥ

sthitiḥ saṃkleśo

vyavadāna-

saṃbhāro vyavadānaṃ ceti.

etac ca ṣaḍāyatanaṃ maulaṃ sattvadravyam [Tib. 89b] iti. taditareṣāṃ tadāśritatvāt. tathā hi ṣaḍindriyādhipatyasaṃbhūtam indriyādhiṣṭhānam. ṣaḍ vā viṣayā vijñānakāyāś ca. tad etad api sattvadravyam iṣyate na tu maulam. na hy adhiṣṭhānādyādhipatyasaṃbhūtaṃ ṣaḍāyatanam iti. vyavadānasaṃbharaṇaṃ paṃcabhir iti śraddhādibhiḥ. vyavadānaṃ tribhir iti. anājñātamājñāsyāmīndriyādibhiḥ.

(II.6) aparaḥ kalpaḥ.

pravṛtter āśrayotpattir

iti vistaraḥ. pravṛttipakṣaṃ nivṛttipakṣaṃ cādhikṛtyocyate.

pravṛtteḥ

saṃsārasyāśraya utpattiḥ

sthitiḥ upabhogaś ca.

nivṛtter api nirvāṇasyāśraya utpattiḥ sthitir upabhogaś ca. etāvatā ca puruṣārthaparisamāptir iti. nirarthikā tadanyendriyaprajñaptiḥ. bhavatām api puruṣārthaparisamāptiḥ paṭhyate. tasya śabdādyupalabdhir ādir guṇapuruṣāntaropalabdhir anta iti. tatra ṣaḍāyatanaṃ mūlasattvadravyabhūtaṃ saṃsaratīti pravṛtter āśrayaḥ. utpattiḥ strīpuruṣendriye iti. utpadyate 'syā ity utpattiḥ. kasmād ity āha. tata utpatteḥ. kasya. ṣaḍāyatanasya. manaḥkāyendriyayoḥ sākṣāt tābhyām utpatteḥ. cakṣurādīnāṃ caturṇāṃ krameṇotpatteḥ. sthitir jīvitendriyeṇa ṣaḍāyatanāvasthānāt. upabhogo vedanābhiḥ sukhādibhiḥ. śraddhādayo hi nivṛtter āśraya iti. śraddhādīnāṃ pratiṣṭhābhūtatvāt. ājñāsyāmīndriyaṃ prabhava ity ādibhavaḥ prathamato 'nāsravotpatteḥ. [Tib. 90a] sthitir ājñendriyaṃ prābandhikatvāt. upabhoga ājñātāvīndriyeṇeti. tena vimuktiprītisukhapratisaṃvedanāt. ata etāvanty evendriyāṇīti nāvidyādīnām indriyatvam iṣṭam ity arthaḥ. ata eva caiṣāṃ eṣo 'nukrama iti. cakṣurindriyaṃ yāvad ājñātāvīndriyam iti pravṛttinivṛttyor āśrayādibhāvāt. vācas tu nendriyatvam. vacane śikṣāviśeṣāpekṣatvāt. jātamātro hi bālako vinaiva śikṣayā cakṣuṣā rūpāṇi paśyati. na tv evaṃ vacanaṃ karoti. tasmād indriyadharmātikrāntatvāt. na vāg indriyaṃ bhavitum arhati. jihvendriyādhiṣṭhānasyaiva tu etat karma vacanam (Abhidh-k-vy 99) iti. pāṇipādasya cādānaviharaṇād ananyatvād iti. pāṇir eva hy anyathānyatra cotpanna ādānam ucyate. pāda eva cānyathānyatra cotpanno viharaṇam iti. karmābhāvāt. svātmani ca vṛttivirodhāt. na pāṇipādasyendriyatvam. uragaprabhṛtīnām iti. sarpādīnāṃ pāṇipādaṃ nāsti. atha ca teṣām ādānaviharaṇaṃ bhavati na pāṇipādasyendriyatvam. teṣām apy asti sūkṣmam iti cet. na. sādhyatvāt. pāyor api nendriyatvam utsarga ity aśucyutsarge. gurudravyasya yasya kasyacid ākāśe chidre sarvatra pāyusthānād anyatrāpi patanāt. gurudravyasya gurutvād evaṃ svayaṃ patanaṃ nendriyakṛtam. vāyunā ca tatpreraṇād iti. vāyunā tasya guror aśucidravyasya preraṇā. [Tib. 90b] vāyor eva tat karma syān na pāyvindriyasya. tadanupalabdheḥ. upasthasyāpi nendriyatvaṃ ānanda iti. kāyendriyaikadeśastrīpuruṣendriyavyatiriktakalpitasya upasthasya nendriyatvam ānande. kāyendriyaikadeśabhūtastrīpuruṣendriyakṛtaṃ hi tat. kliṣṭaṃ saukhyam iti vākyarthaḥ. kaṇṭhadantākṣivartmāṅguliparvanām apīti vistaraḥ. yadi yathoktāt kāraṇāt etāvanty evendriyāṇīti neṣyate. kaṇṭhasyābhyavaharaṇe. dantasya carvaṇe. akṣivartmana unmeṣanimeṣe. parvaṇaḥ asthisaṃdhisaṃkocavikāsakriyāyām indriyatvaṃ prasajyeta. sarvasya vā kāraṇabhūtasyeti vistaraḥ. sarvasya vā kāraṇabhūtasya bījādeḥ svasyāṃ kriyāyāṃ svakāryakriyāyām aṅkurādilakṣaṇāyām indriyatvaṃ prasajyetety adhikṛtam. yadi yasya yatra puruṣakāro 'sti. tasya tatrendriyatvam iṣyate. sa ca niyamahetuḥ pūrvokto neṣyate. tasmād ayuktaṃ vāgādīnām indriyatvam.

(II.7, 8) tatra cakṣurādīnām iti vistaraḥ. tatreti vākyopanyāse. kṛto nirdeśa iti.

tadvijñānāśrayā rūpaprasādāś cakṣurādayaḥ.
kāyāt strīpuruṣendriye.
vijñānaṃ prativijñaptir


iti.

jīvitendriyasyeti.
āyur jīvitam ādhāra ūṣmavijñānayor hi ya


ity atra. śraddhādīnāṃ caitteṣv iti.

śraddhāpramādaḥ praśrabdhir

ity atra pradeśe. nanu ca vedanāyā api kṛto nirdeśaḥ caitteṣu ca kariṣyate

vedanānubhava

iti.

(Abhidh-k-vy 100)
vedanā cetanā saṃjñeti

vacanāt. [Tib. 91a] satyaṃ sāmānyaṃ rūpaṃ vedanāyā uktaṃ vakṣyate ca. viśeṣavibhāgarūpaṃ tv iha vivakṣitam iti sukhādīnāṃ kartavyo nirdeśa ity āha. ājñāsyāmīndriyādīnāṃ tarhi na kartavyo yasmān manaso lakṣaṇam uktam. śraddhādīnāṃ caitteṣu kariṣyate. sukhasaumanasyopekṣāṇām iha kriyate. eṣām api kartavya eva. yasmān navadravyasvabhāvatvam eṣāṃ darśayitavyam. etasyāṃ cāvasthāyām etāṇi nava dravyāṇy anājñātamājñāsyāmīndriyākhyāṃ labhante. etasyām avasthāyām ājñendriyākhyām etasyām ājñātāvīndriyākhyāṃ labhanta iti. sa eṣām avasthāviśeṣo darśayitavya ity ataḥ sūktam etat. sukhādīnām ājñāsyāmīndriyādīnāṃ ca kartavya iti.

asātā yā kāyikā vedaneti

asāteti sātānivṛttyartham. kāyikīti mānasīnivṛttyartham. tatra kāyāś cakṣurādayaḥ paṃca paramāṇusaṃcayātmakatvāt. tatra kāye bhavā kāyena vā āśrayeṇa saha caratīti kāyikī. yā upaghātikā paṃcendriyāśrayā vedanā. tat

duḥkhendriyam

ity avagantavyam.

sukhaṃ sāteti.

atrendriyam ity anuvartate. kāyikīti ca.

sāteti

grahaṇam asātānivṛttyartham. tad etad uktaṃ bhavati. tat sukhendriyaṃ. yānugrāhikā paṃcendriyā vedaneti.

dhyāne tṛtīye tu [Tib. 91b] caitasī sā sukhendriyam

iti. tṛtīye tu dhyāne caitasy api sātā vedanā sukhendriyam iti vyavasthāpyate. kasmāc caitasy eva sātā tatra gṛhyate na kāyikīti. ata āha. na hi tatra kāyikī vedanāsti. pañcavijñānakāyābhāvād iti. tṛtīye dhyāne kasmāt sā na saumanasyendriyam. ata āha. tṛtīye tu dhyāne prītivītarāgatvāt. sukhenendriyam eva sā. na saumanasyendriyam. sātatvād dhi sukham ucyate. na prītir asaṃpraharṣākāratvāt. tathā hi sūtra uktam. prīter virāgād upekṣako viharatīti vistareṇa yāvat smṛtimān sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharatīti. saumanasyād anyā prītir iti cet. ata āha. prītir hi saumanasyam iti.

asātā caitasī punar daurmanasyam

iti. upaghātikā caitasikī vedanā daurmanasyam.

upekṣā tu madhyeti.

(Abhidh-k-vy 101)
upekṣendriyaṃ tu yā madhyā vedanā. naivasātāsātety arthaḥ.

ubhayīti.

ubhayāvayavāv asyā ubhayī. kāyikī caitasikīty arthaḥ.

avikalpanād

iti. abhinirūpaṇāvikalpabhāvād ity arthaḥ. prāyeṇeti grahaṇaṃ samādhijavipākajaprītisukhaparivarjanārtham. na tu kāyikam iti. na tu kāyikaṃ sukhaduḥkhaṃ vikalpanād utpadyate. kiṃkāraṇam ity āha. viṣayavaśād arhatām apy utpatter iti. prahīṇapriyāpriyavikalpānām apy arhatāṃ viṣayavaśenaiva kāyikasukhaduḥkhotpādāt. [Tib. 92a] atas tayor indriyatvena bheda iti. tayoḥ kāyikacaitasikayoḥ sukhayor duḥkhayoś ca indriyatvena bhedaḥ pṛthaktvaṃ sukhendriyaṃ saumanasyendriyaṃ duḥkhendriyaṃ daurmanasyendriyam iti. upekṣā tu svarasenaivānabhisaṃskāreṇāvikalpayata evānabhinirūpayata evotpadyate kāyikī caitasikī vā vipākajā naiṣyandikī vā. tasmād ekam indriyaṃ kriyate indriyatvenābhedaḥ upekṣendriyam iti. anyathā ca kāyikam iti vistaraḥ. anyenānubhavarūpaviśeṣeṇa kāyikaṃ sukham anugṛhṇāti. anyena caitasikaṃ. sthiraṃ hi kāyikam. asthiraṃ hi caitasikam. evaṃ duḥkham anyenānubhavarūpaviśeṣeṇa kāyikam upahanti. anyena caitasikam iti. upekṣāyāṃ naiṣa vikalpa iti. eṣa svarūpaviśeṣalakṣaṇo vikalpo nāsti. ata upekṣaṇaṃ praty upekṣākriyāṃ prati. avikalpanāt asvabhāvaviśeṣād abhedaḥ.

dṛgbhāvanāśaikṣapatha

iti. dṛg darśanam. dṛśo bhāvanāyā aśaikṣasya ca panthā

dṛgbhāvanāśaikṣapathaḥ.

tasminn eva mārgatraye yāni manaḥsukhasaumanasyopekṣāśraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñākhyāni nava dravyāṇi. tāni darśanamārge anājñātamājñāsyāmīndriyaṃ bhāvanāmārge ājñendriyam aśaikṣamārge ājñātāvīndriyam iti vyavasthāpyante. anyonyam apekṣyamāṇāni tāni nava dravyāṇi tattan nāma labhante. [Tib. 92b] naveti ca kalāpāntarāpekṣayaivam uktam. na tv ekasmiṃś cittakalāpe nava dravyāṇi bhavanti. sukhasaumanasyopekṣendriyāṇām ekatarasyaiva bhāvāt. yadi hi sa mārgo 'nāgamyadhyānāntaracaturthadhyānākāśavijñānākiṃcanyāyatanabhūmikaḥ. tatropekṣendriyam eva. na sukhasaumanasyendriye. yadi prathamadvitīyadhyānabhūmikaḥ. tatra saumanasyendriyam eva. yadi tṛtīyadhyānabhūmikaḥ. tatra sukhendriyam eva nānyad iti. anājñātam ājñātuṃ pravṛtta iti. anājñātaṃ satyacatuṣṭayam ājñātuṃ (Abhidh-k-vy 102) vedituṃ pravṛttaḥ ājñāsyāmīti prārabdhaḥ. tasyendriyam anājñātamājñāsyāmīndriyaṃ. aluksamāsaḥ. ākhyātapratirūpakaś cāyam ājñāsyāmīti śabdaḥ. bhāvanāmārge nāsty apūrvam ājñeyaṃ tad eva tu satyacatuṣṭayam ājānāti śeṣānuśayaprahāṇārthaṃ bhāvanāheyakleśaprahāṇārtham. tasyājñasya pudgalasyendriyam ājñendriyam. ājñam evendriyam iti vā. aśaikṣamārge tv ājñātam ity avagamaḥ ājñātāva iti. arthakathanamātram etat. śabdavigrahas tv evaṃ kartavyaḥ. ājñātam ity āva ājñātāvaḥ. avateḥ ghañi rūpam etad āva iti. so 'syāstīti matvarthīyaḥ ājñātāvī. ājñātam avituṃ śīlam asyeti veti tācchīliko ṇiniḥ. tathābhūtasyendriyam iti. tathābhūtasya pudgalasyendriyam. ājñātāvina ity arthaḥ.

(II.9) amalaṃ trayam

iti. amalam eva trayam ity avadhāryate. nanu cāyam anāsravasāsravaprakārabheda ukto dhātunirdeśe.

[Tib. 93a] anāsravā mārgasatyam

iti. tathā

sāsravānāsravā ete trayaḥ śeṣās tu sāsravā

ityādivacanāt. satyam ukto 'yam evamādiḥ prakārabhedaḥ. sa tu sāmānyarūpeṇokto na bhedarūpeṇa. ataḥ śiṣyasukhapratipattyartham ayam evamādiprakārabhedaḥ pratipadarūpeṇa punar abhidhīyata ity evam avagantavyam. dvidhā naveti na sūtrayitavyam. ekāntānāsravasāsravanirdhāraṇād eva hi dvidhā naveti siddheḥ. yadi hy etāni navaikantenānāsravāṇi syuḥ. ekāntānāsraveṣv ājñāsyāmīndriyādiṣu paṭhyeran. tathaikāntasāsravāṇi syuḥ. ekāntasāsraveṣu rūpīndriyajīvitaduḥkhadaurmanasyeṣu paṭhyeran. na caivam. ato nava dvidheti siddham. asty etad evam. matāntaranivṛttyarthaṃ tu punar idam ucyate

nava dvidheti.

dvidhaiva nava. nānāsravāṇi yathaike kathayanti. tatsiddhaye cāgamam ānayanti. yasyemānīti vistaraḥ. sarveṇa sarvāṇi na santīti. sarveṇa prakāreṇa mṛdumadhyādhimātrabhedena. sarvāṇīti pañcāpi na santīty arthaḥ. pṛthagjanapakṣāvasthitaṃ vadāmīti vacanāt. arthād uktaṃ bhavati. yasyemāni santi sa ārya iti. nedaṃ jñāpakam. teṣām anāsravatvam adhikṛtyety ācāryaḥ. tathā hy [Tib. 93b] āryapudgalavyavasthānaṃ kṛtvā yasyemānīty āheti. katham. (Abhidh-k-vy 103) pañcemāni bhikṣava indriyāṇi. katamāni pañca. śraddhendriyaṃ yāvat prajñendriyaṃ eṣāṃ paṃcānām indriyāṇāṃ tīkṣṇatvāt paripūrṇatvād arhan bhavati. tatas tanutarair mṛdutarair anāgāmī bhavati. tatas tanutarair mṛdutaraiḥ sakṛdāgāmī. tatas tanutarair mṛdutaraiḥ sakṛdāgāmī. tatas tanutarair mṛdutaraiḥ srotaāpannaḥ. tato 'pi tanutarair mṛdutarair dharmānusārī. tatas tanutarair mṛdutaraiḥ śraddhānusārī. iti hi bhikṣava indriyapāramitāṃ pratītya phalapāramitā prajñāyate. phalapāramitāṃ pratītya pudgalapāramitā prajñāyate. yasyemāni pañcendriyāṇi sarveṇa sarvāṇi na santi. tam ahaṃ bāhyaṃ pṛthagjanapakṣāvasthitaṃ vadāmīti. tad evam āryapudgalavyavasthānaṃ kṛtvā yasyemānīty āha bhagavān iti. pṛthagjano vā dvividha iti. ābhyantarakaś ca bāhyakaś ca. asamucchinnakuśalamūla ābhyantarako bauddhasaṃgṛhītatvāt. samucchinnakuśalamūlas tu bāhyakas tadviparyayāt. ata eva ca bāhyam iti viśeṣaṇam. itarathā hi pṛthagjanapakṣāvasthitaṃ vadāmīty evāvakṣyat. uktaṃ ca sūtra iti. atha bhagavato 'cirābhisaṃbuddhasyaitad abhavat. adhigato me dharmo gambhīro gambhīrāvabhāso durdarśo duravabodho 'tarkyo 'tarkāvacaraḥ sūkṣmo [Tib. 94a] nipuṇaḥ paṇḍitavijñavedanīyaḥ. taṃ cāhaṃ pareṣām āvedayeyam. taṃ ca pare na vijānīyuḥ. sa mama syād vighātaḥ. syāt klamathaḥ. syāc cetaso 'nudayaḥ. yan nv aham ekākī araṇye pravaṇe dṛṣṭadharmasukhavihāratāyogam anuyukto vihareyam. atha brahmaṇaḥ sahāpater brahmaloke sthitasyaitad abhavat. naśyati batāyaṃ lokaḥ. praṇaśyati batāyaṃ lokaḥ. yatredānīṃ kadācit karhicit tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpadyante. tadyathā udumbarapuṣpam. tasya cādya bhagavato 'lpotsukavihāritāyāṃ cittaṃ krāmati na dharmadeśanāyām. yan nv ahaṃ gatvādhyeṣayeyam. atha brahmā sahāpatiḥ tadyathā balavān puruṣaḥ sammiṃjitaṃ bāhuṃ prasārayet. prasāritaṃ vā sammiṃjayet. evam eva brahmā sahāpatiḥ brahmaloke 'ntarhito bhagavataḥ purastāt pratyasthāt. atha brahmā tasyāṃ velāyāṃ gāthām abhāṣata.

prādurbabhūva magadheṣu pūrvaṃ
dharmo hy aśuddhaḥ samalānubaddhaḥ.
apāvṛṇīṣva amṛtasya dvāraṃ
vadasva dharmaṃ virajaṃ niraṃgaṇam.


atha bhagavān tasyāṃ velāyām ime gāthe abhāṣat.

kṛcchreṇa me adhigato brahman khilāṃ pravidālya.
(Abhidh-k-vy 104)
bhavarāgaparītaiś ca nāyaṃ dharmaḥ susaṃbudhaḥ.
pratisrotopamaṃ mārgaṃ gabhīram atidurdṛśaṃ
na drakṣyante rāgaraktās tamaḥskandhena cāvṛtāḥ.


brahmāvocat. santi bhadanta [Tib. 94b] sattvā loke jātā loke vṛddhās tīkṣṇendriyā api madhyendriyā api mṛdvindriyā apīty apravartita eva dharmacakra iti vistaraḥ. indriyāṇi śraddhādīni. yais te bhavyā uktāḥ. yasmād apravartite 'pi dharmacakre santi tīkṣṇendriyā ityādy uktam. tasmāt santy eva sāsravāṇi śraddhādīnīti. sadevakāl lokād iti vistaraḥ. na tāvad aham asmāt sadevakāl lokāt samārakāt sabrahmakāt saśramaṇabrāhmaṇikāyāḥ prajāyāḥ sadevamānuṣāyā mukto niḥsṛto visaṃyukto viprayukto viparyāsāpagatena cetasā bahulaṃ vyahārṣam iti vistaravacanam. na cānāsravāṇām eṣa parīkṣāprakāra iti. na hy anāsravāṇām āsvāda ādīnavo niḥsaraṇaṃ vā yujyate.

(II.10) arhann iti. nānāgāmī. kleśavimuktasaṃtānatvāt. ṛddhimān iti prāptābhijñaḥ. cetovaśitvaṃ prāpta iti. asamayavimuktaḥ. jīvitapariṣkāram iti. jīvitāya pariṣkāras tadanuguṇatvāt. dattvā tat praṇidhāyeti. tad āyuḥ praṇidhāya cetasi kṛtvety arthaḥ. katham ity āha. yan me bhogavipākaṃ karma. tad āyurvipākaṃ bhavatv iti. prāntakoṭikam iti.

vṛddhiniṣṭhāgatam

iti lakṣaṇam asya vakṣyate. cittam utpādayati vācaṃ ca bhāṣata iti. cittavācāv api tatsiddhaye kuryāt naikakāraṇasādhyaṃ hi kāryaṃ. tad anena [Tib. 95a] vipāka eva jīvitendriyam iti darśayati. yan me bhogavipākaṃ karma. tad āyurvipākadāyi bhavatv iti. dhyānabhāvanābalaṃ tu tasyākarṣakam iti.

vipākoccheṣaṃ vipacyata iti. akālamaraṇenāparisamāptaphalasya tyaktasya janmāntarakarmaṇo bhāvanābalena vipākoccheṣam ākṛṣya pratisaṃvedayate. teṣāṃ tādṛśa iti teṣāṃ yoginām.

pūrvakarmajaṃ sthitikālāvedham iti. pūrvasmin janmani karma pūrvakarma. tato jātaḥ pūrvakarmajaḥ. sthitir indriyamahābhūtānāṃ pravāhaḥ. sthiteḥ kālaḥ sthitikālaḥ. tasyāvedha ākṣepaḥ. sthitikālāvedhaḥ. tāvatsaṃsārakṣaṇānubandhasāmartham ākṣepaḥ. tena hy asau sthitikāla āvidhyate. taṃ pūrvakarmajaṃ sthitikālāvedham indriyamahābhūtānāṃ vyāvartayanti yognaḥ. apūrvaṃ ca samādhijam āgantukam ākṣipanti.

(Abhidh-k-vy 105)
praśnāt praśnāntaram upajāyata iti. atha yad arhan bhikṣur āyuḥsaṃskārān sthāpayati. taj jīvitendriyaṃ kasya vipāka ity asmāt praśnāt kimartham āyuḥsaṃskārān adhitiṣṭhantīti praśnāntaram. parahitārthaṃ śāsanasthityarthaṃ ceti. parahitārthaṃ buddhā bhagavantaḥ. śāsanasthityartham eva śrāvakaḥ. rogādibhūtaṃ cātmabhāvam iti. rogagaṇḍaśalyādibhūtaṃ triduḥkhatāyogāt. kva kasya ceti. kvety asya praśnavisarjanaṃ manuṣyeṣv eva [Tib. 95b] triṣu dvīpeṣv iti. kasyety asya visarjanaṃ strīpuruṣayor asamayavimuktasyārhataḥ prāntakoṭidhyānalābhina iti. tasya hīti vistaraḥ. samādhau ca vaśitvaṃ prāntakoṭikadhyānalābhinaḥ tīkṣṇendriyatvāt. kleśaiś cānupastabdhā saṃtatir niravaśeṣakleśaprahāṇāt. dṛṣṭiprāptasya yady api samādhau vaśitvam asti. na tu tasya kleśair anupastabdhā saṃtatiḥ. samayavimuktasya yady api kleśair anupastabdhā saṃtatiḥ. na tu samādhau vaśitvam. asamayavimuktasya tūbhayam asti.

bahuvacanam iti. jīvitasaṃskārān iti yad vacanaṃ. tad bahuvacanam. kasmād ity āha. bahūnām iti vistaraḥ. bahūnāṃ saṃtānavartināṃ jīvitasaṃskārāṇām utsarjanādhiṣṭhānāt. na hy ekasya kṣaṇasya utsarjane 'dhiṣṭhāne vā proyojanam asti. pravāheṇa parakāryābhiniṣpādanāt. ekasya ca kṣaṇasyāpīḍākaratvāt. na ca kālantarasthāvaram iti. kālāntarasthānaśīlaṃ kālāntarasthāvaram akṣaṇikam. tac caitad āyur dravyaṃ na bhavatīti dyotanārthaṃ bahuvacanam ity eke. bahuṣv eva saṃskāreṣv iti sautrāntikānām ayaṃ pakṣaḥ. ekasminn api kṣaṇe bahavas te saṃskārāḥ. yeṣv āyur iti prajñaptiḥ. naikam āyur nāma dravyam asti. te ca saṃskārāḥ paṃcaskandhasvabhāvāś catuḥskandhasvabhāvā vā draṣṭavyāḥ. anyathā hi naiva saṃskāragrahaṇam akariṣyata. evaṃ tu vaktavyam abhaviṣyat. bhagavān jīvitāny adhiṣṭhāya āyūṃṣy utsṛṣṭavān iti maraṇavaśitvajñāpanārtham iti. maraṇe [Tib. 96a] vaśitvam astīti. traimāsyam eva nordhvam iti. trayo māsāḥ samāhṛtās trimāsam. trimāsam eva traimāsyam atra kālādhvanor atyantasaṃyoge dvitīyā bhavati. nordhvaṃ traimāsyād vineyakāryābhāvāt. subhadrāvasānatvāt buddhakāryasya. tasyāpi saṃpādanārtham iti pratijñātasaṃpādanārtham. anyathā vacanamātraṃ syād iti. kalpāvaśeṣaḥ. kalpa ekaḥ sakalaḥ kalpādhikaḥ kalpaḥ sātireka ity arthaḥ. skandhamaraṇamārayor (Abhidh-k-vy 106) iti. catvāro mārāḥ devaputramāraḥ kleśamāraḥ skandhamāraḥ maraṇamāraś ca. tatra prathame yāme devaputramāro nirjitaḥ. dvitīye yāme divyena cakṣuṣā vyavalokya tṛtīye yāme kleśamāro nirjitaḥ. vaiśālyāṃ tu traimāsyaṃ jīvitasaṃskārān adhiṣṭhāya āyuḥsaṃskārān utsṛṣṭavān. skandhamāranirjayārtham utsṛṣṭāḥ skandhāḥ. teṣūtsṛṣṭeṣu martavyaṃ syāt. ato maraṇamāranirjayārtham adhiṣṭhitā iti vaibhāṣikāḥ.

niṣṭhitam ānuṣaṃgikaṃ yat praśnāt praśnāntaram upajātaṃ.

dvedhā dvādaśeti.

dvedhaiva dvādaśa evety avadhāryate.

ṛte 'ntyād aṣṭakāc

chraddhādikād ājñātāvīndriyaparyantāt.

daurmanasyāc ca.

jīvitendriyād ekantavipākād anyāni dvādaśendriyāṇi vipākaś cāvipākaś ca. tatra cakṣurādīni puruṣendriyāvasānāni sapta svapnādyabhinirvṛttāny aupacayikāny avipākaḥ. [Tib. 96b] manoduḥkhasukham iti vistaraḥ. yāni manaādīni kuśalakliṣṭāni tāny avipākaḥ. yāni ca yathāyogam airyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikasvabhāvāny avyākṛtāni tāny avipākaḥ. yathāyogam iti viśeṣaṇam. airyāpathikādīnāṃ mānasatvena duḥkhendriyasaṃbhavāt sukhasaumanasyayoś ca kvacid asaṃbhavāt. tatra kāmadhātāv airyāpathikaṃ manaindriyaṃ tatsaṃprayukte ca saumanasyopekṣendriye avipākaḥ. rūpadhātāv airyāpathikaṃ manaindriyam avipākaḥ. vedanendriyaṃ ca tatsaṃprayuktaṃ yathābhūmi. nairmāṇikaṃ pañcabhūmikam. tatra copekṣendriyam evāvipākaḥ. airyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikāni nityam upekṣendriyeṇa saṃprayuktānīti bhadantānantavarmā. śeṣāṇi vipāka iti. kuśalakliṣṭairyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikasvabhāvebhyo manaindriyādibhyo 'nyāni manaindriyādīni vipākajāni vipākaḥ. śeṣāṇy avipāka iti siddham iti. jīvitendriyaṃ dvādaśa cakṣurādīni hitvā tadavadhāraṇād eva śeṣāṇy avipāka iti siddham. katamāni punas tāni. daurmanasyendriyaṃ na vipākaḥ kuśalākuśalatvāt. tathā hi vakṣyati.

tat tv ekaṃ savipākam

iti. śraddhādy

aṣṭakaṃ kuśalam

ity avipākaḥ.

[Tib. 97a] vipāko 'vyākṛto dharmaḥ. sattvākhya

(Abhidh-k-vy 107)
iti vipākalakṣaṇābhāvāt.

yadi daurmanasyendriyaṃ na vipāka ity anenāgamavirodhaṃ darśayati. saṃprayogavedanīyatām adhikṛtyeti. vedanīyaṃ vedanā. daurmanasyaṃ vedanīyam asminn iti daurmanasyavedanīyaṃ karma. saumanasyopekṣāvedanīye apīti. saṃprayogamātravacanād daurmanasyavat saumanasyopekṣe api na vipākaḥ prāpṇuta iti parasyābhiprāyaḥ. saṃprayoge 'pi na doṣo vipāke 'pīti. saumanasyaṃ vedanīyam asmin saumanasyavedanīyaṃ karma. tathā saumanasyaṃ vipākatvena vedanīyam asya saumanasyavedanīyaṃ karmeti. agatyā hy etad evaṃ gamyeteti. yadi daurmanasyaṃ yuktyā paricchinnaṃ na vipāka iti. tata evam agatyākhyāyeta saṃprayogavedanīyatām adhikṛtyoktam iti. tenāha kā punar atra yuktir daurmanasyaṃ na vipāka iti. atha vā agatyā hy etad evaṃ gamyeta. kvacit saṃprayogavedanīyatā. kvacid vipākavedanīyateti. brūyās tvaṃ sarvatraiva tarhi saṃprayogavedanīyateti. ata etad antarābhiprāyam abhisamīkṣyāha. kā punar atra yuktir daurmanasyaṃ na vipāka iti. daurmanasyaṃ hīty [Tib. 97b] aniṣṭacintanādikaiḥ parikalpaviśeṣair utpādyate ca [vyutpādyate ca] vyupaśāmyate ca. saumanasyam apy evam iti. parikalpaviśeṣair iṣṭacintanādibhir utpādyate ca vyupaśāmyate ca. vītarāgādīnāṃ tarhīti. yasmād vītarāgādīnāṃ daurmanasyaṃ vyāvartate. na hi cakṣurādiko vipākabhūto vītarāgādīnāṃ vyāvartate. daurmanasyaṃ tu vyāvartate. vacanād daurmanasyena kāmavītarāgo 'samanvāgata iti. sūtre 'py uktaṃ. avītarāgasya dviśalyā vedanoktā kāyikaṃ duḥkhaṃ pratisaṃvedayate caitasikaṃ ca daurmanasyam iti. vacanāt vītarāgasya ca ekaśalyā kāyikam eva duḥkhaṃ pratisaṃvedayata iti. saumanasyam apy eṣām iti vistaraḥ. vītarāgāṇām avyākṛtaṃ vipākarūpaṃ saumanasyaṃ kīdṛśaṃ syāt. samāpattisaṃgṛhītaṃ teṣāṃ saumanasyaṃ saṃbhavati. tac ca kuśalatvān na vipākaḥ. ato vaktavyam. kīdṛśaṃ teṣāṃ saumanasyaṃ vipāka iti. yādṛśaṃ tādṛśam astv iti. aparicchidyamānam api tad asty eveti darśayati. tasyāsti vipākāvakāśo na daurmanasyasya. sarvathāpy asamudācārāt samāpattyavasthāyām apy asamāpattyavasthāyām apīty ato na vipāka iti siddham. manaindriyam ubhayor ubhayasyeti. ubhayoḥ sugatidurgatyoḥ ubhayasya kuśalākuśalasya. vipāka ity adhikāraḥ. idam utsṛṣṭaṃ jīvitendriyāṣṭamāni sugatau kuśalasya [Tib. 98a] vipāka iti. tatra katham ubhayavyaṃjanam asādhusammataṃ kuśalasya vipāka ity āha. sugatāv ubhayavyaṃjanasyākuśalena tatsthānapratilaṃbha iti. sthānam asya bhraṣṭam. ato 'syākuśalena (Abhidh-k-vy 108) pratilaṃbho viprayukto dharmaḥ. ubhayaṃ tu vyaṃjanaṃ kuśalasyaiva vipāka ity abhiprāyaḥ.

(II.11) tat tv ekaṃ savipākam
iti. tad ekaṃ savipākam evety arthaḥ. tenāha. tuśabda evakārārtho bhinnakramaś ceti. bhinnasthāna ity arthaḥ. tad ekaṃ savipākaṃ tv iti hi kramo na bhinnaḥ syāt. ślokabandhānuguṇyena tv evam uktam. na hi tad avyākṛtam iti. savipākam evety avadhāraṇe yuktiṃ darśayati. dve hi vastunī avipāke iṣyete. avyākṛtam anāsravaṃ ca. vikalpaviśeṣotpādyatvān na tad avyākṛtam. asamāhitatvāc ca nānāsravam. avyākṛtaṃ hi pūtibījavan na vipākadānāya samartham. anāsravaṃ tu tṛṣṇānabhiṣyanditatvān nālaṃ vipākadānāyānabhiṣyanditasārabījavat. pāriśeṣyād akuśalaṃ vā tad bhavet kuśalasāsravaṃ vā. ataḥ savipākam eva nāsty avipākaṃ daurmanasyam.

daśa dvidheti.

daśaiva dvidhā dvidhaiva ca daśety avadhāraṇam. dvidheti savipākāvipākāni.

[Tib. 98b] mano 'nyavittiśraddhādīni ceti.

manaś ca anyavittayaś ca śraddhādīni ceti. vittir vedanā. anyagrahaṇena daurmanasyavarjitaṃ gṛhyate daurmanasyasyoktatvāt.

śraddhādīni

śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñā. gṛhyanta ity adhikṛtam anyad avipākam iti. yathoktadaurmanasyādyavadhāraṇāt. jīvitaṃ rūpāṇi ca saptendriyāṇy ājñāsyāmīndriyādīni ca trīṇy avipākānīti siddham avyākṛtatvāt anāsravatvāc ca yathākramam.

(II.12) aṣṭakaṃ kuśalam

iti. aṣṭakaṃ kuśalam evety avadhāraṇam.

dvidhā daurmanasyam

iti. dvidhaiva daurmanasyaṃ daurmanasyam eva dvidhety avadhāraṇaṃ. dvidheti kuśalaṃ cākuśalaṃ ca. anyad api dvaidham asti. kūśalaṃ cāvyākṛtaṃ ca akuśalaṃ cāvyākṛtaṃ ceti. tat katham idam avadhāryate. kuśalaṃ cākuśalaṃ ceti. vyākhyānato viśeṣapratipattiḥ. atha vā daurmanasyaṃ savipākam eveti nirdhāritam. tasmād idam eva dvaidhaṃ bhavati nānyat.

anyā ca vittir

iti daurmanasyavarjyaṃ vedanācatuṣṭayaṃ tasyoktatvāt.

tredheti.
kuśalākuśalāvyākṛtāni. trayaḥ prakārās tredhā. dvitryoś ca dhamuñ. edhāc ceti (Abhidh-k-vy 109) tredhety edhāśabdavyutpattiḥ. alobhādisaṃprayuktāni kuśalāni. lobhādisaṃprayuktāny akuśalāni. ato 'nyāny [Tib. 99a] avyākṛtāni.

anyad ekadheti.

jīvitāṣṭamam anyad ekadhaivety avadhāryate. avyākṛtam evety arthaḥ. etadarthaṃ ca punar asya karaṇam. anyathā hy akuśalam eva kuśalāvyākṛtam evākuśalāvyākṛtam eva vā tat saṃbhāvyate. tasmād abhīpsitaikadhātvaprasiddhyarthaṃ punar ucyate. yasyaikadhātvaṃ saṃbhavati. tad bhavati. kiṃ ca saṃbhavaty avyākṛtatvam iti.

(II.13) kāmāptam amalaṃ hitveti.

amalam eva hitvā kāmāptaṃ bhavati. tad dhy apratisaṃyuktam eveti. adhātupatitam evety arthaḥ.

rūpāptaṃ strīpumindriye

iti vistaraḥ. strī ca pumāṃś ca strīpumāṃsau. samāsānte vidhir anitya iti paribhāṣayā samāsānto na bhavati. tayor indriye strīpumindriye.

duḥkhe ceti

duḥkhavedanāsvabhāve indriye duḥkhadaurmanasye ity arthaḥ. te strīpumindriye duḥkhadaurmanasye amalāṃ cehānuvartamānaṃ hitvā. śeṣaṃ rūpāptam indriyaṃ bhavati.

kvocyanta iti pṛṣṭe sūtraṃ darśayati. asthānam anavakāśa iti vistaraḥ. atra sūtra ity abhiprāyaḥ. anyaḥ puruṣabhāvo 'sti. yaḥ kāmadhātau puruṣāṇāṃ bhavatīti. stanādisaṃsthānasvarācārānyathātvam. duḥkhendriyaṃ nāstīti. āśrayasyācchatvāt tad abhighātajaṃ nāsti. akuśalabhāvāc ca vipākajaṃ ca nāsti. daurmanasyendriyaṃ nāsti śamathasnigdhasaṃtānatvād iti. yasmāc ca śamathena samādhinā [Tib. 99b] pratighavigamāt. raukṣyaṃ saṃtāne nāsti. tasmād daurmanasyendriyaṃ nāsti. āghātavastvabhāvāc ceti. āghātaḥ kopaḥ. tasya vastu viṣayaḥ āghātavastu. nava cāghātavastūni. anarthaṃ me akārṣīt karoti kariṣyati cety āghātavastutrayam. mitrasya me anartham akārṣīt karoti kariṣyatīty aparam āghātavastutrayam. amitrasya me artham akārṣīt karoti kariṣyati cety aparam āghātavastutrayam iti. eṣāṃ navānām āghātavastūnām abhāvāt viṣayakṛtam api daurmanasyaṃ nāsti. na kevalaṃ hetukṛtaṃ nastīti darśayati. hetukṛtaṃ hi tad yat svasaṃtānapratighakṛtam. pratyayakṛtaṃ ca tad yan navāghātavastukṛtam iti.

sukhe cāpohya rūpi ceti.

(Abhidh-k-vy 110)
caśabdena pūrvoktam anukṛṣyate. tenāha. strīpumindriye duḥkhe cāmalaṃ ca hitveti vartata iti.

sukhe

iti. sukhavedanāsvabhāve sukhasaumanasyendriye. rūpīndriyaṃ cakṣurādi.

(II.14) vittitrayaṃ sukhasaumanasyopekṣā iti. sukhendriyaṃ yat tṛtīyadhyānabhūmikaṃ darśanaheyānuśayasaṃprayuktaṃ. tad darśanaheyam. tatraiva ato 'nyat sāsravam. pañcavijñānakāyikaṃ ca kāmāvacaram. prathamadhyānabhūmikaṃ ca trivijñānakāyikaṃ bhāvanāprahātavyam. anāsravaṃ tu sukhendriyam aheyam. [Tib. 100a] saumanasyaṃ darśanaheyasaṃprayuktaṃ darśanaheyam. ato 'nyat sāsravaṃ bhāvanāheyam. anāsravam aheyam. upekṣendriyaṃ tu sarvagam iti sugamam.

dviheyā durmanaskateti.

daurmanasyayogād durmanaskaḥ. tadbhāvo durmanaskatā. daurmanasyam ity arthaḥ. yasya guṇasya hi bhāvād dravye śabdaniveṣaḥ. tadabhidhāne tvatalāv iti lakṣaṇāt. tad darśanaheyasaṃprayuktaṃ darśanaheyam. ato 'nyad bhāvanāheyam. nāheyam asamāhitatvāt.

(II.15) kāmeṣv ādau vipākau dve labhyete

iti. kāmapradhānatvāt kāmadhātuḥ kāma iti nirdiśyata iti vakṣyate. aṇḍajajarāyujasaṃsvedajais sattvaiḥ kāmadhātāv ādau prathamato dve indriye vipākātmake labhyete. kāyendriyaṃ jīvitendriyaṃ ca. kasmāt. pratisaṃdhikāle manaupekṣendriyayor avaśyaṃ kliṣṭatvāt.

upapattibhavaḥ kliṣṭaḥ sarvakleśaiḥ svabhūmikair

iti vacanāt. cakṣurādīnāṃ ca tasyām avasthāyām avidyamānatvāt.

nopapādukair

iti apavādaḥ. aviśeṣitatvād dhy upapādukair api tathaiva dve eva labhyeyātām iti prasaṃgaḥ. tasmād ayaṃ pratiṣedhaḥ. kim upapādukais te dve naiva labhyete. labhyete na tu dve eva. tenāha

taiḥ ṣaḍ veti

vistaraḥ. [Tib. 100b] yady avyañjanā bhavanti. yady avidyamānastrīpuruṣendriyāḥ. yathā prāthamakalpikā iti.

yugādyutpannāḥ prāg āsan rūpivat sattvā

iti vacanāt. katamāni ṣaṭ. cakṣurādīni pañca jīvitaṃ ca ṣaṣṭham iti. yathā devādiṣv iti. ādiśabdena nārakādayo 'pi gṛhyante. antarābhavopapattibhavapratisaṃdhyavasthāyāṃ (Abhidh-k-vy 111) tāni prathamato labhyante. kiṃ punar ubhayavyañjanā apy upapādukā bhavantīti. nihīnobhayavyañjanotpattiḥ. viśiṣṭā copapādukā yoniḥ. katham anayoḥ samāyoga iti codanābhiprāyaḥ. rūpapradhānatvād rupāṇīti rūpadhātur nirdiśyate. rūpapradhānatvād iti. rūpāṇāṃ svacchatvād bhāsvaratvād ity arthaḥ. atha vā na kāmaguṇapradhāno rūpadhātuḥ. kiṃ tarhi. rūpamātrapradhānaḥ. nāpy ārūpyadhātuvad arūpapradhāna iti. sūtre 'py uktam iti. sūtre 'py evaṃ dṛṣṭam. na madupajñam evaitad iti darśayati. ye 'pi te śāntā vimokṣā atikramya rūpāṇy ārūpyāḥ. te 'py anityā adhruvā anāśvāśikā vipariṇāmadharmāṇa iti vistaraḥ. avyañjanair upapādukair iti prāthamakalpikaiḥ. samāpattitaś ca paratvād iti. yasmāt pūrvaṃ rūpasamāpattiḥ. paścād ārūpyasamāpattiḥ. tasmād rūpadhātor uttara ārūpyadhātuḥ. upapattitaś ca pradhānataratvād iti. yasmāc copapattitaḥ pradhānataraḥ [Tib. 101a] rūpadhātor ārūpyadhātuḥ. bahūni kalpasahasrāṇi tatrātipraśānto vipāko bhavati. ato 'py asāv uttaro na tūpapattideśataḥ.

ārūpyadhātur asthāna

iti vacanāt.

(II.16) nirodhayaty uparamann

iti. mriyamāṇa ārūpyadhātāv etāny eva trīṇīndriyāṇi nirodhayati. sāpavādaṃ caitad veditavyam.

śubhe sarvatra pañca ceti

vacanāt.

rūpe 'ṣṭāv

iti. rūpadhātāv aṣṭāv etāny eva. saha pañcabhiś cakṣurādibhir nirodhayet. sakṛtsamagrendriyamaraṇāt. ata evāha. sarve hy upapādukāḥ samagrendriyā upapadyante mriyante ceti.

kāme daśa navāṣṭa veti.

ubhayavyañjano daśendriyāṇi nirodhayati. yadi samagrapañcendriyo bhavati. ekavyañjano nava. avyañjano 'ṣṭau. yadi tu vikalendriyo 'ndho badhiro vā bhavati. tadā tad indriyaṃ parihāryam. sāpavādaṃ caitat sarvakāmadhātāv eva veditavyam. tad apavādam āha.

kramamṛtyos tu catvārīti.

na hy eṣāṃ pṛthagnirodha iti. na hy eṣāṃ kāmadhātāv anyonyaṃ virahayya nirodho 'stīty abhiprāyaḥ.

śubhe sarvatra pañca ceti.

(Abhidh-k-vy 112)
sarvasya pūrvoktasya maraṇavidher

nirodhayaty uparamann ārūpye jīvitaṃ mana

ity evamāder apavādaḥ. trividhaṃ hi maraṇacittaṃ saṃbhavati. kliṣṭam avyākṛtaṃ kuśalaṃ ca. [Tib. 101b] tatra kliṣṭāvyākṛtacittasyotsarganyāyena maraṇavidhir uktaḥ. kuśalacittasya tu maraṇe śraddhādayaḥ pañcādhikāḥ prakṣeptavyāḥ. eṣāṃ hi śraddhādīnāṃ kuśale cetasy avaśyaṃ bhāvaḥ. tena yatra trīṇy uktāni tatrāṣṭau. yatrāṣṭau tatra trayodaśa. yatra daśa tatra pañcadaśa. yatra nava tatra caturdaśa. yatra punar aṣṭau tatra trayodaśa. yatra catvāri tatra naveti vistareṇa gaṇanīyam. rūpārūpyadhātvoṛ nāsti kramamaraṇam.

(II.17) indriyaprakaraṇe sarva indriyadharmā vicāryanta iti. indriyaprakaraṇe iha kriyamāṇe. sarva indriyadharmā indriyāvasthāviśeṣāḥ kāritraviśeṣā vā vicāryanta ity eke vyācakṣate. apare tu vyācakṣate. indriyaprakaraṇe indriyaskandhake sarva indriyadharmā avasthāviśeṣāḥ kāritraviśeṣā vā vicāryante. tenehāpi te vicāryante. tatpratyāsatvāt asya śāstrasyety abhiprāyaḥ.

navāptir antyaphalayor

iti. navabhir indriyair āptir

navāptiḥ.

kasya.

antyaphalayoḥ.

ante bhave antye. antye phale antyaphale. tayoḥ. ke punar antye. srotaāpattiphalaṃ arhattvaphalaṃ ca. yathā daṇḍasya dvāv antau bhavataḥ. evaṃ paṅktyavasthitānāṃ caturṇāṃ phalānāṃ srotaāpattiphalam arhattvaphalaṃ cānte bhavataḥ. sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalaṃ ca madhye bhavataḥ. tayor antyayoḥ phalayor navabhir evendriyaiḥ prāptiḥ. katamair navabhir ity āha. śraddhādibhir ājñātāvīndriyavarjyair [Tib. 102a] manaupekṣendriyābhyāṃ ceti. navabhir iti. tatraivam abhisamayakramaḥ. duḥkhe dharmajñānakṣāntiḥ. duḥkhe dharmajñānaṃ. duḥkhe 'nvayajñānakṣāntiḥ. duḥkhe 'nvayajñānaṃ. samudaye dharmajñānakṣāntiḥ. samudaye dharmajñānaṃ. samudaye 'nvayajñānakṣāntiḥ. samudaye 'nvayajñānaṃ. nirodhe dharmajñānakṣāntiḥ. nirodhe dharmajñānaṃ. nirodhe 'nvayajñānakṣāntiḥ. nirodhe 'nvayajñānaṃ. mārge dharmajñānakṣāntiḥ. mārge dharmajñānaṃ. mārge 'nvayajñānakṣāntiḥ. mārge 'nvayajñānam. iti ṣoḍaśa kṣaṇā abhisamaya ity ucyante. tatra duḥkhe dharmajñānakṣāntir yāvan mārge 'nvayajñānakṣāntir iti pañcadaśa (Abhidh-k-vy 113) kṣaṇā darśanamārgaḥ.

adṛṣṭadṛṣṭer dṛṅmārgas tatra pañcadaśa kṣaṇā

iti vacanāt. tac cājñāsyāmīndriyam ity ucyate. mārge 'nvayajñānaṃ tu ṣoḍaśaḥ sa bhāvanāmārgaḥ. tataḥ prabhṛtyā vajropamasamādher yāvān anāsravo mārgaḥ sarvo 'sau bhāvanāmārgaḥ. tac cājñendriyam ity ucyate. kṣayajñānāt prabhṛti sarvo 'nāsravo mārgo 'śaikṣamārgaḥ. tac cājñātāvīndriyam ity ucyate. tatra srotaāpattiphalaṃ mārge 'nvayajñānakṣāntyavasthāyāṃ prāpyate. śraddhādīni cātra pañcendiyāṇi avaśyaṃ bhavanti. tasyā avasthāyāḥ kuśalatvāt. ājñāsyāmīndriyasvabhāvā cāsau mārge 'nvayajñānakṣāntir vartamānā. manaindriyaṃ ca tatsaṃprayuktaṃ bhavati. upekṣendriyaṃ cāvaśyaṃ anāgamyāśrayatvāt. [Tib. 102b] anāgamyasya ca upekṣendriyasaṃprayuktatvāt. mārge 'nvayajñānaṃ tu asyām avasthāyām ājñendriyasvabhāvam utpādābhimukhaṃ vartate. tena śraddhādibhiḥ pañcabhir ājñāsyāmīndriyeṇājñendriyeṇa manaupekṣendriyābhyāṃ ceti tatphalaṃ navabhiḥ prāpyate. ubhābhyāṃ hi tasya prāptir iti. ānantaryamārgeṇājñāsyāmīndriyasvabhāvena vimuktimārgeṇa cājñendriyasvabhāvena tasya prāptiḥ. visaṃyogaprāpter āvāhakasaṃniśrayatvāt yathākramaṃ. tasyā visaṃyogaprāter ānantaryamārgasyāvāhakatvāt. janakatvāt. vimuktimārgasya ca tasyāḥ saṃmniśrayatvāt. ādhāratvād ity arthaḥ. dvābhyāṃ cauraniṣkāsanakapāṭapidhānavat. yathā hi dvayor manuṣyayoḥ ekena cauro niṣkāsyate. dvitīyenāsya kapāṭaṃ pidhīyate. tathānantaryamārgeṇa visaṃyogaprāptir āvāhyate kleśaprāptim ādāya nirodhāt. vimuktimārgeṇādhāryate. visaṃyogaprāptisahotpādāt. arhattvasya punaḥ śraddhādibhir ājñāsyāmīndriyavarjyair iti. vajropamasamādhyavasthāyām arhattvaphalaṃ prāpyate. śraddhādīni manaindriyaṃ ca pūrvavat. vajropamasamādhikalāpas tasyām avasthāyām ānantaryamārga ājñendriyasvabhāvo vartamānaḥ. sukhasaumanasyopekṣendriyāṇāṃ cānyatamat. yadi tṛtīyaṃ dhyānaṃ niśrityārhattvaṃ prāpyate. sukhendriyaṃ tatra vartamānaṃ. [Tib. 103a] atha prathamaṃ dvitīyaṃ dhyānaṃ niśritya tatra saumanasyendriyaṃ. athānāgamyadhyānāntaracaturthadhyānākāśavijñānākiṃcanyāyatanānāṃ anyatamaṃ niśritya tatropekṣendriyaṃ vartamānaṃ. kṣayajñānakalāpas tu asyām avasthāyāṃ vimuktimārga ājñātāvīndriyasvabhāva utpādābhimukho bhavati. tena śraddhādibhiḥ paṃcabhir ājñendriyeṇājñātāvīndriyeṇa manaindriyeṇa sukhasaumanasyopekṣendriyāṇāṃ cānyatameneti tatphalaṃ navabhiḥ prāpyate. ānantaryavimuktimārgābhyāṃ (Abhidh-k-vy 114) tatprāptir iti pūrvavad vyākhyānaṃ.

saptāṣṭanavabhir dvayoḥ

prāptir iti vākyaśeṣaḥ. pratyekam iti vistaraḥ. sakṛdāgāmiphalasya saptabhir aṣṭābhir navabhir vā prāptiḥ. evam anāgāmiphalasya. tat pratipādayann āha. sakṛdāgāmiphalaṃ tāvad yady ānupūrvakaḥ prāpṇoti sa ca laukikena mārgeṇeti. laukiko mārgaḥ śāntādyudārādyākāraḥ.

śāntādyudārādyākārā uttarādharagocarā

iti vacanāt. tenottarāṃ bhūmiṃ śāntataḥ praṇītataḥ niḥsaraṇataś ceha yogī paśyati. adharām audārikato duḥkhilataḥ sthūlabhittikataś ca paśyati. sa cāyaṃ catuḥprakāro varṇyate. prayogamārga ānantaryamārgo vimuktimārgo viśeṣamārgaś ca. tatra prayogamārgo yata ānantaryamārga utpadyate. sa punar yena kleśān prajahāti. vimuktimārgo [Tib. 103b] 'py ānantaryamārgād anantaram utpadyate. kleśaprahāṇaprāpter ādhārakaḥ. viśeṣamārgas tata uccaṃ viśiṣṭo mārgaḥ. tena mārgeṇa navaprakārāḥ kleśāḥ praheyāḥ. adhimātrādhimātro 'dhimātramadhyo 'dhimātramṛduḥ madhyādhimātro madhyamadhyo madhyamṛduḥ mṛdvadhimātro mṛdumadhyo mṛdumṛduś ceti. tad yadi pṛthagjanaḥ prajahāti darśanabhāvanāheyān kleśān miśrīkṛtya tena mṛdumadhyādhimātrādibhedena navadhā kṛtvā prajahāti. mṛdumṛdubhyām ānantaryavimuktimārgābhyām adhimātrādhimātraṃ kleśaprakāraṃ prajahāti. evaṃ yāvad adhimātrādhimātrābhyām ānantaryavimuktimārgābhyāṃ mṛdumṛdukleśaprakāraṃ prajahāti. āryas tu bhāvanāheyān eva kleśāṃs tathaiva navadhā kṛtvā prajahāti. darśanaheyānāṃ darśanamārgeṇa prākprahīṇatvāt. lokottaras tu bhāvanāmārgas tathaiva ṣoḍaśākāraḥ. anityādyākārabhedāt. sa cāpi tathaiva prayogādimārgabhedāc caturbhedaḥ. ihāpi mṛdumṛdubhyām ānantaryavimuktimārgābhyām adhimātrādhimātraṃ kleśaprakāraṃ prajahāti. evaṃ yāvad adhimātrādhimātrābhyām ānantaryavimuktimārgābhyāṃ mṛdumṛdukleśaprakāraṃ prajahāti. eṣa laukikalokottarayor mārgayor diṅmātranirdeśaḥ. tat sakṛdāgāmiphalam ānupūrvakeṇa vā labhyeta bhūyovītarāgeṇa vā. tatrānupūrviko yaḥ srotaāpattiphalaṃ prāpya kramāt sakṛdāgāmiphalaṃ prāpnoti. [Tib. 104a] kaś cāsau. yaḥ sakalabandhana ekaprakārādyupalikhito vā yadi na ṣaṣṭhaprakāropalikhito niyāmam avakrāmati. ṣoḍaśe cittakṣaṇe sa srotaāpanno bhavati. sa bhāvanāheyasyaikasya yāvat ṣaṣṭhasyaiva vā prakārasya prahāṇāya śamathacaritatvāt laukikam api mārgam utpādayati. sa ṣaṣṭhaprakāre prahīṇe sakṛdāgāmiphalaṃ prāpnoti. tasya phalasya saptabhir indriyaiḥ prāptiḥ śraddhādibhiḥ (Abhidh-k-vy 115) paṃcabhir manaindriyeṇa upekṣendriyeṇa ca saptamenānāgamyanirśrayatvāt. atha lokottareṇe mārgeṇa tasyāṣṭābhir indriyaiḥ prāptiḥ. tair evājñendriyeṇa cāṣṭhamena. tany eva hi śraddhādīni saptendriyāṇi ājñendriyākhyāṃ labhante. anāsravatvāt. atha bhūyovītarāga iti. yo laukikena mārgeṇa pṛthagjanāvasthāyāṃ ṣaṭprakāropalikhito 'bhūt. sa bhūyovītarāga ity ucyate. bhūyasā prakāreṇa vītarāga iti kṛtvā. sa yadi sakṛdāgāmiphalaṃ prāpnoti. kathaṃ sa prāpnoti iti. abhisamayakrameṇa pūrvoktena mārge 'nvayajñānakṣāntyavasthāyāṃ prāpnoti. tasya navabhir yathaiva srotaāpattiphalasya. śraddhādibhir ājñātāvīndriyavarjyaiḥ. manaupekṣendriyābhyāṃ ceti pūrvavat vyākhyānaṃ. ayaṃ hi srotaāpattiphalaṃ aprāpyaiva ṣoḍaśe kṣaṇe sakṛdāgāmī bhavati. anāgāmiphalaṃ yady ānupūrvakaḥ prāpnotīti. ihānupūrvako [Tib. 104b] yaḥ srotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalaṃ ca prāpya anāgāmiphalaṃ prāpnoti. yo vā bhūyovītarāgo bhūtvā srotaāpattiphalam alabdhvaiva sakṛdāgāmiphalam eva ca labdhvānāgāmiphalaṃ prāpnoti. sa ca yadi laukikena mārgeṇa prāpnoti. tasya saptabhir indriyaiḥ prāptiḥ. yathā sakṛdāgāmiphalasyānupūrvikīyasyety abhipretaṃ. śraddhādibhiḥ paṃcabhir manaupekṣendriyābhyāṃ cety arthaḥ. atha lokottareṇa mārgeṇa tasyāṣṭābhis tathaiveti. yathā sakṛdāgāmiphalasyaivāṣṭābhir ity arthaḥ. ājñendriyam aṣṭamaṃ bhavatīti. atha vītarāga iti. kāmadhātumātravītarāgo laukikena mārgeṇa navame prakāre prahīṇe prathamād api vā dhyānād yāvad ākiṃcanyād api vā viṭarāgo yo 'nāgāmiphalaṃ prāpnoti. tasya navabhiḥ prāptiḥ. yathā srotaāpattiphalasya. srotaāpattiphalasya hi darśanamārgeṇa prāptiḥ. asya ca darśanamārgeṇaiva prāptir iti tulyatvam. ayaṃ tu viśeṣaḥ. sakhasaumanasyopekṣendriyāṇām anyatamaṃ bhavati. niśrayaviśeṣād iti. yadi tṛtīyaṃ dhyānaṃ niśritya niyāmam avakrāmati. sukhendriyaṃ tatra bhavati. atha prathamadvitīye dhyāne niśritya saumanasyendriyaṃ tatra bhavati. athānāgamyadhyānāntaracaturthadhyānānām anyatamaṃ niśritya upekṣendriyaṃ tatra bhavatīti. [Tib. 105a] yadāpy ayam ānupūrvika iti vistaraḥ. yadāpy ayam adhigatapūrvaphala ānupūrvikas tīkṣṇendriyaḥ. sa navame vimuktimārge dhyānaṃ praviśati maulaṃ laukikena mārgeṇa tadāpy aṣṭābhir indriyair anāgāmiphalaṃ prāpnoti. tatra mauladhyānasaṃgṛhīto vimuktimārgo bhavati. tatra ca saumanasyendriyaṃ. ānantaryamārgas tv anāgamyasaṃgṛhīta eva. yadi na pṛaviśati tatra copekṣendriyam eva nānyathā. tasya prāptir aṣṭābhiḥ śraddhādibhiḥ paṃcabhir manaupekṣāsaumanasyendriyaiś ceti. ubhābhyāṃ ca tasya prāptir iti. ānantaryavimuktimārgābhyāṃ. (Abhidh-k-vy 116) cauraniṣkāsanakapāṭapidhānavad iti vyākhyātam etat. atha lokottareṇa praviśatīti. sa eva ānupūrvikas tīkṣṇendriyo veditavyo 'dhikārānuvṛtteḥ. tasya navabhir indriyaiḥ prāptis tair evedānīm uktair indriyaiḥ. ājñendriyeṇa ca navamena. tāny eva hi indriyāṇi anāsravatvād ājñendriyākhyāṃ labhante. idam iha codyate. kasmād ānupūrvika evam ukto na punar vītarāgapūrvī. na hi vītarāgapūrvī anāgamyaniśrayeṇa darśanamārgam utpādya ṣoḍaśe cittakṣaṇe maulaṃ prathamaṃ dhyānaṃ praviśati. tatrādhigate 'nādarāt. ānupūrviko hi mauladhyānarthī tasyānadhigatapūrvatvāt. tasmād asti saṃbhavo yad asau maulam eva praviśati. vītarāgapūrvī tu catuḥsatyadarśanaṃ prati kṛtādaro na dhyānaṃ pratīti [Tib. 105b] na tatra ṣoḍaśe cittakṣaṇe maulaṃ dhyānaṃ praviśatīty abhiprāyaḥ.

navāptir antyaphālayor

ity uktaṃ. tad virodhayati yat tarhi abhidharma uktaṃ. jñānaprasthāne. katibhir indriyair arhattvaṃ prāpnotīti. āha. ekādaśabhir iti. tat kathaṃ na virudhyata ity abhiprāyaḥ.

ekasya saṃbhavād

iti. kasyacid evaikasya pudgalasya saṃbhavo na sarvasya saṃbhavaḥ. yo hi mṛdvindriyaḥ parihāya parihāya sukhasaumanasyopekṣābhiḥ niśrayaviśeṣāt pāryāyikībhir arhattvaṃ prāpnuyāt. taṃ praty evam uktaṃ. ekādaśabhir iti. na tu saṃbhavo 'sti sakhasaumanasyopekṣāṇāṃ ekasmiṃ kāle samavadhānam ity arthaḥ. cittacaittānām ekaikadravyotpatteḥ. yo hi kaścin mṛdvindriyaḥ pudgalo 'nāgamyaṃ anyaṃ vopekṣendriyaniśrayaṃ niśritya arhattvaṃ prāpnuyāt. tasya tatprāptir upekṣendriyeṇa. tataḥ punar api parihīyate. tataḥ prathamaṃ dvitīyaṃ vā dhyānaṃ niśritya punar arhattvaṃ prāpnuyāt. tasya tatprāptiḥ saumanasyendriyeṇa. tataḥ punar api parihīyate. tataḥ sa tṛtīyaṃ dhyānaṃ niśritya punar arhattvaṃ prāpnuyāt. tasya tatprāptiḥ sukhendriyeṇa iti. pratyekaṃ tatra phalaprāptau avaśyaṃ navaivendriyāṇi vyāpriyante. śraddhādīni paṃca manaājñātāvīndriyāṇi sukhasaumanasyopekṣendriyāṇāṃ cānyatamad iti. punaḥpunaḥ prāptes tad ekādaśabhir ity uktaṃ. katham anāgāmino 'py eṣa prasaṃgo [Tib. 106a] na bhavatīti. kasmāt tatra śāstre 'rhatvaphalam eva ekādaśabhiḥ prāpnotīty uktaṃ. na tūktam anāgāmiphalam apīti. na hy asau parihīṇaḥ kadācit sukhendriyeṇa prāpnotīti. asāv anāgāmī tṛtīyadhyānordhvabhūmilābhāt parihīṇo bhavati. ūrdhvabhūmer eva parihīṇo bhavati. nasāv (Abhidh-k-vy 117) anāgāmiphalāt parihīṇa ity ucyate. evaṃ yāvat. dvitīyadhyānāt. yadā tu prathamāt parihīṇo bhavati. tadānāgāmiphalāt parihīṇa ity ucyate. paṃcāvarabhāgīyaprahāṇād dhi anāgāmiphalaṃ vyavasthāpyate. yadā ca sa kāmavairāgyāt parihīṇaḥ. tadā tṛtīyaṃ dhyānam asya nāsti. tat kathaṃ sukhendriyeṇānāgāmiphalaṃ prāpnuyāt. tata āha. na hy asau parihīṇaḥ kadācit sukhendriyeṇa prāpnotīti. kiṃ. saumanasyendriyeṇa prāpnuyāt. yata evaṃ sukhendriyasyaiva pratiṣedhaḥ. prāpnuyāt yadi navame vimuktimārge maulaṃ dhyānaṃ praviśet. naitad asti. yo hi parihīṇo bhavet. sa mṛdvindriyaḥ. yaś ca mṛdvindriyaḥ. sa na śaknoti navame vimuktimārge maulaṃ dhyānaṃ praveṣṭuṃ. tīkṣṇendriyas tu śaknoti. indriyasaṃcārasya duṣkaratvāt. asty etat. kiṃ tu yady asau mṛdvindriya ānupūrviko 'nāgāmiphalaṃ prāpya tataś ca parihīṇo bhūtvā indriyasaṃcāraṃ kuryāt. indriyasaṃcāreṇa ca tīkṣṇendriyo bhūtvā pūrvakeṇaiva krameṇānāgāmiphalaṃ prāpnuvan yadi navame vimuktimārge maulaṃ [Tib. 106b] praviśet. tasya tadānāgāmiphalaprāptir aṣṭābhir navabhir vā bhavati. śraddhādibhiḥ paṃcabhir manaindriyeṇa upekṣendriyeṇa cānantaryamārgasaṃgṛhītena saumanasyendriyeṇa ca mauladhyānavimuktimārgasaṃgṛhīteneti. lokottareṇa cen maulaṃ dhyānaṃ praviśet. ebhiś cāṣṭābhir ājñendyiyeṇa ca navamenety avagantavyaṃ. tasmāt sūktaṃ. na hy asau parihīṇaḥ kadācit sukhendriyeṇa prāpnotīti. vītarāgapūrvī tarhy ekādaśabhis tat prāpnuyāt. kathaṃ. yo mṛdvindriyaḥ pudgalas tṛtīyadhyānalābhī tṛtīyaṃ dhyānaṃ niśritya niyāmam avakrāmet. sa ṣoḍaśe cittakṣaṇe anāgāmī bhavati. sā tatphalaprāptiḥ. sukhendriyeṇa śraddhādibhiḥ paṃcabhir manaājñāsyāmīndriyājñendriyaiś ceti. sa tato 'nāgāmiphalāt parihīṇa indriyottāpanena tīkṣṇendriyam ātmānaṃ kṛtvā anāgamyaniśrayeṇaivānāgāmiphalaṃ prāpnuvan navame vimuktimārge maulaṃ praviśet. tasya tatphalaprāptiḥ pūrvavad upekṣendriyeṇa saumanasyendriyeṇa ca śraddhādibhiś cāpi paṃcabhir manaindriyeṇa cāṣṭamena lokottaramārgatvāt ājñendriyeṇāpi navameneti. evaṃ dvayoḥ kālayor ekādaśabhir indriyais sa pudgalas tad anāgāmiphalaṃ prāpnuyād iti. tatas tat pratiṣedhārtham idam āha. na ca vītarāgapūrvī parihīyate. tadvairāgyasya dvimāryaprāpaṇād iti. na ca kāmavītarāgaḥ kenacin niśrayeṇa niyāmam [Tib. 107a] avakrāntaḥ parihīyate. kasmāt. tadvairāgyasya kāmavairāgyasya dvimārgaprāpaṇāt. laukikalokottaramārgaprāpaṇāt. iha phalaṃ dvividhaṃ. saṃskṛtam asaṃskṛtaṃ ca.

saṃskṛtāsaṃskṛtaṃ phalam

iti vacanāt. tatra yad asaṃskṛtaṃ visaṃyogalakṣaṇam anāgāmiphalaṃ. tat
(Abhidh-k-vy 118) pūrvaṃ laukikena mārgeṇa prāptaṃ. niyāmāvakrāntau ca lokottareṇa mārgeṇa punas tat prāptaṃ. dvividhā hi tasya prāptiḥ. laukikī lokottarā ca. tasmāt sthiraṃ tad vairāgyaṃ. tasmād ato na parihīyate. nanu ca

phalād dhānir na pūrvakāt.

darśanaheyānām avastukatvād ity etad api kāraṇāntaram asti. kasmāt tad iha noktam ity etad api vaktavyaṃ. api khalu para evaṃ brūyāt. mā bhūd darśanaheyakleśavairāgyaparihāṇiḥ. bhāvanāheyakleśamātravairāgyaparihāṇis tu kasmād asya parihīṇakasya na bhavet. paṃcāvarabhāgīyaprahāṇād dhi anāgāmiphalaṃ bhavati. tatra ca satkāyadṛṣṭiḥ śīlavrataparāmarśo vicikitsā ca darśanaheyāḥ. kāmacchando vyāpādaś ca bhāvanāheyau. tayoś ca tasya vītarāgapūrviṇo 'bhisamayānte ṣoḍaśe cittakṣaṇe prahāṇasya laukikena mārgeṇa prāptasya tatsāmarthyāt punar anāsravā prāptir bhavati. anāsravagotrāṇāṃ labdhatvāt. [Tib. 107b] anāsravaṃ hi navamavimuktimārgasvabhāvaṃ saṃskṛtam anagāmiphalam asaṃskṛtaṃ ca kāmacchandādiprahāṇaṃ tasyām avasthāyāṃ labhyate. tasmād idam eva kāraṇam uktaṃ. āryeṇa tad vairāgyasya dvimārgaprāpaṇād iti. kāmacchandādiprahāṇasya dvimārgaprāpaṇād ity arthaḥ.

(II.18-20) upekṣājīvitamanoyukto 'vaśyaṃ trayānvita

iti. upekṣayā jīvitena manasā vā yukto 'nvito 'vaśyaṃ trayeṇa samanvāgataḥ tenaivopekṣājīvitamanaḥsvabhāvena. na hy eṣām anyonyena rinā samanvāgama iti. yadaikasya samanvāgamaḥ. tadetarayor api samanvāgamaḥ. tenaiṣāṃ samanvāgamavyavasthānaṃ kriyate. cakṣurādīnāṃ tu na kriyate. tasmād āha. cakṣuḥśrotraghrāṇajihvendriyair iti vistaraḥ. cakṣuḥśrotraghrāṇajihvendriyair ārūpyadhātūpapanno na samanvāgata ity atra kāyendriyāgrahaṇaṃ. kāmadhātau ca yenāpratilabdhavihīnānīty asyopacayārthasya cakṣurādiṣv eva saṃbhavān na kāyendriye. anyathā hi rūpibhir indriyair ārūpyopapanno na samanvāgata ity evocyate. apratilabdhāni kalalādyavasthāyāṃ. vihīnāni labdhavināśād andhatvādyavasthāyāṃ kramamaraṇe vā. pṛthagjanā na samanvgāgatā iti viśeṣaṇaṃ. āryasyāvaśyaṃ samanvāgatatvāt. na hi tasya bhūmisaṃcāreṇa anāsravasukhādityāgaḥ. daurmanasyena kāmavītarāga iti. ihastho dhātvantarastho vā pṛthagjano vāryo [Tib. 108a] vā na samanvāgataḥ. pṛthagjanaphalasthā iti. phalasthāḥ srotaāpannādayo 'bhisamayānte vihīnatvāt. tenānājñātamājñāsyāmīndriyeṇāsamanvāgatāḥ. ājñendriyeṇa darśanamārgasthā (Abhidh-k-vy 119) aprāptatvād asamanvāgatāḥ. aśaikṣamārgasthāḥ phalaprāptau vihīnatvāt asamanvāgatāḥ. apratiṣiddhāsv avasthāsu yathoktasamanvāgamo veditavya iti. yā apratiṣiddhā avasthāś cakṣurādibhir indriyaiḥ samanvāgamaṃ prati. tāsv avasthāsu yadyad indriyam uktaṃ. taistaiḥ samanvāgato veditavya ity arthaḥ. tadyathā kāmadhātāv apratilabdhavihīnāvasthāṃ hitvā cakṣurādhibhir jihvāntaiḥ samanvāgataḥ. kāyendriyeṇa kāmarūpadhātūpapannaḥ samanvāgata ityādi.

caturbhis sukhakāyābhyām

iti. yukta iti vartate. avaśyam iti ca. saṃkhyānukramavivakṣāyāṃ tu tadanantaraṃ tair ity evānantaraṃ sukhādigrahaṇaṃ. sukhendriyeṇa samanvāgata iti. caturthadhyānārūpyadhātūpapannaṃ pṛthagjanaṃ muktvā sarvaḥ sukhendriyeṇa samanvāgataḥ. tasyānyair nāvaśyaṃ samanvāgataḥ. cakṣurādibhir jihvendriyāntair ārūpyadhātau kāmadhātau ca apratilabdhavihīnāvasthāyām asamanvāgamaḥ. kāyendriyeṇa ca ārūpyadhātau. strīpuruṣendriyābhyāṃ rūpārūpyadhātvoś ca. kāmadhātau ca alabdhavihīnāvasthāyāṃ. duḥkhendriyeṇa rūpārūpyadhātvoḥ. saumanasyendriyeṇa pṛthagjanas tṛtīyadhyānopapannaḥ. [Tib. 108b] daurmanasyendriyeṇa kāmavītarāgāvasthāyāṃ. śraddhādibhiḥ paṃcabhiḥ samucchinnakuśalamūlāvasthāyāṃ. ājñāsyāmīndriyeṇa pṛthagjanaphalasthāvasthāyāṃ. ājñendriyeṇa pṛthagjanadarśanamārgasthāśaikṣāvasthāyāṃ.
ājñātāvīndriyeṇa pṛthagjanaśaikṣāvasthāyāṃ asamanvāgata iti. yaḥ kāyendriyeṇa so 'pi caturbhir iti. kāmadhātūpapannaḥ kāyendriyeṇa samanvāgatas tasya. nānyair avaśyaṃ samanvāgamaḥ. cakṣurādibhiḥ kāmādhātāv alabdhavihīnāvasthāyām asamanvāgamaḥ. strīpuruṣendriyābhyām etasyām evāvasthāyāṃ rūpadhātau cāsamanvāgamaḥ. duḥkhena cāsminn eva. sukhena ca pṛthagjanasya caturthadhyānopapattāv asamanvāgamaḥ. saumanasyena pṛthagjanas tṛtīyacaturthadhyānopapanno 'samanvāgataḥ. daurmanasyena śraddhādibhiś cānyaiḥ pūrvavad asamanvāgamo vaktavyaḥ.

paṃcabhiś cakṣurādimān

iti. cakṣuḥśrotraghrāṇajihvāvān ity arthaḥ. tena ceti. tena cakṣuṣā. cakṣuṣi saty avaśyaṃ kāyendriyaṃ. na tu śrotrādīni. kāmadhātāv alabdhavihīnatvasaṃbhavāt. strīpuruṣendriyādīnāṃ pūrvavad vyabhicāro vaktavyaḥ. evaṃ śrotraghrāṇajihvendriyair iti. yaḥ śrotrendriyeṇa. so 'vaśyaṃ paṃcabhir upekṣājīvitamanaḥkāyais tena cety evaṃ sarvaṃ neyaṃ.

saumanasyī ca.

(Abhidh-k-vy 120)
kiṃ. paṃcabhir [Tib. 109a] avaśyaṃ samanvāgata ity adhikṛtaṃ. cakṣurādiṣv eva saumanasyaṃ kasmān na prakṣiptaṃ. anyasthānapāṭhāt. tathā hy ādiśabdena prakṣepa ākulaḥ syāt. dvitīyadhyānajas tṛtīyālābhī katamena sukhendriyeṇa samanvāgata iti. sukhendriyaṃ kāmadhātau paṃcavijñānakāyikaṃ. prathame ca dhyāne trivijñānakāyikam asti. tṛtīye tu dhyāne mānasaṃ. ato dvitīyadhyānajo nādhareṇa sukhendriyeṇa samanvāgataḥ. tasya bhūmisaṃcāreṇa tyaktatvāt. na ṭṛtīyadhyānabhūmikena tasyālābhitvād iti matvā codayati. katamena sukhendriyeṇa samanvāgata iti. āha. kliṣṭena tṛtīyadhyānabhūmikeneti. sarve hy adharabhūmyupapannāḥ sattvā uparibhūmikenāprahīṇena kliṣṭena samanvāgatā iti siddhāntaḥ. śeṣendriyavyabhicāraḥ pūrvavad vaktavyaḥ.

duḥkhī tu saptabhir

iti. kāmadhātūpapanno hy eṣa. tasmād avaśyaṃ kāyendriyeṇa caturbhiś ca vedanendriyair iti. daurmanasyavarjyaiḥ. tadvītarāgāvasthāyāṃ daurmanasyaṃ vyabhicarati. manojīvitendriye ca staḥ. ity avaśyaṃ saptabhir indriyaiḥ samanvāgataḥ. śeṣendriyavyabhicāras tu pūrvavad vācyaḥ.

strīndriyādimān
aṣṭādibhir


iti. strīpuruṣadaurmanasyaśraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñendriyavān ity arthaḥ. jīvitamanaḥsukhaduḥkhasaumanasyopekṣendriyāṇām uktatvāt. ājñātāvīndriyādīnāṃ ca trayāṇāṃ vakṣyamāṇatvāt. [Tib. 109b] eṣām evāṣṭānām indriyāṇāṃ grahaṇaṃ bhavati. yaḥ strīndriyeṇa samanvāgata iti. sa kāmadhātūpapanna eva strīndriyavattvāt. ataḥ so 'vaśyam aṣṭābhir indriyaiḥ samanvāgataḥ. katamair ity āha. taiś ca saptabhiḥ strīndriyeṇa ceti. kāyajīvitamanobhiś caturbhiś ca vedanendriyair iti saptabhiḥ strīndriyeṇa cāṣṭamena. śeṣair aniyamaḥ. yathoktaṃ cakṣurādīnāṃ vaikalyasaṃbhavād ityādibhiḥ kāraṇaiḥ. strīndriyavat puruṣendriyavān api vaktavyaḥ. daurmanasyavān api kāmopapannaḥ kāmavītarāga iti tathaiva taiḥ saptabhir daurmanasyena ca. śraddhāvān api traidhātukaḥ sattva iti taiḥ paṃcabhiḥ śraddhādibhir avinābhāvibhir upekṣājīvitamanobhiś ca samanvāgataḥ. śeṣair aniyamaḥ pūrvavat. yathā śraddhāvān evaṃ yāvat prajñāvān. ājñāte indriyam ājñātendriyam iti. ājñāta eva indriyaṃ ājñātendriyaṃ. niravaśeṣājñāta indriyam ity arthaḥ. ājñendriyam api hi ājñāta indriyaṃ na tu niravaśeṣe sāvaśeṣatvāt praheyasya. atha vā padaikadeśagrahaṇena ājñātāvī pudgala ājñāta ity ucyate. tasyendriyaṃ ājñātendriyam iti. ya ājñendriyeṇa so 'vaśyam ekādaśabhir iti. ājñendriyavān phalasthaḥ (Abhidh-k-vy 121) śaikṣaḥ triṣv api dhātuṣu bhavati. sa caturthadhyānārūpyopapannaḥ kathaṃ sukhasaumanasyendriyābhyāṃ samanvāgataḥ. [Tib. 110a] yasmād āryaḥ kāmavairāgye 'vaśyaṃ saumanasyendriyaṃ pratilabhate. dvitīyadhyānavairāgye ca sukhendriyaṃ. te ca bhūmisaṃcāre 'pi na tyajyete. tathā hi vakṣyati.

bhūmisaṃcārahānibhyāṃ dhyānāptaṃ tyajyate śubhaṃ
tathārūpyāptam. āryaṃ tu phalāptyuttaptihānibhir


iti. phalaprāptīndriyottāpane 'pi yady api te pratipannakamārgamṛdvindriyamārgasaṃgṛhīte tyajyete. tathāpy apare phalasthatīkṣṇendriyamārgasvabhāve labhyete. tasmāt tābhyāṃ sukhasaumanasyābhyāṃ bhūmisaṃcāre 'pi aparityaktābhyāṃ caturthadhyānārūpyopapanno 'pi āryaḥ samanvāgata eva bhavati. śeṣaiḥ pūrvavad aniyamaḥ.

ājñāsyāmīndriyopetas trayodaśabhir anvita.

iti vistaraḥ. ājñāsyāmīndriyasamanvāgataḥ kāmāvacaraḥ sattvaḥ kāmadhātāv evājñāsyāmīndriyotpādanāt.

asaṃvegād iha vidhā tatra niṣṭheti vācanād

iti. tasmād avaśyaṃ kāyendriyam asyāsti. catasro vedanā daurmanasyavarjyāḥ tasya vītarāgāvasthāyāṃ vyabhicārāt. tatrāvaśyam iti vartate. trayodaśabhir ebhir indriyair avaśyam eva samanvāgata ity avadhāryate. na tu trayodaśabhir eveti. śeṣair aniyamaḥ. andhādiṣv api darśanamārgasaṃbhavāt. strīpuruṣendriyayor vaikalye kathaṃ darśanamārgotpattiḥ. strīpuruṣendriyaviyuktavikalānāṃ hi saṃvaraphalaprāptivairāgyāṇi [Tib. 110b] na santīti. kecit tāvad āhuḥ. pratilabdhasaṃvarāṇāṃ phalaprāptir bhavati. dvivyaṃjanodayād dhi prātimokṣasamvaratyāgo bhavati. na tadvaikalyāt. kramamaraṇād vā strīpuruṣendriye nirodhe 'py abhyastanirvedhabhāgīyasya darśanamārgotpattir bhavati. apare punar āhuḥ. pudgalasāmānyam ihādhikriyate. naikatraivendriyair āvaśyakasamanvāgamavyabhicārāv ucyete. katham.

upekṣājīvitamanoyukto 'vaśyaṃ trayānvita

iti yāvat. upekṣāsamanvāgataḥ pudgalaḥ kāmadhātūpapanno vā yāvad bhavāgropapanno vā sarvo 'sāv avaśyaṃ trayeṇa samanvāgataḥ. cakṣurādivyabhicāras tu saṃbhavato na sarvatra. kaścid eva hi rūpibhir indriyair asamanvāgato ya ārūpyadhātūpapannaḥ. na tu yo rūpadhātūpapannaḥ. vistareṇa yāvat kaścid eva śraddhādibhir asamanvāgato yaḥ samucchinnakuśalamūlaḥ. na tu sa eva ārūpyadhātūpapannaḥ. tasthehāpi yāvān ājñāsyāmīndriyopetaḥ sarvo 'sāv ebhir yathoktais trayodaśabhir indriyair avaśyaṃ samanvāgataḥ. vyabhicāras tu saṃbhavataḥ (Abhidh-k-vy 122) kasyacid eva. tathā hi kasyacic cakṣurindriyeṇāsamanvāgamo yo 'ndhaḥ. kasyacic chrotrendriyeṇa yo badhiraḥ. evaṃ ghrāṇādibhiḥ. yāvat kasyacit strīndriyeṇa yaḥ puruṣaḥ. kasyacit puruṣendriyeṇa yā strī. kasyacid daurmanasyena yo vītarāgaḥ. ity evam evāvagantavyaṃ.

(II.21) sarvālpair niḥśubho 'ṣṭābhir

iti ekaḥ pudgalaḥ. sarvebhyo 'lpair [Tib. 111a] yaḥ samanvāgataḥ. sa kiyadbhir alpaiḥ samanvāgata ity āha. niḥśubho yaḥ samucchinnakuśalamūlaḥ. sa ca kāmadhātāv eva.

cchinatti strī pumān dṛṣṭicarita

iti. kāmavairāgyaṃ cātra na saṃbhavati. tasmād asya paṃcāpi vedanendriyāṇi santi. kāyendriyaṃ ca jīvitamanasī ca sta eva sarvatra. cakṣurādīni tu na santi. kramamaraṇāvasthāyāṃ andhatvādyavasthāyāṃ ca teṣām abhāvāt. vcdayata iti kṛtveti kartari kvip. vedanaṃ vā vid iti bhāvasādhana auṇādikaḥ kvip. jñāpakaṃ darśayati. yathā saṃpadanaṃ saṃpad iti.

tathārūpya

iti saṃkhyāmātraṃ tathāśabdena saṃbadhyate. ekāntakuśalatvāt śraddhādīni śubhagrahaṇena gṛhyanta iti. śubhāny eva nākuśalāvyākṛtāni yāni tāni śubhānīty arthaḥ. ājñāsyāmīndriyādīnām api grahaṇaprasaṃga iti. tāny api ekāntakuśalāni. tasmāt tadgrahaṇaprasaṃga iti. na. aṣṭādhikārād iti.

niḥśubho 'ṣṭābhir

ity etasmāt.

upekṣāyurmanaḥśubhair

aṣṭābhir ity ājñāsyāmīndriyādīnāṃ nirāsaḥ kṛto bhavati. aṣṭaśabdena kṛtāvadhitvāt. bālādhikārāc ceti. bālo 'trādhikriyate.

bālas tathārūpya

iti vacanāt. [Tib. 111b] ājñāsyāmīndriyādyabhāve ca pṛthagjano bhavati. pṛthagjanatvaṃ katamat. āryadharmāṇām alābha iti vacanāt. tasmāt teṣv anāsraveṣu aprasaṃga iti.

(II.22) dvivyaṃjano yaḥ samagrendriya iti. dvivyaṃjano 'pi hi samagracakṣurādikaḥ. evam ekānnaviṃśatyā samanvāgato nānyathā. ājñātāvīndriyaṃ dvayoś cānyatarad iti. rāgitvād ājñātāvīndriyaṃ ekāntena varjayitavyaṃ. āryasya cājñāsyāmīndriyājñendriyābhyām avaśyaṃ paryāyeṇa samanvāgamāt. yadājñāsyāmīndriyaṃ. na tadājñendriyaṃ. yadājñendriyaṃ. na tadājñāsyāmīndriyaṃ. (Abhidh-k-vy 123) ukta indriyāṇāṃ dhātuprabhedaprasaṃgenāgatānāṃ vistareṇa prabhcda iti. aṣṭādaśānāṃ dhātūnāṃ katīndriyaṃ kati nendriyam iti dhātuprabhedaprasaṃgena.

dharmārdham indriyaṃ ye ca dvādaśādhyātmikāḥ smṛtā

iti. indriyāṇi āgatāni. teṣāṃ prabhedaḥ

amalaṃ trayam

ity evamādivistareṇoktaḥ.

(II.23) kim ete saṃskṛtā dharmā iti. ye te skandhadhātvāyatanatvenābhihitāḥ pūrvaṃ. yathā bhinnalakṣaṇā iti. rūpyate iti rūpaṃ. anubhavo vedanā. nimittodgrahaṇaṃ saṃjñetyādi. saṃskṛtagrahaṇam utpattimattvāt. utāho niyatasahotpādā api. kecit santīti. santi hi kecit sahotpādā na tu niyatasahotpādāḥ. yathā cakṣurādisahotpādāḥ. tadvijñānādayaḥ cakṣurādīnāṃ sabhāgatatsabhāgabhāvāt. tasmād evaṃ pṛcchati. sarva ime dharmāḥ [Tib. 112a] paṃca bhavaṃtīti. paṃcavastukanayena evaṃ sarvadharmasaṃgraho vyavasthāpyate. rūpādikalāpamukhena dharmanirdeśaḥ. sukhapratipattyarthaṃ. tatrāsaṃskṛtaṃ naivotpadyata iti. na tat prati sahotpādaniyamaś cintyate. sarvasūkṣmo rūpasaṃghātaḥ paramāṇur iti. saṃghātaparamāṇur na dravyaparamāṇuḥ. yatra hi pūrvaparabhāgo nāsti. tat sarvarūpāpacitaṃ dravyaṃ dravyaparamāṇur itīṣyate. tasmād viśinaṣṭi saṃghātaḥ paramāṇur iti.

kāme 'ṣṭadravyako 'śabda

iti. kāmadhātau yadā śabdo 'tra notpadyate. tadā niyatam aṣṭadravyaka eva bhavati nāto nyūnadravyakaḥ.

aparendriya

iti. aparam indriyam asminn ity aparendriyaḥ. cakṣurādimān ity arthaḥ. yatra hi cakṣuḥ śrotrādi vā tatra kāyendriyeṇa bhavitavyaṃ tatpratibaddhavṛttitvāc cakṣurādīnāṃ. saśabdāḥ punar ete paramāṇava ity aṣṭadravyakādayaḥ saṃghātaparamāṇavaḥ saśabdā utpadyamānā yathākramaṃ nava daśaikādaśadravyakā utpadyante. yo 'ṣṭadravyakaḥ. sa navadravyakaḥ. yo navadravyakaḥ. sa daśadravyakaḥ. yo daśadravyakaḥ. sa ekādaśadravyaka iti. asti hīndriyavinirbhāgī śabdo 'pīti. indriyād vinirbhaktuṃ yo na śakyate. sa indriyāvinirbhāgī śabdaḥ. indriyāpṛthagvartīty arthaḥ. avinirbhogīti kecid bhuji paṭhanti.

katham avinirbhāge bhūtānāṃ kaścid eva saṃghātaḥ kaṭhina ityādi. kaṭhinaḥ pṛthivīdhātuḥ. dravo [Tib. 112b] 'bdhātuḥ. uṣṇas tejodhātuḥ. samudīraṇā (Abhidh-k-vy 124) vāyudhātuḥ. tulyabhūtasadbhāvāt tulyarūpais tatsaṃghātair bhavitavyam ity abhiprāyaḥ. yad yatra paṭutamam iti vistaraḥ. yad dravyaṃ pṛthivyādilakṣaṇaṃ. yatra saṃghāte paṭutamaṃ sphuṭatamaṃ prabhāvataḥ śaktito na tu dravyataḥ udbhūtam utpannaṃ. tasya tatropalabdhiḥ. tasya dravyasya tatra saṃghāta upalabdhir grahaṇaṃ. sūcītūlīkulāpasparśavat. tatra sūcyo lohamayyaḥ pratītā loke. tūlyo vīraṇādipuṣpamūladaṇḍāḥ. yāḥ siṃkā iti prākṛtapratītāḥ. tāsāṃ sūcīnāṃ tūlīnāṃ ca kalāpaḥ. tasya sparśaḥ sūcītūlīkalāpasparśaḥ. tasya copalabdhiḥ. tasya paṭutamasya prabhāvata udbhūtasya bhūtasyeti. tatra tasyeveti. anena lakṣaṇena vatiḥ. etad uktaṃ bhavati. yathā tulye 'pi sūcīnāṃ tūlīnāṃ kalāpasadbhāve tīkṣṇatvāt sūcīnām eva sparśo vyaktam upalabhyate. na tūlīnām atīkṣṇatvāt. tathā kvacid eva saṃghāte kāṣṭhādike kaṭhinam upalabhyate. kvacid dravaḥ pānīye. kvacid uṣṇo 'gnau. kvacit samudīraṇā vāyau. na ca tatratatra saṃghāte catvāri mahābhūtāni na santi. saktulavaṇacūrṇarasavac ca. saktucūrṇānāṃ lavaṇacūrṇānāṃ ca yathā rasasyopalabdhiḥ. lavaṇacūrṇarasa eva vyaktam upalabhyate. na tu saktucūrṇarasaḥ. tadvad ihāpīti. saṃgrahadhṛtipaktivyūhanād iti. saṃgrahakarmaṇābdhātor astitvaṃ gamyate kāṣṭhādike. anyathā pāṃsumuṣṭivat tad viśīryate. yadi tatrābdhātur na syāt. dhṛtikarmaṇāpsu nauprabhṛtīnāṃ [Tib. 113a] pṛthivīdhātor astitvaṃ gamyate. paktikarmaṇā tejodhātor astitvaṃ gamyate. yadi hi tan na syāt kāṣṭhādikaṃ na pūtībhavet. vyūhanakarmaṇā vāyudhātor astitvaṃ gamyate. prasarpaṇaṃ hi tasya na syād vṛddhir vā yadi vāyudhātus tatra na syāt. evam anyatrāpi yojyaṃ. pratyayalābhe ca satīti vistaraḥ. pratyayānām agnyādīnāṃ lābhe sati kaṭhinādīnāṃ ca dravaṇādibhāvāt. dravaṇaghanatvādibhāvāt. tadyathāgnibhūte sati kkaṭhinasya lohasya dravaṇaṃ. tena jñāyate lohe 'bdhātur astīti. tathā dravasya śaityādipratyayalābhe kāṭhinyaṃ. tena jñāyate pṛthivīdhātor atrāstitvam iti. tathā kaṭhinasaṃgharṣād auṣṇyam upalabhyate. tena tejodhātor atrāstitvaṃ gamyate. iti evaṃ saṃbhavato 'nyatrāpi yojyaṃ. apsu śaityātiśayād auṣṇyaṃ gamyate ity apara iti bhadantaśrīlātaḥ. yasmād āpaḥ śītāḥ śītatarāḥ śītatamāś ca upalabhyante. tato jñāyate tejasas tatrānyataratamotpatteḥ śaityātiśayaḥ. tena ca tatra tejo 'stīti gamyate.

avyatibhede 'pīti vistaraḥ. taṃ matam ācāryo dūṣayati. yathā na ca (Abhidh-k-vy 125) śabdasya dravyāntareṇa vyatibhedo miśrībhāvo 'sti atiśayaś ca bhavati svabhāvabhedāt paṭuḥ śabdaḥ paṭutaraḥ paṭutama iti. evam ihāpi bhavet. yathā ca vedanāyā na kenacid dravyāntareṇa vyatibhedo bhavatīti [Tib. 113b] svabhāvabhedāt tāratamyenātiśayaḥ. tathehapīti. nānena tejo'stitvaṃ gamyate. tā eva hy āpaḥ kāścic chītāḥ kāścic chītatarāḥ kāścic chītatamā iti. bījatas teṣu teṣāṃ bhāvo na svarūpata ity apara iti sautrāntikāḥ. bījataḥ śaktitaḥ sāmarthyata ity arthaḥ. na svarūpato na dravyata ity arthaḥ. śaktir eva hi nānāvidhāsti yayā yogibhir adhimokṣaviśeṣeṇa suvarṇadhātū rūpyadhātus tāmradhātur ity evamādayo dhātavaḥ kriyante. kasmād ity āha. saṃty asmiṃ dāruskandhe vividhā dhātava iti vacanāt. dhātuśaktayo hi tatraivaṃ bhagavatoktāḥ. na hi tatrātibahūnāṃ suvarṇarūpyādīnāṃ svarūpato 'vakāśo 'stīti.

kathaṃ vāyau varṇasadbhāva iti vaibhāṣikān evaṃ codayanti.

kāme 'ṣṭadravyaka

iti niyame kathaṃ vāyau varṇo 'stīti nirdhāryate. na hi kathaṃcit tatra varṇa upalabhyate. śraddhānīya eṣo 'rtho nānumānīya iti vaibhāṣikāḥ. paramāptair ayam ukto 'rtha iti pratyetavyo nārtho 'numānasādhya ity abhiprāyaḥ. saṃsargato gandhagrahaṇād veti. asti vānumānam iti darśayati. gandhavatā tu dravyeṇa vāyoḥ saṃparkād gandha upalabhyate. sa ca gandho varṇaṃ na vyabhicarati. yatra hi gandhaḥ. tatra varṇena bhavitavyam iti. atra ca sādhanavacanaṃ. varṇavān vāyur gandhavattvāj [Tib. 114a] jātipuṣpavad iti.

rūpadhātau gandharasayor abhāva ukta iti.

vinā gandharasaghrāṇajihvāvijñānadhātubhir

iti vacanāt. tena tatratyāḥ paramāṇavaḥ ṣaṭsaptāṣṭā dravyakā iti. tatratyās tatra bhavāḥ. tatratyāḥ paramāṇavaḥ saṃghātaparamāṇavo 'dhikṛtāḥ. ya ihāṣṭadravyaka ukto nirindriyo 'śabdaḥ. sa tatra saḍdravyakaḥ. yo navadravyakaḥ kāyendriyā. sa saptadravyakaḥ. yo dasadravyako 'parendriyaḥ. so 'ṣṭadravyakaḥ. saśabdakāḥ punar ete saptāṣṭanavadravyakā ity avagantavyaṃ. uktarūpatvān na punar ucyanta iti. uktakalpatvān na punaḥ sūtryanta ity arthaḥ.

kiṃ punar atra dravyam eva dravyam iti vistaraḥ. mukhyavṛttyā yad dravyaṃ yasya svalakṣaṇam asti. tad dravyaṃ gṛhyate. āhosvid āyatanaṃ dravyam ity adhikṛtaṃ. āyatanam api hi dravyam iti śakyate vaktuṃ sāmānyaviśeṣalakṣaṇasadbhāvāt. kiṃ cātaḥ. kaś cāto doṣa ity arthaḥ. yadi dravyam eva dravyaṃ gṛhyate. yadi rūpaparyantalakṣaṇaṃ pṛthivyādiparamāṇudravyaṃ (Abhidh-k-vy 126) gṛhyate. atyalpam idam ucyate. aṣṭadravyaka ityādi. saṃsthānagurutvalaghutvaślakṣṇatvakarkaśatvaśītajighatsāpipāsānāṃ saṃbhavato dravyāntarāṇāṃ kvacitkvacit sadbhāvāt. tathā ca sati yo 'ṣṭadravyakaḥ. sa navadravyako yāvac caturdaśadravyaka ity aṣṭadravyakaniyamo bhidyate. evaṃ navadravyakādiṣu yojyaṃ. evaṃrūpadhātāv [Tib. 114b] api ṣaṭsaptāṣṭadravyaniyamabhedo vaktavyaḥ. caturdravyako hi vaktavya iti. yasmād bhūtāny api pṛthivyādīni spraṣṭavyāyatanaṃ.

spraṣṭavyaṃ dvividham

iti vacanāt. tasmāt kāme caturdravyako 'śabdaḥ. rūpaṃ gandho rasaḥ spraṣṭavyam iti. saśabdas tu paṃcadravyaka iti vaktavyaṃ. yad āśrayabhūtam iti. pṛthivyādīni catvāri. yad āśrayibhūtam iti. rūpaṃ gandho rasaḥ spraṣṭvyaikadeśaś ca. tad evaṃ saṃsthānasya rūpe 'ntarbhāvāt. gurutvādīnāṃ ca spraṣṭavya iti. nātyalpam idam ucyate. nāpy atibahu. āśrayabhūtānāṃ spraṣṭavyāyatanān niḥkṛṣya caturdhā nirdeśāt. evam api bhūyānsīti vistaraḥ. yad bhūtacatuṣkam āśraya ekasyopādāyarūpasya nīlasya pītasya vā. na tad evānyasyopādāyarūpasya gandhasya rasasya vāśrayaḥ. kiṃ tarhi. anyad eva bhūtacatuṣkaṃ tasyāśraya iti vaibhāṣikasiddhāntaḥ. tatra punar jātidravyam iti. bhūtacatuṣkajātir atra gṛhyate. yā hy ekasya bhūtacatuṣkasya jātiḥ. tām anyāni bhūtacatuṣkāni nātikrāmanti. evaṃ vikalpena vaktum iti. kiṃcid atra dravyam eva dravyaṃ gṛhyate yad āśrayabhūtaṃ. kiṃcid atrāyatanadravyaṃ gṛhyate yad āśrayibhūtaṃ. yac caitad āśrayabhūtaṃ. taj jātyā gṛhyata iti. chandato hi vācāṃ pravṛttiḥ. arthas tu parīkṣya iti. chandata icchātaḥ saṃkṣepavistaravidhānānuvidhāyinyo vācaḥ pravartante. arthas tu tāsāṃ parīkṣyaḥ. kim evaṃ niyatasahotpādāni [Tib. 115a] tāni bhavanti. na bhavantīti. yogācāracittās tu saṃghātāvasthāne bhūtānāṃ bhautikānāṃ ca niyamaṃ varṇayanti. katham iti. ucyate. asti samudāya ekabhautikas tadyathā śuṣko mṛtpiṇḍaḥ. asti dvibhautikaḥ sa evārdraḥ. asti tribhautikaḥ sa evoṣṇaḥ. asti yāvat sarvabhautikaḥ sa evārdra uṣṇaś ca mṛtpiṇḍo gamanāvasthāyām iti. upādāyarūpe 'pi yad upādāyarūpaṃ yasmin samudāye upalabhyate. tat tatrāstīti veditavyaṃ. asti samudāya ekopādāyarūpikaḥ. tadyathā prabhā. asti dvyupādāyarūpikaḥ. tadyathā saśabdagandho vāyuḥ. tryupādāyarūpikaḥ. tadyathā dhūmaḥ. tasya rūpagandhaspraṣṭavyaviśeṣaprabhāvitatvāt. spraṣṭavyaviśeṣaḥ punar atra laghutvaṃ veditavyaṃ. caturupādāyarūpikaḥ. tadyathā guḍapiṇḍaḥ. paṃcopādāyarūpikaḥ. tadyathā sa eva saśabdaḥ. ity evamādy api (Abhidh-k-vy 127) vaktavyaṃ.

(II.24ab) śeṣāṇāṃ vaktavya iti cittacaittānāṃ viprayuktānāṃ ca.

cittacaittāḥ sahāvaśyam

iti. na cittaṃ caittair vinā utpadyate. nāpi caittā vinā cittenety avadhāryate. na tu sarvaṃ cittaṃ sarvacaittaniyatasahotpādaṃ. nāpi sarvacaittāḥ sarvacittaniyatasahotpādā iti.

[Tib. 115b] sarvaṃ saṃskṛtalakṣaṇair

iti. saṃskṛtalakṣaṇair yad yuktaṃ. tat sarvaṃ taiḥ saṃskṛtalakṣaṇair jātyādibhir avaśyaṃ sahotpadyate. kiṃ punas tad ity āha. yatkiṃcid utpadyate rūpaṃ cittaṃ caitasikāś cittaviprayuktāś ceti. pūrvam eva hy asaṃskṛtaṃ bahiṣkṛtaṃ. tatrāsaṃskṛtaṃ naivotpadyate iti vacanāt. vikalpārtho vāśabda iti. kiṃcit prāptyā sahotpadyate yat sattvasaṃkhyātaṃ. kiṃcin na yad asattvasaṃkhyātam iti vikalpaḥ. pratisaṃkhyāpratisaṃkhyānirodhayor yady api prāptir asti na tu tāv utpadyete iti na tayor grahaṇaṃ. sahotpādananiyamo hy ayam ārambha iti. asattvasaṃkhyātasya prāptir nāstīti kim atra kāraṇaṃ. sarvasattvasādhāraṇatvāt. sahajayaiva ca prāptyā prāptyā prāptimān sahotpadyate. na pūrvapaścātkālajayety avagantavyaṃ.

(II.24cd) gativiṣaya iti. utpattiviṣaya ity arthaḥ. mahābhūmikā iti. mahattvaṃ sarvacittabhavatvāt.

(II.25) ime kileti. kilaśabdaḥ paramatadyotane. svamataṃ tu chandādayaḥ sarvacetasi na bhavanti. tathā hy anenaivācāryeṇa paṃcaskandhake likhitaṃ. chandaḥ katamaḥ. abhiprete vastuni abhilāṣaḥ. adhimokṣaḥ katamaḥ. niścite vastuni tathaivāvadhāraṇam ityādi. cetanā cittābhisaṃskāra iti. cittapraspandaḥ praspanda [Tib. 116a] iva praspanda ity arthaḥ. viṣayanimittagrāha iti. viṣayaviśeṣarūpagrāha ity arthaḥ. sparśa indriyaviṣayavijñānasaṃnipātajā spṛṣṭir iti. indriyaviṣayavijñānānāṃ saṃnipātāj jātā spṛṣṭiḥ. spṛṣṭir iva spṛsṭiḥ. yadyogād indriyaviṣayaviṣayavijñānāny anyonyaṃ spṛśantīva sa sparśaḥ. dharmapravicaya iti. pravicinotīti pravicayaḥ. pravicīyante vā anena dharmā iti pravicayaḥ. yena saṃkīrṇā iva dharmāḥ puṣpāṇīva pravicīyante uccīyanta ity arthaḥ. ime sāsravā ime 'nāsravāḥ. ime rūpiṇaḥ ime 'rūpiṇa iti. dharmāṇāṃ pravicayaḥ dharmapravicayaḥ. pratītatvāt prajñeti vaktavye ślokabandhānuguṇyena matir iti kārikāyām uktaṃ. smṛtir ālambanasaṃpramoṣa iti. yadyogād ālambanaṃ na mano vismarati. tac cābhilapatīva. sā smṛtiḥ. manaskāraś (Abhidh-k-vy 128) cetasa ābhoga iti. ālambane cetasa āvarjanam. avadhāraṇam ity arthaḥ. manasaḥ kāro manaskāraḥ. mano vā karoti āvarjayatīti manaskāraḥ. adhimuktis tadālambanasya guṇato 'vadhāraṇam. rucir ity anye. yathāniścayaṃ dhāraṇeti yogācāracittāḥ. samādhiś cittasyaikagrateti. agram ālambanam ity [Tib. 116b] eko 'rthaḥ. yadyogāc cittaṃ prabandhena ekatrālambane vartate. sa samādhiḥ. yadi samādhiḥ sarvacetasi bhavati. kim arthaṃ dhyāneṣu yatnaḥ kriyate. balavatsamādhiniṣpādanārthaṃ.

katham ekasmiṃś citte daśānāṃ bhinnalakṣaṇānāṃ caittānām astitvaṃ gamyata iti ata āha. sūkṣmo hi cittacaittānāṃ viśeṣa iti vistaraḥ. sa eṣa viśeṣaḥ cittacaittānāṃ durlakṣyaḥ prabandheṣv api tāvat kiṃ punaḥ kṣaṇeṣu kālaparyantalakṣaṇeṣu. rūpiṇīnām api oṣadhīnāṃ mūrtānām api kāsāṃcit harītakīprabhṛtīnāṃ bahurasānāṃ ṣaḍrasānām indriyagrāhyā jihvendriyagrāhyāḥ duravadhārā duḥparicchedā bhavanti. kiṃ punaḥ ye dharmā amūrtā buddhigrāhyā manovijñānamātragrāhyāḥ. tasmād āptopadiṣṭā iti kṛtvā tathaiva te pratipattavyā ity abhiprāyaḥ.

(II.26) śraddhā cetasaḥ prasāda iti. kleśopakleśakaluṣitaṃ cetaḥ śraddhāyogāt prasīdati. udakaprasādakamaṇiyogād ivodakaṃ. satyaratnakarmaphalābhisaṃpratyaya ity apare iti. ākāreṇa śraddhānirdeśaḥ. satyeṣu caturṣu ratneṣu ca triṣu karmasu ca śubhāśubheṣu tatphaleṣu ca iṣṭāniṣṭeṣu saṃty evaitānīty abhisaṃpratyayo 'bhisaṃpratipattiḥ śraddheti. apramādaḥ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ bhāvaneti. bhāvanā nāma kuśalānāṃ [Tib. 117a] pratilambhaniṣevaṇasvabhāvā.

pratilambhaniṣevākhye śubhasaṃskṛtabhāvane

iti vacanāt sā katham apramādo nāma caitasiko bhaviṣyati. yasmin sati sā pratilambhaniṣevaṇabhāvanā bhavati. so 'pramādaḥ tātparyalakṣaṇaḥ. ata āha. yā teṣu avahitateti. tad evaṃ sati bhāvanāhetāv ayaṃ bhāvanopacāraḥ kṛta iti. cetasa ārakṣeti. yaḥ sāṃkleśikebhyaś cittam ārakṣate. so 'pramāda iti. cittakarmaṇyateti. yadyogāc cittaṃ karmaṇyaṃ bhavati. sā cittakarmaṇyatā cittalāghavam ity arthaḥ. nanu ca sūtre kāyapraśrabdhir apy ukteti. kaś ca paryāyo yat praśrabdhisaṃbodhyaṃgadvayaṃ bhavati. asti kāyapraśrabdhir asti cittapraśrabdhiḥ. tatra yāpi kāyapraśrabdhiḥ. tad api praśrabdhisaṃbodhyaṃgam abhijñāyai saṃbhodhaye nirvāṇāya saṃvartate. yāpi cittapraśrabdhiḥ. tad api praśrabdhisaṃbodhyaṃgam abhijñāyai saṃbodhaye nirvāṇāya saṃvartata (Abhidh-k-vy 129) iti. katham iyam ekaivocyate. praśrabdhiś cittakarmaṇyateti. sā tu yathā kāyikī vedaneti. yathā cetasy api vedanā paramāṇusaṃcayātmakendriyāśrayatvāt kāyikīty ucyate tatheyam api praśrabdhir avagantavyā. kathaṃ sā bodhyaṃgeṣu yokṣyata iti asamāhitatvāt paṃcānāṃ vijñānakāyānāṃ pṛcchati. tatra tarhīti vistaraḥ. [Tib. 117b] tatra sūtre kāyavaiśāradyam eva kāyakarmaṇyatā bhūtaviśeṣalakṣaṇā prītyadhyākṛtā. prītamanasaḥ kāraḥ praśrabhyata iti vacanāt. kathaṃ sā bodhyaṃgam iti. pṛthakkalāpatvāt sāsravatvāc ca na yujyata ity abhiprāyaḥ. prītiḥ prītisthānīyāś ca dharmāḥ prītisaṃbodhyaṃgam iti vistaraḥ. tīrthikāḥ kila bhagavacchrāvakān evam āhuḥ. śramaṇo bhavanto gautama evam āha. evaṃ yūyaṃ bhikṣavaḥ paṃca nivaraṇāni prahāya cetasa upakleśakarāṇi prajñādaurbalyakarāṇi sapta bodhyaṃgāni bhāvayateti. vayam apy evaṃ brūmaḥ. tatrāsmākam śramaṇasya ca gautamasya ko viśeṣo dharmadeśanāyāḥ. tebhyo bhagavatā etad upadiṣṭaṃ. paṃca santi daśa bhavanti. daśa santi paṃca vyavasthāpyante. pratighaḥ pratighanimittaṃ ca navāghātavastūni vyāpādanivaraṇam uktaṃ bhagavatā. tadānukūlyāt. tathā sapta santi caturdaśa bhavanti. caturdaśa santi sapta vyavasthāpyante. prītiḥ prītinimittaṃ cety anena bhedena. tadānukūlyād iti. na ca saṃkalpavyāyāmau prajñāsvabhāvāv iti. tayor yathākramaṃ vitarkavīryasvabhāvatvāt. na tau prajñāsvabhāvau. yadā ca triskandho mārgaḥ kriyate śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandha iti. tatra prajñāskandhanirdeśa uktaṃ. prajñāskandhaḥ katamaḥ. samyagdṛṣṭiḥ samyaksaṃkalpaḥ samyagvyāyāma iti. upekṣā [Tib. 118a] cittasamateti. yadyogāc cittaṃ samam anābhoge vartate. sopekṣā saṃskāropekṣā nāma. trividhā hi upekṣā. vedanopekṣā saṃskāropekṣā apramāṇopekṣā ceti.
nanu coktaṃ durjñāna eṣāṃ viśeṣa iti. sūkṣmo hi cittacaittānāṃ viśeṣaḥ. sa eṣa duḥparicchedaḥ pravāheṣv api tāvad ityādi vacanāt. duḥkhena jñāyate durjñānaḥ. asti hi nāma durjñānam api jñāyate. yad aviruddhaṃ ekasmiṃś cittakṣaṇe dharmāntareṇa sparśādinā. idaṃ tu khalu atidurjñānaṃ yad virodhe 'py avirodha iti. ābhoganābhogayor ekasmiṃś cittakṣaṇe avirodho vyavasthāpyata iti vākyaśeṣaḥ. na hi viruddhayoḥ sukhaduḥkhayor ekasmiṃś cittakṣaṇe bhāvo dṛṣṭa iti. anyatrābhoga iti. anyatrālambane ābhogo 'nyatrānābhoga ity avirodhaḥ. evaṃjātīyakam atrānyad apy āyāsyatīti. virodhajātīyaṃ yathā vitarkavicārau. tayor hi lakṣaṇaṃ cittaudārikatā vitarkaḥ. cittasūkṣmatā vicāra iti.

(Abhidh-k-vy 130)
vitarkavicāraudāryasūkṣmate

iti vacanāt. tayos tu ekatra citte virodha iti vakṣyate. yas tasya nayaḥ. so 'syapīti. paryāyeṇānayor vṛttir ity abhiprāyaḥ. hrīr apatrāpyaṃ ca paścād vakṣyate iti.

ahrīr agurutāvadye bhayadarśitvam atrapety

atra viparyayagrahaṇāt. sa tu prajñātmaka iti. sa tv amohaḥ prajñāsvabhāvaḥ. prajñā ca [Tib. 118b] mahābhūmiketi.

matiḥ smṛtir

iti vacanāt. nāsau kuśalamahābhūmika evocyate. kiṃ tarhi. akuśalādibhūmiko 'pīti. aviheṭhaneti. yadyogāt paro na viheṭhyate. sāvihiṃsā vihiṃsāpratipakṣaḥ caitasikaḥ. cetaso 'bhyutsāha iti. kuśalakriyāyāṃ yaś cetaso 'bhyutsāhaḥ. tad vīryaṃ. yas tv akuśalādikriyāyāṃ cetaso 'bhyutsāhaḥ. naitad vīryaṃ. kausīdyam eva tat. pravacane paṭhyate. sīdanātmakatvāt. tathā hy uktaṃ bhagavatā. ito bāhyakānāṃ yad vīryaṃ kausīdyam eva tad iti.

(II.27ab) moho nāmāvidyeti.

vidyāvipakṣo dharmo 'nyo 'vidyeti.

paścād vyākhyāyate. bhāvanāvipakṣo dharma iti. bhāvanāyā abhāvamātrapratipattir mā bhūd iti bhāvanāvipakṣa ity āha. evaṃ kauśīdyādiṣv api vyākhyeyaṃ. kāyagurutācittaguruteti. praśrabdhipratipakṣo dharmaḥ. yathā kāyikī vedaneti. yathā vedanā rūpīndriyāśrayatvāt caitasiky api kāyikīti vyākhyātā. tathā kāyikaṃ styānaṃ. paṃcavijñānakāyasaṃprayuktaṃ styānaṃ kāyikam ity ucyate. auddhatyaṃ cetaso 'vyupaśama iti. nṛtyagītādiśṛṃgāraveṣālaṃkārakādyauddhatyasaṃniśrayadānakarmakaś caitasiko dharmaḥ.

na cātra styānaṃ paṭhyate ity abhidharme. prāptijño devānāṃ priyo na tv iṣṭijña [Tib. 119a] iti. pāṭhaprāmāṇyamātreṇa daśa kleśamahābhūmikāḥ prāptā ity etām eva prāptiṃ jānīte devānāṃ priyo na tv ācāryāṇām iṣṭim icchāṃ jānīte. ko 'yaṃ devānāṃ priyo nāma. rjukajātīyo devānāṃ priya ity eke vyācakṣate. aśaṭho hi devānāṃ priyo bhavati. mūrkho devānāṃ priya ity apare.

yo hīśvarāṇām iṣṭaḥ sa na tāḍanena śikṣata

iti mūrkho bhavatīti. yathaivāmoha iti. yathaivamohaḥ kuśalamūlaṃ prajñāsvabhāvatvān mahābhūmika iti vyavasthāpito na kuśalamahābhūmika evety avadhāryate. tataś ca kuśalamahābhūmikeṣu na paṭhitaḥ. tathā muṣitasmṛtyādayo (Abhidh-k-vy 131) 'pi paṃca mahābhūmikatvāt na kleśamahābhūmikā evety avadhāryante. tataś ca ime na kleśamahābhūmikamadhye paṭhyante. katham ity āha. smṛtir eva hi kliṣṭā muṣitasmṛtitā. samādhir eva kliṣṭo vikṣepa ity evamādīti. ādiśabdena prajñaiva kliṣṭā asaṃprajanyaṃ. manaskāra eva kliṣṭo 'yoniśomanaskāraḥ. adhimuktir eva kliṣṭā mithyādhimokṣa iti darśayati.

ata evocyata iti vistaraḥ. yata evaṃ smṛtyādayo muṣitasmṛtitādayo vyavasthāpyante. naitadvyatiriktā. ata evocyate catuṣkoṭika iti. ye mahābhūmikāḥ kleśamahābhūmikā api ta iti kākvāpṛcchati. catuṣkoṭikāḥ. syur mahābhūmikāḥ na kleśamahābhūmikāḥ. [Tib. 119b] syuḥ kleśamahābhūmikā na mahābhūmikāḥ. syur mahābhūmikāś ca kleśamahābhūmikāś ca. syur naiva mahābhūmikā na kleśamahābhūmikāḥ. tṛtīyā smṛtyādaya iti. ye muṣitasmṛtyādayaḥ paṃca yathoktāḥ. ete hi mahābhūmikāḥ kleśamahābhūmikāś ca. caturthī etān ākārāṃ sthāpayitveti. uktanirmuktā dharmāḥ kuśalamahābhūmikādayaś caitasikā rūpādayaś cānya iti. teṣām anyathā catuṣkoṭika iti. dvitīyāyāṃ koṭyāṃ vikṣepaḥ prakṣeptavyaḥ. na tu tṛtīyāyām. ata evaṃ vaktavyaṃ. prathamā koṭiḥ pūrvavat. dvitīyā āśraddhyaṃ kausīdyaṃ avidyā auddhatyaṃ pramādo vikṣepaś ca. tṛtīyā smṛtyādayaś catvāraḥ. muṣitāsmṛtyasaṃprajanyāyoniśomanaskāramithyādhimokṣā ity arthaḥ. caturthī pūrvavat. yat tūktaṃ na cātra styānaṃ paṭhyata iti. tān pratibravīti. styānaṃ punar iṣyata iti vistaraḥ. tasyāpāṭhe kasyāparādha iti. kim asya styānasya apāṭhe mamāparādhaḥ. kim ābhidhārmikasyeti. abhidharmakārasyāyam aparādho na mamety abhiprāyaḥ. styānasya sarvakleśasaṃyogitvenābhimatatvāt. evaṃ tv āhur iti. tatra śāstre styānasyāpāṭhe kāraṇam āhur ābhidhārmikāḥ. kṣiprataraṃ kileti. [Tib. 120a] kilaśabdo 'saṃbhāvanāyāṃ. kathaṃ hi nāma kliṣṭo dharmaḥ śuklasya samādher anuguṇo bhaviṣyati. layauddhatye hi samādhiparipaṃthinī. tat kathaṃ paripaṃthy evānuguṇe. na hy ete jātu sahacariṣṇutāṃ jahīta iti. na hy ete styānauddhatye kadācit sahacaradharmatāṃ tyajata ity arthaḥ. tathāpi yad yasyādhimātram iti. evam api ca styānam auddhatyaṃ vā yasya pudgalasyādhimātraṃ. sa pudgalas taccaritaḥ styānacarita auddhatyacārito vāvagantavyaḥ. kvacid dhi kalāpe kaścid dharma udbhūto bhavatīti. nānyatreti kuśalādiṣu.

(II.27cd) akuśale tv āhrīkyam anapatrapeti.

(Abhidh-k-vy 132)
tuśabdo viśeṣaṇe avadhāraṇe vā. akuśala eveti.

(II.28) parīttakleśabhūmikā

iti. parītto 'lpakaḥ. ko 'sau. avidyāmātraṃ. avidyaiva kevalety arthaḥ. tenāvidyāmātreṇeti. nānyena rāgādinā kleśena. bhāvanāheyeneti. na darśanaheyena. manobhūmikenaiveti. na paṃcavijñānakāyikena. yasmād ime krodhādaya upakleśā manobhūmikā eva bhavanti. ato manaḥsaṃprayogāt parīttakleśabhūmikā ucyante. rāgādikalāpe hy avaśyam avidyayā bhavitavyam iti na parītto rāgādikaḥ. tad evaṃ ye sarvatra caitasike. te mahābhūmikā. ye kuśala eva. te kuśalamahābhūmikāḥ. [Tib. 120b] ye kliṣṭe nivṛte cākuśale ca. te kleśamahābhūmikāḥ. yo tv akuśala eva. te 'kuśalamahābhūmikāḥ. ye parīttakleśasaṃprayukte cetasi. te parīttakleśabhūmikāḥ. eṣāṃ tu nirdeśa upakleśeṣu kariṣyata iti. anuśayanirdeśe.

(II.29-31) anye 'pi cāniyatā iti. ye kadācit kuśale kadācid akuśale kadācid avyākṛte cetasi bhavaṃti. middhādaya iti. ādiśabdenārativijṛṃbhikātandrībhakte 'samatādaya upakleśāḥ kleśāś ca rāgādāyo 'py aniyatatvena gṛhyante. na hy ete rāgādayaḥ paṃcānāṃ prakārāṇām anyatamasmiṃ niyatā bhavanti. na mahābhūmikās sarvatra cetasy abhāvāt. na kuśalamahābhūmikāḥ kuśalatvayogāt. na kleśamahābhūmikāḥ sarvatra kliṣṭe tadabhāvāt. na hi sapratighe cetasi rāgo bhavati sarāge ca cetasi pratighaḥ. iti evam anye 'pi kleśā vaktavyāḥ. atrācāryavasumitraḥ saṃgrahaślokam āha.

vitarkacārakaukṛtyamiddhapratighasaktayaḥ
mānaś ca vicikitsā cety aṣṭāv aniyatāḥ smṛtā

iti. tad idam aṣṭaniyamavacanaṃ na budhyāmahe. dṛṣṭayo 'pi kasmān nāniyatā iṣyante. na hi sapratighe savicikitse vā citte mithyādṛṣṭiḥ pravartate.

āveṇikatve 'kuśale dṛṣṭiyukte ca [Tib. 121a] viṃśatiḥ
kleśaiś caturbhiḥ krodhādyaiḥ kaukṛtyenaikaviṃśatir


iti vacanāt. tasmād yadvā tat vedam uktam iti paśyāmaḥ.

kāmāvacaraṃ tāvat paṃcavidham iti. kuśalam ekaṃ. akuśalaṃ dvividham. āveṇikam avidyāmātrasaṃprayuktaṃ rāgādyanyakleśasaṃprayuktaṃ ca. avyākṛtam api dvividhaṃ. nivṛtāvyākṛtaṃ satkāyāntagrāhadṛṣṭisaṃprayuktaṃ. anivṛtāvyākṛtaṃ ca vipākajādīni. kukṛtabhāvaḥ kaukṛtyam iti. arthasya kukṛtasya dharmaḥ. sa tu caitasika iti na saṃbadhyate. tasmād āha. iha tu (Abhidh-k-vy 133) punaḥ kaukṛtyālambano dharma iti. kiṃsvabhāva ity āha. cetaso vipratisāra iti. yadi kaukṛtyālambano dharmaḥ kaukṛtyam ucyate. tatsaṃprayuktā apy anye cittacaittāḥ kaukṛtyaṃ prāpnuvanti. na prāpnuvanti. teṣām aprādhānyāt. vipratisārāvasthāyāṃ hi kaukṛtylakṣaṇaṃ caitasikaṃ kaukṛtyākāram udbhūtavṛttikam. anye cittacaittās tadākāreṇānuvartaṃte. kasyacid eva hi dharmasya kasmiṃścic cittakalāpe prādhānyam iti varṇayaṃti. śūnyatālambanavimokṣamukhaṃ śūnyateti. skandhānām antarvyāpārapuruṣarahitālambanaṃ vimokṣamukhaṃ samādhiviśeṣaḥ śūnyatety ucyate. vinīlakavyādhmātakādyaśubhālambanaḥ alobhaḥ aśubhety ucyate. bhāvanāsaṃbaddhatvāt strīliṃganirdeśaḥ. aśubhā bhāvaneti. tathehāpi kaukṛtyālambanaś caitasiko dharmaḥ kaukṛtyam iti. [Tib. 121b] sthānena sthāninām atideśaḥ. sarvo grāma āgata iti. sabhūmikaḥ śālāsamudāyo grāmaḥ. sthāniṣu manuṣyeṣv āgateṣu vaktāro bhavaṃti sarvo grāma āgata iti. evaṃ sarvo deśa āgata iti. sthānabhūtaṃ ca kaukṛtyaṃ vipratisārasyeti. vipratisārālambanatvāt. tasmād yuktas tathānirdeśaḥ. phale vā hetūpacāra iti. hetuḥ kaukṛtyaṃ. phalaṃ vipratisāraḥ. tasmiṃ phale hetur upacaryate. hetuvācakena śabdena phalam ucyata ity arthaḥ. yathā ṣaḍ imāni sparśāyatanāni paurāṇaṃ karmeti. pūrvajanmakṛtasya paurāṇasya karmaṇaś cakṣurādīni ṣaṭ sparśāyatanāni phalāni. teṣu yathā karmopacaryate. tadvat. yat tarhy akṛtālambanaṃ tat kathaṃ kaukṛtyam iti. yad akṛtaṃ. tan na kṛtam iti matvā codayati. akṛte 'pi kṛtākhyā bhavatīti. akṛte 'py arthe kṛtaśabdaprayogo bhavati. katham ity āha. na sādhu mayā kṛtam yat. tan na kṛtam iti. kṛtam iva tad iti kṛtvā. yat kuśalam akṛtvā tapyata iti. yat kuśalaṃ dānādikaṃ akṛtvā tapyate paścāt tāpībhavati. tat kuśalaṃ. akuśalaṃ ca kṛtvā kiṃ. tapyata iti adhikṛtaṃ. yac cākuśalaṃ prāṇātipātādikaṃ kṛtvā tapyate. tad api kuśalaṃ. viparyayād akuśalaṃ. yad akuśalam akṛtvā tapyate kuśalaṃ ca kṛtveti. yat pāpam akṛtvā paścāt tāpībhavati na sādhu mayā kṛtaṃ yat. [Tib. 122a] tan na kṛtam iti. tad akuśalaṃ kaukṛtyaṃ. yac ca kuśalaṃ dānādikaṃ kṛtvā paścāt tāpībhavati na sādhu mayā kṛtaṃ yad dānādikaṃ kṛtam iti. tad apy akuśalaṃ. tad etad ubhayam apy ubhayādhiṣṭhānaṃ bhavatīti. tad etat kaukṛtyam ubhayam api kuśalaṃ cākuśalaṃ ca ubhayādhiṣṭhānaṃ bhavati yathoktena vidhānena.

āveṇika

iti. rāgādipṛthagbhūta ity arthaḥ.

dṛṣṭiyukte ceti.

(Abhidh-k-vy 134)
caśabdaḥ akuśala ity anukarṣaṇārthaḥ. mahābhūmika eva kaścit prajñāviśeṣo dṛṣṭir iti. saṃtīrikā yā prajñā. sā dṛṣṭiḥ. sā cehākuśalā gṛhyate. tasmād āha. mithyādṛṣṭiś cetyādi

kaukṛtyenaikaviṃśatir

iti kaukṛtyena ceti. luptanidṛṣṭaś cakāro draṣṭavyaḥ. kleśaiś caturbhir ityādiṣu pratyekaṃ vākyaparisamāptir veditavyā. na hi rāgādayaḥ paraspareṇa saṃprayujyanta ity ābhidhārmikāḥ. sa ca kleśa āveṇikoktāś ca viṃśatir iti. daśa mahābhūmikāḥ ṣaṭ kleśamahābhūmikāḥ dvāv akuśalamahābhūmikau vitarko vicāraś ceti viṃśatiḥ. sa ca kleśo rāgaḥ pratigho māno vicikitsā cety ekaviṃśatiḥ. ekaviṃśatir bhavaty eveti kriyāvadhāraṇam avagantavyaṃ. krodhādibhir apīti.

krodhopanāhaśāṭhyerṣyāpradāsamrakṣamatsarā
māyāmadavihiṃsāś ceti


[Tib. 122b] ebhir api saṃprayukte citte ekaviṃśatir eva caitasikāḥ. te cāveṇikoktāḥ pūrvavat. sa copakleśaḥ krodho vā yāvad vihiṃsā veti. kaukṛtyena ca saṃprayukte te ca pūrvoktāḥ tac ca kaukṛtyaṃ ity ekaviṃśatiḥ. kaukṛtyam api hy upakleśaḥ. svataṃtram iṣyate. samāsata āveṇika ity vistaraḥ. avidyāmātrasaṃprayukte cetasi akuśale dṛṣṭisaṃprayukte cākuśale viṃśatiḥ. anyakleśopakleśasaṃprayukte tv akuśala evaikaviṃśatiḥ.

nivṛtāvyākṛtam iti. kleśācchāditaṃ kuśalākuśalatvena avyākṛtaṃ yat. tan nivṛtāvyākṛtam. anācchāditaṃ tv anivṛtāvyākṛtaṃ vipākajairyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikasvabhāvaṃ. bahirdeśakā avyākṛtam api kaukṛtyam icchantīti. kaśmīramaṇḍalād ye bahirdeśasthitāḥ. te bahirdeśakāḥ. trayodaśeti kvacid anivṛtāvyākṛte kaukṛtyaṃ trayodaśamam adhikaṃ prakṣipya. middhaṃ pracalāyamānāvasthāyāṃ svapnadarśanāvasthāyāṃ vā kuśalākuśalāvyākṛtatvād iti. śāstre vacanāt. kathaṃ middhaṃ kuśalaṃ vaktavyam akuśalaṃ vaktavyam avyākṛtaṃ vaktavyam iti. āha. kuśalaṃ vaktavyam akuśalaṃ vaktavyam avyākṛtaṃ vaktavyam iti. yatra [Tib. 123a] dvāviṃśatiḥ. tatra trayoviṃśatir iti vistaraḥ. yatra dvāviṃśatiś caitasikā ity uktaṃ. tatra tan middhaṃ trayoviṃśaṃ. trayoviṃśateḥ pūraṇam ity arthaḥ. yatra trayoviṃśatiḥ kaukṛtyam adhikaṃ kvacid iti. tatra tan middhaṃ caturviṃśam. evaṃ yāvad anyatra dvādaśavyākṛte matā middhaṃ (Abhidh-k-vy 135) trayodaśaṃ vaktavyaṃ. bahirdeśakamatena tu kautṛtyādhike caturdaśaṃ middhaṃ bhavatīti yojyaṃ.

(II.32) ato yathoktād iti. ato yathāvarṇitāc caittasahotpādaniyamāt. kaukṛtyaṃ middhaṃ ca sarvathā nāstīti. na kuśalaṃ nāpy avyākṛtaṃ kuta evākuśalam iti. sarvathā middhaṃ kaukṛtyaṃ ca nāsti. śāṭhyamadamāyā varjyā iti.

māyā śāṭhyaṃ ca kāmādyadhyānayor brahmavañcanāt.
styānauddhatyamadā dhātutraya


iti vacanāt. etāni varjyante teṣāṃ tatra sadbhāvāt. anyat sarvaṃ tathaiveti. kuśale citte pūrvavat dvāviṃśatiḥ. āveṇike dṛṣṭiyukte ca nivṛtāvyākṛte 'ṣṭādaśa kāmadhātuvat. rāgamānavicikitsānyakleśasaṃprayukte māyāśāṭhyamadopakleśasaṃprayukte ca ekānnaviṃśatiḥ. te ca sa ca kleśa upakleśo vā tatraikānnaviṃśo bhavati. anivṛtāvyākṛte vipākajairyāpathikanairmāṇike pūrvavat dvādaśa.

dhyānāntare vitarkaś ceti.

kaukṛtyamiddhākuśalāni ceti caśabdaḥ. kiṃ. na santīty [Tib. 123b] adhikṛtaṃ. śeṣaṃ tathaiva vitarkanyūnaṃ. yathāpratisiddhaṃ nāstīti. kaukṛtyamiddhākuśalavitarkā na santīty arthaḥ. vicāraś ca māyāśāṭhyaṃ cety apiśabdād iti. vicāraś ceti etāvati vaktavye vicāraś capīty apiśabdādhikyād arthādhikyam iti. māyāśāṭhyam api tatra nāstīty ayam aparārtho labhyate. madas tu nāpāsyate.

styānauddhatyamadā dhātutraya

iti vacanasāmarthyāt. śeṣaṃ tathaiveti. kuśale vitarkavicāranirmuktā viṃśatiḥ. āveṇike dṛṣṭiyukte ṣoḍaśa. rāgādikleśasaṃprayukte, madopakleśasaṃprayukte ca saptadaśa. daśa mahābhūmikāḥ ṣaṭ kleśamahābhūmikāḥ. sa ca kleśaḥ sa vopakleśaḥ. anivṛtāvyākṛte daśa mahābhūmikā eveti gamanīyaṃ. brahmaṇo hi yāvac chāṭhyam iti vistaraḥ. tatra śāṭhyapūrvakatvān māyāpi gṛhītā bhavati. parṣatsambandhān nordhvam iti. yeṣāṃ parṣad asti. teṣāṃ parṣadgrahaṇārthaṃ māyāśāṭhyaṃ pravartate. aṣṭau parṣadaḥ paṭhyante. kṣatriyaparṣat brāhmaṇaparṣat gṛhapatiparṣat śramaṇaparṣat cāturmahārājikaparṣat trayastriṃśatparṣat māraparṣat brahmaparṣat. tāsām anyatamo 'pi ūrdhvam ato nāstīti māyāśāṭhyabhāvaḥ. brahmaṇas tu parṣad asti. tasmād āha. sa hi svasyāṃ parṣadi niṣaṇṇo 'śvajitā bhikṣuṇā brahmalokagatena praśnaṃ (Abhidh-k-vy 136) pṛṣṭaḥ. kutremāni catvāri mahābhūtāni apariśeṣaṃ [Tib. 124a] nirudhyanta iti. aprajānann ārūpyadhātau catvāri mahābhūtāni aśeṣaṃ nirudhyanta ity anavabudhyamānaḥ kṣepaṃ kathāprakaraṇam akārṣīt. aham asmi brahmeti vistaraḥ. brahmety uktvā mahābrahmeti vacanaṃ brahmāntarebhya ātmano viśiṣṭatvapradarśanārthaṃ. īśvara īśanaśīlaḥ. kartā nirmātā sraṣṭā sṛja iti paryāyā uttarottaravyākhyāyogo vā. piteva pitṛbhūtaḥ. keṣāṃ. bhāvānāṃ.

(II.33) uktam etad iti vistaraḥ. yā bhūmir yac cittaṃ yāvantaś ca caittāḥ. sā bhūmis tac cittaṃ tāvantaś ca caittā ity uktam etat. tatra vihitam iti śāstre vihitaṃ. tatra vihitam iti kecit paṭhaṃti. sa eva cātrārthaḥ. guṇeṣu guṇavatsu ceti. svaparasāṃtānikeṣu maitrīkaruṇādiṣu guṇeṣu. guṇavatsu ca pudgaleṣu ācāragocaragauravādisaṃpanneṣu. yadyogād gauravaṃ na karoti. asāv agauravatā. nāsti gauravam asyety agauravaḥ. tadbhāvaḥ agauravatā caitasikaviśeṣaḥ. ko 'sāv iti. paryāyāv āhuḥ. apratīśatā abhayavaśavartiteti. śiṣyaṃ prati iṣṭa iti pratīśaḥ. gurusthānīyaḥ. nāsti pratīśo 'syeti apratīśaḥ. tadbhāvaḥ apratīśatā. bhāvābhidhānena caitto gṛhyate. bhayaṃ nāma mānasaś caitto dharmaḥ. bhayena vaśe vartituṃ śīlam asyeti bhayavaśavartī. na bhayavaśavartī [Tib. 124b] abhayavaśavartī tadbhāvo 'bhayavaśavartitā. tad eva cāhrīkyaṃ. nāsti hrīr asyety ahrīkaḥ. tadbhāva āhrīkyaṃ. sa ca gauravapratidvaṃdvo dharmaḥ. na tadabhāvamātraṃ.

avadye bhayādarśitvam atrapeti.

avācyam avadyam. ataś cāha. avadyaṃ nāma yad garhitaṃ sadbhir iti. tatrābhayadarśitā anapatrāpyam iti. avadye 'niṣṭaphalādarśitety arthaḥ. bhīyate 'smād ity atra bhayaśabdo 'pādānasādhanaḥ. tasmād bhayaśabdena aniṣṭaṃ phalam ucyate. abhayasya darśanaṃ abhayadarśiteti vistaraḥ. yadi tāvad evaṃ kriyeta na bhayam abhayaṃ. abhayaṃ draṣṭuṃ śīlam asyeti abhadyadarśī. tadbhāvo 'bhayadarśiteti. prajñā vijñāsyate. prajñayā hi abhayaṃ paśyati. atha punar evaṃ kriyate bhayaṃ draṣṭuṃ śīlam asyeti bhayadarśī. na bhayadarśī abhayadarśī. tadbhāvo 'bhayadarśitā. abhayadarśiteti avidyā vijñāsyate. tathā hy avidyāyogād bhayaṃ na paśyati. naiva hi darśanaṃ darśiteti vistaraḥ. na prajñā nāpy avidyā. kiṃ tarhi. tayoḥ prajñāvidyayor yo nimittaṃ upakleśaḥ. (Abhidh-k-vy 137) tad abhayadarśanaṃ. tac cānapatrāpyam [Tib. 125a] iti. apatrapate 'nenety apatrāpyaṃ. kṛtyalyuṭo bahulam iti karaṇe ṇyatpratyayaḥ. na apatrāpyaṃ anapatrāpyam iti. hṛī lajjāyāṃ trapūṣ lajjāyām ity ekārthayor anayor dhātvoḥ katham arthāṃtare vācakatvam iti aparituṣyaṃto 'nye punar āhuḥ. ātmāpekṣayeti vistaraḥ. evam api dve apekṣe yugapat kathaṃ setsyata iti. asminn api pakṣe yugapadapekṣādvayāsaṃbhava iti paśyaṃś codaka aha. evam apīti. apiśabdena ayam api pakṣo duṣyatīty abhiprāyaḥ. āhrīkyam anapatrāpyaṃ caikasmiṃś citte kathaṃ bhavata iti matvā codayati. dve apekṣe yugapat kathaṃ setsyata iti. na khalūcyate yugapad ātmānaṃ paraṃ cāpekṣata iti vistaraḥ. paryāyena vṛttim anayor darśayati. kasyacid dhi doṣair ātmānam apekṣamāṇasyāpi na pravartate lajjā. kasyacit param apekṣamāṇasyeti. viparyayeṇa hrīr apatrāpyaṃ ceti vistaraḥ. prathamena tāvat kalpena

ahrīr agurutāvadye bhayādarśitvam atrapeti

anena. sagauravateti vistareṇa bhayadarśitā apatrāpyam iti. bhayadarśitānimittam apatrāpyam ity arthaḥ. dvitīyena kalpena ātmāpekṣayā doṣair alajjanaṃ āhrīkyaṃ parapekṣayānapatrāpyam iti anena. ātmāpekṣayā doṣair lajjanaṃ hrīḥ. parāpekṣayāpatrāpyam iti. evam api dve apekṣe iti vistareṇa codyaparihārau vaktavyau. [Tib. 125b] premagauravayor ekatvaṃ manyaṃte kecit. tasmād anayor nānākaraṇapradarśanārtham āha.

preṃa śraddheti.

premaiva śraddhā na gauravaṃ. na tu śraddhaiva prema. tenāha. dvividhaṃ hi prema kliṣṭaṃ akliṣṭaṃ cetyādi. syāc chraddhā na premeti catuḥkoṭikaḥ. duḥkasamudayasatyayoḥ śraddhaivābhisaṃpratyayarūpā na prema aspṛhaṇīyatvāt. syāt prema na śraddheti. priyatārūpā tṛṣṇā nābhisaṃpratyayarūpeti śraddhā na bhavati. ubhayaṃ śraddhā ca prema ca. abhisaṃpratyayarūpatvāt spṛhaṇīyatvāc ca nirodhamārgasatyayos tadubhayātmakaṃ bhavatīty arthaḥ. nobhayam etān ākārān sthāpayitveti. anye caitasikā vedanādayaḥ viprayuktādayaś ca. evaṃ dharmālaṃbanasya premnaḥ śraddhāyāś ca catuḥkoṭikaṃ kṛtvā pudgalālaṃbanasya catuṣkoṭikaṃ karoti. pudgaleṣv iti vistaraḥ. tatra sārdhaṃ viharaṃtīti sārdhavihāriṇaḥ śiṣyāḥ. ye pravrajitāḥ guror aṃte vasaṃtīti aṃtevāsinaḥ. niśrayādhyayanasaṃbaṃdhinaḥ. teṣu putrādiṣu prema na gauravaṃ kliṣṭaṃ akliṣṭaṃ ceti saṃbhavataḥ. gauravaṃ na prema

(Abhidh-k-vy 138)
gurutvaṃ hrīr

iti vakṣyamāṇalakṣaṇaṃ gauravaṃ na prema gauravasthānatvāt. ubhayaṃ prema gauravaṃ ca. tadubhayātmakaṃ bhavatīty arthaḥ. [Tib. 126a] nobhayam etān ākārān sthāpayitvā yo 'nyo jano 'saṃbaddho nirguṇaḥ. tatra na prema na gauravam iti. tatpūrvikā ca priyatā premeti. guṇasaṃbhāvanāpūrvikā priyatā tac ca prema. tasmān na saiva śraddhā premety ācāryaḥ.

gurutvaṃ hrīr

iti. yathoktā hrīḥ sagauravatā sapratīśatā sabhayavaśavartitety uktā. yā hrīḥ. tad gauravaṃ. tad evaṃ prema śraddhālakṣaṇaṃ bhavati. hrīlakṣaṇaṃ tu gauravam ity uktaṃ tayor nānākaraṇaṃ.

evaṃ sapratīśatāpīti. evaṃ hrīr api dharmeṣu ca pudgaleṣu ca. ye pudgalālaṃbane śraddhāhriyau. te tatra na sta iti pudgalālaṃbane śraddhāhriyāv adhikriyete yayor aikyaṃ manyante. te ārūpyadhātau na staḥ kāmarūpadhātvor eva bhavata ity uktaṃ.

(II.34) kathaṃ punar anayor ekatra citte yoga iti. na hi tad eva cittaṃ tadyogād audārikaṃ ca sūkṣmaṃ ca yujyate vipratiṣedhāt. niṣṭhyūtam iti. niḥpūrvasya ṣṭhīvate niṣṭhāyām etad rūpaṃ niṣṭhyūtaṃ. nirastam ity arthaḥ. nātiśyāyate nātighanībhavati. nātivilīyate nātidravībhavati. nātisūkṣmaṃ bhavati nātyaudārikam iti. madhyamāvastham ity arthaḥ. evaṃ tarhi nimittabhūtāv iti vistaraḥ. yathodakātapau sarpiṣaḥ śyānatvavilīnatvayor nimittabhūtau. na tu punas tatsvabhāvau śyānatvavilīnatvasvabhāvau. evaṃ vitarkavicārau cittasyaudārikatāsūkṣmatayor [Tib. 126b] nimittabhūtau na tu punar audārikasūkṣmatāsvabhāvāv iti. ata evaṃ vaktavyaṃ. cittaudārikatāhetur vitarkaḥ. cittasūkṣmatāhetur vicāra iti. brūyās tvam abhyupagamād adoṣa eṣa iti. tata idaṃ doṣāntaram āhā. āpekṣikī caudārikasūkṣmateti vistaraḥ. bhūmiprakārabhedāt. bhūmibhedāt prakārabhedāc ca. bhūmibhedāt tāvat. prathamadhyānam apekṣya kāmadhātur audāriko mahābhisaṃskārataratvāt. kāmadhātum apekṣya prathamaṃ dhyānaṃ sūkṣmam alpābhisaṃskārataratvāt praśāntam iti. tad eva punar dvitīyaṃ dhyānam apekṣya audārikaṃ. evaṃ yāvad bhavāgraṃ sūkṣmaṃ. prakārabhedād api tasyām eva bhūmau āpekṣikyāv audārikasūkṣmate. tadyathā ya eva te trayaḥ kleśānāṃ mūlaprakārā mṛdumadhyādhimātrā guṇānāṃ ca. kāmadhātau yāvad bhavāgre teṣām adhimātraḥ kleśa audārikaḥ. mṛduḥ sūkṣmaḥ. kleśaviparyayeṇa guṇānām iti. evaṃ bhūmiprakārabhedenāpekṣikyāv (Abhidh-k-vy 139) audārikasūkṣmate ity ā bhavāgrād audārikasūkṣmate syātāṃ. aniṣṭaṃ caitat. vitarkavicārayoḥ kāmadhātuprathamadhyānabhūmikatvād iti. na caudārikasūkṣmatayā jātibhedo yukta iti. vitarkavicārayor jātibheda iṣyate. anyo vitarko 'nyo vicāra iti. na caudarikatvena sūkṣmatvena ca vitarkavicārayor yathākramaṃ svabhāvabhedo yuktaḥ. kiṃkāraṇaṃ. jātibhinnayor hi vedanāsaṃjñayor audārikasūkṣmatā bhavati. na ca punar audārikasūkṣmatayaiva tayoḥ [Tib. 127a] svabhāvabhedaḥ. kiṃ tarhi. anubhavalakṣaṇatayā nimittodgrahaṇalakṣaṇatayā ca tayoḥ svabhāvabhedaḥ. tasmād apy anayor nāsti lakṣaṇaṃ. anye punar āhur iti sautrāntikāḥ. vāksaṃskārā iti. vāksamutthāpakā ity arthaḥ. vitarkya vicārya vācaṃ bhāṣate nāvitarkya nāvicāryeti. vitarkavicārair evaṃ caivaṃ ca bhāṣiṣya iti. tatra ye audārikāḥ. te vitarkā vāksaṃskārāḥ. karmaṇā svabhāvo dyotito na śakyam anyathā svalakṣaṇaṃ pradarśayitum iti. evaṃ sūkṣmās te vicārāḥ. etasyāṃ kalpanāyāṃ samudāyarūpā vitarkavicārāḥ. paryāyabhāvinaś ca bhavaṃti. cittacaittakalāpasya vāksamutthāpakatvāt. kathaṃ punar anayor ekatra citte yoga ity uktaṃ. ato vaibhāṣika āha. yadi caikatra citte 'nyo dharma audārika iti vistaraḥ. ekatra citte vitarka audārikasvabhāvo 'nyo dharmo vicāras tu sūkṣmasvabhāvo 'paraḥ. tau ca yathākramaṃ cittaudārikatāsūkṣmatāhetutvāc cittaudārikatāsūkṣmatety ucyate. atha vā cittasyaudārikaś cittaudārikaḥ. cittaudārikabhāvaḥ cittaudārikatā. evaṃ cittasūkṣmatāpi vaktavyeti ko 'tra virodhaḥ. na syād virodho yadi vitarkavicārayor jātibhedaḥ syād vedanāsaṃjñāvat. vedanā hy audārikī saṃjñā sūkṣmā. tayos tu jātibhedo 'stīti audārikasūkṣmatāyām apy ekatra citte na virodhaḥ. ekasyāṃ tu jātau anavadhṛtalakṣaṇāyāṃ aikyena ca kaiścid gṛhītāyāṃ mṛdvadhimātratā audārikasūkṣmatālakṣaṇā [Tib. 127b] yugapan na saṃbhavatety arthād ayugapat saṃbhavatīty uktaṃ. tathā hi vedanā anyo vā dharmaḥ paryāyeṇa mṛdutām adhimātratāṃ ca bhajate. naivaṃ vyakto bhavati. kiṃ. jātibhedaḥ. kasmāt. pratyekaṃ jātīnām mṛdvadhimātratvāt. vedanā hy audārikī bhavati. sūkṣmā vāpekṣābhedāt. katham iti. vedanā saṃjñām apekṣya audārikī. rūpam apekṣya sūkṣmā. tathā saṃjñā saṃskārān apekṣyaudārikī. vedanām apekṣya sūkṣmā. vitarkavicāravad eva vā. bhavato 'pi hi kāmāvacarau vitarkavicārāv audārikau prathamadhyānabhūmikau sūkṣmau. dhyānāntare ca vicāraḥ sūkṣmatara iti. tad evaṃ pratyekaṃ jātīnāṃ mṛdvadhimātratvāt. naivaṃ vyakto bhavati. na mṛdvadhimātratayā jātibhedo vyakto bhavatīty arthaḥ. atra (Abhidh-k-vy 140) saṃghabhadrācārya āha. ekatra ca citte audārikasūkṣmate bhavato na ca virodhaḥ. prabhāvakālānyatvāt. yadā hi cittacaittakalāpe vitarka udbhūtavṛttir bhavati. tadā cittam audārikaṃ bhavati. yadā vicāraḥ. tadā sūkṣmaṃ. rāgamohacaritavyapadeśavat. rāgamohayaugapadye 'pi hi tayor anyatarodbhūtavṛttiyogāt. rāgacarito mohacarita iti vā vyapadiśyate. tadvad ihāpi draṣṭavyam iti. atra vayaṃ brūmaḥ. bhavati kasmiṃścit kalāpe kasyacid dharmasya udbhūtavṛttitvaṃ. kiṃ tv anayor na lakṣaṇaṃ vivecitam iti. na kiṃcid etat. nanu ca cittaudārikatāsūkṣmatālakṣaṇau vitarkavicārāv uktau. [Tib. 128a] satyam uktau. pratyekaṃ tu jātīnām audārikasūkṣmate iti tāv audārikasūkṣmatālakṣaṇau bhavitum arhato yathoktam iti naitad asmān ārādhayati. naiva hi vitarkavicārāv ekatra citte bhavata ity apara ity ācāryamatam. asmin mate yathoktadoṣaprasaṃgo na bhavati. kas tv anayoḥ paryāyavartinor viśeṣaḥ. atra pūrvācāryā āhuḥ. vitarkaḥ katamaḥ. cetanāṃ vā niśritya prajñāṃ vā paryeṣako manojalpo 'nabhyūhābhyūhāvasthayor yathākramaṃ sā ca cittasyaudārikatā. vicāraḥ katamaḥ. cetanāṃ vā niśritya prajñāṃ vā pratyavekṣako manojalpo 'nabhyūhābhyūhāvasthayor yathākramaṃ sā ca cittasūkṣmateti. asmin pakṣe vitarkavicārāv ekasvabhāvau samudāyarūpau paryāyavartinau paryeṣaṇapratyavekṣaṇākāramātreṇa bhinnāv iṣyete. tatrodāharaṇaṃ kecid ācakṣate. tadyathā bahuṣu ghaṭeṣv avasthiteṣu ko 'tra dṛḍhaḥ ko jarjara iti muṣṭinābhighnato ya ūhaḥ. sa vitarkaḥ. iyaṃto jarjarā dṛḍhā veti yad ante grahaṇaṃ. sa vicāra iti. katham idānīṃ prathamaṃ dhyānaṃ paṃcāṅgam iti vistaraḥ. viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharatīti sūtre paṃcāṃgam uktaṃ. tat kathaṃ. bhūmitas tat paṃcāṅgam uktaṃ na kṣaṇata iti. prathamadhyānabhūmiḥ [Tib. 128b] kadācid vitarkeṇa vyavakīrṇā kadācid vicāreṇa. tad evaṃ saṃtānam adhikṛtya paṃcāṅgam uktaṃ na kṣaṇam adhikṛtyety adoṣaḥ.

yena kenacit parato viśeṣaparikalpeneti. bhūtenābhūtena vā parata utkarṣaparikalpena śūro 'rthavān asmi śīlavān buddhisaṃpanna iti vā yā cetasa unnatiḥ sa māno nāma caitasiko dharmaḥ.

paryādānaṃ tu cetasa

iti tuśabdo viśeṣaṇārtho bhinnakramaś cāvagantavyaḥ. ata evāha. madas tu svadharmeṣv eva raktasyeti vistaraḥ. cetasaḥ paryādānam iti. yena svadharmeṣv (Abhidh-k-vy 141) eva rūpaśauryādiṣu raktaṃ cetaḥ paryādīyate saṃnirudhyate. sa rāganiṣyando madaḥ. yaḥ svadharmeṣv eva raktasya darpacetasaḥ paryādānāt kuśaladharmakriyābhyaḥ pratisaṃhāraḥ mada iti ācāryasaṃghabhadraḥ. saṃpraharṣaviśeṣo mada iti. kliṣṭasaumanasyam abhipretaṃ. tad etan necchanti vaibhāṣikāḥ. yasmāt saumanasyaṃ ā dvitīyād dhyānāt. madaś ca traidhātukaḥ.

styānauddhatyamadā dhātutraya

iti vacanāt.

(II.35) uktāḥ saha cittena caittāḥ caittāḥ prakāreṇa iti. cittaṃ tāvat prakāreṇa uktaṃ

vijñānaṃ prativijñaptir

ity evamādinā svalakṣaṇaskandhadhātvāyatanakuśalādiprabhedena. caittā api svalakṣaṇaparasparaviśeṣeṇa [Tib. 129a] cittasaṃkhyāvadhāraṇakāmaprathamadhyānādibhūmiprabhedena.

ekārtham

iti. yac cittaṃ. tad eva manas tad eva vijñānam ity eko 'rtho 'syety ekārthaṃ. nirvacanabhedas tūcyate. cinotīti cittam iti. kuśalam akuśalaṃ vā cinotīty arthaḥ. nairuktena vidhinaivaṃ siddhaṃ. manuta iti manaḥ. mana jñāna ity asya auṇādikapratyayāt tasyaitad rūpaṃ mana iti. vijānāty ālambanam iti vijñānaṃ kartari lyuṭ. citaṃ śubhāśubhair dhātubhir iti cittaṃ. bhāvanāsaṃniveśayogena sautrāntikamatena yogācāramatena vā. āśrayabhūtaṃ manaḥ āśritabhūtaṃ vijñānam iti āśrayabhāvāpekṣaṃ manaḥ.

ṣaṇṇām anantarātītaṃ vijñānaṃ yad dhi. tan mana

ity arthaparigrahāt. āśritabhāvāpekṣaṃ vijñānaṃ. dvayaṃ pratītya vijñānasyotpattir iti vacanāt.

cittacaitasāḥ sāśrayālambanākārāḥ saṃprayuktāś ceti.

caśabda ekānukarṣaṇārthaḥ. ya eva hi cittacaittā ity anena śabdenābhihitāḥ. ta eva sāśrayā ity anenāpi śabdenābhidhīyante. evaṃ sālambanāḥ sākārāḥ saṃprayuktāś ca. tatra sāśrayā indriyāśritatvāt. ṣaḍāyatanāśritatvād ity arthaḥ. sālambanā viṣayagrahaṇāt. na hi vinālambanena cittacaittā utpadyante. [Tib. 129b] sākārāḥ tasyaivālambanasya prakāreṇa ākāraṇāt. yena te sālambanāḥ (Abhidh-k-vy 142) tasyaivālaṃbanasya prakāreṇa grahaṇāt. kathaṃ. vijñānaṃ hi nīlaṃ pītaṃ vā vastu vijānāti upalabhata ity arthaḥ. tad eva tathālambanaṃ vastu vedanānubhavati. saṃjñā paricchinatti. cetanābhisaṃskarotīty evamādi. atha vā tasyaivālambanasya vijñānaṃ sāmānyarūpeṇa upalabhyatārūpaṃ gṛhṇāti. viśeṣarūpeṇa tu vedanānubhavanīyatārūpaṃ gṛhṇāti. saṃjñā paricchedyatārūpaṃ gṛhṇātīty evamādi. saṃprayuktāḥ samaṃ prayuktatvād iti. samā aviprayuktāś cānyonyam iti saṃprayuktāḥ. āśrayālambanākārakāladravyasamatābhir iti. yenāśrayeṇa cittam utpadyate. tenaivāśrayeṇa vedanāsaṃjñācetanādaya utpadyante. tathā yenālambanena cittaṃ. tenaiva vedanādayaḥ. yenākāreṇa cittaṃ. tenaiva vedanādayaḥ. yadi hi nīlākāraṃ cittaṃ nīlākārā eva tatsaṃprayuktā vedanādaya utpadyante. yasmiṃś ca kāle cittaṃ tasminn eva vedanādayaḥ. yathā ca cittadravyam ekam evotpadyate na dve trīṇi vā. tathā vedanādravyaṃ ekam evotpadyate na dve trīṇi vā. tathā saṃjñādravyaṃ cetanādravyaṃ ity evamādi. tenedam evāntyaṃ durgamam iti vyācaṣṭe. yathaiva hy ekaṃ cittaṃ evaṃ caittā api ekaikā iti.

(II.36) viprayuktān vaktukāma ācārya upodghātaṃ karoti nirdiṣṭāś cittacaittāḥ savistaraprabhedā viprayuktās tv [Tib. 130a] avasaraprāptā idānīm ucyanta ity abhiprāyaḥ. savistaraprabhedā iti. vistaraś ca prabhedaś ca vistaraprabhedau. saha vistaraprabhedābhyāṃ savistaraprabhedāḥ. atha vā vistareṇa prabhedaḥ vistaraprabhedaḥ. saha vistaraprabhedena savistaraprabhedāḥ. tatra cittaṃ tāvat savistaraprabhedaṃ nirdiṣṭaṃ.

vijñānaṃ prativijñaptir manaāyatanaṃ cety

evamādinā. caittā api

vedanānubhava

ity ārabhya yāvat

pañcadhā caittā

iti vistareṇa.

nāmakāyādayaś ceti.

caśabda evaṃjātīyakānuktaviprayuktapradarśanārthaḥ. saṃghabhedaprabhṛtayo hi dravyataś cittaviprayuktā iṣyante iti ye 'py evaṃjātīyakā iti śāstre 'py uktatvāt. cittaviprayuktā iti cittagrahaṇaṃ cittasamānajātīyapradarśanārthaṃ. cittam iva cittena ca viprayuktā ity arthaḥ. kiṃ ca teṣāṃ cittena samānajātīyatvaṃ. (Abhidh-k-vy 143) yad arūpiṇo 'mī bhavanti. rūpitvād eva hi viprayuktatve 'pi rūpaṃ na viprayuktatve nāma labhate. yad vāmīṣāṃ nāmarūpam iti nāmatvaṃ tat teṣāṃ cittena samānajātīyatvaṃ. caittā api cittena tulyajātīyāḥ. te tu cittena sahālambane saṃprayuktās tadviśeṣaṇārthaṃ viprayuktagrahaṇaṃ asaṃskṛtam api tatsamānajātīyam anālaṃbanatveneti tatparihārārthaṃ saṃskāragrahaṇaṃ [Tib. 130b] ata evāha. ime saṃskārā na cittena saṃprayuktā na ca rūpasvabhāvā iti cittaviprayuktā ucyanta iti.

(II.37) tatreti. vākyopanyāse nidhāraṇe vā. tāvacchabdaḥ krame.

prāptir lābhaḥ samanvaya

iti. prāptir iti sāmānyasaṃjñā. lābhaḥ samanvaya iti viśeṣasaṃjñā. lābhaḥ pratilambha ity eko 'rthaḥ. samanvayaḥ samanvāgama ity anarthāntaraṃ. pratilambha ity ukte samanvāgamasyāgrahaṇaṃ. samanvāgama ity ukte pratilambhasyāgrahaṇaṃ. prāptir ity ukte tūbhayodgrahaṇaṃ. ata evāha. dvividhā hi prāptiḥ. aprāptavihīnasya ca pratilambhaḥ. pratilabdhena ca samanvāgama iti. aprāptaṃ ca vihīnaṃ cāprāptavihīnaṃ. tasyāprāptavihīnasya pratilambhaḥ. aprāptasya tadyathā duḥkhe dharmajñānakṣānteḥ. vihīnasya tadyathā kāmāvacarasya kāmavairāgyeṇa tyaktasya dhātupratyāgamanāt parihāṇyā vā punaḥpratilambhaḥ. pratilabdhena ca dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu samanvāgamaḥ. tasyāḥ samanuvartanāt. yaś ca pratilambhaḥ yaś ca samanvāgamaḥ. sā dvidhā prāptir iti pratilambhe samanvāgame ca prāptiśabdo vartate. abhedavivakṣāyāṃ tu prāptiḥ pratilambhaḥ samanvāgama ity eka evārthaḥ. tathā hi prathame kṣaṇe duḥkhe dharmajñānakṣānteḥ prāptiḥ pratilambha iṣyate. sāpi samanvāgama ity ucyate. prathamakṣaṇastha [Tib. 131a] āryapudgalo duḥkhe dharmajñānakṣāntyā samanvāgata ity ucyate.

ājñāsyāmīndriyopetas trayodaśabhir anvita

ityādivacanāt. katham ayaṃ lakṣaṇanirdeśaḥ. na hi bhedavivakṣāyām api paryāyavacanena lakṣaṇanirdeśaḥ kalpate. prāptiḥ katamā. yaḥ pratilambho yaḥ samanvāgama iti. paryāyavacanam api kadācit lakṣaṇāya kalpate. analo jātavedā agnir iti. sūtre 'py uktam avidyā katamā. pūrvānte ajñānam aparānta ajñānam iti vistaraḥ. viparyayād evāprāptir iti siddham iti. viparyayād evāprāptir iti siddhe naitadarthaṃ sūtraṃ kartavyam ity abhiprāyaḥ. aprāptir apratilambho 'samanvāgama iti viparyayād etat trayaṃ gamyate. tathaiva cāpratilambhāsamanvāgamayor aprāptir iti sāmānyasaṃjñā. tasmād evaṃ ca vaktavyaṃ. dvividhā aprāptir aprāptapūrvāṇām apratilambhaḥ. prāptavihīnānām asamanvāgama (Abhidh-k-vy 144) iti. atha vāpratilabdhasya vihīnaspa cādyāprāptir apratilambhaḥ. apratilabdhena vihīnena ca dvitīyādiṣu kṣaṇeṣv asamanvāgama iti.

prāptyaprāptī svasaṃtānapatitānām

iti. saṃskṛtānāṃ prāptyaprāptī svasaṃtānapatitānām evety avadhāryate. na parasaṃtānapatitānām iti. na parasattvasaṃtatipatitānāṃ dharmāṇāṃ. svasaṃtatau prāptyaprāptī bhavata ity arthaḥ. tenāha. na hi parakīyaiḥ kaścit samanvāgata iti. nāpy asaṃtatipatitānām iti nāsattvasaṃtatipatitānām ity arthaḥ. tasmād āha. na hy asattvasaṃkhyātaiḥ [Tib. 131b] kaścit samanvāgata iti. mālyābharaṇādayaḥ kāṣṭhakuḍyādigatāś ca rūpādayo 'sattvasaṃkhyātāḥ. cakṣurādayaḥ sattvasaṃkhyātāḥ keśādayo rūpīndriyasambaddhāḥ sattvasaṃkhyātā eva veditavyāḥ. tadanugrahopaghātapariṇāmānuvidhānāt. tathā hi rūpīndriyopaghātāt pālityādivikāraḥ keśādīnāṃ dṛśyate. rasāyanopayogena cānugrahāt pālityādipratyāpattir iti sarveṣāṃ sattvasaṃkhyātānāṃ prāptir bhavatīti siddhaṃtaḥ.

nirodhayor

iti pratisaṃkhyānirodhāpratisaṃkhyānirodhayor asattvasaṃkhyātayor api prāptyaprāptī bhavataḥ. sarvasattvā apratisaṃkhyānirodhena yathāpratyayavaikalyaṃ samanvāgatāḥ. sakalabandhanādikṣaṇasthavarjyā iti. ādau kṣaṇaḥ duḥkhe dharmajñānakṣāntikṣaṇaḥ. tatra sthitā ādikṣaṇasthāḥ. sakalāni bandhanāny eṣām iti sakalabandhanā. aprahīṇasarvaprakārakleśāḥ. sakalabandhanāś cādikṣaṇasthāś ca ta iti sakalabandhanādikṣaṇasthāḥ. te varjyā eṣāṃ tair vā varjyāḥ sakalabandhanādikṣaṇasthavarjyāḥ. ke. sarva āryāḥ. te pratisaṃkhyānirodhena samanvāgatāḥ. sakalabandhanādikṣaṇasthās tv āryā na samanvāgataḥ. tasyāṃ hy avasthāyāṃ kṣāṃtivadhyāḥ [Tib. 132a] kleśāś chidyante na chinnāḥ. tannirodho 'pi prāpyate na prāpto

nirudhyamāno mārgas tu prajahāti tadāvṛtim

iti siddhāntāt. ekaprakāropalikhitādayas tv āryā laukikamārgaprāptena nirodhena tasyām avasthāyāṃ samanvāgatāḥ. ata ūrdhvaṃ dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu samanvāgatā eva anāsravamārgaprāptenāpi nirodhena. pṛthagjanāś ca kecit samanvāgatā ity ekaprakāropalikhitādayaḥ. ākāśena tu nāsti kaścit samanvāgata iti asaṃbaṃdhāt. nirodhābhyāṃ tv asti sambandhaḥ. tasmād ākāśasya prāptir nāsti. yasya ca nāsti prāptis tasyāprāptir api nāstīti siddhānta eṣa vaibhāṣikāṇāṃ.

kuta etad iti. rūpādicakṣurādivatsvarūpakāryānupalambhāt pṛcchati. (Abhidh-k-vy 145) sūtrād iti. vyākhyānam eva vaibhāṣikaḥ sādhayati. daśānām aśaikṣāṇāṃ dharmāṇām iti vistaraḥ. daśāśaikṣā dharmāḥ. aṣṭāv aśaikṣāṇy āryamārgāṃgāni samyagvimuktiḥ samyagjñānaṃ ca. teṣām utpādāt saṃmukhībhāvāt. pratilaṃbhād āditaḥ prāpteḥ. samanvāgamāt paścāt prāpteḥ. paṃcāṅgaṃ viprahīṇaḥ. prahīṇapaṃcāṅga ity arthaḥ. paṃcāṃgāni satkāyadṛṣṭiḥ śīlavrataparāmarśo vicikitsā kāmacchando vyāpāda iti. etāny anāgāmiphalaprāptau prahīṇānīti na yujyante. imāni tu prayujyamānāni paṃcāṃgāni paśyāmo yad utordhvabhāgīyāni rūparāga ārūpyarāga auddhatyaṃ māno 'vidyā ceti. pratinidhibhūtāyāḥ prāpter yogāt prakṛtistho 'py arhann ārya ity ucyate. [Tib. 132b] sādhanaṃ cātra. dravyato 'sti samanvāgamaḥ sūtroktatvād āyatanadravyavad iti. ācaryas taṃ pratyāha. tena tarhy asattvākhyair api cakraratnādibhiḥ parasattvair api strīratnādibhiḥ samanvāgamo dravyasan prāpnoti. sūtre vadanāt. katham iti sūtraṃ darśayati. rājā yāvad vistara iti. rājā bhikṣavaś cakravartī saptabhī ratnaiḥ samanvāgataḥ. tasyemāni sapta ratnāni. tadyathā cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ gṛhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnam eva saptamam iti vistaraḥ. ebhis saptabhī ratnais samanvāgamaḥ sūtra ukto na ca dvavyato 'stīti anaikāntikatāṃ darśayati. pratijñādoṣam cāyam udgrāhayati. anumānavirodhāt. katham ity ucyate. na dravyasan daśāśaikṣadharmasamanvāgamaḥ samanvāgamasvābhāvyāc cakravartisaptaratnasamanvāgamavad iti. anena pratijñāyā dharmasvarūpaṃ viparyāsayati. vaśitvaṃ kāmacāra iti. icchānuvidhāyitvaṃ. tatra vaśitvam iti cakravartisūtre. anyatra punar dravyāntaram iti. aśāśaikṣasamanvāgamasūtre. kaḥ punar evam ayoga iti. pravacane hi dvividham iṣyate dravyasac ca vastu prajñaptisac ceti katham ayuktir iti vaibhāṣikāḥ. ācārya āha. ayam ayoga iti vistaraḥ. iha yad dravyasad vastu tat pratyakṣagrāhyaṃ [Tib. 133a] vā bhaved anumānagrāhyaṃ vā. tatra pratyakṣagrāhyaṃ rūpaśabdādi paṃcendriyagrāhyatvāt. manovijñānagrāhyam api kiṃcit pratyakṣaṃ. rāgadveṣādi svasaṃvedyatvāt. cakṣuḥśrotrādi tv anumānagrāhyaṃ cakṣurvijñānādikṛtyānumeyatvāt. tadbhāvābhāvayos tadbhāvābhāvāt. prāptiḥ punar na pratyakṣagrāhyā na cānumānagrāhyā tatsiddhau niravadyānumānādarśanāt. tasmād dravyadharmāsambhavād ayoga iti sthitam etat. idānīm ācāryas tatpakṣam utthāpyotthāpya dūṣayati. utpattihetur iti vistaraḥ. yasya prāptir asti sa utpadyate hetusadbhāvāt. asaṃskṛtasya na syāt prāptir yasmād asaṃskṛtam anutpādyaṃ. ye ca dharmā aprāptā duḥkhe (Abhidh-k-vy 146) dharmajñānakṣāntyādayaḥ. ye ca tyaktāḥ bhūmisaṃcāravairāgyataḥ. tadyathā kāmāvacarā akliṣṭā ūrdhvabhūmyupapattyā kliṣṭāś ca vairāgyeṇa tyaktāḥ. teṣāṃ dhātupratyāgamataḥ parihāṇyā vā katham utpattiḥ syāt. na hi teṣāṃ prāptir asti. anutpannaniruddhatvāt. sahajaprāptihetukā cet. kā. teṣām utpattir adhikṛtā. sahajā yā prāptir idānīm utpadyate. sā teṣāṃ janiketi. āha. jātir idānīṃ kiṃkarī jātijātir veti. kiṃkaraṇaśīlā kiṃkarī. jātir lakṣyaṃ dharmaṃ janayati. [Tib. 133b] jātijātis tu tallakṣaṇaṃ jātiṃ janayati. tena yadi lakṣyāṇāṃ dharmāṇām utpattiḥ prāptihetukocyeta tatra jātiḥ kiṃkarī. atha lakṣaṇānām. utpattis taddhetukocyeta. tata āha. jātijātir vā kiṃkarīti vikalpaḥ. atha vā yadi bhavataivaṃ kalpyeta. jātir dharmaṃ janayati. prāptiḥ punar jātiṃ janayatīti. tatra ucyate. jātijātir vā kiṃkarīti. sakalabandhanānāṃ khalv apīti vistaraḥ. yeṣām eko 'pi kleśaprakāro na prahīṇaḥ. te sakalabandhanāḥ. teṣāṃ sakalabandhanānāṃ khalv api mṛdumadhyādhimātrakleśotpattiprakārabhedo na syāt. kasmāt. prāptyabhedāt. vikalabandhanānāṃ hi prāptivaikalyān mṛdumadhyādhimātrakleśotpattibhedaḥ parikalpyeta na tu sakalabaṃdhanānāṃ. prāptināṃ tulyatvāt. yato vā sa bheda iti. yato vā kāraṇād abhyāsato 'nyato vā sa bhedaḥ. kasyacit sakalabandhanasyādhimātraḥ. kasyacin madhyaḥ. kasyacin mṛduḥ. tata eva bhedakāraṇāt tadutpattir astu. teṣāṃ mṛdvādīnāṃ kleśānām utpattiḥ. tasmān notpattihetuḥ prāptir iti. vaibhāṣika āha. kaś caivam āheti vistaraḥ. vyavasthāhetuḥ prāptiḥ. asatyāṃ hi prāptau laukikamānasānām iti. loke bhavo laukikaṃ. mana eva mānasaṃ. laukikaṃ mānasam eṣāṃ te ime laukikamānasāḥ. āryapṛthagjanāḥ. āryāś ca pṛthagjanāś ca. laukikamānasagrahaṇam āryaviśeṣaṇaṃ. [Tib. 134a] pṛthagjanā hi nityam eva laukikamānasāḥ. āsaṃjñikāsaṃjñisamāpattyavasthāyāṃ vā pṛthagjanaviśeṣaṇam api saṃbhavati. teṣāṃ āryapṛthagjanānāṃ. teṣām iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. sambandhalakṣaṇā vā. teṣāṃ na syād vyavasthānam iti paricchedaḥ. yat kṛtaṃ vyavasthānaṃ. sā prāptiḥ. prahīṇāprahiṇakleśatāviśeṣād iti. prahīṇakleśā āryāḥ. aprahīṇakleśāḥ pṛthagjanāḥ. tadbhāvāḥ. sa eva viśeṣaḥ. iti prahīṇāprahīṇakleśataviśeṣaḥ. tasmād. etad vyavasthānaṃ bhavitum arhati. nanu ca pṛthagjanā api kecit prahīṇakleśā bhavanti. katham avadhāryate. āryā eva prahīṇakleśā iti. atyaṃtasamudghātavacanād evam uktaṃ. etac caiva katham iti. eṣāṃ prahīṇaḥ kleśa eṣām aprahīṇa iti yad etad vyavasthānaṃ. tat kathaṃ bhaviṣyati. prāptau tu satyāṃ kleśaprāptyā etat sidhyati vyavasthānaṃ. tadvigamāvigamāt kleśaprāptivigamāvigamāt chedācchedād (Abhidh-k-vy 147) ity arthaḥ. yeṣāṃ tatprāptivigamāḥ. te āryāḥ. yeṣām avigamāḥ. te pṛthagjanā iti. nanu ca pṛthagjanānām api keṣāṃcit kleśaprāptir vigatā. vigatā. na tu lokottareṇa mārgeṇa. sa tarhi lokottaramārgakṛto [Tib. 134b] viśeṣaḥ kathaṃ paricchidyate lokottareṇeyaṃ kleśaprāptir vigatā laukikeneyam iti. sāsravānāsravavisaṃyogaprāptibhedāt. āśryaviśeṣād etat sidhyatīti. ātmabhāvaviśeṣād etad vyavasthānaṃ eṣāṃ prahīṇaḥ kleśa eṣām aprahīṇaḥ kleśa iti sidhyati. tathā parāvṛtta iti. tathānyathābhūtaḥ. tatpraheyāṇāṃ darśanabhāvanāmārgapraheyāṇām. agnidagdhavrīhivad iti. yathāgnidagdho vrīhir abījībhūto bhavati. evaṃ yathoktena nyāyenābījībhūtaḥ āśrayaḥ kleśānāṃ prahīṇakleśa ity ucgate. upahatabījabhāve vā. āśraya ity adhikṛtaṃ. tena laukikena mārgeṇa prahīṇa iti śakyate vaktuṃ. bījasyopaghātamātrabhāvāt. viparyayād aprahīṇa iti. anirdagdhabīja āśraye 'nupahatabījabhāve vā. yaś cāprahīṇa iti vistaraḥ. yaś cāprahīṇo 'nantaroktena vidhinā darśanaprahātavyaḥ kāmāvacaro yāvad bhāvāgrikaḥ bhāvanāprahātavyo vā kāmāvacaro yāvad bhāvāgrikaḥ. tena samanvāgataḥ. yaś ca prahīṇas tathaiva yāvad bhāvāgrikaḥ. tenasamanvāgata iti prajñapyate. prajñaptidharmo 'yam iti darśayati. kuśalā api dviprakārā iti vistaraḥ. yathā kliṣṭā dviprakārā ity apiśabdārthaḥ. samuccaye vā kuśalāś cety arthaḥ. tadbījabhāvānupaghātād iti. teṣām utpattilābhikānāṃ kuśalānāṃ bījaṃ tadbījaṃ. tadbījasya bhāvas tadbījabhāvaḥ [Tib. 135a]. kasya. āśrayasya. tadbījabhāvasyānupaghātas tadbījabhāvānupaghātaḥ. tasmāt. tadbījabhāvānupaghātāt samanvāgataḥ. kaiḥ. ayatnabhāvibhiḥ kuśalaiḥ. upaghātād asamanvāgata ucyate. ko 'sāv ity āha. samucchinnakuśalamūlaḥ. tasya tv iti. tasyāśrayasya tadbījabhāvasya upaghāto mithyādṛṣṭyā veditavyo nānyathā. tenāha. na tu khalu kuśalānāṃ dharmāṇāṃ bījabhāvasyātyantaṃ saṃtatau samudghāto yathā kleśānām āryamārgeṇātyantaṃ saṃtatau samudghāta ity abhiprāyaḥ. ye punar iti vistaraḥ. ye prāyogikāḥ. tair utpannaiḥ. teṣām utpattis tadutpattiḥ. tadutpattau vaśitvaṃ sāmarthyaviśeṣaḥ. tasyāvighātāt. kasya. saṃtateḥ. samanvāgama ucyate. kaiḥ. tair yatnabhāvibhiḥ kuśulaiḥ. yasmād evaṃ. tasmād bījam eva śaktiviśeṣa evātra samanvāgamāvasthāyām anapoddhṛtaṃ kliṣṭānāṃ dharmāṇām āryamārgeṇānupahataṃ laukikena mārgeṇa. ayatnabhāvināṃ ca kuśalānāṃ dharmāṇāṃ mithyādṛṣṭyā. paripuṣṭaṃ ca vaśitvakāle yatnabhāvināṃ kuśalānāṃ bījam iti prakṛtaṃ. samanvāgamākhyāṃ labhate. nānyad dravyaṃ. yad vaibhāṣikaiḥ kalpitaṃ. kiṃ punar idaṃ bījaṃ nāmeti. (Abhidh-k-vy 148) dravyāśaṃkayā pṛcchati. yan nāmarūpaṃ phalotpattau samarthaṃ. yat paṃcaskandhātmakaṃ rūpaṃ phalotpattisamarthaṃ sākṣād anantaraṃ [Tib. 135b] pāraṃparyeṇa dūrataḥ. ko 'yaṃ pariṇāmo nāmeti. sāṃkhyānāṃ pariṇāmāśaṃkayā pṛcchati. saṃtater anyathātvam iti. anyathotpādaḥ. kā ceyaṃ saṃtatir iti. kiṃ yathā sāṃkhyānām avasthitadravyasya dharmāntaranivṛttau dharmāṃtaraprādurbhāvaḥ tathāvasthāyinyāḥ saṃtater anyathātvam iti. nety ucyate. kiṃ tarhi. hetuphalabhūtā. hetuś ca phalaṃ ca hetuphalaṃ. hetuphalam iti nairantaryeṇa pravṛttās traiyadhvikāḥ saṃskārāḥ saṃtatir iti vyavasthāpyante. yatra tūktam iti vistaraḥ. yatra tu sūtra uktaṃ. kim ity āha. lobhena samanvāgataḥ abhavyaḥ ayogyaś catvāri smṛtyupasthānāni kāyasmṛtyupasthānādīni utpādayitum iti. yadi bījaṃ prāptiḥ. bījaṃ nityam astīti smṛtyupasthānotpattir na syāt. bhavadīyāyām api prāptau tadutpattir na syād iti tulyam etat. tasmād ubhābhyām api vaktavyaṃ. tatrādhivāsanaṃ lobhasyāvinodanaṃ vā samanvāgama iti. adhivāsanam abhyanujñānam. avinodanam avyupaśamanaṃ. sarvathā prajñaptidharmo na dravyadharma iti. sarvaprakāreṇa yady utpattihetur yadi vyavasthāhetur yady āśrayaviśeṣaḥ yady adhivāsanam avinodanaṃ vā sarvathā prajñaptidharmaḥ prajñaptyā saṃvṛtyā vyavahāreṇa dharmaḥ prajñaptidharmo na dravyadharmaḥ na dravyato dharmaḥ svabhāva ity arthaḥ. atha vā dravyaṃ ca tad dharmaś ca sa dravyadharmo [Tib. 136a] na rūpādivat vidyamānasvalakṣaṇo dharma ity arthaḥ. tasya ca pratiṣedhaḥ tasya ca prajñaptidharmasya pratiṣedho 'samanvāgama iti.

idam asyeti jñānacihnaṃ pratilabdhadharmāvipraṇāśakāraṇaṃ ca prāptir ity ācāryasaṃghabhadraḥ. idam asyeti jñānacihnaṃ ity asiddham etat. āśrayaviśeṣeṇa tajjñānam iti brūmaḥ. yadi ca pratilabdhadharmavipraṇāśakāraṇaṃ prāptir iṣyate. prāptaparityāgo naiva syāt. bhavati ca. tasmād akāraṇam etat. sa eva ca śaktiviśeṣalakṣaṇaṃ bījabhāvam ācāryena vyavasthāpitaṃ dūṣayati. kim ayaṃ śaktiviśeṣaś cittād arthāntaram ato 'narthāntaraṃ. kiṃ cātaḥ. arthāntaraṃ cet. siddhaṃ prāptir astīti. saṃjñāmātre tu vivādaḥ. anarthāntaraṃ cet. nanv akuśalaṃ kuśalasya bījaṃ abhyupagataṃ bhavati. akuśalasya ca kuśalaṃ. ko hi nāma auṣṇyasya tejaso 'narthāntaratve saty auṣṇyam eva dāhakam adhyavasyen na tejaḥ. kuśalabījaṃ hy akuśale cetasy avyākṛte vā vartate. evam akuśalabījaṃ kuśale cetasy avyākṛte vā vartate. tathaiva cāvyākṛtabījam api kuśale (Abhidh-k-vy 149) cākuśale ca vartate. sāsravabījaṃ cānāsrave 'nāsravabījaṃ ca sāsrave cetasi vartata iti sāṃkaryadoṣaḥ prasajyata iti. atra vayaṃ brūmaḥ. anarthāntarabhāve sāṃkaryadoṣa bhavet. tat tu bījaṃ na cittād arthāntaraṃ vaktavyaṃ. nāpy anarthāntaram. upādāyaprajñaptirūpatvāt. [Tib. 136b] athāpy anarthāntarabhāvas tathāpy adośaḥ. kuśalena hi cittenotpannena svajātīye 'nyajātīye vā svasaṃtānacitte bījam ādhīyeta. tataḥ kāraṇaviśeṣāt kāryaviśeṣa iti viśiṣṭaṃ. tena tac cittam utpadyeta. tad viśiṣṭaṃ cittaṃ kuśalabījakāryakriyāyāṃ samartham utpadyeta. evam akuśalenāpi svajātīye 'nyajātīye vā svasaṃtānacitte bījam ādhīyeta. tac ca tena viśiṣṭaṃ cittam akuśalabījakāryakriyāyāṃ samartham utpadyeta. evam avyākṛtenāpi cittena svajātīye 'nyajātīye vā svasaṃtānacitte bījam ādhīyeta. tac cāpi tena viśiṣṭam avyākṛtabījakāryakriyāyāṃ samartham utpadyeta. sāsraveṇāpy anāsrave citte bījam ādhīyeta. anāsraveṇāpi sāsrava ity evam anyonyabījādhāyakam anyonyajanakaṃ ca cittaṃ cittāntarād utpadyamāmaṃ anyonyavāsyavasakatvena pravartate. na ca kuśalenākuśale citte śaktiviśeṣa āhita iti tad akuśalaṃ kuśalatām āpadyate. kuśalaṃ vā tad akuśalatāṃ. śaktiviśeṣamātratvāt. śaktir bījaṃ vāsanety eko 'yam arthaḥ. evam akuśalādivāsanāpi vaktavyā. yāvat sāsraveṇānāsrave śaktiviśeṣādhāne 'pi. anāsraveṇāpi sāsrave śaktiviśeṣādhāne. na tat sāsravaṃ anāsravaṃ saṃpadyate. anāsravaṃ vā sāsravam iti. bhavatām api vaibhāṣikāṇām idaṃ ciṃtyate. yadā sāsravacittasamanaṃtaraṃ [Tib. 137a] anāsravaṃ anāsravacittasamanantaraṃ vā sāsravacittam utpadyate. tadā kiṃ pūrvakaḥ sāsravakalāpo 'nāsravakalāpo vā śaktimān samanantarapratyayādibhāvenottarakalāpotpattāv utāśaktimān. kiṃ cātaḥ. yady aśaktimān samanantarapratyayādibhāvo 'py asya hīyeta. atha śaktimān. sā śaktiḥ kiṃ sāsrave cetasi sāsravā āhosvid anāsravā. tac cittaṃ sāsravasyānāsravasya ca cittāntarasya samanantarapratyayādibhāvaṃ kuryāt. tat kiṃ yayaiva śaktyā sāsravasya samanantarapratyayādibhāvaṃ kuryāt tayaivānāsravasya. yadi tayaiva kathaṃ śaktikāryasāṃkaryaṃ na bhavet. athānyayā śaktyā sāsravasyānyayānāsravasya samanantarapratyayādibhāvaṃ kuryāt. katham anayor ekatra śaktyos tasmāc cittād ananyayor bhinnarūpatā bhinnakāryatā ca yujyate. yujyate cet. asmākam api cittād ananyāsāṃ śaktīnāṃ tatrāvasthānaṃ kāryabhedaś ca bhaviṣyati. evam anāsravasyāpi cittasya sāsravānāsravacittasamanantarapratyayādibhāvena saṃbhavataḥ tathaiva śaktyor bhinnarūpatā kāryabhedaś ca vaktavyaḥ. tena yad uktaṃ nanv akuśalaṃ kuśalasya bījam (Abhidh-k-vy 150) abhyupagataṃ bhavatītyādi tad ayuktaṃ. na hi kuśalāhitena śaktiviśeṣeṇa viśiṣṭaṃ samartham akuśalam akuśalabījakāryaṃ karoti. [Tib. 137b] kiṃ tarhi. kuśalabījakāryam eva karoti. svāhitena tu śaktiviśeṣeṇa tad akuśalaṃ svabījakāryaṃ karoti. tat katham idam ucyate. kuśalasyākuśalaṃ bījam iti. brūyās tvam akuśalacitte tat kuśalabījam āhitaṃ kathaṃ akuśalaṃ na bhavatīti. na bhavanto bījārthaṃ jānate. kuśalena cittena nirudhyamānena. tathā śaktiviśiṣṭam akuśalaṃ cittaṃ janyeta yathā tac cittaṃ svotpattiyogyaṃ bhaviṣyati sākṣāt pāraṃparyeṇa veti śaktiviśeṣa eva bījaṃ. na bījaṃ nāma kiṃcid asti. prajñaptisattvāt. ata eva prāptyaprāptī prajñaptisatyāv ucyete. dravyasatyāv eva tu vaibhāṣikā varṇayanti.

(II.38, 39ab) atītānāṃ dharmāṇām atītāpi prāptir iti vistaraḥ. atītānāṃ dharmāṇāṃ tadyathā kliṣṭānām atītā prāptir yā utpannaniruddhā sāgrajāpi saṃbhavati. sahajāpi. paścātkālajāpi. teṣām evānāgatā prāptir anutpannā. pratyutpannā yā paścātkālajā utpannaniruddhā. anāgatānām api prāptir atītā yāgrajotpannaniruddhā. anāgatā yānutpannā. pratyutpannāgrajotpannāniruddhā. tathā pratyutpannānām apy atītā prāptir yāgrajotpannaniruddhā. anāgatā yānutpannā. pratyutpannā yā sahajā. atītādijātisāmānyaṃ ca gṛhītvaivam uktam. na tv ekasyātītasyāvaśyaṃ trividhā prāptir asti. na hi vipākajasyānāgatātītā vā prāptiḥ saṃbhavati.

avyākṛtāptiḥ sahajeti

vacanāt. [Tib. 138a] yadi tu pratidravyaṃ prāptivyavasthā kriyeta saṃbhavaṃ praty etad evaṃ bhavet. kliṣṭānām utpattipratilaṃbhikānāṃ ca kuśalānām atītādīnām atītādayaḥ prāptayo 'vaśyaṃ bhavanti. na hi pṛthagjanasyānutpannasya anāsravasya mārgasyātītā pratyutpannā ca prāptir asti. sāpavādaś cāyam utsargo 'vagantavyaḥ.

avyākṛtāptiḥ sahajeti

vecanāt. asaṃskṛtānāṃ tu prāpti utpannaniruddhātītā. 'nutpannānāgatā. utpannāniruddhā pratyutpannā. sugamatvāt tu na sūtritam etat. kāmarūpārūpyāvacarāṇāṃ kāmarūpārūpyāvacarī yathākramam iti. kāmadhātūpapannasya kāmāvacarāṇāṃ dharmāṇāṃ kāmāvacarī prāptiḥ. tasyaiva rūpāvacarāṇāṃ rūpāvacarī. tasyaivārūpyāvacarāṇām ārūpyāvacarī. rūpadhātūpapannasya ca kāmāvacarāṇāṃ. tadyathā nirmāṇacittānāṃ kāmāvacarī. rūpāvacarāṇāṃ rūpāvacarī (Abhidh-k-vy 151). ārūpyāvacarāṇām ārūpyāvacarī. ārūpyadhātūpapannasya taddhātukānāṃ taddhātukaiva prāptiḥ.

anāptānāṃ caturvidheti.

adhātvāptānāṃ saṃskṛtāsaṃskṛtānām anāsravāṇāṃ caturvidhā prāptiḥ. kāmarūpārūpyāvacarī cānāsravā ca. samāsena sarvān anāptān abhisamasyety arthaḥ. pratyekaṃ tu na caturvidhā. tata āha. tatrāpratisaṃkhyānirodhasyeti vistaraḥ. kāmadhātūpapannasya [Tib. 138b] kāmāvacarādīnāṃ yathāsaṃbhavam apratisaṃkhyānirodhasya prāptiḥ kāmāvacarī. rūpadhātūpapannasya rūpāvacarādīnāṃ apratisaṃkhyānirodhaprāptī rūpāvacarī. ārūpyadhātūpapannasyārūpyāvacarādīnām apratisaṃkhyānirodhaprāptir ārūpyāvacarī. sattvasaṃtānavaśenaiva hi tatprāptir vyavasthāpyate. na tu teṣāṃ vaśena yeṣām apratisaṃkhyānirodhaḥ. yadi hy evaṃ syāt mārgasatyasyāpratisaṃkhyānirodhaprāptir anāsravā syāt. pratisaṃkhyānirodhasya rūpārūpyāvacarī cānāsravā ceti. na kāmāvacarī. kāmadhātor apratipakṣatvāt. rūpāvacareṇa tu mārgeṇa prāptasya rūpāvacarī prāptiḥ. ārūpyāvacareṇārūpyāvacarī. anāsraveṇa mārgeṇānāsravā. āryasya tu rūpāvacareṇa mārgeṇa prāptasya rūpāvacarī cānāsravā cārūpyāvacareṇārūpyāvacarī cānāsravā ca.

laukikenāryavairāgye visaṃyogāptayo dvidheti

vacanāt. mārgasatyasyānāsravaiveti. laukikīm asya prāptiṃ pratiṣedhayati. seyaṃ samasya caturvidheti. samāsena traidhātukī cānāsravā ceti uktam arthaṃ nigamayati. śaikṣāṇām iti. śaikṣā dharmāḥ śaikṣasyānāsravā dharmā. aśaikṣā aśaikṣasyānāsravā. [Tib. 139a] mārgasatyabhāvā evaite draṣṭavyāḥ. śaikṣāśaikṣebhyas tv anye naiva śaikṣā nāśaikṣāḥ. asaṃskṛtā api yāvan naiva śaikṣā nāśaikṣā iṣyante. teṣāṃ

tridhā

prāptiḥ śaikṣādibhedena. śaikṣī aśaikṣī naiva śaikṣī nāśaikṣī ceti. anāryeṇa prāptasyeti. pṛthagjanena prāptasya. tasyaiva śaikṣeṇeti. tasyaiva pratisaṃkhyānirodhasya śaikṣeṇa mārgeṇa prāptasya śaikṣī. aśaikṣeṇāśaikṣī. kṣayajñānasaṃprayuktena mārgeṇa prāptasya. visaṃyogaprāptisaṃniśrayatvāt kṣayajñānasya. yady api sā vajropamena śaikṣeṇa prāpyate tadāvāhakatvāt. tatprāptatvavacane tu śaikṣyāḥ prāpteḥ aśaikṣī prāptir viśeṣitā syād iti na tena śaikṣeṇa (Abhidh-k-vy 152) aśaikṣīty uktaṃ. tasyaivāryamārgaprāptasyānāsraveti. tasyaiva pratisaṃkhyā nirodhasya āryamārgaprāptasya anāsravā. mārgasatyasya cānāsravā prāptir ity adhikṛtaṃ. āryeṇa laukikamārgaprāptasya pratisaṃkhyānirodhasya prāptiḥ kiṃ sāsravā utāho 'nāsravā. ubhayathety āha. sā kasmān noktā. sāvaśeṣaṃ bhāṣyaṃ. paścād darśayiṣyate

laukikenāryavairāgye visaṃyogāptayo dvidheti

nocyate. yā tv asaṃkīrṇā prāptiḥ saivehocyate iti veditavyaṃ.

(II.39cd, 40ab) durbalatvād iti. anabhisaṃskāravattvād durbalatvaṃ.

dve abhijñe iti. divyacaksurabhijñāṃ [Tib. 139b] divyaśrotrābhijñāṃ. nirmāṇacittaṃ ca varjayitvā. kiṃ.

avyākṛtāptiḥ sahajeti

saṃbandhanīyaṃ. teṣāṃ hi balavattvād iti vistaraḥ. teṣāṃ hi divyacakṣurabhijñādīnāṃ balavattvāt. kiṃ. pūrvaṃpaścātsahajā prāptiḥ. prayogaviśeṣaniṣpatter iti. prayogaviśeṣeṇa niṣpattir divyacakṣurabhijñādīnāṃ. tasyāḥ. prayogaviśeṣaniṣpatter balavattvaṃ. balavattvāt pūrvaṃpaścātsahajā prāptir ity arthasambandhaḥ. śailpasthānikasyāpi kasyacit tadyathā viśvakarmaṇaḥ. airyāpathikasya ca tadyathā sthavirasyāśvajitasya. atyartham abhyastasya bhṛśam ātmasātkṛtasyecchanti vaibhāṣikāḥ. kiṃ. pūrvaṃpaścātsahajā prāptir iti.

nivṛtasya ca rūpasyeti.

caśabdaḥ samuccayārthaḥ. prāptiḥ sahajeti samuccīyate. tac ca kliṣṭaṃ rūpaṃ prathamadhyānabhūmikam eva vijñaptirūpaṃ veditavyaṃ. tato 'nyāsu bhūmiṣu tadutthāpakābhāvāt. adhimātreṇāpīti vistaraḥ. adhimātreṇāpi cittena nivṛtā vijñaptir utthāpitā. tad eva cādhimātraṃ vijñapticittaṃ avijñaptiṃ notthāpayati. ato daurbalyasiddhiḥ. tasyā daurbalyasiddheḥ sahajaiva prāptiḥ.

prāptibheda iti. vipākajādīnām anivṛtāvyākṛtānāṃ sahajā prāptiḥ. abhijñādvayādīnāṃ tu pūrvaṃpaścātsahajā prāptir iti tadbhedaḥ.

kāmarūpasya nāgrajeti.

[Tib. 140a] kāmāvacarasya kuśalākuśalasya vijñaptyavjñaptirūpasyāgrajāprāptiḥ sarvathā nāsti. yadi kuśalasya yady akuśalasya nāsty eva sarvathety arthaḥ. sahajā cāsti paścātkālajā ceti saṃbhavataḥ. tadyathā prathamasya vijñaptyavijñaptikṣaṇasya ādau sahajā prāptir bhavati. dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu tasyaivādyasya kṣaṇasya paścātkālajā bhavati. evam anyeṣām api dvitīyādīnāṃ kṣaṇānāṃ sahajā paścātkālajā prāptir veditavyā. kāmāvacarasyaiva rūpasyāgrajā (Abhidh-k-vy 153) prāptipratiṣedhād dhyānānāsravasaṃvararūpasyāgrajā prāptir asty evety utsṛṣṭā bhavati.

(II.40cd, 41) aprāptir anivṛtāvyākṛtaiva sarvā. kasmād vyavasthāpyate. yady aprāptiḥ kleśānāṃ kliṣṭā bhavet. prahīṇakleśasya kleśavad eva na syāt. yadi kuśalā syāt samucchinnakuśalamūlasya na syāt. anāsravāṇāṃ dharmāṇām aprāptir anāsravā syāt. kiṃ syāt. pṛthagjano na syān nityam āryadharmasamanvāgatatvāt. pāriśeṣyād anivṛtāvyākṛtaivāprāptir iti vyavasthāpyate. pratyutpannasya nāsty aprāptiḥ pratyutpanneti. pratyutpannasya dharmasya prāptir vartate. tasmād asyāprāptir nāsti pratyutpannā. tasya prāptyaprāptyoḥ samavadhānāsaṃbhavāt. atītānāgatayos tu traiyadhvikīti. aprāptānāṃ prāptavihīnānāṃ ca prāyogikānāṃ guṇānām anāgatānāṃ ca cakṣurādīnām api ca yeṣāṃ [Tib. 140b] prāptir nāsti atītāpy asty aprāptir anāgatāpi pratyutpannāpi. srotonyāyena hi teṣām aprāptir utpadyate nirudhyate 'nāgatavasthāneti.

kāmādyāptāmalānāṃ ceti.

tridhety anukarṣaṇārthaś cakāraḥ. kāmādiṣu dhātuṣu āptā aviyuktāḥ kāmādyāptāḥ. kāmādyāptānām amalānāṃ cāprāptis trividhā. upapattyāśrayavaśena tadvyavasthāpanāt. dharmasahāvyavasthāpinī hy aprāptiḥ. na prāptivad dharmavaśena vyavasthāpyate. tasmāt kāmadhātūpapannasya kāmarūpārūpyāvacarāṇāṃ anāsravāṇāṃ ca dharmāṇām aprāptiḥ kāmāvacarī. rūpadhātūpapannasya rūpāvacarī. ārūpyadhātūpapannasya ārūpyāvacarī. tadyathā kāmadhātūpapannasya prāyogikānāṃ guṇānām upapattilābhikānām api kuśalasamucchedāvasthāyām aprāptir avītarāgatvāc ca rūpārūpyāvacarāṇām akliṣṭānām aprāptiḥ pṛthagjanatvāc cānāsravāṇām aprāptiḥ kāmāvacarī. tathā rūpadhātūpapannasya kāmāvacarāṇāṃ bhūmisaṃcāratyaktānāṃ rūpārūpyāvacarāṇāṃ ca prāyogikānāṃ guṇānāṃ pṛthagjanatvāc cānāsravāṇām aprāptī rūpāvacarī. tathaiva cārūpyadhātūpapannasya kāmarūpāvacarāṇāṃ bhūmisaṃcāratyaktānām ārūpyāvacarāṇāṃ ca prāyogikāṇāṃ [Tib. 141a] guṇānāṃ pṛthagjanatvād eva cānāsravāṇām aprāptir ārūpyāvacarīty neyaṃ.

pṛthagjanatvaṃ katamat. āryadharmāṇām alābha ity anena śāstrapāṭhenānāsravatvābhāvam aprāpter darśayati. katameṣām āryadharmāṇām alābha iti. āryadharmā duḥkhe dharmajñānakṣāntim ārabhya sarvo 'nāsravo mārga iti ata evaṃ pṛcchati. sarveṣām aviśeṣavacanād iti. sarveṣāṃ duḥkhe dharmajñānakṣāntyādīnāṃ śaikṣāśaikṣajñānānām alābhaḥ. kasmāt. aviśeṣtatvāt. yady (Abhidh-k-vy 154) evam utpannāyām api duḥkhe dharmajñānakṣāntau pariśiṣṭānām āryadharmāṇām alābho 'syāstīti anāryaḥ syāt. tasmād idam āha. sa tu yo vinā lābheneti. yo vinā lābhenālābhaḥ. tat pṛthagjanatvam iti. anyathā hīti vistaraḥ. yady āryadharmāṇāṃ lābhe 'pi sati anyeṣām api dharmāṇām alābhaḥ pṛthagjanatvam iṣyate buddho 'pi śrāvakapratyekabuddhasaṃtānikair āryadharmair asamanvāgamāt anāryaḥ syāt. kevalālābhagrahaṇāt tv aprasaṃgaḥ. evaśabdas tarhi paṭhitavya iti. āryadharmāṇām alābha eveti. ekapadāny api hy avadhāraṇānīti. kevalapadāny apīty arthaḥ. abbhakṣo vāyubhakṣa iti. abbhakṣa eva vāyubhakṣa eveti nocyate. evaśabdasya cārtho gamyate. tadvad ihāpīti. [Tib. 141b] atha vā apa eva yo bhakṣayati so 'bbhakṣaḥ. yo vāyum eva bhakṣayati sa vāyubhakṣa iti. yathātra luptanirdiṣṭasya evakārasyāvadhāraṇārtho gamyate. tadvad ihāpy alābha eveti. duḥkhe dharmajñānakṣāntitatsahabhuvāṃ ity apara iti vistaraḥ. duḥkhe dharmajñānakṣāntes tatsahabhuvāṃ ca vedanādīnāṃ dharmāṇām alābhaḥ pṛthagjanatvam. asmiṃ pakṣe utpannāyām api duḥkhe dharmajñānakṣāntau pariśiṣṭānām āryadharmāṇām alābho 'stīty anāryaḥ syād iti yo doṣa uktaḥ. sa na saṃbhavati. yadā tarhi phalaprāptiḥ. tadā duḥkhe dharmajñānakṣāntitatsahabhuvāṃ vihānir iti phalaprāptāv anāryaḥ syād iti doṣaparihārārtham āha. na ca tattyāgāt. na ca teṣāṃ kṣāṃtisahabhuvāṃ tyāgād anāryatvaprasaṃgaḥ. tadalābhasyātyantaṃ hatatvāt. tasyālābhasyātyantavihīnatvāt. katham. asāv atyantaṃ hatas tatsaṃtāne punar anutpatteḥ. te tarhi trigotrā iti. śrāvakapratyekabuddhabuddhagotrā iti. katameṣām alābhaḥ. sarveṣām iti. śrāvakādigotrāṇām. evaṃ tarhi sa eva doṣa iti. buddho 'pi trigotrālābhād anāryaḥ syād ity arthaḥ. punaḥ sa eva parihāra iti. sa tu yo vinālābheneti pūrvavat prapaṃco yāvat tadyathā abbhakṣo vāyubhakṣa iti. yatnas tarhi vyartha [Tib. 142a] iti. kṣāṃtipariśiṣṭāryadharmālābhasadbhāvād anāryaḥ syād ity asya doṣasya parihārāya kṣāntitatsahabhuvām alābhaḥ pṛthagjanatvam iti yo yatnas sa vyarthaḥ syāt. pūrvapakṣadoṣaparihāra evāyam āsthīyate. anutpannāryadharmā saṃtatir iti. anutpannā āryadharmā asyām ity anutpannāryadharmā saṃtatiḥ pṛthagjanatvaṃ. anutpannāryamārgā skandhasaṃtatir ity arthaḥ. arthād utpannāryadharmā saṃtatir āryatvam ity uktaṃ bhavati āśrayaparāvṛtteḥ.

atheyam aprāptir iti. sarvadharmāprāptiś codyate. nāryadharmaprāptir eva. yathā tāvad iti. udāharaṇam etat. tasya lābhāt tad vihīyata iti. tasyāryamārgasya lābhāt tat pṛthagjanatvam alābhalakṣaṇaṃ vihīyate.

(Abhidh-k-vy 155)
kiṃdhātukaṃ tat pṛthagjanatvaṃ. tridhātukam ity eke. nanu copapattyāśrayavaśenālābho vyavasthāpyate. pṛthagjanatvaṃ cālābhasvabhāvaṃ. tasmād asya kāmāvacarasya sattvasya kāmāvacaram eva pṛthagjanatvam asti. na rūpārūpyāvacaram. atas traidhātukaṃ vihīyata iti ayujyamānam etat paśyāmaḥ. atha punar anutpattidharmatāṃ tad āpannam iti kṛtvā traidhātukaṃ tad vihīyata iti upacārakalpanā. bhavatv eṣā. naiṣā vāryate. kāmāvacarasyaiva tv ekasya pṛthagjanatvasya prāptir asti. tal laukikāgrabharmāvasthāyāṃ vihīyata [Tib. 142b] iti vedayāmaḥ. tac ca kāmavairāgye navame vimuktimārge prahīyate. rūpārūpyadhātvor utpadyamānasya tv āryasya pratibhūmyavasthitānāṃ pṛthagjanatvānāṃ āryamārgaprāptisāmarthyān naiva prāptir utpadyate. pratibhūmi tu navame vimuktimārge teṣāṃ prahāṇaṃ bhavatīti avagaṃtavyaṃ.

bhūmisaṃcārāc ceti. yadā ca kāmadhātor vairāgyaṃ kṛtvā prathamaṃ dhyānaṃ saṃcarati. tadā ca tat kāmāvacaraṃ pṛthagjanatvaṃ vihīyate. na cāryo bhavati. prathamadhyānabhūmikapṛthagjanatvaprādurbhāvāt. evam ārūpyadhātusaṃcārād rūpāvacaraṃ pṛthagjanatvaṃ vihīyate. ūrdhvabhūmeś cādharāṃ bhūmiṃ saṃcarate ūrdhvabhūmikaṃ pṛthagjanatvaṃ vihīyata iti vaktavyam. evam anyeṣām api yojyam iti. yathāryamārgasya prāptyā pṛthagjanatvam aprāptir vihīyata iti yojitaṃ. evam anyeṣām api śrutacintāmayādikānāṃ dharmāṇām aprāptir vihīyata iti yojyaṃ. kathaṃ. kāmāvacarāṇāṃ tāvac chrutacintāmayādikānāṃ dharmāṇāṃ prāptilābhād aprāptir vihīyate. upapattilābhikānāṃ ca kuśalānāṃ prāptyā samucchinnakuśalasyāprāptir vihīyate. bhūmisaṃcārāc ca. yadā cāyaṃ kāmadhātoś cyutvā prathamaṃ dhyānam upapattyā saṃcarati. tadā ca tadbhūmikānāṃ gatisaṃgṛhītānāṃ skaṃdhānām aprāptir vihīyate. akliṣṭāvyākṛtā eva hi gatayo vakṣyante.

avyākṛtāptiḥ [Tib. 143a] sahajeti

coktam. evaṃ prathamadhyānabhūmikānāṃ prāyogikāṇāṃ guṇānāṃ prāpter aprāptir vihīyate. bhūmisaṃcārāc ca. ūrdhvabhūmikānāṃ gatisaṃgṛhītānāṃ skandhānāṃ tadbhūmisaṃcārād vihīyata iti. idam ekeṣāṃ bhūmi saṃcāravyākhyānodāharaṇaṃ tatra aviviktaṃ paśyāmaḥ. ūrdhvabhūmikānāṃ gatisaṃgṛhītānāṃ skandhānām aprāptir na kevalaṃ bhūmisaṃcārād vibīyate. kiṃ tarhi. tatprāptito 'pīti. idaṃ tv asaṃkīrṇam udāharaṇaṃ paśyāmaḥ. tadyathā dvitīyādidhyānabhūmikānāṃ prāyogikāṇāṃ guṇānāṃ tadalābhinaḥ kāmāvacarasya sattvasyāprāptir asti. sa yadi kāmavairāgyaṃ kṛtvā prathamadhyāna upapadyate (Abhidh-k-vy 156). sā teṣām aprāptir bhūmisaṃcārād vihīyate. prathamadhyānabhūmikā tu teṣām aprāptir udbhavatīti. evam anyeṣām api yojyaṃ.

nanu caivam anavasthāprasaṃgaḥ prāptīnām iti. prāpter api prāptiḥ. asyā apy anyā. tasyā apy anyā ity anavasthā. parasparasamanvāgamād iti. prāptiprāptiyogāt prāptyā samanvāgataḥ. prāptiyogāt prāptiprāptyā samanvāgata ity arthaḥ. prāptyutpādād iti vistaraḥ. prāptyutpādāt tena dharmeṇa cittena vā samanvāgato bhavati. prāptiprāptyā ca samanvāgata iti vartate. prāptiprāptyutpatteḥ prāptyaiva samanvāgato bhavatīti. evaṃ prāptir ubhayatra vyāpriyate. prāptiprāptis tv ekatreti ato nānavasthā. kuśalasya kliṣṭasya ceti. anayor agrajapaścātkālajaprāptitvād grahaṇaṃ. avyākṛtasya [Tib. 143b] hi sahajaiva prāptir iti. dvitīye kṣaṇa iti vistaraḥ. dvitīye kṣaṇe tasya dharmasya tatprāpteḥ prāptiprāpteś ca prāptaya iti tisraḥ prāptayaḥ. prāptiyogād dhi taiḥ samanvāgato bhavati. tābhis tisṛbhiḥ prāptibhiḥ samanvāgamārthaṃ punas tisro 'nuprāptaya udbhavantīti ṣaḍ bhavanti prāptayaḥ. prathamadvitīyakṣaṇotpannānāṃ dravyāṇām iti. dharmeṇa sārdhaṃ navānāṃ dravyāṇāṃ nava prāptayaḥ sārdham anuprāptibhir aṣṭādaśa bhavanti. evam uttarottaravṛddhiprasaṃgeneti vistaraḥ. uttarottarasya kṣaṇasya vṛddhiḥ prāptibhiḥ. uttarottare vā kṣaṇe vṛddhiḥ prāptīnāṃ. tasyāḥ prasaṃgaḥ uttarottaravṛddhiprasaṃgaḥ. tena. uttarottaravṛddhiprasaṃgena. etāḥ prāptayo visarpantya iti. diṅmātraṃ darśayiṣyāmaḥ. caturthe kṣaṇe prathamakṣaṇotpannais tribhir dharmaiḥ prāptyanuprāptimadbhir bhavitavyaṃ. dvitīyakṣaṇotpannābhir api ṣaḍbhiḥ prāptyanuprāptibhiḥ punaḥ prāptyanuprāptimatībhir bhavitavyam. evaṃ tṛtīyakṣaṇotpannābhir aṣṭādaśabhiḥ prāptyanuprāptibhiḥ punar api prāptyanuprāptimatībhir bhavitavyam iti prathamadvitīyatṛtīyakṣaṇotpannānāṃ saptaviṃśatiḥ prāptayaḥ sārdham anuprāptibhis tāvatībhir iti catuḥpaṃcāśat prāptayaś caturthe kṣaṇe bhavanti. paṃcame tu kṣaṇe prathamadvitīyatṛtīyakṣaṇotpannāḥ prāptyanuprāptayaḥ punaś catuḥpaṃcāśac caturthakṣaṇotpannaprāptyanuprāptayaś ca dviścatuḥpaṃcāśad bhavanti. trīṇi catuḥpaṃcāśatkāni dvāṣaṣtyuttaraśataṃ prāptīnāṃ jāyate. evam uttarottaravṛddhiprasaṃgo vaktavyaḥ. atītānāgatānām ity atra pratyutpannāgrahaṇam anāvaśyakatvāt. [Tib. 144a] utpattilābhikānāṃ ceti. atra prāyogikāgrahaṇam anāvaśyakatvād eva. sasaṃprayogasahabhuvām iti. savedanādisajātyādīnām. anādyantasaṃsāraparyāpannānām anādāv anante ca saṃsāre saṃgṛhītānāṃ. anantā aprameyā ekasya prāṇinaḥ. kiṃ aṅga bahūnāṃ. kṣaṇe kṣaṇe upajāyaṃte prāptaya iti. anantadravyā eva. anantaprāptidravyā ity arthaḥ. (Abhidh-k-vy 157) atyutsavo batāyaṃ prāptīnām iti. parihāsavacanam etat. kevalaṃ na pratighātinyaḥ arūpiṇītvāt yato 'vakāśaṃ labhaṃte prāptayaḥ.

(II.42a) sabhāgatā sattvasāmyam

iti vistaraḥ. samāno bhāgo bhajanam eṣām iti sabhāgāḥ. tadbhāvaḥ sabhāgatā. samāno vā bhāgo bhajanaṃ sabhāgaḥ. sabhāga eva sabhāgatā. yadyogāt sabhāgo bhavati. tad dravyaṃ. sattvānāṃ sāmyaṃ sāmānyaṃ sādṛśyam ity arthaḥ. sattvagrahaṇam asattvanirāsārthaṃ. sattvānāṃ sattvasaṃkhyātānāṃ ca dharmāṇāṃ sādṛśyaṃ sabhāgatā. asattvasaṃkhyātānāṃ śāliyavādīnāṃ neṣyate. nikāyasabhāga ity asyāḥ śāstre saṃjñeti. jñānaprasthānādike śāstre nikāyasabhāga iti anayā saṃjñayā ayaṃ cittaviprayukto nirdiśyate. iha tu ślokabandhānuguṇyāt sabhāgateti anayā saṃjñayety abhiprāyaḥ. sā punar abhinnā bhinnā ceti. yā sarvasattvavartinī. sā pratisattvam [Tib. 144b] anyānyāpy abhinnety ucyate sādṛśyāt. na hi sā yathā vaiśeṣikāṇām ekā nityā ceti. bhinnā yā kvacid vartate kvacin na vartate. tata āha. bhinnā punar iti vistaraḥ. dhātavas trayaḥ kāmādayaḥ. gatayaḥ paṃca narakādayaḥ. yonayaś catasro 'ṇḍajādayaḥ. jātayo brāhmaṇādayaḥ. ādiśabdena upāsikābhikṣuṇīnaivaśaikṣanāśaikṣādayaḥ saṃgṛhyante. skaṃdhāyatanadhātuta iti. rūpaskandhasabhāgatā yāvad dharmadhātusabhāgatā. aviśiṣṭam iti. sāmānyarūpaṃ. prajñaptiś ceti. abhidhānaṃ cety arthaḥ. evaṃ skandhādibuddhiprajñaptayo 'pi yojyā iti. yadi skandhasabhāgatādravyam aviśiṣṭaṃ na syād anyonyaviśeṣabhinneṣu skandheṣu skandhaḥ skandha ity abhedena buddhir na syāt prajñaptiś ceti. evaṃ dhātvādibuddhiprajñaptayo 'pi yojyā ity eke paṭhanti. teṣām evaṃ vaktavyaṃ. yadi sabhāgateti vistareṇa yāvad anyonyaviśeṣabhinneṣu dhātuṣu kāmāvacaraḥ kāmāvacara iti abhedena buddhir na syāt prajñaptiś ceti.

catuḥkoṭika iti. syāt cyavetopapadyeta na ca sattvasabhāgatāṃ vijahyān na ca pratilabheteti. sattvasabhāgatām iti. sattvānāṃ sabhāgatā sattvasabhāgatā manuṣyatvādilakṣaṇā. sattvagrahaṇaṃ [Tib. 145a] hi dharmaviśeṣaṇārthaṃ. sattvasabhāgatā hy atra catuḥkoṭike vivakṣitā na dharmasabhāgateti. na tu sattvas sattva ity ākārasabhāgatehābhipretā. yadi hi sābhipretā syāt. tṛtīyā koṭir na sidhyeta gatisaṃcāre 'pi tasyāḥ sattvasabhāgatāyās tādavasthyāt. tatraivopapadyamāna iti. tadyathā manuṣyagateś cyutvā manuṣyagatāv evopapadyamānaḥ. manuṣyagateś cyavate maraṇād upapadyate ca tasyām eva pratisaṃdhibandhāt. na cāsau manuṣyasabhāgatāṃ vijahāti na ca pratilabhate tasyā manuṣyasabhāgatāyās tādavasthyāt. (Abhidh-k-vy 158) dvitīyā niyāmam avakrāmann iti. sa sattvasabhāgatāṃ pṛthagjanatvasvabhāvāṃ sabhāgatāṃ vijahāti āryatvasvabhāvāṃ sabhāgatām aparāṃ pratilabhate. tṛtīyā gatisaṃcārād iti. tadyathā manuṣyagateś cyutvā devagātāv upapadyamānaḥ. cyavate tathaiva maraṇād upapadyate ca pratisaṃdhibandhāt. sattvasabhāgatāṃ manuṣyasabhāgatālakṣaṇāṃ vijahāti. pratilabhate ca devasabhāgatālakṣaṇām aparām iti. caturthy etān ākārān sthāpayitveti. pūrvoktakoṭisvabhāvaprakārān varjayitvety arthaḥ. tadyathā jīvan pṛthagjana āryo vā kiṃcid alabhamānaḥ.

yadi pṛthagjanasabhāgatā nāma dravyam asti kiṃ punaḥ pṛthagjanatvena āryadharmalābhasvabhāvena kalpitena prayojanam iti vākyaśeṣaḥ. pṛthagjanasabhāgatayaiva pṛthagjana iti paricchidyeta yathā [Tib. 145b] manuṣyasabhāgatayaiva manuṣya iti. na hi manuṣysabhāgatāyā anyan manuṣyatvaṃ kalpyate vaibhāṣikair alābhavad anyasvabhāvaṃ. tatra ca sādhanaṃ. na svasabhāgatāyā anyat pṛthagjanatvaṃ. svasabhāgatāpratyayābhidheyatvāt. manuṣyatvavat. naiva ca lokaḥ sabhāgatāṃ paśyati arūpiṇītvād iti. na lokaś cakṣuṣā sabhāgatāṃ paśyaty arūpiṇītvād arūpavatītvād arūpasvabhāvatvād vā. yathā na paśyati evaṃ na śṛṇoti yāvan na spṛśatīti. anena pratyakṣāsiddhatāṃ darśayati. na caināṃ prajñayā paricchinattīti. anenānumānenāpi na sidhyatīti darśayati. pratipadyate ca sattvānāṃ jātyabhedam iti. satyā api tasyāḥ kathaṃ tatra vyāpāra iti. jātyabhedapratipattau jātyabhedapratipattir asti. sā tu na sabhāgatayā dravyāntarakalpitayā kṛtā pramāṇenānupalabhyamānatvena tasyā vyāpārasaṃbhavāt. brūyās tvaṃ. na nirnimittā sāmānyabuddhir bhavitum arhati. tena yan nimittaṃ tasyāḥ sāmānyabuddheḥ. tat sabhāgatā nāma dravyam iti. vayam api tāṃ sāmānyabuddhiṃ sanimittāṃm brūmaḥ. sādṛśyakṛtā hi sā buddhiḥ. tac ca sādṛśyaṃ na dravyāntaram iti brūmaḥ. tenocyate. api cāsattvasabhāgatāpi kiṃ neṣyata iti vistaraḥ. na dravyāntarasabhāgatānimittā sattvaḥ sattva iti sāmānyabuddhiḥ. sāmānyākārapravṛttatvāt. śāliyavamudgamāṣādisāmānyabuddhivat. śāliyavasvajātisādṛśyakṛtā [Tib. 146a] hy eṣā sāmānyabuddhiḥ. na ca teṣāṃ svajātisādṛśyaṃ svato 'rthāntaraṃ bhavati. tāsāṃ ca sabhāgatānām iti vistaraḥ. anyā sattvasabhāgatānyā dhātusabhāgatānyā gatisabhāgateti anyonyabhinnāḥ sabhāgatā iṣyante. tāsāṃ sabhāgateti prajñaptir iyaṃ sabhāgatā iyaṃ sabhāgatety abhedena kathaṃ bhavadbhiḥ kriyate. vyavahāraḥ pratyayaś ca kathaṃ jāyate. yady atrāpi sabhāgatāntaraṃ pratijñāyeta yena sabhāgatāsāmānyabuddhir bhavet. bhavet so 'yam apakṣaḥ prākpakṣavirodhāt. (Abhidh-k-vy 159) vaiśeṣikāś caivaṃ dyotitā iti. jvalitāḥ samarthitā ity abhiprāyaḥ. te 'pi hi sāmānyapadārthavādino bhavanto 'pīti. ayaṃ tu teṣāṃ vaiśeṣikāṇāṃ viśeṣaḥ. eko 'py anekasmiṃ vartate sraksūtravat. bhūtakaṇṭheguṇavac ceti. yadi dyotitāḥ sāmānyapadārthavāditvāt. yadi na dyotitā ekānekanityānityatvādiviśeṣavāditvāt. na hi paralokāstitvādīni vaiśeṣikaiḥ kalpitānīti na vyavasthāpyante. saced itthaṃtvam āgacchatīti. prāṇātipātenāsevitena bhāvitena bahulīkṛtena narakeṣūpapdyate. saced itthaṃtvaṃ āgacchati manuṣyāṇāṃ sabhāgatāṃ prāpnoti prāṇātipātenālpāyur bhavatīti vistaraḥ. idaṃprakāra itthaṃ. tadbhāvaḥ itthaṃtvam iti. [Tib. 146b] śarīrendriyasaṃsthānaceṣṭāhārādisābhāgyakāraṇaṃ anyonyābhir abhisaṃbaṃdhanimittaṃ ca sabhāgateti ācāryasaṃghabhadraḥ. tad etad etenaiva pratyuktaṃ. vayam api hy evam icchāmaḥ. na tu sā sabhāgatā dravyāṃtaraṃ. ta eva hi saṃskārās tathākāraṇabhāvaṃ pratipadyaṃte iti.

(II.42bcd) āsaṃjñikam asaṃjñiṣu nirodhaś cittacaittānām

iti vistaraḥ. asaṃjñinām idam āsaṃjñikaṃ. asaṃjñiṣu vā bhavaṃ āsaṃjñikaṃ. nirudhyaṃte 'nena cittacaittāḥ. cittacaittān vā niruṇaddhīti nirodhaḥ. yenānāgate 'dhvany avasthitāś cittacaittāḥ kālāṃtaraṃ tāvatkālaṃ saṃnirudhyaṃte. notpattuṃ labhaṃte ity arthaḥ. tad āsaṃjñikaṃ nāma dravyaṃ. nadītoyasaṃnirodhavat. setuvad ity arthaḥ. dhyānāṃtarikāvad iti. yathā brahmapurohitā nāma te devā yeṣāṃ kecin mahābrahmāṇaḥ pradeśe bhavaṃti dhyānāṃtarikāyāṃ. tathā bṛhatphalā nāma te devā yeṣām asaṃjñisattvāḥ pradeśe bhavaṃti. na bhūmyaṃtare bhavaṃti. upapattikāle cyutikāle ca saṃjñina iti saṃbaṃdhanīyaṃ. kliṣṭena manasā pratisaṃdhibaṃdhāt.

upekṣāyāṃ cyutodbhavāv

iti ca niyamāt. pūrvasamāpattisaṃskāraparikṣayād iti. pūrvasamāpattisaṃskāralakṣaṇasya vipākahetoḥ parikṣayāt. tataḥ samāptaphalatvād ity arthaḥ. [Tib. 147a] pūrvasamāpattisaṃskārāvedhaparikṣayād ity apare vyācakṣate. apūrvānupacayāc ceti. cittābhāvāt karmānupacayād ity abhiprāyaḥ. kṣiptā iva kṣīṇavegā iṣavaḥ pṛthivīm iti. upapadyaṃte iti prakṛtaṃ. pūrvam ayaṃ padir janyarthaḥ. idānīm arthavaśād gatyarthaḥ. saṃpadyaṃte gacchaṃtīty arthaḥ. pṛthivīṃ gacchaṃtīti vākyaśeṣa ity spare.

(II.43) asaṃjñināṃ sattvānāṃ samāpattir asaṃjñā vā samāpattir iti asaṃjñisamāpattiḥ. etāvat tathāśabdenānvākṛṣyata iti. vipāka ity evamāder arthaviśeṣasyānabhiprīteḥ. avyākṛtam eva hi āsaṃjñikaṃ. kuśalaiva ceyaṃ samāpattir (Abhidh-k-vy 160) iti vakṣyate.

paṃcaskaṃdhako vipāka iti. cyutyupapattikāle cittacaittāṇāṃ vipākatvasadbhāvāt.

tata eva tallābhīti. yata eva parihīṇo 'pi punar utpādyāsaṃjñisattveṣūpapadyate tata eva tallābhī niyāmaṃ nāvakrāmati. niyāmāvakrāṃtyaiva hy āryo 'pāyagatyāsaṃjñikamahābrahmakauravopapattyaṣṭamabhavādīnām apratisaṃkhyānirodhaṃ pratilabhate. vinipātasthānam ivaināṃ paśyaṃtīti. apāyasthānam ivaināṃ paśyaṃtīty arthaḥ. giritaṭādivinipātasthānam ivety apare. niḥsaraṇasaṃjñino hi tāṃ samāpadyaṃte. pṛthagjanā mokṣasaṃjñina ity [Tib. 147b] arthaḥ. na caivam āryā viparītasaṃjñinaḥ pratilabhaṃte. dhyānavad iti. caturthadhyānalābhād atītānāgatam anādimati saṃsāre labdhapūrvaṃ caturthaṃ dhyānaṃ pratilabhaṃte yoginaḥ. tasmāt kiṃ tadvad eva atītānāgatāṃ tāṃ pratilabhaṃta iti pṛcchati. anye 'pi tāvan na pratilabhaṃta iti. pṛthagjanā api tāvan nātītānāgatāṃ pratilabhaṃte yeṣāṃ tāvad iyaṃ ātmīyā samāpattiḥ. kiṃ punar āryā yeṣām iyam anātmīyeti. ucitāpi satīti. anādimati saṃsāre labdhapūrvāpi mahābhisaṃskārasādhyatvān mahāyatnābhiniṣpādyatvād ity arthaḥ. acittakatvāc ca.

ekādhvikāpyate

samānādhvikā labhyata ity arthaḥ. yathā prātimokṣasaṃvara iti. prātimokṣasaṃvaro 'ṣṭavidho 'pi yadā samādīyate. tadā sa prāpyate. prāptiś ca tasya tasminn eva kṣaṇe utpadyate. labdhayā tu tayā samāpattyā dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu prātimokṣasaṃvaravad eva samanvāgato bhavati. yāvan na tyajati tāṃ samāpattiṃ. tattyāgas tu parihāṇyā bhūmisaṃcārād vā. acaittikatvān nānāgatā bhāvyate. kuśalaṃ hi cittam anāgataṃ bhāvyate. na tv iyaṃ acittaketi na tadvad anāgatā bhāvyate.

(II.44, 45ab) nirodhākhyā tathaiveti.

samāpattir iti vartate. evaśabdo 'vadhāraṇe. yathāsaṃjñisamāpattinirdeśe athāśabdena nirodhaś cittacaittānām iti atidiśyate. tathaivehāpi [Tib. 148a] nirodhasamāpattinirdeśe sa evaṃprakāro 'tidiśyate iti. śāṃtavihārasaṃjñāpūrvakeṇa manasikāreṇeti. vihāraḥ kṛīdāvihāra iva vihāraḥ. samādhiviśeṣaḥ. śāṃto vihāraḥ śāṃtavihāraḥ. śāṃtavihāre saṃjñā śāṃtavihārasaṃjñā. sā pūrvā asyeti śāṃtavihārasaṃjñāpūrvakaḥ manasikāro manaskāra iti yo 'rthaḥ aluksamāsāt sa manasikāra iti bhavati. saṃjñāveditasamudācārapariśrāṃtā hi tatra śāṃtavihārasaṃjñinas tathāvidhena manasikāreṇa enāṃ nirodhasamāpattiṃ samāpadyaṃte. tāṃ tv asaṃjñisamāpattiṃ niḥsaraṇasaṃjñāpūrvakeṇa mokṣasaṃjñāpūrvakeṇety (Abhidh-k-vy 161) arthaḥ. aparaparyāyavedanīyā ceti. aparaparyāyas tṛtīyādijanma. tatra vedanīyā. kathaṃ. ya āryaḥ kāmadhātau nirodhasamāpattim utpādya bhavāgra utpadyeta. tasya sā paripūrikopapadyavedanīyā. yas tu tataḥ parihīṇo rūpadhātāv upapadya kālāṃtareṇa ca punar api bhavāgraṃ labdhvā nirodhasamāpattim utpādyānutpādya vā bhavāgra upapadyate. tasya sāparaparyāyavedanīyā bhavati. yas tv iha parinirvāyāt. tasyāniyateti.

ucchedabhīrutvād iti. sarvātmabhāvocchedabhīrutvāt. vyathaṃte hy apunarbhavāt prapātād iva bāliśāḥ. asaṃjñisamāpattau kasmād ucchedabhayaṃ na bhavati. [Tib. 148b] tatra rūpasadbhāvāt. rūpe hy ātmasaṃjñām abhiniveśya tāṃ samāpadyaṃte. nirodhasamāpattau tu ārūpyabhūmikatvād rūpam api nāstīti sarvātmabhāvabhāvaṃ paśyaṃto na tāṃ samāpattum utsahaṃte. nanu cārūpyeṣu nikāyasabhāgajīvitendriyādayaś cittaviprayuktā santi. kasmāt tatrātmasaṃjñām abhiniveśya tāṃ na samāpadyaṃte. viprayuktānām adṛśyatvāt. āryamārgabalena cotpādanāt. kathaṃ punar gamyate āryamārgabalena tad utpādanam iti ata āha. dṛṣṭadharmanirvāṇasya tadadhimuktita iti. dṛṣṭe janmani nirvāṇaṃ dṛṣṭadharmanirvāṇaṃ. tasya. tadadhimuktitaḥ. tad iti adhimuktiḥ tadadhimuktiḥ. tena vādhimuktis tadadhimuktiḥ. tadadhimuktes tadadhimuktitaḥ. dṛṣṭe janmani etan nirvāṇam iti āryas tām adhimucyate. kecit punar evaṃ paṭhaṃti. dṛṣṭanirvāṇasya tadadhimuktita iti. evaṃ ca vyācakṣate. dṛṣṭaṃ nirvāṇam aneneti dṛṣṭanirvāṇaḥ. tasyāryasya tasyām adhimuktis tadadhimuktiḥ. tadadhimuktes tadadhimuktitaḥ. etad uktaṃ bhavati. dṛṣṭanirvāṇa āryas tām adhimucyate nānya iti. nanu ca pṛthagjano 'pi laukikena mārgeṇa dṛṣṭanirvāṇaḥ. na pṛthagjano dṛṣṭanirvāṇaḥ. prāptanirvāṇas tu bhavet. taduttarāṃ hi bhūmiṃ pṛthagjanaḥ śāṃtataḥ paśyan vairāgyaṃ labhate na nirvāṇam iti acodyam etat. prayogalabhyaiveyam iti. [Tib. 149a] iyam api samāpattir asaṃjñisamāpattivad eva mahābhisaṃskārasādhyeti. tathaiva

ekādhvikāpyate.

katham ity āha. na cātītā labhyata iti. yadā parihīṇaḥ punas tām utpādayati. tadā prayogeṇāpūrvaiva labhyate. prātimokṣasaṃvaravad iti vistareṇa vyākhyeyā. cittabalena tadbhāvanād iti. cittabalenānāgatabhāvanād ity arthaḥ.

bodhilabhyā muner

iti. prayogalabhyaiveyam ity utsargasyāyam apavādaḥ. śrāvakapratyekabuddhānāṃ sa vidhir iti kṛtvā.

(Abhidh-k-vy 162)
kṣayānutpādajñāne bodhir

iti vakṣyati. tenāha. kṣayajñānasamakālam iti vistaraḥ.

sāsravāś ca kṣayajñāna

iti buddhā bhagavaṃta etāṃ pratilabhaṃte. nāsti buddhānāṃ kiṃcit prāyogikaṃ nāmeti. yothoktaṃ stotrakāreṇa

na te prāyogikaṃ kiṃcit kuśalaṃ kuśalāntaga
icchāmātrāvabaddhā te yatrakāmāvasāyiteti.


kathaṃ punar bhagavān ubhayatobhāgavimukta iti. kleśāvaraṇaṃ samāpattyāvaraṇaṃ cobhayatobhāgaḥ. tato vimuktaḥ. sidhyaty utpāditāyām iveti. sidhyati ubhayatobhāgavimukto bhagavāṃ saṃmukhīkṛtapūrvāyām iva. tasyāṃ vaśitvalābhāt. tatsaṃmukhīkāraṇakāraṇasāmarthyayogataḥ. prāg eva tām iti vistaraḥ. dharmataiṣā yad bodhisattvaś caramabhaviko bhavāgralābhī bhūtvā caturthadhyānasaṃniśrayeṇa darśanamārgam [Tib. 149b] utpādya tataś ca vyutthāya bhavāgraṃ samāpadyate. tato nirodhasamāpattiṃ samāpadyate. tato vyutthāya punaś caturthadhyānasaṃniśrayeṇa bhāvāgrikabhāvanāprahātavyakleśaprahāṇaṃ kṛtvā kṣayajñānakālāt prabhṛti anuttarasamyaksaṃbuddho bhavatīty evaṃ śaikṣāvasthāyāṃ sa tām utpādayatīti pāścātyāḥ kaśmīramaṇḍalāt paścād bhavāḥ pāścātyāḥ. netrīpadam iti śāstranāma sthaviropaguptasya. yatredaṃ vākyaṃ. nirodhasamāpattim utpādya kṣayajñānam utpādayatīti vaktavayṃ tathāgata iti. satyābhisamaye ṣoḍaśabhir iti. duḥkhe dharmajñānakṣāṃtim ārabhya yāvan mārge 'nvayajñanam iti ṣoḍaśabhiś cittakṣaṇaiḥ. bhavāgravairāgye cāṣṭādasabhir iti. navaprakārāṇāṃ kleśānāṃ bhāvāgrikāṇāṃ bhāvanāheyānāṃ prahāṇāya navānaṃtaryamārgā nava ca vimuktimārgā ity aṣṭādaśabhiḥ. ta ete catustriṃśad bhavaṃti ṣoḍaśa caṣṭādaśa ceti. adhobhūmikā na punaḥ praheyā bhavaṃtīti. kāmāvacarādīnāṃ kleśānāṃ laukikena mārgeṇa pṛthagjanatvāvasthāyām eva prahīṇatvāt. yady eṣa niyamaḥ prahīṇakleśapratipakṣotpādanaṃ na kartavyam iti. atha kimarthaṃ prahīṇeṣu kāmāvacareṣu kleśeṣu tatpratipakṣaṃ dharmajñānapakṣam mārgam abhisamayakāla utpādayati. tannāṃtarīyakatvād anvayajñānapakṣasya mārgasya. [Tib. 150a] na hy asatyāṃ dharmajñānapakṣotpattāv anvayajñānapakṣasaṃmukhībhāvaḥ saṃbhavati. etad dhy anvayajñānasyānvayajñānatvaṃ yad ataḥ paścād bhavatīti. pāścātyā āhuḥ. kiṃ punaḥ syād iti vistaraḥ. ko doṣaḥ syād yadi visabhāgaṃ sāsravaṃ cittam aṃtarā saṃmukhīkuryāt (Abhidh-k-vy 163). vaibhāṣikā āhuḥ. vyutthānāśayaḥ syād iti vistaraḥ. vyutthānabhiprāyaḥ bodhisattvaḥ syāt. vyutthānakuśalaḥ syād ity apare. kuśalamūlārtho hy āśayārthaḥ. tad etad uktaṃ bhavati. īdṛśāni kuśalamūlāni bodhisattvānāṃ yaiḥ saṃmukhībhūtais tāvan na vyuttiṣṭhaṃte yāvad ekāsana evānuttarā samyaksaṃbodhiḥ prāpteti. bahirdeśakā āhuh. satyam avyutthānāśayo na tu yathā bhavaṃto varṇayaṃtīti. pūrvam eva tu varṇayaṃti. kṣayajñānasamakālam iti yaḥ pakṣaḥ.

(II.45cd) yady apy anayor bahuprakāro viśeṣa iti. ekā

dhyāne 'ṃtye.

aparā

bhavāgrajā.

ekāṃ niḥsaraṇasaṃjñayā samāpadyate 'parāṃ vihārakāmatayety evamādibahuprakāraviśeṣaḥ. sāmyaṃ tv anayoḥ.

kāmarūpāśraye bhūte

iti. syād rūpabhava iti vistaraḥ. yaḥ kvacid rūpabhavaḥ sarvo 'sau bhavaḥ paṃcavyavacāra iti catuḥkoṭikaḥ. syād rūpabhavo na cāsau bhavaḥ paṃcavyavacāraḥ. [Tib. 150b] rūpāvacarāṇāṃ saṃjñināṃ devānāṃ visabhāge citte sthitānām asaṃjñisamāpattiṃ nirodhasamāpattiṃ ca samāpannānām asaṃjñināṃ ca devānām āsaṃjñike pratilabdhe yo bhavaḥ. syād bhavaḥ paṃcavyavacāro na cāsau rūpabhavaḥ. kāmāvacarāṇāṃ sattvānāṃ sabhāge citte sthitānāṃ yo bhavaḥ. syād rūpabhavaḥ sa ca bhavaḥ paṃcavyavacāraḥ. rūpāvacarāṇāṃ saṃjñināṃ devānāṃ sabhāge citte sthitānāṃ asaṃjñināṃ ca devānām āsaṃjñike 'pratilabdhe yo bhavaḥ. syān naiva rūpabhavo na cāsau bhavaḥ paṃcavyavacāraḥ. kāmāvacarāṇāṃ sattvānāṃ visabhāge citte sthitānām asaṃjñisamāpattiṃ nirodhasamāpattiṃ ca samāpannānāṃ yo bhavaḥ. ārūpyabhavaś ca. tatra prathamā koṭir udāharaṇaṃ. rūpabhavo rūpāvacaraṃ skaṃdhapaṃcakaṃ. paṃcavyavacāraḥ paṃcaskaṃdhaka ity arthaḥ. vyavacāra iti kāśyapasya tathāgatasya skaṃdhasaṃjñā. viśeṣeṇāvacāro vyavacāraḥ. anyathībhāvena visaṃvādanam ity arthaḥ. so 'syāstīti vyavacāraḥ. arśaādibhyo 'j ity akāro matvarthīyaḥ. visaṃvādanīty arthaḥ.

phenapiṇḍopamaṃ rūpaṃ vedanā budbudopamety-

(Abhidh-k-vy 164)
ādinā visaṃvādanāt. tatra yadi rūpadhātāv asaṃjñisamāpattir neṣyate asaṃjñisamāpattiṃ nirodhasamāpattiṃ [Tib. 151a] samāpannānām iti nocyeta. tena rūpāvacary asaṃjñisamāpattir iti gamyate. tatra api tv ayaṃ viśeṣa iti. tatra sādharmye 'pi viśeṣo bhavati. paścād rūpadhātāv iti. ya āryā nirodhasamāpattim utpādya tataḥ parihīṇā dhyānaṃ ca labdhvā rūpadhātāv upapadyaṃte. taiḥ parihīṇapūrvaiḥ. pūrvābhyāsavaśād rūpadhātau nirodhasamāpattir utpādyeta. asaṃjñisamāpattis tu kāmarūpadhātau prathamato 'pi pṛthagjanair utpādyata ity ayaṃ viśeṣaḥ.

kim apy asti parihāṇir iti. nirvāṇasadṛsīyam samāpattiḥ. katham ataḥ parihāṇir ity asaṃbhāvayan pṛcchati. udāyisūtram iti. āryaśāriputrabhāṣitam etat sūtraṃ. udāyī tu tatra vibaṃdhaka ity udāyisūtram ity ucyate. katham iti. śrāvastyāṃ nidānaṃ. tatrāyuṣmāṃ chāriputro bhikṣūn āmaṃtrayate sma. ihāyuṣmaṃto bhikṣuḥ śīlasaṃpannaś ca bhavati samādhisampannaś ca prajñāsaṃpannaś ca. so 'bhīkṣṇaṃ saṃjñāveditanirodhaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca. asti caitat sthānam iti yathābhūtaṃ prajānāti. sa na haiva dṛṣṭa eva dharme pratipady evājñām ārāgayati. nāpi maraṇakālasamaye. bhedāc ca kāyasyātikramya devān kavaḍīkārabhakṣān anyatamasmin divye manomaye kāya upapadyate. sa tatropapanno 'bhīkṣṇaṃ saṃjñāveditanirodhaṃ [Tib. 151b] samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca. asti caitat sthānam iti yathābhūtaṃ prajānāti. tena khalu punaḥ samayenāyuṣmān udāyī tasyām eva parṣadi saṃniṣaṇṇo 'bhut saṃnipatitaḥ. athāyuṣmān udāyī āyuṣmaṃtaṃ śāriputram idam avocat. asthānam etad āyuṣmaṃ chāriputrānavakāśo yad bhikṣur anyatamasmiṃ divye manomaye kāye upapanno 'bhīkṣṇaṃ saṃjñāveditanirodhaṃ samāpadyate ca vyuttiṣtḥate cāsti caitat sthānam iti yathābhūtaṃ prajānāti. dvir api trir api āyuṣmāṃ udāyī āyuṣmaṃtaṃ śāriputram idam avocat. asthānam etad āyuṣman. iti pūrvavat. athāyuṣmataḥ śāriputrasyaitad abhavat. yāvat trir api me ayaṃ bhikṣur bhāṣitaṃ prativahati pratikrośati. na ca me kaścit sabrahmacārī bhāṣitam abhyanumodate. yan nv ahaṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmeyaṃ. athāyuṣmāṃ chāriputro yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāṃtaḥ. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vaṃditvaikāṃte niṣaṇṇaḥ. ekāṃte niṣaṇṇaś cāyuśmāṃ chāriputro bhikṣūn āmaṃtrayate sma. ihāyuṣmaṃto bhikṣuḥ śīlasaṃpannaś ca bhavati. pūrvavat. tena khalu samayenāyuṣmān udāyī pūrvavat. evaṃ dvir api trir apy āyuṣmān udāyī āyuṣmaṃtaṃ śāriputram idam avocat. pūrvavat (Abhidh-k-vy 165). athāyuṣmataḥ śāriputrasyaitad abhavat. śāstur api me purastād ayaṃ bhikṣur yāvat trir api bhāṣitaṃ prativahati pratikrośati. na ca me kaścit sabrahmacārī [Tib. 152a] bhāṣitam abhyanumodate. yan nv ahaṃ tūṣnīṃ syāṃ. athāyuṣmāṃ chāriputras tūṣṇīm abhūt. tatra bhagavān āyuṣmaṃtam udāyinam āmaṃtrayate sma. kaṃ punas tvam udāyinn anyatamaṃ divyaṃ manomayaṃ kāyaṃ saṃjānīṣe. nanu yāvad evārūpiṇaṃ saṃjñāmayaṃ. evaṃ bhadanta. tvaṃ tāvan mohapuruṣāndha eva sann acakṣuś cakṣuṣmatā śāriputreṇa bhikṣuṇā sārdham abhidharme 'bhivinaye saṃlapitavyaṃ manyasa iti. tatra bhagavān āyuṣmaṃtam udāyinaṃ saṃmukham avasādya āyuṣmaṃtaṃ ānandam āmaṃtrayate sma. tvam apy ānanda sthaviraṃ bhikṣuṃ viheṭhyamānam adhyupekṣase. kāruṇyam api te mohapuruṣa notpannaṃ sthavire bhikṣau viheṭhyamāna iti. tatra bhagavān āyuṣmaṃtam udāyinam āyuṣmaṃtaṃ cānandaṃ saṃmukham avasādya bhikṣūn āmaṃtrayate sma. iha bhikṣavo bhikṣuḥ śīlasaṃpannaś bhavati. samādhisaṃpannaś ca vistareṇa yāvad asti caitat sthānam iti yathābhūtaṃ prajānātīty uktvā bhagavān utthāyāsanād vihāraṃ prāvikṣat pratisaṃlayanāyeti. atrāyuṣmān udāyī ārūpyāvacaro 'yaṃ manomayaḥ kāya ukta iti manasikṛtvā pratibaṃdham akārṣīt. tatra hi rūpaṃ nāsti. mana eva tu sasaṃprayogam asti. tasmān manomayaḥ kāyaḥ. tatra ceyaṃ samāpattir na samāpadyate iti tasyābhiprāyaḥ. āryaśāriputrasya [Tib. 152b] tu rūpāvacaro divyo manomayakāyo 'bhipretaḥ śuklaśoṇitam anupāyya prādurbhāvāt. ata eva cāsāv āyuṣmān udāyī bhagavatā pṛṣṭaḥ. kaṃ punas tvaṃ udāyinn anyatamaṃ divyaṃ manomayaṃ kāyaṃ saṃjānīṣe. nanu yāvad evārūpiṇaṃ saṃjñāmayam iti. tenāpy evaṃ bhadaṃteti pratipannaṃ. bhagavān api rūpāvacaram eva divyaṃ manomayaṃ kāyam abhipretyāryaśāriputrasya mataṃ samarthayan tam āyuṣmaṃtam udāyinam avasādayati sma. tvaṃ tāvan mohapuruṣāndha eva sann acakṣuś cakṣuṣmatā śāriputreṇa bhikśuṇā sārdham abhidharme 'bhivinaye saṃlapitavyaṃ manyasa iti. asti caitat sthānam iti yad etan nirodhasamāpatteḥ samāpadanaṃ vyutthānam cety etat sthānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. pratipady eveti pūrvam evety arthaḥ. ājñām ārāgayatīty arhattvaṃ prapnotīty arthaḥ. iyaṃ ca samāpattir bhāvāgrikīti vistaraḥ. nirodhasamāpattir bhāvāgrikī. yaś ca tallābhī. tasva bhavāgra evopapattiḥ syān na rūpadhātau. uktaṃ ca sūtre. sa tatra rūpadhātāv upapanno 'bhīkṣṇaṃ saṃjñāveditanirodhaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ceti. tasmād asty ataḥ parihāṇir iti gamyate. yujyata evaitad vaibhāṣikāṇāṃ (Abhidh-k-vy 166). sautrāṃtikānāṃ tu katham etat. ārya eva hi nirodhasamāpattilābhī na cāryamārgād asti parihāṇir iti sautrāṃtikasiddhāṃtaḥ. [Tib. 153a] tasyāryasya katham uparibhūmikād āryamārgāt parihāṇir iti iṣyate. teṣām apy etat sūtraṃ na virudhyate. kathaṃ. yo hi kaścid bhavāgralābhī niyāmam avakrāmati. so 'nāgāmī san nirodhasamāpattim utpādayet. sa bhavāgrān nirodhasamāpatteś ca parihīyeta. na tu mārgāt. ūrdhvabhūmikasyāryamārgasya kadācid anutpāditatvāt. sa parihīṇo bhūtvā dhyānam utpādya rūpadhātāv upapadyet. tasmād asty ataḥ parihāṇir na cāryamārgāt parihāṇir iti na svasiddhāntavirodhaḥ. navānupūrvasamāpattaya iti. catvāri dhyānāni catvāra ārūpyā nirodhasamāpattiś ca. prāthamakalpikaṃ pratīti. āditaḥ samāpattividhāyakaṃ pratīty arthaḥ.

niyatobhayathāvedanīyatvād iti. niyatavedanīyāsaṃjñisamāpattir upapadyavedanīyatvāt. ubhayathāvedanīyā nirodhasamāpattir niyatāniyatavedanīyety arthaḥ. niyatavedanīyā anāgāminaḥ. aniyatavedanīyārhata ihaiva parinirvāṇāt. prathamotpādanato 'pīti. asaṃjñisamāpattiṃ kaścit prathamaṃ manuṣyeṣūtpādayati. kaścid rūpadhātau. nirodhasamāpattiṃ tu manuṣyeṣv evotpādayati. parihīṇas tu rūpadhātau. [Tib. 153b] atha kasmān manuṣyeṣv evainām utpādayati. saṃjñāvedanādvāreṇa vitarkavicārādicaittapracāraparikhinno 'nāgāmī tāṃ tena vihāreṇa sukhaṃ vihareyam iti nirodhasamāpattim utpādayati. rūpadhātūpapannas tv anāgāmī rūpadhātoḥ śāṃtatvān na tathā tatratyacaitasikapravṛttyā pīḍyata iti na prathamatas tatrotpādayati. parihīṇas tu pūrvābhyāsatas tām utpādayati. ārūpyadhātūpapanno 'py ata eva śāṃtatvān naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanopapanno notpādayati. nirupadhiśeṣanirvāṇaprasaṃgād vā. tatra hi rūpaṃ nāsti cittacaittā yadi nirudhyeran parinirvāṇam evāsya syāt. cittaviprayuktānāṃ kevalānām avasthānāsāmarthyāt. niyatavedanīyasya karmaṇo 'parisamāptaphalasya vighnabhāvenāvasthānān na parinirvāṇasaṃbhavaḥ. asaṃjñisamāpattiṃ tu mokṣasaṃjñayā niḥsaraṇasaṃjñāpūrvakeṇa manasikāreṇa samāpadyata iti rūpadhātāv api prathamataḥ samāpadyate.

kasmāt punar ete iti vistaraḥ. sarvacittacaittanirodhasvabhāvatvāt ubhe apy ete samāpattī cittacaittanirodhe iti vaktavye ity abhiprāyaḥ. tatprātikūlyena tatsamāpattiprayogād iti. saṃjñāvedanāprātikūlyena tayoḥ samāpattyoḥ prayogāt. saṃjñāprātikūlyenāsaṃjñisamāpattiprayogaḥ [Tib. 154a] saṃjñā rogaḥ saṃjñā śalyaḥ saṃjñā gaṇḍaḥ etac chāṃtaṃ etat praṇītam iti vistaraḥ. saṃjñāveditaprātikūlyena nirodhasamāpattiprayogaḥ. paracittajñānavacanavad (Abhidh-k-vy 167) iti. yathā paracittajñānavacanaṃ na ca paracittajñānena caittā na jñāyaṃte kadācit. atha ca parasya cittaṃ jñāsyāmīty evaṃ prathamataḥ prayogāt paracittajñānam ity ucyate. na paracittacaittajñānam iti. tadvad ihāpy anayoḥ samāpattyos tathā vacanaṃ.

tatrācittakāny eva nirodhasaṃjñisamāpattyāsaṃjñikānīti vaibhāṣikādayaḥ. aparisphuṭamanovijñānasacittakānīti sthaviravasumitrādayaḥ. ālayavijñānasacittakānīti yogācārā iti siddhāṃtabhedaḥ. tasmād idam upanyasyate. katham idānīṃ bahukālaniruddhād iti vistaraḥ. bahukālaniruddhagrahaṇaṃ samanaṃtaraniruddhanirāsārthaṃ. samanaṃtaraniruddhādīdānīṃ kathaṃ bhavati. yadi samanaṃtaraniruddham astīty abhyupagataṃ bahukālaniruddham apy astīti kiṃ nābhyupagamyate iti vaibhāṣikāḥ. na samanaṃtaraniruddhasyāstitvaṃ brūmaḥ api tu vartamānaṃ cittam ātmano 'nyacittahetubhāvaṃ vyavasthāpya nirudhyate 'nyac cotpadyate tulādaṇḍanāmonnāmavat. tac ca niruddham aparaṃ ca cittam [Tib. 154a] utpannaṃ bhavatīty anaṃtaraniruddhāc cittāc cittāntaram utpadyate ity ucyate. vartamānasāmīpye vartamānavad iti kṛtvā. apare punar āhur iti sautrāṃtikāḥ. kathaṃ tāvad ārūpyopapannānām iti vistaraḥ. tāvacchabdaḥ kramārthaḥ. idam eva tāvad dṛṣṭāṃtārthaṃ vaktavyam ity arthaḥ. rūpasya hi samanaṃtarapratyayo neṣyate. tat katham utpadyate. tasmāc cittād eva taj jāyate na rūpād iti brūmaḥ. anyonyabījakaṃ hy etad ubhayam iti. citte 'pi sendriyasya kāyasya bījam asti kāye ca sendriye cittasyeti. paripṛcchāyām iti. paripṛcchānāmaśāstraṃ kṛtiḥ sthaviravasumitrasya. sa tasyām āha. paṃcavastukādīny api hi tasaya saṃti śāstrāṇi. tasmād viśinaṣṭi. tasyaiva doṣa iti. katamaḥ sa doṣaḥ. katham idānīṃ bahukālaniruddhāc cittād iti ya uktaḥ. trayāṇāṃ saṃnipāta iti. iṃdriyaviṣayavijñānānāṃ. saṃjñāvedanayor apy atra nirodho na syād iti. bhadaṃtavasumitrasyaitan mataṃ. sacittakatve 'pi tasyā nirodhasamāpatteḥ saṃjñāvedanayos tatra nirodha iti. tasmād bhadaṃtaghoṣaka evaṃ prasaṃgaṃ karoti. avidyāsaṃsparśajam iti. avidyāsaṃhitaḥ sparśo 'vidyāsaṃsparśaḥ. tasmāj jātam avidyāsaṃsparśajaṃ. na tu vedanotpattāv iti. na tu vedanotpattau sparśo viśeṣita īdṛśaḥ sparśo vedanāpratyaya iti. sa eva bhadaṃtaghoṣaka upasaṃharati. tasmād acittiketi. [Tib. 155a] katham acittikāyāḥ samāpattitvam iti. dhyānādisamāpattitvam arhati. samādhinā hi cittacaittāḥ samā āpādyaṃte ekagrīkriyaṃta ity evaṃ matvā pṛcchati (Abhidh-k-vy 168). mahābhūtasamatāpādanād iti. mahābhūtāni samāny āpadyaṃte 'nayeti samāpattiḥ. evam asyāṃ niodhasamāpattau dhyānādiṣu ca samāpattitvaṃ. kā punar iha mahābhūtānāṃ samatā. cittotpattiprātikūlyasamavasthānaṃ. samāgacchaṃtīti samāpadyaṃte. samāgacchaṃti tām iti samāpattiḥ karmasādhanaṃ. dhyānādīny api samāgacchaṃti yoginaḥ. tasmād dhyānādīnām api samāpattitvaṃ bhavati.

dravyata iti svalakṣaṇataḥ. cittotpattipratibaṃdhanāt. yasmāc cittotpattiṃ pratibadhnītaḥ. na. samāpatticittenaiveti. naitad evaṃ. kasmāt. samāpatticittenaiva tatpratibaṃdhanāt. cittotpattipratibaṃdhanād ity arthaḥ. katham iti tat pratipādayati. samāpatticittam eva hīti vistaraḥ. tat samāpatticittam eva nānyad dravyaṃ. cittāṃtaraviruddhaṃ anāgatacittaviruddham utpadyate. yena cittena kālāṃtaraṃ nātyaṃtaṃ apravṛttimātraṃ bhavati. mātraśabdo [Tib. 155b] dravyāṃtaravyāvartanārthaḥ. tadviruddhāśrayāpādanāt. cittaviruddhasyāśrayasya saṃtānasyāpādanāt kāraṇāt. yad etad apravṛttimātraṃ. sāsau samāpattir iti prajñapyate. prajñaptidharmo 'yaṃ na dravyadharma ity arthaḥ. yadi na dravyadharmaḥ katham asau saṃskṛtam iti prajñapyate ity ata āha. tac cāpravṛttimātraṃ. na pūrvam abhūt nottarakālaṃ vyutthitasya yogino bhavatīti. saṃskṛtāsau samāpattir asaṃjñisamāpattir nirodhasamāpattir vā prajñapyate saṃvyavahārato na tu dravyataḥ. atha veti vistaraḥ. āśrayasyaiva tathāsamāpādanaṃ tathāvyavasthānam. avasthāviśeṣaḥ. samāpattijanitāyā asyāḥ samāpattir ity arthaḥ. sa cāvasthāviśeṣaḥ pūrvaṃ nāsīt pāścāc ca na bhavati vyutthitasyeti saṃskṛtatvaṃ na virudhyate. atha vā samāpadanam iti pāṭhaḥ. saṃskṛtāvasthāviśeṣatvād asyāḥ samāpatteḥ saṃskṛtatvaṃ sidhyatīty arthaḥ. evam āsaṃjñikam iti vistaraḥ. cittam evāsau yogī tatrāsaṃjñiṣu cittapravṛttiviruddhaṃ labhate. tac cāpravṛttimātraṃ cittacaittānām iti vākyaśeṣaḥ. āsaṃjnikam iti prajñapyate na tu dravyato 'stīty abhiprāyaḥ.

(II.46ab) ya ūṣmaṇa iti vistaraḥ. ūṣmaṇo vijñānasya ca jīvitapratibaddhā pravṛttiḥ. tasmāj jīvitam ūṣmaṇo vijñānasya cādhāra ucyate sthitihetus tayor eva. nityānivṛttiprasaṃga [Tib. 156a] iti. nityam eṣāṃ srotaḥ prasajyeta. nikāyasabhāgasya sthitikālāvedha iti. nikāyasabhāgo vyākhyātaḥ. ta eva tathābhūtās saṃskārā rūpādiskaṃdhasvabhāvā iti. teṣāṃ sthitiḥ prabaṃdhaḥ. tasyāḥ kālo yāvat tena sthātavyaṃ. ta eva tāvaṃtaḥ saṃskārakṣaṇāḥ. tasyāvedhaḥ (Abhidh-k-vy 169) pratisaṃdhikṣaṇe pūrvajanmakarmaṇo hetubhāvavyavasthānaṃ. kaḥ punar asau hetuḥ. sāmarthyaviśeṣaḥ. sa hi skandhaprabandhalakṣaṇāyāḥ sthiteḥ kṣaṇaparaṃparayā kāraṇaṃ bhavati. ata eva sthitikālāvedha ucyate. tāvatkālaṃ pravāhākṣepalakṣaṇatvāt. tāvat so 'vatiṣṭhata iti. sa nikāyasabhāgaḥ. sasyānāṃ pākakālāvedhavat. yathā sasyānāṃ pākakālāvedhaḥ sāmarthyaviśeṣasvabhāvo bījenāṃkura evādhīyate yaḥ kṣaṇaparaṃparayā ā pākakālāt sasyasaṃtānahetur bhavati. tadvad etat. kṣipteṣusthitikālāvedhavac ca. yathā kṣiptasyeṣoḥ śarasya sthitir ākāśadeśāṃtarotpattiḥ saṃtānānuvṛttiḥ. tasyāḥ kālo maryādā yataḥ pareṇa sā na bhavati. tasyāvedho hetuvyavasthānaṃ. kaḥ punar asau hetuḥ. prayatnabhūtātiśayanirvṛttavāyudhātujanitasāmarthyaviśeṣaḥ. tadyathā kṣipteṣusthitikālāvedho na dravyāṃtaraṃ tadvad ayam āyurlakṣaṇam āvedho draṣṭavyaḥ.

yas tu manyata iti vaiśeṣikaḥ. saṃskāro nāma guṇaviśeṣa iti. pṛthivyādīnāṃ vaiśeṣiko guṇaḥ saṃskāro nāma karmajaḥ [Tib. 156b] karmahetuś ca vegadvitīyanāmā iṣau jāyate. yadvaśād yasya guṇasya vaśād gamanam iṣor ā patanād bhavatīti. taṃ praty adṛṣṭānta eṣaḥ. yathā hi saṃskāro nāma bhāvāṃtaram asti. evam āyur syād iti. tena tan mataṃ dūṣayaty ācāryaḥ. tasyeti vistaraḥ. tasya vaiśeṣikasya tadekatvāt saṃskāraikatvāt. pratibaṃdhābhāvāc ca pratibaṃdhasya kāṣṭhapratyāghātādilakṣaṇasyābhāvāc ca. kiṃ. deśāṃtaraiḥ śīghrataratamaprāptikālabhedānupapattiḥ. śīghrā śīghratarā śīghratamā prāptiḥ śīghrataratamaprāptiḥ. kaiḥ. saha deśāṃtarair ākāśadeśādibhiḥ. tasyāḥ kālaḥ. tasya bhedaḥ. tasyānupapatti. śīghrā śīghratarā śīghratamā deśāṃtaraiḥ saha prāptir nopapadyate. pūrvoktād asmāt kāraṇadvayāt saṃskārasyāviśiṣṭatvāt patanānupapattiś ca. patanaṃ ca iṣor nopapadyate sati saṃskāre. na hy etad iṣṭam sati kāraṇe kāryaṃ na bhavatīti. vāyunā tatpratibaṃdha iti cet syān mataṃ vāyur atra pratibaṃdhaḥ. pratibaṃdhaviśeṣāc chīghrataratamaprāptikālabhedaḥ patanaṃ copapadyata iti sparśavaddravyasaṃyogād abhāvaḥ karmaṇa iti vacanāt. atrocyate arvākpatanaprasaṃgo jyāvibhāgānaṃtaram evārvāg avarata eva vāyusaṃyogāt sa iṣu patet. atha pratibadhyamāno 'pi vāyunā nārvāk patet na vā kadācit [Tib. 157a] patet na paścād api pated ity arthaḥ. kiṃkāraṇaṃ. vāyor aviśeṣāt. yathā hi samīpe vāyur evaṃ dūre 'pīti.

caturthī viṣamāparihāreṇeti. atyaśanāder viṣamasyāparihāreṇa. kṣīṇa āyuṣi puṇyakṣayasya maraṇe nāsti sāmarthyaṃ. tena tṛtīyā koṭir na prāpnoti. tasmād ubhayakṣaye sati maraṇam ubhayakṣayād iti. ubhayakṣaye satīti yo 'rthaḥ. (Abhidh-k-vy 170) so 'rtha ubhayakṣayād ity ayam artha ukto veditavyaḥ. āyurakṣayād api maraṇaṃ bhavatīti kathaṃ gamyate. sasyādisādharmyāt. sasyādīnāṃ hi bījāvedhaparikṣaye sati satsu pratyayāṃtareṣu kṣetrodakādiṣu dṛṣṭā saṃtānanivṛttir aprāpyaiva phalakālaṃ phalapākakālaṃ vā. bījasya nātisāratvāt. saty api ca sārabījākṣepe salilādisthitivṛddhipratyābhāvād dṛṣṭā saṃtānanivṛttiḥ. sārabījākṣepasthitivṛddhipratyayābhāve 'pi dṛṣṭā. yadā bījākṣepaś ca parisamāpto bhavati salilasya cābhāvaḥ. saty api ca sārabījākṣepe salilādisthitivṛddhipratyaye ca jaṃgamādyupakramakṛtā dṛṣṭā sasyādīnāṃ saṃtānanivṛttir iti. yasyāśrayopaghātād upaghātas tatsaṃtatyadhīnatvād iti. bahirdeśikamatam etat. āśrayasaṃtatipratibaddhaṃ tad āyur iti saṃtatyupanibaddham ity ucyate. kāśmīramate 'pi sa evārthaḥ. śabdamātraṃ tu bhidyate. sāṃtarāyaṃ niraṃtarāyam iti. atha vā saṃtatyupanibaddham iti svasaṃtatyupanibaddhaṃ saṃtānavarty eva tat kevalaṃ na tu sakṛd utpannaṃ tiṣṭhatīti [Tib. 157b] sāṃtarāyam ity ucyate. anenāgamena asty akālamṛtyur iti darśayann āha. sūtre 'py uktaṃ catvāra ātmabhāvapratilaṃbhā iti vistaraḥ. ātmasaṃcetanā ātmanā māraṇaṃ. parasaṃcetanā pareṇa māraṇaṃ. buddhānāṃ ceti vaktavyaṃ. kim. ātmasaṃcetanaiva kramate. svayaṃmṛtyutvāt. anupakramaṇadharmāṇo hi buddhā bhagavaṃto āyurutsargavaśitvalābhinaś ca. prāyeṇeti grahaṇaṃ caturthakoṭyabhihitanārakāṃtarābhavikādiparivarjanārthaṃ. rājarṣayaś cakravartipūrvā pravrajitāḥ. jinadūto yo buddhena bhagavatā dūtaḥ kaścit saṃpreṣitaḥ tadyathā śukaḥ kaścid bhagavatā āmrapālyāḥ preṣito licchavibhiś ca yogyāṃ kurvāṇair dṛṣṭaḥ śarajālenāpūryamāṇo 'pi mārayituṃ na śakyate. yāvad dhi sa dūtakṛtyaṃ na karoti tāvan nātmasaṃcetanā kramate na parasaṃcetanā. jinādiṣṭa iyaṃtaṃ kālam anena jīvitavyam iti ya ādiṣṭo bhagavatā. dharmilādayaḥ pūrvayogavidbhya āgamitavyāḥ. ādiśabdena cānye 'pi tata eva cāgamayitavyāḥ. teṣāṃ nātmasaṃcetanā kramate na parasaṃcetanā. caramabhavikānāṃ ca ye tasminn eva jannani arhattvaṃ prāpnuvaṃti. bodhisattvamātus tatgarbhāyā bodhisattvagarbhāyāḥ. cakravartimātuḥ cakravartigarbhāyā nātmasaṃcetanā [Tib. 158a] na parasaṃcetanā. yadi tarhi sarveṣāṃ rūpārūpyāvacarāṇāṃ nātmasaṃcetanā na parasaṃcetanā atha kasmāt sūtre uktam iti vistaraḥ. tatra cobhayaṃ nāstīti. tatra naivasaṃjñānāsaṃjñāyatane svabhūmika āryamārgo nāsti yāvad eva saṃjñāsamāpattis tāvad ājñāprativedha iti vacanāt. nāpy uparibhūmisāmaṃtaka ūrdhvabhūmyabhāvāt. parabhūmika āryamārga ity ākiṃcanyāyatanabhūmikaḥ.

(Abhidh-k-vy 171)
āryākiṃcanyasāmmukhyād bhavāgre tv āsravakṣaya

iti vacanāt. paryaṃtagrahaṇāt tarhīti. tarhīty arthāṃtaravivakṣāyāṃ nipātaḥ. tadādisaṃpratyaya iti. tasya paryaṃtasya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasyādiś catvāri dhyānāni trayaś ca śeṣā ārūpyāḥ. na tu kāmadhātus tadādir asamāhitatvena visādṛśyāt. samāpattito vā dhyānārūpyā eva tadādiḥ. navānupūrvasamāpattaya iti vacanāt. tatra saṃpratyayas tadādisaṃpratyayaḥ. asti kvacid anyatrāpy evaṃ dṛṣṭam iti astīty āha. kvacid ādinā paryaṃta ityādi.tadyathā devā brahmakāyikā iti. devā brahmakāyikāḥ tatparyaṃtagrahaṇāc ca brahmapurohitā mahābrahmāṇaś ca prathamā sukhopapattiḥ. tadyathā devā ābhāsvarā iti. ābhāsvarās tadādigrahānāc ca parīttābhā apramāṇābhāś ca dvitīyā sukhopapattir iti. tisra eva hi sukhopapattaya [Tib. 158b] iṣyaṃte

sukhopapattayas tisro nava tridhyānabhūmaya

iti vacanāt. eṣa hi dṛṣṭāṃtadharma iti. etad dṛṣtāṃtacaritaṃ yad ekam api tatprakāraṃ nirdiśate na sarvaṃ śeṣasaṃpratyayaś ca bhavati. tadyathā anityaḥ śabdaḥ. kṛtakatvāt yathā ghaṭa iti paṭādīny api gṛhyaṃte. tadyathāśabdasya dṛṣṭāṃtavācakatvāt. anupasaṃhāra eṣa iti. adṛṣṭāṃta ity arthaḥ. manuṣyās tadekatyāś ca devā iti. tadeke devāḥ ṣaṭ kāmāvacarā devāḥ prathamābhinirvṛttavarjyāś ca prathamadhyānopapannā devā ity etāvaṃta eva nānātvakāyā nānātvasaṃjñinaḥ sattvā naitadvyatiriktāḥ saṃtīti nāyaṃ tadyathāśabdo dṛṣṭāṃtavācakaḥ. tasmād upadarśanārtha evāyaṃ draṣṭavyaḥ. upadarśanārthatve ca sati tad eva sthitam etat. paryaṃtagrahaṇāt tadādisaṃpratyaya iti.

(II.46cd) viparyayād asaṃskṛta iti. yatraitāni na bhavaṃti. so 'saṃskṛta iti. nanu ca sthitir asaṃskṛtalakṣaṇam asti. nāsaṃskṛtasya sthitir dravyāṃtararūpāsti. dravyāṃtararūpāṇi ceha saṃskṛtalakṣaṇānīṣyaṃta ity acodyam etat. nanu ca trīṇīmānīti vistaraḥ. kathaṃ. sūtre trīṇīmāni bhikṣavaḥ saṃskṛtasya saṃskṛtalakṣaṇāni. katamāni trīṇi. saṃskṛtasya bhikṣava utpādo 'pi prajñāyate. vyayo 'pi prajñāyate. sthityanyathātvam apīti. caturtham apy atra vaktavyaṃ syād iti vaibhāṣikāḥ. kiṃ cātra noktam iti codakaḥ. sthitir iti vaibhāṣikāḥ. yat tarhīdaṃ sthityanyathātvam apīti [Tib. 159a] sthitiśabdo 'tra śrūyate. katham idam ucyate sthitir nokteti codakābhiprāyaḥ. jarāyā eṣa paryāya iti. jareyam uktā sthiter anyathātvaṃ sthityanyathātvam iti. tadyathā jāter utpāda iti paryāyaḥ. anityatāyāś ca vyayaḥ. tathā jarāyāḥ (Abhidh-k-vy 172) sthityanyathātvaṃ paryāya iti. kasmāt punar lakṣaṇacatuṣṭe sati bhagavatā trīṇy evoktānīti. ata āha. ye hi dharmā iti vistaraḥ. udvejanārthaṃ vineyānāṃ jātijarānityatā iti dharmāṇāṃ lakṣaṇāny uktāni. ābhiprāyiko hi sūtranirdeśo na lākṣaṇiko yathābhidharmaḥ. jarānityate punaḥ pratyutpannād atītam iti. saṃcārayati ity adhikāro 'nuvartate. jarānityate pratyutpannād adhvano 'tītam adhvānaṃ saṃcārayataḥ. kasmāt. durbalīkṛtya vighātāt. jarā durbalīkaroti. anityatā nihaṃtīti kṛtvā. nanu cānityataiva dharmaṃ pratyutpannād adhvano 'tītam adhvānaṃ saṃcārayati. na jarā. jarā hi kevalaṃ dharmaṃ durbalīkaroti. kasmād evam ucyate. jarānityate pratyutpannād atītaṃ saṃcārayata iti. āha. durbalīkaraṇaṃ api tadadhvasaṃcārāyaiva vartate. na hy adurbalīkṛtasyādhvasaṃcāro 'stīti jarāpi tatsaṃcāre vyavasthāpyate. asaṃskṛtasyāpi ca svalakṣaṇasthitibhāvād iti. svalakṣaṇe sthitiḥ. sthityā bhāvaḥ. tasmāt sthitibhāvāt. asau sthitiḥ saṃskṛtalakṣaṇaṃ na vyavasthāpitā. sthitir hy asaṃskṛtāvasthāviśeṣalakṣaṇayā sthityā [Tib. 159b] sadṛśīti tasyāsaṃskṛtasya saṃskṛtatvaprasaṃgaparijihīrṣayā na lakṣaṇam uktam ity abhiprāyo bhagavato dharmasvāminaḥ.

anye punaḥ kalpayaṃtīti. sūtre 'pi sthitir ukteti kathayaṃti. sthitiṃ jarāṃ cābhisamasya sthitiś ca sthityanyathātvaṃ ca sthityanyathātvam iti abhisamasya ekaṃ lakṣaṇam uktaṃ sūtre. na vibhāgaśaḥ. kasmāt. trīṇīmāni saṃskṛtalakṣaṇānīti vacanavirodhaprasaṃgāt. kim atra prayojanam ity ata āha. eṣā hy eṣu saṃgāspadam iti vistaraḥ. eṣā hi sthitir eṣu jātyādiṣu saṃgāspadaṃ saṃgasthānaṃ dharmo 'nayā tiṣṭhatīty abhiprāyaḥ śriyam ivaināṃ sthitiṃ kālakarṇīsahitāṃ alakṣṃīsahitāṃ darśayāmāsa bhagavān tasyāṃ sthityām asaṃgārthaṃ. nāsyām āsaṃgaḥ kartavyo yasmād iyam anitatayānubaddhā lakṣmīr ivālakṣmyeti tad ekīyaṃ vyākhyānaṃ. apare tu vyācakṣate. nāsyām āsaṃktavyaṃ yasmād iyaṃ jarayānubaddhā lakṣmīr ivālakṣmyeti. jarayā hy anyathātvalakṣaṇayā asyā ekīkaraṇaṃ nānityatayeti. ataś catvāry eva saṃskṛtalakṣaṇānīti. ubhayor api pakṣayor ayam upasaṃhāraḥ.

(II.47ab) anyair jātyādibhir bhavitavyam iti. jātisāmarthyāt kaścit saṃskṛto dharmo jāyate. jātir api saṃskṛtā. tasmāt tasyā api anyayā jātyā bhavitavyaṃ svātmani vṛttivirodhāt.

sarvaṃ saṃskṛtalakṣaṇair

iti ca siddhaṃtāt. evaṃ jarādayo [Tib. 160a] 'pi yojyāḥ.

jātijātyādayas teṣām

(Abhidh-k-vy 173)
iti. jātijātyādayaś ca teṣām iti caśabdo luptanirdiṣṭo draṣṭavyaḥ. nanu caikaikasyeti vistaraḥ. ekaikasya lakṣaṇasya caturlakṣaṇī caturṇāṃ lakṣaṇānāṃ samāhāraḥ caturlakṣaṇī prāpnoti. aparyavasānadoṣaś ca aniṣṭhādoṣaś ca. teṣām anulakṣaṇānāṃ punar anyajātyādiprasaṃgāt. jāter jāter jātijāter yāvad antiyatāyā anityatāyā anityatānityatāyāś ca prasaṃgāt.

te 'ṣṭadharmaikavṛttayaḥ.

te iti puṃliṃganirdeśo dharmābhisaṃbaṃdhāt. te jātyādijātijātyādisvabhāvā dharmā yathākramam aṣṭadharmaikavṛttayaḥ. jātyādīnām aṣṭāsu dharmeṣu vṛttiḥ. jātijātyādīnāṃ caikadharme. ātmanavamā hīti lakṣaṇānulakṣaṇāpekṣa evam uktaṃ. na hi yathāsaṃbhavaṃ tatra prāptyādayo bhūtāni bhautikāni vā notpadyaṃte.

kāme 'ṣṭadravyako 'śabdaḥ.
sarvaṃ saṃskṛtalakṣaṇaiḥ prāptyā veti


caivamādivacanāt. jātir ātmānaṃ virahayyeti vistaraḥ. svātmani vṛttivirodha ity ataḥ ātmānam virahayya muktvāṣṭau dharmān janayati. katamān aṣṭau. taṃ dharmaṃ rūpaṃ cittaṃ vā sthitiṃ jarām anityatāṃ jātijātiṃ sthitisthitiṃ jarājarām anityatānityatāṃ ca janayati. jātijātis tu tām eva jātiṃ janayati. evaṃ jarānityate api yathāyogaṃ yojye iti. [Tib. 160b] jarā ātmānaṃ virahayya aṣṭau dharmān jarayati. jarājarā punas tām eva jarāṃ. anityatā ātmānaṃ virahayya aṣṭau dharmān vināśayati. anityatānityatā punas tām evānityatām iti.

tad etad ākāśaṃ pāṭyata iti. vibhidyata ity abhiprāyaḥ. sapratighadravyābhāvamātram ākāśaṃ. nākāśaṃ nāma kiṃcid asti. tad vibhaktuṃ yathā na śakyate na yujyate vā. evam ime jātyādayaḥ asaṃto dharmā vibhaktuṃ na śakyaṃte na yujyaṃte vā. tata āha. na hy eta iti vistaraḥ. na hy ete dravyataḥ svalakṣaṇataḥ saṃvidyaṃte yathā vibhajyaṃte. jātir ātmānaṃ virahayyāṣṭau dharmān janayatīty evaṃ vistareṇa vibhajyaṃte yathā rūpādīnāṃ dharmāṇām iti. atrādiśabdena śabdādivedanādicakṣurādīnāṃ grahaṇaṃ. tatra rūpaśabdādi tāvat pratyakṣeṇa cakṣurvijñānādilakṣaṇena pramāṇenopalabhyate. vedanādy api pratyakṣeṇaivopalabhyate svasaṃvedyatvāt. cakṣurādi tu cakṣurvijñānādinānumānenānumīyate. cakṣurvijñānādisaṃniśrayo rūpaprasādaś cakṣurādīni tadbhāvabhāvayos tdbhāvābhāvāt. āgamo 'pi cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭveti vistaraḥ. evaṃ śrotreṇa śabdāṃ cchrutveti vistareṇa evaṃ gandhādiṣv api yojyaṃ. [Tib. 161a] tathā yatkiṃcid rūpam atītanāgatapratyutpannam (Abhidh-k-vy 174) iti vistaraḥ. evaṃ vedanādiṣv api yojyaṃ. pārasāṃtānikānāṃ tv arūpiṇāṃ vedanādīnām astitvānumānam ātmīyavac charīravikāraṃ dṛṣṭvā tatsaṃpratipatteḥ. āgamo 'pi cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate cakṣurvijñānaṃ sahajātā vedānā saṃjñā cetaneti vistaraḥ. jātyādayas tu na cakṣurindriyādipratyakṣā bhavaṃti. na caiṣām astitve samartham anumānam asti. na cāpy āgamo dravyato 'stitve. yat tarhi sūtra uktam iti vistaraḥ. nanu cāyam āgamo 'sti saṃskṛtasyotpādo 'pi prajñāyate iti vistaraḥ. arthaś ca pratisaraṇam uktaṃ bhagavateti. catvārīmāni bhikṣavaḥ pratisaraṇāni. katamāni catvāri. dharmaḥ pratisaraṇaṃ na pudgalaḥ. arthaḥ pratisaraṇaṃ na vyaṃjanaṃ. nītārthasūtraṃ pratisaraṇaṃ. na neyārthaṃ. jñānaṃ pratisaraṇaṃ na vijñānam iti. tathārthapratisaraṇo bhavati. na vyaṃjanapratisaraṇa iti. kaḥ punaḥ asyārtha iti. asyopanyastasya saṃskṛtalakṣaṇasūtrasya. tam artham āha. avidyāṃdhā hi bālā iti vistaraḥ. saṃskāraprabandham ātmata ātmīyataś cādhimuktāḥ kṛtarucayo 'bhiṣvajaṃte ity arthaḥ. saṃskṛtatvaṃ pratītyasamutpannatvam iti paryāyāv etau. sametya saṃbhūya pratyayaiḥ kṛtaṃ saṃskṛtaṃ. taṃ [Tib. 161b] taṃ pratyayaṃ pratītya samutpannaṃ pratītyasamutpannam iti. na tu kṣaṇasyeti. pravāhasyaiva saṃskṛtatvaṃ dyotayitukāma idam āha. na tu kṣaṇasya saṃskṛtatvaṃ. na hi kṣaṇasyotpādādaya utpādavyayasthityanyathātvalakṣaṇā dharmāḥ prajñāyaṃte kṣaṇasya duravadhāratvāt. brūyās tvam aprajñāyamānā apy ete lakṣaṇaṃ bhavitum arhaṃtīty ata āha. na cāprajñāyamānā ete lakṣaṇaṃ bhavitum arhaṃtīti. prajñāyamānam eva hi lakṣaṇaṃ bhavati. tadyathā jalasya balāketi. ata evātreti. ata evātra sūtre prajñāyata iti padagrahaṇam. anyathā hi saṃskṛtasyotpādo 'pi vyayo 'pi sthityanyathātvam apīty evāvakṣyat. saṃskṛtatve lakṣaṇānīti. saṃskṛtam iti lakṣaṇānīty arthapratigrahārthaṃ punaḥ saṃskṛtagrahaṇaṃ. jalabalākāvad iti. vaidharmadṛṣṭāṃto 'yaṃ yathā balākā jalāstitve lakṣaṇaṃ na punar jalasya jalatve lakṣaṇaṃ. maivaṃ vijñāyi. kiṃ. saṃskṛtasya vastunaḥ astitve 'mūni lakṣaṇāni. sādhvasādhutve vā kanyālakṣaṇavad iti. yathā kanyāyāḥ śubhāśubhāni lakṣaṇāni yathākramaṃ sādhvasādhutve lakṣaṇānīti. yadi hy amūni tathā saṃskṛtasya vastuno 'stitve sādhvasādhutve vā lakṣaṇānīṣyeran trīṇīmāni saṃskṛtalakṣaṇānīty ucyeta. saṃskṛtasya saṃskṛtalakṣaṇānīti na kriyeta. kṛtam ca. tena jñāyate saṃskṛtatve lakṣaṇānīti. [Tib. 162a] kathaṃ punar avidyamānā jātyādayaḥ pravāhe vyavasthāpyaṃte prajñāyaṃte vā. na brūmo jātyādayo na saṃvidyaṃta iti. yathā tu dravyarūpeṇa vibhajyaṃte. tathā na saṃvidyaṃta iti brūmaḥ. yathā tarhi bhavatāṃ (Abhidh-k-vy 175) saṃvidyaṃte. tathā kathyatāṃ. ata āha. pravāhasyādir utpāda iti vistaraḥ. nivṛttir vyaya iti. pravāhasyoparatir vyayaḥ. sa eva pravāho 'nuvartamāna iti. sadṛśakṣaṇānuvṛtter anuvartamānaḥ pravāhaḥ. sthitir iti ucyate. tasyāḥ pūrvāparaviśeṣa iti. pūrvasmād aparasya kṣaṇasya viśeṣaḥ. pūrvāparayoḥ kṣaṇayor vā viśeṣaḥ pūrvāparaviśeṣaḥ. evaṃ ca kṛtvoktam iti. pravāharūpān evotpādādīn kṛtvānityopasthitasmṛtitām āyuṣmataḥ suṃdaranandasyārabhyoktaṃ. pravāhagatā hi vedanās tasya viditā ivotpadyaṃte viditā iva tiṣṭhaṃte viditā iva parikṣayaṃ paryādānaṃ gacchaṃti na kṣaṇagatāḥ. kṣaṇasya duravadhāratvād iti. viditasya ca kṣaṇasyāvasthānāsaṃbhavāt. etam evārthaṃ ślokadvayena saṃgṛhṇann āha.

jātir ādiḥ pravāhasyety

ādi sarvam uktaṃ.

sthitis tu sa

iti. sa eva pravāhaḥ sthitiḥ.

tasyaiveti.

tasyaiva pravāhasya.

taduccheda iti.

prabandhocchedaḥ.

kṣaṇikasya hi dharmasyeti

ślokaḥ. kṣaṇiko hi dharmaḥ.

sthitim aṃtareṇa

vinaśyed ity arthaḥ. sthitir astīti manyase cet. sa ca dharmo vyety eva satyām api sthitau. vinaśyaty eva kṣaṇikatvāt. vināśahetvabhāvāt.

tasmād vṛthā tatparikalpanā

niṣprayojanā sthitiparikalpanenety arthaḥ. dvitīyādikṣaṇāvasthānena [Tib. 162b] hi sthitiparikalpanā na vṛthā bhavet. tasmāt pravāha eva sthitiḥ. yasmāt kṣaṇikasya hi dharmasya sthitiparikalpanā vyartheti. evaṃ ca kṛtvāyam apīti. pravāha eva sthitir iti kṛtvety arthaḥ. na hi kṣaṇasyotpannasyāvināśo 'stīti. atra kasyacid evam abhiprāyo bhavet. sthitisadbhāvād ekaṃ kṣaṇam avināśo dharmasyotpannasya. yadi hi sthitir na syāt. so 'py ekaḥ kṣaṇo na syād iti. na. hetupratyayapūrvakatvāt tadastitvasya. asmin satīdaṃ bhavatīti vacanāt. sthitir upagṛhṇātīti cet. syān mataṃ hetupratyayebhya utpadyamānaṃ dharmaṃ sthitir upagṛhṇātīti. yadi sthitir nopagṛhṇīyāt kiṃ syāt. ātmasattā dharmasya na bhavet. (Abhidh-k-vy 176) janikā tarhi sthitiḥ prāpnoti na sthāpikā. saṃtānam avasthāpayatīti cet. hetupratyayeṣu sthityākhyā prasajyate. hetupratyayānāṃ saṃtānahetutvāt. nikāyasabhāgacittaṃ yujyata iti. ekasmiṃ nikāyasabhāge 'nekam api cittaṃ ekam ity ucyate. ekanikāyasabhāgasaṃbhūtatvād ity abhiprāyaḥ. tac cittaṃ yujyata ekasmiṃś citta iti vaktum. anyathā hi katham ekasyaiva cittakṣaṇasya jātiś ca maraṇaṃ cānyathātvaṃ ca syāt.

uttarottarakṣaṇānubandhaḥ sthitir iti. pūrvasya kṣaṇasya uttaraḥ kṣaṇaḥ pratinidhibhūtaḥ sādṛśyāt. ataḥ sa pūrvaḥ kṣaṇo 'dyāpi avatiṣṭhata iveti kṛtvottaraḥ kṣaṇaḥ sthitir ucyate. yadā tarhi sadṛśā utpadyante iti. yadā sadṛśā utpadyante. tadā visadṛśatvaṃ [Tib. 163a] nāsti. visadṛśatvaṃ ca sthityanyathātvam uktam. ataḥ sadṛśotpattau sthityanyathātvaṃ nāstīti avyāpilakṣaṇaṃ syād ity abhiprāyaḥ. kṣiptākṣiptabalidurbalakṣiptasyeti vistaraḥ. kṣiptaṃ ca tad akṣiptaṃ ca kṣiptākṣiptaṃ. balidurbalābhyāṃ kṣiptaṃ balidurbalakṣiptaṃ. kṣiptākṣiptaṃ ca tad balidurbalakṣiptaṃ ca kṣiptākṣiptabalidurbalakṣiptaṃ. kiṃ tat. vajrādi. ādigrahaṇena lohapāsāṇāder grahaṇaṃ. apare punar evaṃ vigrahaṃ kurvanti. kṣiptaś cākṣiptaś ca kṣiptākṣiptau. balidurbalābhyāṃ kṣiptau balidurbalakṣiptau. kṣiptasyaivāyaṃ dvidhābhedaḥ. kṣiptākśiptau ca balidurbalakṣiptau ca kṣiptākṣiptabalidurbalakṣiptaṃ. vajrādir asya vajrādiḥ. asmin vijrahe vajrādi viśeṣaṇaṃ. kṣiptākṣiptabalidurbalakṣiptaṃ viśeṣyaṃ. tasya vajrāder evaṃvidhasya yathāsaṃbhavaṃ cirāśutarapātaḥ. kṣiptasya ciraṃpātaḥ. akṣiptasya cirataraḥ pātaḥ. durbalakṣiptasyāśupātaḥ. balikṣiptasyāśutaraḥ pātaḥ. tasya kālaḥ. kālasya bhedaḥ. cirāśutarapātakālabhedāt. [Tib. 163b] tadbhūtānāṃ vajrādimahābhūtānāṃ. pariṇāmaviśeṣaḥ kṣiptasyānyathāpariṇāmo yena ciraṃpātaḥ. evaṃ yāvad balikṣiptasyānyathāpariṇāmo yenāśutaraḥ pātaḥ. tasya pariṇāmaviśeṣasya siddhiḥ. tasyāḥ pariṇāmaviśeṣasiddheḥ na te nirviśeṣā bhavantīty adhikṛtaṃ. antimasya tarhīti vistaraḥ. śabdasyārciṣaś ca dīpāder yo 'ntyaḥ kṣaṇaḥ saṃtānoparatikāle. nirupadhiśeṣanirvāṇakāle vārhataḥ. tasya ṣaḍāyatanasya uttarakṣaṇābhāvāt sthitir nāsti. sthiter abhāvāt sthityanyathātvaṃ nāstīti avyāpinī lakṣaṇavyavasthā prāpnoti. yeyam uktā tasyā visadṛśatvam sthityanyathātvam iti. yasyāsti sthitiḥ. tasyāvaśyam anyathātvaṃ bhavati. yasya nāsti sthitiḥ. tasya nāsti sthityanyathātvam ity uktaṃ bhavati. saṃbhavaṃ hi praty evam uktaṃ sūtre trīṇīmāni saṃskṛtalakṣaṇānīti. tasmād aṃtyaśabdārciḥkṣaṇaprabhṛtīnām utpādavyayāv eva dve lakṣane iti abhiprīyete. tadanyeṣāṃ tu sthityanyathātvam apīti. apara āha. (Abhidh-k-vy 177) aṃtyānām api śabdārciḥkṣaṇaprabhṛtīnāṃ sthitir asti yat svāvasthānaṃ. tasyāś cānyathātvaṃ pūrvakṣaṇāpekṣam iti. teṣām api trīṇi saṃskṛtalakṣaṇāni vyavasthāpyaṃta iti. katham idānīṃ sa eva dharṃo lakṣyaḥ. tasyaiva ca lakṣaṇam iti. lakṣyalakṣaṇayor [Tib. 164a] jalabalākāvat anyatvaṃ paśyaṃtaś codayaṃti. tad vyabhicārayaṃtaḥ sautrāṃtikā āhuḥ. kathaṃ tāvan mahāpuruṣalakṣaṇānītyādi. mahāpuruṣalakṣaṇāni mahāpuruṣasaṃgṛhītatvān nāto 'nyāni. brūyān na mahāpuruṣalakṣaṇamātraṃ mahāpuruṣaḥ. dharmamātraṃ tv abhūtvā bhavati bhūtvā ca na bhavatīti adṛṣṭāṃta eṣaḥ. atra brūmaḥ. samam evaitat. yathā hi mahāpuruṣalakṣaṇāni mahāpuruṣākhyāni mahāpuruṣalakṣaṇākhyāni ca bhavaṃti. evaṃ saṃskṛto dharmaḥ saṃskṛtaṃ coyate saṃskṛtalakṣaṇaṃ ca. utpādādilakṣaṇena hy avasthāviśeṣeṇa sa dharmo lakṣyate. yadā ca pravāhalakṣaṇavyavasthā kriyate. tadā samudāyibhiḥ samudāyo laṣyate. yathā mahāpuruṣasaṃjñaḥ samudāyo mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samudāyibhir iti. etena sāsnādīni lakṣaṇāni vyākhyātāni. kūṭhinyādīni ceti vistaraḥ. ubhayasiddho 'yaṃ dṛṣṭāṃtaḥ pravacanasiddhatvāt. kaṭhinalakṣaṇo hi pṛthivīdhātur ucyate. na ca pṛthivīdhātor anyat kāṭhinyam. evaṃ sarvatra yojyaṃ. sa eva hi pṛthivīdhātuḥ kaṭhinalakṣyamāṇaḥ kaṭhinalakṣaṇa ucyate. etad eva saṃskṛtam abhūtvābhavadbhūtvācābhavallakṣyamāṇaṃ saṃskṛtalakṣaṇam ucyate. lakṣyata iti lakṣaṇam iti kṛtvā. na ca tat tasmād anyat. yathā cordhvagamaneneti vistaraḥ. ksaṇikavādino vaibhāṣikasya dhūmasyordhvagamanaṃ [Tib. 164b] nānyad asti. sa evordhvadeśāṃtareṣu niraṃtaram utpadyamāna ūrdhvagamanākhyāṃ labhate. tad ūrdhvagamanaṃ tato bhinnam iva lakṣyate. na ca dhūmasya ūrdhvagamanatvam anyad iṣyate. na ca tat tasmād anyat. na ca tad ūrdhvagamanaṃ tasmād dhūmāt anyat. sa evātra nyāya iti. evam utpādo vināśo 'nyathātvaṃ ca tato bhinnam iva lakṣyate. na ca saṃskṛtasya saṃskṛtam anyad bhavatīti. na ca saṃskṛtānāṃ rūpādīnāṃ tāvat saṃskṛtatvaṃ lakṣyate gṛhṇatāpi svabhāvaṃ gṛhṇatāpi rūpādīnāṃ svabhāvaṃ. yāvat prāgabhāvo na jñāyate. yāvat teṣāṃ rūpādīnāṃ prāgutpattyabhāvo na jñāyate. paścāc ca. kim. abhāvaḥ. prāgabhāvaś ca pradhvansābhāvaś ca yāvan na jñāyate. saṃtateś ca viśeṣo yāvan na jñāyate iti vartate. tasmān na tenaiva tal lakṣitaṃ bhavati. na tenaiva saṃskṛtatvena saṃskṛtatvaṃ lakṣyate. kiṃ tarhi. prāgabhāvādibhis tat saṃskṛtatvaṃ lakṣyate. yadi hi rūpādīnāṃ svabhāvaṃ gṛhṇan saṃskṛtam iti gṛhṇīyāt prāgabhāvaṃ paścādabhāvaṃ ca saṃtateś ca viśeṣaṃ ajñātvā tenaiva tal lakṣitaṃ syāt. na tv evaṃ jānīta iti na tenaiva tal lakṣitaṃ bhavati. na ca tebhyo 'pi rūpādibhyo dravyāṃtarāṇy eva jātyādīni vidyaṃte.

(Abhidh-k-vy 178)
jātir ādiḥ pravāhasyeti

vistareṇa vacanāt. eṣāṃ sahabhūtatvāt jātyādīnāṃ samānakālotpādatvāt. na. kāritrakālabhedād iti. naitad evaṃ. kasmāt. kāritrakālabhedāt. puruṣakārakālabhedād ity arthaḥ. tat pratipādayann āha. anāgatā hi jātiḥ kāritraṃ karotīti vistaraḥ.

kim anāgataṃ [Tib. 165a] dravyato 'sti nāstīti. anāgatam eva tāvad dravyato nāstīti pratipādayiṣyate. kuto 'nāgatā jātiḥ kāritraṃ karotīty abhiprāyaḥ. saty api tu tasminn iti. saty api tu dravyato 'nāgate jātir anāgatāvasthāyāṃ kāritraṃ kurvatī katham anāgatā sidhyati. aprāptakāritraṃ hi anāgatam iti siddhāṃtaḥ. sa virudhyeta. tasmāt tad vaktavyaṃ. kathaṃ vartamānā sidhyatīti. uparatakāritro 'tīta iṣyate. jātiś cānāgataiva. uparatakāritre hi vartamānāvasthāyām evātītā prāpnotīti na vartamānā bhaved iti vartamānalaṣaṇaṃ vaktavyam iti. aparisamāptakāritro vartamāna iti cet. atīto 'py vartamānaḥ syāt. atītasyāpi hi phaladānakāritram iṣyate. yadaivaṃ hy enaṃ sthitir iti vistaraḥ. sthitijarāvināśavṛttayo hy anyonyavipratiṣiddhāḥ. na hi sa eva dharmas tiṣṭhati ca jīryati ca vinaśyati ceti yukto vyavasthāpayituṃ. tasya kṣaṇikatvaṃ bādhyata iti. prathamaṃ sthitiḥ sthāpayati. tato jarā jarayati. tato 'nityatā vināśayati. kṣaṇatrayāvasthānāt. kṣaṇikatvaṃ bādhyata iti. eṣa eva hi naḥ kṣaṇa iti. kāryaparisamāptilakṣaṇo na tūtpattyanaṃtaravināśalakṣaṇa ity arthaḥ. evam apīti vistaraḥ. sahotpannānāṃ krameṇa kāritraṃ na yujyate. kuta etat. sthitis tāvat sthāpayati. na tu tasmin kāle jarā jarayati nāpy anityatā vināśayatīti. punaḥ kenābalīyastvaṃ [Tib. 165b] paścāt kenābalīyastvaṃ yad enāṃ yasmād enāṃ sthitiṃ saha dharmeṇa yasyāsau sthitiḥ. tena dharmeṇa sahānityatā nihaṃti. kṛtakṛtyā punaḥ kartuṃ notsahate jātivad iti. yathā jātiḥ kṛtakṛtyā janyaṃ janayitvā parikṣīṇaśaktir na punar janayati. tathā sthitir api tadvad eva na punaḥ sthāpayatīti. na hi śakyam iti vistaraḥ. na vartamānatām ānītaṃ janyaṃ punar ānetuṃ śakyate 'navasthāprasaṃgāt. śakyaṃ tu khalu sthityā sthāpyam atyaṃtaṃ sthāpayituṃ. sthiter vināśapratibandhalakṣaṇatvāt. te eva jarānityate iti. te eva jarānityate pratibandhaḥ. yena sthitiḥ sthāpyam atyaṃtaṃ sthāpayituṃ na śaknoti. jarā hi sthitiṃ durbalīkaroti durbalām anityatā nihaṃtīti.

ācārya āha. yadīti sarvaṃ. yadi hi te jarānityate balīyasyau syātāṃ pūrvam eva syātāṃ sthitikāritrakāle. yataḥ sā sthitir na labhate kāritraṃ kartuṃ. nivṛttakāritrāyām iti vistaraḥ. yadā nivṛttakāritrā sthitiḥ. tadā te 'pi jarānityate na tiṣṭhataḥ. sa cāpi dharmaḥ. sthitikāritrād dhi teṣāṃ sthitiḥ kalpate. (Abhidh-k-vy 179) tasmāt te 'pi na tiṣṭhataḥ. katham atiṣṭhantyau jarānityate kutra vā dharmiṇy atiṣṭhati kāritraṃ kartum utsahiṣyete. kiṃ vā punas tābhyāṃ jarānityatābhyāṃ kartavyaṃ. sthitisāmarthyād dhi sa dharma utpannamātro na vinaṣṭo 'bhūt. sa tayā uparatakāritrayā sthityāpy upekṣyamāṇo 'sthāpyamāno dhruvaṃ na sthāsyatīti. ayam evāsya vināśo yad idam anavasthānaṃ. kiṃ punar jarānityatābhyāṃ [Tib. 166a] kāryam ity abhiprāyaḥ. na ca tasmād eva tasyānyaprakāratā yujyata iti. yadi sa eva nāsāv anyathā. athānyathā na sa eva. yayor hi anyathātvaṃ. tayor anyatvaṃ dṛṣṭaṃ tadyathā devadattayajñadattayoḥ.

yo 'py āha nikāyāṃtarīya iti āryasaṃmatīyaḥ. sa ghaṭāder mudgarādikṛto vināśa iti manyate kālāṃtarāvasthāyi hi tasya rūpaṃ. cittacaittānāṃ tu kṣaṇikatvaṃ. ata ucyate. cittacaittānāṃ ca kṣaṇikatvābhyupagamāt tadanityatāyāś cittacaittānityatāyā vināśakāraṇānapekṣatvāt svayaṃ vinaśvaratvāt sthityanityate kāritraṃ yugapat kuryātāṃ. ata ekasya cittasya caittasya vā yugapatsthitivinaṣṭatā anyonyaviruddho 'pi saṃprasajyate. evam etat sūtraṃ sunītam iti. yad etat trīṇīmāni bhikṣavaḥ saṃskṛtasya saṃskṛtalakṣaṇānīti.

(II.47cd) sati sāmagrye bhāvāt. asati cābhāvād iti. sati hetupratyayānāṃ sāmagrye bhāvāt janyasya. asati cābhāvāt. na jāteḥ. kiṃ. sāmarthyaṃ paśyāma ity adhikṛtaṃ. na hi hetupratyayasāmagrye 'pi taj janyaṃ kadācid bhavati kadācin na bhavati. atra bhadaṃtānaṃtavarmā āha. yathā cakṣur na vinā ālokādibhiś cakṣurvijñānaṃ janayati. na cātas tadutpattau na kāraṇaṃ. evaṃ jātir na vinā hetupratyayair dharmaṃ janayati. na cātas tadutpattau na kāraṇam iti. atrocyate. [Tib. 166b] asamānam etat. cakṣur hi dṛṣtasāmarthyam satsv ālokādiṣu andhānandhayoś cakṣurvijñānasyānutpattyutpattidarśanāt. na tv evaṃ jātir iti. sūkṣmā api hi dharmaprakṛtaya iti. tadyathā sparśādīnāṃ caitasikānāṃ prakṛtayaḥ svabhāvā duḥparicchedyatvāt sūkṣmāh. asty etad evaṃ. adṛśyamāno 'pi kaścid dharmaḥ kāritreṇa nirdhāryate. na tv evaṃ jātiḥ kāritreṇa nirdhāryate. sparśasya hi kāritraṃ bhagavataivanirdhāritaṃ. yaḥ kaścid vedanāskaṃdhaḥ saṃjñāskaṃdhaḥ saṃskāraskaṃdhaḥ. sarvas sa sparśaṃ pratītyeti vistaraḥ. jātam ity eva tu na syāt asatyāṃ jātāv iti. svalakṣaṇāpekṣā rūpe rūpabuddhiḥ. na tu jātam iti svalakṣaṇāpekṣā jātabuddhiḥ. vedanādiṣv api bhāvāt. tasmād arthāṃtarabhūtajātidravyāpekṣeyaṃ jātabuddhir iti nirdhāryate. ṣaṣṭhīvacanaṃ ca na syāt rūpasyotpāda iti. vaiyadhikaraṇye hi ṣaṣṭhīnirdeśo na sāmānādhikaraṇye. tenāha. yathā rūpasya rūpam iti. vaidharmadṛṣṭāṃta eṣaḥ. yathā rūpaṃ rūpād ananyad iti kṛtvā ṣaṣṭhīnirdeśo na bhavati (Abhidh-k-vy 180) rūpasya rūpam iti. tathā rūpasyotpāda iti na syāt. tasmāj jātinimitto 'yaṃ ṣaṣṭhīnirdeśa iti gamyate. evaṃ yāvad anityatā yathāyogaṃ vaktavyeti. sthitam eva tu na syāt asatyāṃ sthitau. ṣaṣṭhīvacanaṃ ca rūpasya sthitir iti yathā rūpasya rūpam iti. jīrṇam ity eva tu na syāt asatyāṃ jarāyāṃ. ṣaṣṭhīvacanaṃ ca rūpasya [Tib. 167a] jareti yathā rūpasya rūpam iti. tathā vinaṣṭam ity eva tu na syāt asatyām anityatāyāṃ. ṣaṣṭhīvacanaṃ ca rūpasya vināśa iti yathā rūpasya rūpam iti.

tena tarhīti vistaraḥ. yadi jātamityevamādibuddhisiddhyarthaṃ ṣaṣṭhīvidhānārthaṃ ca jātyādayaḥ kalpyaṃte anātmatvam apy eṣṭvyaṃ. na hi nirnimittā anātmabuddhir bhavitum arhati. athānātmatvaṃ prajñaptisad iṣyate. tannimittānātmabuddhiḥ. jātyādy api prajñaptisad eṣṭavyaṃ. tannimittā ca jātyādibuddhir iti. sādhanaṃ cātra. prajñaptisat jātyādi. dravyasad apekṣya gṛhyamāṇatvād. anātmatvavad iti. sattādayo 'pīti. ādiśabdena dravyatvarūpaghaṭatvādi gṛhyate. ekaṃ rūpaṃ dve rūpe mahad aṇu pṛthak saṃyuktaṃ vibhaktaṃ param aparaṃ sadrūpam iti. tathā dravyam etad rūpam idaṃ ghaṭo 'yam ity evamādibuddhisiddhārthaṃ saṃkhyādayo 'pi vaiśeṣikaparikalpitā abhyupagaṃtavyāḥ. ṣaṣthīvidhānārthaṃ ca rūpasya saṃyoga iti. saṃyogagrahaṇam udāharaṇamātraṃ. rūpasya vibhāgaḥ paratvāparatvam ityevamādy api yojyaṃ. eṣā ca ṣaṣṭhī kathaṃ kalpyate rūpasya svabhāva iti. na hi vaibhāṣikāṇāṃ [Tib. 167b] rūpād anyo rūpasya svabhāva iṣṭaḥ. jātam iti. jātam eva na vinaṣṭam ity abhūtvābhāvajñāpanārthaṃ kriyate prajñaptiḥ. bahuvikalpa iti. bahubhedo rūpavedanādibhedāt. tasya viśeṣaṇārthaṃ rūpasyotpāda iti na vedanādīnām utpāda iti viśeṣaṇārthaṃ ṣaṣṭhīṃ kurvaṃti. mānyaḥ pratyāyi rūpasaṃjñaka evotpādo na vedanādisaṃjñaka iti. dṛṣṭāṃtaṃ kathayaṃti. candanasya gandhādayaḥ śilāputrakasya śarīram iti. anarthāṃtarabhāve 'pi ṣaṣṭhīnirdeśaḥ kriyate. gandhādisamūhamātraṃ hi candanam iti bauddhasiddhāntaḥ. vaiśeṣikasiddhāntāpekṣayā tu asiddhaś candana ity aparo dṛṣṭānta upanyasyate. śilāputrakasya śarīram iti. śilāputrakaśarīrayor vaiśeṣikāṇām api siddhānte nārthāntarabhāvo bhavati ca ṣaṣṭhīnirdeśaḥ. arthāntaraparikalpakṛto hi tathā nirdeśaḥ. evaṃ sthityādayo 'pi yathāyogaṃ veditavyā iti. tasmāt prajñaptimātram evedaṃ pravāhāvasthānajñāpanārthaṃ kriyate sthitam iti. sā ca pravāhāvasthānalakṣaṇā sthitir bahuvikalpā. tasyā viśeṣaṇārthaṃ rūpasya sthitir iti ṣaṣṭhīṃ kurvanti. yathā rūpasaṃjñakaiva [Tib. 168a] sthitiḥ pratīyeta mānyā pratyāyīti. tathā prajñaptimātram evaitat pūrvaparaviśeṣajñāpanārthaṃ (Abhidh-k-vy 181) kriyate jīrṇam iti. sā ca pūrvāparaviśeṣalakṣaṇā jarā bahuvikalpā. tasyā viśeṣaṇārthaṃ rūpasya jareti ṣaṣṭhīṃ kurvanti. yathā rūpasaṃjñakaiva jarā pratīyeta mānyā pratyāyīti. tathā prajñaptimātram evaitat pravāhanivṛttijñapanārthaṃ kriyate vinaṣṭam iti. sa ca pravāhanivṛttilakṣaṇo vināśo bahuvikalpaḥ. tasya viśeṣaṇārthaṃ rūpasya vināśa iti ṣaṣṭhīṃ kurvanti. yathā rūpasaṃjñaka eva vināśaḥ pratīyeta mānyaḥ pratyāyīti. sarvatra ca dṛṣṭāntadvayaṃ vaktavyaṃ. tadyathā candanasya gandhādayaḥ śilāputrakasya śarīram iti.

yathā ca dharmatayeti. dharmatā dharmaprakrtiḥ dharmasvabhāvo dharmaśailīty arthaḥ. dharmatā dharmaprakṛtir iti kuta etat. cakṣuḥ samṛddhe śūnyaṃ nityena dhruveṇa śāśvatena avipariṇāmadharmeṇa ātmanātmīyena ca. tat kasya hetoḥ. prakṛtir asyaiṣeti. yathā ca dharmatayā na sarvaṃ jātimad iṣyate ākāśādi. tathā dharmatayā na sarvaṃ jāyata ity eṣṭavyam. na hy atra kiṃcit kārāṇam asti. yat saṃskṛtam eva jātimad bhavati nāsaṃskṛtam iti anyatra dharmatāyāḥ. evam asatyām api jātau saṃskṛtam evotpadyate. nāsaṃskṛtam iti. yathā ca tulyajātimatāṃ keṣāṃcid rūpavedanādīnāṃ tadanye pratyayās tebhyo rūpotpattipratyayebhyo 'nye vedanādyutpattipratyayās tadanye. te tadanye pratyayās tadanyasyotpādane na samarthā bhavanti. tebhyo vedanādibhyo 'nyat tadanyat [Tib. 168b]. kiṃ tad. rūpaṃ. tasya. tadanyasya te vedanādipratyayā utpādane yathā na samarthā bhavanti. evam asaṃskṛtasyākāśāder utpādane sarve 'pi rūpavedanādipratyayā na samarthāḥ syur iti. pūrvaṃ svabhāvaniyamenoktam idānīṃ śaktiniyameneti.

na hi dūṣakāḥ santīti vistaraḥ. yathā na mṛgāḥ santīti yavā nopyaṃte upyanta evety arthaḥ. dvau pratiṣeḍhau prakṛtam arthaṃ gamayataḥ. yathā na makṣikāḥ patantīti modakā na bhakṣyante. kiṃ tarhi. bhakṣyanta eva. tathā na dūṣakās santīti āgamo 'bhidharmaśāstrāṇy apāsyante. tasmād doṣeṣu pratividhātavyaṃ. doṣeṣu paravyavasthāpiteṣu parihāraḥ kartavyaḥ. siddhāntaś cānusartavyo na parityājya ity abhiprāyaḥ.

(II.48ab) nāmakāyādayaḥ saṃjñāvākyākṣarasamuktaya
iti. saṃjñāsamuktayo nāmakāyāḥ. vākyasamuktayaḥ padakāyāḥ. akṣarasamuktayo vyaṃjanakāyāḥ. saṃjñākaraṇam iti lokabhāṣeyaṃ. saṃjñākaraṇaṃ nāmadheyam iti paryāyaḥ. tathā hi loke vaktāro bhavanti. devadatta ity asya saṃjñākaraṇam iti. saṃjñāyāḥ karaṇaṃ saṃjñākaraṇaṃ. yena saṃjñā caitasiko dharmaḥ kriyate janyate. saṃjñaiva vā karaṇaṃ saṃjñākaraṇaṃ. saṃjñāgrahaṇaṃ cānyakaraṇanivṛttyarthaṃ. karaṇagrahaṇaṃ caitasikaviśeṣaṇārthaṃ (Abhidh-k-vy 182). yadi hi saṃjñā nāmety ucyeta caitasiko 'pi saṃbhāvyeta. tat punaḥ saṃjñākaraṇaṃ [Tib. 169a] nāma rūpaṃ śabdo raso gandho vety evamādi. vākyaṃ padam iti. padyate gamyate 'neneti. padaṃ tu suptiṅantaṃ padaṃ gṛhyate. tenāha. yāvatārthaparisamāptis tadyathā

anityā bata saṃskārā

iti evamādīti. ādiśabdena

utpādavyayadharmiṇaḥ
utpadya hi nirudhyante. teṣāṃ vyupaśamaḥ sukham


ity evamādi. asyā gāthāyā evam arthaṃ vyācakṣate.

anityā bata saṃskārā

iti pratijñā.

utpādavyayadhārmiṇa

iti hetuḥ. yasmād utpādavyayadharmavantas tasmād anityā iti paricchidyante

utpadya hi nirudhyanta

iti dṛṣṭāntaḥ. ya utpadyante nirudhyante ca te anityāḥ. tadyathā ghaṭādayaḥ. tathā ca saṃskārā iti. apare punar vyācakṣate. asiddhahetusādhanārtham etad iti. katham etad gamyate.

utpādavyayadharmiṇas

ta iti yasmād ete utpadya nirudhyamānā dṛṣtā iti. apare varṇayanti.

anityā bata saṃskārā utpādavyayadharmiṇa

iti paryāyadvayam etad ucyate. kasmād ity āha. yasmād

utpadya nirudhyanta

iti hetuvacanaṃ.

teṣāṃ vyupaśamaḥ sukhaṃ

ye hy anityās te duḥkhā atas

teṣāṃ vyupaśamaḥ sukham

iti vineyajanaṃ niyojayati. yena kriyāguṇakālasaṃbandhaviśeṣā gamyante. sāvyayakārakaviśeṣaṇaṃ vākyam iti vākyavido vadanti. tadyathā pacati paṭhati gacchatīti kṛṣṇo gauro [Tib. 169b] rakta iti pacati pakṣyati apākṣīd iti kriyāguṇakālānāṃ saṃbandhaviśeṣā gamyante. tat padaṃ. tathā hi sāmānyavartamānānāṃ padānāṃ yad viśeṣe 'vasthānaṃ sa vākyārtha ity āhuḥ. tad evaṃ svalakṣaṇābhidyotakaṃ nāma kriyādisaṃbandhaviśeṣābhidyotakaṃ padam ity uktaṃ bhavati. vyaṃjanam akṣaram iti varṇa ity arthaḥ. na tu hal eva acām api vyaṃjanakatveneṣṭatvāt.

(Abhidh-k-vy 183)
nanu cākṣarāṇy api lipyavayavānāṃ nāmānīti. lipayo manuṣyādibhiḥ pattrādiṣu ye likhitāḥ. teṣām akṣarāṇi nāmāni. rūpanāmagrahaṇe rūpapratītivad vyaṃjanagrahaṇe lipipratītiḥ. ato vyaṃjanam api lipyavayavānāṃ nāma bhavatīti lakṣaṇasāṃkaryaṃ. tataś ca yad abhipretaṃ nāmno vyatiriktam anyad eva vyaṃjanam akṣaram iti. tan nopapadyate. na vai lipyavayavānām iti vistaraḥ. viparītam etad iti vyācaṣṭe. yat tu vyaṃjanagrahaṇe lipipratītir iti. tat pratyāyyapratyāyakabhāvena saṃketitatvāt. na tu tannāmabhāvāt.

samuktir iti uca samavāya ity etasya dhātoḥ ktini samuktir iti etad rūpaṃ bhavati. yo 'rthaḥ samavāya iti. so 'rthaḥ samuktir iti. samavāya ity arthaḥ.

nanu ca te iti sautrāntikavacanaṃ. naite vāksvabhāvā iti vistareṇa vaibhāṣikavacanaṃ. na ca ghoṣamātreṇeti. nānakṣarātmakena ghoṣeṇārtho 'vagamyate. kiṃ tarhi. vāṅ nāmni pravartate. tan nāmātmarūpatām iva vāca āpādayad arthatvaṃ dyotayati. tāṃ vācam upādāya padārthaṃ dyotayati. [Tib. 170a] pratyāyayatīty arthaḥ. sautrāntika āha. na vai ghoṣamātraṃ vāg iti vistaraḥ. na vayaṃ ghoṣamātraṃ vāg iti varṇayāmaḥ. kaścid eva tu ghoṣo varṇātmakaḥ. saiva vāk. yo 'rtheṣu kṛtāvadhiḥ kṛtamaryādaḥ. etena saṃketāpekṣaḥ śabdo 'rthaṃ pratyāyayati. na yaḥ kaścic chabda iti darśayati. kṛtasaṃketaḥ śabdo 'rthaṃ pratyāyayatīti. tac caitacchabdamātrāt pratītapadārthakāt sidhyatīti. tac caitadarthadyotanaṃ nāmarahitāc chabdāj jātyādyabhidheyapadārthakāt sidhyatīty ayam asyārtha iti. yady utpādayatīti vistaraḥ. vāci satyāṃ sa cittaviprayukta utpadyata itīṣyate tenāśaṃkyate yady utpādayatīti. evaṃ cet sarvaṃ ghoṣamātraṃ vṛṣabhādigarjitam api nāmotpādayiṣyati. ghoṣasvabhāvā vāg iti kṛtvā. brūyās tvaṃ viśiṣṭa eva ghoṣo yo varṇātmakaḥ saṃbhāvitaḥ. sa eva nāmotpādayatīti. atrocyate. yādṛśo vā ghoṣaviśeṣa iṣyate nāmna utpādakaḥ. sa evārthasya dyotako bhaviṣyati. na tu sa cittaviprayukta ity abhiprāyaḥ. atha prakāśayatīti vistaraḥ. ghoṣeṇotpadyamānena sa cittaviprayukta utpadyate. sa taṃ prakāśayaty arthadyotanāyeti yadīṣyate. atrocyate. sarvaṃ ghoṣamātraṃ nāma prakāśayiṣyatīti pūrvavad vācyaṃ. na khalv api śabdānāṃ sāmagryam astīti. yad anekākṣaraṃ nāma. tadutpattiparikalpo 'nekaśabdāpekṣaḥ. tenaivaṃ vicāryate. ihoccaritapradhvansinaḥ śabdāḥ. tasmād eṣāṃ yugapadavasthānaṃ nāsti. ekasya ca dravyasato [Tib. 170b] dharmasya bhāgaśaḥ khaṇḍaśa utpādo na yukto yathā ghaṭapaṭādeḥ prajñaptisataḥ kalpyata iti katham utpādayantī vāṅ nāmotpādayet. yadā tad utpādayati. tadā (Abhidh-k-vy 184) kathaṃ sā tad utpādayatīti vākyārthaḥ. vartamānā hi vāṅ nāmotpādayanty utpādayet. na ca sarve vācchabdakṣanā yugapadvartamānā bhavanti. yadā hi rūpam iti raśabdo vartamāno bhavati. tadā ūkārapakārākārā anāgatā bhavanti. yadā ūkāro vartamāno bhavati. tadā raśabdo 'tītaḥ. pakārākārāv anāgatāu. evaṃ pakārākārāv api kramaśo yadā vartamānau bhavataḥ. tadetare na vartamānā iti. evam sā vāṅ nāma naivotpādayet. brūyās tvaṃ vartamāno raśabdas tasya rūpanāmnaḥ pūrvaṃ bhāgam utpādyati. ūśabdo 'pi vartamāno dvitīyaṃ bhāgam evaṃ yāvad akāraśabdas tasya caturthabhāgam utpādayatīti. tad ayuktam. ekasya dharmasya bhāgaśa utpādasaṃbhavād iti. uktam etat. kathaṃ tāvad atītāpekṣaḥ paścimo vijñaptikṣaṇa utpādayaty avijñaptim iti. prātimokṣasaṃvarasamādāne kāyavāgvijñaptayaḥ pravartante. tāsāṃ nāsti sāmagryaṃ. atha cātītakāyavāgvijñaptikṣaṇāpekṣaḥ paścimo vijñaptikṣaṇaḥ prātimokṣasaṃvarasaṃgṛhītām avijñaptim utpādayati. evam atītaśabdakṣaṇāpekṣaḥ paścimo vācchabdakṣaṇo nāmotpādayatīti. evaṃ tarhīti vistaraḥ. paścimaśabda eva nāmna utpādāt [Tib. 171a] yo 'pi tam evaikaṃ śṛṇoti yo 'pi paścimam evaikaṃ śabdaṃ śṛṇoti rūpam iti. so 'py arthaṃ pratipadyeta. so 'pi rūpanāmārthaṃ gṛhṇīyāt. tannāmotpatteḥ. na caivaṃ pratipadyate. tasmād ayuktam etat. athāpy evaṃ kalpyetīti vistaraḥ. kṣaṇapratibhāsā varṇavāg vyaṃjanam api tatpratibhāsam iti pakṣāntaram upanyasyate. vāg vyaṃjanaṃ janayati. vyaṃjanaṃ tu nāma janayatīti. atrāpi sa eva prasaṃgo vyaṃjanānāṃ sāmagryābhāvāt. kathaṃ. na khalu vyaṃjanānāṃ sāmagryam asti. na caikasya dharmasya bhāgaśa utpādo yukta iti katham utpādayad vyaṃjanaṃ nāmotpādayet. kathaṃ tāvad atītāpekṣaḥ paścimo vijñaptikṣaṇa utpādayaty avijñaptim. evaṃ tarhi paścima eva vyaṃjane nāmna utpādāt yo 'pi tam evaikaṃ paścimaṃ vyaṃjanotpādakaṃ śabdaṃ śṛṇoti. yo vā tad evaikaṃ paścimaṃ vyaṃjanaṃ śṛṇoti. so 'py arthaṃ pratipadyeta. eṣa eva tu prasaṃgo nāmnaḥ prakāśatve vāca iti. na khalv api śabdānāṃ sāmagryam asti. na caikasya dharmasya bhāgaśaḥ prakāśo yukta iti kathaṃ prakāśayantī vāk nāma prakāsayet. kathaṃ tāvad atītāpekṣaḥ paścimo vijñaptikṣaṇaḥ prakāśayaty avijñaptiṃ. evaṃ tarhi paścima eva śabde nāmnaḥ prakāśād yo 'pi tam evaikaṃ śabdaṃ śṛṇoti. so 'py arthaṃ pratipadyeta. athāpy evaṃ kalpyeta. vāg vyaṃjanaṃ prakāśayati. vyaṃjanaṃ tu nāmeti. atrāpi sa eva prasaṃgo vyaṃjanānāṃ sāmagryabhāvāt. yasya tarhi śabdamātraṃ nāmānekākṣaraṃ ca nāma bhavati na ca śabdānāṃ (Abhidh-k-vy 185) sāmagryam asti. tasya kathaṃ nāmārthaṃ pratyāyayati. [Tib. 171b] sarvākṣarasmṛtyanantaratvāt arthapratipatteḥ. ata eva ca nāntarīyakanyāyena prathamākṣaraśravaṇakāla eva śeṣākṣarānusmṛtibalena kaścid arthaṃ pratipadyata eveti. vyaṃjanasyāpi vāṅ naivotpādikā na prakāśikā yujyata iti. pūrvaṃ śabdasyotpādyaṃ śabdasya vyaṃgyaṃ vā vyaṃjanam abhyupagamya doṣa udgrāhitaḥ. idānīṃ śabdavyatiriktānupalabdheḥ utpādyavyaṃgyatvam api tasya nāstīti tad eva unmūlayati. na tu śabdānāṃ sāmagryabhāvād iti dośo vaktavyaḥ. na hy anekaśabdāpekṣā vyaṃjanapratipattiḥ. api ca ghoṣasvabhāvatvād vācaḥ sarvaṃ ghoṣamātraṃ vyaṃjanam utpādayiṣyati prakāśayiṣyati vā. yādṛśo vā ghoṣaviśeṣa iṣyate vyaṃjanasyotpādakaḥ prakāśako vā. sa eva vyaṃjanārthaṃ kariṣyatīti. athāpy arthasahajaṃ nāma jātyādivad iṣyeteti vistaraḥ. atha sahaje nāmni kalpyamāne vācotpādyaṃ prakāśyaṃ vā nāmety evamādighoṣaprasaṃgo na bhaviṣyatīti matvā pakṣāntaram idaṃ vikalpyate. yathā jātyādīni lakṣaṇāni arthasahajāny eveṣyante nātītānāgatasyārthasya vartamānāni bhavanti. evam eva yadi nāmeṣyate. atītānāgatasyārthasya vartamānaṃ nāma na syāt. tataś cātītānāgatārthavyavahāro na śakyeta kartuṃ. na hy atītānāgataṃ nāmārthaṃ dyotayitum arhati. yathātītānāgatā vāṅ nāma notpādayituṃ vyaṃjayituṃ cārhati. nāmabahutve ca na sahajaṃ nāma paricchidyeta. asaṃskṛtānāṃ [Tib. 172a] cānutpattimattvāt sahajanāma na syād iti aniṣṭir eveyaṃ na kartavyaiveyam iṣṭir ity abhiprāyaḥ.

nāmasaṃniśritā gātheti.

gāthā vākyaṃ. sā nānāni saṃniśritā nāmasūtpanneṣu bhāvāt. tasmāt santi nāmāni vākyaṃ ceti vacanāvakāśo 'stīty āha. tatrārtheṣu kṛtāvadhiḥ śabdo nāmeti vistaraḥ. arthakṛtāvadhiśabdasvabhāvānāṃ nāmnāṃ racanāviśeṣo gāthā. vinyāsaviśeṣa ity arthaḥ. paṃktivad iti. yathā paṃktiḥ pipīlīkādīnāṃ racanāviśeṣo na tato dravyāntaram upapadyate. tadvat. ekakālavartināṃ pakṣipipīlikādīnāṃ racanāviśeṣaḥ paṃktir ity ucyate. kramavartināṃ tu śabdānāṃ na racanāviśeṣaḥ tena vaiṣamyam iti vacanāvakāśam abhisamīkṣya dvitīyo dṛṣṭānta upanyasyate. cittānupūrvyavac cetī. yathānukramavartibhyaś cittebhyo nānyad ānupūrvyam asti. tadvat. apārthikā tatprakḷptir iti. nisprayojanā nāmapadayor arthāntaraparikalpanety arthaḥ. na hi sarve dharmās tarkagamyā iti. kecid eva tarkagamyā na sarve. ye hi tathāgatajñānagocarapatitā eva. na te tarkagamyā ity abhiprāyaḥ.

(II.48cd) cittaviprayuktaprabhedavivakṣayā idam upanyasyate. atha kiṃ pratisaṃyuktā iti vistaraḥ. kasmin dhātau pratisaṃyuktāḥ kiṃ pratisaṃyuktāḥ. (Abhidh-k-vy 186) sattvākhyā asattvākhyā iti kiṃ iti.

kāmarūpāptasattvākhyā niṣyandāvyākṛtā

iti. kāmarūpāptā [Tib. 172b] eva sattvākhyā eva niṣyandā evāvyākṛtā eva cety avadhāraṇaṃ. te tv anabhilāpyā iti. te tv ārūpyāptā nāmakāyādayo 'kathyā vācas tatrābhāvāt. kathaṃ te santīti gamyaṃte. yadā te nābhilapyante. tasmāt kāmarūpāptā eva nārūpyāptā iti vaibhāṣikāḥ. sattvākhyā eva ca sattvaprayatnābhinirvṛttavarṇādisvabhāvatvāt. yaś ca dyotayati. sa taiḥ samanvāgata iti. kutaḥ. punar iyam āśaṃkā. anyonyasya taiḥ samanvāgamaḥ syād iti. asyedaṃ nāmeti vyapadeśāt. yathā cakṣurindriyeṇa draṣṭaiva samanvāgato na dṛśyaḥ sattvaḥ. tathā dyotayitaiva taiḥ samanvāgato na dyotyaḥ. naiṣyandikāḥ sabhāgahetujanitatvāt. na vipākajā icchātaḥ pravṛtteḥ. naupacayikā arūpiṇāṃ cayābhāvād iti. anivṛtāvyākṛtāś ca. na kuśalā nākuśalāḥ. kasmāt. samucchinnakuśalamūlakāmavītarāgāṇām api tatsamanvāgamaprasaṃgāt. itarathā hi yadā samucchinnakuśalamūlaḥ kuśalān dharmān dyotayati. tadāsya kuśaladharmasamanvāgamaḥ syāt. evaṃ kāmavītarāgasyāpy akuśaladharmadyotane yojyaṃ. tasmād anivṛtāvyākṛtā eva. anivṛtāvyākṛtānāṃ kuśalākuśalair avirodhāt.

(II.49) tathā sabhāgateti. [Tib. 173a]

tathāśabdena sattvākhyanaiṣyandikāvyākṛtatvam eva sabhāgatāyā atidiśyate. tridhātvāptāyā apavādarūpeṇa vakṣyamāṇatvāt.

sā tv

iti. tuśabdo viśeṣaṇārthaḥ. nāmakāyādibhyo hi sabhāgatā viśiṣyate. katham ity āha.

vipākāpīti.

vipākajāpīty arthaḥ. na kevalam iyaṃ naiṣyandikī. kiṃ tarhi. vipākajāpīti. na tv aupacayikī tathaiva cayābhāvāt.

āptayo dvidheti

dvidhāśabdena naiṣyaṃdikavipākajatvaprabhedāv eva prāptīnām ucyete. prabhedāntarasyoktatvāt.

lakṣaṇānām api

jātyādīnāṃ tāv eva prabhedāv evam eva vaktavyau.

asamanvāgamo

'prāptiḥ. sānivṛtāvyākṛtāpi na vipākajā. na hi vipākasyāpy asamanvāgamo vipāko bhavitum arhati. tathā hy akuśalasya kuśalasāsravasya ca vipāka iṣyate. na cānayor aprāptir vipāko bhavitum arhati. yo hi buddhipūrvakaś cetanātmakas tatsaṃprayuktasamuttho vā dharmaḥ. sa vipākahetuḥ. na cāsamanvāgama (Abhidh-k-vy 187) evaṃ buddhipūrvakakarṃakṛta iti ato na vipākajaḥ. śeṣam eṣāṃ vaktavyam uktam iti. eṣāṃ prāptilakṣaṇasamāpattyasamanvāgamānāṃ vaktavyaṃ vyākhyātavyam uktaṃ vyākhyātam ity arthaḥ. [Tib. 173b] kiṃ punas tac cheṣam iti. dhātvāptatā sattvāsattvākhyatā kuśalākuśalavyākṛtatā ca. kathaṃ punas tad uktaṃ. prāptes tāvad dhātvāptatoktā

svadhātukā tadāptānām

iti vacanāt. sattvākhyatoktā samanvāgamavacanāt. na hy asattvasaṃkhyātena saṃskṛtena santi samanvāgamāḥ.

prāptyaprāptī svasaṃtānapatitānām

iti vacanāt. kathaṃ kuśalākuśalāvyākṛtatoktā.

śubhādīnāṃ śubhādiketi

vacanāt. lakṣaṇānām api traidhātukapratisaṃyuktatoktā

sarvaṃ saṃskṛtalakṣaṇair

iti vacanāt. sattvāsattvākhyatāpy ata evoktā. sarvasaṃskṛtasahabhūtvāt. ata eva ca kuśalākuśalāvyākṛtatāpy uktā.

caittā dvau saṃvarau teṣāṃ cetaso lakṣaṇāni ca
cittānuvartinaḥ kālaphalādiśubhatādibhir


iti vacanāt. asaṃjñisamāpatte rūpadhātvāptatoktā

dhyāne 'ntya

iti vacanāt. kuśalatāpi

śubheti

vacanāt. sattvākhyatāpy ata

evopapadyavedyaiveti

vacanāt. nirodhasamāpatter apy ārūpyadhātvāptatoktā

bhavāgrajeti

vacanāt. kuśalatāpi

śubheti

vacanāt. sattvākhyatāpi ata eva. kuśalasaṃskṛtatvāt. asamanvāgamasya tridhātvāptatoktā

kāmādyāptāmalānāṃ ceti

[Tib. 174a] vacanāt. sattvākhyatā samanvāgamavacanāt. avyākṛtatāpy uktā

akliṣṭāvyākṛtāprāptir

(Abhidh-k-vy 188) iti vacanāt. śeṣayoś cāsaṃjñikajīvitayoḥ. kiṃ. vaktavyam uktam iti vartate. āsaṃjñikasya rūpāptasattvākhyavipākāvyākṛtatoktā

vipākas te bṛhatphalā

iti vacanāt. jīvitasya tridhātvāptatoktā

āyur jīvitam

iti vacanāt. āyuṣaś ca traidhātukatvāt. sattvākhyatāpy uktā

vipāko jīvitam

iti sūtrāt. vipāko hi sattvākhya eva

vipāko 'vyākṛto dharmaḥ sattvākhyo vyākṛtodbhava

iti vacanāt. ata evāsyānivṛtāvyākṛtatāpy ukteti. ācāryeṇa tu yad darśanaṃ vaktavyam uktaṃ. tad vivṛtaṃ. kathaṃ prāptādīnāṃ sattvākhyatoktā. samanvāgamavacanād ityādi.

(II.50) ka ime hetavaḥ ke ca pratyayā iti. hetūnāṃ pratyayānāṃ ca kaḥ prativiśeṣaḥ. na kaścid ity āha. tathā hy uktaṃ bhagavatā. dvau hetū dvau pratyayau samyagdṛṣṭer utpādāya. katamau dvau. parataś ca ghoṣo 'dhyātmaṃ ca yoniśomanaskāra iti. hetuḥ pratyayo nidānaṃ kāraṇaṃ nimittaṃ liṃgaṃ upaniṣad iti paryāyāḥ. upaniṣacchabdas tu kadācid upāṃśau kadācit prāmukhya iti. tadyathāpi sūryopaniṣado devā iti. upāṃśuprayoga upaniṣatprayoga [Tib. 174b] iti. yadi prativiśeṣo nāsti kim arthaṃ hetūnāṃ pratyayānāṃ ca pṛthagnirdeśaḥ. anyenārthaviśeṣeṇa hetunirdeśo 'nyena pratyayanirdeśaḥ. hetunirdeśe hi avighnabhāvasahabhūtvasadṛśatvādir arthaviśeṣa uktaḥ. pratyayanirdeśe tu hetusamanantaratvādibhir aparo 'rthaviśeṣa ukta iti. atha katamasmin sūtre ṣaḍ ḍhetava uktāḥ. sarvo hy abhidharmaḥ sūtrārthaḥ sūtranikaṣaḥ sūtravyākhyānam iti. aṃtarhitaṃ tat sūtram iti vaibhāṣikāḥ. tathā hi ekottarikāgama ā śatād dharmanirdeśa āsīt. idānīṃ tv ā daśakād dṛśyaṃta iti kathayanti. api tu saṃti pratiniyatahetuvācakāni sūtrāṇi. tāny udāhariṣyāmaḥ. cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate cakṣurvijñānam iti kāraṇahetuḥ. jananāvighnabhāvena hy eṣa vyavasthāpyate. imāni trīṇi mārgāṃgāni samyagdṛṣṭim anuparivartante. taiḥ saha jātā vedanā saṃjñā cetanā ceti sahabhūhetuḥ. anyonyānuparivartanaikakṛtyārthena hy eṣa vyavasthāpyate. samanvāgato 'yaṃ pudgalaḥ kuśalair api dharmair akuśalair api yāvad asti cāsyāṇusahagataṃ kuśalamūlam asamucchinnaṃ yato 'sya kuśalamūlād anyat kuśalamūlam utpatsyate (Abhidh-k-vy 189). evam ayaṃ pudgala āyatyāṃ viśuddhidharmā bhaviṣyatīti sabhāgahetuḥ. eṣa hy atītapratyutpannānāṃ dharmāṇāṃ svaphalanirvartanārthena vyavasthāpyate. iyam ucyate darśanamūlikā śraddhāvetyajñānasaṃprayuktā. yad vijānāti. tat [Tib. 175a] prajānātīti saṃprayuktakahetuḥ. ekālaṃbanakṛtyārthena hy eṣa vyavasthāpyate. mithyādṛṣṭeḥ puruṣapudgalasya yac ca kāyakarma taddṛṣṭer yac ca vākkarma yā cetanā yaḥ praṇidhiḥ ye ca saṃskārās tadanvayāḥ. sarve 'py ete dharmā aniṣṭatvāya saṃvartante 'kāntatvāyāpriyatvāyāmanaāpatvāya. tat kasya hetoḥ. dṛṣṭir hy asya pāpikā yad uta mithyādṛṣṭir iti sarvatragahetuḥ. eṣa hi sabhāgavisabhāgakliṣṭadharmaprabaṃdhajanakārthena vyavasthāpyate. iha kṛtasya karmaṇaḥ kuśalasya sāsravasya bhāvanāmayasya tatrotpannā vipākaṃ pratisaṃvedayante. saṃcetanīyasya karmaṇaḥ kṛtasyopacitasya vipāka iti vipākahetuḥ. eṣa hi visadṛśaphalākṣepakatvena vyavasthāpyate. ity ata ete ṣaḍ ḍhetavaḥ sūtrata eva prasiddhā iti

ṣaḍvidho hetur iṣyate

vaibhāṣikair ity abhiprāyaḥ.

(II.51a) svato 'nya

iti ātmano 'nya ity arthaḥ. svātmani vṛttivirodhāt svātmā na hetuḥ. sarvadharmāḥ saṃskṛtāsaṃskṛtāḥ kāraṇahetur iti. kāraṇam eva hetuḥ kāraṇahetuḥ. yo hetur viśeṣasaṃjñayā nocyate sāmānyaṃ hetubhāvaṃ parigṛhyocyate. sa kāraṇahetuḥ. anyeṣu hi viśeṣasaṃjñānirukteṣu hetuṣu yo na viśeṣitaḥ kāraṇaṃ ca. tasya tad viśeṣaṇaṃ bhavati. yathā rūpāyatanam uktam iti. [Tib. 175b] utpādaṃ praty avighnabhāvāvasthānād iti. yasmād utpādaṃ praty utpattimatāṃ svato 'nye dharmā avighnabhāvenāvatiṣṭhante. tasmāt kāraṇahetur ity ucyate.

nanu ca ye 'syājānata iti vistaraḥ. jñānaṃ cen nodayanty ete. udapatsyanta āsravās ta iti vistaro lṛṅy arthaḥ. tenāha. asyājānataḥ anutpannadarśanabhāvanāmārgapudgalasya ye darśanabhāvanāmārgavadhyā rāgādaya āsravā udapatsyaṃta. jānata utpannadarśanadarśanabhāvanāmārgasya pudgalasyāsya tadvadhyās te rāgādayo notpadyante. tataḥ kim ity āha. jñānam eṣāṃ vighnam utpattau karoti darśanabhāvanāmārgasaṃgṛhītaṃ. sūryaprabhā ca jyotiṣāṃ darśanasya vighnam utpattau karotīty adhikṛtaṃ. evaṃ sati kathaṃ svabhāvavarjyāḥ sarvadharmāḥ saṃskṛtasya kāraṇahetur bhavaṃti. yasmād āsravotpattau na jñānaṃ kāraṇahetuḥ. jyotirdarśanotpattau ca sūryaprabhā. evaṃ hi vaktavyaṃ syāt. āsravotpattau svabhāvajñānavarjyāḥ sarvadharmāḥ kāraṇahetuḥ. (Abhidh-k-vy 190) jyotirdarśanotpattau ca svabhāvasūryaprabhāvarjyāḥ sarvadharmāḥ kāraṇahetur iti. utpadyamānasyāvighnabhāvāvasthānād iti. samagreṣu hetupratyayeṣu anantarabhāvī dharma utpadyamāna ucyate. tasyotpadyamānasyotpādaṃ prati sarvadharmā evāvighnabhāvenāvatiṣṭhaṃte. na sarvasyety avagaṃtavyaṃ. jñāne punaḥ sati ta āsravā notpadyamānā bhavaṃti. prāptyādyabhāvena pratyayasāmagryabhāvāt. jyotirdarśanam api pratyayavaikalyād eva [Tib. 176a] notpadyamānam iti yojyaṃ. atas tadavastham idaṃ svabhāvavarjyāḥ sarvadharmāḥ saṃskṛtasya kāraṇahetur bhavaṃtīti. tadyathānupadrotāraṃ bhojakam iti vistaraḥ. anupadravakaraṃ grāmapatim abhisaṃdhāya manuṣyā brūyuḥ. svāminā smaḥ sukhitā iti. kasmāt ta evaṃ vaktāro bhavanti. yasmād asāv upadravakaraṇe samartha upadravaṃ na karoti. tadyathā nirvāṇasyānutpattidharmāṇāṃ ca. kiṃ. kathaṃ hetubhāvaḥ sarvotpattau. nārakādīnāṃ ca nārakatiryagyonyādikānām ārūpyaskaṃdhotpattau kathaṃ hetubhāvaḥ. nārakādigrahaṇaṃ manuṣyādīnāṃ kadācid bhavet upadeśādinety abhiprāyaḥ. asaṃto 'pi hi eva iti. asaṃto 'pi hy ete nirvāṇādayas tathaiva. yathā saṃto vidyamānā vighnaṃ kartum asamarthāḥ syuḥ. ato 'satāṃ satāṃ caiṣām nirvāṇādīnāṃ vighnakaraṇe nirviśiṣṭatvaṃ. asattulyās ta ity arthaḥ. asamarthe 'pīti vistaraḥ. upadravaṃ kartum asamarthe 'pi bhojake grāmīṇās tathā vaktāro bhavanti. svāminā smaḥ sukhitā iti. sa evātra dṛṣṭānto yaḥ prāktanaḥ. ato 'nenaiva dṛṣṭāṃtena vighnayitum asamarthānām api nirvāṇādīnām avighnabhāvāvasthānāt kāraṇahetubhāvaḥ siddhaḥ. kasmāt punar asattulyānāṃ nirvāṇādīnāṃ kāraṇahetutvam [Tib. 176b] iṣyate. na punar asatāṃ śaśaviṣāṇādīnāṃ. asaddṛṣṭāṃtābhāvāt. na hy asantaṃ bhojakam adhikṛtya grāmīṇā bhavaṃti vaktāraḥ. svāminā smaḥ sukhitā iti. na vā śaśaviṣāṇena smaḥ sukhitā iti. acodyam etat. sāmānyena eva nirdeśaḥ iti. yaś ca pradhānaḥ kāraṇahetur yaś cāpradhānaḥ sarvam adhikṛtyoktaṃ.

svato 'nye kāraṇahetur

iti. yo hi pradhāno janakaḥ. sa kāraṇahetuḥ. sa sutarām avighnabhāvenāvatiṣṭhate na kevalam itaraḥ. āhāraḥ śarīrasyotpādane 'pi samartha ity adhikṛtaṃ. āhārasamudayāt kāyasamudaya iti vacanāt. rasādipariṇāmayogāt. bījādayo '; ṃkurādīnām iti. bījāṃkuranālagaṇḍaprasavādīnāṃ utpādane samarthā ity evaṃ.

yas tv evaṃ codayatīti vistaraḥ. kāraṇe sati kāryeṇa bhavitavyam iti matvā codayati. kasmān na sarvasyotpādo yugapad bhavati. yathā ca prāṇātipātakārakaḥ prāṇātipātabhāg bhavati. tathā sarve 'pi kasmān na tadbhājo bhavaṃtīti. (Abhidh-k-vy 191) na kārakabhāveneti. na mukhyavṛttyāsya kāraṇatvam iti darśayati. tena sarvasya tāvad yugapad utpādo na prāpnoti. pratyayasāmagryabhāvenānutpādyamānatvāt. prāṇātipātayogaś ca na bhavaty akārakatvāt. yas tu kārakaḥ. sa prāṇātipātabhāg eva bhavati.

manovijñānam utpadyate kuśalākuśalam iti. kuśalaṃ manovijñanam iti nirvāṇālaṃbanatvāt. nirvāṇālaṃbanāt [Tib. 177a] kuśalād akuśalād vā manovijñānam utpadyate. tataś cakṣurvijñānam iti. evaṃ paraṃparayā tasyāpi nirvāṇasya pratyayībhāvād asti sāmarthyaṃ. kva. cakṣurvijñāna ity adhikṛtaṃ. evam anyasyāpi pratipattavyam iti. nārakādīnām apy ārūpyaskaṃdhotpattau sāmarthyaṃ. katham. amī bata nārakapretādayaḥ paramaduḥkhitā iti nārakādyālaṃbanaṃ manovijñānaṃ kuśalam utpadyate. yataḥ krameṇa śīle vyavasthitasya bhāvanāyāṃ prayogāt ārūpyasamāpattir upapattiś copayadyata. iti.

(II.51b-d) sahabhūr ye mithaḥphalā

iti. hetur iti vartate. sahabhūr hetus te dharmā bhavaṃti. ye dharmā mithaḥphalā ye parasparaphalā ity arthaḥ. sahabhūhetuḥ sahabhuva iti noktaṃ. kasmāt. saṃti hi dharmāḥ kecit sahabhuvo na tu sahabhūhetuḥ. tadyathā nīlādyupādāyarūpaṃ bhūtaiḥ sahabhūr bhavati. na cānyonyaṃ sahabhūhetuḥ. ato

mithaḥphalā

ity arthaparigrahaḥ. idaṃ ca sāvaśeṣaṃ lakṣaṇaṃ. ato vakṣyati. vināpi cānyonyaphalatvena dharmo 'nulakṣaṇānāṃ sababhūhetuḥ. na tāni tasyety upasaṃkhyātavyam iti. upasaṃkhyānakaraṇaṃ ca mahāśāstratāpradarśanārthaṃ. sopasaṃkhyānaṃ hi vyākaraṇādi mahāśāstram dṛśyate.

bhūtavad

iti. tadyathārthe vatipratyayaḥ. evaṃ ca kṛtvā sarvam eva saṃskṛtaṃ sahabhūhetur yathāyogam iti. [Tib. 177b] yasmāt saṃskṛtalakṣaṇāni lakṣyasya sahabhūhetuḥ. so 'pi teṣām. ato yathāyogaṃ yathāsaṃbhavaṃ sarvaṃ saṃskṛtaṃ sahabhūhetuḥ saṃskṛtasya lakṣaṇavattvāt. lakṣyalakṣayoś ca sahabhūhetutvāt. na tu sarvaṃ sarvasya. anyalakṣaṇair asahabhūhetutvād iti yathāyogagrahaṇaṃ.

(II.52a-c) teṣāṃ ca ye jātyādayaś cittasya ceti. teṣāṃ ca cittasaṃprayuktānāṃ cetanādīnāṃ dhyānasaṃvarasyānāsravasaṃvarasya ye jātyādayaś catvāro dharmāś cittānuparivartina ucyante.

(Abhidh-k-vy 192)
(II.52d) kālaphalādiśubhatādibhir

iti. kālena ca phalādibhiś ca śubhatādibhiś ceti

kālaphalādisubhatādibhiḥ.

kālatas tāvad iti vistaraḥ. cittena sahaite ekotpādā ekasthitaya ekanirodhāś ca. tadbhāvaḥ. tayaikotpādasthitinirodhatayeti. ekam adhvānaṃ patitā ekādhvapatitāḥ. tadbhāvaḥ. tenaikādhvapatitatvena caturtheneti. kālataś cittam anuparivartante. ekaphalatayaikavipākatayaikaniṣyaṃdatayā ca cittam anuparivartante. phalam iha puruṣakāraphalaṃ visaṃyogaphalaṃ ca. vipākaphalaniṣyaṃdayoḥ pṛthaggṛhītatvāt. adhipatiphalaṃ tu sarvasādhāraṇatvāt. na gaṇyate. ayaṃ caikaśabdaḥ saṃkhyāne sādhāraṇe vā ekaphalatayetyādi [Tib. 178a]. pūrvakas tv ekaśabdaḥ sahārthe cittena sahotpādasthitinirodhatayety arthaḥ. na hy atra saṃkhyānārthaḥ saṃbhavati. na hi yaś cittasyotpādaḥ. sa eva cittānuparivartināṃ. yo vā teṣāṃ. sa cittasyeti. evaṃ daśabhiḥ kāraṇair iti. kālataś caturbhir ekotpādatayaikasthititayaikanirodhatayaikādhvapatitatvena ceti. nanu caikotpādasthitinirodhatayeti etenaiva ekādhvapatitam uktaṃ. na sarvam uktaṃ. anutpattikadharmiṇi hi citte te cittānuparivartina ekādhvapatitā bhavaṃti. naikotpādanirodhā iti. tasmād ekādhvapatitatvaṃ caturthaṃ kāraṇaṃ ucyate. ekaphalavipākaniṣyaṃdatayeti tribhiḥ. kuśalākuśalāvyākṛtatayā ceti punas tribhir iti daśabhiḥ. paryāyavṛttiṃ jātiṃ vā praty evam uktaṃ daśabhir iti. na hy ekatra citte daśa kāraṇāni bhavaṃti. na hi kuśale cetasi akuśalāvyākṛte kāraṇe bhavataḥ. na cākuśalāvyākṛte citte anutpattidharmiṇi. avyākṛte citte anutpattidharmiṇi ekādhvapatitatvena ekaphalaniṣyaṃdatābhyāṃ avyākṛtatvena ceti caturbhiḥ. utpattidharmiṇi tv ebhir eva caturbhir ekotpādasthitinirodhatābhiś ceti saptabhiḥ. anāsrave 'py evaṃ. avyākṛtatāṃ tu kevalam apanīya kuśalatā [Tib. 178b] prakṣeptavyā. akuśale tu kuśalasāsrave cānutpattikadharmiṇi akuśalatayā kuśalatayā ca yathāvastu ekādhvapatitatvena ekaphalavipākaniṣyandatābhis ceti paṃcabhiḥ. utpattidharmiṇi tu tasminn ebhir eva paṃcabhir ekotpādasthitinirodhatābhiś cety aṣṭābhiḥ.

sarvālpaṃ cittam iti. sarvebhyo yad alpaparivāraṃ cittaṃ. tat sarvālpam ity ucyate. tat punaḥ katamat. dvitīyadhyānāt prabhṛti ūrdhvam anivṛtāvyākṛtaṃ cittaṃ. tatra vitarkavicārau na staḥ. na cāpi kuśalādimahābhūmikāḥ. kevalamahābhūmikā eva daśa bhavanti. tallakṣaṇānām iti. daśamahābhūmikalakṣaṇānāṃ. na tadanulakṣaṇānāṃ viprakṛṣṭatvāt. svānulakṣaṇānāṃ tu bhavati (Abhidh-k-vy 193) saṃnikṛṣṭatvāt. ata āha. aṣṭānāṃ ca svalakṣaṇānulakṣaṇānām iti. svāny anulakṣaṇāni sthāpayitveti. lakṣaṇeṣu anulakṣaṇānāṃ vyāpāraḥ. na viśiṣte ca citte. nyūnāni tāni. rājāyate hi cittaṃ lakṣaṇānulakṣaṇānām. atas cittam anulakṣaṇānāṃ sahabhūhetuḥ. na tu tāni cittasya. lakṣaṇānāṃ tu citte 'sti vyāpāra iti tāni cittasya sahabhūhetur bhavanti.

caturdaśety apara iti. yathānulakṣaṇānāṃ nāsti dharme vyāpāraḥ. kiṃ tarhi. dharmasya lakṣaṇeṣu. ato na teṣāṃ hetubhāvo dharma iṣyate. tathā saṃprayukteṣv eva tallakṣaṇānāṃ vyāpāraḥ. [Tib. 179a] na citta iti na tāni cittasya sahabhūhetuḥ. cittaṃ tu teṣāṃ rājakalpam iti sahabhūhetur bhavatīty apareṣām abhiprāyaḥ. prakaraṇagrantho hy evaṃ virudhyeta daśānāṃ mahābhūmikānāṃ yāni catvāriṃśal lakṣaṇāni. tāni yadi cittasya sahabhūhetur neṣyeran. yasmāt prakaraṇeṣūktaṃ. catvāry āryasatyāni duḥkhasatyaṃ yāvan mārgasatyaṃ. eṣāṃ kati satkāyadṛṣṭihetukāni na satkāyadṛṣṭer hetuḥ. kati satkāyadṛṣṭer hetur na saktkāyadṛṣṭihetukāni. kati satkāyadṛṣṭihetukāni satkāyadṛṣṭeś ca hetuḥ. kati naiva satkāyadṛṣṭihetukāni na satkāyadṛṣṭer hetuḥ iti praśne kṛte visarjanaṃ karoti. dve naiva satkāyadṛṣṭihetuke na satkāyadṛṣṭer hetuḥ. nirodhasatyaṃ mārgasatyaṃ ca. dvayor bhedaḥ. duḥkhasamudayasatyayor vibhaṃgaḥ. katham iti. duḥkhasatyaṃ syāt satkāyadṛṣṭihetukaṃ na satkāyadṛṣṭer hetuḥ. syāt satkāyadṛṣṭihetukaṃ satkāyadṛṣṭeś ca hetuḥ. syān naiva satkāyadṛṣṭihetukaṃ na satkāyaḍṛṣṭer hetur iti trikoṭikaṃ. dvitīyā koṭir nāsti. tatra satkāyadṛṣṭihetukaṃ na satkāyadṛṣṭer hetuḥ. atītapratyutpannān duḥkhadarśanaprahātavyān anuśayāṃs tatsaṃprayuktaṃ ca duḥkhasatyaṃ sthāpayitvā. [Tib. 179b] atītapratyutpannān samudayadarśanaprahātavyān sarvatragān anuśayān tatsaṃprayuktaṃ ca duḥkhasatyaṃ sthāpayitvā. anāgataṃ ca satkāyadṛṣṭisaṃprayuktaṃ duḥkhasatyaṃ sthāpayitvā. satkāyadṛṣṭes tatsaṃprayuktānāṃ ca dharmāṇāṃ jātiṃ jarāṃ sthitim anityatāṃ ca sthāpayitvā yat tad anyat kliṣṭaṃ duḥkhasatyaṃ. satkāyadṛṣṭihetukaṃ satkāyadṛṣṭeś ca hetur yad etat sthāpitam iti. naiva satkāyahetukaṃ na satkāyadṛṣṭer hetur akliṣṭaṃ duḥkhasatyaṃ. yathā duḥkhasatyaṃ evaṃ samudayasatyam iti prakaraṇagranthaḥ. tasyārthaṃ vivṛṇmahe. ye 'tītapratyutpannā duḥkhadarśanaprahātavyā daśānuśayāḥ satkāyadṛṣṭyādayaḥ. te sthāpitāḥ. tair daśabhir anuśayaiḥ saṃprayuktaṃ duḥkhasatyaṃ vedanādikaṃ sthāpitaṃ. kim atrāsthāpitaṃ. eta evānāgatā daśānuśayās tatsaṃprayuktaṃ ca vedanādikaṃ duḥkhasatyaṃ varjayitvānāgatasatkāyadṛṣṭisaṃprayuktaṃ duḥkhasatyaṃ. tad dhi (Abhidh-k-vy 194) sthāpayiṣyate. anāgataṃ ca satkāyadṛṣṭisaṃprayuktaṃ duḥkhasatyaṃ sthāpayitveti vacanāt. tatprāptijātyādayaś cāsthāpitā varjayitvā satkāyadṛṣṭes tatsaṃprayuktānāṃ [Tib. 180a] ca dharmāṇāṃ jātyādīn. te hi sthāpayiṣyante. satkāyadṛṣṭes tatsaṃprayuktānāṃ ca dharmāṇāṃ jātiṃ jarāṃ sthitim anityatāṃ ca sthāpayitveti vacanāt. tad evaṃ tāvad anāgato 'nuśayas tatsaṃprayuktaṃ ca sthāpitād anyat. tad anyat kliṣṭam ity ucyate satkāyadṛṣṭihetukam. satkāyadṛṣṭihetur asyeti satkāyadṛṣṭihetukaṃ. sabhāgahetunā sarvatragahetunā cātītapratyutpannasatkāyadṛṣṭihetukatvāt. na tu satkāyadṛṣṭer hetuḥ na hy anāgato dharmaḥ sabhāgahetuḥ sarvatragahetur vā vyavasthāpyate. na ca sahabhūhetuḥ saṃprayuktakahetur vātra saṃbhavati. na hi satkāyadṛṣṭiḥ satkāyadṛṣṭyā saha bhavati saṃprayujyate vā. ekasmiṃ kalāpe dvitīyasatkāyadṛṣṭyabhāvāt. na cāpy antagrāhadṛṣṭyādibhiḥ saha bhavati saṃprayujyate vā. pṛthakkalāpatvāt. viprayuktās teṣām atītapratyutpannānāṃ duḥkhadarśanaheyānāṃ prāptayo jātyādayaś cāsthāpitāḥ. te sthāpitakād anye kliṣṭāś ca. te 'pi sarvatragahetunā pūrvotpannasatkāyadṛṣṭihetukā. na tu te satkāyadṛṣṭer hetuḥ. kasmāt. prāptayas tāvad vṛkṣaprapāṭikāvat svasarvatragebhyo bahir avasthitatvān na sarvatragā vyavasthāpyante. sarvatragatvābhāvāc ca [Tib. 180b] na satkāyadṛṣṭeḥ sarvatragahetuḥ. sarvatragajātyādayo 'py yady api sarvatragā iṣṭāḥ.

prāptivarjyāḥ sahabhuvo ye 'py ebhis te 'pi sarvagā

iti siddhāntavacanāt. na tu te cittacaittavat paścimānāṃ cittacaittānāṃ sarvatragahetuḥ. svalakṣyavyāpāraparatvena aprādhānye sati cittacaittāntareṣu sarvatragapuruṣakārābhāvāt. sarvatragavyavasthānaṃ tu teṣāṃ jātyādīnāṃ svasaṃtānasarvatragahetutvāt. tasmān na te satkāyadṛṣṭer hetur iti śāstrārtho lakṣyate. sabhāgahetus tarhi kasmān na bhavati. sabhāgahetuvyavasthā hi puruṣakārāpekṣayāpi. yasya hi dharmasya janane yaḥ puruṣakāravān dharmaḥ. sa tasya sabhāgahetuḥ. idam eva ca jñāpakaṃ yatheṣṭaṃ sabhāgahetuvyavastheti. vibhāṣāyām apy evam uktaṃ. cakṣuś ca cakṣuṣaḥ sabhāgahetur devadattacakṣuṣo devadattacakṣuḥ sabhāgahetuḥ. dakṣiṇaṃ dakṣiṇasya vāmaṃ vāmasya yāvac cakṣurdravyaṃ cakṣurdravyāntarasya. bāhyeṣv api yavo yavasya śāliḥ śāler iti. yadi hi sarvacakṣuḥ sarvasya cakṣuṣaḥ sabhāgahetur iṣyetāvyākṛtatvaṃ tulyam iti kṛtvā naivaṃ viśeṣaṇam ucyeta. tasmān na te satkāyadṛṣṭeḥ sabhāgahetur ity avagantavyaṃ. apare tv āhuḥ. sāvaśeṣam etad bhāṣyaṃ. tasmāt [Tib. 181a] sajātyādikās te 'nuśayās tatsaṃprayuktāś ca dharmāḥ (Abhidh-k-vy 195) sthāpitā veditavyā. ye hi dharmasya tatsaṃprayuktānāṃ ca jātyādayaḥ sahabhūhetur bhavanti. taiḥ sārdhaṃ te dharmāḥ pūrvotpannāḥ sarvatragahetuḥ sabhāgahetur vā bhavanto bhavanti.

prāptivarjyāḥ sahabhuvo ye 'py ebhis ta 'pi sarvagā

iti siddhāntāt. ata evoktaṃ. satkāyasaṃprayuktānāṃ ca dharmāṇāṃ jātiṃ jarāṃ sthitim anityatāṃ ca sthāpayitveti. tasmāj jātyādayo 'pi kecit sthāpitāḥ. ato 'nyad asthāpitam ity avagantavyaṃ. yuktir iha draṣṭavyā. yato yuktiḥ. tato 'vagantavyaṃ. samudayadarśanaprahātavyā api ye sarvatragā atītapratyutpannās tatsaṃprayuktaṃ ca duḥkhasatyaṃ vedanādikaṃ. tat sthāpitaṃ. kim anyat samudayadarśanaprahātavyam asthāpitaṃ. ye sarvatragā anāgatās tatsaṃprayuktaṃ ca duḥkhasatyaṃ vedanādikaṃ. tad asthāpitaṃ. ye 'py asarvatragā rāgādayas traiyadhvikā api. yāś ca teṣāṃ sarveṣāṃ prāptayaḥ. na te sthāpitāḥ. jātyādayas tv ekasmiṃ pakṣe naiva sthāpitāḥ. pakṣāntare tu kecit sthāpitāḥ. kecin na sthāpitāḥ. tad etat sarvam asthāpitaṃ samudayadarśanaprahātavyaṃ [Tib. 181b] sarvatragahetunā satkāyadṛṣṭihetukaṃ bhavati. pūrvotpannasatkāyadṛṣṭihetukatvāt. na tu satkāyadṛṣṭer hetuḥ. sarvatragāṇāṃ tatsahabhuvāṃ cānāgatatvenāsarvatragahetutvāt. asarvatragāṇāṃ ca rāgādīnāṃ tatsahabhuvāṃ ca vedanādīnāṃ jātyādīnāṃ caikasmin pakṣe sarvaprāptīnāṃ cāsarvatragatvāt. nirodhamārgadarśanaprahātavyā bhāvanāprahātavyāś ca kliṣṭā anuśayatatsaṃprayuktatatsamutthajātyādisvabhāvā asthāpitāḥ. te sarvatragahetunā satkāyadṛṣṭihetukāḥ. na tu te satkāyadṛṣṭer hetuḥ. sarvatragahetutvāsaṃbhavād itarahetvayogāc ca. satkāyadṛṣṭihetukaṃ satkāyadṛṣṭeś ca hetur yad etat sthāpitam iti. ye 'tītapratyutpannā duḥkhadarśanaprahātavyā daśānuśayās tatsaṃprayuktaṃ ca duḥkhasatyaṃ yac ca pakṣāntare jātyādikaṃ. tat sabhāgahetunā sarvatragahetunā ca pūrvasatkāyadṛṣṭihetukaṃ. ye ca satkāyadṛṣṭijātyādayas tatsaṃprayuktajātyādayaś ca. te sahabhūhetunā pūrvoktābhyāṃ ca hetubhyāṃ taddhetukāḥ. ye punaḥ satkāyadṛṣṭisaṃprayuktāḥ. te saṃprayuktahetunā ca pūrvoktaiś ca hetubhis taddhetukāḥ. satkāyadṛṣṭeś ca tathaiva hetuḥ. ye 'py atītapratyutpannāḥ samudayadarśanaprahātavyāḥ sarvatragās [Tib. 182a] tatsahabhuvaś ca vedanādayo jātyādayaś ca pakṣāntare. te sarvatragahetunaiva satkāyadṛṣṭihetukāḥ. satkāyadṛṣṭeś ca hetuḥ. pūrvotpannā hi satkāyadṛṣṭis teṣāṃ hetuḥ. te ca pūrvotpannāḥ satkāyadṛṣṭer iti. asaṃkliṣṭaṃ tu duḥkhasatyaṃ kuśalam anivṛtāvyākṛtaṃ ca na satkāyadṛṣṭihetukaṃ na ca satkāyadṛṣṭer hetuḥ. paṃcavidhahetutvasambhavāt. janako (Abhidh-k-vy 196) hy atra hetur adhikriyate. na kāraṇahetuḥ. sādhāraṇatvāt. vipākahetoś cehāyogaḥ. satkāyadṛṣṭer nivṛtāvyākṛtatvenāvipākatvāt. tatra yad etad uktaṃ satkāyadṛṣṭes tatsaṃprayuktānāṃ ca dharmāṇāṃ jātiṃ jarāṃ sthitim anityatāṃ ca sthāpayitveti tad virudhyeta. yadi hi satkāyadṛṣtisaṃprayuktadharmajātyādayo na sahabhūhetur bhaveyuḥ. na te sthāpyeran. ye hi sthāpitāḥ. te satkāyadṛṣṭihetukāḥ. satkāyadṛṣṭeś ca hetur iti. ye tarhi tatsaṃprayuktānām ity etan na paṭhanti. teṣāṃ kathaṃ prakaraṇagrantho virudhyetety adhyāhāryaṃ. te hi satkāyadṛṣṭer jātiṃ jarāṃ sthitim anityatāṃ ca sthāpayitvety evaṃ paṭhanti. tatsaṃprayukteṣv eva tallakṣaṇāni vyāpriyante. na satkāyadṛṣṭau. [Tib. 182b] atas tāni tasyā na sahabhūhetur iti teṣām evaṃvādinām abhiprāyaḥ. tair apy etat paṭhitavyam iti. evam apāṭhe doṣa ity atas tair etat paraṃ paṭhitavyaṃ. tatsaṃprayuktānāṃ ceti. tatsaṃprayuktā hi satkāyadṛṣṭer ātmakalpā ekālambanakṛtyādyarthatvāt. tasmād yathā teṣu tatsaṃprayukteṣv etāni lakṣaṇāni sahabhūhetuḥ. tathā satkāyadṛṣṭāv apīti vaibhāṣikābhiprāyaḥ. arthato vaivaṃ boddhavyam iti. satkāyadṛṣṭigrahaṇena satkāyadṛṣṭisaṃprayuktānām api grahaṇam adhikārānuvṛtter vā tair evaṃ boddhavyaṃ. tatsaṃprayuktānāṃ ceti. kāśmīrā na bahirdeśakā iti darśayati.

sahabhv api tad iti. caittādi. cittasya hi caittās tāni ca lakṣaṇāni sahabhūhetuḥ sahabhūni ca tāni bhavanti. dharmasyānulakṣaṇānīti vistaraḥ. dharmasya jātijātyādīni sahabhūni. na sahabhūhetunā hetur viprakṛṣṭatvāt. jātyādiṣu hi teṣāṃ vyāpāro na dharme. tāni cānyonyaṃ tāni cānulakṣaṇāni anyonyaṃ sahabhūni jātyādiṣu vyāpārāt. na sahabhūhetunā hetuḥ. dharmas tu teṣāṃ sahabhūhetur bhavati. prādhānyāt. sa hi rājeva yātrāyāṃ sabhṛtyaḥ tad bhṛtyavargaṃ sarvaṃ svakalāpam ākarṣann iva pravartate. cittānuparivartyanulakṣanāni ceti. cittānuparivartināṃ caittadhyānānāsravasaṃvarāṇām [Tib. 183a] teṣāṃ ca lakṣaṇānām anulakṣaṇāni ca tathaiva cittasya sahabhūni. na tu sahabhūhetunā hetuḥ. evaśabdo 'rthapradarśanārthaḥ. tāni cānyonyam anuparivartyanulakṣaṇāni sahabhūni. na tu sahabhūhetunā hetuḥ. sapratighaṃ copādāyarūpam anyonyam aṣṭadravyakādiṣu paramāṇuṣu rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyātmakaṃ sahabhūḥ. na tu sahabhūhetunā hetuḥ. sapratighagrahaṇam apratighanirāsārthaṃ. apratighaṃ hi dhyānānāsravaṃ saṃvararūpaṃ saptavidhavijñaptisvabhāvaṃ parasparaṃ sahabhūḥ. sahabhūhetunā ca hetur iti. sarvaṃ ca bhūtair iti. sapratighaṃ cāpratighaṃ copādāyarūpaṃ yathāsvabhūtaiḥ sahabhūḥ. na tu sahabhūhetunā hetuḥ. prāptayaś ca sahajāḥ (Abhidh-k-vy 197) prāptimato dharmasya sahotpāde 'pi na sahabhūhetuḥ pūrvaṃpaścātkālajāt prāptīnāṃ. asahabhūtvād eva sahabhūhetutvāprasaṃga iti. sahaja iti viśeṣaṇaṃ. kasmād ity āha. anekaphalavipākaniṣyandatvād iti. yasmāt tāsāṃ prāptimatā saha naikaṃ phalaṃ puruṣakāraphalaṃ vṛkṣaprapāṭikāvat pṛthaksrotatvāt. nāpy ekaṃ vipākaphalaṃ.

nākṣepike samāpattī acitte prāptayo na ca

iti vacanāt. [Tib. 183b] na cāpy ekaniṣyandaphalaṃ prāptīnāṃ hi prātaya eva niṣyandaphalaṃ pṛthaksaṃtānatvāt. cittānuparivartinām evaikaṃ phalaṃ vipākaniṣyandaphalaṃ ceṣyate. na prāptīnāṃ. na tāś cittaiḥ sahacariṣṇavaḥ sahacaraṇaśīlāḥ.

sarvam apy etat syād iti. yat tāvat sahabhūhetunā hetur iti vistareṇa yad uktaṃ. bījādīnām iti. ādiśabdenāṃkuranālakāṇḍādīnāṃ grahaṇaṃ. eṣa nyāyo na dṛṣṭa iti. sahotpannayor hetuphalabhāvalakṣaṇo nyāyo na dṛṣṭaḥ. pūrvaṃ hi bījaṃ paścād aṃkuraḥ. pūrvam abhighātaḥ paścāc chabda iti. tadyathā pradīpaprabhayor aṃkurachāyayoś ca. kiṃ. hetuphalabhāva iti vartate. pradīpaḥ saprabha evotpadyate. na niṣprabhaḥ. aṃkurasyātape utpadyamānasyaiva chāyā bhavati. atha ca pradīpaḥ prabhāyāḥ sahotpannāyā hetur bhavati chāyāyāś cāṃkuraḥ. tadvat. saṃpradhāryaṃ tāvad iti vistaraḥ. asiddho dṛṣṭānta iti parasyābhiprāyaḥ. yasmāt pūrvotpannaiva vartisnehādikā sāmagrī saprabhasya pradīpasyotpattau hetuḥ. pradīpasya prabhāyāś ca saiva sāmagrī hetuḥ. na tu pradīpaḥ prabhāyā hetur iṣyate. evaṃ sacchāyasyāṃkurasyotpattau pūrvotpannaiva sāmagrī bījātapādikā vācyā. niyamata iti. yasya dharmasya bhāve yasya dharmasya bhāvo niyamena na yadṛcchayā. sa hetuḥ. itaro hetumān kāryadharma [Tib. 184a] ity arthaḥ. sahabhuvāṃ ca dharmāṇāṃ. tadyathā bhūtānāṃ caturṇāṃ cittacaittānuparivartināṃ lakṣyalakṣaṇānāṃ caikasya bhāve sarveṣāṃ bhāva ekasya cābhāve sarveṣām abhāva iti yukto hetuphalabhāvaḥ.

syāt tāvat sahotpannānām iti vistaraḥ. sahotpannānāṃ hetuphalabhāva iṣyate. tadyathā cakṣuḥ sahotpannam api cakṣurvijñānena tadutpattau hetur bhavati. parasparaṃ tu kathaṃ. na hi cakṣurvijñānaṃ tasya cakṣuṣo hetur bhavatīti. āha. ata eva kāraṇād bhāvābhāvayos tadvattvād ity arthaḥ. caittādīnāṃ bhāve cittasya bhāvād abhāve cābhāvāt te 'pi cittasya hetavo bhavantīti. evaṃ tarhīti vistaraḥ. yady ekasya bhāve sarveṣāṃ bhāvaḥ sarveṣāṃ cābhāva ekasyety ato 'nyonyaṃ hetuphalabhāvaḥ.

(Abhidh-k-vy 198)
kāme 'ṣṭadravyaka

ity avinābhāvino 'pi rūparasagandhaspraṣṭavyasvabhāvasyopādāyarūpasyānyonyam eṣa prasaṃgaḥ. anyonyasahabhūhetuprasaṃga ity arthaḥ. bhūtaiś ca sārdham upādāyarūpasya sahabhūhetutvaprasaṃgaḥ. cittānulakṣaṇādīnāṃ ceti. ādiśabdena cittānuparivartyanulakṣaṇānāṃ ca. cittādibhir iti. atrāpy ādiśabdena cittānuparivartyanulakṣaṇānāṃ ca. cittādibhir iti. atrāpy ādiśabdena cittānuparivartibhiś cānyonyahetuprasaṃgaḥ. tenaiva cādiśabdena prāptibhiḥ sahajābhiḥ [Tib. 184b] prāptimatām eṣa prasaṃga iti vaktavyaṃ. tridaṇḍānyonyabalāvasthānavad iti. anyonyabalenāvasthānam anyonyabalāvasthānaṃ. tridaṇdasyānyonyabalāvasthānaṃ tridaṇḍānyonyabalāvasthānaṃ. tadvat. yathā tridanḍasya daṇḍatrayasyānyonyabalenāvasthānaṃ. evaṃ sahabhuvāṃ cittacaittādīnāṃ hetuphalabhāvaḥ sidhyati. mīmāṃsyaṃ tāvad etad iti vistaraḥ. parīkṣyam etat. na siddho 'yaṃ dṛṣṭānta ity abhiprāyaḥ. sahotpannās trayo daṇḍās teṣāṃ balaṃ. tena sahotpannabalena kim eṣāṃ daṇḍānām avasthānaṃ. āhosvitpūrvasāmagrīvaśāt tathotpādaḥ. āhosvid yathaivaiṣām avasthitaḥ pūrvabhūtabhautikasamudāyalakṣaṇasāmagrīvaśāt sahabhāvaḥ. tathaiva paścād api parasparāśritānām utpāda iti. anyad api ca tatra kiṃcid bhavati nānyonyabalam eveti darśayati. kiṃ tad ity āha. sūtrakaṃ daṇḍatrayaṃ niveśitaṃ. śaṃkuko vā kīlako vety arthaḥ. pṛthivī vā dhārikādhastāt. eṣām api nāmeti. eṣām api sahabhuvām anye 'pi sabhāgasarvatragavipākakāraṇahetavaḥ sūtrakādisthānīyā bhavantīti siddhaḥ sahabhūhetuḥ.

(II.53, 54ab) kliṣṭāḥ kliṣṭānām iti. kliṣṭā akuśalā nivṛtāvyākṛtāś ca kliṣṭatvasāmānyena sabhāgahetutvam eṣāṃ. tenākuśalā akuśalānāṃ sabhāgahetuḥ. nivṛtāvyākṛtā [Tib. 185a] nivṛtāvyākṛtānāṃ. akuśalā nivṛtāvyākṛtānāṃ. nivṛtāvyākṛtāś cākuśalānāṃ sabhāgahetur iti darśitaṃ bhavati, avyākṛtā avyākṛtānām iti. anivṛtāvyākṛtā anivṛtāvyākṛtānām ity arthaḥ.

rūpam avyākṛtam avyākṛto rūpaskandhaḥ paṃcānāṃ skandhānāṃ sabhāgahetuḥ. catvāras tu skandhā vedanādayo na rūpasya sabhāgahetur viśiṣṭatvāt. na hi viśiṣṭo nyūnasya sabhāgahetur iṣyate.

samaviśiṣṭayor

iti vacanāt. kuśalākuśalaṃ tu rūpam ābhisaṃskārikatvāt samaṃ viśiṣṭaṃ ceti catvāras tasya sabhāgahetur bhavanti.

kalalaṃ kalalādīnām iti. paṃcagarbhāvasthāḥ kalalārbudapeśīghanapraśākhāvasthāḥ paṃca jātāvasthāḥ bālakumārayuvamadhyavṛddhāvasthā ity ete daśa daśānām avasthānāṃ sabhāgahetuḥ. kalalaṃ kalalāntarasya yāvad (Abhidh-k-vy 199) vārddhasya. arbudam arbudasya yāvad vārddhasya. evaṃ yāvad vārddhaṃ vārddhasyaiva. ekaikāpahrāsena ekaikāparihāreṇaikasmin nikāyasabhāge vaktavyaṃ. anyeṣu samānajātīyeṣu nikāyasabhāgeṣu yadā manuṣyajanmano manuṣyajanmaivotpadyate. tadā daśāpy avasthā daśānām apy avasthānāṃ. vṛddhāvasthāpi yāvad avasthāntarāṇāṃ. sā hi vṛddhāvasthā [Tib. 185b] kṣaṇāntare tajjanmavṛddhāvasthāyāḥ. sabhāgahetuḥ. aṃtyā tu janmāntarakalalādīnāṃ daśānām apy avasthānāṃ sabhāgahetur ity avagantavyaṃ. bāhyeṣv api yavo yavasyeti vistaraḥ. yavo yavasya sabhāgahetur na śāleḥ. śāliḥ śāler eva na yavasyety anena tulye 'py avyākṛtatve svasaṃtāna eva sabhāgahetutvaṃ. nānyasaṃtāne jananaśaktyabhāvād iti darśayati.

atītāni mahābhūtāni anāgatānāṃ mahābhūtānāṃ hetur adhipatir iti. hetupratyayo 'dhipatipratyayaś cety arthaḥ. ayugapadbhāvān na sahabhūhetuḥ. ata evācittacaittatvāc ca na saṃprayuktakahetuḥ. asarvatragatvān na sarvatragahetuḥ. avyākṛtatvān na vipākahetuḥ. pāriśeṣyāt sabhāgahetur evety avagamyate. yadi sadṛśāḥ sadṛśānāṃ sabhāgahetuḥ. evaṃ paścādutpanno 'pi pūrvotpannasya sabhāgahetuḥ prāpnoti. sahotpanno 'pi sahotpannasya. anutpanno 'py anutpannasyety ata āha. te 'pi na sarve. kiṃ tarhi.

agrajāḥ.

agre jātā atītāḥ pratyutpannā vā sabhāgahetuḥ. anāgatā na sabhāgahetur ity arthād uktaṃ bhavati. evam atītāny atītapratyutpannānām iti. pūrvotpannāny [Tib. 186a] atītāni paścādutpannātītānām iti vibhajyavyākhyaṃ. atītapratyutpannāny anāgatānāṃ sabhāgahetuḥ. na tu anāgatāny anāgatānām ity uktam. ato gamyate nāsty anāgataḥ sabhāgahetur iti. na kadācid iti. na kadācin na hetur ity adhikṛtaṃ. hetur evety arthaḥ. tasmād asty anāgataḥ sabhāgahetur ity abhiprāyaḥ. sahabhv iti vistaraḥ. sahabhūsaṃprayuktakavipākahetuṣv abhisaṃdhir abhiprāyaḥ. tena vacanaṃ. tasmāt sahabhūsaṃprayuktakavipāka hetvabhisaṃdhivacanād adoṣo na kadācin na hetur iti vacane. bāhuliko hy eṣa nirdeśa iṣyate. caramām avasthām abhisaṃdhāyeti. antyām anāgatāvasthām abhipretyety arthaḥ. adhvatraye 'pi hetur bhavatīti tasyābhiprāyaḥ. tasyāyam aparihāra iti vistaraḥ. tasya vādino 'yam aparihāraḥ. kasmāt. yasmāt sa dharma utpadyamānāvasthāyāḥ pūrvaṃ sabhāgahetur abhūtvā paścād bhavati. na nityaṃ sabhāgahetur ity arthaḥ. bhavīnām anāgatāvasthānām ekā caramāvasthā sabhāgahetutve niyatībhūtā. tadanyā bahvyas tatrāniyatībhūtāḥ santi. tatra ca sāmānyenoktaṃ na hetur iti. evaṃ kṛtvāyam aparihāraḥ. ekāsyām (Abhidh-k-vy 200) api hy avasthāyāṃ [Tib. 186b] sa na sabhāgahetur iti śakyam evaṃ vaktuṃ syāt. yo dharmo yasya dharmasya samanantara iti. samanantarapratyaya ity arthaḥ. śakyam anayā kalpanayeti. sa dharma utpadyamānāvasthāyāṃ samanantarapratyayatve niyatībhūto bhavati. ataḥ śakyaṃ tāṃ caramāvasthām abhisaṃdhāyety anayā kalpanayā vaktuṃ syān na kadācin na samanantara iti. kasmād evam āha. yadi sa dharmo notpanno bhavatīti. yadi sa dharmo 'nāgato bhavati nāsau samanantarapratyayo bhavatīty arthaḥ. caramāvasthāvādy āha. dvimukhasaṃdarśanārtham iti vistaraḥ. yathā tatra yo dharmo yasya dharmasya hetuḥ. kadācit sa dharmas tasya dharmasya na hetuḥ. āha. na kadācid iti. tathehāpi kartavyaṃ. yo dharmo yasya dharmasya samanantaraḥ. kadācit sa dharmas tasya dharmasya na samanantara iti. āha. na kadācid iti kartavyaṃ. (yadi sa dharmo notpanno bhavatīti) yathā ceha tathā tatreti. kathaṃ. yo dharmo yasya dharmasya samanantaraḥ. kadācit sa dharmas tasya dharmasya na samanantaraḥ. āha. yadi sa dharmo notpanno bhavatīti. evaṃ tatra kartavyaṃ. kathaṃ. yo dharmo yasya dharmasya hetuḥ. kadācit sa dharmas tasya dharmasya na hetuḥ. āha. yadi sa dharmo notpanno bhavatīti. yadi sa dharmo 'nāgato bhavati nāsau hetupratyayo bhavatīty arthaḥ.

atrācārya āha. evaṃ sati ko guṇa iti vistaraḥ. iti dvimukhasaṃdarśanena kaścid guṇo labhyate. [Tib. 187a] naiva hy utpadyamānāvasthāyāṃ sa dharmo hetuḥ samanantaro vā mukhyavṛttyā bhavatīty akauśalam evātra śāstrakārasyaivaṃ saṃbhāvyate. kvacit sāvakāśaṃ bruvataḥ. kvacin niravakāśaṃ. sāvakāśaṃ tāvad yad idam uktaṃ. yo dharmo yasya dharmasya hetuḥ. kadācit sa dharmas tasya dharmasya na hetuḥ. āha. na kadācid iti. kathaṃ na kadācin na hetur ity evam uktvā punar varṇayati. caramāvasthāyāṃ sabhāgahetur iti. niravakāśaṃ yadi sa dharmo notpanno bhavati na samanantaraḥ. utpannas tu samanantara iti. ayam atrābhiprāyārtha aikāntikam arthaṃ vyavasthāpya punar anyathākarotīti. tasmāt pūrvaka evaiṣa parihāraḥ sādhur iti. sahabhūsaṃprayuktakavipākahetvabhisaṃdhivacanād adoṣa iti.

yat tarhīdam uktam iti vistaraḥ. kuta etad āyātaṃ. anāgato naiva sabhāgahetur ity uktaṃ. tad yadi anāgato naiva sabhāgahetuḥ kasmād anāgatā satkāyadṛṣṭiḥ sthāpitā. yad dhi sthāpitaṃ. tat satkāyadṛṣṭihetuṃ satkāyadṛṣṭeś ca hetur iti vyākhyātaṃ. tatra katham anāgatā satkāyadṛṣṭiḥ satkāyadṛṣṭer hetuḥ. na tāvat sahabhūhetuḥ saṃprayuktakahetur vā saṃbhavaty asahabhūtvāt. na vipākahetur avyākṛtatvāt. na kāraṇahetuḥ sādhāraṇatvenāgaṇyamānatvāt. [Tib. 187b] (Abhidh-k-vy 201) pāriśeṣyāt sabhāgahetuḥ sarvatragahetur vā bhavatīti bhavet. iha ca sabhāgahetur eva sarvatragahetuḥ. ato yady anāgatā satkāyadṛṣṭiḥ satkāyadṛṣṭer na sabhāgahetuḥ kasmād asau tṛtīyakoṭyarthaṃ sthāpiteti. vaibhāṣika āha. anāgatasatkāyadṛṣṭisaṃprayuktakaṃ duḥkhasatyaṃ sthāpayitvety evam etad kartavyam iti. satkāyadṛṣṭisaṃprayuktakam eva sthāpayitavyaṃ. na tu satkāyadṛṣṭiḥ. tad dhi vedanādikaṃ sahabhūhetunā saṃprayuktakahetuuā vā satkāyadṛṣṭihetukam satkāyadṛṣṭeś ca hetuḥ. na sabhāgahetunā. vinaṣṭako hy ayam anāgatāṃ satkāyadṛṣṭim iti pāṭhaḥ. paścātpadasthena tacchabdena saha na patḥitavyaḥ. saṃprayuktaduḥkhasatyaviśeṣaṇārthaṃ tu samasyaitat padadvayaṃ paṭhitavyaṃ. anāgatasatkāyadṛṣṭisaṃprayuktakam iti. arthato vaivaṃ boddhavyaṃ yady evaṃ na kriyate pāṭhaḥ. bhāṣyākṣepanirvṛttaḥ pāṭho na tantram ity abhiprāyaḥ. prajñaptibhāṣyaṃ kathaṃ nīyate sarvadharmāś catuṣke niyatā iti. hetau niyatā yasya dharmasya yo dharmo hetuḥ. sa dharmas tasya dharmasya na kadācin na hetuḥ. triṣv api kāleṣu hetur ity arthaḥ. evaṃ phale niyatā yasya dharmasya yo dharmaḥ phalaṃ puruṣakārādi yojyaṃ. evam āśraye niyatā yasya dharmasya [Tib. 188a] cakṣurvijñānāder yo dharma āśrayaś cakṣurādir iti yojyaṃ. evam ālambane niyatā yasya dharmasya cakṣurvijñānāder yo dharma ālambanaṃ rūpādir iti yojyaṃ. tena dharmāṇāṃ hetau niyatatvāt triṣv api kāleṣu sabhāgahetur bhavatīti codakābhiprāyaḥ. sarvahetvanabhisaṃdher adoṣa iti darśayan vaibhāṣika āha. hetur atra saṃprayuktakahetuḥ sahabhūhetuś ca na sabhāgahetuḥ sarvatragahetur vā. anāgatāvasthāyām avyavasthāpitatvāt. na vipākahetuḥ. anāniṃjyasya karmaṇah kasyacid gatyantare 'pi vipākādānāt. phalaṃ puruśakāraphalaṃ adhipatiphalaṃ ca. tayoḥ sahabhūsaṃprayuktakahetvoḥ phalatvāt. vaibhāsikāṇām etan matam. anāgataṃ vidyamānam utpadyata iti. tasmād ayaṃ prasaṃjayati. nanu caivaṃ sati sabhāgahetur abhūtvā anāgatāvasthāyāṃ hetur bhavati vartamānāvasthāyām iti prāptaṃ prasaktam ity arthaḥ. iṣyata evāvasthāṃ prati na dravyam iti. iṣyata eva sabhāgahetoḥ sabhāgahetutvāvasthā pūrvaṃ nāsīd idānīṃ bhavatīti. na tu dravyasvalakṣaṇaṃ pūrvaṃ nāsīd idānīṃ bhavatīti. avasthāphalaṃ hi sāmagryaṃ na dravyaphalam iti. hetupratyayasāmagryā vartamānāvasthāphalaṃ na dravyaṃ. yasmād anāgato 'pi sa dharmo [Tib. 188b] dravyato 'sti. na punaḥ pratyutpanna eveti. codaka āha. kiṃ punaḥ syād iti vistaraḥ. vaibhāṣika āha. śāstre tasya grahaṇaṃ syād iti. tasyānāgatasya sabhāgahetoḥ. na cāsti grahaṇaṃ. na hi tatra śāstre uktaṃ. anāgatāni kuśalamūlāni anāgatānāṃ kuśalamūlānāṃ (Abhidh-k-vy 202) sabhāgahetur iti. codaka āha. ya eva hīti vistaraḥ. codakasyāyam abhiprāyaḥ. yady apy anāgato 'sti sabhāgahetur na tv asau phaladānagrahaṇakriyāyāṃ samarthaḥ. ya eva hi phaladānagrahaṇakriyāsamarthaḥ phalākṣepakriyāsamarthaś ca. tasyaiva sabhāgahetoḥ atītasya vartamānasya ca grahaṇāt. adoṣo 'nāgatasya sabhāgahetor agrahaṇaṃ. tasya phaladānagrahaṇakriyāyām asāmarthyāt. tasmād asty anāgataḥ sabhāgahetuḥ. atha ca śāstre nokta iti. vaibhāṣika āha. naitad astīti vistaraḥ. naitad yujyate. niṣyandaphalena hi saphalaḥ sabhāgahetuḥ.

sabhāgasarvatragayor niṣyandaḥ.
niṣyando hetusadṛśa


iti vacanāt. tac cānāgatasyāyuktaṃ. tan niṣyandaphalam ayuktaṃ. kasmāt. pūrvapaścimatābhāvāt. anāgatāvasthāyām idaṃ pūrvam idaṃ paścimam iti na paricchidyate viprakīrṇatvāt. na cāsati pūrvāparabhāve sadṛśaḥ sadṛśasya niṣyando yujyate. atha matam. utpannam atītaṃ vartamānaṃ vā anāgatasya niṣyanda iti. ata āha. na cotpannam anāgatasya niṣyando yujyata iti. yathātītaṃ [Tib. 189a] vartamānasya niṣyando na bhavati. tathānāgatasyāpy utpanno na niṣyando bhavitum arhati. kasmād ity āha. mā bhūd dhetoḥ pūrvaṃ phalam iti doṣāṭ. vipākaphalasya pūrvaṃ saha cāyogād iti. mā bhūd dhetoḥ pūrvaṃ phalam iti pūrvam ayogaḥ. saha cāyogo 'nāgatāvasthāyāṃ. na hi pratyutpannāvasthāyāṃ sahabhūhetor iva vipākahetoḥ sahotpannaṃ phalam upalabhyate. tasmāt. anāgate cādhvani pūrvapaścimatābhāvāt. viprakīrṇatvād anāgatasyādhvano na pūrvaṃ vipākahetuḥ paścād vipākaphalaṃ yujyate. tasmāc ca sabhāgahetuvad vipākahetur apy anāgato na prāpnoti. vaibhāṣika āha. naitad asti yad uktaṃ vipākahetur apy evam iti. na cānyonyaniṣyandatā yuktimatīti. yasya yaḥ sabhāgahetuḥ sadṛśo dharmaḥ. tasya sa eva dharmas tadānīṃ eva kathaṃ niṣyando yokṣyate. na hi putraḥ svasyaiva pitus tadānīm eva pitā bhavatīti. na tv evaṃ vipākahetuḥ. kim. anyonyahetuphalatā na paurvāparyeṇa vinā saṃprasajyate prāpnoti. kasmāt bhinnalakṣaṇatvād dhetuphalayoḥ. hetor anyal lakṣaṇaṃ svabhāva ity arthaḥ. akuśalatā kuśalasāsravatā vā tasya lakṣaṇaṃ. phalasya [Tib. 189b] cānyal lakṣaṇam anivṛtavyākṛtatvaṃ.

vipākahetur aśubhāḥ kuśalāś caiva sāsravāḥ
vipāko 'vyākṛto dharma


(Abhidh-k-vy 203)
iti vacanāt. tasmād iti vistaraḥ. avasthāvyavasthita eva sabhāgahetuḥ. avasthāyāṃ vyavasthitaḥ. atītāvasthaḥ pratyutpannāvasthaś ca sabhāgahetur nānāgatāvasthaḥ. lakṣaṇavyavasthitas tu vipākahetuḥ. lakṣaṇena vyavasthitas triṣv api kāleṣu yathoktalakṣaṇa ity anāgato 'pi vipākahetur na vāryate na pratiṣidhyate. idam iha vicāryate. kim anāgate 'dhvani sadṛśā dharmā viprakīrṇā iti na śakyate paricchetuṃ ayaṃ hetur idam idam asya niṣyandaphalam iti. ato nānāgataḥ sabhāgahetur vyavasthāpyate. āhosvit yo dharmo yasya dharmasya sabhāgahetur bhavet. sa dharmas tasya hetupratyayavaśān niṣyandaphalaṃ bhaved iti. ato 'nāgatas sabhāgahetur na vyavasthāpyate. naitad vyākhyānakārair vicāritaṃ. mama tu pūrvaka evāyaṃ pakṣaḥ pratibhātīti.

kim eṣa niyama iti. kiṃ svabhūmika evety avadhāryate. nānyathāpy astīty abhiprāyaḥ.

anyonyaṃ navabhūmis tu mārga

iti. tuśabdo viśeṣaṇe. mārga iti mārgasatyaṃ vivakṣitaṃ. sāsravān mārgasatyaṃ viśiṣyate. sāsravo hi dharmaḥ svabhūmika eva sabhāgahetuḥ. nānyabhūmikaḥ mārgas tv anyabhūmiko 'pi sabhāgahetuḥ. iha bhūmigrahaṇe sāravānāsravagrahaṇaṃ. dhātugrahaṇe tu sāsravasyaivety [Tib. 190a] ata āha. yat sāsravāṇāṃ mārgasya ca tulye bhūmibhede mārga eva navabhūmiko 'nyonyaṃ sabhāgahetur na sāsrava iti. kuta ity āha. āgantuko hy asau tāsu bhūmiṣu na taddhātupatitaḥ. tadbhūmikābhis tṛṣṇābhir asvīkṛtatvād iti. na hi kāmarūpārūpya(navabhūmisaṃniśrayādhigamyatvāt navabhūmiko na tadbhūmisaṃgṛhītatvāt) caryas tṛṣṇāḥ sāsravān ivānāsravān dharmān svīkurvanti. yadā tarhi nirvāṇaṃ mārgaṃ vābhilaṣati kuśalo 'sau dharmacchandaḥ. na rāgaḥ. tasya varjyatvād iti vacanāt. samānajātīyasyety anāsravajātīyasya. evaṃ tarhi sarvaḥ sarvasya sabhāgahetuḥ prāpnoti. ata āha.

samaviśiṣṭayor

iti.

anyonya-

grahaṇaṃ tarhi kim arthaṃ. ūrdhvabhūmikādharabhūmikayor anyonyam ity evam arthaṃ. ūrdhvabhūmiko 'py adharabhūmikayoḥ samaviśiṣṭayoḥ sabhāgahetur bhavati. adharabhūmiko 'py ūrdhvabhūmikayor iti. tadyatheti vistaraḥ. duḥkhe dharmajñānakśāntis tasyā evānāgatāyāḥ sameti kṛtvā sabhāgahetuḥ. viśiṣṭasya ca duḥkhe dharmajñānasya duḥkhe 'nbvayajñānakṣānter yāvad anutpādajñānasya (Abhidh-k-vy 204). na tu nyūnasya. na hi duḥkhe dharmajñānam anāgatāyāḥ duḥkhe dharmajñānakṣānteḥ sabhāgahetur bhavati. darśanabhāvanāśaikṣamārgās tridvyekeṣām iti. darśanamārgo darśanamārgāntarasya bhāvanāmārgasyāśaikṣamārgasya ca sabhāgahetur iti trayāṇāṃ. bhāvanāmārga bhāvanāmārgāntarasyāśaikṣamārgasya ca sabhāgahetuḥ. na darśanamārgasyeti [Tib. 190b] dvayoḥ. aśaikṣamārgo 'śaikṣamārgāntarasya na darśanamārgabhāvanāmārgayor ity ekasya sabhāgahetuḥ. tatrāpīti. tatra darśanamārgādiṣu mṛdvindriyamārgo darśanamārgasvabhāvo mṛdutīkṣṇendriyamārgasya tatsvabhāvasyaiva. tikṣṇendriyamārgas tīkṣṇdriyamārgasyaiva. na mṛdvindriyamārgasya nyūnatvāt. evaṃ bhāvanāmārgo 'śaikṣamārgaś ca vaktavyaḥ. tad darśayann āha. tadyatheti vistaraḥ. ekasyāpi mṛdvindriyasya pudgalasya ṣaṇmārgāḥ santi. prakṛtitīkṣṇendriyasya trayaḥ. tatra śraddhānusārimārgaḥ śraddhānusārimārgāntarasyātmīyasya sabhāgahetuḥ. dharmānusārimārgasya cātmīyasyānāgatāvasthasya śraddhādhimuktadṛṣṭiprāptasamayavimuktāsamayavimuktamārgāṇāṃ cātmīyāṇāṃ yathāyogam utpattyanutpattidharmāṇāṃ ceti ṣaṇṇāṃ sabhāgahetuḥ. śraddhādhimuktamārgaḥ śraddhādhimuktamārgāntarasya dṛṣṭiprāptasamayavimuktāsamayavimuktamārgāṇāṃ cāpareṣām api trayāṇām iti caturṇāṃ sabhāgahetuḥ. samayavimuktamārgaḥ samayavimuktamārgāntarasyāsamayavimuktamārgasya ceti dvayoḥ sabhāgahetuḥ. na tu śraddhādhimuktamārgaḥ śraddhānusāridharmānusārimārgayor hetuḥ pūrvakālīnatvāt darśanamārgasya. bhāvanāmārgasya ca viśiṣṭatvāt. evam anyatrāpi yojyaṃ. [Tib. 191a] dharmānusārimārgaḥ dharmānusārimārgāntarasya dṛṣṭiprāptāsamayavimuktamārgayoś ceti trayāṇāṃ sabhāgahetuḥ. dṛṣṭiprāptamārgo dṛṣṭiprāptamārgāntarasyāsamayavimuktamārgasya ceti dvayoḥ. asamayavimuktamārgo 'samayavimuktamārgāntarasyaivety ekasya sabhāgahetuḥ. na tu dhamānusārimārgaḥ śraddhānusārimārgasya sabhāgahetuḥ. dharmānusārimārgasyendriyato viśiṣtatvāt. nāpi śraddhādhimuktamārgasyendriyato viśiṣṭatvāt. nāpi samayavimuktamārgasyendriyato viśiṣṭatvāt. samayavimuktamārgas tarhīndriyato viśiṣṭasya dṛṣṭiprāptamārgasya sabhāgahetuḥ prāpnoti. na prāpnoti. aśaikṣamārgasaṃgṛhītatvāt. na hi pūrvakālīnaṃ phalaṃ paścātkālīno hetur iti. dṛṣṭiprāptamārgaḥ punaḥ samayavimuktamārgasya na sabhāgahetur indriyato nyūnatvāt. kathaṃ punar iti vistaraḥ. kathaṃ punar ūrdhvabkūmikasya dvitīyadhyānāt prabhṛti yāvad ākiṃcanyāyatanabhūmikasya darśanamārgasya bhāvanāmārgasya vā aśaikṣamārgasya vā yathāyogam adhobhūmiko mārgo vijñānānamtyāyatanāt (Abhidh-k-vy 205) prabhṛti yāvad anāgamyabhūmiko yathāyogaṃ darśanamārgo bhāvanāmārgo vā aśaikṣamārgo vā samo vā viśiṣṭo vā bhavati. kathaṃcana bhavitavyaṃ. hīnatvād adharāyā bhūmeḥ. [Tib. 191b] indriyato hetūpacayataś ca. indriyatas tāvat samo bhavati viśiṣṭo vā. darśanamārge śraddhānusārimārgaś caturthadhyānabhūmiko 'dharabhūmikasya tasyaiva śraddhānusārimārgasya samaḥ. ubhayor mṛdvindriyatvāt. tasyaivādharabhūmiko dharmānusārimārgo viśiṣṭaḥ. tīkṣṇendriyatvāt. tathā dharmānusārimārgaś caturthadhyānabhūmiko 'dharabhūmikasya dharmānusārimārgasya samaḥ. evam etāv eva śraddhānusāridharmānusārimārgau caturthadhyānabhūmikāv adharabhūmikayor bhāvanāśaikṣamārgayoḥ pratyekaṃ bhūmīndriyabhedabhinnayoḥ samau vā viśiṣṭau veti saṃbhavato yojyau. tathā bhāvanāmārge ākiṃcanyāyatanabhūmikasya śraddhādhimuktamārgasyādharabhūmikaḥ śraddhādhimuktamārgaḥ samaḥ. ubhayor mṛdvindriyatvāt. tasyaivādharabhūmiko dṛṣṭiprāptamārgo viśiṣṭaḥ. tīkṣṇendriyatvāt. tathā tasyaiva samayavimuktamārgo 'dharabhūmikaḥ samaḥ. ubhayor mṛdvindriyatvāt. tasyaivāsamayavimuktamārgo 'dharabhūmiko viśiṣṭaḥ. tīkṣṇendriyatvāt. evam aśaikṣamārge ākiṃcanyāyatanabhūmikasyāśaikṣamārgasyādharabhūmikaḥ samo viśiṣṭo veti yathāyogaṃ yojyam. anayā diśā sarvabhūmayo yojyāḥ kathaṃ hetūpacayataḥ. ūrdhvabhūmikasyādharabhūmiko mārgaḥ samo viśiṣṭo vā bhavatīty ata idam ucyate. tatra [Tib. 192a] darśanādimārgāṇām iti vistaraḥ. ādigrahaṇena bhāvanāśaikṣamārgopasaṃgrahaḥ. ūrdhvabhūmikāyā duḥkhe dharmajñānakṣānteḥ adhobhūmikaṃ duḥkhe dharmajñānaṃ hetūpacayato viśiṣṭaṃ bhavati. duḥkhe dharmajñānād apy ūrdhvabhūmikād adharabhūmikā duḥkhe 'nvayajñānakṣāntir yāvad ūrdhvabhūmikān mārge dharmajñānād adharabhūmikā mārge 'nvayajñānakṣāntir hetūpacayato viśiṣṭā bhavati. ekaikādhikasabhāgahetūpacitatvāt. darśanamārgād ūrdhvabhūmikād adhobhūmiko bhāvanāmārgo hetūpacayato viśiṣṭo bhavati. darśanamārgo hi darśanamārgahetūpacito bhāvanāmārgas tu darśanabhāvanāmārgahetūpacitaḥ. ūrdhvabhūmikābhyāṃ darśanabhāvanāmārgābhyām adharabhūmiko 'śaikṣamārgo hetūpacayato viśiṣṭo bhavati. darśanabhāvanāmārgahetūpacitatvāt. ūrdhvabhūmikasya darśanamārgasyādhobhūmiko darśanamārgo hetūpacayataḥ samānakṣaṇāpekṣayā samo bhavati. evaṃ bhāvanāmārgasya bhāvanāmārgo 'śaikṣamārgasyāśaikṣamārga iti. tad evaṃ kaścid indriyataḥ samo bhavati hetūpacayato viśiṣṭaḥ saty apy adharabhūmikatve. tadyathā prathamadhyānabhūmikāc chraddhānusārimārgād adharabhūmikau śraddhādhimuktasamayavimuktamārgau. kaścid dhetūpacayataḥ samo bhavati indriyato viśiṣṭaḥ. tadyathā (Abhidh-k-vy 206) caturthadhyānabhūmikāc chraddhānusāryādimārgād adhobhūmikadharmānusāryādimārgaḥ samānakṣaṇāpekṣayā. [Tib. 192b] kaścid indriyato hetūpacayataś ca viśiṣṭaḥ. tadyathā caturthadhyānabhūmikāc chraddhānusārimārgād adharabhūmikau dṛṣṭiprāptasamayavimuktamārgau. mṛdumṛdvādīnāṃ cottarottare hetūpacitatarā iti. darśanamārgavarjyāḥ. tasmin mṛdumṛdvādyasaṃbhavāt. tatra mṛdumṛdoḥ prakārād ūrdhvabhūmikād adharabhūmiko 'pi mṛdumadhyo yāvad adhimātramadhyād adhimātrādhimātraḥ samānāsamānakṣaṇāpekṣayā hetūpacayataḥ samo viśiṣṭo vā bhavati. ekaikādhikaprakārahetūpacitatvāt. yad uktaṃ śraddhānusārimārgaḥ ṣaṇṇāṃ sabhāgahetur iti kathaṃ śraddhānusārimārgo dharmānusārimārgasya sabhāgahetur bhavati. na hi tayor ekasaṃtāne saṃmukhībhāvo 'sti. tenāha. yady apy ekasaṃtāne śraddhādharmānusārimārgayor asaṃbhavaḥ. utpannas tv anāgatasya hetur iti. asaṃbhavo hy atrāsaṃmukhībhāvaḥ. na tv abhāvaḥ. santi hi mṛdvindriyāṇāṃ mṛdvindriyamārgavad ātmīyās tīkṣṇendriyamārgā api. dṛṣṭiprāptasamayavimuktamārgās tu tatsaṃtāne saṃmukhībhaveyur api yadīndriyasaṃcāraḥ kriyeta. tasmād utpannaḥ śraddhānusārimārgo 'nutpattidharmiṇo dharmānusārimārgasya śraddhādhimuktadṛṣṭiprāptasamayavimuktāsamayavimuktamārgāṇāṃ ca yathāyogam anāgatānām utpattidharmāṇām anutpattidharmāṇāṃ vā samaviśiṣṭānāṃ sabhāgahetur iti. ācāryavasumitras tv āha. [Tib. 193a] utpannaḥ śraddhānusārimārgo 'nutpannasya dharmānusārimārgasya dṛṣṭiprāptamārgasya vā hetur yadā śraddhānusāryādaya indriyāṇi saṃcaranto dharmānusārimārgādīn saṃmukhīkurvanti. tad ayuktaṃ. na hi śraddhānusārīndriyāṇi saṃcarati. śraddhādhimuktādayas tu saṃcareyuḥ.

prāyogikā iti. prayogena nirvṛttāḥ prāyogikāḥ. prāyogikagrahaṇam upapattipratilaṃbhikanirāsārthaṃ. kāmāvacarāḥ śrutamayā iti. ye buddhavacanaśrutena niryātāḥ. te śrutamayāḥ. cintāmayāś cintāmayānām iti. cintāmayānām eva na śrutamayānāṃ.

tayor eva samaviśiṣṭayor

iti vacanāt. bhāvanāmayabhāvād iti. kāmadhātor asamāhitatvāt bhāvanāmayā na santi. cintāmayābhāvād iti. yadā hi cintayitum ārabhante. tadaiṣāṃ samādhir evopatiṣṭhata iti cintāmayābhāvakāraṇaṃ. teṣām apīti. śrutamayādīnāṃ. mṛdumṛdavaḥ sarveṣām iti. mṛdumṛdavo mṛdumṛdvantarāṇāṃ samānāṃ mṛdumadhyādīnāṃ cānyeṣām aṣṭānāṃ viśiṣṭānām iti sarveṣāṃ sabhāgahetuḥ. mṛdumadhyā aṣṭānāṃ mṛdumṛduprakāram apāsyate 'sya nyūnatvāt. [Tib. 173b] (Abhidh-k-vy 207) eṣā nītir iti. tadyathā mṛdvadhimātrāḥ saptānāṃ madhyamṛdavaḥ saṇṇāṃ yāvad adhimātrādhimātrā adhimātrādhimātrāntarāṇāṃ ekarūpāṇāṃ sabhāgahetur iti. pūrvān pūrvān apāsya teṣāṃ teṣāṃ nyūnatvāt. upapattipratilaṃbhikās tu kuśalā iti. upapattyā pratilaṃbha upapattipratilaṃbhaḥ. sa eśām astīty upapattipratilaṃbhikāḥ. ata iniṭhanāv iti ṭhan. sarve te nava prakārāḥ parasparaṃ sabhāgahetuḥ. mṛdumṛdūnāṃ yāvad adhimātrādhimātrāṇām eva. adhimātrādhimātrā mṛdumṛdūnāṃ yāvad adhimātrādhimātrāṇāṃ sabhāgahetuḥ. na samaviśiṣṭānām eva. anābhisaṃskārikatvāt. ābhisaṃskārikasya hi sabhāgahetor nyūnaṃ phalaṃ neṣyate. nānābhisaṃskārikasya. kliṣṭā apy evam iti. sarve navaprakārāḥ parasparaṃ sabhāgahetur aprāyatnikatvāt. pūrvotpannāḥ sarve samānabhūmikānāṃ paścādvartināṃ sarveṣāṃ sabhāgahetuḥ. nātra samaviśiṣṭate apekṣyete. te yathākramaṃ catustridvyekeṣāṃ sabhāgahetur iti. vipākajā vipākājādīnāṃ caturṇāṃ sabhāgahetuḥ. airyāpathikā airyāpathikādīnāṃ eva trayāṇāṃ. va vipākajānāṃ. teṣām anābhisaṃskārikatvena nyūnatvāt. śailpasthānikā dvayoḥ śailpasthānikanairmāṇikayoḥ. nairmāṇikā nairmāṇikānām eva. [Tib. 194a] na pūrveṣām. uttareṣām uttareṣām ābhisaṃskārikatvāt. nirmāṇacittam api kāmāvacaraṃ caturdhyānaphalam iti. caturṇāṃ dhyānānāṃ phalaṃ prathamadvitīyatṛtīyacaturthadhyānaphalam iti catuṣprakāraṃ kāmāvacaraṃ nirmāṇacittaṃ. tad yathākramaṃ catustridvyekeṣāṃ ca sabhāgahetur iti vartate. prathamadhyānaphalaṃ caturṇāṃ prathamadvitīyatṛtīyacaturthadhyānaphalānāṃ sabhāgahetuḥ. dvitīyadhyānaphalaṃ trayāṇāṃ dvitīyatṛtīyacaturthadhyānaphalānāṃ. tṛtīyadhyānaphalaṃ dvayos tṛtīyacaturthadhyānaphalayoḥ. caturthadhyānaphalaṃ ekasya caturthadhyānaphalāntarasyaiva sabhāgahetuḥ. kā punar atra yuktir yayaivaṃ niyama iti tāṃ yuktiṃ nirdikṣur āha. nottaradhyānaphalaṃ adharadhyānaphalasyeti vistaraḥ. na caturthadhyānaphalaṃ kāmāvacaraṃ nirmāṇacittaṃ prathamadhyānaphalasya kāmāvacarasya nirmāṇacittasya yāvat tṛtīyadhyānadhyānaphalasya kāmāvacarasya nirmāṇacittasya sabhāgahetuḥ. kasmād ity āha. na hy ābhisaṃskārikasya mahāyatnasādhyasya sabhāgahetor hīyamānam amahāyatnasādhyaṃ phalaṃ bhavati. yādṛśena hi yatnaviśeṣeṇa prathamaṃ dhyānaṃ yāvat tṛtīyaṃ dhyānaṃ niṣpādyate. na tādṛśenaiva caturthaṃ dhyānaṃ niṣpādyate. [Tib. 194b] kiṃ tarhi. utkṛṣṭatareṇa yatnaviśeṣeṇa niṣpādyate. tasmāt phalam asyotkṛṣṭatareṇaiva yatnaviśeṣeṇa niṣpādyate ity avagamyate. tena adharadhyānaphalaṃ uttaradhyānaphalasya sabhāgahetuḥ. na tūttaradhyānaphalaṃ adharadhyānaphalasya (Abhidh-k-vy 208). yathā ca caturthadhyānaphalaṃ yojitaṃ. evaṃ tṛtīyadvitīyadhyānaphalam api yojyaṃ. ata evāhur iti. yasmād ābhisaṃskārikasya sabhāgahetor hīyamānaṃ phalaṃ na bhavati. tasmād āhur ity arthaḥ. kim āhur ity āhuḥ. syād utpanna iti vistaraḥ. duḥkhe dharmajñānam anāsravam utpannam anutpattidharmāṇām anāsravāṇāṃ duḥkhe dharmajñānakṣāntināṃ na hetuḥ. duḥkhe dharmajñānakṣāntibhyo duḥkhe dharmajñānasyābhisaṃskārikatvena viśiṣṭatvāt. evaṃ hi tad viśiṣṭaṃ. yat kleśavisaṃyogaprāptyā saha utpadyate. viśiṣṭaṃ ca nyūnasya na hetuḥ. tadyathārhattvāt parihīṇasya aśaikṣo mārgaḥ pūrvotpannaḥ sakṛdāgāmyanāgāmimārgayoḥ paścādutpadyamānayor na sabhāgahetuḥ. syād ekasaṃtānaniyataḥ pūrvapratilabdha iti vistaraḥ. anāgatā duḥkhe dharmajñānakṣāntayaḥ prathama eva kṣaṇe pratilabdhā ekasaṃtānagatāḥ. duḥkhe dharmajñānaṃ dvītiyakṣaṇotpannaṃ. tasya tā na hetuḥ. [Tib. 195a] yasmān na pūrvataraṃ phalaṃ. pūrvataraṃ hi duḥkhe dharmajñānaṃ duḥkhe dharmajñānakṣāntibhyaḥ. tasyotpannatvāt. tāsāṃ cānutpannatvāt. anāgato vā dharmaḥ yasmān na sabhāgahetuḥ. anāgatā duḥkhe dharmajñānakṣāntayaḥ aparimitāḥ pratilabdhā eva na tūtpannāḥ. syāt pūrvotpanna iti vistaraḥ. pūrvaṃ pratilabdhamātro dharmaḥ pṛṣṭo na tūtpannaḥ anutpannaś ca na sabhāgahetur bhavatīti. idānīṃ pūrvotpanno 'pi kim asti na sabhāgahetur iti atiśayarūpeṇa pṛcchyate. adhimātro nyūnasyeti. viśiṣṭo nyūnasyety arthaḥ. tadyathottaraphalaparihīṇasya arhattvaphalaparihīṇasyānāgāmiphalaparihīṇasya vā adharaphalasaṃmukhībhāve 'nāgāmiphalasaṃmukhībhāve sakṛdāgāmiphalasaṃmukhībhāve vā. yo 'rhattvamārgo 'dhimātraḥ pūrvotpannaḥ. sa paścādutpannasyānāgāmiphalasya sakṛdāgāmiphalasya vā na sabhāgahetuḥ. nyūnatvāt. evam anāgāmiphalaparihīṇasya yo 'nāgāmiphalamārgaḥ. sa pūrvotpannaḥ paścādutpannasya sakṛdāgāmiphalasya na sabhāgahetuḥ. nyūnatvāt. duḥkhe dharmajñānaprāptiś ceti vistaraḥ. duḥkhe dharmajñānaprāptir yā pūrvotpannā. sā uttarakṣaṇasahotpannānāṃ uttaraiḥ kṣaṇair duḥkhe 'nvayajñānakṣāntikṣaṇādibhir ā mārge 'nvayajñānakṣānteḥ sahotpannānāṃ duḥkhe [Tib. 195b] dharmajñānakṣāntiprāptīnāṃ na sabhāgahetuḥ. kiṃ kāraṇaṃ. tāsāṃ nyūnatvāt. tasyāś ca viśiṣṭatvāt. kathaṃ punas tāsāṃ nyūnatvaṃ tasyāś ca viśiṣṭatvaṃ. duḥkhe dharmajñānakṣānter duḥkhe dharmajñānaṃ viśiṣṭaṃ tadvadhyakleśaprāpter vimuktatvāt. hetūpacitataratvāc ca. tasmād dhetūpacitatarābhyo 'pi duḥkhe dharmajñānakṣāniprāptibhyo duḥkhe dharmajñānaprāptir viśiṣṭā tāś ca nyūnās tatprāptitvāt. kiṃ ca prathamakṣaṇotpannāyā duḥkhe dharmajñānakṣāntiprāpter duḥkhe dharmajñānaprāptis tasmād eva hetudvayād (Abhidh-k-vy 209) viśiṣṭā. nyūnā ca sā duḥkhe dharmajñānakṣāntiprāptiḥ. atas tatpūrvikā apy anyā uttarakṣaṇasahotpannā duḥkhe dharmajñānakṣāntiprāptayo hetūpacitataratve 'pi nyūnā eveti. tasmān na sā tāsāṃ sabhāgahetur iti.

(II.54cd) saṃprayuktakahetus tu cittacaittā

iti. tuśabdo 'vadhāraṇe bhinnakramaś ca. cittacaittā eva saṃprayuktakahetur iti. evaṃ satīti vistaraḥ. yadi cittacaittā eva saṃprayuktasahetur ity etāvad ucyate bhinnakālajā api bhinnakālajaiḥ saha bhinnasaṃtānajā api ca bhinnasaṃtānajaiḥ saha saṃprayuktakahetuḥ [Tib. 196a] saṃprasajyate. na hi te kālasaṃtānabhinnā na cittacaittā bhavanti. ekākārālambanās tarhīti. yadi cittacaittā ekākārā ekanīlādyākārā ekālambanāś ca ekanīlādyālambanā evaṃ te saṃprayuktakahetur nānyatheti. evaṃ bhinnakālajatvaṃ bhinnasaṃtānajatvaṃ ca vyāvartitaṃ bhavatīty abhiprāyaḥ. evam api sa eva prasaṃgaḥ. bhinnakālasaṃtānajānāṃ anyonyaṃ saṃprayuktakahetutvaprasaṃga iti arthaḥ. saṃbhavati hi bhinnakālasaṃtānajānām api cittacaittānām ekākārālambanatvaṃ. bhinnasaṃtānajānām api prasaṃga iti. bhinnakālajatvam ekaṃ parikṛtaṃ. navacandrādīni hi paśyatāṃ bahūnāṃ ekākārālambanāś cittacaittā vartante.

samāśrayā

iti. samaḥ abhinna āśraya eṣām iti

samāśrayāḥ.

tulyārthe samaśabdagrahaṇe hi jātitulyatvāt sa eva prasaṃgaḥ syāt.

anyonyaphalārtheneti vistaraḥ. yathā sahasārthikānāṃ parasparabalena mārgaprayāṇaṃ. evaṃ cittaṃ caittasya phalaṃ. caitto 'pi cittasyety anyonyaphalam iti tenārthena sahabhūhetuḥ. paṃcabhir iti vistaraḥ. paṃcabhis samatābhiḥ. āśrayālambanākārakāladravyasamatābhir ity arthaḥ. [Tib. 196b] samaprayogārthena samapravṛttyarthena saṃprayuktakahetuḥ. yathā teṣām eva sārthikānām anyonyabalena mārgaṃ gacchatāṃ samo 'nnapānasnānaśayanādiparibhogakriyāyāṃ prayogaḥ. tadvat samaprayogatvam eṣām anyonyaṃ bhavati. ata evāha. ekenāpi hi vinā na sarve saṃprayujyanta iti.

(II.55ab) pūrvasarvagā

iti. pūrve ca te sarvagāś ca sarvapūrvagāḥ. pūrvotpannāḥ sarvagā ity arthaḥ. svabhūmikāḥ pūrvotpannā atītāḥ pratyutpannā vā sarvatragā anuśayāḥ kliṣṭānāṃ kleśasvabhāvasaṃprayuktasamutthānāṃ paścimānāṃ paścādatītapratyutpannānāṃ anāgatānāṃ ca sarvatragahetuḥ. vyākhyāsyāma iti.

(Abhidh-k-vy 210)
sarvatragā duḥkhahetudṛggheyā dṛṣṭayas tathā
vimatiḥ saha tābhiś ca yāvidyāveṇikī ca yety


atra paṃcame kośasthāne nirdekṣyāmaḥ. kliṣṭadharmasāmānyakāraṇatveneti vistaraḥ. yasmād ayaṃ sarvatragahetuḥ kliṣṭānām eva sāmānyena paṃcanikāyānām api bhavati. sabhāgahetus tu kliṣṭānāṃ cākliṣṭānāṃ ca. tasmāt pṛthag vyavasthāpyate. kathaṃ kliṣṭadharmasāmānyakāraṇatvam asyeti pratipādayann āha. nikāyāntarīyāṇām api hetutvād iti. eṣāṃ hi prabhāveneti. eṣāṃ hi sarvatragāṇāṃ prabhāvena anyanaikāyikā anyanikāyabhavāḥ kleśā rāgādaya upajāyante. ke punas te. duḥkhadarśanaprahātavyasya sarvatragahetoḥ [Tib. 197a] samudayanirodhamārgadarśanabhāvanāprahātavyā nikāyāntarīyā bhavanti. samudayadarśanaprahātavyasya sarvatragahetor duḥkhanirodhamārgadarśanabhāvanāprahātavyā nikāyāntarīyā bhavanti. sarvān kleśanikāyān gacchanti bhajante ālambane. sarveṣāṃ vā kleśanikāyānāṃ hetubhāvaṃ gacchantīti sarvatragāḥ. ata evoktaṃ. satkāyadṛṣṭimūlakāḥ sarvakleśāḥ satkāyadṛṣṭiprabhavāḥ satkāyadṛṣṭisamudayā iti. ātmagrāhadvāreṇa rāgamānapratighādisamudācārāt. kim āryapudgalasyāpīti. sarvatragā āryapudgalasya sarva eva prahīṇā darśanaprahātavyatvāt. rāgādayaś ca śaikṣānāṃ samudācaranti. te rāgādayas teṣāṃ na sarvatragahetukā iti manyamāna evaṃ pṛcchati. kliṣṭā dharmā iti. aviśeṣitatvāt pṛthagjanāryasaṃtānajā iti gamyate. yaś ca darśanaprahātavyānāṃ dharmāṇāṃ vipāka iti. arthaparisamāptyartham etad uktaṃ. naitad udāharaṇaṃ. avyākṛtāḥ saṃskṛtā dharmā iti. nivṛtāvyākṛtā anivṛtāvyākṛtāś ca gṛhyante. nivṛtāvyākṛtāḥ kāmadhātau satkāyāntagrāhadṛṣṭitatsaṃprayuktasamutthā dharmā rūpārūpyāvacarās [Tib. 197b] ca kliṣṭā dharmāḥ. saṃskṛtagrahaṇaṃ ākāśāpratisaṃkhyānirodhanirāsārthaṃ.

paramavyākṛte dhruve

iti tayor avyākṛtatvāt. tatra kāmāvacarāḥ kliṣṭā dharmā yathāyogaṃ sabhāgasarvatragasahabhūsaṃprayuktakahetubhūtais tair eva satkāyadṛṣṭyādibhir avyākṛtahetukāḥ. nānyai rāgādibhiḥ. ūrdhvabhūmikās tv anyair apīti sugamam etat. anivṛtāvyākṛtāḥ sabhāgahetunānivṛtāvyākṛtahetukāḥ. akuśalāḥ kāmāvacarā rāgādayaḥ. te ca sarvatragahetunā satkāyadṛṣṭyādihetukāḥ. idam atrodāharaṇaṃ. akuśalāś ceti hy aviśeṣitatvāt darśanaprahātavyā bhāvanāprahātavyāś ca gṛhyante. idam atra dvitīyajñāpakaṃ. yat tad anyat kliṣṭaṃ duḥkhaṃ satyam iti tṛtīyaṃ jñāpakaṃ. tadanyad dhi kliṣṭaṃ duḥkhasatyaṃ darśanaprahātavyaṃ bhāvanāprahātavyaṃ ca aviśeṣitatvāt gṛhyate. sarvatragahetunā (Abhidh-k-vy 211) hi bhāvanāprahātavyaṃ pṛthagjanānām ivāryāṇām api satkāyadṛṣṭihetukaṃ na satkāyadṛṣṭer hetur iti vyākhyātam etat. idaṃ tarhi prajñaptibhāṣyam iti. yady akuśalā avyākṛtahetukā api bhavanti na kevalam akuśalahetukāḥ prajñaptibhāṣyaṃ kathaṃ nīyate. syāt. āryapudgalaḥ kāmavairāgyāt [Tib. 198a] parihīyamāṇo yas tatprathamataḥ kliṣṭāṃ cetanāṃ saṃmukhīkarotīti.kāmavairāgyaparihāṇikāle hi sā āryapudgalasya cetanā sahabhūhetunā ca saṃprayuktakahetunā ca akuśalahetukaiva. nāvyākṛtahetukā satkāyāntagrāhadṛṣṭyoḥ prahīṇatvāt. iti prajñaptibhāṣyārtho lakṣyata iti. anenābhiprāyeṇa codayati. vaibhāṣika āha. aprahīṇaṃ hetum etat saṃdhāyoktam iti. aprahīṇaṃ sahabhūhetuṃ saṃprayuktakahetuṃ ca saṃdhāya abhipretya etat prajñaptibhāṣyam uktaṃ. darśanaprahātavyo hi satkāyadṛṣṭyādikaḥ tasyāś cetanāyā hetuḥ. prahīṇatvāt darśanamārgeṇa noktaḥ prajñaptibhāṣya iti.

(II.55cd) akuśalāḥ kuśalasāsravāś ceti.

akuśalā avaśyaṃ sāsravā eveti na viśeṣyante. kuśalās tu dviprakārāḥ sāsravā anāsravāś ceti. ato viśeṣyante. ye sāsravāḥ kuśalāḥ. te vipākahetur nānāsravā iti. vipākadharmatvād iti. vipaktiprakṛtitvād ity arthaḥ.

durbalatvāt pūtibījavad iti vistaraḥ. yathā pūtīni bījāni abhiṣyanditāny api durbalatvān nāṃkurotpattihetur bhavati. evam avyākṛtā dharmās tṛṣṇābhiṣyanditā api na vipākotpattihetur bhavanti durbalatvāt. anāsravā balavanto 'pi tṛṣṇānabhiṣyanditatvād vipākaṃ [Tib. 198b] na nirvartayaṃti. yathādbhir anabhiṣyanditavāc chuṣkāṇi balavaṃty api sārabījāni nāṃkuraṃ nirvartayaṃti. tadvat. pūrveṣāṃ svaśaktivaikalyam apareṣāṃ sahakārikāraṇāntaravaikalyaṃ. kiṃpratisaṃyuktam iti. kasmiṃ pratisaṃyuktam. kiṃpratisaṃyuktaṃ vipākam apratisaṃyuktāḥ kāmādiṣv apratisaṃyuktā anāsravā abhinirvartayeṣu. pratisaṃyuktena vipākena bhavitavyaṃ. nāpratisaṃyuktena. kāmadhātvādipratisaṃyuktadharmasvabhāvatvāt. śeṣās tv iti vistarah. akuśalāḥ kuśalasāsravāś ca śeṣā ubhayavidhatvāt ubhayaprakāratvāt balavadabhiṣyaṃditaprakāratvād ity arthaḥ. nirvartayaṃti vipākaṃ yathā sārāṇy abhiṣyaṃditāni bījāny aṃkuraṃ. tadvat.

vipākasya hetur iti vistaraḥ. yadi vipāka iti bhāvasādhano ghañ. vipaktir vipāka iti tatra ṣaṣṭhīsamāsaḥ. vipākasya hetur iti. atha vipacyate svayam iti karmasādhano ghañ. tatra karmasādhano vipāka eva hetur vipākahetur iti. kiṃ cātaḥ kaś cāto doṣaḥ. yadi vipākasya hetur iti bhāvasādhanaparigrahaḥ. vipākajaṃ cakṣur ity etan na prāpnoti. na hi cakṣur vipakter jātaṃ. kiṃ tarhi. vipaktihetoḥ karmaṇa ity arghaḥ. na hi vipāko hetuh. atha vipāka eva (Abhidh-k-vy 212) hetur iti karmasādhanaparigrahaḥ. sidhyate tad vipākajaṃ cakṣur iti. karmaiva hi [Tib. 199] vipāko vipacyata iti kṛtvā. kiṃ tu karmaṇo vipāka ity etan na prāpnoti. vipāko hi karmaivocyate na vipaktiḥ. karmaṇo vipāka iti cātra bhāvasādhanārtha iṣṭe na karmasādhanārtha iti. tasmāt karmaṇo vipāka ity etan na prāpnoti. ubhayathāpi yoga ity uktaṃ prāg iti

vipākajaupacayikāḥ. paṃcādhyātmam

iti atroktaṃ vipākahetor jātā vipākajāḥ. madhyapadalopād gorathavad iti bhāvasādhanaparigrahaḥ. phalakālaprāptaṃ vā karma vipāka ity ucyate. vipacyata iti kṛtvā. tasmāj jātā vipākajā iti karmasādhanaparigrahaḥ. phalaṃ tu vipaktir eveti vipākaḥ. phalavivakṣyāyāṃ bhāvasādhana evaṃ parigṛhyata ity arthaḥ. tasmād vipākajaṃ cakṣur iti madhyapadalopāt karmasādhanaparigrahād vā sidhyati. karmaṇo vipāka iti ca sidhyati. bhāvasādhanaparigrahāt. vivakṣitapūrvikā hi śabdapratipattir iti. visadṛśaḥ pāko vipāka iti. hetor visadṛśaṃ phalam ity arthaḥ. hetur hi vyākṛta eva. phalaṃ tu avyākṛtam eveti. sahabhūhetvādīnāṃ tu sadṛśa eva pāka iti viśeṣaṇaṃ. [Tib. 199b] abhidharmaśāstra evaṃ vyutpādyate tenedaṃ praty ādiśyate.

ekaskaṃdhako vipākahetur ekaphala iti vistaraḥ. iha prāptayo vṛkṣaprapāṭikāvac cittādibhyaḥ pṛthag avasthitāḥ. tāsāṃ paripūrakanyāyena pṛthak phalaṃ varṇyate. ekaḥ skaṃdho 'syety ekaskaṃdhako vipākahetuḥ. (kāyavākkarma tajjātyādayaś ca. vākkarmaṇo rūpaskaṃdhasaṃgṛhītatvāt.) yatra skaṃdhe prāptayaḥ. tatraiva ca tajjātyādaya ity ekaskaṃdhakaḥ. yad eva ca prāptīnāṃ phalaṃ tad eva tajjātyādīnām iti. sādhāraṇaphalatvāt ekaphalaḥ. dviskaṃdhaka ekaphalo vipākahetuḥ. kāyavākkarma tajjātyādayaś ca. kāyavākkarmaṇo rūpaskaṃdhasaṃgṛhītatvāt tajjātyādīnāṃ ca caṃskāraskaṃdhasaṃgṛhītatvāt dviskaṃdhakaḥ. ekaphalaś ca. teṣām apṛthakphalatvāt. catuḥskaṃdhaka ekaphalaḥ kuśalākuśalāś cittacaittā iti. te saha jātyādibhir iti. teṣāṃ cittacaittānāṃ yathāyogaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānaskaṃdhasaṃgṛhītatvāt. jātyādīnaṃ ca saṃskāraskaṃdhasaṃgṛhītatvāc catuḥskaṃdhako vipākahetur ekaphalaḥ sādhāraṇaphalatvāt. na hi cittasyānyat phalam anyac caittādīnām iti asamāhitatvāt. kāmadhātau paṃcaskaṃdhako vipākahetur nāsti. na hy atra rūpaskaṃdhasaṃgṛhītaṃ kāyavākkarma cittacaittair ekaphalaṃ [Tib. 200a] bhavati. pṛthakkalāpatvāt. triskaṃdhakas tu triṣv api dhātuṣu nāsti cittacaittānām avaśyam ekaphalatvāt. yathāyogaṃ catuḥskaṃdhasvabhāvatvāt. (Abhidh-k-vy 213) rūpadhātāv ekaskaṃdhaka iti vistaraḥ. prāptiḥ saha jātyādibhiḥ saṃskāraskaṃdhasaṃgṛhītety ekaskaṃdhakaḥ. tathaiva sādhāraṇaphalatvāt ekaphalaḥ. asaṃjñisamāpattir api saha jātyādibhiḥ tathaiva vaktavyā. vijñapte rūpaskaṃdhasaṃgṛhītatvāt. jātyādīnāṃ ca saṃskāraskaṃdhasvabhāvatvāt. dviskaṃdhaka ekaphalaḥ pūrvavat. kuśale cetasy asamāhite 'nuparivartirūpaṃ nāstīti rūpaskaṃdhavarjitavedanādiskaṃdhasaṃgṛhītatvāt catuḥskaṃdhakaḥ. paṃcaskaṃdhakaḥ samāhite cetasi. anuparivartirūpasya cittādibhir ekavartitvāt. ārūpyadhātāv iti vistaraḥ. tatra sarvam eva rūpaṃ nāstīty ekaskaṃdhakaś catuḥskaṃdhakaś ca vipākahetuḥ. prāptir iti. tatra saha svajātyādibhir ekaskaṃdhakaḥ pūrvavat. nirodhasamāpattir api saha svajātyādibhir ekaskaṃdhako vipākahetur ekaphala iti sugamaṃ.

asti karmeti vistaraḥ. yasya jīvitendriyaṃ vipākaḥ. tasya karmaṇo 'vaśyaṃ tajjīvitendriyaṃ tajjātyādayaś ca viprayuktā vipākaḥ. [Tib. 200b] tac caitat sarvaṃ dharmāyatanasaṃgṛhītam ity ekam āyatanaṃ vipāko vipacyate. yasya manaāyatanaṃ. tasya dve manodharmāyatane. tasya hi manaāyatanasya kalāpe avaśyaṃ vedanādayaḥ sahabhuvo jātyādayaś ca vipākarūpā bhavaṃti. vedanādijātyādayo dharmāyatanasaṃgṛhītā iti te dve manodharmāyatane vipāko vipacyate. evaṃ yasya spraṣṭavyāyatanam iti. tasya spraṣṭavyasyāvaśyaṃ jātyādayas saṃtīti dharmāyatanam api vipacyate. na kevalaṃ spraṣṭavyāyatanam iti dve āyatane tasya vipacyete. yasya kāyāyatanaṃ tasya tṛīṇi. tad eva kāyāyatanaṃ spraṣṭavyāyatanaṃ ca tadāśrayabhūtacatuṣkaṃ. tasyāvaśyaṃ bhūtacatuṣkāśritatvāt. tasya ca jātyādibhir bhavitavyam iti dharmāyatanam api tatra tṛtīyaṃ vipacyate. evam iti vistaraḥ. evaṃ yasya rūpagaṃdharasāyatanānām anyatamad vipākaḥ. tasya trīṇy āyatanāni vipākaḥ. tad evāyatanaṃ rūpādīnām anyatamat spraṣṭavyāyatanaṃ ca tadāśrayabhūtasvabhāvaṃ dharmāyatanaṃ ca tajjātyādisvabhāvam iti. yasya cakṣurāyatanaṃ. tasya catvāri. tad eva cakṣuḥ kāyāyatanaṃ cāvaśyaṃ cakṣuḥkāyapratibaddhavṛttivāt. spraṣṭavyadharmāyatane ca pūrvavat. evaṃ yasyeti vistaraḥ. evaṃ yasya śrotrādīnām [Tib. 201a] anyatamad vipākaḥ. tasyāpi catvāry āyatanāni vipākaḥ. tad eva śrotrādīnām anyatamad āyatanaṃ kāyaspraṣṭavyadharmāyatanāni ca pūrvavat. asti tat karmeti vistaraḥ. paṃca yāvad ekādaśāyatanānīti saṃbhavataḥ. na tu dvādaśāyatanāni vipākaḥ. śabdāyatanasyāvipākasvabhāvatvāt.

atrācāryavasumitro vyākhyāpayati. asti karma yasyaikam eva dharmāyatanaṃ vipāko vipacyata iti nopapadyate. kiṃ kāraṇaṃ. ākṣepakakarmaphalatvāj (Abhidh-k-vy 214) jīviteṃdriyasya. yadi tāvat kāmadhātau jīvitaṃ vipāko vipacyate. karmaṇas tatrāvaśyaṃ kāyajīviteṃdriye bhavataḥ kalalādyavasthāsu anutpanne ṣaḍāyatane. utpanne tu ṣaḍāyatane saptabhir āyatanair bhavitavyaṃ. cakṣurādibhiḥ ṣaḍbhir manaāyatanena ceti. rūpadhātāv api saptabhir ārūpyadhātāv api manodharmaāyatanābhyām avaśyaṃ bhavitavyaṃ. sakalajanmākṣepakaphalatvāj jīviteṃdriyasya. ko vātra dhātur abhipreta iti brūmaḥ. ārūpyadhātuḥ. nanu ca tatrākṣepakakarmaphalatvāj jīviteṃdriyasya avaśyaṃ manaāyatanenāpi bhavitavyaṃ. na ca jīviteṃdriyam eva vipāko vipacyate. vedanāprabhāvitatvād vipākasyeti. vedanayā 'pi tatra bhavitavyam iti. atrocyate. kṣaṇotpattim etat saṃdhāyoktaṃ. yasmiṃ kṣaṇe ārūpyopapannasya [Tib. 201b] vipākajaṃ cittaṃ na samudācarati. tasmin kṣaṇe jīviteṃdriyam eva vipāko vipacyate. vipākasya jīviteṃdriyasyaivotpādān manaāyatanasya cāsamudācārād iti kim arthaṃ tatsamudācāre manaāyatanam aparaṃ na bhavatīti tasya dve manodharmāyatane iti. tad idaṃ vicāryate. bhavaty evaṃ cāksepakasya karmaṇo jīviteṃdriyaṃ vipāka iti. jīviteṃdriye ca vipacyamāne manaāyatanādīny api vipacyaṃte. nāyatanāṃtaravipākaḥ pratiṣidhyate. vipākahetur iha ciṃtyate. asti tat karma yasyaikam eva dharmāyatanaṃ vipacyate. nānyad āyatanam ity etāvad vivakṣitaṃ. atha mataṃ jīviteṃdriyākṣepakasyaiva karmaṇo manaāyatanādīny api vipacyaṃte. naikam āyatanam iti. atra brūmaḥ. tasyaiva karmaṇo 'nye 'pi manaāyatanādayas tatra vartamānā vipāko na punar anyasya karmaṇa iti. kiṃ kṛto 'yaṃ niyamaḥ. asti hi saṃbhavo yad ekasya karmaṇo nikāyasabhāgo vipākaḥ. 'nyasya jīviteṃdriyaṃ. anyasyaiva ca manaāyatanādīni iti. brūyās tvaṃ yathā yasya cakṣurāyatanaṃ. tasya cakṣuḥkāyaspraṣṭavyadharmāyatanānīti vacane yasya cakṣurāyatanaṃ vipākaḥ. tasya kāyāyatanam āvaśyakatvāt. evaṃ manaāyatanādīny api tasyaiva karmaṇo vipāka iti. [Tib. 202a] tan na. kvacid eva kasyacit pratibaddhavṛttitvāt. na hi vinā kāyeṃdriyeṇa cakṣuriṃdriyaprādurbhāvo 'sti. asaty api tu vipāke manasi jīviteṃdriyaprādurbhāvo 'stīti asamam etat. ācāryasaṃghabhadras tv āha. asti karma yasya dharmāyatanam eva vipāko vipacyate. yasya jīviteṃdriyaṃ. yasya cakṣurāyatanaṃ. tasya paṃca. cakṣuḥkāyarūpaspraṣṭavyadharmāyatanāni. evaṃ yāvaj jihvāyatanaṃ. yasya kāyāyatanaṃ. tasya catvāraḥ. kāyarūpaspraṣṭavyadharmāyanānīti. rūpāvinābhāvitvāt rūpāyatanam api tasyaiva cakṣurnirvartakasya (Abhidh-k-vy 215) karmaṇo vipāka iti samayāntaram icchati. ayaṃ tv ācāryo na rūpāyatanam avaśyaṃ tasyaiva karmaṇo vipāka ity aparaṃ pakṣam avalaṃbate. yasya kāyāyatanaṃ. tasya trīṇi. yasya cakṣurāyatanaṃ. tasya catvārīti. na hy anyonyamavinābhāvino jīvitanikāyasabhāgādīny āvaśyakam ekasyaiva karmaṇo vipāka ity abhiprāyaḥ. tāv etau pakṣau vibhāṣyakārair likhitau. tayor yo yasmai rocate. sa tena parigṛhyate. ity alaṃ prasaṃgena.

atha kathaṃ kasyacit karmaṇa ekam āyatanaṃ vipāko vipacyate. kasyacid yāvad ekādaśety ata āha. vicitrāvicitraphalatvāt karmaṇo bāhyabījavad iti vistaraḥ. padmadāḍimanyagrodhādīnāṃ [Tib. 202b] bījāni vicitraphalāni. mūlāṃkuranālapattrakeśarākiṃjalkakarṇikāraiś ca rūpyaṃ hi padmabījādīnāṃ. anekaskaṃdhaśākhāviṭapapattrapallavāṃkurapuṣpaphalasamṛddhāś ca nyagrodhādayaḥ pādapā jaladharāyamāṇā dṛśyaṃte. kānicid avicitraphalāni. tadyathā yavagodhūmādīnāṃ bījāni. ekarūpaphalatvāt. bījadharmataiṣā. ekadhvikasya karmaṇo 'tītasya traiyadhviko vipāko vipacyate atītapratyutpannānāgataḥ. na tu dvaiyadhvikasyāpy atītasya pratyutpannasya caikādhviko 'nāgataḥ. na tu viparyayād iti. bahukṣaṇikasya karmaṇa ekakṣaṇikaḥ. mā bhūd atinyūnaṃ hetoḥ phalam iti vartate. na ca karmaṇā saha vipāko vipacyate. sahotpanne sahabhūsaṃprayuktakahetvor vyāpārāt. vipākahetoś ca visadṛśapākāpekṣatvāt. nāpy anaṃtaraṃ vipāko vipacyate. kiṃ kāraṇaṃ. samanaṃtarapratyayaākṛṣṭatvāt samanaṃtarakṣaṇasya. yasmāt samanaṃtarakṣaṇaḥ samanaṃtarapratyayabalenākṛṣṭo na vipākahetubalena. yady apy asau samanaṃtarapratyayo vipākahetuḥ itthaṃ caitad eva. yasmāt samanaṃtarakṣaṇo vipākahetoḥ samanaṃtarapratyayāt kadācit kuṣalaḥ kadācid akuśalaḥ kadācid avyākṛtaḥ. [Tib. 203a] anyathā hi avyākṛta eva syāt. atha vā samanaṃtarakṣaṇasya avipākasvabhāvasya samanaṃtarapratyayākṛṣṭatvād ity abhiprāyaḥ. pravāhāpekṣo hi vipākahetuḥ cittacaittādipravāhe sati atikrāṃte vipākahetur vipākaṃ dadyāt. dharmataiṣety abhiprāyaḥ.

(II.56ab) uktam eṣām arthato 'dhvaniyama iti. arthata ukto na śabdata ity arthaḥ. dvividhaṃ hi vacanaṃ svaśabdābhitaṃ arthoktaṃ ca. kathaṃ.

sabhāgahetuḥ sadṛśāḥ svanikāyabhuvo 'grajāḥ.

tathā

sarvatragākhyaḥ kliṣṭānāṃ svabhūmau pūrvasarvagā


(Abhidh-k-vy 216)
iti vacanāt. sabhāgasarvatragahetū atītapratyutpannāv eva sto nānāgatau. aviśeṣavacanād eva sahabhūsaṃprayuktakavipākahetavas traiyadhvikā ity arthata uktāḥ. sabhāgasarvatragahetū eva hi pūrvotpannau. pūrvotpannāv eva ca tāv ity avadhāraṇāt. parasparaphalatvavacanāt. ciṃtādyakuśalādisvābhāvyāc caiṣām anadhvapatitatvaṃ vyāvartitaṃ. sūtryata iti. sūtraṃ sūtrī vā kriyate sūtryate. uktaṃ cātra kāraṇam iti. katham uktaṃ. [Tib. 203b] niṣyaṃdaphalena hi saphalaḥ sabhāgahetuḥ. tac cānāgatasyāyuktaṃ pūrvapaścimatābhāvād iti evamādi. yac caitat kāraṇam uktaṃ sabhāgahetoḥ. sarvatragahetor apy uktarūpaṃ veditavyaṃ. sabhāgahetukalpo hi sarvatragahetuḥ. sabhāgahetur hi kliṣṭaḥ kliṣṭānāṃ. sarvatragahetur api kliṣṭaḥ kliṣṭānām eva. kliṣṭadharmasāmānyakāraṇatvena tv ayaṃ sabhāgahetuḥ pṛthag vyavasthāpyata ity uktam etat. sabhāgahetuvad eva cāyaṃ nānāgataḥ. niṣyaṃdaphalena ca saphala iti. tadvad evāsya vārttā.

tryadhvakās traya

iti. tryadhvakā eva trayas traya eva tryadhvakā iti avadhāraṇāt. kāraṇahetur anyathā bhavati. kathaṃ cānyathā. sarvādhvagaś cadhvavinirmuktaś ceti. svato 'nye hi svabhāvavarjyāḥ sarvadharmāḥ kāraṇahetur iti. ata evam eva bhavati nānyathā.

(II.56cd) hetuḥ phalam iti anyonyāpekṣayaitat dvayam ity ataḥ pṛcchati. kiṃ punas tat phalaṃ yasyaitaddhetavaḥ iti.

saṃskṛtasavisaṃyogaṃ phalam

iti. ākāśāpratisaṃkhyānirodhavarjyāḥ sarvadharmāḥ phalam ity uktaṃ bhavati.

evaṃ tarhīti vistaraḥ. phalatvād asaṃskṛtasya phalam asaṃskṛtam iti kṛtvā [Tib. 204a] hetunā svato 'nyenāsya bhavitavyaṃ. yasya hetos tad asaṃskṛta phalaṃ. hetutvāc cāsaṃskṛtasya svato 'nyenāsya phalena bhavitavyaṃ. yasya phalasya tad asaṃskṛtaṃ hetuḥ. nsaṃskṛtasya te hetuphale. asaṃskṛtaṃ pratisaṃkhyānirodhalakṣaṇaṃ visaṃyogaphalaṃ bhavati. na ca tasya hetur ajanyatvāt. hetuś ca bhavati saṃskṛtotpādāvighnabhāvāvasthānāt. na ca tasya phalaṃ vyavasthāpyate. phalapratigrahaṇadānāsamarthatvāc ca. ata eva ca ṣaḍvidhahetvasaṃbhavād iti vistaraḥ. na sahabhūhetur asya saṃprayuktakahetur vā saṃbhavati. tena kasyacid dharmasyāsahabhavatvāt. asaṃprayogāc ca. na sabhāgahetur asya kaścid bhavati. asaṃskṛtasyāsadṛśatvāt. samānabhūmitvāyogāc ca. ata eva cāsya na sarvatragahetuḥ. asya cākliṣṭatvāt. (Abhidh-k-vy 217) na cāsya vipākahetuḥ. asaṃskṛtasyāvipākasvabhāvatvāt. vipāko hi sattvasaṃkhyāto dhātupatito dharmaḥ. anutpādyatvād eva cāsyaite hetavo na bhavaṃti. anutpādyatvād eva cāsya kāraṇahetur na bhavati. ata evocyate. kasmān mārgo visaṃyogasya kāraṇahetur neṣyate. yasmāt sa utpādāvighnabhāvena vyavasthāpitaḥ. na cāsaṃskṛtam utpattimad iti. anadhvapatitatvāc cāsya hetavo na bhavanti. adhvapatitasya hi dharmasya hetur vyavasthāpyate. [Tib. 204b] evaṃ ṣaḍvidhahetvasaṃbhavān nāsaṃskṛtasya hetuḥ. paṃcavidhaphalāsaṃbhavāc ca nāsaṃskṛtasya phalaṃ. kasmāt. sāmānyatas tāvad adhvavinirmuktasya phalapratigrahaṇadānāsamarthatvāt. tathā hy uktaṃ.

vartamānāḥ phalaṃ paṃca gṛhṇanti. dvau prayacchataḥ
ity evamādi. kiṃ ca na tāvad adhipatiphalaṃ bhavati. tad dhi sahotpannaṃ paścādutpannaṃ ceṣyate.

apūrvaḥ saṃskṛtasyaiva saṃskṛto 'dhipateḥ phalam

iti. tac cānutpattimad iti nāsya sahajaṃ paścājjātaṃ vā phalaṃ bhavati. anutpattimattvād eva. na ca niṣyandaphalam. utpattimato hi sadṛśo dharma utpattimān niṣyandaphalam. ata eva ca na puruṣakāraphalaṃ asaṃskṛtasya puruṣakārābhāvāt. yasya hi balena ya utpadyate prāpyate vā. sa tasya puruṣakāraphalaṃ. ata eva ca na visaṃyogaphalaṃ. mārgasyaiva hi balena visaṃyogaḥ prāpyaḥ. na cāsaṃskṛto mārga iti. na cāpi vipākaphalaṃ. vipākahetuvaidharmyāt. sāsravo hi vipākahetuḥ. na cāsaṃskṛtaṃ sāsravam iti. atha vā paṃcavidhahetuvaidharmyāt paṃcavidhaphalāsaṃbhava iti nāsaṃskṛtasya phalaṃ sambhavati. yad mārgo visaṃyogasya kāraṇahetur neṣyate kasyedānīṃ tat phalaṃ. hetumatā hi phalena bhavitavyaṃ kathaṃ vā kena vā prakāreṇa tat phalaṃ. āha. yat tāvad uktaṃ kasyedānīṃ tat phalam iti [Tib. 205a] mārgasya. yad apy uktaṃ kathaṃ vā tat phalam iti phalaṃ tadbalena mārgabalena prāpter ity arthaḥ. atha vaivaṃ padasaṃbandhaḥ. kasya tat phalam iti. mārgasya tat phalaṃ. katham vā tat phalam iti. tadbalena prāpter iti. prāptir eva tarhi mārgasya phalaṃ prāpnoti. tasyām eva prāptau tasya mārgasya sāmarthyāt na visaṃyogaḥ. kiṃ. mārgasya phalam ity adhikṛtaṃ. tatrāsāmarthyād iti. evaṃ tatra visaṃyoge mārgasyāsāmarthyād ity arthaḥ. tasmān na ca tāvad asya mārgaḥ kathaṃcid api hetuḥ. ṣaṇṇāṃ hetūnām anyatamo 'pi hetur asya mārgo na bhavati. phalaṃ cāsya visaṃyogaḥ. prāpyaṃ phalaṃ na janyam ity abhiprāyaḥ. paṃcavidho hi hetur iti kecid icchaṃti. kārako jñāpako vyaṃjako dhvaṃsakaḥ prāpakaś ceti. kārako hetur bījam aṃkurasya. jñāpako dhūmo (Abhidh-k-vy 218) 'gneḥ. vyaṃjako dīpo ghaṭasya. dhvaṃsako mudgaro ghaṭasya. prāpako ratho deśāṃtaraprāpaṇīyasyeti. tad evaṃ mārgaḥ prāpako 'sya. na janako hetuḥ. prāpyaṃ ca visaṃyogaphalaṃ na janyam iti darśitaṃ bhavati. athāsaty adhipatiphala iti vistaraḥ. asaṃskṛtasya yadi phalaṃ syāt adhipatiphalaṃ syāt. tasya kāraṇahetutvena vyavasthāpanāt.

nāsaṃskṛtasya te

iti vacanāt tad apy asya [Tib. 205b] nivāritam iti paricchinne codakaḥ pṛcchati. athāsaty adhipatiphale katham asaṃskṛtaṃ kāraṇahetuḥ. utpattyanāvaraṇabhāvena kāraṇahetuḥ. utpattyanāvaraṇabhāvavacanāt. saṃskṛtam eva pratīdam asaṃskṛtam kāraṇahetur vyavasthāpyate. nāsaṃskṛtaṃ pratīti darśitaṃ bhavati. kasmād asya saṃskṛtavat phalaṃ na vyavasthāpyata ity ata āha. na cāsya phalam asti. adhvavinirmuktasya phalapratigrahaṇadānāsamarthatvād iti. adhvasaṃgṛhītasyaiva hi dharmasya phalapratigrahaṇadānasāmarthyam asti nānyasya. vakṣyati hi

vartamānāḥ phalaṃ paṃca gṛhṇanti dvau prayacchata

iti. uktaṃ tu paryāyeṇa hetur iti. paryāyeṇoktaṃ na svaśabdenety arthaḥ.

te 'py anityā iti. te 'py anityā evety avadhāraṇād arthān na nityo hetur ity uktaṃ bhavati. ālaṃbanapratyayo 'pīti. yathā hetavo 'trānityā uktāḥ. evaṃ pratyayā apy anityā evoktāḥ ye hetavo ye pratyayā iti vacanāt. tasmād asaṃskṛtam ālaṃbanapratyayo na prāpnoti. utpādāyety avadhāraṇād iti. ye hetavo ye pratyayā rūpasyotpādāya. te 'py anityāḥ. na tu ye 'nutpādāya. dvividhā hi pratyayāḥ. janakāś cājanakāś ca. ālambanapratyayaś cājanakaḥ ālambanamātratvāt. ālambanapratyayo hi nirudhyamāne dharme kāritraṃ karoti. vartamānaiś cittacaittair grahaṇāt.

[Tib. 206a] nirudhyamāne kāritraṃ dvau hetū kuruta

iti vacanāt. nanu ca hetavo 'pīti vistaraḥ. hetur api janakaś cājanakaś ca. tasmād asaṃskṛtasyānāvaraṇabhāvamātreṇājanakasyāpikāraṇahetutvāpratiṣedhaḥ. ukta ālambanapratyayaḥ sūtra iti. catasraḥ pratyayatā ity atra sūtre. na tu pratiṣiddhaḥ. dharmatāyā avirodhān na doṣa ity abhiprāyaḥ. sūtrāṇi ca bahūny antarhitāni. mūlasaṃgītibhraṃśāt. atrācāryo na nirbaṃdhaṃ karoti. dharmatāvirodho nāstīti. kiṃ tu asaṃskṛtam eva vicāryate 'sti vā na veti. sarvam evāsaṃskṛtam iti. na kevalaṃ pratisaṃkhyānirodhaḥ. rūpavedanādivad iti. ādiśabdena saṃjñādīnāṃ grahaṇaṃ. yathā rūpād vedanābhāvāntaraṃ vedanāyāś ca saṃjñā yāvat saṃskārebhyo vijñānaṃ. tathā na rūpādibhyaḥ paṃcabhyo (Abhidh-k-vy 219) 'saṃskṛtaṃ bhāvāntaram asti. ato nāsaṃskṛtaṃ dravyam iti sautrāntikāḥ. spraṣṭavyābhāvamātram iti. sapratighadravyābhāvamātram ity arthaḥ. avindanta ity alabhamānāḥ. utpannānuśayajanmanirodhe utpannānām anuśayānāṃ janmanaś ca nirodhe pratisaṃkhyābalena prajñābalena anyasyānuśayasya janmanaś ca anutpādaḥ pratisaṃkhyānirodhaḥ [Tib. 206b]. tad evaṃ anuśayanirodhaḥ samudayasatya nirodho janmanirodho duḥkhasatyanirodha ity uktaṃ bhavati. sopadhiśeṣanirupadhiśeṣanirvāṇavyavasthāpanārthaṃ cobhayanirodhavacanaṃ. sautrāntikanayena ke '; nuśayāḥ. kathaṃ ca teṣāṃ janmanaś ca pratisaṃkhyābalena nirodhaḥ. aṣṭānavater anuśayānāṃ vāsanā 'nuśayaḥ. yasya cānuśayasya yaḥ pratipakṣo mārgaḥ pratisaṃkhyā. tena saha prathame kṣaṇe so 'nuśaya utpadyate. tadbalād dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu tasya nirodhaḥ. tadbalād eva ca paunarbhavikasya janmanaḥ apratisaṃdhiko nirodhaḥ. tadyathā nikāyasabhāgaśeṣasyeti vistaraḥ. nikāyasabhāgo manuṣyatvādilakṣaṇaḥ. ātmabhāvo vā paṃcaskandhalakṣaṇaḥ. tasya śeṣas tallakṣaṇa evotpadyamānaḥ. tasya nikāyasabhāgaśeṣayāntarāmaraṇe āyuṣyaparisamāpta eva pratyayavaikalyād yo 'nutpādaḥ. so 'pratisaṃkhyānirodhaḥ. pratyayavaikalyaṃ punar aṃtyānāṃ skaṃdhānāṃ maraṇabhavākhyānāṃ nikāyasabhāgasaṃbandhane yad asāmarthyaṃ upakaraṇādipratyayāsāmagryāt. ato 'sau pratisaṃkhyānirodha iti. sopadhiśeṣo nirvāṇadhātuḥ. duḥkhasyānutpāda iti nirvupadhiśeṣaḥ. so 'pi tu duḥkhasyānutpādaḥ. yo 'pratisaṃkhyānirodha ity uktaḥ. nāntareṇa pratisaṃkhyāṃ sidhyati. utpattikāraṇānuśayavaikalyasya [Tib. 207a] pratisaṃkhyānakṛtatvāt. ataḥ pratisaṃkhyānirodha evāsau. svarasaṃ nirodhād iti. svātmanā nirodhān na prajñāsāmarthyenety arthaḥ. avinaṣṭe tadabhāvād iti. avinaṣṭe tasmiṃ anuśaye tasyāpratisaṃkhyānirodhasyābhāvāt. akṛtotpattipratibandhānām iti. akṛte utpattau pratibandha eṣām iti akṛtotpattipratibandhāḥ. teṣāṃ. ya utpattipratibandhabhāvaḥ. etad atra pratisaṃkhyāyāḥ sāmarthyaṃ. yadi tarhy anutpāda eveti vistaraḥ. prahāṇaṃ hi nirvāṇam abhipretaṃ. anāgatasyaiva cānutpāda iti yadi nirvāṇam ucyate. atītapratyutpannasyotpannatvāt nāsty anutpāda iti katham idam uktaṃ sūtre. atītānāgatapratyutpannasya duḥkhasya prahāṇāya saṃvartante iti tat sūtrapadaṃ kathaṃ nīyate. yasya punar dravyāntaraṃ nirvāṇaṃ. tasyātītapratyutpannayor api tadāsevanādibhir nirvāṇaṃ prāpyata iti sunītam idaṃ sūtraṃ bhavatīti. tadālambanakleśaprahāṇād iti. atītapratyutpannaduḥkhālambanakleśaprahāṇād ity arthaḥ. yo rūpe chandarāga iti. chando 'nāgate 'rthe prārthanā. rāgas tu prāpte 'rthe 'dhyavasānaṃ. vistareṇa yāvad vijñānam iti. yo vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu vijñāne (Abhidh-k-vy 220)([Tib. 207b] chandarāgaḥ. taṃ prajahīta. chandarāge prahīṇe evaṃ vas tad vijñānaṃ prahīṇaṃ bhaviṣyate. evaṃ triyadhvikasyāpi duḥkhasyeti. chandarāgaprahāṇam eva rūpādiduḥkhaprahāṇaṃ. tasya cānāgatasya chandarāgasyānutpādo bhavati. atas triyadhvikasyāpi duḥkhasya prahāṇaṃ yujyata iti darśayati. eṣa eva naya iti. yady atītānāgatapratyutpannasya kleśasya prahāṇāyeti pāṭhaḥ. tatrāpy eṣa eva naya iti. yaḥ kleśe rāge dveṣe vā chandarāgaḥ. taṃ prajahīteti vistaraḥ. tadālambanakleśaprahāṇād api kleśasya prahāṇaṃ. na svabhāvata eveti traiyadhvikasyāpi kleśasya prahāṇaṃ yujyate ity arthaḥ. atha veti vistaraḥ. pūrvajanmani bhavaḥ paurvajanmikaḥ. ihajanmani bhava aihajanmikaḥ. tad evam aikakṣaṇikaḥ kleśaḥ paryudasto bhavati. katham etat pratyetavyaṃ. paurvajanmikaḥ sarvakleśaḥ sambadhyate aihajanmikaś ca. na punar aikakṣaṇika ity ata āha. yathā tṛṣṇā vicariteṣv iti vistaraḥ. anyatrāpy evaṃ darśanāt evaṃ pratyetavyaṃ. aṣṭādaśa tṛṣṇāvicaritāni katham atīte 'dhvani ekasmiṃ kṣaṇe yojyaṃta iti ato 'tītaṃ janmādhikṛtyoktaṃ. aṣṭādaśa tṛṣṇāvicaritāni. asmīti bhikṣavaḥ satīttham asmīti [Tib. 208a] bhavati. evam asmīti anyathāsmīti sad asmīti asad asmīti bhavati. bhaviṣyāmīty asya bhavati. na bhaviṣyāmītthaṃ bhaviṣyāmi evaṃ bhaviṣyāmi anyathā bhaviṣyāmīty asya bhavati. syām ity asya bhavati. itthaṃ syām evaṃ syāṃ anyathā syām ity asya bhavati. api syām ity asya bhavati. apītthaṃ syām apy evaṃ syām apy anyathā syām ity asya bhavati. evaṃ yāvat pratyutpannaṃ. tathehāpi paurvajanmikaḥ kṛtsnaḥ kleśapravāhaḥ ajhajanmikaś ca saṃbadhyate naikakṣaṇika iti. tad evaṃ prasādhyatābhiprāyaṃ bravīti. tena ca kleśadvayeneti vistaraḥ. paurvajanmikenaihajanmikena ceti kleśadvayenāsyāṃ saṃtatau pratyutpannāyāṃ bījabhāvo vāsanālakṣaṇaṃ sāmarthyam āhito 'nāgate 'syotpattaye. tasya bījabhāvasya prahāṇāt tad api kleśadvayaṃ prahīṇaṃ bhavati. yathā vipākakṣayād vipākopabhogāt karma kṣīṇaṃ bhavatīty upacaryate. tadvat. [Tib. 208b] anāgatasya tarhi kathaṃ prahāṇaṃ vyavasthāpyate. na hi tena saṃtatau bījabhāva āhito yasya prahāṇāt prahāṇaṃ bhaved ity ata āha. anāgatasya punar duḥkhasya kleśasya vā bījabhāvād atyantam anutpḍaḥ prahāṇam iti. bījabhāvaś ca pratisaṃkhyābalena bhavati. na hi niruddhe 'tīte nirodhābhimukhe ca pratyutpanne yatnaḥ pratipakṣotpādane yatnaḥ sārthakaḥ saprayojanam ity arthaḥ. virāgas teṣām agra iti. rāgakṣayo virāgaḥ pratisaṃkhyānirodha ity arthaḥ. katham asatām asann agro bhavitum arhatīti. katham asatām ākāśādīnām asaṃskṛtānām asann asaṃskṛto virāgo 'gro bhavitum arhatīti. asyottaraṃ bravīti. abhāvo 'pi kaścid iti vistaraḥ. dvitīyasya ceti. dvitīyasya samudayasatyasyānaṃtaraṃ
(Abhidh-k-vy 221) dṛṣṭaṃ svayaṃ prajñayā uddiṣṭaṃ parebhyo deśanayā trayāṇāṃ pūraṇaṃ tṛtīyaṃ bhavati. kiṃ syād iti. ko dośaḥ syād ity arthaḥ. kiṃ ca punaḥ syād iti. ko guṇaḥ syād ity arthaḥ. kiṃ ca punaḥ syād iti guṇaparipraśna āha. vaibhāṣikapakṣaḥ pālitaḥ syād iti. yat tūktaṃ kiṃ syāt ko doṣaḥ syād iti atrocyate. abhūtaṃ tu parikalpitaṃ syād iti. doṣaḥ syād ity arthaḥ. rūpavedanādivad iti. pratyakṣataḥ. [Tib. 209a] cakṣurādivad iti. karmato numānata ity arthaḥ. asakṛdvyākhyātam etat. vastuna iti. rāgādivastunaḥ. hetuphalādibhāvasaṃbhavād iti. ādiśabdena svasvāmyavayavāvayavisambandhādayo gṛhyante. na hi vastuno nirodhe hetuḥ phalam avayavāvayavītyevamādi. tasyaitarhi prāptiniyama iti vistaraḥ. tasya nirodhasya yo 'yaṃ prāter niyamaḥ. asyaiva nirodhasya prāptir nānyasyeti tasmiṃ prāptiniyame ko hetuḥ. na hi nirodhasya prāptyā sardhaṃ kaścit saṃbandho 'sti hetuphalādibhāvāsaṃbhavāt. dṛṣtadharmanirvāṇaprāpta iti. sopadhiśeṣanirvāṇastha ity arthaḥ. yady abhāvaḥ katham asya prāptiḥ syāt. pratipakṣalābheneti vistaraḥ. āryamārgalābhena kleśasya punarbhavasya cotpāde 'tyantaviruddhasyāśrayasya lābhāt prāptaṃ nirvāṇam ity ucyate. abhāvamātratvam iti. mātraśabdo dravyāntaratvanivṛttyarthaḥ. yat khalv asyeti vistaraḥ. prahāṇaṃ yāvad aprādurbhāva iti paryāyaśabdā ete. aprādurbhāva ity etat sphuṭam ity udāharaṇam uktaṃ. nāsmiṃ prādurbhāva ity ato 'prādurbhāvā ity adhikaraṇasādhanam [Tib. 209b] iti darśayanti. na tu aprādurbhūtir aprādurbhāva iti bhāvasādhanam ity arthaḥ. yata eva tatprāptiḥ parikalpyate yato mārgāt prahāṇaḥ prāptaḥ parikalpyate. tasmiṃ sati mārge prāpte vā duḥkhasyeṣyatām aprādurbhāvaḥ. kim anyena nirvāṇena parikalpitena. vimokṣas tasya cetasa iti. nirupadhiśeṣanirvāṇakāle bhagavataḥ. yathāvastu yathālambanaṃ. saṃyogasya vastu yatra kleśena saṃyujyate. sa vastukā dharmā iti sahetukāḥ. parigrahavastu parigṛhyata iti parigrahaḥ. sa eva vastu parigrahavastu.

(II.57) ante 'bhihitatvād iti. kārikāyā ante vipākahetuḥ paṭhitaḥ. tasya vipākaphalam eva.

pūrvaḥ

kāraṇahetuḥ ślokādau paṭhitatvāt. tasy-

ādhipajaṃ phalaṃ.

adhipatir adhipaḥ. tasmāj jātaṃ adhipajaṃ adhipatiphalam ity arthaḥ. pūrvasyādhipatam iti kecit paṭhanti. adhipater idaṃ phalaṃ ādhipatam iti. ādhipatyam iti tu prāpnoti. dityadityādityapatyuttarapadāṇ ṇya ity apavādāt. (Abhidh-k-vy 222) athāpavādaviṣaye 'py utsargasamāveśa iti bhavet. bhavec ca tadrūpaṃ. etad evādhipatyam iti. yad anāvaraṇabhāvamātrāvasthānaṃ. aṃgībhāvo 'pi vāstīti. pradhānabhāvo 'pi janakabhāvo 'pīty arthaḥ. tad anena dvividhasyāpi kāraṇahetoḥ kārakasya vādhyupekṣakasya vādhipatiphalam [Tib. 210a] astīti darśitaṃ bhavati anyatrāsaṃskṛtāṭ. yasmād vakṣyati.

apūrvaḥ saṃskṛtasyaiva saṃskṛto 'dhipateḥ phalam.

iti. daśānām āyatanānām iti. cakṣūrūpāyatanayor yāvat kāyaspraṣṭavyāya
tanayoḥ. cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate cakṣurvijñānaṃ yāvat kāyaṃ pratītya spraṣṭavyāni cotpadyate kāyavijñānam iti vacanāt. kāraṇahetur eva cāyaṃ. na hi cakṣurādīny āyatanāni cakṣurvijñānādīnāṃ sahabhūhetvādayaḥ. paṃca hetavaḥ saṃbhavaṃti. manaāyatanaṃ tu manovijñānasya sabhāgahetvādi saṃbhavati. dharmāyatanam api sahabhūsaṃprayuktakahetvādi saṃbhavatīti na kāraṇahetur evety avadhāryate. tasmād daśānām ity uktaṃ na dvādaśānām iti. bhājanaloke ca karmaṇāṃ. kim. aṃgībhāvo 'sti kāraṇahetor ity adhikṛtaṃ. bhājanaloko hi kuśalākuśalakarmajanito 'py avyākṛto 'pi na vipākaphalam iṣyate. sattvākhyo vipāka iti lakṣaṇāt. tasmāt kāraṇahetor etad adhipatiphalaṃ. śrotrādīnām api na kevalaṃ cakṣuṣo 'sti. kiṃ. cakṣurvijñānasyotpattau pāraṃparyeṇādhipatyaṃ. na sākṣāt yathā cakṣuṣaḥ. kathaṃ jñāyata iti āha. śrutvā draṣṭukāmatotpatteḥ. draṣṭukāmatāyāṃ ca cakṣurvijñānam utpadyata ity abhiprāyaḥ. [Tib. 210b] evamādi yojyam iti. ghrātvā draṣṭukāmatotpatter ity ādi yojyaṃ.

sabhāgasarvatragayor niṣyandaḥ

phalam iti vartate. sabhāgasarvatragahetvor eva niṣyandaphalam ity avadhāryate. puruṣakāraphalam api hi tayor anantaraṃ saṃbhavati.

pauruṣaṃ dvayor

iti. puruṣakāraphalam eva sahabhūsaṃprayuktakahetvor ity avadhāraṇaṃ. puruṣakārasya phalaṃ paurusaṃ. puruṣakāraphalam ity arthaḥ. puruṣabhāvāvyatirekāt puruṣakāraḥ puruṣabhāvān na vyatiriktaḥ. puruṣakarmaiva hi puruṣakāro na puruṣād anyaḥ. na hi karma karmavadbhyo 'nyad iṣyate bauddhaiḥ. tasmāt puruṣakārasya yat phalaṃ. tat puruṣasyaiveti pauruṣam ity ucyate. yasya dharmasya yat kāritram iti. yasya dharmasya yat karma yā kriyā. sā tasya puruṣakāra ity arthaḥ. nanu cāntarvyāpārapuruṣābhāve dharmamātraṃ puruṣa iti ato dharmakāra iti prāpnoti. na puruṣakāra ity ata āha. puruṣakāra iva hi puruṣakāraḥ. yathā loke kalpitasya puruṣasya puruṣakāraḥ. (Abhidh-k-vy 223) evaṃ dharmasyāpīti puruṣakāra iva puruṣakāraḥ. dṛṣṭāntaṃ kathayati. kākajaṃghā oṣadhir ityādi. kākajaṃghākārā oṣadhiḥ kākajaṃghety ucyate. mattahastīva yo dṛṣṭaḥ śūro vā. sa manuṣyo mattahastīti. kim anyeṣām [Tib. 211a] iti. hetūnāṃ. anyeṣām apy astīti. sabhāgasarvatragakāraṇahetūnāṃ. anyatra vipākahetoḥ. kasmād ity āha. yasmāt sahotpannaṃ samanantarotpannam vā puruṣakāraphalam iti. sahabhūsaṃprayuktakahetvor hi sahotpannaṃ phalam uktaṃ. tac ca puruṣakāraphalam eva. na hy anyat phalaṃ sahotpannam asti. sabhāgasarvatragahetvor anaṃtarotpannam eva puruṣakāraphalaṃ. kāraṇahetos tūbhayathā. kiṃ punar niṣyandaphalād adhipatiphalād vānyat puruṣakāraphalaṃ. nety ucyate. tad eva hi phalaṃ tattan nāma labhate. tathā hi taddhetusadṛśotpatter niṣyandaphalaṃ. tadbalenotpatteḥ puruṣakāraphalaṃ. avighnabhāvāvasthānenotpatteś cādhipatiphalam iti. na caiva vipākaḥ. kiṃ. sahotpanno vā samanantarotpanno vety adhikṛtaṃ.

(II.58, 59) vipāko 'vyākṛto dharma

iti vistaraḥ.

avyākṛta

eva

sattvākhya

eva

vyākṛtodbhava

evety avadhāraṇaṃ.

avyākṛta

iti anivṛtāvyākṛto vivakṣitaḥ. sattva iti ākhyā yasya. sa

sattvākhyaḥ.

sattvasaṃtānaja ity arthaḥ. vyākṛtād udbhavatīti

vyākṛtodbhavaḥ.

aupacayikanaiṣyandikau tu na vyākṛtād udbhavataḥ. [Tib. 211b] nanu ca indriyamahābhūtopacayo dhyānaviśeṣasamāpannasya bhavati. asāv api vyākṛtād udbhavati. sa vipākaḥ prāpnoti. nirmāṇacittaṃ cāpi. tathaiva samādhicittasaṃbhūtatvāt. naiṣa doṣaḥ.

vyākṛtodbhava

ity ucchabda uttarakālārthaḥ. vyākṛtāt kuśalād akuśalād vā ya uttarakālam eva bhavati na yugapan nāpy anantaraṃ. sa vipāka iti. samādhijas tūpacayaḥ samādhinā saha cānantaraṃ ca bhavati. nirmāṇacittaṃ tv anaṃtaram eva ca bhavati. vipākaś ca samānabhūmika evābhipreta ity etac cobhayaṃ bhinnabhūmikam (Abhidh-k-vy 224) api bhavatīti na vipākasya prasaṃgaḥ.

niṣyando hetusadṛśa

iti. kuśalakliṣṭānivṛtavyākṛtasādṛśyam adhikṛtya. yady evaṃ kuśalasāsravasya hetor anāsravaṃ niṣyandaphalaṃ prāpnoti kuśalasādṛṣyāt. na. nikāyasādṛśyābhāvāt. samānanikāyo hi sabhāgahetur iṣyate. na sarvaḥ. bhūmitaḥ kliṣṭatayā cāsya sādṛśyam iti. asya sarvatragahetoḥ sādṛśyaṃ bhūmitaḥ kliṣṭatayā ca. kena saha. svaphalena. katham iti. bhūmitas tāvat sarvatragahetuḥ kāmāvacaro yāvad bhāvāgrikaḥ. tatphalam api kāmāvacaraṃ yāvad bhāvāgrikam iti. kliṣṭatayā ca sarvatragahetur api kliṣṭaḥ. tatphalam api kliṣṭaṃ. na tu prakārataḥ sādṛśyaṃ yathā sabhāgahetoḥ. [Tib. 212a] yasya tu prakārato 'pi sādṛśyaṃ. yasya sarvatragahetoḥ svaphalena saha prakārato 'pi sādṛśyaṃ. sa sarvatragahetur abhyupagamyate eva sabhāgahetur iti. bhūmikliṣṭatvasādṛśyād dhi sarvatragahetur bhavati. sabhāgahetuś ca sa bhavati prakārato 'pi sādṛśyāt. ata eva catuṣkoṭikaḥ kriyate. ubhayasvabhāvatayā tṛtīyakoṭisaṃbhavāt. prathamā koṭir asarvatragaḥ sabhāgahetur iti. rāgādikaḥ sabhāgahetuḥ. sa hi sabhāgahetur eva svanaikāyikasya kleśasya. na tu sarvatragahetur asarvatragasvabhāvatvāt. dvitīyānyanaikāyikaḥ sarvatragahetur iti. satkāyadṛṣṭyādikaḥ sarvatragaḥ. sa hi sarvatragahetur eva sarvatragasvabhāvatvāt. anyanaikāyikakliṣṭahetutvāc ca. na sabhāgahetuḥ. anyanaikāyike kliṣṭe sabhāgahetutvābhāvāt. tṛtīyā ekanaikāyikaḥ sarvatragahetur iti. satkāyadṛṣṭyādikaḥ sarvatragaḥ. sa hi ekanaikāyikasya kleśasya sabhāgahetuḥ. ekanaikāyikakliṣṭasādṛśyāt. sarvatragahetuś ca saḥ. tasya sarvatragatvād ekanaikāyikakliṣṭahetutvayogena sarvatragahetutvayogāc ca. caturthī etān ākārān sthāpayitveti. trikoṭyuktāṃ dharmaprakārāṃ varjayitvety arthaḥ. tadyathā kliṣṭā dharmāḥ kuśalānāṃ na sabhāgahetur asādṛśyāt. na sarvatragahetuḥ. ata eva kuśalānāṃ cākliṣṭatvāt. [Tib. 212b] evaṃ kuśalāḥ kliṣṭānāṃ yojyaṃ. kliṣṭā api kliṣṭānāṃ na sabhāgahetuḥ. nāpi sarvatragahetur bhavanti. tadyathā rāgādayo 'nyanaikāyikānāṃ kliṣṭānāṃ na sabhāgahetur anyanaikāyikatvāt. na sarvatragahetur asarvatragatvād rāgādīnām iti. sarvatragā api dharmāḥ kliṣṭānām ekanaikāyikānām api na sabhāgahetur na sarvatragahetuḥ. yady anāgatās te bhavantīti yojyaṃ.

visaṃyogaḥ kṣayo dhiyeti.

dhiyā prāpyamāṇo nirodho visaṃyogaphalam ity arthaḥ. teneti. tena kāraṇena. yasmāt kṣayo nirodho dhīḥ prajñā. tena kāraṇena pratisaṃkhyānirodho visaṃyogaphalam ity uktaṃ bhavatīty ācaṣṭe.

(Abhidh-k-vy 225)
yadbalāj jāyate

iti vistaraḥ. yasya balaṃ yadbalam iti ṣaṣṭhīsamāsaḥ. yasya balāj jāyate

yat

saṃskṛtaṃ.

tat phalaṃ

tasya

puruṣakārajaṃ

puruṣakārāj jātaṃ puruṣakārajaṃ puruṣakāraphalam ity arthaḥ. udāharaṇaṃ kathayati. tadyathā adharabhūmikasya kāmāvacarasya prathamadhyānabhūmikasya vā tatprayogacittasya uparibhūmikaḥ prathamadhyānabhūmiko dvitīyadhyānabūmiko vā samādhiḥ. phalaṃ puruṣakārajam ity adhikṛtaṃ. sāsravasya dharmasya anāsravaḥ. dhyānacittasya nirmāṇacittaṃ tad eva phalaṃ bhavati. [Tib. 213a] ādiśabdenānyad api. tadyathā kāmāvacarān maraṇacittād rūpāvacaraḥ prathamo 'ntarābhavakṣaṇa ity evamādi vijātīyodāharaṇaṃ niṣyandaphalavivecanārthaṃ. adharabhūmikasya hi prayogacittasya uparibhūmikaḥ samādhir na niṣyandaphalaṃ. bhinnabhūmikaṃ hi na hetusadṛśaṃ. nāpi sāsravasya anāsravam iti vaktavyaṃ. na tu sarvaṃ niṣyandaphalaṃ puruṣakāraphalaṃ bhavati yad dhi yasya balāj jāyate sadṛśaṃ samānabhūmikaṃ anaṃtaraṃ ca bhavati. tat tasya puruṣakāraphalaṃ niṣyandaphalaṃ ca bhavati. catuḥkoṭikaṃ cātra bhavati. asti puruṣakāraphalam eva na niṣyandaphalaṃ. yathodāhṛtaṃ. asti niṣyandaphalam eva na puruṣakāraphalaṃ. sabhāgasarvatragahetvor vyavahitaṃ phalaṃ. asty ubhayaṃ. samanantarotpannaṃ sabhāgasarvatragahetvoḥ phalam. asti nobhayaṃ. tadyathā vipākahetor vipākaphalaṃ. pratisaṃkhyānirodho 'pi puruṣakāraphalam iṣyate. na cāsau hetubalāj jāyate nityatvād ity ataḥ kārikāyām anuktaṃ tad upasaṃcaṣṭe. pratisaṃkhyānirodhas tu yadbalāt prāpyata iti vaktavayam iti. pratisaṃkhyābalena hi pratisaṃkhyānirodhaḥ prāpyate. tasmāt sa pratisaṃkhyāyāḥ puruṣakāraphalaṃ [Tib. 213b] bhavati.

apūrva

iti vistaraḥ. apūrvaḥ pūrvotpannād anyaḥ. kaḥ punar asau. sahotpannaḥ paścādutpannaś ca. na hi pūrvaṃ phalaṃ paścād dhetur bhavati. saṃskṛta eva dharmo 'dhipatiphalaṃ nāsaṃskṛtaḥ. saṃskṛtasyaiva nāsaṃskṛtasya. phalapratigrahaṇadānāsamarthatvāt. sarvasyeti. janakasyāvighnabhāvāvasthāyinaś ca. kartuḥ puruṣakāraphalam iti.

yadbalāj jāyate yat tat phalaṃ puruṣakārajam

(Abhidh-k-vy 226)
iti vacanāt. akartur apy adhipatiphalam iti.

apūrvaḥ saṃskṛtasyaiva saṃskṛto 'dhipateḥ phalam

iti vacanāt. anyeṣām adhipatiphalam eveti. aśilpinām avighnabhāvāvasthāyināṃ tacchilpam adhipatiphalam eva na puruṣakāraphalaṃ. tad evaṃ catuḥkoṭikaṃ bhavati. asti puruṣakāraphalam eva nādhipatiphalaṃ. tadyathā visaṃyogaphalaṃ. asty adhipatiphalam eva na puruṣakāraphalaṃ. udāsīnasya hetor vyavahitaṃ ca phalaṃ. asty ubhayaṃ. sahotpannaṃ anantarotpannaṃ ca kārakasya hetoḥ. asti nobhayaṃ. tadyathā ākāśam apratisaṃkhyānirodhaś ceti.

(II.60) vartamānāḥ phalaṃ paṃceti.

vartamānā eva phalaṃ

gṛhṇantīty

avadhāraṇaṃ. pratigṛhṇantīti. ākṣipanti [Tib. 214a] hetubhāvenāvatiṣṭhanta ity arthaḥ. kāraṇahetur apy evam iti. vartamāna eva phalaṃ pratigṛhṇāti natīto nānāgato vā. sa tu nāvaśyaṃ saphala iti nocyate. hy asaṃskṛtaṃ kāraṇahetur iṣyate. na cāsya phalam asti. anāgataś ca kāraṇahetuḥ. na ca pūrvam utpadyamānena dharmeṇa saphalaḥ.

dvau prayacchata

iti. vartamānāv adhikṛtaṃ. sahabhūsaṃprayuktakahetū vartamānāv eva phalaṃ prayacchataḥ. yuktaṃ tāvad yad atītāv iti. niṣyandaphalena saphalāv etāv uktau.

sabhāgasarvatragayor niṣyanda

iti vacanāt. atha kathaṃ vartamānau niṣyandaphalaṃ prayacchataḥ. na hi tayor vartamānāvasthāyāṃ niṣyando dṛśyate ity ata āha. samanantaranirvartanāt. kiṃ. phalaṃ prayacchata ity adhikṛtaṃ. tau cāpy atītau bhavata iti. hetuphalayor asamavadhānāt. na punas tad eva datta iti. na punas tad eva phalaṃ prayacchata ity arthaḥ. datta iti hy ākhyātapadaṃ dvivacanāntaṃ. vartamānāvasthāyām eva dattatvāt. na hi vartamānatām ānītaṃ punar ānetuṃ śakyate. yadā ca tāv atītau phalaṃ prayacchataḥ. tadaiva tat svaphalaṃ prayacchataḥ. utpadyamānāvasthāyām eva hi phalaṃ nirvartate nānyadā. kevalaṃ tu vyavahitam tat phalam ity avagantavyaṃ. kuśalamūlāni samucchindan yāḥ prāptīḥ sarvapaścād vijahātīti. iha kuśalamūlāni [Tib. 214b] krameṇa samucchidyante. kathaṃ. mithyādṛṣṭir navaprakārā. mṛdumṛdvī yāvad adhimātrādhimātrā. kuśalamūlāny api nava prakārāṇi tadviparyayeṇa mṛdumṛdvyā mithyādṛṣṭyādhimātrādhimātrāṇi kuśalamūlāni samucchidyante yāvad adhimātrādhimātrayā (Abhidh-k-vy 227) mithyādṛṣṭyā mṛdumṛdūni kuśalamūlāni samucchidyante. bhāvanāheyakleśavat. tatrāṃtyāvasthāyāṃ mṛdumṛdūni kuśalamūlāni na samudācaraṃti. prāptayas tu teṣāṃ mṛdumṛdūnāṃ samudācaranti. tāḥ sarvapaścimakās tadā vijahāti. tāsāṃ prāptīnāṃ prāptīr nirodhayatīty arthaḥ. tāḥ prāptayo 'ntyavasthāḥ kuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti. phalaparigrahaṃ karoti. na dadāti svaniṣyandaphalaṃ. kuśalasya kṣaṇāntarasya janyasyābhāvāt. dvitīyā koṭih. dadāti na pratigṛhṇātīti. kuśalamūlāni pratisaṃdadhāno yāḥ sarvaprathamaṃ pratilabhate. yāḥ prāptīḥ sarvapūrvaṃ pratilabhate. tāḥ kuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ dadātīti. prāptiṃ svaniṣyandaṃ janayati. na tu pratigṛhṇāti pūrvam eva pratigṛhītatvāt. ayaṃ tu sāvadyo dvitīyakoṭinirdeśaḥ. kuśalamūlapratisaṃdhānakāle hi navaprakārāṇām api kuśalamūlānāṃ prāptayo 'tītānāgatapratyutpannāḥ samaṃ pratilabhyaṃte. tāsāṃ yā atītāḥ prāptayaḥ. sa kuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ dadāti na pratigṛhṇāti pratigṛhītatvād [Tib. 215a] iti yuktam etat. yās tu vartamānās tathaiva pratilabdhāḥ prāptayaḥ. sa kuśalaḥ sabhāgahetuḥ katham avadhāryate. phalaṃ dadāty eva na pratigṛhṇātīti. sa hi pratigṛhṇāti ca dadāti ceti. evam aviśeṣitatvāt sāvadyo 'yaṃ dvitīyakoṭinirdeśaḥ. tasmād ācarya āha. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. tā eva pratisaṃdadhānasyeti. tā eva prāptayaḥ kuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ dadāty eva svaniṣyandaphaladānāt. na pratigṛhṇāti pūrvapratigṛhītatvāt. tṛtīyā koṭiḥ. phalaṃ pratigṛhṇāti dadāti ceti. asamucchinnakuśalamūlasya śeṣāsv avasthāsv iti. dve avasthe hitvā. yasyām avasthāyāṃ kuśalamūlāni samucchindan yāḥ prāptīḥ sarvapaścād vijahāti. yasyāṃ cāvasthāyāṃ kuśalamūlāni pratisaṃdadhāno yāḥ sarvaprathamaṃ pratilabhate. yathāsmadādīnāṃ kuśalāḥ prāptayaḥ phalaṃ pratigṛhṇanti dadati ceti. visabhāgakṣaṇāntarāvyavahita iti vaktavyaṃ. na vaktavyaṃ. visabhāgakṣaṇāntaravyavadhāne 'pi prāptilakṣaṇasya sabhāgahetoḥ phalapratigrahaṇadānasaṃbhavāt. caturthy etān ākārān sthāpayitvā. tadyathā ūrdhvabhūmeḥ parihīṇasya [Tib. 215b] ūrdhvabhūmikānāṃ kuśalānāṃ yāḥ prāptayaḥ. tāḥ kuśalaḥ sabhāgahetur na phalaṃ pratigṛhṇāti. pūrvaṃ pratigṛhītatvāt. na dadāti. tadbhūmiparihīṇasya tadbhūmikānāṃ kuśalamūlānāṃ dharmāṇāṃ prāptyabhāvāt. evaṃ samucchinnakuśalamūlavasthāyām api vaktavyaṃ.

atrācāryasaṃghabhadra āha. naitad yujyate yad uktam. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. tā eva pratisaṃdadhānasyeti. kasmāt. na hi yās tāḥ sarvapaścādvihīnāḥ. tāsām eva tan niṣyandaphalaṃ. yāḥ pratisaṃdadhānaḥ sarvaprathamaṃ (Abhidh-k-vy 228) pratilabhata iti. pūrvaniruddhasyāpi hi tatprāptisaṃtānasya sa niṣyanda iti. ataḥ kathaṃ phalagrahaṇāt kṛtsna eva tatsabhāgahetur gṛhītaḥ syād iti tadartham evedam ucyate. tasmād yathānyāsa eva sādhv iti. tad eva ubhayatrāpi pāṭhadoṣa udgrāhite kataraḥ pāṭhaḥ śreyān iti. atrābhidharmapāṭha eva śreyān iti paśyāmaḥ. nanu coktam. aviśeṣitatvāt kuśalapratisaṃdhānakāle pratilabdhā vartamānāḥ prāptayaḥ phalaṃ dadati pratigṛhṇanty api. nanu dadaty eva na pratigṛhṇantīti doṣa iti. naiṣa doṣaḥ. kuśalamūlāni pratisaṃdadhāna iti kuśalamūlaprāptyutpadyamānāvasthāyām etad ucyate na vartamānāvasthāyāṃ tatra ca na kāścid api kuśalamūlaprāptayo vartamānā bhavaṃti. tāḥ kathaṃ phalaṃ pratigṛhṇanti dadati ceti [Tib. 216a] śakyate vaktuṃ. atītās tu svasaṃtāne kuśalamūlaprāptayaḥ sarvā api sabhāgahetubhūtāḥ svaniṣyandaphalaṃ tadānīṃ dadaty eva. samanantaranirvartananyāyena. na pratigṛhṇanti. pūrvaṃ pratigṛhītatvāt. ity anayā yuktyābhidharmapāṭham eva samarthayāmaḥ. nanu caivam aviśeṣite pāṭhe anāgatānāṃ kuśalamūlaprāptīnāṃ dvitīyakoṭitvavacanaprasaṃgaḥ. tā api hi tadānīm atītaprāptivat prāpyante. naiṣa doṣaḥ. anāgatānāṃ sabhāgahetutvābhāvāt sabhāgahetoś cehādhikṛtatvāt. evam api na prāptaya eva vaktavyāḥ. yā eva sarvaprathamaṃ pratilabhata iti. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. yān sarvaprathamaṃ pratilabhata iti. yān kuśalān dharmān ity arthaḥ. cittacaittā api hi kuśalapratisaṃdhāne prathamataḥ pratilabhyante. na kevalaṃ tatprāptayaḥ. asty etat. kiṃ tu prāptīnām eva kuśalapratisaṃdhāne āvaśyakatvād evaṃ vacanaṃ. kuśalaprāptayo hi samyagdṛṣṭyā vicikitsayāpi vā kuśalapratisaṃdhāne 'vaśyam utpadyante. cittacaittās tu vicikitsayā kuśalapratisaṃdhāne na tāvad utpadyanta iti prāptaya evotpadyanta iti varṇayamti.

akuśalasyeti vistaraḥ. akuśalo 'pi sabhāgahetuś catuṣkoṭikaḥ. asty akuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadātīti vistareṇa. [Tib. 216b] prathamā koṭiḥ. kāmavairāgyam anuprāpnuvan yāḥ prāptīḥ sarvapaścād vijahāti. tā akuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadāti. kathaṃ kṛtvā. iha kleśo navaprakāraḥ. mārgo 'pi navaprakāraḥ. tatra mṛdumṛdunā mārgeṇādhimātrādhimātraḥ kleśaprakāraḥ prahīyate. yāvad adhimātrādhimātreṇa mṛdumṛduḥ prahīyate. tatprāptayo 'pi tathaiva prahīyante. kāmavairāgyam anuprāpnuvan yā mṛdumṛdūnām akuśalānāṃ prāptīḥ sarvapaścād vijahāti. tā akuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadāti. akuśalaprāptikṣaṇāntarābhāvāt. dvitīyā. kāmavairāgyāt parihīyamāṇo yāḥ sarvaprathamaṃ pratilabhate akuśalānāṃ prāptīḥ. tā akuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ dadāti na pratigṛhṇāti pūrvavad vaktavyaṃ.

(Abhidh-k-vy 229)
atrācāryo bravīti. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. ta eva parihīyamāṇasyeti. tā eva yāḥ kāmavairāgyam anuprāpnuvan prāptīḥ sarvapaścād vijahātīti. tā hi pratigṛhītatvāt na pratigṛhṇanti. dadaty eva tu kevalaṃ phalaṃ. pūrvapāṭhe tu dvitīyā koṭir na saṃbhavati yathoktaṃ prāk.

atrācāryasaṃghabhadras tathaiva pratyācaṣṭe. naitad yujyata iti. pūrveṇa samānam etat. sarvaṃ prapaṃcayitavyaṃ.

[Tib. 217a] tṛtīyā. kāmavītarāgasya śeṣāsv avasthāsv iti. dve avasthe hitvā. ete eva yathokte prathamadvitīyāvasthe śeṣāsv avasthāsu. yathāsmākaṃ. yā akuśalānāṃ prāptayaḥ. tā akuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti dadāti ca. caturthī. etān ākārān yathoktān sthāpayitvā. tadyathā kāmavītarāgasyaparihāṇadharmaṇo yā akuśalānāṃ prāptayaḥ. so 'kuśalaḥ sabhāgahetur na phalaṃ pratigṛhṇāti. pūrvaṃ pratigṛhītatvāt. na dadāti. tasya prāptyabhāvāt. evaṃ nivṛtāvyākṛtasyāpīti vistaraḥ. evaṃ nivṛtāvyākṛtasyāpi catuḥkoṭikavidhānam. arhattvaprāptito 'rhattvaparihāṇitaś ca yathāyogaṃ yojyaṃ. asti nivṛtāvyākṛtaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadātīti vistaraḥ. prathamā koṭiḥ. arhattvaṃ prāpnuvan yāḥ prāptīh sarvapaścād vijahāti. sa nivṛtāvyākṛtaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadāti. kliṣṭakṣaṇāntarābhāvāt. dvitīyā. arhattvāt parihīyamāṇo yāḥ sarvaprathamaṃ pratilabhate. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. tā eva parihīyamāṇasyeti. evaṃ hi phaladānam evaikam [Tib. 217b] upapāditaṃ bhavati. pūrvapāṭhasamarthanam api tenaivānukrameṇa vaktavyaṃ. tṛtīyā. bhavāgravītarāgasya śeṣāsv avasthāsu. caturthī. etān ākārān sthāpayitvā. tadyathā arhattvaṃ prāptasya yās tridhātukyo nivṛtāvyākṛtānāṃ prāptayaḥ yathāsaṃbhavaṃ. sa nivṛtāvyākṛtaḥ sabhāgahetur na phalaṃ pratigṛhṇāti. pratigṛhītatvāt. na dadāti. prahīṇatvāt. anivṛtāvyākṛtasya paścātpādaka iti. paścātpādakalakṣaṇaṃ vyākhyātam iti na punar ucyate. yo 'nivṛtāvyākṛtaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti dadāty api saḥ. āha. yas tāvad dadāti pratigṛhṇāty api saḥ. anivṛtāvyākṛtasya ā parinirvāṇāt saṃnihitatvāt. syāt pratigṛhṇāti na dadāti. arhataś caramāḥ skandhāḥ sarvopadhiniḥsargeṇānivṛtāvyākṛtaniṣyandābhāvāt. sālambananiyamena tu kṣaṇaśa iti. pūrvam anālambanānāṃ sambhavato niyama uktaḥ sālambananiyamena tu cittacaittānām eva sabhāgahetutvam ucyate kṣaṇaśaḥ kṣaṇāntarāpekṣayā. na tu paryādāya vicchedata ity arthaḥ. kuśalacittānantaram iti vistaraḥ. yadā kuśalcittānantaraṃ kliṣṭam avyākṛtaṃ vā [Tib. 218a] cittaṃ saṃmukhīkaroti. tadā tat kuśalaṃ cittaṃ phalaṃ pratigṛhṇāti yatas tatsaṃtānapatitaṃ vyavahitam anāgataṃ kuśalaṃ phalaṃ bhaviṣyati. anutpattidharmi vā. na dadāti. yasmād (Abhidh-k-vy 230) asyānantaraṃ kuśalam eva nāsti. sadṛśena hi phalena saphalaḥ sabhāgahetur iṣyate. dvitīyā. viparyayād iti. yadā kliṣṭānivṛtāvyākṛtacittānantaraṃ kuśalaṃ cittaṃ saṃmukhīkaroti. tadā yena kuśalena cittena tat kuśalaṃ cittaṃ phalatvena pratigṛhītam āsīt. tad dadāti na tat pratigṛhṇāti. pūrvaṃ pratigṛhītatvāt. tṛtīyā. kuśalacittānantaraṃ kuśalam eveti. saṃmukhīkarotīty adhikṛtaṃ. tat pūrvakaṃ kuśalaṃ cittaṃ dvitīyaṃ cittaṃ phalatvena pratigṛhṇāti dadāti ca. samanantaranirvartanāt. caturthī. etān ākārān sthāpayitveti. yadā kliṣṭāvyākṛtacittānantaraṃ kliṣṭam avyākṛtaṃ vā cittaṃ saṃmukhīkaroti. tadāsau sālambanaḥ kuśalaḥ sabhāgahetur na phalaṃ pratigṛhṇāti. pratigṛhītatvāt. na dadāti. kliṣṭāvyākṛtacittasaṃmukhībhāvāt. evam akuśalādayo 'pi yojyā iti. asti sālaṃbano 'kuśalaḥ sabhāgahetuḥ phalaṃ pratigṛhṇāti na dadāti catuḥkoṭikaḥ. prathamā koṭiḥ. akuśalānaṃtaraṃ kuśalam anivṛtāvyākṛtaṃ vā cittaṃ saṃmukhīkaroti. [Tib. 218b] dvitīyā. viparyayāt. tṛtīyā. 'kuśalānantaraṃ akuśalam eva. caturthī etān ākārān sthāpayitvā. ādiśabdena nivṛtāvyākṛtaḥ anivṛtāvyākṛtaś ca sabhāgahetur yojyaḥ. nivṛtasya tāvat prathamā koṭiḥ. nivṛtāvyākṛtacittānantaraṃ kuśalaṃ anivṛtāvyākṛtaṃ vā cittaṃ sammukhīkaroti. dvitīyā. viparyayāt. tṛtīyā. nivṛtāvyākṛtacittānantaraṃ nivṛtāvyākṛtam eva. caturthī. etān ākārān sthāpayitvā. anivṛtasya prathamā koṭiḥ. anivṛtāvyākṛtānantaraṃ kuśalaṃ kliṣṭaṃ vā cittaṃ saṃmukhīkaroti. dvitīya. viparyayāt. tṛtīyā. anivṛtāvyākṛtānantaraṃ anivṛtāvyākṛtam eva. caturthī. etān ākārān sthāpayitvā. tasya bījabhāvopagamanād iti. tasya phalasya hetubhāvopagamanād ity upamā sautrāntikaprakriyaiṣā. kvacit pustake nāsty evaṃpāṭhaḥ. yathā jalamaṇḍalam iti vistaraḥ. yatheti dṛṣṭāntapradarśanaṃ. jalamaṇḍalaṃ vāyamaṇḍalasya pratiṣthāphalaṃ. yāvacchabdena jalamaṇḍalasya kāṃcanamayī pṛthivī. kāṃcanamayyāḥ pṛthivyās tathā sasyauṣadhiprabhṛtayaḥ pratiṣṭhāphalam ity adhikāraḥ. aśubhāyāḥ smṛtyupasthānāny ārabhya yāvād anutpādajñānaṃ. [Tib. 219a] evam anyasyāpy ānāpānasmṛtyādeḥ. prayogasya phalaṃ yojyaṃ. sāmagryāḥ phalaṃ sāmagrīphalaṃ. cakṣurādīnām iti. ādiśabdena cakṣūrūpālokamanaskārāṇāṃ grahaṇaṃ. evaṃ bhāvanāyāḥ phalaṃ bhāvanāphalam iti samāsaḥ. etat tu sarvam iti vistaraḥ. etac caturvidhaṃ phalaṃ puruṣakārādhipatiphalayor antarbhūtaṃ. pratiṣṭhāphalaṃ. adhipatiphalāntarbhūtaṃ. prayogaphalādipuruṣakārādhipatiphalayoḥ.

(II.61, 62ab) kliṣṭā iti vistaraḥ. kleśatatsaṃprayuktatatsamutthāḥ kliṣṭāḥ. vipākahetujātā vipākajāḥ. duḥkhe dharmajñānakṣāntitatsahabhuvaḥ prathamānāsravāḥ.(Abhidh-k-vy 231) tebhyaś ca śeṣāḥ kliṣṭādibhyas tribhyaḥ. vipākavarjyā avyākṛtā airyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikāḥ. prathamānāsravakṣaṇavarjyāś ca kuśalā iti. kuśalagrahaṇena sāsravānāsravā gṛhyante. tatra duḥkhe dharmajñānakalāpādayaḥ sarva eva śaikṣāśaikṣamārgā laukikāś ca kuśalāḥ śeṣā ity avagantavyaṃ śeṣāś cātra tṛtīyo rāśiḥ kriyate. tenāha. ta ete caturvidhā dharmāḥ

kliṣṭā vipākajāḥ [Tib. 219b] śeṣāḥ prathamāryā yathākramaṃ
vipākaṃ sarvagaṃ hitvā tau sabhāgaṃ ca śeṣajā


iti. vipākam iti vipākahetuṃ. kliṣtā dharmā vipākahetuṃ hitvā śeṣebhyaḥ paṃcabhyaḥ kāraṇasahabhūsabhāgasaṃprayuktakasarvatragebhyo yathāsaṃbhavaṃ jāyante. svabhāvavarjyāt sarvadharmalakṣaṇāt kāraṇahetoḥ. svakalāpacittādilakṣaṇāt sahabhūhetoḥ. pūrvotpannasvasaṃtānakliṣṭalakṣaṇāt sabhāgahetoḥ. svakalāpacittalakṣaṇāt saṃprayuktakahetoḥ. yasmāt te cittacaittasvabhāvāḥ pūrvotpannasatkāyadṛṣṭyādilakṣaṇāt sarvatragahetor jāyante. na tu vipākahetoḥ. vipākaphalena hi saphalo vipākahetuḥ. na ca kliṣṭā dharmā vipākasvabhāvā iti te na tato jāyante. vipākajāḥ sarvatragahetuṃ hitvā śeṣebhyaḥ paṃcabhya eva hetubhyo jāyante. na tu sarvatragahetoḥ. vipākajānām akliṣṭatvāt. sarvatragākhyaḥ kliṣṭānām iti hi sarvatragahetulakṣaṇaṃ. yady api mithyādṛṣṭyādibhyaḥ sarvatragebhyo vipākajā jāyante. na tu sarvatragahetor iti kṛtvā tato jāyante. kiṃ tarhi. vipākahetor iti. śeṣā iti vistaraḥ. śeṣāṇām [Tib. 220a] avipākasvabhāvatvāt. na vipākahetur asti. akliṣṭasvabhāvatvāc ca na sarvatragahetur asti. atas tau vipākasarvatragahetū varjayitvā śeṣebhyaś caturbhyo jāyante. pūrvavad vyākhyānaṃ. prathamānāsravāḥ tau vipākasarvatragahetū pūrvoktau. caśabdenānukṛṣṭau sabhāgahetuṃ ca hitvā śeṣebhyaḥ kāraṇasahabhūsaṃprayuktakahetubhyo yathāsaṃbhavaṃ jāyante. anāsravāṇām avipākasvabhāvatvāt na vipākahetur asti. akliṣṭatvāt na sarvatragahetuḥ. mārgasya pūrvamanutpāditatvāt na sabhāgahetur asti. na hi sāsravā agradharmā anāsravasya kalāpasya sabhāgahetur yujyate. tasmān na tebhyo jāyante.

cittacaittā

iti. saṃprayuktakahetusaṃbhavārthaṃ cittacaittagrahaṇaṃ. prāptijātyādayaś ca cittaviprayuktāḥ. anāsravasaṃvaraś ca rūpisvabhāvo 'nāsraveṣu veditavyaḥ. te cittaviprayuktā rūpiṇaś ca cittacaittebhyo 'nye kliṣtādayaḥ kliṣṭavipākajaśeṣaprathamānāsravasaṃgṛhītāḥ tathaivotpadyante yathā cittacaittāḥ. kevalaṃ tu saṃprayuktakahetunaikena varjitāḥ. teṣām asaṃprayuktakasvabhāvatvāt na saṃprayuktakahetor jāyante. katham iti. kliṣṭā cittaviprayuktarūpiṇo [Tib. 220b] (Abhidh-k-vy 232) vipākasaṃprayuktakahetū hitvā śeṣebhyaś caturbhyo hetubhyo jāyante. vipākajā api saṃprayuktakasarvatragahetū hitvā śeṣebhyaś caturbhya eva. śeṣā vipākasarvatragasaṃprayuktakahetūn hitvā śeṣebhyas tribhyaḥ. prathamānāsravā vipākasarvatragahetū sabhāgahetuṃ ca saṃprayuktakahetuṃ ca hitvā śeṣābhyāṃ hetubhyāṃ jāyaṃta iti. ekahetusaṃbhūto nāstīti. kāraṇasahabhūhetvor avaśyam avinābhāvāt.

(II.62cd, 63) janasya janaikā jātir na hetupratyayair vinety
uktaṃ. ato hetuvistaravacanānantaraṃ pṛcchati pratyayāḥ katama iti. pratyayajātiḥ pratyayateti. pratyayaprakāra ity arthaḥ. gotāvat.

cittacaittā

iti vistaraḥ. cittacaittā eva

samanantara

ity avadhāraṇaṃ

acarama-

grahaṇaṃ sottarāṇāṃ samanantaratvāt.

utpanna-

grahaṇaṃ anāgatanirāsārthaṃ. samaś cāyam anantaraś ca pratyaya iti samanantarapratyaya iti. samānārthe saṃśabdaḥ. kāmāvacarasya rūpasyeti. avijñaptirūpasya kadācit kāmāvacaraṃ avijñaptirūpaṃ rūpāvacaraṃ cāvijñaptirūpam utpadyate sāsravadhyānasaṃmukhībhāve gṛhītasamvarasya. kadācit kāmāvacaraṃ cānāsravaṃ cānāsravadhyānasaṃmukhībhāve. na tu kāmāvacaracittānantaraṃ kadācit [Tib. 221a] kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ ca yugapac cittam utpadyate. kāmāvacaraṃ ca anāsravaṃ cety ākulo rūpasaṃmukhībhāvaḥ.

dvitīyotpatter iti. dvitīyaupacayikotpatteḥ. yadā hi bhuktvā svapiti dhyānam vā samāpadyate. tadāhāraja aupacayikaḥ svapnajaś ca samādhijo vā aupacayika utpadyate.

alpabahutarotpatter iti. kiṃ. rūpaṃ na samanantarapratyaya iti prakṛtaṃ. bhadantaḥ sthaviraḥ sautrāntikaḥ.

kuśalākuśalāvyākṛteṣu citteṣv iti.

savitarkavicāritvāt. kuśale kāmacetasi
dvāviṃśatiś caitaśikāh. kaukṛtyam adhikaṃ kvacit.
āveṇike tv akuśale dṛṣtiyukte ca viṃśatiḥ.
kleśaiś caturbhiḥ krodhādyaiḥ kaukṛtyenaikaviṃśatiḥ.
nivṛte 'ṣṭādaśānyatra dvādaśāvyākṛte matā


(Abhidh-k-vy 233)
ity anena krameṇa kadācid bahubhyaś caittebhyas trayoviṃśater ekaviṃśatir aṣṭādaśa dvādaśa vālpe caittā utpadyante. kadācid alpād bahavo viparyayāt. savitarkavicārādau ca samādhitraye asti savitarkaḥ savicāraḥ samādhiḥ asti avitarko vicāramātraḥ. asty avitarko 'vicāra iti. etasmiṃ samādhitraye caittānām alpabahutarotpattiḥ. ataś ca cittacaittā api na samanantarapratyayāḥ syur iti. asti jātyaṃtaraṃ prati na svajātim [Tib. 221b] iti. asty alpabahutarotpattir jātyantaraṃ prati na svajātiṃ. vitarkavicārādīnāṃ hi kvacic citte jātyantarabhūtānāṃ satāṃ vṛttir avṛttiś ca bhavati. na kadācid bahutarā vedaneti. na hi kadācid vedanaikasmiṃś citte ekā kvacid aparasmiṃ dve tisro veti. rūpasya tu svajātiṃ praty alpabahutarotpattiḥ.

kiṃ punaḥ svajāter eveti. kiṃ vedanā vedanāyā eva samanantaraprutyayaḥ. anekavedanotpattāv asāmarthyāt. evaṃ saṃjñādayaḥ. na parajāteḥ. na vedanā saṃjñādīnāṃ. yataś caittānām alpabahutarotpattir na parigṛhītā bhavet.

sāṃtānasabāgikās tv iti vistaraḥ. cittaṃ cittāntarasya samanantarapratyayaḥ. na vedanāyāḥ. vedanā vedanāntarasya. na cittasyeti. saṃtānasabhāgaḥ sabhāgahetur ity arthaḥ. saṃtānasabhāgena dīvyanti vyavaharanti vā sāṃtānasabhāgikāḥ kecid ābhidharmikāḥ. yadi saṃtānaḥ saṃtānāntarasya sabhāgahetuḥ. akliṣṭānantaraṃ yadā kliṣṭam utpadyate. kathaṃ tatra samanantarapratyayavyavastheti. ata āha. yadā tu akliṣṭānantaram iti vistaraḥ. tasya kleśasya paścādutpannasya pūrvaniruddhakleśaḥ kṣaṇāntaravyavahitaḥ samanantarapratyaya iti vyavasthāpayaṃti. tulyajātīyena cittāntareṇāyavadhānāt. akliṣṭena vyavadhānaṃ tv avyavadhānam eva. atulyajātīyatvāt. [Tib. 222a] tadyathā nirodhasamāpatticittaṃ vyutthānacittasya. cittāntareṇāvyavadhānāt. samāpattidravyeṇa vyavahitam api samanantarapratyayo vyavasthāpyate. tadvat.

traidhātukapratisaṃyuktānāṃ yugapatsaṃmukhībhāvād iti. kāmadhātvavītarāgasyāryasya kāmāvacaryāḥ prāpter anantaraṃ traidhātukāpratisaṃyuktānāṃ prāptaya utpadyante. traidhātukaiḥ kleśaiḥ samanvāgatatvāt. evaṃ tajjātyādayo 'py utpadyante. ity evaṃ vyākulasammukhībhāvāt viprayuktā api saṃskārāḥ prāptijātyādayo na samanantarapratyayaḥ.

kasmād anāgata iti vistaraḥ.

utpannāḥ samanaṃtara
iti atītapratyutpannā eva samanantarapratyaya iti pūrvam uktaṃ. ata evaṃ pṛcchati. vyākulatvād iti. vyākulatvād anāgato neṣyate samanantarapratyayaḥ. vyākulatvaṃ punar anāgatasyādhvanaḥ pūrvottarābhāvāt. pūrvottaratāyā abhāvāt. (Abhidh-k-vy 234) vartamāno hi anāgatāt pūrvo vartamānād atīta iti śakyate vaktuṃ. pūrvottarakālayogāt. na tv anāgatasya pūrvapaścimatāsti. ata eva ca vartamāno vartamānasya na samanantarapratyaya iṣyate. pūrvapaścimatāyā abhāvāt tulyavartamānasya na samanantarapratyaya iṣyate. pūrvapaścimatāyā abhāvāt tulyakālatvāt. atītasāṃpratānumānād iti. atītena ca sāṃpratena cānumānāt. atītenānumānam iti darśayann āha. atītaṃ kilādhvānaṃ [Tib. 222b] paśyatīti vistaraḥ. sāṃpratenānumānam iti darśayann āha. idaṃ cāpi saṃpraty evaṃjātīyakam iti vistaraḥ. aparāntaṃ na jānīyād iti. sarvavittvam asya hīyeteti abhiprāyaḥ. phalacihnabhūtaḥ phalaliṃgabhūtaḥ. na sākṣātkārī na sākṣāddarśī.

anāgato neṣyate samanaṃtarapratyayo vyākulatvāt pūrvapaścimatāyā 'bhāvād ity ukte 'yam āha. kasmād agradharmānantaram iti vistaraḥ. tasya vaibhāṣikaḥ parihāram āha. yasya yatpratibaddha utpāda iti vistaraḥ. yasya dharmasya duḥkhe dharmajñānakṣāntyāder yasmiṃ dharme laukikāgradharmādau pratibaddha utpādaḥ. sa tasyānantaram utpadyate. tadyathā bījādīnām aṃkurādayaḥ. aṃkurasya hi bīje pratibaddha utpādaḥ. tasmāt tadanantaram utpadyate. evaṃ kāṇḍādīnāṃ aṃkurādiṣu. vināpi samanantarapratyayenāsaty api samanantarapratyaye. apiśabdāt sati samanantarapratyaye sutarām utpadyata ity abhiprāyaḥ. tasmān nāsti ca kramaniyamāvasthānaṃ tadvat samanantarotpattiniyamaś ca bhavatīti vākyārthaḥ.

kasmād arhataś caramā iti.

acaramā

iti vacanād ayaṃ praśna āgataḥ. anyacittasambandhād iti. yasmāt tadanantaraṃ anyacittaṃ na sambadhnanti. āśrayabhāvaprabhāvitaṃ [Tib. 223a] mana iti. yathā cakṣur utpannaṃ cakṣurvijñānāśrayabhāvenāvasthitaṃ yadi kāraṇāntaravaikalyāc cakṣurvijñānaṃ notpadyate na tatra cakṣur aparādhyate. evam arhato 'pi caramaṃ cittaṃ āśrayabhāvenāvasthitaṃ. kāraṇāntaravaikalyāt tu vijñānāntaraṃ notpadyate iti na tad aparādhyate. tad dhi na kāritraprabhāvitaṃ na jananapuruṣakāraprabhāvitam ity arthaḥ. yadi hi taj jananaprabhāvitaṃ syāt jāyamāna eva sati kārye tan manaḥ syāt. na caivam. ato 'saty api janye tan mano bhavaty eva. kāritraprabhāvitas tu samanantarapratyayaḥ saty eva janye samanantarapratyayo bhavati. nāsati. tena yo dharmaḥ phalaṃ pratigṛhītaḥ tena samanaṃtarapratyayena yo dharmaḥ phalaṃ pratigṛhīto jāyatām etad iti. sa sarvair api dharmair abuddhimadbhiḥ sarvaprāṇibhir vā saṃcintyakāribhir na śakyaḥ pratibanddhuṃ yathā notpadyeta motpādīti.

ye dharmāś cittasamanantarā iti vistaraḥ. samanaṃtarapratyayacittajanitāś (Abhidh-k-vy 235) cittasamanantarāḥ. cittasya samāś ca te 'nantarāś ca te iti cittasamanantarāḥ. atha vā cittaṃ samanaṃtaraṃ. samanaṃtarapratyaya eṣām iti cittasamanantarāḥ. kṣaṇāntarāvyavahitāt tu cittaniraṃtarāḥ. te punaś cittasamanantarāḥ cittacaittā [Tib. 223b] dve ca samāpattī asaṃjñinirodhasamāpattī. nāsaṃjñikaṃ cittasamanantaraṃ śāstre paṭhitaṃ karmasāmarthyotpatteḥ. prathamā koṭir iti vistaraḥ. samāpattivyutthānacittaṃ samāpattipraveśacittajanitam. ataś cittasamanantaraṃ na cittaniraṃtaraṃ. samāpattikṣaṇavyavahitatvāt. dvitīyādayaś ca samāpattikṣaṇāḥ. prathamakṣaṇavarjyā ity arthaḥ. cittasamanaṃtarāḥ. tatpratyayajanitatvāt. na cittanirantarāḥ. yathāyogaṃ prathamādikṣaṇavyavahitatvāt. dvitīyā. prathamasya samāpattikṣaṇasya jātyādayaḥ cittanirantarāḥ. kṣaṇāntaravyavahitatvāt. na tu cittasamanantarāḥ. acittasamanantarasvabhāvatvāt. cittacaittā eva hi saha samāpattidvayena cittasamanantarā iṣṭāḥ. sacittikāvasthāyāṃ ca jātyādayaḥ. teṣām aviśeṣitatvāt sarveṣāṃ cittacaittādīnāṃ jātyādayaḥ. ādigrahaṇena ca sarva eva viprayuktā gṛhyante samāpattidvayaṃ varjayitvā. te ca tathaiva cittaniraṃtarā na cittasamanantarāḥ. pūrvavad vyākhyānaṃ. sacittikāvastheti. yadā cittāc cittāṃtaram utpadyate. tadā paścimāś cittacaittāḥ [Tib. 224a] pūrvakeṇa cittena cittasamanaṃtarāś cittaniraṃtarāś ca bhavaṃti. caturthī. dvitīyādīnāṃ samāpattikṣaṇānāṃ vyutthānacittasya ca jātyādayaḥ na cittasamanantarāḥ. acittasamanantarasvabhāvatvāt. na cittaniraṃtarāḥ. prathamādisamāpattikṣaṇavyavahitatvāt. ye tṛtīyacaturthyau te prathamadvitīye iti vistaraḥ. prathamā koṭiḥ. prathamasamāpattikṣaṇaḥ sacittikā cāvasthā. te hi cittasamanaṃtarāḥ samanaṃtarapratyayajanitatvāt. na samāpattiniraṃtarāḥ. prathamasamāpattikṣaṇasya sarvasamāpattikṣaṇabhāvena na tanniraṃtaratvābhāvāt. sacittikāvasthāyāṃ ca samāpattyabhāvāt. dvitīyā. dvitīyādīnāṃ samāpattikṣaṇānāṃ jātyādayo vyutthānacittasya ca. ime dharmāḥ samāpattiniraṃtara na cittasamanantarāḥ. tṛtīyā. accittikāyāḥ samāpatter vyutthānacittaṃ dvitīyādayaś ca samāpattikṣaṇāḥ. ete cittasamanantarāḥ samāpattinirantarāś ca. caturthī. prathamasya samāpattikṣaṇasya sacittikāyāṃ cāvasthāyāṃ jātyādayaḥ. ime dharmā na cittasamanantarā na samāpattinirantarāḥ. acittasamanantarasvabhāvatvāt. [Tib. 224b] pūrvasamāpattikṣaṇabhāvāc ca.

sasaṃprayogasya sacaitasikasya. tathālakṣaṇatvād iti. ālambyalakṣaṇatvāt. āyatanadravyakṣaṇaniyameneti. āyatanaṃ ca dravyaṃ ca kṣaṇaś ca teṣāṃ niyamaḥ. tenaiva. te cittacaittāḥ svasminsvasmin ālambane niyatāḥ. yathā tāvac cakṣurvijñānaṃ sasaṃprayogaṃ rūpāyatane ālambane niyataṃ na śabdāyatanādau. (Abhidh-k-vy 236) evam āyatananiyamena. tatrāpy āyatane dravyaniyamena nīlarūpe nīlarūpagrāhakam eva cakṣurvijñānaṃ sasaṃprayogaṃ niyataṃ. nānyatra pītādau. evaṃ dravyaniyamena. tatrāpi nīlarūpe ālambane yo nīlarūpakṣaṇo yasyālambanaṃ. sa tasyaiva. nānyasya. ity evaṃ kṣaṇaniyamena. evaṃ śabdāyatanādiṣv api śrotrādivijñānaṃ sasaṃprayogaṃ yojyaṃ. kim āśryaniyamenāpīti. kiṃ cakṣurādyāśrayaniyamenāpy ete cittacaittā niyatāḥ. om ity āha. evam ity arthaḥ.

ālambanapratyayo 'pi sarvadharmā iti manovijñānāpekṣayā. adhiko 'yaṃ pratyaya ity adhipatipratyaya iti. hetupratyayādibhyaḥ. hetupratyayo hi paraṃ paṃca hetavaḥ. ālambanapratyayo hi sahabhuvāṃ na saṃbhavatīti nādhikaḥ. adhikasya vā pratyaya iti. pūrvam adhikaḥ patir adhipatiḥ. sa pratyaya iti [Tib. 225a] samāsaḥ. idānīm adhikasya bhūyasaḥ patir adhipatiḥ. sa pratyaya ity adhipatipratyaya iti samāsaḥ. katham ity āha. sarva iti vistaraḥ. sarvaḥ saṃskṛtāsaṃskṛtaḥ sarvasya saṃskṛtasya svabhāvavarjyasya sālambanasyānālambanasya ca pratyayo 'dhipatipratyayaḥ. ālambanapratyayas tu sālambanasyaiva nānālambanasya. prathame vigrahe pratyayasyādhikyaṃ darśitaṃ. dvitīye pratyayavataḥ.

(II.64) nirudhyamāne kāritram

iti. nirudhyamāna evety avadhāraṇaṃ. mithaḥphalatvāt samāśrayatvāc ca sahabhūsaṃprayutakahetvor yathākramaṃ.

trayo jāyamāna

iti. jāyamāna evety avadhāraṇaṃ.

tato 'nyau tu pratyayau tadviparyayād

iti. samanantarapratyayaḥ pūrvoktas taṃ paścāduktaṃ kāritrakālaniyamam āśrayate. jāyamāne kāritraṃ karotīty arthaḥ. paścādukta ālambanapratyayaḥ pūrvoktaṃ kāritrakālaniyamam āśrayate. nirudhyamāne kāritraṃ karotīty arthaḥ. evaṃ tau

viparyayāt

kāritraṃ kurutaḥ. tenāha. samanantarapratyayo jāyamāne kāritraṃ karoty avakāśadānāt. ālambanapratyayo nirudhyamāne. vartamānaiś cittacaittair vartamānagrahaṇād iti. grahaṇārthena hy ālambanapratyayo vyavasthāpyate. na cātītanāgatāś cittacaittā grāhyam arthaṃ gṛhṇantīti.

etad evāsya kāritram iti. yad anāvaraṇabhāvena sarvasyām avasthāyām avasthānaṃ etad evāsyādhipatipratyayasya kāritram iti sugamatvān nādhipatipratyayasya [Tib. 225b] kāritrakālaniyamaḥ sūcita ity abhiprāyaḥ.

(Abhidh-k-vy 237)
(65) dvividho hetur iti. saṃprayuktakasarvatragavipākahetūnām asaṃbhavāt. samānabhūmikāḥ kuśalā dharmā iti. nirodhasamāpatter bhāvāgrikāḥ kuśalā dharmāḥ sabhāgahetur hetupratyayaḥ. asaṃjñisamāpatter api caturthadhyānabhūmikāḥ. yeṣāṃ balena te samāpattī bhavataḥ. samanantarapratyayaḥ sasaṃprayogaṃ samāpatticittam iti. sarveṣāṃ nirodhasamāpattikṣaṇānām asaṃjñisamāpattikṣaṇānāṃ ca cittāntareṇāvyavadhānāt. pūrvavad iti. svabhāvavarjyāḥ sarvadharmāḥ. cittābhisaṃskārajatvād iti. cittābhogajatvād ity arthaḥ. cittotpattivibandhanāt na samanaṃtarapratyaya iti. samanantarapratyayasya cittotpattihetutvāt.

dvābhyām anye tv

iti. tuśabdo 'vadhāraṇe bhinnakramaś ca. dvābhyām eva hetvadhipatipratyayābhyām anye vai cittacaittasamāpattidvayavinirmuktā dharmā jāyante. īśvarapuruṣapradhānādikam iti. ādiśabdena kālasvabhāvaparamāṇvādi gṛhyate. nanu cāta eveti. yadi veśvara ekaṃ kāraṇaṃ puruṣa iti vātra pakṣe ko hetur iti hetur mṛgyate. īśvaravyatiriktaṃ hetuṃ kṛtvā tatsiddher iti abhyupagataṃ bhavati. tadabhyupagamāc caikam īśvaraḥ puruṣa iti vā kāraṇaṃ sarvasya jagata iti asya vādasya vyudāsaḥ parityāgaḥ prāpnotīti piṇḍena vākyarthaḥ. [Tib. 226a]

neśvarādeḥ kramādibhir

iti. neśvarāder bhāvā jāyante. kasmāt. kramādibhiḥ. ādigrahaṇena deśakālādīnāṃ grahaṇaṃ. atha vānekakāraṇatvānavasthāprasaṃgād anyapuruṣakālanihnavādīnāṃ grahaṇaṃ. yadi hy ekam eveti vistaraḥ. yadi hy ekam eva kāraṇam īśvaraḥ syāt mahādevo vā vāsudevo vā anyad vā puruṣādi vety arthaḥ. yugapat sarveṇa jagatā bhavitavyaṃ kāraṇasya sadbhāvāt. na hy etad iṣṭaṃ. sati kāraṇe kāryaṃ na bhavatīti. dṛśyate ca bhāvānāṃ kalalādīnām aṃkurādīnāṃ ca kramasaṃbhavaḥ. tasmāt svakāraṇaparaṃparānirvṛtta iti neśvarādikāraṇam iti gamyate. īśvarādyekakāraṇaṃ jagad iti hi pratijānānasya svakāraṇakramotpāditvādilakṣaṇena dharmaviśeṣeṇa tasya sāpakṣālatvaṃ pakṣasyopalakṣyate. sa tarhi chandavaśād iti. sa kramabheda icchāvaśād īśvarasya syāt. katham ity āha. ayam idānīṃ bhāva utpadyatāṃ yāvad ayaṃ paścād utpadyatām iti. evaṃ kramasaṃbhavaś ca bhāvānāṃ īśvaraś ca kāraṇam iti īśvarakāraṇikābhiprāyaḥ. chandabhedād iti vistaraḥ. īśvaracchandabhedāc caikakāraṇatvābhyupagamāc ca prākpakṣavirodhād dharmasvarūpaviparyayaḥ pakṣasyotpadyate. sa cāpīti vistaraḥ. [Tib. 226b] sa cāpi chandabhedo yugapat syāt. taddhetoś chandabhedahetor īśvarasyābhinnatvād ekatvād ity arthaḥ. (Abhidh-k-vy 238) tataś ca eva sa pūrvokto dośo yugapat syād iti. atha manyase. anyad api kāraṇāntaraṃ bhinnaṃ tadutpattau īśvaro 'pekṣata ity ata idam ucyate. kāraṇāntarabhedāpekṣaṇe ce ti vistaraḥ. neśvara eva kāraṇam ity abhyupagame sa eva doṣaḥ. teṣām api ceti vistaraḥ. teṣām api ca kārṇāntarāṇāṃ kramotpattāv iṣyamāṇāyāṃ kāraṇāntarabhedānām api punaḥ kāraṇāntarabhedāpekṣaṇād anavasthāprasaṃgaḥ. teṣām api kāraṇāntarabhedāpekṣaṇaṃ teṣām api kāraṇāntarabhedāpekṣaṇam ity aparyavasānaprasaṃgaḥ syāt. śākyaputrīyam eva nyāyam iti. anādiḥ saṃsāra iti śākyaputrīyaṃ nyāyaṃ nātikrāntaḥ syāt. yaugapadye 'pīti vistaraḥ. athāpi syāt. yaugapadye 'pīśvarachandānāṃ na jagato yaugapadyaṃ. kasmāt. yathāchandaṃ utpādāt. yaś chandaḥ ayam idānīm utpadyatām iti. tasya tasmāc chandād idānīm evotpattiḥ. yaḥ paścād utpadyatām iti. tasya tasmāt paścād utpattiḥ. idaṃ ca paścāt paścāttaram evaṃprakāram iti tasya tasmāt paścāttaraṃ tathaivotpattir iti. tac ca na. teṣāṃ paścād viśeṣābhāvāt. teṣāṃ chandānāṃ paścān na kaścid viśeṣa iti. yathaiva pūrvaṃ nārabhante. tathā paścād api nārabheran. yathā vā paścād ārabhante. tathā pūrvam apīti. atha vā eka evotpādayitā netara iti tesāṃ viśeṣābhāvaḥ. ataḥ prāptam eva bhāvānām īśvaracchandānām [Tib. 227a] iva yaugapadyaṃ. kāraṇāntarāpekṣatve vā chandaviśeṣāṇāṃ pūrvavad dośaḥ. na tasyām īśvaraḥ syād iti. na tasyāṃ prītau īśvaraḥ syād vinopāyena tatkāraṇaśakteḥ. etad īśvarasyeśvaratvaṃ. yad asau kāraṇāntarānapekṣaḥ kuryāt. tathaiva cānyasminn iti. yathā prītāv anīśvaraḥ. evam anyasminn api trailokye neśvara ity anumīyate. yadi ceśvara iti vistaraḥ. narakādiṣu prajāṃ sṛṣṭvā bahubhiś cetibhir upasṛṣṭāṃ. bahubhir anekaiḥ prakārair ītibhir upasargai rogādibhir upasṛṣtām upadrutāṃ prajāṃ sṛṣṭvā yadi prīyeta namo 'stu tasmai ity utprāsavacanam etat. sugītaś ceti vistaraḥ. sūktaś cāyaṃ tam ārabhya tam īśvaram adhikṛtya ślokaḥ śatarudrīye vyāsena

yan nirdahatītyādi.

yasmān nirdahati tasmād

rudra

ity evaṃ sarvatra. anyeṣām iti. bījādīnāṃ aṃkurādiṣu pratyakṣaḥ puruṣakāro nihnutaḥ syāt. kāraṇebhyo 'nyasya vyāpāradarśanād iti. cakṣūrūpālokamanaskārādibhyaś ca eakṣurvijñānādyutpattau bījakṣetrodakādibhyaś cāṃkurādyutpattau anyasya vyāpārānupalabdheḥ. yathā hi cakṣurādīnāṃ cakṣurvijñānādyutpattau bījādīnāṃ cāṃkurādyutpattau vyāpāro dṛśyate. tadbhāve (Abhidh-k-vy 239) bhāvāt tadabhāve cābhāvāt. na tathā cakṣurādibhāve bījādibhāve ca [Tib. 227b] īśvarasyābhāve cakṣurvijñānāṃkurādyabhāvo dṛṣṭaḥ. punaś ca tadbhāve bhāvaḥ. yatas tasyāpi tadutpattau vyāpāro gamyate. atas tadvyāpāradarśanāt saha kāraṇair īśvaraṃ kāraṇaṃ kalpayatāṃ kevalo bhaktivādaḥ syāt. kiṃ ca sahakāriṣu ceti vistaraḥ. yāni sahakārīṇy anyāni tasyeśvarasya. kiṃ teṣv īśvaro neśvaraḥ syāt. tāni hi kāryotpattau svasāmarthyena vyāpriyaṃte. anyeṣu tu sahakāriṣv īśvaraḥ syād iti anyagrahaṇaṃ. ādisarga īśvarahetukaḥ. tathā hi pratyakṣapuruṣakāranihnavo na syāt. kāraṇebhyo 'nyasya vyāpārādarśane cādośo jagataś ceśvaraḥ kāraṇam iti. tasyāpy anyakāraṇānapekṣatvāt. tasyāpy ādisargasyānyakāraṇānapekṣatvāt. īśvara evaikaḥ. kāraṇaṃ nānyad iti. īśvavavad anāditvaprasaṃgaḥ. aniṣṭaṃ caitat tasmān neśvaraḥ kāraṇaṃ.

evaṃ pradhāne 'pi yathāgogaṃ yojyam iti. pradhānam acetanaṃ. tasmāt tatra chandavikalpanāṃ hitvā śeṣapratiṣedhavidhānaṃ yojyaṃ. yady ekam eva kāraṇaṃ pradhānaṃ syāt. yugapat sarveṇa jagatā bhavitavyaṃ syāt. dṛśyate ca bhāvānāṃ kramasaṃbhavaḥ. kāraṇāntarabhedāpekṣaṇe vā na pradhānam eva kāraṇaṃ syāt. teṣām api kramotpattau kāraṇāntarabhedāpekṣanād anavasthāprasaṃgaḥ syād iti vistaraḥ. evaṃ khalv api jagataḥ kāraṇaṃ parigṛhṇatā anyeṣām arthānāṃ pratyakṣaḥ puruṣakāro nihnutaḥ syāt. sahāpi ca kāraṇaiḥ kāraṇaṃ pradhānaṃ kalpayatām [Tib. 228a] kevalo bhaktivādaḥ syāt. kāraṇebhyo 'nyasya vyāpāradarśanāt. sahakāriṣu cānyeṣu kāraṇeṣu tatpradhānam apradhānaṃ syāt. athādisargaḥ pradhānahetukaḥ. tasyāpi mahadādyutpādasvabhāvasyādisargasyādyalakṣaṇatvāt pradhānavat anāditvaprasaṃgaḥ. nityaṃ hi pradhānaṃ pradhānaṃ ca mahataḥ kāraṇam iti pūrvapradhānaṃ pascān mahān iti na sidhyati. prasavadharmi ca pradhānam iti tena nityaṃ pravartitavyaṃ kāraṇāntaranirapekṣatvāt. na hi prakāśaḥ prakāśyam arthaṃ prakāśya punar na prakāśayatīti. svabhāvo hi kṛtārthatāṃ nopekṣate. akṛtabuddhayaḥ paramārthaśāstrair asaṃskṛtabuddhaya ity arthaḥ.

(II.66) dvidhā bhūtāni taddhetur

iti. pūrvotpannāni bhūtāni paścādutpannānāṃ svāsaṃtānikānāṃ sabhāgahetur avinirbhāgavartīni sahabhūhetuḥ. bhūtānuvidhāyitvād iti. bhautikaṃ bhūtāny anuvidhatte. tadvikāre vikārāt. ācāryādiniśrayavad iti. yathābhikṣur ācāryam āśrayate. ādiśabdena upādhyāyaṃ ca niśrayate. tadvat. bhūtāni bhautikaṃ niśrayate. evam eṣām iti vistaraḥ. janmahetutvam eṣāṃ bhūtānām ākhyātaṃ tu bhautikasya tebhya utpatteḥ. vikārahetutvaṃ tadanuvidhāyitvāt. ādhārahetutvaṃ (Abhidh-k-vy 240) ādhārabhāvāt. sthitihetutvam anucchedahetutvāt. vṛddhihetutvam upabṛmhaṇahetutvād iti. aviśeṣavartitvād iti [Tib. 228b] avighnabhāvavasthānenānyeṣām api hetutvād ity arthaḥ. anyonyaṃ cittānuparivartikāyavākkarneti. kāyakarma cittānuparivarti dhyānānāsravasaṃvarasaṃgṛhītaṃ trividhaṃ prāṇātipātādattādānakāmamithyācāraviratibhedena. vākkarmāpi cittānuparivarti dhyānānāsravasaṃvarasaṃgṛhītam eva caturvidhaṃ. mṛṣāvādapaiśunyapāruṣyasaṃbhinnapralāpaviratibhedena. tad evaṃ saptavidhaṃ kāyavākkarmānyonyaṃ sahabhūhetuḥ. prāṇatipātaviratir upādāyarūpaṃ itareṣāṃ ṣaṇṇāṃ sahabhūhetuḥ. tāny api ṣaṭ tasya sahabhūhetur iti sarvaṃ yojyaṃ. nānyad iti. cakṣurādikaṃ sarvam upādāyarūpaṃ prātimokṣasaṃvarādisaṃgṛhītam api yāvan nānyonyaṃ sahabhūhetuḥ pṛthakkalāpatvāt. sabhāgasyeti. kuśalaṃ kuśalasya svāsaṃtānikasya kliṣṭaṃ kliṣṭasyetyādi. yasya kāyavākkarmaṇa iti. vijñaptyavijñaptisvabhāvasya samāhitasyāsamāhitasya vā yathāyogaṃ. ekadhaiva tad iti. vipākahetur evaika ity avadhāraṇaṃ. kāraṇahetos tathaivāgaṇyamānatvāt. pṛthakkalāpatvād iti sahabhūhetvādyayogāt.

(II.67) rūpadhātāv akuśalaṃ nāstīti. sa viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam [Tib. 229a] upasaṃpadya viharatīti vacanāt. tatra rūpadhātāv akuśalaṃ nāsti. akuśalavivekād dhi yaj jātaṃ śubhaṃ. tad vivekam ity ucyate. yathā ca hetuḥ. tathā phalam iti. tatropapattāv api nāsty akuśalam iti gamyate. rūpārūpyadhātau sarva eva kleśopakleśāv avipākatvān nivṛtā eva nākuśalāḥ.

(II.68-71) anantaram iti paścād vakṣyata iti kārikānte. tad iha saṃbandhanīyaṃ. samāpattikāle kuśalam iti. kāmāvacaraprāyogikakuśalacittānantaraṃ prathamadhyānabhūmikaṃ sāmantakīyaṃ maulīyaṃ vā cittam utpadyate. pratisaṃdhikāle nivṛtam iti. kāmāvacaropapattipratilambhikamaraṇacittānantaraṃ rūpāvacaraṃ nivṛtāvyākṛtaṃ cittam utpadyate pratisaṃdhikāle.

upapattibhavaḥ kliṣṭaḥ sarvakleśaiḥ svabhūmikair

iti vacanāt. upapattir atrāntarābhavopapattir abhipretā. evam antarābhavapratisaṃdhir api kliṣṭo veditavyaḥ. catasṛbhir dūratābhir dūra iti. tatreyam āśrayadūratā. yad ārūpyāvacareṇa āśrayeṇa kāmāvacaraḥ kaścid api dharmo na saṃmukhīkriyate. yathā rūpāvacareṇāśrayeṇa kāmāvacaraṃ nirmāṇacittaṃ saṃmukhīkriyata iti. anayāśrayadūratayā kāmadhātor ārūpyā dūre bhavaṃti. ākāradūratā. yad ārūpyāvacareṇa cittena kāmadhātur nākāryate. yathā rūpāvacareṇa audārika ityādibhir ākāraiḥ. ālambanadūratā. yad ārūpyāvacareṇa (Abhidh-k-vy 241) cittena na kāmadhātur ālambyate. yathā rūpāvacareṇa. nanu ca rūpadhātur api nārūpyāvacareṇa cittenālaṃbyate.

na maulāḥ kuṣalārūpyāḥ sāsravādharagocarā

[Tib. 229b] iti vacanāt. tat katham idam ucyate kāmadhātor evārūpyā dūrata iti. satyaṃ na maulārūpyāvacareṇa cittena rūpadhātur adhyālaṃbyate. kiṃ tu ākāśānaṃtyāyatanasāmantakacittena audārikādyākāraiś caturthadhyānam ālaṃbyata iti. ato na kāmadhātor iva rūpadhātor ārūpyā dūre vyavasthāpyaṃte. pratipakṣadūratā. yad ārūpyā na kāmadhātoḥ pratipakṣaḥ. yathā rūpadhātuḥ. ity evam āśrayālambanākārapratipakṣadūratābhir api kāmadhātor ārūpyā dūre bhavaṃti. tasmān na kāmāvacarakuśalānantaraṃ ārūpyāvacaraṃ kuśalam utpadyate. śaikṣam aśaikṣaṃ ceti. kāmāvacaraprāyogikakuśalacittānantaraṃ samāpattikāle labdhapūrvaṃ śaikṣam utpadyate. tathaiva cāśaikṣaṃ. kliṣṭasamāpattyutpīḍitasyeti. kliṣṭayā samāpattyā utpīḍitasya yogino 'dharāyāḥ kuśalāyā bhūmeḥ saṃśrayaṇān nivṛtāvyākṛtād api kuśalaṃ cittam utpadyate. varam adharāpi kuśalā bhūmir nordhvā kliṣṭeti. sarvebhyo rūpārūpyacittebhya iti. kuśalāvyākṛtacittasya maraṇasaṃbhavāt.

tasmāc catvārīti.

tasmād akuśalāc catvāri svabhūmikāny eva. akuśalasyordhvabhūmikuśalaprayogatvāsaṃbhavād aprahāṇāc cordhvabhūmyupapatticittānutpādāt. [Tib. 230a] kuśalaṃ nirmāṇacittād anantaram iti. nirmāṇād vyutthānakāle. tasmād anantaram ekādaśeti. pratisaṃdhisamāpattitadvyutthānanirmāṇapraveśakāleṣv ekādaśacittotpattisaṃbhavaḥ. kathaṃ. svabhūmikāni trīṇi kāmāvacarāṇi ca. vyutthānakāle kuśalaṃ. pratisaṃdhikāle kliṣṭadvayaṃ. anivṛtāvyākṛtaṃ ca nirmāṇacittaṃ. ārūpyāvacaraṃ. ca nivṛtāvyākṛtaṃ pratisaṃdhikāle. kuśalaṃ ca samāpattikāle. śaikṣam aśaikṣaṃ ceti. na tv ārūpyāvacaram anivṛtāvyākṛtam. avaśyākliṣṭatvāt. samāpattyādyayogāc ca. na hi tat prayogalabhyaṃ yathā rūpāvacaraṃ kāmāvacaraṃ ca nirmāṇacittaṃ. kāmāvacaraṃ ca kliṣṭadvayaṃ ārūpyāvacaraṃ cānivṛtāvyākṛtaṃ hitveti. na kāmāvacarāt kliṣṭadvayāt rūpāvacaraṃ kuśalam utpadyate. tasya kliṣṭadvayasya tatprayogānarhatvāt. ata eva ca nārūpyāvacarād anivṛtāvyākṛtāt tad utpadyate. kuśalena ca pratisaṃdhibandhābhāvāt. kāmāvacaraṃ kliṣtadvayaṃ śaikṣāśaikṣe ca sthāpayitveti. na kāmāvacarāt kliṣṭadvayād rūpāvacaraṃ nivṛtāvyākṛtam utpadyate. tadaprahāṇe rūpadhātau pratisaṃdhibandhābhāvena nivṛtāvyākṛtacittasaṃbhavāt. na śaikṣāśaikṣābhyāṃ. tatastyena [Tib. 230b] kliṣṭena vyutthānāsaṃbhavāt. kāmāvacarāṇi (Abhidh-k-vy 242) ceti. trīṇīty adhikṛtaṃ. pratisaṃdhikāle kliṣṭadvayaṃ kliṣṭasamādhyutpīḍitasya ca kuśalaṃ. kāmāvacare ca kliṣṭe ārūpyāvacaraṃ ceti. pratisaṃdhikāle. adharadhātukāni ca kliṣṭāni pratisaṃdhikāle. ārūpyāvacarāt kuśalān naveti. svabhūmikāni trīṇi. rūpāvacaraṃ kuśalaṃ tatsamāpattivyutthānakāle pratilomasamāpattau ca. adharabhūmikāni ca kliṣṭāni pratisaṃdhikāle. śaikṣam aśaikṣaṃ ca. kāmāvacaraṃ kuśalaṃ kāmarūpāvacarānivṛtāvyākṛte hitveti. na kāmāvacareṇa kuśalena tatsamāpatter vyutthānaṃ saṃbhavati ativiprakṛṣṭatvāt. ata eva ca nānivṛtāvyākṛtenāpi apaṭutvāt. ata eva ca na rūpāvacareṇānivṛtāvyākṛtena vyutthānaṃ. na caibhiḥ pratisaṃdhibandho 'stīti naiṣām ata utpattiḥ. tatṣaṇṇām anaṃtaram iti vartate. rūpāvacarāt kuśalād iti. samāpattikāle. śaikṣāśaikṣābhyāṃ ceti. vyutthānakāle. rūpāvacaraṃ kuśalam iti. kliṣṭasamādhyutpīḍitasya. nivṛtaṃ cetyādi. pratisaṃdhikāle. kāmarūpāvacarāṇi kliṣtāni śaikṣāśaikṣe ca hitveti. adhobhūmyavītarāgasya tena [Tib. 231a] pratisaṃdher abhāvāt. śaikṣāśaikṣābhyāṃ ca tena vyutthānāsaṃbhavān na tebhyas tadutpattiḥ. tāny eva catvāry aśaikṣaṃ ceti. trīṇi traidhātukāni kuśalāni vyutthānakāle. śaikṣaṃ ca pravāhe. vajropamānantaraṃ kṣayajñānam iti aśaikṣaṃ ceti. paṃca paṃcakād ata evānantaroktād iti. traidhātukebhyaḥ kuśalebhyaḥ samāpattikāle. vajropamānantarotpattau pravāhe ceti. tasmāc catvārīti. śaikṣaṃ hitvā. na hy aśaikṣāt śaikṣam utpadyate. parihāṇikāle kathaṃ notpadyate. kleśotpādavyavahitatvāt. vyutthitasyaiva parihāṇeś ca.

(II.72, 73) prāyogikaṃ copapattilābhikaṃ ceti. prāyogikaṃ yat prayogāl labhyate. śrutacintābhāvanāmayaṃ triṣu dhātuṣu yathāsaṃbhavaṃ. upapattilābhikaṃ kāmarūpadhātvor antarābhavapratisaṃdhikṣaṇe prathamato yasya prāptir utpadyate. ārūpyadhātau copapattibhave yasya prāptir utpadyate. vipākajam airyāpathikaṃ śailpasthānikaṃ nirmāṇacittaṃ ceti. hetukarmabhedād ayaṃ bhedaḥ. vipākahetor jātaṃ vipākajaṃ. īryāpatheṣu śayanāsanasthiticaṃkramaṇeṣu bhavaṃ airyāpathikaṃ. śilpasthāneṣu bhavaṃ śailpasthānikaṃ. nirmāṇe cittaṃ nirmāṇacittaṃ. nirmite nirmāṇe vā bhavaṃ nairmitaṃ nairmāṇikam iti vā. tad evocyate. punar viṃśatir bhavantīti. katham ity āha. ṣoḍhā kuśalam anivṛtāvyākṛtaṃ ca saptadhā bhittveti. triṣu dhātuṣu prāyogikopapattipratilaṃbhikabhedena [Tib. 231b] kuśalaṃ ṣoḍhā bhittvā. kāmarūpadhātvoś cānivṛtāvyākṛte saptadhā bhittvā. kāmadhātau vipākajairyāpathikaśailpasthānikanairmāṇikabhedena. rūpadhātau ca vipākajairyāpathikanairmāṇikabhedeneti. tāny etāni trayodaśa śeṣāṇi ca saptābhinnāny eva. tadyathā (Abhidh-k-vy 243) kāmāvacaram akuśalaṃ nivṛtāvyākṛtaṃ ca. rūpāvacaraṃ nivṛtāvyākṛtam eva ārūpyāvacaraṃ nivṛtāvykṛtam anivṛtāvyākṛtaṃ ca. śaikṣam aśaikṣaṃ ceti viṃśati cittāni bhavaṃti. īryāpathādyadhāvād iti. īryāpathaśilpasthānanirmāṇābhāvāt. etāni trīṇy ārūpyadhātau na saṃti. ālambanabhūtasya rūpasyābhāvāt. rūpagandharasaspraṣṭavyāny eṣām ālambanam iti. tatra śayyāsanarūpādayaḥ svaśarīrāvayavarūpādayaś cairyāpathikasyālambanaṃ. śailpasthānikasya śilpasthānarūpādayaḥ nairmāṇikasya nirmāṇarūpādayaḥ. śailpasthānikasya tu śabdo 'pīti. tuśabdo viśeṣaṇe apiśabdena rūpādayaḥ. śabdo 'py asyālambanaṃ. śilpopadeśaśabdam ālambya manovijñānena śilpaṃ śikṣate iti. vipākajasyāvacanāt sarve 'pi rūpādaya ālambanam ity avagantavyaṃ. manovijñānāny eveti. manovijñānasvabhāvāny airyāpathikādīni trīṇi. vikalpābhisaṃskaraṇe [Tib. 232a] pravṛttatvāt. vipākajam avacanāt ṣaḍvijñānasvabhāvam iti jñāpitaṃ bhavati. paṃca tu vijñānakāyam airyāpathikaśailpasthānikayoḥ prāyogikā iti. tatprayogāvasthāyāṃ bhavatvāt prāyogikāḥ. yasmāt te dṛṣṭvā yāvat spṛsṭvotpadyaṃta iti. vipākasya prayogo nāsti. karmasāmarthyena svarasavāhitvāt.

airyāpathikābhinirhṛtam iti vistaraḥ. airyāpathikena manovijñānenābhinirhṛtam utpāditaṃ manovijñānam asti dvādaśāyatanālambanaṃ. cakṣurāyatanālambanaṃ yāvad dharmāyatanālaṃbanam anivṛtāvyākṛtasvabhāvam ity apare. tad evaṃ pradarśayaṃti. anyad apy anivṛtāvyākṛtam asti yad airyāpathikādiṣu nāntarbhavatīti. ittham eva ca pratipattavyaṃ. anyathā hi yad vakṣyati

kāyākṣiśrotravijñānaṃ vijñaptyutthāpakaṃ ca yat
dvitīyādau tad ādyāptam akliṣṭāvyākṛtaṃ ca tat.
svabhūmikena nirmāṇaṃ bhāṣaṇaṃ tv adhareṇa cety
ādi.

tāni vijñānāni eṣāṃ caturṇāṃ katamena saṃgṛhītāni. na tāvad vipākajāni. ūrdhvopapannānām adharabhūmikavipākāsaṃbhavāt. nairyāpathikādīni. īryāpathādyabhāvāt. ajñānādivāsanācittaṃ ca kva praveśayitavyaṃ bhadantānantavarmaṇā 'pi vibhāṣāvyākhyāna uktam. etac catuṣṭayavyatiriktāny avyākṛtāni vijñānāni [Tib. 232b] santīti. sāvaśeṣam etad bhāṣyam ity avagantavyaṃ.

anyatrābhijñāphalād iti. kāmāvacaraṃ nirmāṇacittaṃ rūpāvacaraprāyogikānantaram evotpadyate. na kāmāvacaraprāyogikānantaraṃ. rūpāvacaraṃ prāyogikaṃ śaikṣam aśaikṣaṃ ceti. samāpattikāle. svebhyaḥ kuśalakliṣṭebhya iti. svābhyāṃ kuśalābhyāṃ kliṣṭābhyāṃ ca. prayogakāle kliṣṭāsadbhāvāt. kleśaparikhinnasya ca prāyogikotpatteḥ. nānivṛtāvyākṛtebhyaḥ durbalānabhisaṃskāritvāt. rūpāvacarābhyāṃ prāyogikakliṣṭābhyām iti. prāyogikāt kliṣṭāt. śaikṣāśaikṣābhyāṃ (Abhidh-k-vy 244) ca vyutthānakāle. kliṣṭāt kliṣṭasamādhyutpīḍitasya. rūpārūpyāvacare ca kliṣṭe iti. pratisaṃdhikāle. saṃbhavati hy upapattipratilaṃbhikacittasya maraṇaṃ. pūrvavad iti. anyatrābhijñāphalād ity arthaḥ. tad dhi rūpāvacaraprāyogikānantaram evety uktaṃ. rūpāvacarābhyāṃ ceti vistareṇa pūrvavad vyākhyānaṃ. akuśalanivṛtāvyākṛtānantaram iti. akuśalānantaraṃ nivṛtāvyākṛtānantaraṃ ceti vibhaktavyaṃ. tulyatvād dhi tad yugapadvacanaṃ. rūpāvacarebhyaś caturbhyaḥ. anyatra prāyogikābhijñāphalābhyām iti. pratisaṃdhikāle. prāyogike 'bhijñāphale ca sthitasya nāsti maraṇam. atas tābhyāṃ tat kliṣṭadvayaṃ notpadyate. śeṣeṣu tu sthitasyāsti maraṇaṃ. [Tib. 233a] atas tebhyas tat kliṣṭadvayam utpadyate. pratisaṃdhikāle. evam anyatrāpy anyatra prāyogikād iti vyākhyeyaṃ. ṣaḍ anyatra prāyogikābhijñāphalābhyām iti. durbalānabhisaṃskārakatvāt. anayor anantaraṃ prāyogikaṃ notpadyate. rūpāvacaraprāyogikānantarotpatteś ca na tābhyām abhijñāphalotpattiḥ. rūpārūpyāvacare ca kliṣṭe iti. pratisaṃdhikāle. śailpasthānikānantaraṃ ṣaḍ iti. tatrasthasya maraṇāsaṃbhavāt airyāpathikavipākajavad iha rūpārūpyāvacarakliṣṭayor asaṃbhavaḥ. svaṃ cābhijñāphalam eveti. pravāhakāle. rūpāvacaraṃ ca prāyogikam iti. tadvyutthāne. na hy apraviśya dhyānaṃ abhijñāphalād vyutthānam astīti. tadapy asmād eva dvayād iti. tad abhijñāphalaṃ pravāhe tatpraveśakāle ca. kāmāvacarakuśale iti. vyutthānakāle. asti hi saṃbhava upapattipratilaṃbhikenāpi samāpattivyutthānaṃ paṭutvāt. ato dvayor api kuśalayor grahaṇaṃ. abhijñāphalaṃ ceti. kāmāvacaraṃ nirmāṇacittaṃ. ārūpyāvacaraṃ prāyogikaṃ śaikṣāśaikṣaṃ ca samāpattikāle. anyatrairyāpathikavipākajābhyām iti. tayor durbalānabhisaṃskārikatvāt. prāyogikakliṣṭābhyām [Tib. 233b] iti. vyutthānakliṣṭasamāpattyutpīḍitakālayoḥ. kāmāvacare kliṣṭe iti pratisaṃdhikāle. anyatrābhijñāphalād iti. nirmāṇacittasya prāyogikānantarotpatteḥ. ārūpyāvacaraṃ kliṣtam iti. pratisaṃdhikāle. kuśalakliṣṭānīti. kuśale ca kliṣṭe ca kuśalakliṣṭānīti samāsaḥ. kuśalādharabhūmikāśrayaṇāt kuśale. kliṣṭe tu pratisaṃdhikāle.kāmāvacarebhya iti vistaraḥ. pratisaṃdhikāle. prāyogikaśailpasthānikābhijñāphaleṣu mṛtyur nāstīti na tebhyaḥ. kāmāvacare kliṣṭe iti. pratisaṃdhikāle. ārūpyāvacaram api kliṣṭam asminn eva svaṃ prāyogikaṃ ato notpadyate. airyāpathikasya durbalānabhisaṃskāritvena prayogānarhatvāt. evaṃ vipākajam iti. yathairyāpathikam uktaṃ. tathedaṃ vipākajānantaraṃ sapta yāvad anyatrābhijñāphalād iti. tāv eva granthārthau. abhijñāphalānantaraṃ dve sve iti. vyutthāne pravāhe ca. tad apy ābhyām eveti. praveśe pravāhe ca. (Abhidh-k-vy 245) rūpāvacaraṃ prāyogikam iti. vyutthānakāle. evaṃ śaikṣam aśaikṣaṃ [Tib. 234a] svāni catvārīti. kuśalaṃ bhavatīti sphuṭaṃ. kliṣṭaṃ āsvādanākāle. 'nivṛtāvyākṛtaṃ tu vyutthānakāle. rūpāvacarāt prāyogikād iti. samāpattikāle. anyatra vipākajād iti. durbalānabhisaṃskāravāhitvād iti kāraṇaṃ vakṣyate. śaikṣāśaikṣābhyāṃ ceti. samāpattikāle. adharadhātukāni ca kliṣṭānīti. rūpāvacarakāmāvacarāṇi pratisaṃdhikāle. prāyogikakliṣṭe iti. prāyogikaṃ kliṣṭasamādhyutpīḍanāt. kliṣtaṃ pratisaṃdhikāle. kāmāvacare 'pi kliṣṭe pratisaṃdhikāla eva. kāmāvacararūpāvacarebhya iti vistaraḥ. taccittasthamaraṇasaṃbhavāt. anyatra prāyogikād iti. vipākajānantaraṃ prāyogikānutpatteḥ. adharāṇi trīṇi kliṣṭānīti. dvidhātukāni pratisaṃdhikāle. kāmāvacaram utpattilābhikam iti. paṭutvād etac chaikṣād vyutthānacittaṃ saṃbhavati. paṭutvād iti kāraṇaṃ vakṣyati. na tu tathā rūpārūpyāvacare upapattilābhike paṭunī iti na te saṃbhavataḥ. śaikṣaṃ pravāhe aśaikṣaṃ ca vajropamānantaraṃ. śaikṣam ekaṃ hitveti. aśaikṣāc chaikṣaṃ notpadyate. tasmād aśaikṣānaṃtaraṃ paṃca. na tu ṣaṭ yathā śaikṣāt. tāni ca paṃca śaikṣavad vaktavyāni [Tib. 234b].

atra viṃśaticittānāṃ samanantarapratyayasya asūtritasya sūtrarūpāḥ saṃgrahaślokāḥ.

prāyogikāc chubhāt kāme daśāṣṭabhyas tad anyathaḥ
śubhān navaikādaśatas tat sapta kliṣṭataḥ pṛthak
caturdaśabhyaś te 'ṣṭāv airyāpathikavipākajāt
te tu saptataḥ ṣaṭ śailpasthānikāt tat tu saptataḥ
nairmitād dve dvayoś caitad rūpe prāyogikāc chubāt
dvādaśaitat tu daśataḥ śubhād aṣṭāv ayatnajāt
tat paṃcabhyo nava kliṣṭāt tad ekādaśataḥ punaḥ
vipākajairyāpathikāt sapta tat paṃcato dvayaṃ
dve abhijñāphalāc cittād dvābhyām eva tathaiva tat
ārūpye yātnikāt sapta kuśalāt ṣaḍbhya eva tat
ayātnikāc chubhāt sapta caturbhyas tat punaḥ smṛtaṃ
kliṣṭād aṣṭau daśabhyas tat ṣaṭ cittāni vipākajāt
caturbhyas tat tu ṣaṭ śaikṣāc caturbhyaḥ punar eva tat.
aśaikṣāt paṃca tad api paṃcabhyaḥ samanaṃtaraṃ.


īryāpathaśilpābhisaṃskaraṇapravṛttatvāt. na punar ebhyaḥ prāyogikam utpadyata ity adhikṛtaṃ. ato 'saṃbhavād airyāpathikaśailpasthānikānantaraṃ (Abhidh-k-vy 246) prāyogikaṃ notpadyate. tad anyābhisaṃskaraṇapravṛttatvād ity abhiprāyaḥ. yasmād airyāpathikam īryāpathābhisaṃskaraṇe pravṛttaṃ. gamanādyākāratvāt. śailpasthānikaṃ ca ślipābhisaṃskaraṇe pravṛttam. idaṃ evaṃ karomīdam evaṃ karomītīty evamākārapravṛttatvāt. durbalānabhisaṃskāravāhitvāc ca vipākajānantaraṃ prāyogikaṃ notpadyate. [Tib. 235a] tad dhi vipākajam avyākṛtatvād durbalaṃ. pūrvakarmākṣepāt. ayatnena ca pravṛtter anabhisaṃkāravāhīti. atha vā īryāpathaśilpābhisaṃskaraṇapravṛttatvāt. airyāpathikaśailpasthānikānantaraṃ na prāyogikam utpadyate. durbalānabhisaṃskāravāhitvāc ca airyāpathikaśailpasthānikavipākajānantaraṃ prāyogikaṃ notpadyate. sarveṣām avyākṛtatvena durbalatvāt. anabhisaṃskāravāhitvāc ca vipākajasyaivaikasya airyāpathikaśailpasthānikayor api vā prāyogikābhisaṃskārābhāvāt. anyavyāpāraparatvamātrād dhi tayor abhisaṃskaraṇapravṛttatvam uktaṃ. atha vāyam evāsya vākyasyābhisaṃbandhaḥ. īryāpathaśilpābhisaṃskaraṇapravṛttatvāt. durbalānabhisaṃskāravāhitvāc caitāni vipākajairyāpathikaśailpasthānikāni na prayogikānukūlāni. ato na tadanantaraṃ prāyogikam utpadyata iti saṃbandhanīyaṃ. niṣkramaṇacittaṃ tu anabhisaṃskāravāhīti. prāyogikacittapravāhād yad anyac cittaṃ. tan niṣkramaṇacittaṃ. tena hy asau yogī tataḥ pravāhān niṣkrāmati tadavatāratvāt. niṣkramaṇacittam anbhisaṃskāravāhi anābhogavāhīti yukto 'sya niṣkramaṇacittasya vipākajādīnām anyatamasvabhāvasya [Tib. 235b] prāyogikacittānantaram utpādaḥ. evaṃ tarhīti. yadi na prāyogikānukūlānīti vipākajādibhyo 'nantaraṃ prāyogikaṃ notpadyate. evaṃ tarhi kliṣṭebhyo 'pi prāyogikaṃ notpadyate viguṇatvāt. viguṇo hi kliṣṭo dharmaḥ kuśalasya nānukūla ity arthaḥ tadvirodhitvāt. tathāpīti vistaraḥ. yady api tad viguṇaṃ tathāpi kleśasamudācāraparikhinnasya yoginaḥ tatparijñānāt kleśasamudācāraparijñānād yuktaḥ prāyogikasaṃmukhībhāvaḥ. tatparijñānam eva hi prāyogikaṃ cittam iti. paṭutvād iti. kāmāvacaram utpattipratilaṃbhikaṃ paṭu tac chaikṣādibhyo vyutthānacittaṃ saṃbhavati. ata eva ca kliṣṭasamādhyutpīḍitasya tadāśrayaṇaṃ bhavati. anabhisaṃskāravāhitvāt tu tasya tasmāc chaikṣādīni notpadyante. rūpāvacaraṃ tūpapattipratilaṃbhikaṃ na kāmāvacaravat paṭu. tasmāt kliṣṭasamādhyutpīḍitasya tadāśrayaṇaṃ na bhavati. prāyogikam evāśrīyate. anyonyānantaraṃ cittānām utpādaḥ.

tāni ca manaskāravaśād utpadyaṃta iti ato manaskāropakṣepaḥ. trayo manaskārā iti vistaraḥ. svalakṣaṇasya manasikaraṇaṃ svalakṣaṇamanaskāraḥ. tadyathā rūpaṇālakṣaṇaṃ rūpam ity evamādi. ādiśabdenānubhavanalaksaṇā vedaneti evamādi.[Tib. 236a] anityatvādimanasikaraṇaṃ sāmānyalakṣaṇamanaskāraḥ (Abhidh-k-vy 247) ṣoḍaśākārasaṃprayuktaḥ. anityato yāvan nairyāṇikata iti. adhimuktyā na bhūtārthe manasikaraṇaṃ adhimuktimanaskāraḥ. aśubhāyāṃ yāvat kṛtsnāyatanādiṣu. ādiśabdena ṛddhyādīnām abhinirhāre lagutvādyadhimokṣo gṛhyate. tadyathā maharddhiko mahānubhāvaḥ parīttāṃ pṛthivīsaṃjñām apy adhitiṣṭhati. apramāṇām api saṃjñāṃ. sa ākāṃkṣan pṛthivīṃ calayatīti vistaraḥ. aśubhayā sahagataṃ sambaddhaṃ aśubhāsahagataṃ. etad uktaṃ bhavati. aśubhāmanaskārānantaraṃ smṛtisaṃbodhyaṃgaṃ bhāvayati janayati utpādayatīti. samṛtisaṃbodhyaṃgaṃ hy āryamārga iti asty adhimuktimanaskārānantaraṃ āryamārgotpāda iti darśayati. āha. yadi sāmānyamanaskārānāntaram eva nādhimuktimanaskārānaṃtaram āryamārgaṃ saṃmukhīkaroti. idaṃ kathaṃ nīyate. aśubhāsahagataṃ smṛtisaṃbodhyaṃgaṃ bhāvayatīti. ata idam ucyate. aśubhayā tu cittaṃ damayitveti vistaraḥ. prāyogāvasthāyām aśubhayā cittaṃ damayitvā yāvad avasāne sāmānyamanaskārānantaram āryamārgaṃ saṃmukhīkartoi. ato na sūtravirodha iti. āryamārgānantaram apīti vistaraḥ. na kevalaṃ sāmānyamanaskārānantaraṃ āryamārgaṃ saṃmukhīkaroti. [Tib. 236b] āryamārgānantaram api sāmānyamanaskāram eva saṃmukhīkarotīty apare. syāt tāvad iti vistaraḥ. anāyamyādīti. ādiśabdenānāgamyaprathamadhyānadhyānāntaratribhūmisaṃniśrayeṇa niyāmāvakrāntau tanmārgānantaraṃ trimārgānantaraṃ kāmāvacaraṃ sāmānyamanaskāraṃ śrutamayaṃ cintāmayaṃ vā saṃmukhīkuryāt saṃnikṛṣṭatvāt. atha dvitīyādidhyānasaṃniśrayeṇa dvitīyatṛtīyacaturthadhyānasaṃniśrayeṇa niyāmāvakrāntau katham āryamārgānantaraṃ kathaṃ sāmānyamanaskāraṃ saṃmukhīkaroti. na hi kāmāvacaraḥ śakyaḥ saṃmukhīkartum iti vākyaśeṣaḥ. kasmāt. prathamadhyānavyavahitatvenātiviprakṛṣṭatvāt. brūyās tvaṃ dvitīyādidhyānabhūmikam eva saṃmukhīkarotīti. ata āha. na ca tadbhūmikaḥ pratilabdho 'nyatra nirvedhabhāgīyād iti. dvitīyadhyānādibhūmiko 'nāgamyādibhūmiko vānāsravo mārgo 'nyatra nirvedhabhāgīyān na pratilabdha āsīt. anākārapatitas tu laukiko mārgaḥ pratilabdha āsīt. na tu saḥ. tasmād āryasya vyutthānārthaṃ rocate. nirvedhabhāgīyaṃ tarhi sāmānyamanaskāraṃ saṃmukhīkariṣyatīti. ata āha. na cāryo nirvedhabhāgīyam iti vistaraḥ. kim artham iti cet. ata āha. na hi prāptaphalasya tatprayogasaṃmukhībhāvo yukta iti. prayogasya kṛtārthatvān [Tib. 237a] nihīnatvāc ca nirvedhabhāgīyāni cāryamārgasya prayoga iti. anyo 'py asya tajjātīya iti. yaḥ satyālambanatvān nirvedhabhāgīyajātīyaḥ sāmānyamanaskāro bhāvanāṃ gacchati. anāsravamārgotpattikāle prāpyate ity arthaḥ. kathaṃ. śāntaṃ nirvāṇam iti sāmānyamanaskāraḥ sarvanirvāṇālambanatvāt. (Abhidh-k-vy 248) tat saṃmukhīkariṣyatīti. sarvasaṃskārā anityā iti vā sarvadharmā anātmāna iti vā śāntaṃ nirvāṇam iti vāryamārgānantaraṃ saṃmukhīkariṣyatīti. tad etan na varṇayanti. kasmāt eṣāṃ tajjātīyānāṃ sāmānyamanaskārāṇāṃ nirvedhabhāgīyapratibaddhabhāvanatvāt. na kilaiṣām anāsravamārgapratibaddhābhāveneti. anāgamyaṃ niśrityeti vistaraḥ. tadbhūmikam iti. anāgamyabhūmikaṃ. tadbhūmikaṃ bhāvāgrikaṃ veti. ākiṃcanyāyatanabhūmikaṃ bhāvāgrikaṃ vā yadi bhavāgropapanno bhavati. śeṣāsu bhūmiṣu svabhūmikam eva vyutthānacittaṃ. nānyabhūmikaṃ. anyabhūmikasya prayogasādhyatvāt. svabhūmikam anabhisaṃskāreṇa bhavatīti. prayogapratibaddhatvād iti. kasya. āryamārgasya. mārgānantaraṃ tūpapattipratilaṃbhikasyāpi kāmāvacarasya saṃmukhībhāva ity adhikṛtaṃ.

(II.74) kliṣṭe tridhātuke lābhaḥ ṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāṃ dvayor

iti. yathāsaṃkhyena [Tib. 237b] nirdeśaḥ. kāmāvacare kliṣte ṣaṇṇāṃ cittānāṃ lābhaḥ. pratilaṃbha ity arthaḥ. rūpāvacare ṣaṇṇāṃ. ārūpyāvacare dvayor iti. tenāha. kāmāvacare hi kliṣṭa iti vistaraḥ. tair asamanvāgatasyeti. taiḥ ṣaḍbhiś cittair asamanvāgatasya pudgalasya. kathaṃ. iha kuśalapratisaṃdhānaṃ samyagdṛṣṭyā vā vicikitsayā vā. tad yadi vicikitsayā pratisaṃdhatte. tatra vicikitsāsaṃprayukte kliṣṭe citte saṃmukhībhūte yadā rūpadhātor ārūpyadhātor vā kāmadhātuṃ pratyāgacchati. tadāsyāntarābhavapratisaṃdhicitte 'vaśyakliṣṭe tasya kuśalasya lābhas tenāsamanvāgatasyeti. akuśalanivṛtāvyākṛtayor iti vistaraḥ. akuśalaṃ ca nivṛtāvyākṛtaṃ ca kāmāvacaram eva adhikārād rūpāvacarasya ca nivṛtasya pṛthakpāṭhāt. tayor akuśalanivṛtāvyākṛtayo rūpāvacarasya kliṣtasya. kiṃ. lābha iti prakṛtaṃ. kathaṃ lābha ity āha. dhātupratyāgamanāt parihāṇitaś ceti. yadā rūpadhātor ārūpyadhātor vā kāmadhātuṃ pratyāgacchati. tadāsyāṃtarābhavapratisaṃdhicitte 'vaśyaṃ kliṣṭe 'kuśalanivṛtāvyākṛtayor anyatarasmiṃ saṃmukhībhūte tayor akuśalanivṛtāvyākṛtayor lābho bhavati pūrvavihīnatvāt tenāsamanvāgatasya. parihāṇitaś ca. [Tib. 238a] yadā ca kāmavairāgyāt parihīyate. tadāsya kliṣṭe parihāṇicitte saṃmukhībhūte tayoḥ kliṣṭayor lābhas tenāsamanvāgatasya. rūpāvacarasya ca kliṣṭasya dhātupratyāgamanāt. yadārūpyadhātoḥ kāmadhātuṃ pratyāgacchati. tadāsyāntarābhavapratisaṃdhicitte 'vaśyaṃ kliṣṭe rūpāvacarasya kliṣṭasya pūrvavihīnasya lābho bhavati tenāsamanvāgatasya. parihāṇitaś ca. yadā rūpavairāgyāt parihīyate kāmāvacareṇa cittena. tadāsya vairāgyatyaktasya rūpāvacarasya kliṣṭasya lābho bhavati tenāsamanvāgatasya. (Abhidh-k-vy 249) ārūpyāvacarasya kliṣṭasya parihāṇitaḥ. yadā kāmāvacareṇa cittenārūpyavairāgyāt parihīyate. tadāsyārūpyāvacarasya kliṣṭasya lābho bhavati tenāsamanvāgatasya. śaikṣasya ca parihāṇita ity adhikṛtaṃ. yadā kāmāvacareṇa cittenārhattvāt parihīyate. tadāsya śaikṣacittasya lābho bhavati tenāsmanvāgatasya. evaṃ tāvat kāmāvacare kliṣṭe citte saṃmukhībhūte ṣaṇṇāṃ cittānāṃ lābha uktas tair asamanvāgatasya. rūpāvacare kliṣte citte saṃmukhībhūte ṣaṇṇāṃ lābhaḥ tair asamanvāgatasya. rūpāvacarāṇām iti vistaraḥ. yadārūpyadhāto rūpadhātuṃ pratyāgacchati. tadāsya rūpāvacarāntarābhavapratisaṃdhicitte 'vaśyaṃ kliṣṭe rūpāvacarāṇāṃ trayāṇāṃ kuśalasyopapattipratilaṃbhikasya [Tib. 238b] kliṣṭasyānivṛtāvyākṛtasya ca. nirmāṇacittasyāgrajaprāptisadbhāvāt. kāmāvacarasya cānivṛtāvyākṛtasya nirmāṇacittasyaiva. ārūpyāvacarasya kliṣṭasya śaikṣasya ca lābhaḥ. parihāṇito rūpāvacareṇa cittenārhattvāt parihīyamāṇasya tadasamanvāgatasya. evaṃ rūpāvacare 'pi kliṣṭe ṣaṇṇāṃ lābha uktaḥ. ārūpyāvacare tu kliṣṭe dvayor lābhas tābhyām asamanvāgatasya. parihāṇita ārūpyāvacareṇa cittenārhattvāt parihīyamāṇasyaiva kliṣṭasya yasyaikadeśaḥ saṃmukhībhūtaḥ śaikṣasya ceti.

rūpāvacare kuśale trayāṇām

iti. kuśala iti jātinirdeśaḥ. kuśale kasmiṃścid rūpāvacare trayāṇāṃ lābhaḥ saṃbhavaḥ. katham. ādye tāvad rūpāvacare kuśale citte saṃmukhībhūte tasyaiva kuśalasya rūpāvacarasya lābhas tenāsamanvāgatasya. mauladhyānasaṃgṛhīte tu kuśale citte saṃmukhībhūte kāmāvacararūpāvacarayor anivṛtāvyākṛtayor nirmāṇacittayor lābhaḥ tābhyām asamanvāgatasya. ity evaṃ kuśale rūpāvacare citte saṃmukhībhūte trayāṇāṃ lābha ity ucyate. na tu yugapallābha iti.

śaikṣe caturṇām

iti. śaikṣe citte saṃmukhībhūte duḥkhe dharmajñānakṣāṃticitte tasyaiva śaikṣasya duḥkhe dharmajñānakṣāṃtikalāpasvabhāvasya lābhas tenāsamanvāgatasya. kāmarūpāvacarayoś cānivṛtavyākṛtayor [Tib. 239a] ārūpyāvacarasya ca kuśalasya. kasmiṃ kalāpa ity āha. āryamārgeṇa kāmarūpadhātuvairāgye. katham iti. yadāyam anāgamyabhūmikenāryamārgeṇa kāmavairāgyaṃ karoti. tadā navamavimuktimārgasaṃgṛhīte śaikṣe citte saṃmukhībhūte kāmarūpāvacarayor anivṛtāvyākṛtayor nirmāṇacittayor lābhas tābhyām asamanvāgatasya. yadā tu ṣaḍbhūmikānām āryamārgāṇām anyatamena rūpavairāgyaṃ karoti. tadādyaprakāracitte śaikṣe saṃmukhībhūte 'tītānāgataprāptinyāyenārūpyāvacarasya kuśalasya lābhas tenāsamanvāgatasya. āryamārgagrahaṇaṃ sāsravacittanirāsārthaṃ. śaikṣe citte saṃbhūte 'yaṃ lābho varṇyate.

(Abhidh-k-vy 250)
atrācāryaguṇamatir vyācaṣṭe.

śaikṣe caturṇāṃ

tasyaiva śaikṣasya kāmarūpāvacarayoś cānivṛtāvyākṛtayor arūpyāvacarasya ca kuśalasyeti. katham ity ato bravīti. āryamārgeṇa kāmarūpavairāgye yadāyam anāgamyabhūmikenāryamārgeṇa kāmadhātuvairāgyaṃ karoti. tadā yo navamo vimuktimārgaḥ. tasmiṃ mauladhyānabhūmikam apūrvakaṃ śaikṣaṃ labhata iti śaikṣasya lābha ucyate. kāmarūpāvacarayoś cānivṛtāvyākṛtayor nirmāṇacittayor eva tasmiṃ lābhaḥ. ṣaḍbhūmikena tv āryamārgeṇa [Tib. 239b] kāmarūpavairāgye yo navamo vimuktimārgaḥ. tasminn ārūpyāvacaraṃ kuṣalaṃ pratilabhata iti. tacchiṣyo 'py ācāryavasumitras tam evārthaṃ tena vākyena tair eva padavyaṃjanair likhati. tad etad ayuktaṃ vyākhyānaṃ. na hy evaṃ ekavākyena vyākhyātārtho ghaṭate. vākyabhedena ghaṭate. tasyaiva śaikṣasya lābha ity etad ekaṃ vākyaṃ. kāmarūpāvacarayoś ca yāvat kāmarūpadhātuvairāgya ity aparaṃ vākyam. āryamārgeṇa kāmarūpadhātuvairāgya ity etena viśeṣeṇa tasyaiva śaikṣasyety etat pūrvoktaṃ na viśeṣyaṃ vākyāntaratvāt. atadvato hy ayaṃ cittalābho varṇyate.

cittalābho hy atadvata

iti vacanāt. kathaṃ. navame vimuktimārge śaikṣacittavataḥ pudgalasya śaikṣacittalābho vyavasthāpyate. nanu coktaṃ mauladhyānabhūmikam apūrvaṃ śaikṣaṃ labhyata iti. na atiprasaṃgāt. rūpāvacaram api kuśalaṃ cittaṃ mauladhyānabhūmikam apūrvaṃ pratilabhyata iti tasyāpi lābha iti prasajyeta. ācāryavasumitra āha. śaikṣacittasthitasya kāmadhātuvairāgye kuśalam uṣmagatāvasthāyām eva rūpāvacaraṃ niyāmavākrāntau labdham iti kṛtvā na gaṇyata iti. tad ayuktaṃ śaikṣasyāpy agaṇanāprāpteḥ. śaikṣam api hi darśanamārgāvasthāyāṃ labdham iti na bhavatā tathā sthāpayitavyam iti prāpnoti. ataś cedam apavyākhyānam iti niścīyate. yasmād ācāryeṇaiva [Tib. 240a] miśraślokavyākhyāna evaṃ likhitaṃ. śaikṣasyāśaikṣasya ca niyamāvakrāntyarhattvayor iti.

śeṣaṃ kṛtaśeṣitam

iti. prātipadikadhāturūpam etad iti darśayati. yatra citte lābho na vyākhyātaḥ. tatra tasyaiva lābha iti. kathaṃ kṛtvā. kāmāvacare tāvat kuśalacitta iyatāṃ cittānāṃ lābha iti na vyākhyātaḥ. tatra tasyaiva lābho nānyeṣāṃ. tadyathā samyagdṛṣṭyā kuśalamūlapratisaṃdhāne kāmāvacare kuśale citte saṃmukhībhūte tasyaiva kuśalasya cittasya lābhaḥ tenāsamanvāgatasya. nānyeṣāṃ kliṣṭānāṃ. (Abhidh-k-vy 251) traidhātukānām api pūrvapratilabdhatvāt. na kāmāvacarasyānivṛtāvyākṛtasya. vipākajādīnāṃ sahajaprāptitvāt. nirmāṇacittasya prāptyabhāvāt. na rūpārūpyāvacarāṇāṃ kuśalādīnāṃ śaikṣaśaikṣayoś ca prāptyabhāvāt. anivṛtāvyākṛte 'pi kāmāvacare citte lābho na vyākhyātaḥ. tatra tasyaiva lābhaḥ tenāsamanvāgatasya.

avyākṛtāptiḥ sahajeti

kṛtvā. nanyeṣāṃ kuśalādīnāṃ pūrvapratilabdhatvāt. tathaiva keṣāṃcit prāptyabhāvāc ca. nirmāṇacitte tu saṃmukhībhūte na kasyacil lābha iti na vaktavyaṃ. yatra hi kliṣṭe 'nyatra vā kasyacil lābho nāsti. na tad ucyate. kliṣṭa eva hi traidhātuke ṣaṇṇāṃ yāvad dvayor lābho na tv avaśyam ity avadhāraṇaṃ. rūpāvacare 'py [Tib. 240b] anivṛtāvyākṛte saṃmukhībhūte tasyaiva lābhaḥ. nānyeṣāṃ pūrvavad vaktavyaṃ. tathārūpyāvacare ākāśānantyāyatanasāmantakādyaprakārasaṃgṛhīte kuśalacitte saṃmukhībhūte tasyaiva lābhas tenāsamanvāgatasya. nānyeṣāṃ keṣāṃcit. pūrvapratilabdhatvāt keṣāṃcit prāptyabhāvāt. evaṃ anivṛtāvyākṛte śaikṣe ca.

anye punar abhedenāhur iti. ke. miśrakakārā. abhedeneti traidhātukānāṃ kliṣṭādīnām apṛthakkaraṇāt.

ṣaṇṇāṃ tu kuśale citte

iti. yad uktaṃ. tan nyūnaṃ lakṣaṇaṃ. kuśalaṃ hi traidhātukaṃ sāsravam anāsravaṃ ca. tatra saptānāṃ kaśale citte iti vaktavyṃ na ṣaṇṇām iti tad darśayann āha. kāmāvacarasyeti vistaraḥ. kuśalamūlepratisaṃdhānād iti vyākhyātam etat. anivṛtāvyākṛtayor vairāgyata iti. laukikena lokottareṇa vā mārgeṇa kāmadhātor vairāgye navame vimuktimārge kāmarūpāvacarayor nirmāṇacittayor lābhas tābhyām asamanvāgatasya. rūpārāpyāvacarayoḥ kuśalayos tatastyasamādhilābhata iti. yadā rūpāvacaram anāgamyaṃ prathamato labhate. tadā rūpāvacarasya kuśalasya lābhaḥ. yadākāśānaṃtyāyatanasāmantakaṃ prathamato labhate. tadārūpyāvacarasya kuśalasya lābhaḥ. [Tib. 241a] śaikṣasya cāśaikṣasya ca niyamāvakrāntyarhattvayor iti. yadā niyamam avakrāmati. tadā śaikṣasya duḥkhe dharmajñānakṣāntikalāpasya lāghaḥ. yadārhattvaṃ prāpnoti. tadāśaikṣasya kṣayajñānakalāpasya lābhaḥ. ity āsv avasthāsv amībhiś cittair yathoktaiḥ saptabhir asamanvāgataḥ samanvāgamanaṃ pratilabhate. śeṣam ata eva vyākhyānād upadhāryam iti. ata eva madīyād vyākhyānāc cheṣam avagantavyaṃ.

kliṣṭe citte navānāṃ hi lābha

ity ekaṃ.

tasyaivavyākṛte khalv

(Abhidh-k-vy 252)
iti dvitīyam. ity etac cheṣaṃ. kathaṃ. kliṣṭe tridhātuke citte navānāṃ lābhaḥ. kāmāvacarāṇāṃ caturṇāṃ rūpāvacarāṇāṃ trayāṇām ārūyāvacarasya nivṛtasya śaikṣasya ceti navānāṃ yathāyogaṃ lābhaḥ tair asamanvāgatasya. ko 'yaṃ yathāyogārthaḥ. kāmāvacaro ca kliṣṭe kuśalamūlapratisaṃdhānena vā dhātupratyāgamanena vā kāmāvacarasya kuśalasya lābhaḥ. akuśalanivṛtāvyākṛtayoś ca dhātupratyāgamanena parihāṇyā vā lābhaḥ. rūpāvacara eva klṣṭe rūpāvacarasya kuśalasya kāmāvacararūpāvacarayoś cānivṛtāvyākṛtayor nirmāṇacittayor dhātupratyāgamanāl lābhaḥ. kāmāvacare rūpāvacare vā kliṣṭe rūpāvacarasya vā kliṣṭasya vā dhātupratyāgamanāt parihāṇito vā lābhaḥ. kāmāvacare rūpāvacare ārūpyāvacare vā kliṣṭe [Tib. 241b] ārūpyāvacarakliṣṭaśaikṣayoḥ parihāṇito lābhaḥ. iti yathāyogārthaḥ.

tasyaivāvyākṛte khalv

iti. yac cheṣaṃ. tat tulyam iti pūrvavat. avyākṛtānāṃ hi traidhātukānām anyatamasmiṃ saṃmukhībhūte tasyaivāvyākṛtasya lābhaḥ. tenatenāsamanvāgatasya.

avyākṛtāptiḥ sahajeti

siddhāntāt. saṃgrahaśloka iti. sarvam

upapattau

dhātupratyāgamanād iti vacanāt.

samāpattau

tasyaiva kuśalasyaivamādivacanāt. tatastyasamādhilābhata iti vacanāt.

vairāgye

kāmarūpadhātuvairāgye iti vacanāt.

parihāṇau

parihāṇita iti vacanāt.

kuśalapratisaṃdhau ceti

vicikitsayā samyagdṛṣṭyā ca kuśalamūlapratisaṃdhānād iti vacanāt.

cittalābhaḥ

cittapratilaṃbhaḥ.

atadvataḥ

pudgalasya tair asamanvāgatasyeti vacanād iti.

ācāryayaśomitrakṛtāyām abhidharmakośavyākhyāyām indriyanirdeśo nāma dvitīyaṃ kośasthānaṃ samāptaṃ.


(Abhidh-k-vy 253)
III
(lokanirdeśo nāma tṛtīyaṃ kośasthānam)

(III.1-3) idam idānīṃ vaktavyam iti. dvitīyasya tṛtīyasya ca kośasthānasya sambandhapradarśanārtham idam uktaṃ. kāmarūpārūpyadhātunaiyamyena cittādīnāṃ kṛto nirdeśa iti. niyamasya bhāvo naiyamyaṃ niyama eva vā naiyamyaṃ. tena cittādīnāṃ kṛto nirdeśaḥ.

kuśalākuśalaṃ kāme [Tib. 242a] nivṛtānivṛtaṃ manaḥ.
rūpārūpyeṣv akuśalād anyatreti


vācanāt. ādiśabdena caittādīnāṃ grahaṇaṃ.

savitarkavicāratvāt kuśale kāmacetasi.
kaukṛtyamiddhākuśalāny ādye na santy ataḥ
dhyānāntare vitarkaś ca vicāraś cāpy ataḥ param


iti vacanāt. indriyāṇāṃ kāmādinaiyamyena kṛto nirdeśaḥ.

kāmāptam amalaṃ hitvā rūpāptam strīpum indriye.
duḥkhe ca hitvārūyāptaṃ sukhe cāpohye rūpi ceti


vacanāt. tena kāmarūpārūpyadhātavo 'nuktalakṣaṇā ity ataḥ pṛcchati. tatra katame te kāmarūpārūpyadhātava iti. ata idam ucyate.

narakapretatiryaṃ ca

iti vistaraḥ. catasro gataya iti. narakapretatiryagmanuṣyagatayaś catasraḥ sākalyena kāmadhātāv antargatāḥ. devagatis tu na sākalyena. kiṃ tarhi. ṣaḍ devanikāyā iti darśayati. tatra nīryanta iti nṝ naye. na raṃjayantīti raṃjeḥ. narer iti ri gatireṣaṇayor ity asya pratiṣedhapūrvasya rūpaṃ. nīryante 'smiṃ sattvā apuṇyeneti narakāḥ. na raṃjayanta iti narakā ity apare. narer āsādanārthasyaitad rūpaṃ. na raṃjayati prāvaṃti nāspṛhayaṃti trāṇaṃ iti narakā iti ācāryasaṃghabhabhadraḥ. bhṛśamito 'punarāvṛtter itāḥ pretāḥ. pipāsayā (Abhidh-k-vy 254) parītā ity apare. tiryaggamanāt

tiryaṃca.

manasa udbhūtatvān manuṣyāḥ. [Tib. 242b] manor apatyā iti laukikāḥ. dyaur oko yeṣām iti

divaukasaḥ.

kāmaprabhāvito dhātuḥ kāmadhātur iti vakṣyati. catvāro mahārājāno lokapālā virūḍhako virūpākṣo dhṛtarāṣṭro vaiśravaṇaś ca. teṣu bhavāś cāturmahārājikās tanmadhyagatā ity arthaḥ. tadyathā deveṣūpapadyate devamadhye utpadyata ity arthaḥ. caturmahārājasthāne bhavāś cāturmahārājikā madhyapadalopā gorathavad ity apare. sahakṛtasukṛtair atropapadyaṃta iti trayastriṃśāḥ. samānapuṇyair ity arthaḥ. aṣṭau vasavā dvāv aśvinau ekādaśa rudrā dvādaśādityā iti tāvatpramukhatvāt trayastriṃśā iti laukikāḥ. tadanusāreṇa pravacane 'pi tathā nāmavyavahāra ity apare. duḥkhāt yātāḥ puṇyeneti yāmāḥ. duḥkhāni vā yāmayantīti yāmāḥ. tuṣā tuṣṭyā itāḥ. tuṣo vā vidyante eṣām iti tuṣitāḥ. svayaṃkṛte nirmāṇe ratir eṣām iti nirmāṇaratayaḥ. paranirmitān bhogān vaśe vartayituṃ śīlam eṣām iti paranirmitavaśavartinaḥ. sthānānīti vākyaśeṣa iti. yāni viṃśatisthānāni. sa kāmadhātuḥ. yadi tu viṃśatisthāno viṃśatir iti uttarapadalopaḥ kriyeta. tadyathā pītatoyā aśvāḥ pītā iti [Tib. 243a] sutarāṃ śliṣyati. saṃjīvo yatra sattvān mriyamāṇān vāyavo jīvayaṃti. kālasūtrā yatra kālasūtrāṇi pātayitvā sattvās takṣyaṃte. saṃghāto yatra meṣākṛtayaḥ parvatādaya ubhayata āpatantaḥ sattvān pīḍayanti. rauravo yatra sattvā yātyamānāḥ paramavikṛtaṃ rudaṃti. yatra tu viśeṣeṇa sa mahārauravaḥ. tapano yatrāgnyādibhis tapyante sattvāḥ. yatra tu viśeṣeṇa sa pratāpanaḥ. avīcir yatrātimātrāgnijvālāliṃgitānāṃ sattvānāṃ sukhavīcir antaraṃ nāsti. jambūdvīpo jambūcihno dvīpaḥ. pūrvavidehaḥ sumeroḥ pūrveṇa. avaragodānīyaḥ paścimena. uttarakurur uttareṇa. evaṃ nāmāna ete dvīpā lokapratītāḥ. ṣaṭ cānantaroktā devanikāyāḥ. ity etāni viṃśatiḥ sthānānīti. aṣtau narakāś catvāro dvīpāḥ ṣaṭ cānantaroktāś cāturmahārājikādayaḥ pretās tiryañcaś cābhinnā iti viṃśatisthānaḥ kāmadhātuḥ. yāvad vāyumaṇḍalam iti. adhastād yatrāpmaṇḍalaṃ tiṣṭhati.

rūpadhātur

iti. rūpaprabhāvito dhātuḥ.

pṛthakpṛthag
dhyānaṃ tribhūmikaṃ tatra. caturthaṃ tu aṣṭabhūmikam


iti. tatra rūpadhātau sarveṣām api dhyānānāṃ mṛdumadhyādhimātrabhedena pratyekaṃ tribhūmikaṃ. [Tib. 243b] brahmakāyikāḥ brahmapurohitāḥ mahābrahmāṇa (Abhidh-k-vy 255) iti prathamaṃ. parīttābhā āpramāṇābhā ābhāsvarā iti dvitīyaṃ. parīttaśubhā apramāṇaśubhāḥ śubhakṛtsnā iti tṛtīyaṃ. anabhrakāḥ puṇyaprasavā bṛhatphalā iti caturthaṃ. tasya tv adhimātrasyaivānāsravadhyānavyavakiraṇena mṛdumadhyādhimātradhimātratarādhimātratamabhedabhinnena punaḥ paṃca sthānāntarāṇi. abṛhā atapāḥ sudṛṣāḥ sudarśanā ākaniṣṭhāś ceti. ataś caturthaṃ dhyānam aṣṭabhūmikam ity ucyate. tatra bṛhatkuśalamūlaniryātatvād brahmā. kaś cāsau. yo mahābrahmety ucyate. dhyānāṃtaralābhāt paścāt pūrvaṃ cyutyupapattilābhāt pramāṇādiviśeṣādibhiś cāsya mahān. tasya kāyo nivāsa eṣāṃ vidyate iti brahmakāyikāḥ. brahmā purodhīyate eṣām iti brahmapurohitāḥ. āyurvarṇādibhir viśeṣair mahābrahmā eṣām iti mahābrahmāṇaḥ. parīttaiṣām ābhābhāsvarabhūmim apekṣyeti parīttābhāḥ. nābhāpramāṇam eṣām śakyaṃ pramātum ity apramāṇābhāḥ. kṛtsnasthānāntarodbhāsanād ābhāsvarāḥ. manobhūmikaṃ sukhaṃ śubham ity ucyate. tad eṣām anyabhūmim apekṣya parīttam iti parīttaśubhāḥ. apramāṇaṃ śubham eṣām apramāṇaśubhāḥ. śubhaṃ kṛtsnam eṣām iti śubhakṛtsnāḥ. [Tib. 244a] na tadutkṛṣṭataram anyatrāsti sukham ity abhiprāyaḥ. abhravad eṣāṃ bbūmisaṃbaṃdho nāstīty anabhrakāḥ. saha sattvena tadvimānodayavyayād iti vacanān naiṣām upari bhūmyantaram astīti anabhrakāḥ. abhram iva hy upari na bhūmisaṃbandha ity apare. āniṃjyakarmasaṃbhūtatvāt puṇyebhyaḥ prasava eṣām iti puṇyaprasavāḥ. sthānāntarapratibaddhaṃ pārthagjanikaṃ sarvotkṛṣṭaṃ bṛhad eṣāṃ phalam udbhavatīti bṛhatphalāḥ. pṛthagjanāmiśratvāc chuddha āvāsa eṣām iti śuddhāvāsāḥ. śuddhāvāsāṃtarebhyo 'nutkṛṣṭatvād abṛṃhitā ity abṛhāḥ. nālpena vā kālenātmanaḥ sthānaṃ bṛṃhaṃti jahatīty abṛhāḥ. viśiṣṭasamādhilābhān nātra kleśās tapaṃtīty atapāḥ. kalyāṇāśayatvād vā na parāṃs tāpayaṃtīty atapāḥ. pariśuddhadarśanatvāt suṣṭhu paśyantīti sudṛśāḥ. śobhanadarśanatvāt sudarśanāḥ. tadutkṛṣṭatarabhūmyantarābhāvān naite kaniṣṭhā ity akaniṣṭhāḥ jyeṣṭhatvāt. sthānina ete nirdiṣṭāḥ. katham idam ucyate ity etāni saptadaśa sthānānīti. sthāniśabdena sthānanirdeśād adoṣa eva. evaṃ bahirdeśakanayena saptadaśa sthānāni rūpadhātuḥ. ṣoḍaśeti kāśmīrāḥ. ṣoḍaśa sthānāni rūpadhātur iti kāśmīrāḥ. [Tib. 244b] parigaṇa iveti. pariṣaṇḍa iva. āṭavikakoṭṭa ity apare. na tu bhūmyaṃtaram iti. na tu bhūmyaṃtarasaṃbaṃdham iti. atītānāgatāvijñaptyarūpiṇo hi dharmā adeśasthā iti. atītanāgatā rūpiṇo 'py adeśasthāḥ. avijñaptiḥ rūpiṇī vartamānāpy adeśasthā. arūpiṇo vedanādayas tathaiva vartamānā apy adeśasthāḥ. kiṃ aṃgātītānāgatāḥ.

upapattyā caturvidha

(Abhidh-k-vy 256)
iti karmanirvṛttā janmāntare skandhapravṛttir upapattiḥ. tayā. ārūpyadhātuś caturvidhaś catuḥprakāraḥ. yad utākāśānaṃtyāyatanam iti vistaraḥ. anantam ākāśam iti samāpattiprapogakālākārād ākāśānaṃtyaṃ tasya tad eva cāyatanam. evam anantaṃ vijñānaṃ nāsti kiṃcid iti tadākārād vijñānānaṃtyāyatanam ākiṃcanyāyatanaṃ cocyate. saṃjñā gaṇḍaḥ saṃjñā śalyaḥ āsaṃjñikaṃ sammoha iti saṃjnāmāndyotpatter naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam ity ucyate. na tv eṣāṃ deśakṛtam anuttarādharyam ity adeśasthatvāt.

yathā rūpiṇām iti vistaraḥ. kiṃkṛteyam āśaṃkā. iha nairātmye sati cittacaittānāṃ kāmarūpadhātvo rūpaniśrayā [Tib. 245a] pravṛttiḥ kalpyeta. ārūpyeṣu tu rūpaṃ nāstīti. tatra cittacaittapravṛttyā na bhavitavyam ity āśaṃkānivṛttyartham idam ucyate.

nikāyaṃ jīvitaṃ cātra niśritā cittasaṃtatir

iti. caśabdena pṛthagjanatvasamanvāgamaprāptijātyādayaḥ saṃgṛhyaṃte. durbalatvād iti. kasyacit saṃtateḥ. rūpiṇāṃ sattvānāṃ durbalā cittasaṃtatir avibhūtarūpasaṃjñatvād vinā rūpeṇa na vartate. tato rūpaṃ niśritya vartate. tasyāḥ kena balavattvam iti. tasyā ārūpyāvacaryāḥ kena kāraṇena balavattvam. ata āha. samāpattiviśeṣajatvād iti vistaraḥ. vibhūtarūpasaṃjñeti. vigatarūpasaṃjñety arthaḥ. atas tajjā ārūpyā cittasaṃtatir api rūpanirapekṣā pravartate. tata eva tarhi balavattvāt samāpattiviśeṣajanitatvāt pravartiṣyate. kiṃcid aniśrityety abhiprāyaḥ. yathā rūpiṇām iti vistaraḥ. yathā rūpiṇāṃ rūpaniśrite nikāyasabhāgajīvitendriye. evam arūpiṇāṃ kiṃ niśrite iti vākyārthaḥ. tad etat dvayam anyonyam iti. nikāyasabhāgo jīvitendriyaṃ niśritya pravartate. jīvitendriyaṃ ca nikāyasabhāgam iti. kim arthaṃ na tad eva dvayam anyonyam iti. kiṃ rūpaniśrayeṇeti abhiprāyaḥ. tatredānīm iti. [Tib. 245b] tatrārūpyadhātau kena balavattvaṃ tayor nikāyasabhāgajīvitendriyayoḥ. tad etac cittasaṃtatau samānam iti. asāv api cittasaṃtatiḥ samāpattiviśeṣāj jātā bhavatīti na dvayaṃ niśritya pravartiṣyati. anāśritaiva pravartiṣyata iti. cittacaitteṣu vā samānam iti prakṛtaṃ. kiṃ punaḥ samānaṃ anyonyaniśrayatvaṃ. yathā nikāyasabhāgo jīvitendriyaṃ niśritya pravartate. jīvitendriyaṃ ca nikāyasabhāgaṃ niśritya pravartate. tathā cittaṃ niśritya caittāḥ pratvartiṣyaṃte. caittāṃś ca niśritya cittaṃ pravartiṣyata iti. tadanyāśrayakalpanā niḥprayojaneti. yasyāś cittasaṃtater iti vistaraḥ. cittasaṃtater ākṣepāya hetur ākṣepahetuḥ karmakleśalakṣaṇaḥ. vigatā tṛṣṇāsyeti vītatṛṣṇaḥ. na vītatṛṣṇo 'vītatṛṣṇaḥ. kva. rūpe. tasyāś cittasaṃtateḥ saha rūpeṇa saṃbhavād rūpaṃ niśrītya (Abhidh-k-vy 257) pravṛttiḥ. hetos tadvimukhatvād iti. ākṣepaheto rūpavimukhatvād ity arthaḥ.

vajravālakavad iti. vajreṇa pratisaṃyukto vālako 'ṅgulīyakaḥ kaṭako vā vajravālakaḥ. maricapānakavac ca. yathā maricaiḥ pratisaṃyuktaṃ pānakaṃ maricapānakaṃ. madhyapadalopāt. tadvat. kāmapratisaṃyukto dhātuḥ kāmadhātur ityādiḥ. [Tib. 246a] rūpaṇīyo veti. bādhanīya ity arthaḥ. rūpayogāc ca sa śakyate bādhituṃ. tadbhāva ārūpyam iti. yadā dhātūttarapadam etad bhavati. tadārūpyadhātur iti yujyate. yadā tu niruttarapada ārūpyaśabdaprayogaḥ. tadyathā atikramya rūpāṇy ārūpyā iti. tadā ārūpā evārūpyā iti svārthe taddhitāt parigrahaḥ kāryaḥ. ārūpye vā sādhava ārūpyā iti paśyāmi. kāmānāṃ vā dhātur iti ṣaṣṭhīsamāsenaiva sādhayati vināpi pratisaṃyuktaśabdalopena. kaś cāsau kāmānāṃ dhātur ity āha. kāmān yo dadhātīti. evaṃ rūpārūpyadhātū veditavyāv iti. rūpāṇāṃ dhātuḥ rūpadhātur iti. rūpāṇi yo dadhātīti. ārūpyasya dhātur ārūpyadhātur ārūpyaṃ yo dadhātīti. kavaḍīkārāhāramaithunopasaṃhita rāga iti. kavaḍīkriyate iti kavaḍīkāraḥ. sa evāhāraḥ. kavaḍīkārāhāraḥ. mithune bhavo maithunaṃ. dvandvāliṃganādi. kavaḍīkārāhāramaithunābhyām upasaṃhitaḥ saṃbaddho janita iti vā kavaḍīkārāhāramaithunopasaṃhitaḥ. rāgaḥ kāmaḥ. kāmyate 'neneti kāma iti kṛtvā. katham evaṃ gamyata iti sthaviraśāriputrabhāṣitayā gāthayā tam arthaṃ darśayati.

[Tib. 246b] na te kāmā yānīti

vistaraḥ. ājīvakena yad uktaṃ gāthāṃtareṇa

bhikṣoḥ kāmavitarkaṃ kalpayataḥ kāmabhogitvam

iti. tad abhyupagataṃ sthavireṇa. trividho hi kāmopabhogaḥ. kāyena vācā manasā ca. tatrāvītarāgo manasā kāmopabhogitve 'pi sati nābhikṣur bhavati. kevalaṃ tv asya śīlam apariśuddhaṃ vartate. yas tu kāyena vācā tāthāgatīṃ śikṣāpadabandhalekhāṃ laṃghayitvā kāmāṃ paribhuṃkte. sa kāmopabhogy abhikṣur bhavatīti. tasmāt sa doṣāntaram āha.

te cet kāmā

iti vistaraḥ. yadi tava

citrā

rūpādayo viṣayāḥ

kāmā

iti pakṣaḥ śāstā te avītarāga ity abhyupagataḥ. tena

śāstāpi te bhavitā

bhaviṣyati

(Abhidh-k-vy 258)
kāmabhogī
dṛṣṭvaiva rūpāṇi manoramāṇi.


kāyenāpy upabhuṃjāno 'pi tān viṣayān iti prasaktaṃ. na caivam iṣyate. tasmāt

saṃkalparāgaḥ puruṣasya kāma

iti siddhaṃ.

kecaneti. kecid ity arthaḥ. nety āheti. pratiṣedhayati. yasmād dhātvantaradharmā dhātvantare samudācaraṃty adhātupatitāś ca. kāmadhātau hi traidhātukānāsravā dharmāḥ samudācaraṃti. evaṃ rūpadhātau kāmāvacaraṃ hi nirmāṇacittaṃ tatra samudācarati. ārūpyadhātāv ārūpyāvacarā [Tib. 247a] anāsravāś ca. tasmāt pratiṣedhayati neti. kiṃ tarhi. yeṣu kāmarūpārūpyarāgā anuśerate. yeṣu kāmarāgo 'nuśete ālaṃbanataḥ saṃprayogato vā yathāsaṃbhavaṃ. te kāmapratisaṃyuktāḥ. yeṣu rūpārūpyarāgāv anuśayāte. te yathākramaṃ rūpārūpyapratisaṃyuktā iti. idam idānīṃ tad aśvabandhīyam iti. aśvaś cāśvabandhaś cāśvabandhaṃ. aśvabandham ivāśvabandhīyaṃ. atha vāśvabandhasyedam aśvabandhīyam aśvabandhīyam iti. kasyāyam aśvabandha iti kaścit pṛcchati. tasyetaraḥ kathayati. yasyāyam aśva iti. sa punaḥ pṛcchati. kasyāyam aśva iti. itaraḥ punaḥ kathayati. yasyāyam aśvabandha iti. ubhayam api na jñāyate. aśvabandho 'śva iti ca. yathedam ubhayam asiddhenānyonyena na paricchidyate. tathehāpi na rāgair dhātavaḥ sādhyaṃte. dhātubhiś ca rāgā ity ubhayam apy etan na sidhyati. kṛtanirdeśāni hi sthānāni kāmadhātāv iti.

narakapretatiryañco manuṣyāḥ ṣaḍ divaukasaḥ
kāmadhātuḥ sa narakadvīpabhedena viṃśatir


iti kāmadhātau kṛtanirdeśāni sthānāni. teṣu sthāneṣv avītarāgasya yo rāgaḥ. sa kāmarāga iti. evaṃrūpārūpyarāgāv iti. kṛtanirdeśāni hi sthānāni. kāmadhātor

ūrdhvam sapadaśa sthāno [Tib. 247b] rūpadhātur

iti. teṣv avītarāgasya yo rāgaḥ. sa rūparāgaḥ. tathā kṛtanirdeśopapattir ārūpyadhātoḥ.

ārūpyadhātur asthāna upapattyā caturvidha

iti. teṣv avītarāgasya yo rāgaḥ. sa ārūpyarāga iti. yathāyogam iti. sthānanirdeśāpekṣaṃ. dhyānārūpyeṣu rāga iti. samāpattyupapattidhyāneṣu rāgo rūparāgaḥ. evam ārūpyarāgaḥ. nirmāṇacitte kathaṃ kāmarāga iti. kāmāvacare nirmāṇacitte dhyānaphale kathaṃ kāmavītarāgāṇāṃ kāmarāgaḥ yatas tasya kāmāvacaratvaṃ. yadā hy asāv avītarāgaḥ. tadā nirmāṇacittaṃ na samudācarati. yadā nirmāṇacittaṃ samudācarati. tadā na tasya rāga utpadyate. (Abhidh-k-vy 259) katham asya kāmarāgeṇa vinā kāmāvacaratvaṃ vyavasthāpyate ity arthaḥ. śrutvā parihāya ca tadāsvādanād iti. śrutvā tat parato nirmāṇacitte 'sya rāga utpadyate. parihāya vā ātmīyān nirmāṇacittāt. tasyāsvādanād iti. evaṃdhyāyinaḥ kāmāvacareṇa nirmāṇacittena kāmāvacaraṃ nirmāṇaṃ nirmiṇvantīti śrutvā tadālambano rāga utpadyate. anusmṛtya cātmīyaṃ tatra rāga utpadyate. nirmāṇavaśeneti. manoharaṃ nirmāṇaṃ dṛṣṭvā [Tib. 248a] nirmāpake citte nirmāpakasya vā citte rāgaḥ darśayatītthaṃ nirmāṇacittaṃ yasyedṛśaṃ nirmāṇam iti. gandharasanirmāṇād veti. yat kāmāvacaranirmāṇanirmāpakaṃ. kāmāvacaraṃ tac cittaṃ. kāmāvacaradharmahetutvāt. ghaṭahetucittavat. yat tu na kāmāvacaraṃ. na tat kāmāvacaradharmahetuḥ. tadyathā rūpāvacaraṃ cittam. ata evāha. rūpāvacareṇa tayor anirmāṇād iti. kasmāt punaḥ rūpāvacareṇa cittena tayor gandharasayor anirmāṇaṃ. tayor gandharasayoḥ kavaḍīkārāhārasvabhāvatvāt. rūpadhātūpapannaṃ ca tadvītarāgatvād iti.

īṣādhāra iti. īṣāpramāṇavarṣādhāraḥ. nāsti vīcir vā antarikā veti. nairantaryaṃ darśayati. na tūktam ūrdhvam adhaś ceti. ato lokadhātūnāṃ tiryag evāsthānam iti darśayati.

(III.4) paṃcamyāś ca pradeśa iti. devagateḥ ṣaṭ kāmāvacarā devā uktāḥ. śeṣā rūpārūpyāvacarāḥ. anyathā hi gatisaṃbhedaḥ syād iti. gatimiśratā. yadi kuśalakliṣṭā api syuḥ gatisaṃbhedaḥ syāt. manuṣyo narakasamvartanīyaṃ karma karoti. yāvad devopapattisamvartanīyam. ity ato manuṣyagatir narakagatir api syāt. yāvad devagatir api. teṣāṃ karmaṇāṃ tadgatiparyāpannatvāt. kāmadhātūpapannaś cordhvabhūmikaiḥ kleśaiḥ samanvāgataḥ kāmāvacareṇa ca [Tib. 248b] sārvagatikena kliṣṭena samanvāgata iti. sa eva manuṣyo nārako yāvad deva iti syāt. sattvākhyā eveti. karmānurūpeṇātmabhāvatas tadgamanāt. ata evoktaṃ.

yathākarma gamiṣyaṃti puṇyapāpaphalopagā

iti. na bhājanasvabhāvā iti. na cāntarābhavasvabhāvā iti. asya pratipādanārthaṃ jñāpakam ānayaṃti prajñaptiṣūktam iti vistaraḥ. sahetukāḥ sagamanā iti. hetuḥ karmabhavaḥ. gamanam antarābhavaḥ. gamyate 'neneti kṛtvā. gatis tu gamyata iti gatiḥ. taddhetoḥ karmabhavasya tābhyo bahiṣkaraṇāt. kuśalākuśalasya karmabhavasya tābhyo gatibhyo bahiṣkaraṇāt. kaśmīre bhavāḥ kāśmīrakāś ca sūtraṃ paṭhantīti. muktakaṃ tat sūtraṃ te eva paṭhanti nānya ity abhiprāyaḥ. nārakāṇām iti vistaraḥ. narakānukūlā nārakāḥ. teṣām iti vistaraḥ. kāyavāṅmanovaṃkānāṃ śāṭhyasamutthitānāṃ karmaṇāṃ doṣakaṣāyāṇāṃ (Abhidh-k-vy 260) dveṣarāgasamutthitānāṃ. ato 'py anivṛtāvyākṛtā eva gataya iti. yasmād uktaṃ nirvṛtte vipāke nārake iti saṃkhyāṃ gacchatīti. gatiṣu sarve 'nuśayā anuśerata iti prakaraṇagranthaḥ parihāryaḥ. vaktavyaḥ parihāra ity arthaḥ. virodhaprasaṃgāt. yadi hi paṃca prakārā dharmā gatisvabhāvā bhaveyuḥ. evaṃ sarve 'nuśayā [Tib. 249a] anuśayīran. yadi tv anivṛtāvyākṛtā eva gatayaḥ syuḥ. evaṃ vaktavyaṃ syāt. bhāvanāprahātavyāḥ sarvatragāś ceti. anivṛtāvyākṛtā hi saṃskṛtā dharmā bhāvanāprahātavyā eva. teṣu ca bhāvanāprahātavyāḥ sarvatragāś cānuśayā anuśerate ālambanataḥ prayogato vā. nānye. tena jñāyate nānivṛtāvyākṛtā eva gataya iti. saṃdhicittāni hi gatīnāṃ paṃca prakārāṇīti. saṃdhicittāni gatīnāṃ praveśāḥ. teṣāṃ paṃcaprakāratvāt. duḥkhadarśanaprahātavyaṃ yāvad bhāvanāprahātavyam iti. tatra sarve 'nuśayā anuśerata iti yuktaṃ. grāmopavicāragrahaṇavad iti. grāmaparisāmantakagrahaṇavad ity arthaḥ. paṃcasu kaṣāyeṣv iti. paṃca kaṣāyāḥ. āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaḥ sattvakaṣāyaś ca. teṣu. kleśadṛṣṭikaṣāyau pṛthag uktau. kleśakaṣāyād dṛṣṭikaṣāyaḥ pṛthag ukta ity arthaḥ. anayoḥ pṛthagvacanaṃ gṛhasthapravrajitapakṣādhikārāt. gatihetujñāpanārtham iti. gatīnāṃ karmodbhavo hetur iti. antarābhave 'py eṣa prasaṃga iti. evam antarābhavo 'pi gatiś ca syāt. pṛthak cāsya vacanaṃ syāt gatigamanajñāpanārtham iti. gacchaṃti tām iti. karmasādhanaparigrahaḥ [Tib. 249b]. na cāntarābhava evaṃ yujyata iti na gatiḥ. ārūpyā apīti vistaraḥ. ārūpyā na gatiḥ syuḥ. cyutideśa evotpādāt. ārūpyagā hi yatra cyavante vihāre vā vṛkṣamūle vā yāvac caturthyāṃ dhyānabhūmau. tatraivotpadyanta iti. antarābhavavan na gatis syāt. evaṃ tarhīti. pūrvapakṣaṃ parityajya pakṣāṃtaram āśriyaṃte. gatyor antarā aṃtarāle bhavatīti aṃtarābhava ity anvārthasaṃjñākaraṇān nāntarābhavo gatir iti. vaibhāṣikā āhuḥ. yat tarhīti vistaraḥ. nirvṛtte vipāka iti vipākaśabdavacanād vipākasvabhāvā gatir iti tadabhiprāyaḥ. itara āha. nirvṛtte vipāke nāraka iti nārako vyavasthāpyate. na tūktaṃ vipāka eveti. na tūktaṃ vipākasvabhāvaiva gatir iti. kiṃ tarhi. vipākavipākasvabhāvā gatiḥ. tasmāt kuśalakliṣṭā api gatayo bhavantīty abhiprāyaḥ. vaibhāṣikaḥ punar āha. yat tarhy uktaṃ tatreti vistaraḥ. anyatra tebhyo dharmebhya iti. vipākajebhya ity abhiprāyaḥ. na tu skandhāntarapratiṣedhaṃ karotīty adhikṛtaṃ. tāś ceti vistaraḥ. avyākṛtatvapakṣe 'pi dvaividhyaṃ. aupacayikasvabhāvā apīti. apiśabdād vipākasvabhāvā apīti. yathoktaṃ

vipāko jīvitaṃ [Tib. 250a] dvedhā dvādaśeti.

(Abhidh-k-vy 261) naiṣyandikās tu na gṛhyante. vipākasvabhāvā evety ācāryasaṃghabhadraḥ pūrvam eva pakṣam icchati.

(III.5, 6ab) kāmāvacarāḥ ṣaṭ prathamadhyāṇikāś ca. katame te. bahirdeśakanayena brahmakāyikāḥ brahmapurohitā mahābrahmāṇaś ca prathamābhinirvṛttavarjyāḥ. kāśmīranayena punaḥ brahmakāyikā brahmapurohitāś ca prathamābhinirvṛttavarjyāḥ. brahmapurohiteṣy eva hi teṣāṃ nayena mahābrahmāṇo na sthānāntaranayāḥ. anekavarṇaliṃgasaṃsthānatvād iti. varṇo nīlatvādiḥ. liṃgaṃ vastrābharaṇādi. saṃsthānaṃ dairghyādi.

āroha unnatatā. pariṇāhas tiryakpramāṇaṃ. ākṛtivigrahaḥ ākṛtilakṣaṇo vigraha ākṛtivigrahaḥ. evaṃ viśeṣite vedānādīnāṃ vigrahaḥ paryudasto bhavati. nāsāv ākṛtilakṣaṇa iti. vigrahaḥ punaḥ śarīraṃ. vāgbhāṣā vāguccāraṇaṃ. katham idānīm iti vistaraḥ. prathamadhyānapratyāgamanena tair dvitīyaṃ tyaktam. tadbhūmikaṃ dvitīyadhyānabhūmikaṃ. pūrvanivāsaṃ katham anvasmārṣuḥ. na tāvat prathamadhyānabhūmikena cittena tadaviṣayatvāt. na dvitīyadhyānabhūmikena tasyālabdhatvāt. punar labdham iti cet. ata āha. labdhāyāṃ ceti vistaraḥ. śīlavrataparāmarśadṛṣṭir mahābrahmālambanā prathamadhyānabhūmikaiva yujyate. sā ca dvitīyadhyānalābhāt prahīṇā na samudācarati. dvtīyadhyānabhūmiketi [Tib. 250b] cet. na. adharālambanatvāyogāt. na hy adharabhūmyālambanaḥ kaścid api kleśa iṣyate. antarābhavasthā adrākṣur iti. antarābhavasthās te taṃ mahābrahmāṇaṃ dṛṣṭvaivam ūcuḥ. imaṃ vayaṃ sattvam adrākṣmeti. ayam api pakṣo na ghaṭate. tathā hi tatrāpy antarābhave dīrgham adhvānam avasthātuṃ na saṃbhavaty upapattipratibandhābhāvāt śuklaśoṇitānapekṣatvāt. teṣāṃ kathaṃ bhavatīyaṃ buddhir imaṃ vayaṃ sattvam adrākṣma dīrghāyuṣaṃ dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhantam iti. dīrghādhvāvasthānāvabodho na prāpnotīty arthaḥ. tasmāt tatrasthā eveti vistaraḥ. prathamadhyānabhūmisthā eva tasya mahābrahmaṇaḥ pūrvavṛttāntaṃ samanusmarantaḥ utpadyamānāvasthāyām eva taṃ mahābrahmāṇaṃ pūrvotpannaṃ dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhantaṃ dṛṣṭavantaḥ. dṛṣṭvā ca paścād uttarakālam adrākṣmety eṣām babhūva. buddhir iti vākyaśeṣaḥ. evaṃ tu satīdam aparihṛtaṃ bhavet. asya ca sattvasyaivaṃ cetasaḥ praṇidhiḥ. vayaṃ copapannā iti. upapattipratilaṃbhikena prathamadhyānabhūmikena tasya mahābrahmaṇa evaṃ cetasaḥ praṇidhim anvasmārṣuḥ. samānabhūmikatvāt. ity adoṣa eṣaḥ. tatsakāśaṃ śravaṇād vā.

nanu ca śubhakṛtsneṣv apy eṣa prasaṃgaḥ. ekatvakāyā nānātvasaṃjñina iti. kathaṃ. yathoktaṃ. te hi maulyāṃ bhūmau sukhendriyaparikhinnāḥ (Abhidh-k-vy 262) sāmantakopekṣendriyaṃ saṃmukhīkurvaṃtīti vistareṇa [Tib. 251a] vaktavyaṃ syāt. te caikatvakāyā ekatvasaṃjñina iti paścād vakṣyate. tena sukheneti. tṛtīyadhyānabhūmikena. cetasa utplāvakatvād iti. audbilyakaratvāt. indrasukheneti dvitīyadhyāna. āgamavyapagamasaṃjñitvāt. aciropapannānām āgamasaṃjñitvāt. ciropapannānāṃ vyapagamasaṃjñitvāt. atha vāciropapannānām āgamasaṃjñitvāc ciropapannānām āgamavyapagamasaṃjñitvāt. bhītabhītasaṃjñitvāt. yathākramam aciraciropapannatvāt te nānātvasaṃjñinaḥ. na sukhāduḥkhāsukhasaṃjñitvāt yathoktaṃ vaibhāṣikair iti.

prathame dhyāne kliṣṭayā saṃjñayeti. śīlavrataparāmarśasaṃparayuktayā akāraṇe kāraṇābhiniviṣṭatvāt. dvitīye kuśalayā saṃjñayeti. sāmantakamaulasaṃgṛhītatvāt. tṛtīye vipākajayā saṃjñayeti. vipākajasukhasaṃprayogāt.

ārūpyās trayo yathāsūtram iti. arūpiṇaḥ santi sattvā ye sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramād anantam ākāśam ity ākāśānaṃtyāyatanam upasaṃpadya viharaṃti. tadyathā devā ākāśānaṃtyāyatanopagāḥ. iyaṃ paṃcamī vijñānasthitiḥ. arūpiṇaḥ santi sattvā ye sarvaśa ākāśānaṃtyāyatanaṃ samatikramyānaṃtyaṃ vijñānam iti vijñānānaṃtyāyatanam [Tib. 251b] upasaṃpadya viharaṃti. tadyathā vijñānānaṃtyāyatanopagā devāḥ. iyaṃ ṣaṣṭhī vijñānasthitiḥ. arūpiṇaḥ santi sattvā ye sarvaśo vijñānānaṃtyāyatanaṃ samatikramya nāsti kiṃcid ity ākiṃcanyāyatanam upasaṃpadya viharaṃti. tadyathākiṃcanyāyatanopagā devāḥ. iyaṃ saptamī vijñānasthitir iti.

paṃca skaṃdhāś catvāraś ca yathāyogam iti. ākāśānaṃtyāyatanāditrayapratisaṃyuktāś catuḥskandhāḥ. anyapratisaṃyuktāḥ paṃcaskaṃdhāḥ.

śeṣaṃ tatparibhedavad

iti. paribhidyate 'neneti paribhedaḥ. tasya vijñānasya paribhedas tatparibhedaḥ. so 'smin vidyata iti tatparibhedavat. śeṣaṃ durgatyādi. apāyeṣu cobhayaṃ nāstīti. nehasathānāṃ gaṃtukāmatā. na tatrasthānāṃ vyuccalitukāmatā. apaṭupracāratvād iti. cittacaittānām atra mandapracāratvāt. abalavad vijñānaṃ na tiṣṭhatīti yuktaṃ vaktuṃ.
(III.6cd, 7ab) bhavāgrāsaṃjñisattvāś ca sattvāvāsā naveti.

sūtra uktaṃ. nava sattvāvāsāḥ. katame nava. rūpiṇaḥ santi sattvā nānātvakāyā nānātvasaṃjñinaḥ. tadyathā manuṣyāḥ tadekatyāś ca devāḥ. ayaṃ prathamaḥ sattvāvāsaḥ dvitīyatṛtīyacaturthā api yathā vijñānasthitiṣu. tathā vaktavyāḥ. ayaṃ tu viśeṣaḥ. [Tib. 252a] rūpiṇaḥ saṃti sattvā asaṃjñino 'pratisaṃjñinaḥ. tadyathā devā asaṃjñisattvāḥ. ayaṃ paṃcamaḥ sattvāvāsaḥ. (Abhidh-k-vy 263) ārūpyāṇāṃ ca sattvāvāsānāṃ trayo vijñānasthitivad vaktavyāḥ. caturthas tv ārūpyaḥ arūpiṇaḥ saṃti sattvāḥ sarvaśa ākiṃcanyāyatanaṃ samatikramya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharaṃti. tadyathā devā naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanopagāḥ. ayaṃ navamaḥ sattvāvāsa iti. asaṃjñisattvebhyo ye 'nye caturthadhyānopagāḥ kiṃ te sattvāvāsā uta neti. nety āhuḥ. kasmād evam uktam ācāryeṇa ke punar anye. apāyā iti. mukhamātram etad uktaṃ. asaṃjñisattvāsaṃgṛhītāś caturthadhyānopagā ity api vaktavyam. ihāpi tad eva kāraṇaṃ vaktavyaṃ yad vijñānaṣthitiṣūktaṃ. ihasthānāṃ hy apāyagamanaprārthanā nāsti. tatrasthānāṃ ca na vastukāmateti. nāpāyāḥ sattvāvāsāḥ. asaṃjñisattvāsaṃgṛhīteṣu bṛhatphaleṣu yady apīhasthānāṃ gamanaprārthanāsti. tatrasthānāṃ pṛthagjanānām āsaṃjñikapravivikṣā bhavati. āryāṇāṃ tv anabhrakapuṇyaprasaveṣv api śuddhāvāsārūpyapravivikṣā. parinirvātukāmatā ca śuddhāvāsānām api. iti [Tib. 252b] na teṣāṃ tatrāvasthāne buddhiḥ. ato na te sattvāvāsā ity ācāryasaṃghabhadraḥ. anye punar vyācakṣate. ke punar anye. apāyā iti apāyānām eva vacanād anabhrakādayaḥ sattvāvāsā iṣṭā ācāryasyeti. tair yuktir anveṣṭavyā. baṃdhanasthānavad iti. yathā baṃdhanasthānāni na sattvāvāsāḥ anicchāvasanāt. evam apāyā iti.

(III.7cd, 8ab) rūpopagā vijñānasthitir iti. vijñānaṃ tiṣṭhaty asyām iti vijñānasthitiḥ. upagacchatīti upagā. vijñānasya samīpacāriṇīty arthaḥ. rūpaṃ ca tad upagā ca sā rūpopagā. evaṃ yāvat saṃskārāś ca te upagā ca saṃskāropageti. bhagavadviśeṣas tu vyācaṣṭe. rūpopagā vijñānasthitir yāvat saṃskāropageti sautrāntikānāṃ nayenocyate. tatra vijñānasthitir bhavasaṃtatyanucchedaḥ. rūpam upagam asyā vijñānasthiteḥ. seyaṃ rūpopagā. upagam iti upagamyate tadātmīyata iti. evaṃ yāvat saṃskārā upagā asyā vijñānasthiteḥ. seyaṃ saṃskāropagā. atha vā tṛṣṇā sthitiḥ. tiṣṭhaty anayā vijñānaṃ. punarbhavasaṃtatyanucchedāt. iti kṛtvā vijñānasya sthitir vijñānasthitiḥ. sā rūpam upagacchati tadabhiṣvaṅgata iti rūpopagā. evaṃ yāvat saṃskāropagā. vaibhāṣikāṇāṃ punar nayena kārakārtho na śakyate yojayitum [Tib. 253a] iti dūṣayati. atra brūmaḥ. dvividhe 'py asmin vyākhyāne rūpādivyatiriktā vijñānasthitir uktā. tā hi

catvāraḥ sāsravāḥ skandhā

iti

catuṣkoṭis tu saṃgraha

ity etat sarvaṃ nirastaṃ bhavatīti doṣāṃtaraṃ. tasmāt pūrvakam eva vyākhyānaṃ (Abhidh-k-vy 264) sādhu. etad vaibhāṣikavyākhyānaṃ varṇayāmo na tair evaṃ vyākhyātaṃ. rūpam upagacchatīti rūpopagā vijñānasthitir ityādi. apare punar vyācakṣate. rūpopagā vijñānasthitir iti. rūpasvabhāvety arthaḥ. yathānyatroktaṃ. khakkhaṭakharagatam iti. svabhāvārtho gatyartha ity abhiprāyaḥ. sthātuḥ parivarjanena. anyo loke sthātā devadattādir anyā sthitiḥ sthānaṃ gṛhādikam ity arthaḥ. vijñānaṃ vāhayati pravartayatīty arthaḥ. naunāvikanyāyena. yathā nāviko nāvaṃ vāhayati. tadvat. na tu vijñānaṃ vijñānam evābhirūhya vāhayatīty arthaḥ. ekasaṃtāne vijñānadvayāsamavadhānaṃ. parasaṃtānavijñānaṃ tu yady api yugapad bhavati. na tu taditarasya samīpe vartata iti na tat tasya sthitir bhavati.

nandī saumanasyaṃ. sapta ca vijñānasthitayaḥ paṃcaskaṃdhasvabhāvāḥ tat katham iti. saptasu vijñānasthitiṣu paṃcaskaṃdhasvabhāvatveneṣṭāsu tat kathaṃ vijñānaṃ na vijñānasthitir [Tib. 253b] iṣṭam iti. evaṃ tarhīti vistaraḥ. abhedenaikapiṇḍarūpeṇa rūpādīnāṃ skaṃdhānām upapattyāyatanasaṃgṛhīteṣu skaṃdheṣu manuṣyādinikāyasabhāgasaṃgṛhīteṣu. sābhirāmāyāṃ sabhiratyāṃ. vijñānapravṛttau vijñānaṃ vijñānasthitiḥ saptavijñanasthitideśanāyām abhiprīyate. pratyekaṃ tv ekamekaṃ skaṃdhaṃ prati yathā rūpādayo vijñānasya saṃkleśāya bhavaṃti. āśrayasaṃprayogasahabhūbhāvenopagatatvāt. naivaṃ kevalaṃ pṛthag vijñānaṃ. kiṃ. saṃkleśāya bhavatīty adhikṛtaṃ. kasmāt. yugapadāśrayatvādyayogāt. tasmāc caturvijñanasthitideśanāyāṃ kevalaṃ pṛthag vijñānaṃ na sthitiḥ proktam. tathā vineyajanāpekṣayā hy ekatra sūtre 'nyathā vijñānasthitir uktā. anyatra cānyatheti. ata āha. api ca kṣetrabhāveneti vistaraḥ. vijñānasya kṣetrabhāvena catasro vijñānasthitayo rūpavedanāsaṃjñāsaṃskārasvabhāvā deśitāḥ. vijñānaṃ bījabhāvena vapanīyarūpeṇa sopādānaṃ svabhūmikayā tṛṣṇayā satṛṣṇaṃ. kṛtsnam eva saṃtānagataṃ deśitam iti. na punar bījaṃ bījasya kṣetrabhāvena vyavasthāpayāṃ babhūva bhagavān. na hi loke bījaṃ kṣetrabhāvena vyavasthāpyate. ye ca dharmā iti vistaraḥ. [Tib. 254a] ye ca dharmā vijñānasya sahavartino rūpādayaḥ. ta eva kṣetrabhāvena sādhutarā bhavaṃti. sahavarti hi bījasya kṣetraṃ loke dṛśyate. vijñānaṃ tu vijñānena saha na vartate yugapadabhāvāt. atītānāgatās tarhi rūpādayo na vijñānasthitayaḥ prāpnuvaṃti. te 'py atītānāgatā yathāsvam atītānāgatānāṃ vijñānānāṃ sthitayo bbhavaṃti. tasmāt svabhūmau sarva eva sāsravā rūpādayo vijñānasthitayo bhavantīty avagantavyaṃ.

prathamā koṭir iti vistaraḥ. saptasu yad vijñānam iti. paṃcaskaṃdhasvabhāvatvāt saptānāṃ vijñānasthitīnāṃ. tatra vijñānaṃ saṃgṛhītaṃ. na catasṛṣu. (Abhidh-k-vy 265) vijñānasya tatrāgrahaṇāt. vijñānavarjyāḥ skaṃdhā iti. apāyādiṣv api vijñānaṃ na catasṛṣu saṃgṛhītaṃ. na saptasu apāyādiṣu vijñānaparibhedenāgrahaṇāt. saptasu catvāraḥ skaṃdhā iti. saptasu vijñānasthitiṣu ye vijñānavarjyāś catvāraḥ skamdhā uktāḥ. te catasṛṣv api vijñānasthitiṣu saṃgṛhītāḥ. ubhayātrāpi saṃgṛhītāḥ ity tṛtīyā koṭiḥ. caturthy etān ākārān sthāpayitveti. apāyeṣu caturthe dhyāne bhavāgre ca yad vijñānam anāsravāś ca dharmāḥ.

(III.8cd, 9) yac caitad gatyādibhedabhinnam iti. ādiśabdena [Tib. 254b] bhājanāṃtarābhavabhūmyādir gṛhyate. jarāyur yena mātuḥ kukṣau garbho veṣṭitas tiṣṭhati. tasmāj jātā jarāyujāḥ. bhūtasaṃsvedajā iti. bhūtānāṃ pṛthivyādīnāṃ saṃsvedād dravatvalakṣaṇāj jātā bhūtasaṃsvedajāḥ. avikalāś cakṣurindriyādyavaikalyāt. ahīnendriyāḥ kāṇavibhrāntāder abhāvāt. sarvāṅgair upetā hastapādādibhiḥ. sarvaiś ca pratyaṃgair aṃgulyādibhir upetāḥ. sakṛd upajāyaṃte. na kalalādyanupūrvyā aṇḍājādivat. upapādane upapattau sādhukāritvāt. śuklaśoṇitādyanupādānena sakṛd upajātatvāt. upapādukā ity ucyaṃte. krauṃcīnirjātāv iti vistaraḥ. bhinnayānapātrau kila vaṇijau samudratīre krauṃcīṃ samabhigatau. tato nirjātau śailopaśailau sthavirāv iti. paṃcālarājasyeti. tasya mahādevyāḥ paṃcāṇḍaśatāni jātāni. tena rājñā maṃjūṣāyāṃ prakṣipya gaṃgāyām avavāhitāni. licchavirājena sāṃtaḥpureṇa snāyatā sā maṃjūṣohyamānā dṛṣṭā udghāṭitā ca. tasyāṃ paṃcaśatāni dārakāṇāṃ dṛṣṭāni gṛhītāni ceti. māṃdhātṛprabhṛtayaḥ saṃsvedajāḥ. kathaṃ. upoṣadhasya kila rājño mūrdhni piṭako jātaḥ. tasya vṛddher anvayāt paripākānvayāt paribhedānvayād dārako jātah. so 'yaṃ māndhāteti saṃsvedajo bhavati. rājñaḥ khalv api māṃdhātur jānūpari piṭakau jātau [Tib. 255a] tayor vṛddher anvayāt pūrvavad yāvad dārakau jātau. tāv imau cārūpacārau. brahmadattasya kila rājña urasi piṭako jātaḥ. tasya vṛddher anvayāt pūrvavad yāvad dārikā jātā. seyaṃ. kapotamālinīti. āmrapāly api kadalīstaṃbhāj jāteti śrūyate. prāthamakalpikā iti.

prāg āsan rūpivat sattvā

iti vacanāt. suparṇī garuḍaḥ. pretānāṃ jarāyujatvasiddhyartham ucyate. āyuṣmata iti vistaraḥ. kathaṃ gamyate jarāyujatvasiddhyartham iti.

rātrau paṃcatāṃ janitveti

vacanāt. nanu ca sutarām upapādukatvasiddhyartham iti gamyate. paṃca rātrau

divā paṃca tathāparān. nāsti tṛptis tathāpi me

iti vacanāt. jarāyujair hi bhakṣitais tṛptir bhavet. jarāyujasiddhyartham eva. nopapādukasiddhyarthaṃ. rātrau paṃcānāṃ sakṛjjanma divā capareṣāṃ (Abhidh-k-vy 266) paṃcānāṃ na virudhyate. tāvatkālena tadātmabhāvaparipūritaḥ. krameṇāpi ca rātrau paṃcānāṃ divāpareṣāṃ paṃcānāṃ janma na virudhyate. sattvajātiḥ sā tādṛśī karmaṇāṃ cāciṃtyo vipāka iti. abhipravṛddhajighāṃsādoṣatvāt tu nāpi tṛptir astīti.

prāptopapattivaśitvo 'pīty anena jarāyujopapattau karmabalātkārayogaṃ darśayati. yathānyatīrthyā apabhāṣanta iti. anyatīrthyā maskariprabhṛtayaḥ. yathoktaṃ nirgranthaśāstre ṛddhiṃ bhadanta ko [Tib. 255b] darśayti. māyāvī gautama iti. tathā bhagavantam evoddiśyānyatroktaṃ. kalpaśatasyātyayād evaṃvidho loke māyāvī prādurbhūya māyayā lokaṃ bhakṣayatīti. upajīvatīty arthaḥ. bāhyabījābhāvād iti. bāhyasya śukaśoṇitakardamāder abhāvād ity arthaḥ ādhiṣṭhānikīm iti. yad adhitiṣṭhati idam evaṃ bhavatv iti tad adhiṣṭhānaṃ. tat prayojanam asyās tatra vā bhavā ṛddhir ādhiṣṭhānikī. tām icchatāṃ bauddhānāṃ na yukta eṣa parihāra iti. katamaḥ. ya uktaḥ. śarīradhātūnām avasthāpanārtham iti.

praśnāt praśnāntaram utpadyata iti. atha kimarthaṃ caramabhaviko bodhisattva iti praśna ukto vistareṇa. tatra coktaṃ. śarīradhātūnām avasthāpanārtham iti vistaraḥ. tasmāt praśnād idaṃ praśnāntaram upajāyate. yady upapādukānām iti vistaraḥ. kāyanidhanaṃ kāyanāśaḥ. upapādukaḥ suparṇī upapādukaṃ nāgam iti viśeṣaṇadvayaṃ kimarthaṃ. kim anupapādukā api suparṇino nāgāś ca santi. santīty āhuḥ. caturvidhā hi garuḍā nāgāś cāṃḍajādibhedāt. teṣām upapādukā uttamāḥ. saṃsvedajā upottamāḥ. jarāyujā madhyāḥ aṇḍajā jaghanyāḥ. tatropapādukaḥ suparṇī sarvān upapādukādīn uddharati bhakṣārthaṃ. saṃsvedajas trīn saṃsvedajādīn. jarāyujo dvau jarāyujāṇḍajau. [Tib. 256a] aṇḍajo 'ṇḍajam eveti varṇayanti. yāvan na mṛta iti. yadā jīvati. tadā tan māṃsādi nāntardhīyata iti nidarśitaṃ bhavati. na punar mṛtasyāsya tṛpyatīti. na punar mṛtenānena tṛpyatīty arthaḥ. tṛpipūrau vibhāṣeti vibhāṣāṣaṣṭhīṣyate. tasya mṛtasyākāśasyeva bhakṣitasya mānsapiṇḍāntardhānān na tṛpyatīty avagantavyaṃ.

sā hi dve gatī iti narakagatir devagatiś ca. tisṛṇāṃ ca pradeśa iti. tiryakpretamanuṣyagatīnāṃ.

(III.10) gatyantarālatvāt. gatyor antarālatvāt. nanu cāvyākṛtaiva gatir iṣyate. upapattibhavaś caikāṃtena kliṣṭaḥ. maraṇabhavo 'pi kadācit kuśalaḥ kliṣṭo vā bhavati. na gatiḥ. kathaṃ tayor gatiśabdam adhyāropya gatyantarālatvād ity ucyate. naiṣa doṣaḥ. maraṇopapattibhavayor anivṛtāvyākṛtānāṃ nikāyasabhāgajīvitendriyajātyādīnāṃ (Abhidh-k-vy 267) gatisvabhāvānāṃ tatkāle vidyamānatvāt. kāmarūpadhātvoś ca kāyendriyasyāpy avaśyaṃ bhāvāt. na copapattivan maraṇabhavo 'vaśyaṃ kliṣṭo nāpy avaśyaṃ kuśalaḥ. tasmāt teṣu gatiśabdam āropya gatyaṃtarālatvād ity uktaṃ. pade gatyarthatvād iti. pada gatāv iti paṭhyate. tenopapannaśabdasyopagatārthaṃ darśayati.

nopapanno 'ntarābhavaḥ.

kiṃ tarhi. upapadyamāna iti. abhivyaktiḥ samāptiś ceti. ākṣepakeṇa karmaṇā nikāyasabhāgasyābhivyaktiḥ paripūrakaiḥ parisamāptiḥ. [Tib. 256b] sarvasmiṃ janmani karmadvayasya vyāpārāt.

ekaṃ janmākṣipaty ekam anekaṃ paripūrakam

iti vacanāt. atha vā yatra deśe ākṣiptasya karmaṇā nāmarūpasya vipākasya prādurbhāvo 'bhivyaktiḥ. ṣaḍāyatanapūrtiś ca samāptiḥ. sa deśo 'vagantavyaḥ.

(III.11, 12) vrīhisaṃtānasādharmyād

iti vistaraḥ. saṃbadhnaṃs tānaḥ saṃtāno vrīheḥ saṃtāno vrīhisaṃtānaḥ. tena sādharmyād na vicchinnasya bhavasyodbhavo bhavati. yato 'paiti. yatra cotpadyate. tadantarālasaṃtānavartirūpapūrvakam upapattibhavarūpaṃ. svopādānarūpasaṃtānarūpasvabhāvatvāt. vrīhisaṃtānapaścāttararūpavat. saṃtānavartināṃ hi dharmāṇām avicchedena deśāntarotpattyā deśāntareṣu prādurbhāvo dṛṣṭaḥ. tadyathā vrīhisaṃtānasya. vrīhisaṃtānapaścāttararūpaṃ hi yato deśāntarād apaiti. yatra ca deśāṃtara utpadyate. tadantarālasaṃtānavartirūpapūrvakam utpadyate. kṣaṇikavādināṃ hy ayam asmākaṃ siddhāntaḥ. yadā grāmād grāmāṃtaraṃ nīyate vrīhiḥ. na sa viṛhiḥ pūrvatra grāme nirudhya tadgrāmāntarāle 'nutpadyamāno 'nekayojanāntarite 'pi grāmāntara utpadyate. kiṃ tarhi. nirantarākāśadeśotpādanirodhakrameṇotpadyate grāmāntare. tac ca svopādānarūpasaṃtānarūpasvabhāvaṃ. tathopapattibhavarūpam apy utpadyata iti. atrācāryaguṇamatiḥ saha śiṣyeṇācāryavasumitreṇa svanikāyānurāgabhāvitamatir vyākhyānavyāpāram apāsya pratyavasthānapara eva vartate. vayam iha śāstrārthavivaraṇaṃ praty [Tib. 257a] ādriyāmahe. na tad dūṣaṇaṃ. niḥsāratvāt bahuvaktavyabhayāc ca. bhaviṣṇur bhavanaśīlaḥ. vicchinno 'pīti vistaraḥ. ādarśādiṣu bimbāt pratibimbam iti. ādarśodakādiṣu bimbān mukhāt pratibimbaṃ mukhacchāyārūpaṃ vicchinnam utpadyamānaṃ dṛṣṭam ity anenānaikāntikatām udgrāhayati. pratisādhanaṃ vā karoti. yato 'paiti. yatra cotpadyate. na tadantarālasaṃtānavartirūpapūrvakam upapattibhavarūpaṃ. svopādānarūpasaṃtānarūpasvabhāvatvāt. (Abhidh-k-vy 268) pratibimbarūpavad iti. pratibimbaṃ nāmānyad evotpadyate dharmāntaram ity asiddham etad iti. bimbasāmarthyād eva tatrārśādiṣu pratibimbākāraṃ bhrāntaṃ vijñānam utpadyata ity ācāryasyābhiprāyaḥ. na tatra pratibhiṃbaṃ nāma kiṃcid astīty anena dharmyasiddhiṃ nāma dṛṣṭāntadoṣaṃ darśayati. tasmān nānaikāntatāsti. na caitat pratisādhanaṃ sādhv iti. siddhāv api ca satyām

asāmyād anidarśanam

iti. pratibimbasya dravyasattvena siddhāv api satyām asāmyād dārṣṭāntikenānidarśanam anudāharaṇaṃ pratibimbakam iti. kathaṃ tāvad asiddham iti. tāvacchabdaḥ krame. asiddhatāyuktiṃ tāvad darśayann āha.

sahaikatra dvayābhāvād

iti vistaraḥ. tatraiva hi ādarśadeśe ādarśarūpaṃ dṛśyate pārśvasthitena na pratibimbakaṃ. pratibiṃbakaṃ ca tatraiva dṛśyate 'bhimukhāvasthitena nādarśarūpaṃ. na caikatradeśe upādāyarūpadvayasyāsti [Tib. 257b] sahabhāvaḥ. kiṃ kāraṇaṃ. āśrayabhūtabhedāt. āśrayabhūtāni hi taryor bhinnānīti. nāsty ādarśarūpāśrayabhūtair avaṣṭabdhe deśe pratibimbakarūpāśrayabhūtānāṃ tatrāvakāśaḥ. ato nopādāyarūpadvayasyāsti saṃbhavaḥ. tad evaṃ yugapad vijñānadvayasyābhāvāt. upādāyarūpadvayasya caikatra sahabhāvābhāvāt. na tat kiṃcid astīti darśayati. yatraiva hi deśe ādarśarūpaṃ dṛśyate. iti bhimbakaṃ ca tatraiva. na tv anyatra. ko doṣa ity āha. na caikatra rūpadvayasyāsti sahabhāva iti. pūrvavad vādcyaṃ. atha vā

sahaikatra dvayābhāvād

ity asya sūtrasyāyam arthaḥ. ekatra rūpe puruṣadvayasya paśyata evābhāvāt sahadarśanasya pratibimbam asiddham iti vākyadhyāhāraḥ. katham ity āha. digbhedavyavasthitaiḥ puruṣair ekair uttaradigvyavasthitair itarair dakṣiṇadigvyavasthitaiḥ. ekasmiṃ vāpyambudeśe ekasmiṃs taṭākajaladeśe. svābhimukhadeśasthitānāṃ rūpāṇāṃ dakṣiṇataṭordhvasthitāni rūpāṇy uttaradigvyavasthitapuruṣasvābhimukhasthāni uttarataṭordhvasthitāny api rūpāṇi dakṣiṇadigvyavasthitapuruṣasvābhimukhasthāni. teṣām ubhayeṣāṃ. kiṃ pratibimbakaṃ anyonyam upalabhyate. uttaradigvyavasthitair dakṣiṇataṭādhaḥ pratibimbakam upalabhyate. dakṣiṇadigvyavasthitair apy uttarataṭādhaḥ pratibiṃbakam upalabhyate. evam anyonyam upalabhyate. na tūbhayaṃ [Tib. 258a] yugapad upalabhyate iti vākyārthaḥ. na hi svataṭādhaḥ pratibiṃbakaṃ ekataṭasthaiḥ samantato 'pi vāpījalaṃ paśyadbhir upalabhyate. tataḥ kim iti ced ata āha. na tv ekatra rūpe ghaṭe paṭe vā dvayoḥ paśyatoḥ puruṣayoḥ sahadarśanaṃ (Abhidh-k-vy 269) na bhavati. bhavaty evety arthaḥ. iha tu na bhavati sahadarśanam ity ato na tatra rūpāntarotpattir yukteti. atha vāsyāyam arthaḥ. chāyātapayoś ca dvayos sahaikatrabhāvo na dṛṣṭo loke. yatra chāyā bhavati maṇḍape 'nyatra vā. na tatrātapaḥ. yatra vātapo bhavaty abhyavakāśe. na tatra chāyā. upalabhyate ca chāyāstha ādarśe sūryasya pratibimbakam iti. kathaṃ. taṭāke sūryapratibiṃbakam utpadyate. tattaṭākataṭasthe ca chāyāvati maṇḍape ādarśaḥ sthāpyate. tatrādarśake taṭākasthasya sūryapratibiṃbakasyāparaṃ pratibiṃbakam utpadyate. taṭāke ca yat sūryapratibhimbakaṃ. tat sūryasamuttham ity avaśyam. ātapasvabhāvam ity abhyupagaṃtavyaṃ. yac cāparam ādarśe pratibimbakaṃ. tad ātapasvabhāvapratibiṃbakasamuttham ity etad apy avaśyam ātapasvabhāvam abhyupagaṃtavyam. evaṃ sati chāyātapayoḥ sahasvabhāvaḥ syāt. na cānyatra loke chāyātapayoḥ sahabhāva iti. na yukto 'sya pratibiṃbakasya tatra prādurbhāvaḥ. kūpa ivodakam iti. yathā kūpe dūrāntargatam udakam [Tib. 258b] dṛśyate. tathā candrapratibimbakam apy atraivāntargataṃ dṛśyate. na cādarśas tāvad vastuphalo 'sti. tac ca tatrotpadyamānaṃ. tac ca pratibiṃbakam ādaśa evotpadyamānaṃ. nānyatrādhastād upalabhyeta. upalabhyate ca. ato nāsty eva tat kiṃcit. sāmagryās tu bimbādarśādilakṣaṇāyāḥ. sa tasyāḥ prabhāvo yat tathā darśanaṃ bhavati. acintyo hi dharmāṇāṃ śaktibhedaḥ. ayaso 'yaskāntābhigamanadarśanāt. na kāṣṭhādīnāṃ yathā. candrakāntāc candrodaye 'psaṃbhavaprakṣaraṇadarśanaṃ. nāṃgārādīnām. ity evamādi vaktavyaṃ. ādarśasaṃtānasambaddhatvād iti. na biṃbasaṃtānabhūtaṃ pratibimbam. ādarśasaṃbaddhatvāt. ādarśarūpavat. sahabhāvāc ca. bimbasamānakālarūpāntaravat. tad evaṃ yathā maraṇabhavasyopapattibhavaḥ saṃtānabhūtaḥ. naivaṃ bimbasya pratibimbakam iti. sādhanānanvitaḥ pratibimbakadṛṣṭāntaḥ. vrīhisaṃtānapaścāttararūpadṛṣṭāntas tu svasaṃtānapūrvarūpasaṃtānabhūta iti. tasmād asāmyaṃ dṛṣṭāntasya pratibiṃbasya ceti.

dvayodayād

iti vistaraḥ. dvayenodayo dvayodayaḥ. tasmād bimbāc cādarśāc cety arthaḥ. yat pradhānaṃ kāraṇam ādarśādi. tad āśrityotpadyate pratibimbaṃ. ādarśādi hi pratibhimbasya pradhānaṃ kāraṇaṃ tadanuvidhānāt. tadyathā yady asis tiryagavasthito bhavati. pratibimbam api tiryag āyataṃ ca dṛśyate. yady [Tib. 259a] ūrdhvam avasthito bhavati. pratibimbam api tathaiva dṛśyate. na caivam upapattibhavasyāpi dvābhyāṃ kāraṇābhyāṃ saṃbhavaḥ maraṇabhavāc cānyataś (Abhidh-k-vy 270) ca pradhānabhūtād ādarśasthānīyāt. bāhyaṃ śuklaśoṇitaṃ pradhānakāraṇam iti cet. na. acetanatvāt. upapādukānāṃ ca tadabhāvāt. ato 'py ayam asamāno dṛṣṭāntaḥ. kim anena darśitaṃ bhavati. uktālitaviśeṣaṇe hetāv ayam atulyo dṛṣṭāntaḥ iti. katham iti. yato 'paiti. yatra cotpadyate. tadantarālasaṃtānavartirūpapūrvakam upapattibhavarūpam. advayotpannasvopādānarūpasaṃtānarūpasvabhāvatvāt. vrīhisaṃtānapaścāttararūpavad iti. tad evaṃ sati nāsya sādhanasyānaikāntikatā śakyam udgrāhayituṃ. nāpi pratisādhanaṃ kartum ity uktaṃ bhavati. āgamenāntarābhavasyāstitvaṃ sādhayann āha.

kaṇṭhokteś cāstīti

svaśabdābhidhānād ity arthaḥ. naitat sūtraṃ tair āmnāyata iti. tair nikāyāntarīyaiḥ. kasmān nāmnāyate. tadāgameṣv abhāvāt. nikāyantarāgamaprasiddhaṃ kim iti na pramāṇaṃ kriyate. mūlasaṃgītibhraṃśena samāropitasūtrāśaṃkitatvāt. trayāṇāṃ sthānānām iti. trayāṇāṃ hetūnāṃ. mātā kalyā mātā nīrogā. ṛtumatī rajasvalā. tad etad ubhayaṃ prathamaṃ sthānaṃ bhavati. raktau saṃnipatitāv iti. maithunadharmaṃ kurvantau. idaṃ dvitīyaṃ sthānaṃ. gandharvaś ca pratyupasthita iti tṛtīyaṃ. skaṃdhabhedaś ca pratyupasthita [Tib. 259b] iti maraṇabhavaḥ. paṃcānāgāminaḥ sapta satpuruṣagatayaḥ pudgalanirdeśakośasthāne vakṣyaṃte. upapadyādayo 'pīti. upapadyā nāma te devā ity evamādayaḥ saṃprasajyante. sapta satpuruṣagataya iti. eta eva paṃcāntarāparinirvāyiṇaṃ tridhā bhittvā sapta bhavaṃti. tenāhāntarāparinirvāyiṇas traya uktāḥ kāladeśaprakarṣabhedeneti. kālaprakarṣabhedena deśaprakarṣabhedena ca yathāyogaṃ. sūtraṃ cātra paṭhyate. śrāvastyāṃ nidānaṃ. tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma. sapta vo 'haṃ bhikṣavaḥ satpuruṣagatīr deśayiṣyāmy anupādāya ca parinirvāṇaṃ. tac chruṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasikuruta bhāṣiṣye. sapta satpuruṣagatayaḥ katamāḥ. iha bhikṣur evaṃ pratipanno bhavati. no ca syāṃ no ca me syāt na bhaviṣyāmi na me bhaviṣyati yad asti yad bhūtaṃ tat prajahāmīty upekṣāṃ pratilabhate. sa bhave 'smin na rajyate. sa bhave 'smin na sajyate. athottaraṃ padaṃ śāntaṃ prajñayā pratividhyati. tac cānena padaṃ kāyena sākṣātkṛtaṃ bhavati. evaṃ pratipannasya bhikṣoḥ kā gatiḥ syāt. kopapattiḥ. ko 'bhisaṃparāya iti syuḥ praṣṭāraḥ. tadyathā bhikṣavaḥ parīttaḥ śakalikāgnir abhinivartamāna eva nirvāyāt. evam eva tasya tāvan mānāvaśeṣam [Tib. 260a] aprahīṇaṃ bhavaty aparijñātaṃ. tasya tāvan mānāvaśeṣasyāprahāṇād aparijñānāt paṃcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇād antarāparinirvāyī bhavati. iyaṃ prathamā satpuruṣagatir ākhyātā. (Abhidh-k-vy 271) punar aparam bhikṣur evaṃ pratipanno bhavati. no ca syām iti pūrvavat yāvat syuḥ praṣṭāra iti. tadyathāyoguḍānāṃ vāyasphālānāṃ vā pradīptāgnisaṃprataptānām ayoghanena hanyamānānām ayasprapāṭikā utpataṃty eva nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavat yāvat paṃcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇād antarāparinirvāyī bhavati. iyaṃ dvitīyā satpuruṣagatiḥ. punar aparaṃ bhikṣur evaṃ pratipanno bhavati. pūrvavad yāvad ayasprapāṭikā utplutyāpatitvaiva pṛthivyāṃ nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavat yāvad antarāparinirvāyī bhavati. iyaṃ tṛtīyā satpuruṣagatiḥ. punar aparaṃ bhikṣur evaṃ pratipanno bhavatīti pūrvavat yāvad ayasprapāṭikā utplutya patitamātraiva pṛthivyāṃ nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavad yāvat paṃcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇād upapadyaparinirvāyī bhavati. iyaṃ caturthī satpuruṣagatiḥ. punar aparaṃ bhikṣur evaṃ pratipanna iti pūrvavad yāvad ayasprapāṭikā utplutya parītte tṛṇakāṣṭhe nipatet. sā tatra dhūmam api kuryāt. arcir api saṃjanayet. sā tatra dhūmam api [Tib. 260b] kṛtvārcir api saṃjanayya tad eva parīttaṃ tṛṇakāṣṭhaṃ dagdhvā paryādāya nirupādānā nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavad yāvat paṃcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇād anabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. iyaṃ paṃcamī satpuruṣagatiḥ. punar aparaṃ bhikṣur evaṃ pratipanna iti pūrvavad yāvad ayasprapāṭikā utplutya mahati vipule tṛṇakāṣṭhe nipatet. sā tatra dhūmam api kuryāt. arcir api saṃjanayet. sā tatra dhūmam api kṛtvārcir api saṃjanayya tad eva mahad vipulaṃ tṛṇakāṣṭhaṃ dagdhvā paryādāya nirupādānā nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavad yāvat paṃcānām avarabhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāt sābhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. iyaṃ ṣaṣṭhī satpuruṣagatiḥ. punar aparaṃ bhikṣur evaṃ pratipanna iti pūrvavad yāvad ayasprapāṭikā utplutya mahati vipule tṛṇākāṣṭhe nipatet. sā tatra dhūmam api kuryāt arcir api saṃjanayet. sā tatra dhūmam api kṛtvārcir api saṃjanayya tad eva mahad vipulaṃ tṛṇakāṣṭhaṃ dagdhvā grāmam api dahed grāmapradeśam api nagaram api nagarapradeśam api janapadam api janapadapradeśam api kakṣam api dāvam api dvīpam api ṣaṇḍam api dahet. grāmam api dagdhvā yāvad ṣaṇḍam api dagdhvā mārgāntam āgamya udakāntaṃ vālpaharitakaṃ yā pṛthivīpradeśam āgamya paryādāya [Tib. 261b] nirupādānā nirvāyāt. evam eva tasya pūrvavad yāvat paṃcānām avarabhgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāt ūrdhvaṃsrotā bhavati. iyaṃ saptamī satpuruṣapatir ākhyātā. anupādāya parinirvāṇaṃ katamat. iha bhikṣur evaṃ pratipanna iti pūrvavad yāvat syuḥ praṣṭāra iti. tasyaivaṃ pratipannasya bhikṣor na pūrvasyāṃ diśi gatiṃ vadāmi na dakṣiṇasyāṃ na paścimāyāṃ nottarasyāṃ nordhvaṃ nādho nānuvidikṣu (Abhidh-k-vy 272) nānyatra. dṛṣṭa eva dharme niśchāyaṃ parinirvṛtaṃ śītībhūtaṃ brahmībhūtam iti. idam ucyate 'nupādāya parinirvāṇaṃ. sapta vo 'haṃ bhikṣavaḥ satpuruṣagatīr deśayiṣyāmy anupādāya ca parinirvāṇam iti yad uktam. idam etatprayuktaṃ. anye punar āhur iti vistaraḥ. āyuṣaḥ pramāṇaṃ. tasyāntaraṃ tasminn āyuḥpramāṇāntare 'parisamāpta āyuṣīty arthaḥ. devasamīpāntare vā. devānām antikaṃ devānāṃ samīpam. devasamīpaṃ gatasyāntare yaḥ kleśān prajahāti. so 'ntarāparinirvāyī. sa punar dhātugato vā parinirvāti. yaḥ kleśabījāvasthāyām upapannamātraḥ. asamudācārakleśa ity arthaḥ. saṃjñāgato viṣayasaṃjñāsamudācārāvasthāyāṃ yaḥ parinirvāti. dhātugatāc ciratareṇāyaṃ [Tib. 261b] parinirvāti. vitarkagato vā vitarkasamudācārāvasthāyāṃ yaḥ parinirvāti. ayam api saṃjñāgatāc ciratareṇa parinirvāti. tena trividho bhavaty antarāparinirvāyī yathoktena dṛṣṭāntatrayeṇa. prathamo vā nikāyasabhāgaparigrahaṃ kṛtvā jātamātra ity arthaḥ. yaṃ praty eṣa parīttaḥ śakalikāgnir iti dṛṣṭāntaḥ. dvitīyo devasamṛddhiṃ cānubhūya parinirvātīti. yaṃ praty eṣa dṛṣṭāntaḥ. tadyathāyasprapātiketi. tṛtīyo dharmasaṃgītim anupraviśya dharmasāṃkathyam anupraviśya parinirvāti. yaṃ praty eṣa dṛṣṭāntaḥ. tadyathāyasprapāṭikā utplutya pṛthivyām apatitvaiva nirvāyāt. tad evaṃ vināpy antarābhavena yathāntarāparinirvāyī bhavati. yathā ca tasya dṛṣṭāntatrayeṇa trividho bhedaḥ. tathā sādhitaṃ nikāyāntarīyaiḥ. tasmiṃ sādhite idaṃ codyeta yadi dharmasaṃgītim anupraviśya yaḥ parinirvāti. so 'ntarāparinirvāyīṣyate kīdṛśa upapadyaparinirvāyī bhaviṣyatīty ata āha. upapadyaparinirvāyī punaḥ prakarṣayuktāṃ saṃgītim anupraviśya parinirvātīti. prakarṣayogād utpattyartho bhavatīty abhiprāyaḥ. saṃgītianupraveśasāmānyān [Tib. 262a] naiṣa bhedo yujyata iti vacanāvakāśaṃ matvā punar āha. bhūyasā vāyur upahatyeti. āyuṣo bahu kṣayitvā parinirvātīty arthaḥ.

ta eta iti vistaraḥ. ta ete sarve 'pi dhātugatādayas trayaḥ śakālikādibhir dṛṣṭāntair na saṃbadhyaṃte. kasmāt. deśagativiśeṣābhāvāt. deśagater viśeṣasyābhāvāt. na hy eṣāṃ deśagativiśeṣo 'sti. tatraiva deśe parinirvāṇāt. sūtroktānāṃ trayāṇāṃ dṛṣṭāntānāṃ daśagativiśeṣo 'stīti. naibhir ete sambadhyaṃte. ārūpyeṣv api ceti vistaraḥ. yadi caivam upapadyaparinirvāyiṇa evāntarāparinirvāyitvena vyavasthāpyeran. ārūpyeṣv api te tathaiva paṭhyeran. tatrāyuḥpramāṇāntare parinirvāṇāt. na caivam. ato naivaṃ sūtrārthaḥ. āyuḥpramāṇāntare vetyādiḥ. kathaṃ punar gamyate. nārūpyeṣv antarāparinirvāyī paṭhyata ity āha

dhyānaiś catasro daśikā

(Abhidh-k-vy 273)
iti vistaraḥ. dhyānaiś caturbhiś catasro daśikā sūtrārthānāṃ. prathamasya dhyānasyaikā daśikā yāvac caturthasyaikā daśikā. tāḥ kṛtvā.

ārūpyais saptikātrayaṃ

iti. ākāśavijñānākiṃcanyāyatanais tisraḥ saptikāḥ. tāsāṃ trayam. antarābhavābhāvād upapattisthānatrayābhāvena ca dvayābhāvāt. tat kṛtvā. naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanena [Tib. 262b]

ṣaṭkikā.

teṣām eva trayāṇāṃ ūrdhvaṃ srotasaś cābhāvāt. tāṃ ca kṛtvā vargo bhavati

samudito

baddha ity arthaḥ. katham. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimittair viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārān tāni liṃgāni tāni nimittāni manasikaroti. api tu yat tatropalabhate rūpagataṃ vā vedanāgataṃ vā saṃjñāgataṃ vā saṃskāragataṃ vā vijñānagataṃ vā. sa tāṃ dharmān rogato manasikaroti. gaṇḍataḥ śalyato 'ghato 'nityato duḥkhataḥ śūnyato 'nātmato manasikaroti. sa tān dharmān rogato manasikṛtya yāvad anātmato manasikṛtya tebhyo dharmebhyaś cittam udvejayati uttāsayati prativārayati. sa tebhyo dharmebhyaś cittam udvejyottrāsya prativārya amṛte dhātāv upasaṃharati. etac chāṃtam etat praṇītaṃ. yad uta sarvopadhipratinisargas tṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇam iti. 1. etad eva ca sūtram uktvāyaṃ viśeṣaḥ. tasyaivaṃ jānata evaṃ paśyataḥ kāmāsravāc cittaṃ vimucyate bhavāsravād avidyāsravāc cittaṃ vimucyate. vimuktasya vimukto 'smīti jñānadarśanaṃ bhavati kṣīṇā me jātir uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti. 2. etad eva ca sūtram uktvā no tu vimucyate. api tu tenaiva dharmacchandena [Tib. 263a] tenaiva dharmasnehena tenaiva dharmapremnā tayaiva dharmābhiratyā antarāparinirvāyī bhavati. 3. na haivāntarāparinirvāyī bhavati. api tūpapadyaparinirvāyī bhavati. 4. na haivopapadyaparinirvāyī bhavati. api tv anabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. 5. na haivānabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. api tu sābhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. 6. na haiva sābhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. api tūrdhvaṃsrotā bhavati. 7. na haivordhvaṃsrotā bhavati. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavat yāvat tayaiva dharmabhiratyā mahābrahmaṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 8. na haiva mahābrahmaṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavat yāvat tayaiva dharmābhiratyā brahmapurohitānāṃ (Abhidh-k-vy 274) devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 9. na haiva brahmapurohitānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavat yāvat tayaiva dharmābhiratyā brahmakāyikānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 10. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimitair vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād adhyātmasaṃprasādāc cetasa ekotībhāvād avitarkam [Tib. 263b] avicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārān tāni liṃgāni tāni nimittāni manasikaroti. api tu tatropalabhate pūrvavad granthaḥ. yāvad virāgo nirodho nirvāṇaṃ. 1. etad eva sūtram uktvā tasyaivaṃ jānata evaṃ paśyataḥ kāmāsravāc cittaṃ vimucyate. bhavāsravād avidyāsravāt pūrvavat yāvat kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti. 2. etad eva sūtram uktvā no tu vimucyate. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavat. yāvat tayaiva dharmābhiratyā antarāparinirvāyī bhavati. 3. na haivāntarāparinirvāyī bhavati. api tūpapadyaparinirvāyī bhavati. 4. na haivopapadyaparinirvāyī bhavati api tv anabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. 5. na haivānabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. api tu sābhisaṃkāraparinirvāyī bhavati. 6. na haiva sābhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. api tūrdhvaṃsrotā bhavati. 7. na haivordhvaṃsrotā bhavati. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavat yāvat tayaiva dharmābhiratyā ābhāsvarāṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 8. na haivābhāsvarāṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. api tu tenaiva dharmacchandena yāvat tayaiva dharmābhiratyā apramāṇābhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 9. na haivāpramāṇābhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyāṃ upapadyate. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavad yāvat tayaiva dharmābhiratyā parīttābhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 10. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimittaiḥ prītivirāgād upekṣako viharati. smṛtaḥ saṃprajānan sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayate. yat tad āryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimāṃ sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārāṃs tāni liṃgāni tāni nimittāni manasikaroti pūrvavat [Tib. 264a] sarvāṇi sūtrāṇi. kevalaṃ tu nikāyasabhāgatāyāṃ viśeṣaḥ. na haivordhvaṃsrotā bhavati. api tu tenaiva dharmacchandena pūrvavad yāvad chubhakṛtsnānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 8. na haiva śubhakṛtsnānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. api tenaiva pūrvavat apramāṇaśubhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 9. na haivāpramāṇaśubhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upayadyate. api tu tenaiva pūrvavat parīttaśubhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 10. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimittaiḥ sukhasya ca prahāṇād duḥkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor (Abhidh-k-vy 275) astaṃgamāt. aduḥkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārāṃs tāni liṃgāni vistareṇa sarvāṇi sūtrāṇi pūrvavad vaktavyāni. devanikāyopapattayas tu viśeṣyante. yāvat tayaiva dharmābhiratyā bṛhatphalānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. na haiva pūrvavat puṇyaprasavānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. na haiva pūrvavad anabhrakāṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 10. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimittaiḥ sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānāṃ astaṃgamāt [Tib. 264b] nānātvasaṃjñānām amanasikārāt anantam ākāśam ity ākāśānantyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārān iti pūrvavat. kevalaṃ tu rūpagatam iti na paṭhitavyaṃ. tatra rūpābhāvāt. yāvan nirodho nirvāṇam iti. 1. etad eva sūtram uktvāyaṃ viśeṣaḥ. tasyaivaṃ jānata iti pūrvavat yāvan nāparam asmād bhavaṃ prajānāmīti. 2. etad evoktvā no vimucyate. api tu tenaiva dharmacchandena yāvat tayaiva dharmābhiratyā upapadyaparinirvāyī bhavati. 3. na haivopapadyaparinirvāyī bhavati. api tu tenaiva yāvad anabhisaṃskāraparinirvāyī bhavati. 4. na haivānabhisaṃskāraparinirvāyī bhavatīti sarvam uktvā yāvad ūrdhvaṃsrotā na bhavati. api tu tenaiva pūrvavat. yāvat tayaiva dharmābhiratyā ākāśānaṃtyāyatanopagānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate. 7. iha bhikṣur yair ākārair yair liṃgair yair nimittaiḥ sarvaśa ākāśānaṃtyāyatanaṃ samatikramyānaṃtaṃ vijñānam iti vijñānānaṃtyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārān ity ākāśānaṃtyāyatanavat sapta sūtrāṇi vaktavyāni. kevalaṃ tu vijñānānaṃtyāyatanopagānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyata iti viśeṣaḥ. 7. punar aparam iha bhikṣur yair ākārair [Tib. 265a] yair liṃgair yair nimittaiḥ sarvaśo vijñānānaṃtyāyatanaṃ samatikramya nāsti kiṃcid ity ākiṃcanyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa na haiva tān ākārān iti pūrvavat sapta sūtrāṇi. 7. punar aparam iha bhikṣur yair iti yāvat sarvaśaḥ ākiṃcanyāyatanaṃ samatikramya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharati. pūrvavat sarvāṇi sūtrāṇi vaktavyāny ūrdhvaṃsrotasaṃ tv ekam apanīya. 6. tad evaṃ caturbhir dhyānair amṛtadhātucittopasaṃhāracittavimuktyantaropapadyānabhisaṃskārasābhisaṃskāraparinirvāṇordhvagamanatryupapattisthānopapattisvabhāvāś catasraḥ sūtrārthadaśikā uktāḥ. tribhis tv ādyair ārūpyair amṛtadhātucittopasaṃhāracittavimuktyupapadyānabhisaṃskārasābhisaṃskāraparinirvāṇordhvagamanopapattisthānopapattisvabhāvās tisraḥ sūtrārthasaptikāḥ. naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanenordhvagamanaṃ parihāya ṣaṭkikā coktā. ato yo 'sāv (Abhidh-k-vy 276) antarāparinirvāyī. nāsāv āyuṣpramāṇāntarāparinirvāyīti yujyate vaktum. ārūpyeṣv api hy antarāmaraṇasaṃbhavaḥ.

kuruvarjyo 'ntarāmṛtyur

iti vacanāt. tasmāt āgamato 'pi siddho 'ntarābhavo na kevalaṃ yuktita ity apiśabdaḥ [Tib. 265b]. dūṣīmāra iti. krakucchandasya tathāgatasya viduraṃ nāma śrāvakaṃ dūṣī nāma māras tadānīṃ śirasi muṣṭinābhighnan tenāṃgīkṛtaḥ. tatkṣaṇa eva ca svaśarīreṇaivāvīcau mahānarake prapatita iti. svaśarīreṇaiveti vacanān nāsty antarābhava ity abhiprāyaḥ. sa hi jīvann eva nārakībhir jvālābhir iti. jīvann evāsau māro narakotthitābhir agnijvālābhir āliṃgitatvāt svaśarīrāvasthāduḥkhotpatteḥ. svaśarīreṇaiva prapatita ity uktaḥ. na tu kālam akṛtvāntarābhavāvasthānaṃ. narakopapattibhavṝāvasthāṃ ca na gatavān ity abhiprāyaḥ. atyudīrṇaparipūrṇānīti. kṣetrāśayaviśeṣayogād atyudīrṇāni. upacitatvāt paripūrṇāni. samanaṃtaraṃ narakeṣūpapadyata iti. samanantaravacanān nāsty antarābhava ity abhiprāyaḥ. anyāṃ gatim agatveti. upapattyantarapratiṣedhaparam etad vākyaṃ. nāntarābhavapratiṣedhaparam ity abhiprāyaḥ. paṃcaiveti. yadi yathārutaṃ kalpyate. paṃcabhir evānantarryaiḥ kṛtaiḥ na tv ekena dvābhyāṃ vā narakagamanaṃ bhavatīty etat prāpnoti. paṃceti rutāt kriyānantaraṃ cānantaryakriyānantaraṃ ca narakeṣūpapanna iti prāpnoti. yāni kṛtvopacitya samanantaraṃ narakeṣūpapadyata iti rutān na kālāntaraṃ [Tib. 266b] jīvitvā. ko vāntarābhavasyopapadyamānatvaṃ necchatīti. viprakṛtāvasthāvacanāt. upapattyabhimukho hy upapadyamāna ity abhiprāyaḥ. na tu brūma upapanno bhavatīti. na tūpapadyata ity etat padam upapannārtham iti brūmaḥ. tasmād adoṣa eṣsḥ.

upanītavayā
iti vistaraḥ. mṛtyusamīpam upanītaṃ vayo yena. so 'yam upanītavayāḥ.

dvijety

āmantraṇaṃ. kaścij jīrṇo brāhmaṇa āmantritaḥ.

vāso 'pi hi nāsti te 'ntareti.

idam atra jñāpakam. antarābhavābhāva ity abhiprāyaḥ.

pātheyaṃ

pathyaudanaṃ

ca na vidyate tava

(Abhidh-k-vy 277) pāralaukikaḥ kuśalasaṃbhāras tava nāstīty abhiprāyaḥ. manuṣyeṣv antarāvāso nāstīti. maraṇagatasya te sato manuṣyeṣv antarāvāso nāsti. yatheha kasyacit pratiṣṭhamānasyety abhiprāyaḥ. gamanaviṣṭhānād iti. gamanavirāmāt. ayam atrābhiprāyo yathā tvayā varṇyate. asty antarābhava iti. nāyam abhiprāyo yathā mayā varṇyate. nāsty antarābhava iti. kuta etat. kuto hetor etad bhavati. tulya eṣa bhavato 'py anuyogaḥ. samāna eṣa bhavato 'pi praśna ity arthaḥ. yathoktasūtravirodhād iti. dūṣīmārasūtrādyavirodhāt. na bhavaty etat sūtram antarābhavasyābhāve jñāpakaṃ. jñapakaṃ hi nāmāgatikā gatir [Tib. 266b] iti. yasyā gater anyā gatir nāsti. asāv agatikā gatiḥ. etad uktaṃ bhavati. yadi yaj jñāpakaṃ sūtraṃ. gāthā vā. yesyārthasya dyotanārtham ucyate. yadi tam evārthaṃ dyotayati. nānyad apy arthāntaraṃ tadviruddhaṃ. taj jñāpakam ananyagatikam iti.

(III.13) aiṣyatpūrvakālabhavākṛtir

iti. ā eṣyad aiṣyat. aiṣyataḥ pūrvakālabhavasyevākṛtir asyeti. aiṣyatpūrvakālabhavākṛtiḥ. kasmāt.

ekākṣepāt.

yasmād aiṣyantī gatis tatprāpakaś cāntarābhavas tenaivaikena karmaṇākṣipyate. śunīprabhṛtīnām iti. śunīsūkarīprabhṛtīnāṃ. paṃcagatika iti. paṃcagatigāmīty arthaḥ. yadi garbhastho 'pi mriyeta tasya nārako 'ntarābhavo mātuḥ kukṣiṃ nirdahet. nārako hi pradīpo bhavati. tadrūpaś cāntarābhava iti. pūrvakālabhave 'pīti vistaraḥ. nārakapūrvakālabhavāvasthā api nārakā na nityaṃ prajvalitā bhavanty utsadeṣu kukūlādiṣu bhramaṃtaḥ. kim aṃgāntarābhavikāḥ. astu vā prajvalita iti. nārako 'ntarābhavaḥ. kukṣāv asaṃśleṣād iti. antarābhavānām acchatvād ātmabhāvasyānyonyaṃ asaṃśleṣān na dāhaḥ. karmapratibandhāc ca. tatkarmapratibandhān na dāha iti kṛtvā. ata eva śunīprabhṛtīnāṃ kukṣer adāhaḥ. koṭīśataṃ cāturdvīpakānām avabhāsitam iti. yataḥ pūrṇayūna iva bodhisattvasyāntarābhavaḥ [Tib. 267a] salakṣaṇānuvyaṃjanaś cāto 'ṃtarābhavasthena tena mātuḥ kukṣiṃ praveṣtum icchatā trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ svakṣetram iti kṛtvāvabhāsitaḥ.

pāṃṇḍaraṃ gajapoṭam iti. yady

aiṣyatpūrvakālabhavākṛtir

antarābhavaḥ. kasmād bodhisattvasya mātā gajapotam evaṃrūpam adrākṣīt. nimittamātraṃ tat. tasya bodhisattvasya tiryagyoneś ciravyāvartitatvāt. yataḥ prabhṛti lakṣaṇavipākāni karmāṇy ārabhate kartuṃ kalpaśate śeṣe tataḥ prabhṛti tasya sarvā durgatayo vyāvṛttāḥ. tadyathā kṛkī rājā daśa svapnān adrākṣīt. (Abhidh-k-vy 278) bhaviṣyato 'rthasya nimittamātram iti. daśa svapnā vinaye paṭhyante. kṛkiṇā kila rājñā daśa svapnā dṛṣtāḥ. hastī vātāyanena nirgatya pucche saktah. kūpas tṛṣitasya pṛṣṭato '; nudhāvati. saktuprasthena muktāprastho labhyate. candanaṃ kāṣṭhārgheṇa vikrīyate. ārāmāḥ puṣpaphalasaṃpannāḥ sarvaṃ ca puṣpaphalam adattādāyibhir hriyate. kalabhair gandhahastinas trāsyante. aśucimrakṣito markaṭaḥ parān upaliṃpati. markaṭābhiṣeko vartate. paṭako 'ṣṭādaśabhir janair ākṛṣyate. mahājanakāya ekatra kalahabhaṇḍanavigrahavivādenānyonyavighātam āpanna iti. tena ca te bhagavate kāśyapāya tathāgatāya niveditāḥ. [Tib. 267b] bhagavatā ca vyākṛtāḥ. bhaviṣyaty anāgate 'dhvani sākyamunir nāma tathāgataḥ. tasya śrāvakā vistīrṇasvajanabaṃdhuvargaṃ prahāya pravrajitāḥ vihāreṣu gṛhasaṃjñām utpādya saṃgaṃ kariṣyanti hastino vātāyananirgamanapucchalagnavat. kūpasvapnena tacchrāvakā eva brāhmaṇagṛhapatīnām abhyupetya dharmaṃ deśayiṣyaṃti. teṣām śrotukāmatā na saṃsthāsyata ity etad darśayati. saktumuktāprasthasvapnena tacchrāvakā eva saktubhikṣāyā apy arthāyendriyabalabodhyaṃgādīni prakāśayiṣyaṃti. cendanasvapnena tacchrāvakā evābhāvitakāyaśīlaprajñāḥ tīrthyamatāni gṛhītvā buddhavacanena samānīkariṣyantīty etad darśayati. ārāmasvapnena tacchrāvakā evāvāsam āśrayaṃ kṛtvā yat tad bhaviṣyati saṃghasya puṣpaṃ vā phalaṃ vādhikaṃ vā tad vikrīya vikrīya jīvikāṃ kalpayiṣyanti. tena ca gṛhiṇaḥ pratisaṃstariṣyantīty etad darśayati. kalabhasvapnena tacchrāvakā eva duḥśīlaḥ pāpadharmāṇo bhaviṣyanti. ye te bhikṣavaḥ sthavirāḥ śīlavaṃtaḥ kalyāṇadharmāṇaḥ. tān āvāsebhyaḥ pravāsayiṣyaṃtīty etad darśayati. aśucimraksitamarkaṭasvapnena tacchrāvakā eva duḥśīlāḥ pāpadharmāṇaḥ santo ye te bhikṣavaḥ kalyāṇāḥ. tān asadbhir doṣaiś codayiṣyantīty etad darśayati. markaṭābhiṣekasvapnena tacchrāvakā eva sāmantikābhiṣekaṃ vīhāreṣu [Tib. 268a] kariṣyanti. loke 'pi ca paṇḍakā adhirājyaṃ kārayiṣyantīty etad darśayati. paṭasvapnena tacchāsanam evāṣṭādaśadhābhedaṃ gamiṣyati. na ca vimuktipaṭaḥ khaṇḍayiṣyata ity etad darśayati. kalahasvapnena tacchrāvakā eva nikāyaparigrahāt parasparaṃ vivādam āpatsyanta ity etad darśayatīti. saṃgrahaślokaḥ.

karikūpasaktucandanakalabhārāmās tathā kaper abhiṣekaḥ
aśucikapiḥ paṭakalahāv iti daśa dṛṣṭā nṛpeṇa kṛkiṇā svapnāḥ.


apatrāpyotsadavāt apatrāpyotkaṭatvāt.

upapattibhavaḥ pratisandhikṣaṇa eva. tasmāt pareṇa pratisaṃdhikṣaṇād (Abhidh-k-vy 279) anyo bhavaḥ pūrvakālabhavaḥ.

rūpiṣu cet sattveṣūpapadyata iti. ārūpyadhātāv antarābhavābhāvād idaṃ viśeṣavacanaṃ.

(III.14, 15) samānajātīyair

iti. nārako 'ntarābhavo nārakair evāntarābhavair dṛśyate. evaṃ yāvad devāntarābhavo devāntarābhavair eveti. suviśuddham iti. ekādaśadivyacakṣurapakṣālavarjitaṃ. te punar apakṣālā vicikitsā amanasikāraḥ kāyadauṣṭhulyaṃ styānamiddhaṃ auddhatyaṃ abhyārabhyavīryam audbilyaṃ chaṃbhitatvaṃ nānātvasaṃjñā abhijalpaḥ. abhidhyāyitatvaṃ jñeyeṣu yathāsūtraṃ. abhijñāmayam [Tib. 268b] iti. abhijñāsvabhāvabhāvanāmayam ity arthaḥ. upapattipratilaṃbhikam api devādīnāṃ divyam iṣyate. na tu suviśuddhaṃ.

devāntarābhavika iti vistaraḥ. apara āhuḥ. na samānajātīyair evāntarābhavo dṛśyate. kiṃ tarhi. devāntarābhavikaḥ sarvān devāntarābhavikādīn paśyati. manuṣyapretatiryaṅnārakāntarābhavikāḥ pūrvaṃpūrvam apāsya. kathaṃ. manuṣyāntarābhaviko devāntarābhavikaṃ pūrvam apāsya manuṣyapretatiryaṅnārakāntarābhavikān paśyati. pretāntarābhaviko devamanuṣyāntarābhavikau pūrvāv apāsya pretatiryaṅnārakāntarābhavikān paśyati. evaṃ yāvan nārakāntarābhaviko devāntarābhavikādīn pūrvān apāsya nārakāntarābhavikān eva paśyati. gatīnām uttarottaranikṛṣṭatvād iti.

ata eva gandharva iti. yato gandhagato gandharvaḥ. gandham arvati bhakṣayati gandharva ity arthaḥ. dhātūnām anekārthatvāt. ayam arvati na kevalaṃ gatyarthe vartate. kiṃ tarhi. bhojanarthe 'pīti gatyarthaparigarahe 'py adoṣaḥ. gandham arvati gacchati bhoktum iti gandharva iti. hrasvatvaṃ śakandhukarkandhuvad iti. kṛdanta iti. pararūpanipātanāt. śakandhukarkandhur iti pararūpasiddhir yathā. tathehapi gandharva iti. alpeśākhyo 'nudāro hīnajātīya ity arthaḥ. īṣṭa itīśaḥ. alpa īśo 'lpeśaḥ. alpeśa ity ākhyā yasya so 'lpeśākhyaḥ. viparyayān maheśākhyaḥ.

ekanikāyasabhāgatvād iti. yaś ca pūrvakālabhavo yaś cāntarābhavas tatprāpakaḥ. tayor eka eva nikāyasabhāgaḥ ata ekanikāyasabhāgatvāt. [Tib. 269a] yenaiva karmaṇāyuṣyeṇa pūrvakālabhavasyāyur ākṣipyate. tenaivāntarābhavasya. itarathā hi. yadi tasyāntarābhavāyuṣaḥ pṛthagākṣepaḥ syāt. tasyāpy āyuṣah āntarābhavikasya kṣayān maraṇabhavaḥ prasajyet pūrvakālabhavavat. tasmān nāsti niyama iti bhadantaḥ. te taṃ gandhaṃ ghrātvā gandharasābhigṛddhā iti vistaraḥ. te kṣudrajantavas taṃ gandhaṃ ghrātvā tatsahacaraṃ (Abhidh-k-vy 280) cānubhūtaṃ rasam anusmṛtya gandharasābhigṛddhāḥ kālaṃ kurvantaḥ kriminikāyasabhāgotpādakaṃ karma vibodhya. tayā gaṃdharasatṛṣṇayā vipākābhimukhaṃ kṛtvāntarābhavasaṃtatyā krimiṣūpajāyanta iti. tatpatyayapracura eva kāla iti. krimipratyayapracure kāle tatsamvartanīyāni karmāṇi krimisamvartanīyāni vipākābhinirvṛttau vṛttiṃ labhaṃte. vipākadānāyābhimukhībhavantīty arthaḥ.

sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalaṃti khalu dehinām

iti vacanāt. nānyatra. nātatpracure kāle. nānyasyām iti. nālpāyuṣi.

cakravartisamutpattir nādho 'śītisahasrakād

iti vacanāt. ata eveti. yasmād vidyamānāny api cakravartisamvartanīyāni karmāṇi vipākābhinirvṛttau kadācid eva vṛttiṃ labhante. bahupratyayāpekṣitvāt. saṃbhavaiṣitvād upapattyabhilāṣitvāt. karmāṇy eva pratyayānāṃ sāmagrīm āvahantīti. karmādhipatyenāśvādīnāṃ prasiddhaṃ kālam atikramya [Tib. 269b] kālāntare 'pi maithunaṃ bhavatīti. ekakarmākṣepād iti. yenaiva karmaṇā gavādinikāyasabhāga ākṣipyate. tenaiva karmaṇā tadantarābhava ākṣipyate. ity ato vaktavyam etat. yad uktaṃ yenānyatra kāle goṣūpapattavyaḥ. sa gavayeṣūpapadyata iti vistareṇa. na nikāyabhedād ekākṣepakatvaṃ hīyate. tatkarmaṇa ekajātīyatvāt. gavyākṛtisaṃsthānāntaraparityāgāc ca. gatiniyatānāṃ hi karmaṇām upapattivaicitryaṃ drṣṭaṃ. kalmāṣapādādivad iti nāsty eṣa doṣa ity ācāryasaṃghabhadraḥ.

viparyastamatir

iti. anunayasahagatena vā pratighasahagatena vā cittena yathā viparyastamatir bhavati. tad darśayann āha. tatrāsya pitror ity vistaraḥ. mātāpitros tāṃ vipratipattiṃ dvīndriyasamāpattilakṣaṇāṃ. puṃsaḥ sataḥ puruṣasyāntarābhavasya puṃsāyaṃ pauṃsno rāga utpadyate mātari bhāryāyām iva. striyā ayaṃ straiṇo rāga utpadyate pitari bhartarīva. viparyayāt pratigha iti. puṃsaḥ sataḥ pauṃsnaḥ pratigha īrṣyotthānabhūta utpadyate pitari pratisapatnapuruṣa iva. striyās satyāḥ straiṇaḥ pratigha utpadyate mātari pratisapatnyām iva. sa tābhyām eva viparyastābhyāṃ cittābhyāṃ viparyasto raṃtukāmanatayā maithunakarmakāmanatayā taṃ deśaṃ indriyadvayasthānam āśliṣya tām avasthāṃ vipratipattyavasthām ātmany adhimucyate. mayaitat karma kriyata iti. tasmiṃś cāśucau śuklaśoṇite garbhasthānasaṃprāpte āmāśayapakvāśayāntarāsthānasaṃprāpte [Tib. 270a] abhiniviśate pratitiṣṭhatīty arthaḥ. pṛṣṭhābhimukha utkuṭuka iti. maithunakriyātmābhimānakriyāyogāt. āpyāyamāno vardhamānaḥ. etāny (Abhidh-k-vy 281) eveti. śuklaśoṇitamahābhūtāni. bhūtāntarāṇy eveti. śuklaśoṇitavyatiriktāni. bījāṃkuranirodhotpādanyāyenaikasminn eva kṣaṇe bījaṃ nirudhyate 'ṃkuraś cotpadyate. tulādaṇḍanāmonnāmavan nāśotpādayoḥ samakālatvāt. yat tat kalalam ity ākhyāyata iti.

kalalaṃ prathamaṃ bhavati. kalalāj jāyate 'rbudam

ityādivacanāt. evaṃ ca kṛtvā sūtrapadam iti. valmīka iti bhikṣo asya kāyasyaitad adhivacanaṃ rūpiṇaḥ audārikasya cāturmahābhūtasya odanakulmāṣopacitasya mātāpitraśucikalalasaṃbhūtasyeti vistaraḥ. mātāpitraśucy eva kalalaṃ. tataḥ saṃbhūtasyety arthaḥ. kaṭasir iti. śmaśānaṃ. rudhirabindur upātta iti. idam udāharaṇaṃ. asya kāyendriyabhāvāpattitaḥ. bhūtāntarāṇy va śuklaśoṇitavyatiriktāni. tadyathā parṇakrimer iti. yathā parṇakrimeḥ parṇamahābhūtāny upaniśritya bhūtāntarāṇi karmabhir jāyante. yānīndriyasvabhāvam āpadyaṃte. na parṇamahābhūtāni. bahutvāt tatkrimīṇāṃ. khaṇḍaśaḥ pattrasyādarśanāc ca. sūtrapadaṃ kathaṃ tarhi nīyate mātāpitraśucikalalasaṃbhūtasyety ata āha. aśucisaṃniśrayotpattyabhisaṃdhivacanāt te kalalasya sūtrāvirodha [Tib. 270b] iti. aśucisaṃniśrayeṇotpattir bhūtāntarāṇāṃ. tatrābhisaṃdhir abhiprāyaḥ. tena vacanaṃ kalalasya. tasmān mātāpitraśucikalalasaṃbhūtasyety asya sūtrasyāvirodhaḥ. etad uktaṃ bhavati. śuklaśoṇitasaṃniśrayeṇa kalalākhyāni bhūtāṃtarāṇi śuklaśoṇitasamakālāny utpadyanto sendriyāṇi. yathā parṇasaṃniśrayeṇa parṇasamānakālāni sendriyāṇi krimimahābhūtāny utpadyanta iti.

anyatra tu yathāyogaṃ vaktavyam ity āhur iti. anyatra saṃsvedajaupapādukayor yonyor yathāyogaṃ vyākhyeyam ity āhur abhidharmācāryāḥ. tatra cāyaṃ yogo dṛśyeta iti. ācāryo bhavīti.

śaityaṃ ca narakeṣv iti śītanarakopapattikāle. yadavastha iti. aurabhrikādyavasthaḥ. yathā bhūtena tadvedyaṃ kṛtaṃ prāk karma tādṛśān sattvān svapna iva prekṣya narake sa dhāvati pārvācāryāḥ yogācārā āryāsaṃgaprabhṛtayaḥ.

āsanād ivottiṣṭhann iti. ūrdhvopapattisthānagamanāt. manuṣyādivad iti. yathā manuṣyas tiryak pretaś ca gacchati. tadvat.

ṛṣīṇām ativaktāra

iti. adhikṣeptāro 'pavaditāra ity arthaḥ.

(Abhidh-k-vy 282)
(III.16, 17) nityam aṇḍaja

iti nityagrahaṇāt

sarvāṇi mūḍha

ity atra nāsti niyamaḥ. bhavati tu saṃprajānann api. pratilomaṃ nirdiṣṭā iti. sūtre hi yaḥ sarvāṇy asaṃprajānan karoti. eṣā prathamā garbhāvakrāntir uktā. tisras tu yathā nirdiṣṭānupūrvikā eveti. yo 'pi janiṣyate. so 'py aṇḍaja [Tib. 271a] iti. aṇḍāj janiṣyate 'ṇḍaja ity abhiprāyaḥ. āvaśyako hy abhūtārtho bhūtavad ucyate. tadyathā vartamānasāmīpye vartamānavad vā. āśaṃsāyāṃ bhūtavac ceti. {yathābhūtena tadvedyaṃ kṛtaṃ prāk karma tādṛśān sattvān svapna iva prekṣya narake sa dhāvati.} kaścit kasmaicid vaktā bhavet. āgacchaṃtam evāgatam māṃ viddhīti. tasmād adośa eṣaḥ. aṇḍāj jāto janiṣyate jāyate cety aṇḍajaḥ. anyebhyo 'pi ḍrśyata iti vacanāt. tasmād aduṣṭam etad ity ācāryasaṃghabhadraḥ. atha vā bhāvinyāpi saṃjñayeti. bhaviṣyaṃtyāpi saṃjñayā nirdeśaḥ kriyate. tadyathā saṃskṛtam abhisaṃskarotīti. janitāvasthāyāṃ saṃskṛtaṃ bhavati. na janyamānāvasthāyāṃ. na hi saṃskṛtasya punaḥ saṃskāro yujyate. bhaviṣyantyā tu saṃjñayā tathā nirdeśaḥ kriyate. evam odanaṃ pacatītyādiyojyaṃ. kathaṃ punar asaṃprajānan mātuḥ kukṣiṃ praviśatīti vistaraḥ saṃnikṛṣṭāvasthā upapattideśasya

viparyastamatir yātīti.

viprakṛṣṭāvasthā adhimokṣo 'dhimuktiḥ tathā tiṣṭhāmi niryāmīti. kathaṃ. tathā tiṣṭhato 'py eṣu tiṣṭhāmīti. niṣkrāmato 'py ebhyo niryāmīti. ayam anayor viparyāsayor viśeṣa iti. apare punar āhuḥ. na kevalaṃ rāgadveṣābhyām [Tib. 271b] eva viparyastamatir utpattideśaṃ gacchati. kiṃ tarhi. anyathāpi. katham iti. vāto vāti devo varṣatītyadi. tathārāmaṃ praviśāmy udyānaṃ cetyādi.saṃprajānaṃs tu samyak prajānāti. mātuḥ kukṣiṃ praviśāmīty evamādi. yadi samyak prajānāti kathaṃ kliṣṭenaiva cittena pratisaṃdhibandho vyavasthāpyate. mātṛsnehādiyogāt kliṣṭaṃ cittaṃ bhavati. apara āha. mātuḥ kukṣiṃ praviśala evaṃ viparītau saṃjñādhimokṣāv iti. upapannamātrāvasthāyām etad bhavati vāto vāti yāvad vṛkṣamūlaṃ copasarpāmi kuḍyamūlaṃ ceti. tiṣṭhato 'py eṣu tiṣṭhāmīti. niṣkrāmato 'py ebhyo niryāmīty evamādi. tatra prathameti vistaraḥ. prathamā cakravartinaḥ. yeyaṃ.

saṃprajānan viśaty eka

(Abhidh-k-vy 283)
iti. dvitīyā pratyekabuddhasya. yeyaṃ

tiṣṭhaty apy apara

iti. tṛtīyā buddhasya. yeyam

aparaḥ niṣkrāmaty apīti.

atrāpi bhāvinyeti. te na cakravartyādayas tadānīm iti kṛtvā. ta evaṃ tv ete cakravartyādaya iti paryāyamātram etad uktam. arthas tu sa evety abhiprāyaḥ.

(III.18, 19) saṃketā hetuphalasambandhavyavasthāḥ.

[Tib. 272a] kleśakarmābhisaṃskṛtam

iti. kleśakarmaparibhāvitam ity arthaḥ.

pradīpavad

iti. saṃtatinyāyasaṃcāri skaṃdhapaṃcakaṃ. kṣaṇikatvāt. pradīpavad iti darśayati.

yathākṣepam

iti. ākṣepas tāvatkālaprabandhaḥ. etac ca viśeṣaṇam āyuṣyasyāyuḥsamvartanīyasya karmaṇo bhedāt.

vyaṃjanāny anupūrvaśa

iti. vyaṃjanāni cakṣurādyadhiṣṭhānāni. tair hi cakṣurādīny abhivyajyante. tasmin varcaḥkūpa iveti. mahākāyanāḍīvraṇa iti. nindāvacanam etat. nāḍī vraṇa iva nāḍīvraṇa iti. ugro durgandha ugradurgandhiḥ. andhakāraś cāsāv ālokarahitatvāt. samalānāṃ ca palvalo 'sau palvala iveti kṛtvā. tasmin satatapratikriye nityakartavyaśauce. śukreṇa pauṃsnena. śoṇitena straiṇena. lasīkayā dravaviśeṣalakṣaṇayā. malena ca saṃklinne samantāt klinne. viklinne viśeṣeṇa klinne. kvathite pūtau picchile ca. tasmiṃ hastau saṃpraveśyāṃgam angaṃ hastapādādikaṃ nikṛtya cchittvā pratyāharanti pratyākarṣayaṃti. taruṇaṃ vraṇaṃ sarujaṃ. taruṇavraṇam ivātmānam ācaraṃs taruṇavraṇāyamānaṃ. taruṇavraṇāyamāna ātmāsyeti taruṇavraṇāyamānātmānam bālakaṃ. śastraṃ ca kṣāraṃ ca śastrakṣāraṃ. tad ivātmānam ācaraṃ śastrakṣārāyamāṇaḥ. śastrakṣārāyamāṇaḥ [Tib. 272b] saṃsparśo 'nayor iti śastrakṣārāyamāṇasaṃsparśau pāṇī. tābhyāṃ parigṛhya snāpayaṃti. tasya vṛddher anvayād anugamāt.

tasyāhetukatvam iti. āder ahetukatvaṃ. sati cāsyāhetukatve. tadvad eva sarvam ahetukaṃ prāduḥ syāt. dṛṣṭaṃ cāṃkuraādiṣu bījādīnāṃ sāmarthyaṃ. (Abhidh-k-vy 284) aṃkuranālakāṇḍapattrādiṣu bījāṃkuranālakāṇḍādīnāṃ sāmarthyam utpādanāya. kasmāt. deśakālapratiniyamāt. deśakālayos tu pratiniyamāt. tatra deśapratiniyamo bījādisaṃbaddha eva deśa utpatteḥ. kālapratiniyamo bījānantaram utpatteḥ. agnyādīnāṃ vāgniśītoṣṇābhighātacakṣurādīnāṃ pākajādiṣa pākajasukhaduḥkhaśabdacakṣurvijñānādiṣu ḍṛṣṭam sāmarthyaṃ deśakālapratiniyamāt. yadi hi nirhetukaḥ prādurbhāvaḥ syāt. bījādīnām aṃkurādiṣu agnyādīnāṃ ca pākajādiṣu deśakālapratiniyamenotpattiṃ prati sāmarthyaṃ na syāt. sarvaṃ sarvatra sarvadotpadyeta. na caivaṃ dṛṣṭam ity ato nāsti nirhetukaḥ prādurbhāvaḥ. nityakāraṇāstitvavādaḥ prāg eva paryudastaḥ.

neśvarādeḥ kramādibhir

iti vacanāt.

(III.20) śeṣāṇy aṣtau madhya iti. vijñānanāmarūpaṣaḍāyatanasparśavedanātṛṣṇopādānabhavāṃgāni. [Tib. 273a] nāpi rūpārūpyāvacara iti. rūpāvacarasya vijñānāṃgakāla eva nāmarūpaṣaḍāyatanāṃgayoḥ sadbhāvāt. na madhye 'ṣṭāv aṃgāni. ārūpyāvacarasya ca nāmarūpaṣaḍāyatanāṃgayor abhāvāt. mahānidānaparyāyasūtre. vijñānaṃ ced ānanda mātuḥ kukṣiṃ nāvakrāmed api tu tan nāmarūpaṃ kalalatvāyābhisaṃmūrchet. no bhadantetyādi tat sūtraṃ paṭhyate. mātuḥ kukṣyavakramaṇaṃ hi kāmadhātāv eveti. saphalahetukayoḥ pūrvāparāntayor grahaṇād iti. yathākramam etat. pūrvāntasya saphalasya grahaṇād aparāntasya ca sahetukasya grahaṇād iti. tatra pūrvānte hetur avidyā saṃskārāś ca. tasya phalaṃ paṃcāṃgāni. vijñānaṃ yāvad vedaneti. aparānte jātir jarāmaraṇaṃ ceti phalaṃ. tasya trīṇy aṃgāni hetavas tṛṣṇopādānabhavāḥ. tad evaṃ saptāṃgāni paurvāntikaḥ paṃcāṃgāny aparāṃtika iti vyākhyātaṃ bhavati.

(III.21-24) atha ka ime 'vidyādaya iti. kim avidyaiva kevalā utāho sarvakleśāḥ āhosvit kleśāvastheti saṃdehe pṛcchati. sāhacaryād iti. yasmād avidyāsahacāriṇaḥ kleśāḥ. tadvaśena teṣāṃ samudācārāc ca. yasmāc cāvidyāvaśena teṣāṃ kleśānāṃ samudācāraḥ. sa punas [Tib. 273b] tadanuvṛttiḥ. mūḍhasya hi kleśasamudācāro nāmūḍhasya. rājāgamanavacana iti vistaraḥ. yathā rājāgacchatīty ukte. tadanuyātṛkāṇāṃ bhṛtyānām āgamanasiddhiḥ. sāhacaryāt tadvaśena teṣāṃ samudācārāt. tadvad etat. tad evam avidyāvaśād. avidyāṃgaḥ kleśadaśety arthaḥ. tasmād uktaṃ

pūrvakleśadaśāvidyeti.

(Abhidh-k-vy 285)
na tūktaṃ pūrvāvidyādaśāvidyeti. puṇyādikarmāvastheti. puṇyāpuṇyā karmāvasthety arthaḥ. prāk caturāyatanotpādād iti vaktavya iti. manaḥkāyāyatanayor upapattibhava evotpādāt. tadā tadvyavasthāpanād iti. cakṣurādyāyatanotpattikāle kāyamanaāyatanayor vyavasthāpanād ity arthaḥ.

tat pūrvaṃ trikasaṃgamād

iti. tat ṣaḍāyatanāṃgaṃ prāk trikasaṃgamāt. prāg indriyaviṣayavijñānatrikasaṃnipātād ity arthaḥ.

sparśaḥ prāg

iti. ṣaḍindriyaviṣayavijñānasaṃnipātaḥ sparśo jātāvasthāyāṃ vyavasthāpyate. paripūrṇaṣaḍāyatanasamnipātasadbhāvāt. ā kutaḥ. prāk sukhaduḥkhāduḥkhāsukhavedanākāraṇeṣu jñānaśaktitaḥ. sa bālo yāvat sukhāyā vedanāyā etat kāraṇaṃ duḥkhāyā etat kāraṇaṃ aduḥkhāsukhāyāś [Tib. 274b] caitat kāraṇam iti paricchede na śakto bhavati. sāvasthā sparśa ity ucyate. tathā hi bālako 'gnim api spṛśed duḥkhasyaitat kāraṇam ity aparicchindan. paricchede sāmarthye sati

vittir

vedanety arthaḥ. ā kutaḥ.

prāṅ maithunād

yāvan maithunarāgo na samudācarati. sāvasthā vedanety ucyate. vedanāprakarṣiṇī hi sāvasthā. vedanākāraṇavedanāt.

tṛṣṇā bhogamaithunarāgiṇa

iti. bhogeṣu rūpādikāmaguṇalakṣaṇeṣu. maithune ca lokapratīte rāgiṇaḥ pudgalasya. tadrāgasamudācārāvasthā tṛṣṇety ucyate. paryeṣṭim āpanna iti. eṣa ity etasya dhātor etad rūpaṃ. upādīyate viṣaya ātmabhāvo 'nenety upādānaṃ caturvidhaḥ kleśaḥ. sāvasthopādānam ity ucyate.

sa bhaviṣyadbhavaphalam

iti. sa iti paridhāvato nirdeśaḥ. bhaviṣyadbhavaḥ phalam asyeti bhaviṣyadbhavaphalaṃ.

karma

paunarbhavikam ity arthaḥ.

tad bhava

iti. bhavaty aneneti bhavaḥ karmaparyāyaḥ.

jarāmaraṇam ā vida

ity ā vidaḥ ā vedanāṃgāt. jarāmaraṇaṃ nāmarūpādicaturaṃgasvabhāvaṃ. vineyajanodvejanārthaṃ bhagavatā jarāmaraṇaśabdena catvāry aṃgāny uktāni. (Abhidh-k-vy 286) yo bhikṣavo rūpasyotpādaḥ. sa jarāmaraṇasyotpādaḥ. evaṃ yāvad vijñānasyeti.

kṣaṇikaḥ kṣaṇe bhavaḥ. kṣaṇo 'syastīti vā [Tib. 274b] kṣaṇikaḥ. prakarṣeṇa dīvyati carati vā prākarṣikaḥ. prabandhayukta ity arthaḥ. evaṃ sāṃbaṃdhikaḥ hetuphalasambandhayukta ity arthaḥ. evam āvasthikaḥ. dvādaśa paṃcaskaṃdhikā avasthā ity arthaḥ. vijñānasahabhuva iti vistaraḥ. rūpam atra sahabhūvijñaptyavijñaptyādi. saṃjñādiskaṃdhatrayaṃ nāma. nāmarūpavyavasthitānīndriyāṇi. tatpratibaddhavṛttitvād indriyāṇām. āśrayatvena vā tāni nāmni vyavasthitānīti. ṣaḍāyatanābhinipātaḥ sparśa iti. cakṣurādīnāṃ svasmiṃ viṣaye pravṛttir abhinipātaḥ. sa tu saṃbhavataḥ. yasya tadānīm abhinipātaḥ saṃbhavati. sa tasya sparśa iti veditavyaḥ. tatsaṃprayuktāni paryavasthānāny upādānaṃ. tayā tṛṣṇayā saṃprayuktāny āhrīkyānapatrāpyādīni paryavasthānāni tad upādānaṃ. tatsamuttham iti. tṛṣṇāsamutthaṃ. cetanāsamuttham ity apare. unmajjanam utpādaḥ paripāko jareti. phalākṣepasāmarthyopaghātaḥ. pūrvakṣaṇāpekṣayā vā. bhaṅgo maraṇam iti. tatkṣaṇavināśaḥ. bhaṃgābhimukhyaṃ bhaṃga ity apare. kṣaṇikaḥ sāṃbandhikaś ca yathā prakaraṇeṣu iti. kathaṃ. prakaraṇeṣu pratītyasamutpādaḥ katamaḥ. sarve saṃskṛtā dharmā [Tib. 275a] iti. tatra saṃskṛtānāṃ dharmāṇāṃ pratikṣaṇaṃ vināśayogāt kṣaṇikaḥ pratītyasamutpādaḥ. hetuphalabhūtobhayakṣaṇasaṃbandhāt sāṃbandhikaḥ. nirantarajanmatrayasaṃbaddhā iti. dvādaśa paṃcaskaṃdhikā avasthā atītānāgatapratyutpannajanmasaṃbaddhāḥ āvasthikaḥ pratītyasamutpādaḥ. niraṃtaragrahaṇaṃ trikāṇḍaprasiddhyarthaṃ. sa eva prākarṣika iti. sa evāvasthikaḥ prakarṣayogāt. prākarṣikaḥ. anekakṣaṇikatvād anekajanmikatvād vā.

(III.25ab) ābhiprāyika iti. abhiprāye bhava ābhiprāyikaḥ. vineyābhiprāyavaśāt tathā deśita ity arthaḥ. lākṣaṇiko 'bhidharme lakṣaṇapradhānatvāt. prakaraṇeṣu hi sarvasaṃskṛtagrahaṇāt sattvāsattvākhyaḥ pratītyasamutpāda uktaḥ. sarvasaṃskṛtahetutvayogāt. vineyasammohavinivṛttihetuḥ sattvākhya eva dvādaśāṃgaḥ pratītyasamutpādo deśitaḥ.

(III.25cd) ata āha.

pūrvāparāntamadhyeṣu sammohavinivṛttaya

iti. ata eva ca trikāṇḍa iti. kāṇḍa iti bhāgaḥ. ko nv aham abhūvam iti. devo manuṣya iti vā. kathaṃ nv aham abhūvam iti. kena prakāreṇa kayā yuktyety arthaḥ. kiṃ bhaviṣyāmy anāgate 'dhvanīti vistaraḥ. kiṃ nu bhaviṣyāmy (Abhidh-k-vy 287) anāgate [Tib. 275b] 'dhvani. āho svin na bhaviṣyāmi. ko nu bhaviṣyāmi. kathaṃ nu bhaviṣyāmīti. kena prakāreṇa kayā yuktyety arthaḥ. kiṃ svid idam iti. ātmabhāvadravyam anveṣate. kathaṃ svid idam iti. kena prakāreṇa kayā yuktyeti. tad evātmabhāvadravyaṃ nāvadhārayati. ke santa iti. ke vayam idānīṃ vidyamānāḥ. ke bhaviṣyāma ity evaṃ nāvadhārayati. sūtre yathākramam iti. avidyā saṃskārāś ca pūrvāntasammohavyāvartanārthaṃ. jātir jarāmaraṇaṃ cāparāntasammohavyāvartanārthaṃ. vijñānaṃ yāvad bhavaś ca madhyasaṃmohavyāvartanārtham iti. tathā hi sūtre evoktam iti vistaraḥ. sūtre 'py evamevaṃ darśitam iti. sūtreṇa svavyākhyānaṃ samarthayati. sa na pūrvāṃtaṃ pratisarati. kiṃ nv aham abhūvam atīte 'dhvanīti vistaraḥ. sa na pūrvāntaṃ pratidhāvati. kiṃ nv aham abhūvam atīte 'dhvanīti. pratītyasamutpādayathābhūtadarśanena naivam atīte 'dhvani saṃmuhyate ity arthaḥ. vistaraśabdena sa nāparāntaṃ pratisarati. kiṃ nu bhaviṣyāmy anāgate 'dhvanīti vistaraḥ tathā na sa madhyāntaṃ pratisarati. kiṃ svid idam iti vistaraḥ.

tṛṣṇopādānabhavā apīti. sarve tṛṣnopādānabhavā aparāṃtasaṃmohavyāvartanārthaṃ. na madhyasaṃmohavyāvartanārthaṃ. yathā pūrvam upadiṣṭaṃ vijñānaṃ yāvad bhavaś ceti. [Tib. 276a] kā punar atra yuktir ity āha. tasyaiva hy ete hetava iti. yasmād aparāntasyaivaite hetava iti.

(III.26) kleśakarmāśrayatvād iti. vijñānādīni saptāṃgāni vastūny adhiṣṭhānāni kleśakarmaṇām ity arthaḥ. phalaṃ tatheti. saptaivāṃgāni vijñānanāmarūpaṣaḍāyatanasparśavedanāṃgāni avidyāsaṃskārāṇāṃ phalāni. jātir jarāmaraṇaṃ ca tṛsṇopādānabhavānāṃ phalāni. paṃca hetubhūtānīti. avidyāsaṃskāratṛṣṇopādānabhavāḥ. karmakleśasvabhāvatvād iti. avidyātṛṣnopādānāni kleśasvabhāvāni. saṃskārā bhavaś ca karmasvabhāvāḥ.

vastunaḥ paṃcadhābhedād iti. vijñānanāmarūpaṣaḍāyatanasparśavedanā iti. kleśasya ca dvidheti. tṛṣṇopādānam iti. anāgate 'dhvani phalaṃ saṃkṣiptaṃ dvidhābhedād iti. jātir jarāmaraṇam iti. atīte 'dhvani hetuḥ saṃkṣiptaḥ ekamukhakleśopadeśāt. avidyāmukhakleśopadeśād ity arthaḥ. na punar anāgate 'dhvani phalam evaṃ paṃcadhā viśālitaṃ. atīte cādhvani naivaṃ dvidhā hetur viśālita iti.

(III.27) yasmād upadarśito 'tra bhagavateti. kaḥ.

kleśāt kleśa

ity evamādiko [Tib. 276b]

bhavaṃgānām ayaṃ nayaḥ.
tato vastv


(Abhidh-k-vy 288)
iti. tataḥ kriyāyāḥ.

tataḥ punar
vastv


iti. tato vastunaḥ vastu.

kleśāś ca jāyanta

iti. vastuna ity adhikṛtaṃ. jāyanta ity atretikaraṇo 'dhyāhāryaḥ. vastunaḥ kleśād veti jñāpitam iti. iti kleśo vastuna utpadyamāno dṛṣṭo vedanāyās tṛṣṇeti. kleśād api tathā kleśo dṛṣṭas tṛṣṇāyā upādānam iti. avidyā ca pūrvāntasarvakleśasvabhāvākhyātā. tad yady upādānaṃ tṛṣṇāyās tad utpadyate iti gamyate. atha tṛṣṇā tadvastuna utpadyata iti gamyate. tasmād avidyā kleśasvabhāvā satī vastunaḥ kleśād veti jñāpitaṃ bhavati. jarāmaraṇaṃ caturaṃgasvabhāvaṃ vastv iti vyākhyātaṃ. vastunaś ceha kleśa utpadyamāno dṛṣṭo vedanāpratyayā tṛṣṇeti. tasmāt tataḥ kleśo bhāvī bhaviṣyatīti jñāpitaṃ bhavati. nātra punaḥ kimcid upasaṃkhyeyam evaṃ jñāpitatvāt. kathaṃ punar evaṃ nayo darśita iti gamyata ity āha. evam asya kevalasya mahato duḥkhaskaṃdhasya samudayo bhavatīti vacanāt. anyathā hi kim asya sāmarthyam syād iti. yady ayaṃ yathokto nayo na syāt.

kleśāt kleśaḥ kriyā caiva tato vastu tataḥ punaḥ
vastu kleśāś ca jāyanta


ity etāvad eva brūyāt. avidyāpratyayāḥ saṃskārā yāvaj jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ [Tib. 277a] saṃbhavantīti idaṃ na brūyāt. evam asya kevalasya mahato duḥkhaskaṃdhasya samudayo bhavatīti. samudaya utpāda ity anarthāṃtaraṃ. tasmād yathoktaprakārābhidyotakam asya sāmarthyam iti gamyate.

ayoniśomanaskārahetukāvidyoktā sūtrāṃtara iti. sahetusapratyayasanidānasūtre. katham. avidyā bhikṣavaḥ sahetukā sapratyayā sanidānā. kaś ca bhikṣavo 'viydyāyā hetuḥ kaḥ pratyayaḥ kiṃ nidānaṃ. avidyāyā bhikṣavo 'yoniśomanaskāro hetur ayoniśomanaskāraḥ pratyayo 'yoniśomanaskāro nidānam iti sūtre vacanāt. avidyāhetukaś cāyoniśomanaskāra iti. sūtrāntara ukta ity adhikṛtam. cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate āvilo manaskāro mohaja iti sūtre vacanāt. kim arthaṃ tasyehāvacanaṃ. kathaṃ na bhavāṃgāntaraṃ bhavatīty ata āha. sa cehāpy upādānāntarbhūtatvād ukto bhavatīti. sa ity āvilo manaskāraḥ. (Abhidh-k-vy 289) iheti pratītyasamutpādasūtre. katham [Tib. 277b] uktaḥ. upādānāntarbhūtatvāt. tathā hy upādānaṃ bhogānāṃ prāptaye kleśasamudācārāvasthā. tatra cāyoniśomanaskāro viparītacetasa ābhogo 'ntarbhūta ity ukto bhavati. ato nāsty ahetukatvam avidyāyāḥ. na cāṃgāntaram upasaṃkhyātavyaṃ dvādaśebhyo 'vidyādibhyaḥ. na cānavasthāprasaṃgo 'vidyāhetukatvād ayoniśomanaskārasya. ity apara iti. sthaviro vasubandhur ācāryamanorathopādhyāya evam āha. ācārya āha. katham iti vistaraḥ. katham ayoniśomanaskārasyopādāne 'ntarbhāvaḥ. na hy ayoniśomanaskāra upādānasvabhāvaḥ. yadi saṃprayogataḥ. yady ayoniśomanaskāra upādānena saṃprayujyate ity ato bhavatāsyopādāne 'ntarbhāva iṣyate. tṛṣṇāvidyayor api pratītyasamutpādāṃgayos tasyāyoniśomanaskārasyāntarbhāvaḥ prāpnoti. ṭṛṣṇāvidyābhyām api hy asau saṃprayujyata iti. tataś caivaṃ vaktavyaṃ syāt. sa cehāpy avidyātṛṣnopādānāntarbhūtatvād ukto bhavatīti. na tv evaṃ vaktavyaṃ. sa cehāpy upādānāntarbhūtatvād ukto bhavatīti. naivam upādānāntarbhāvāvadhāraṇaṃ kartavyam ity abhiprāyaḥ. saty api cāntarbhāva iti. asaṃbhavaṃtam apy antarbhāvam abhyupetya brūmaḥ. katham ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā iti vijñāpitaṃ bhavati. [Tib. 278a] na hi tathā sūtre vacanam asti. yadi hy antarbhāveneti vistaraḥ. yadi yasmād upādāne 'ntarbhavaty ayoniśomanaskāraḥ. tasmād ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā iti vijñāpitaṃ bhavati. na ca tadaṃgāntaraṃ vaktavyaṃ. upādānavacanād eva tatsiddheḥ. tṛṣṇāvidye api tarhy upādāne 'ntarbhavatah. atas tayor api tatrāntarbhāvād aṃgāntaratvaṃ śakyam akartum. upādānavacanād eva tatsiddheḥ. ukte ca pṛthaktṛṣṇāvidyāṃge. tasmād aparihāra eṣaḥ.

anyaḥ punar āheti bhadantaśrīlātaḥ. ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā uktaḥ sūtrāntara iti. sahetusapratyayasanidānasūtre. avidyāpi bhikṣavaḥ sahetukā sapratyayā sanidāneti vistareṇa. sa cāpīti vistaraḥ. sa cāpy ayoniśomanaskāraḥ sparśakāle nirdiṣṭaḥ. katham ity āha. cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate āvilo manaskāro mohaja iti. sparśakālo yo 'yaṃ cakṣurvijñānotpattikālaḥ. āvilo manaskāraḥ ayoniśaḥ pravṛttatvān mohajatvād vā. mohāj jāto mohaja iti. avidyāsaṃsparśajaṃ veditam iti. avidyāsaṃprayuktāt sparśāj jātaṃ avidyāsaṃsparśajaṃ veditaṃ. yatra veditam avidyāsaṃsparśajam. [Tib. 278b] avaśyaṃ tatrāvidyā saṃprayujyate. na hi veditam asaṃprayuktam avidyayā tṛṣṇāhetur bhavatīti. tad evaṃ sparśakāle bhavann ayoniśomanaskāro vedanāsahavartinyā avidyāyāḥ pratyayabhāvena siddha iti. jñāpitam idaṃ bhavaty (Abhidh-k-vy 290) ayoniśomanaskārahetukāvidyeti. ato nāsty ahetukatvam avidyāyāḥ. ayoniśomanaskārahetukatvāt. na cāṃgāntaram upasaṃkhyeyaṃ dvādaśabhyo 'nyat. yasmāt sparśakāle bhavann ayoniśomanaskāro vedanāsahavartinyā avidyāyāḥ pratyayabhāvena siddha iti. na cāpy anavasthāprasaṃgaḥ. tasyāpy ayoniśomanaskārasya punar mohajavacanāt. āvilo manaskāro mohaja iti. tad etac cakrakam uktaṃ bhavati. ayoniśomanaskārād avidyā. avidyāyāś cāyoniśomanaskāra iti.

evaṃ punaḥ parihāram ācāryaḥ sadoṣaṃ paśyaṃs tasya doṣasyābhivyaktyarthaṃ prasaṃgam ārabhate. tat tarhīti vistaraḥ. tad yathoktam ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā iti vistareṇa sūtrato yuktyā vā. tarhīti arthāntaravivakṣāyāṃ. idānīmartha iti bhagavadviśeṣaḥ. etad anyatra sūtra uktam iha punaḥ pratītyasamutpādasūtre vaktavyaṃ. na vaktavyam iti [Tib. 279a] bhadantaśrīlātaḥ. kayā yuktyeti pṛṣṭaḥ. bhadantaśrīlāta āha. na hīti vistaraḥ. arhatām asti vedanā. na ca sā tṛṣṇāyāḥ pratyayībhavatīti. savidyaiva vedanā tṛṣṇāpratyaya iti gamyate. na cāviparītaḥ sparśaḥ kliṣtāyā vedanāyāḥ pratyayībhavatīti prakṛtaṃ. na ca punar niravidyasyārhato viparītaḥ sparśa iti. sparśo 'pi sāvidya eveti gamyate. yo vedanāyāḥ pratyaya uktaḥ pratītyasamutpādasūtre. avidyā cāsya sparśasya hetur iti gamyate. ity anayā yuktyā pṛatītyasamutpādasūtre sāvidyasparśapratyayā vedanā. sāvidyavedanāpratyayā ca tṛṣṇeti gamyate. ato yuktyā yathoktayā. sa cāpi sparśakāle nirdiṣṭa iti vistareṇātra pratītyasamutpāde siddhaṃ bhavaty ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā iti. atra codyate. yadi tarhi niravidyā vedanā tṛṣṇāyaḥ pratyayo na bhavatītyādivacanena svagatayaiva yuktyā ayoniśomanaskāro hetur avidyāyā avidyā cāyoniśomanaskārasya hetur iti gamyate. kim sūtrāntarāpāśrayeṇāvidyāyoniśomanaskārayor anyonyahetukatvapradarśanena prayojanam iti. atrocyate. satyam asty etat. kiṃ tu yuktimātram idaṃ pratītyasamutpādasūtre. na kaṇṭhoktiḥ. ataḥ sūtrāntare kaṇṭhoktyeyaṃ [Tib. 279b] yuktir vyavasthāpyata iti tat sūtrāntaropanyāsaprayojanam avagaṃtavyaṃ. atiprasaṃga evaṃ prāpnotīti śāstrakāraḥ. katham atiprasaṃga ity āha. avidyāsparśajaṃ veditaṃ pratītyotpannā tṛṣṇeti sūtrāntare nirdiṣṭaṃ. na ca niravidyaveditasyārhato vedanā tṛṣṇāyāḥ pratyayo bhavati. na cāviparītaḥ sparśaḥ kliṣṭāyā vedanāyāḥ. na ca niravidyasyārhato viparītaḥ sparśa ity anayā yuktyā etad apy aṃgadvayaṃ sparśavedanākhyaṃ iha pratītyasamutpādasūtre 'nucyamānam apy anyatropadiṣṭatvād gamyate ity etasyāpy aṃgadvayasyāvacanaṃ prāptaṃ. tathā sūtrāntara upadiṣṭaṃ. sa puṇyāṃś cet saṃskārān abhisaṃskaroti (Abhidh-k-vy 291) puṇyopagam asya vijñānaṃ bhavati. evam apuṇyopagam āniṃjyopagaṃ ca. na ca niravidyasaṃskārasyārhataḥ puṇyopagaṃ vijñānaṃ yāvad āniṃjyopagaṃ vijñānam iti. etad api saṃskārāṃgaṃ yuktyā siddhaṃ. na vaktavyam atreti prāptaṃ. tathā jātim antareṇa jarāmaraṇaṃ na bhavatīti yuktyā gamyata iti. jātyaṃgaṃ na vaktavyaṃ syāt. ityādiprasaṃgaḥ prāpnoti.

acodyam eva tv etad iti vistareṇācāryaḥ svamatam āha. kathaṃ paralokād ihaloka iti vistaraḥ. tatrāvidyāsaṃskārābhyām [Tib. 280a] ihalokaḥ sambadhyate. sa cehaloko vijñānanāmarūpaṣaḍāyatanasparśavedanāṃgāni. tṛṣṇopādānabhavaiḥ paralokaḥ saṃbadhyate. sa ca paraloko jātir jarāmaraṇaṃ ca. ity etāvato 'rthasyātra pratītyasamutpādasūtre vineyebhyo vivakṣitatvāt. etasya cārthasya pūrvam evoktatvāt.

pūrvāparantamadhyeṣu saṃmohavinivartaya

ity anena uktatvāt. acodyam eva tv etat vistareṇa yāvan na cāparipūrṇo nirdeśa ity abhisambandhaḥ.

ubhayaṃ hi sarve saṃskṛtā dharmā iti. traiyadhvikāḥ sarve saṃskṛtā dharmāḥ pratītyasamutpādaḥ. ata eva ca pratītyasamutpannā iti na kaścid viśeṣaḥ. kathaṃ tāvad akṛtā iti. bhāvinyā saṃjñayā yathānāgatāḥ saṃskṛtā ucyante. tathā pratītyasamutpannā ity abhiprāyaḥ. ābhisaṃskārikayā cetanayeti. sarvacetanānāṃ svalakṣaṇam abhidyotayann ābhisaṃskārikayety āha. sā hi vipākābhisaṃskaraṇād ābhisaṃskārikā. tayā cetitatvāt praṇihitatvāt. devo bhaviṣyāmi manuṣyo bhaviṣyāmīty evamādi. ato 'nāgatāḥ saṃskṛtā ucyante. na tu bhāvinyā saṃjñayeti tam abhiprāyaṃ vihanti. anāsravāḥ katham iti. ye sāsravā anāgatā evaṃ cetayituṃ yujyante. [Tib. 280b] ye tv anāsravā anāgatāḥ. te kathaṃ cetayituṃ yujyaṃte. codaka āha. te 'pi cetitāḥ kuśalayā cetanayā. prāptiṃ prati anāsravā dharmāḥ prāpyerann iti. nirvāṇe 'pi prasaṃga iti. nirvāṇam api saṃskṛtatvaṃ prasajyate. prāptiṃ prati cetitatvān nirvāṇaṃ prāpyeteti. tad evam anenārthenānāgatānāṃ saṃskṛtatvavyavasthāpane doṣa iti vidhyaṃtaram upanyasyate. tajjātīyatvād iti vistaraḥ. yathā na ca tāvad rūpyate yad anāgataṃ rūpaṃ rūpyamāṇarūpajātīyatvād rūpam ity atideśaḥ. tathā pratītyasamutpannadharmajātīyatvād anāgatā api dharmāḥ pratītyasamutpannā ity atideśa eṣām anāgatānāṃ bhavatīti.

(III.28ab) hetuphalabhāvād iti. yasmāt tad evāṃgaṃ hetus tad eva phalaṃ. na caivaṃ saty avyavasthānaṃ bhavatīti. pārāpāravat. hetuphalavad iti. nāvyavasthitaḥ pratītyasamutpādaḥ pratītyasamutpannaś ca bhinnāpekṣatvāt. hetuphalavat (Abhidh-k-vy 292) pitṛputravad vā. tatra hetuphalaṃ. tadyathā bījāṃkurādi. yathā yad apekṣya hetur vyavasthāpyate. na tad apekṣya phalaṃ. yad apekṣya phalaṃ vyavasthāpyate. na tad apekṣya hetuḥ. kiṃ tarhi. phalam [Tib. 281a] apekṣya hetur vyavasthāpyate. hetuṃ cāpekṣya phalam iti. yathā ca yam apekṣya pitā. na tam apekṣya putraḥ. yam apekṣya putraḥ. na tam apekṣya pitā. kiṃ tarhi. tatputram apekṣya piteti. pitaraṃ cāpekṣya putra iti. na ca tad avyavasthitaṃ. tadvad etat.

kilety asaṃbhāvanāyāṃ. prathamā koṭir anāgatā dharmā iti. anyadharmahetutvāt pratītyasamutpādaḥ samutpadyate 'smād iti kṛtvā. na pratītyasamutpannāḥ anutpannatvāt. dvitīyārhataś caramā iti. utpannatvāt. tataḥ phalānutpatteś ca. tṛtīyā tadanya iti. arhataś caramebhyo 'nye 'tītapratyutpannā dharmāḥ. caturthy asaṃskṛtā iti. tatphalābhāvād anutpattimattvāc ca.

kiṃ khalv etā iṣṭaya ucyanta iti. āvasthikaḥ pratītyasamutpādaḥ syāt pratītyasamutpādo na pratītyasamutpannā ity evamādyāḥ. pūrvante 'jñānam iti. yasmād avidyaivoktā nānye skandhāḥ. tasmād avidyaivāṃgam iti. nītārtham etad iti darśayati. nītārtham iti vibhaktārthaṃ. hastipadopamā sūtraṃ. saṃti ca tatrānye 'pi rūpādaya iti. teṣu keśaromādiṣu. na pṛthivīdhātumātram eveti. [Tib. 281b] evam atrāpi yathāpradhānaṃ nirdeśaḥ syād iti. evam atrāpi pratītyasamutpādasūtre. dvādaśasu paṃcaskaṃdhikāsv avasthāsu yatra yasya prādhānyaṃ. tatra tasyatasya nirdeśaḥ syāt. avidyāpradhānāyām avidyeti nirdeśaḥ syāt. saṃskārādipradhānāsu avasthāsu saṃskārādīnāṃ nirdeśaḥ syāt. saṃti ca tatrāṇye 'pi rūpavedanādayo dharmā iti. na hi tatreti vistaraḥ. na hi tatra sūtre keśādayaḥ pṛthivīdhātunā nirdiśyante. keśādayaḥ katame pṛthivīdhātur iti. yata eṣāṃ keśādīnāṃ aparipūrṇo nirdeśaḥ syāt. santi hi tatrānye 'pi rūpādaya iti. rūpādisvabhāvā api keśādayo na kevalaṃ pṛthivīdhātusvabhāvā iti. api tu keśādibhir eva pṛthivīdhātur nirdiśyate. pṛthivīdhātuḥ katamaḥ. keśaromāṇīti. na ca keśādīn abhyatītyāpy atikramyāpy asti pṛthivīdhātur ādhyātmika iti. saṃpūrṇa evāsya pṛthivīdhātor nirdeśaḥ. evam ihāpy avidyādīnāṃ evam ihāpi sūtre 'vidyāsaṃskāravijñānādīnāṃ paripūrṇa eva nirdeśo na sāvaśeṣaḥ. aśrusiṃghāṇakādiṣv iti. aśrusiṃghāṇakādīni na tatra sūtre paṭhyante. tasmān na tadgataḥ pṛthivīdhātur ukta iti sāvaśeṣaḥ evety [Tib. 282a] darśayati. bhavatu vā tathaiveti vistaraḥ. yathā pṛthivīdhātor aśrusiṃghāṇakādiṣv avaśeṣam anuktatvāt. tathaivāvidyāvaśeṣam astu yadi śakyate (Abhidh-k-vy 293) darśayitum. na śakyate darśayitum iti manyamāno yadiśabdaṃ prayuṃkte. pūrvānte 'jñānam aparānte 'jñānaṃ madhyānte 'jñānaṃ buddhe 'jñānaṃ dharme 'jñānaṃ saṃghe 'jñānam ity evamādīnāṃ sarveṣām ajñānasthānānām uktatvāt. jātyaṃtarasya tu vedanāder avidyāyāṃ kiṃ kṛtaḥ prakṣepaḥ paṃcaskaṃdhikāvasthāvidyeti. na hi vedanādīnāṃ avidyātvaṃ yujyata iti. bhāvābhāvaniyama iti. yasya bhāvābhāvayor yasya bhāvābhāvau yathāsaṃkhyena niyatau tad evāṃgaṃ. avidyābhāve saṃskārāṇāṃ bhāvas tadabhāve teṣām abhāva ity avidyaivāṃgaṃ. na vedanādi. na hi vedanādisadbhāve 'rhatāṃ saṃskārā bhavaṃti. ye vijñānāṃgajanakā ity arthaḥ. tasmād āha. saty api ca paṃcaskaṃdhake saṃskārā na bhavaṃtīti vistaraḥ. saty api ca paṃcaskaṃdhake 'rhattvāvasthāyāṃ. puṇyopagaṃ yāvad āniṃjyopagaṃ ca vijñānaṃ na bhavati. pratisaṃdhivijñānaṃ na bhavatīty arthaḥ. tāṃtām upapattiṃ gacchatīty upagaṃ. puṇyopagaṃ vijñānaṃ puṇyopagaṃ. [Tib. 282b] evaṃ yāvad āniṃjyopagaṃ. tathā saty api paṃcaskaṃdhake niravidyāvasthāyāṃ tṛṣṇopādānādayaś ca na bhavantīti. yathānirdeśa eva sūtrārthaḥ. yathāsaṃkīrtitānām evāvidyādīnāṃ grahaṇam ity arthaḥ. ato vidyamānā anye skaṃdhā na pratyayāḥ saṃskārādīnām iti na te 'ṃgaṃ. evaṃ mayā śrutam ityādi. bhagavān rājagṛhe viharati gṛdhrakūṭe parvate bhikṣusaṃghena sārdham ardhatrayodaśabhir bhikṣuśataiḥ. saṃbahulaiś ca bodhisattvair iti. āyuṣamāṃ cchāriputro maitreyaṃ bodhisattvam etad avocat. śālistambham avalokya bhikṣubhyaḥ sūtram idam uktaṃ. yo bhikṣavaḥ pratītyasamutpādaṃ paśyati. sa dharmaṃ paśyati. yo dharmaṃ paśyati. sa buddhaṃ paśyatīty uktvā bhagavāṃs tūṣṇīṃbabhūva. tad asya bhagavatā bhāṣitasya sūtrasya ko 'rthaḥ. pratītyasamutpādaḥ katamaḥ. dharmaḥ katamaḥ. buddhaḥ katamaḥ. kathaṃ ca pratītyasamutpādaṃ paśyan dharmaṃ paśyatītyādi. tatra pratītyasamutpādo nāma idam avidyetyādi. idaṃ cābhisaṃdhāyedam uktaṃ tatra sūtre. utpādād vā tathāgatānām anutpādād vā tathāgatānāṃ sthitaiveyaṃ dharmatā dharmasthititā dharmaniyāmatā [Tib. 283a] tathatā avitathatā ananyatathatā bhūtatā satyatā tattvam aviparītatāviparyastatety evamādi bhagavanmaitreyavacanaṃ. yady anāgatā na pratītyasamutpannā iti. yad uktaṃ prathamā koṭir anāgatā dharmā iti. sūtraṃ virudhyata iti. jātijarāmaraṇayoḥ pratītyasamutpannatvaṃ na syāt. uktaṃ ca avidyā yāvaj jātijarāmaraṇam iti. atha veti vistaraḥ. atha jātijarāmaraṇāṃge 'pi pratītyasamutpanne iṣṭe. tayor (Abhidh-k-vy 294) anāgatādhvavyavasthānaṃ naiṣṭavyam iti kṛtvā. trikāṇḍavyavasthā bhidyate.

pūrvāparāntayor dve dve madhye 'ṣṭāv

iti.

nikāyāntarīyā ity āryamahīśāsakāḥ. utpādasya saṃskṛtalakṣaṇatvād iti. yo 'yam utpādaḥ pratītyasamutpāda iti nikāyāntarīyair nityaḥ parikalpyate. sa saṃskṛtalakṣaṇam uktaṃ. trīṇīmāni saṃskṛtasya saṃskṛtalakṣaṇāni. saṃskṛtasyotpādo 'pi prajñāyate vyayo 'pi sthityanyathātvam apīti. saṃskṛtalakṣaṇatvāc cānityam ity abhiprāyaḥ. brūyās tvaṃ lakṣaṇam api nityaṃ bhavatīti. ata āha. na ca nityaṃ bhāvāṃtaram anityasya lakṣaṇaṃ yujyata iti. na hi nirvāṇam [Tib. 283b] ākāśaṃ vā kasyacid anityasya lakṣaṇaṃ bhavati. prāg utpatter hi lakṣyasya tad astīti kasya laskṣaṇaṃ. vinaṣṭe ca lakṣye kasyeti na yujyate. utpādaś ceti vistaraḥ. utpādaś ca nāmābhūtvābhāvalakṣaṇaḥ. sautrāntikanayenotpattir dharmasya tadānīṃtanaiva bhavatīti. ko'syotpādasyāsaṃskṛtasya tvanmatenāvidyādibhir abhisaṃbandhaḥ. yathaudanena pākasyāsti sambandhaḥ kartṛkriyālakṣaṇa ity odanasya pāka ity ucyate. na hy ākāśarūpayor abhisambandha utpattyutpattṛlakṣaṇo 'sti. yena rūpasyākāśam ity ucyate. evaṃ ko 'syavidyādibhir abhisaṃbandhaḥ. yatas teṣām avidyādīnāṃ pratītyasamutpāda ity ucyate. padārthaś cāsambandho bhavatīti. pratyayaṃ prāpya samudbhavaḥ pratītyasamutpādaḥ iti padārthaḥ. sa kathaṃ nityaś ca nāma pratītyasamutpādaś ceit.

pratiḥ prāptyartha iti. prāptidyotaka ity arthaḥ. itir gatāv iti. dhātvarthaḥ. pariṇāmād iti. anekārthā hi dhātavaḥ. pratiś copasargaḥ prāptidyotaka ity ayam itir gatyartham ujjhitvā prāptyartham āpadyate. padiḥ sattārtha iti. padiḥ sattāyām iti. teneti kāraṇena. pūrvakālāyāṃ kriyāyāṃ ktvāvidher iti. samānakartṛkayoḥ pūrvakāla iti vacanāt. na cāsau pūrvam utpādāt [Tib. 284a] kaścid astīti sautrāṃtikamatena. na cāpy akartṛkāsti kriyeti. kartari sati kriyāyā vyavasthāpanāt. āha cātreti. etad vaiyākaraṇacodyaṃ ślokenopanibadhnāty ācāryaḥ.

yadi pūrvam utpādāt pratyeti

prāpnoty

asattvān na yujyate.

na hy avidyamānaḥ kartā snānādikriyāṃ kurvan dṛṣṭa iti.

(Abhidh-k-vy 295)
saha ced

atha manyase pratītyakriyāṃ samutpādakriyāṃ ca saha karotīty evaṃ.

ktvā na siddho 'tra

ktvāpratyayaḥ. kasmāt.

pūrvakālavidhānataḥ

pūrvasmiṃ kāle vidhānaṃ ktvāpratyayasya. samānakartṛkayoḥ pūrvakāla iti vacanāt ktvāpratyayo na siddho bhavet. punar utpattāv iti. utpannasya punar utpattau kalpyamānāyām anavasthāprasaṃgaḥ. dvitīye tṛtīye kṣaṇe punaḥpunar utpadyata ity aniṣṭhāprasaṃgaḥ. athānāgata iti vistaraḥ. alabdhātmako 'nāgata iti katham asato 'labdhātmabhāvasya kartṛtvaṃ sidhyati. akartṛkā vā kriyā kathaṃ sidhyati. yata evam ato yadavastha utpadyate śābdikasya śabdavidaḥ. tadavastha eva mama pratyeti. kimavasthaś ceti. kāvasthāsyeti kimavasthaḥ. utpādābhimukho 'nāgata iti. na sarvo 'nāgata utpadyate. kiṃ tarhi. utpādābhimukhaḥ. utpāde 'bhimukhaḥ. utpitsur ity arthaḥ. tadavastha eva [Tib. 284b] utpādābimukhāvastha eva. pratyetīty ucyate. aniṣpannaṃ cedam iti vistaraḥ. śābdikānām idam śābdakīyaṃ kartuḥ kriyāyāś ca vyavasthānaṃ. kasmāt. bhavituḥ kartṛrūpakalpitād arthāt kriyārūpakalpitāyā bhūter anyatvadarśanāt. tasmād acchalaṃ bhavaty utpadyate pratyetīty evamādiṣu.

āha cātreti. tatsiddhāntena prakriyāṃ darśayati.

asann utpadyate yadvad

iti vistaraḥ. asann abhāvaḥ alabdhātmakaḥ utpadyate yathā.

pratyety api tathā.

asann ity arthaḥ.

atha san

atha labdhātmaka utpadyata iti kalpyate.

utpanna utpadyata ity aniṣṭhā.

utpanno 'pi punar utpadyate ity anavasthānād anyadaniṣṭhā prāpnoti. tathā hi sāṃkhyamatānusāreṇa sata evotpādā nāsata iti tad etad adhikṛtya bravīti.

san purāpi veti.

vāśabdo matavikalpārthaḥ. yadi bhavatāṃ sann utpadyata iti pakṣaḥ. asmākam api sann utpadyate. vaibhāṣikanayenānāgatānām astitvāt. sautrāntikanayena ca janakadharmabījasadbhāvāt. tataḥ kim idam ucyate. na cāsau pūrvam utpādāt kaścid asti. yaḥ pratītyottarakālam utpadyata iti. atha vā yadi tarhi sann evotpadyate. pūrvam eva ghaṭo mṛtpiṇḍādīn anapekṣya svataḥ (Abhidh-k-vy 296) prasiddho 'stīti prāpnoti. apare punar vyācakṣate.

aniṣṭhā [Tib. 285a] san purāpi veti.

atha mā bhūd aniṣṭheti. asann utpadyate iti pratipadyate. punas tad evopatiṣṭhate.

asann utpadyate yadvat pratyety api tatheti

siddho naḥ pakṣa iti pūrvavad vācyaṃ. yad apy uktam ekasya hi kartur dvayoḥ kriyayoḥ pūrvakālāyāṃ kriyāyāṃ ktvāvidhir bhavatīti tad vyabhicārayann āha.

sahabhāve 'pi ca ktvāstīti

vistaraḥ. samānakālāyām api kriyāyāṃ ktvāvidhir dṛṣṭaḥ. tadyathā

dīpaṃ prāpya tamo gatam

iti. atra na pūrvaṃ tamo dīpaṃ prāpnoti paścād gacchati vinaśyati ity arthaḥ. kiṃ tarhi. tasminn eva kāle tamo dīpaṃ prāpnuvad vinaśyati. atha mataṃ. samanaṃtaram eva tan na yugapad iti. ataḥ punar idam ucyate.

āsyaṃ vyādāya śete veti.

na hy asau pūrvaṃ mukhaṃ vyādadāti vidārayati paścāc chete. kiṃ tarhi. yo mukhaṃ vyādadac chete. sa mukhaṃ vyādāya śeta ity ucyate. atha mataṃ. pūrvam asau mukhaṃ vyādadāti. paścāc chete iti. ata āha.

paścāc cet kiṃ na samvṛte.

yaḥ kaścin mukhaṃ vyādāpānaṃtaraṃ ca saṃvṛtya śete. sa mukhaṃ vyādāya śeta ity ucyeta na cocyate. tena jñāyate. yo mukhaṃ vyādadac chete. sa mukhaṃ vyādāya śete ity ucyate iti.

anye punar iti. bhadantaśrīlātaḥ pratir vīpsārtha iti. nānāvācinām adhikaraṇānāṃ sarveṣāṃ kriyāguṇābhyāṃ vyāptum icchā vīpsā. tām ayaṃ pratir dyotayati. [Tib. 285b] itau gatau sādhava ityāḥ. tatra sādhur iti yatpratyayaḥ. itau vinaṣṭau sādhavaḥ. anavasthāyina ity arthaḥ. samupasargaḥ samavāyārthaṃ dyotayati. utpūrvaḥ padiḥ prādurbhāvārthaḥ. dhātvarthapariṇāmāt. tāṃ tāṃ sāmagrīṃ pratīti. prater vīpsārthatāṃ darśayati. ityānāṃ vinaśvarāṇāṃ samavāyenotpādaḥ pratītyasamutpādaḥ. na kaścid dharma eka utpadyate sahotpādaniyamāt. rūpādīnāṃ

kāme 'ṣṭadravyako 'śabdaḥ paramāṇuḥ

yāvac

cittacaittāḥ sahavaśyam

iti niyamāt. eṣā tu kalpaneti vistaraḥ. pratir vīpsārtha ity evamādikā kalpanātraiva (Abhidh-k-vy 297) pratītyasamutpādasūtre yujyate. iha kathaṃ bhaviṣyati cakṣuḥ pratītya rūpāṇi cotpadyate cakṣurvijñānam iti. na hi pratītyānāṃ cakṣūṃṣi pratītyacakṣūṃṣīti samāsaḥ saṃbhavaty arthāyogāt. cākṣur hi pratītya prāpya rūpāṇi cotpadyate cakṣurvijñānam ity ayam artho gamyate. tena tadavastham eva tac codyaṃ na yukta eṣa padārtha iti vistareṇa yad uktaṃ. katham. ekasya hi kartur dvayoḥ kriyayoḥ pūrvakālāyāṃ kriyāyāṃ ktvāvidhir bhavati. snātvā bhuṃkte iti. na ca pūrvam utpādāc cakṣurvijñānam asti. yac cakṣuḥ pūrvaṃ pratītya rūpāṇi cottarakālam utpadyate. na cāpy akartṛkā kriyeti.

avadhāraṇārthaṃ paryāyadvayam āha. asmin satīty etāvaty [Tib. 286a] ucyamāne. na kevalam avidyāyāṃ satyāṃ saṃskārā bhavaṃti. anyasminn api satīti gamyeta. yathā cakṣuṣi sati cakṣurvijñānaṃ bhavatīti. na cakṣuṣy eva satīty avadhāryate. tena rūpe 'pi satīti gamyate. dvitīyena tu paryāyeṇasyotpādād idam utpadyate ity anena pūrvaparyāyam evāvadhārayati. asyaivotpādād idam utpadyate. nānyasmād iti. aṃgaparaṃparāṃ vā darśayitum iti. asminn aṃge sati. avidyāṃge satīdaṃ saṃskārāṃgaṃ bhavati. asya punar aṃgasya saṃskārāṃgasyotpādād idaṃ vijñānāṃgam utpadyata iti. evam itareṣām apy aṃgānāṃ paraṃparā vaktavyā. janmaparaṃparāṃ vā. kiṃ. darśayituṃ paryāyadvayam āheti vartate. sākṣād iti vistaraḥ. sākṣāt pāraṃparyeṇa saṃtatyāvidyādīnāṃ pratyayabhāvaṃ darśayituṃ paryāyadvayam āha. asmin satīdaṃ bhavatīti sākṣāt pratyayabhāvaṃ darśayati. asyotpādād idam utpadyata iti pāraṃparyeṇa. tatra sākṣād yadāvidyāyāḥ samanaṃtaraṃ kliṣṭāḥ saṃskārā utpadyante. pāraṃparyeṇa tu yadā kuśalā utpadyaṃte. kuśalāvasthāyām avidyāyā abhāvāt. kiṃ ca. avidyā saṃskārāṇāṃ sākṣāt pratyayo vijñānādīnāṃ pāraṃparyeṇa. tad uktaṃ bhavati. avidyāṃge sati saṃskārāṃgaṃ bhavaty asya saṃskārāṃgasyotpādād idam utpadyate vijñānāṃgaṃ sākṣād avidyāpratyayaṃ pāraṃparyeṇeti. [Tib. 286b] etat sarvam ācāryamataṃ. pratiṣedhārtham ity apara iti sthaviravasuvarmā. nāsati hetau bhāvo bhavatīty ahetuvādapratiṣedhārthaṃ prathamena paryāyeṇa. nityahetuvādapratiṣedhārthaṃ na cānutpattimato nityāt prakṛtipuruṣādikāt kiṃcid utpadyata iti dvitīyena. ācārya āha. asyāṃ tu kalpanāyām iti vistaraḥ. pūrvapadasya grahaṇam anarthakam iti. asmin satīdaṃ bhavatīty asya. ubhayavādapratiṣedhasiddher iti. asyotpādād idam utpadyate ity anenaiva paryāyeṇa. hetor astitvam utpattimataś ca hetutvam ity ubhayasyāhetutvanityahetutvalakṣaṇasya vādasya pratiṣedhasiddhitaḥ pūrvaparyāyasyānarthakyaṃ prāpnoti. saṃti tarhi kecid iti vistaraḥ. santi kecid (Abhidh-k-vy 298) vādinaḥ. ya ātmani saty āśrayabhūte avidyāyā āśrayabhūte saṃskārādīnāṃ saṃskāravijñānanāmarūpādīnāṃ bhāvam utpādaṃ kalpayaṃti. avidyādīnāṃ cāvidyāsaṃskārādīnāṃ utpādāt tadutpattiṃ saṃskārādyutpattiṃ kalpayantīty adhikṛtaṃ. ataḥ kāraṇāt teṣāṃ vādināṃ kalpanāṃ paryudāsayituṃ pratiṣeddhum idaṃ nirdhārayāṃ babhūvāmredayāṃ babhūva. kim ity āha. yasyaivotpādāt yāvat skaṃdhasya samudayo bhavatīti. yasyaivotpādād yad utpadyate. tasminn eva sati tad bhavati. nānyasminn ātmani. yad utāvidyāpratyayāḥ saṃskārāḥ. [Tib. 287a] avidyāyām eva satyāṃ saṃskārā bhavaṃti. nānyasmin yāvad evam asya kevalasya mahato duḥkhaskaṃdhasya samudayo bhavati. kathaṃ. jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ saṃbhavaṃti. evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati. jātyām eva satyāṃ jarāmaraṇādayaḥ saṃbhavaṃti. nānyasminn ātmani. anyathā hy asmin satīdaṃ bhavatīty ucyamāne vaktāras syuḥ. ātmani saty āśrayabhūte avidyādiṣu satsu saṃskārādayo bhavantīti. atha punar dvitīyam eva paryāyaṃ brūyād asyotpādād idam utpadyata iti. evam api tathaiva kalpeyuḥ. satyam avidyādīnām utpādāt saṃskārādaya utpadyante. ātmani tu saty āśrayabhūta iti. ataḥ paryāyadvayena nirdhārayati. yasyotpādād yad utpadyate. tasminn eva sati tad bhavati. nānyasmin ātmani saty āśrayabhūta iti. ācāryā iti pūrvācāryāḥ. aprahīṇajñāpanārtham utpattijñāpanārthaṃ ca. avidyāyāṃ satyām aprahīṇāyāṃ saṃskārā bhavaṃti. na prahīyanta iti prathamena paryāyeṇa darśayati. tasyā evotpādād utpadyanta iti dvitīyena darśayati. evaṃ yāvaj jātyāṃ satyāṃ aprahīṇāyāṃ jarāmaranādayo bhavaṃti. na prahīyaṃte. tasyā evotpādād utpadyanta iti. sthityutpattisaṃdarśanārtham ity apara [Tib. 287b] iti bhadantaśrīlātaḥ. tadarthaṃ paryāyadvayam āheti. yāvat kāraṇasrotas tāvat kāryasroto bhavatīti prathamena paryāyeṇa. kāraṇasyaivotpādāt kāryam utpadyata iti dvitīyena. utpāde tv adhikṛta iti. pratītyasamutpādaṃ vo bhikṣavo deśayiṣyāmīty adhikṛte. kaḥ prasaṃgaḥ kaḥ prastāvaḥ sthitivacanasya. asmin satīdaṃ bhavatīty anena yāvat kāraṇasrotas tiṣṭhati tāvat kāryasrotas tiṣṭhatīti evam asya sthityartho varṇyata iti. bhinnakramaṃ ca bhagavān kim arthaṃ ācakṣīt. utpattir hi prathamaṃ bhavati. paścāt sthitiḥ. utpattipratibaddhā sthitir iti kṛtvā. asyotpādād idam utpadyata iti pūrvaṃ vaktavyaṃ syāt. paścād idam asmin satīdaṃ bhavati. na tv evam. ato nāyam artha iti. punar āheti. sa eva bhadantaśrīlātaḥ. ācāryaḥ pratyāha. eṣa ced iti vistaraḥ. asmin satīdaṃ na bhavatīty evāvakṣyad iti. nātraivābhāvanirdeśo yuktarūpa iti darśayati. pūrvaṃ ca kāryasyotpādam iti. asyotpādād idam utpadyata iti pūrvam avakṣyat. utpādapūrvakatvād (Abhidh-k-vy 299) vināśasya.

sūtra uktaṃ jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ saṃbhavantīti jarāmaraṇasaṃgṛhītā evaṃ te. nāṃgāṃtaram ity avagantavyaṃ. [Tib. 288a] tatra sattvāsattvasaṃkhyātasya viṣayasya pariṇāmād ātmabhāvapariṇāmāc caite bhavaṃti. daurmanasyasaṃprayukto vitarkaḥ śokaḥ. śokasamutthitapralāpaḥ paridevaḥ. duḥkhadaurmanasye vyākhyāte. vicchinnavegaṃ daurmanasyam upāyāsaḥ. śokaparidevapūrvakaḥ śrama upāyāsa ity apare. bālo hīti vistaraḥ. bālaḥ pṛthagjanaḥ saṃskāramātram iti. mātragrahaṇam ātmapratiṣedhārtham. aprajānann ity āveṇikīm avidyāṃ darśayati. ātmadṛṣṭy asmimānābhiniviṣṭaḥ pratiṣṭhitaḥ kāyādibhiḥ kāyavāṅmanobhis trividhaṃ karma puṇyāpuṇyāniṃjyalakṣaṇam ārabhate. āniṃjyam iti. igiḥ prakṛtyantaraṃ tasyaivaitad rūpaṃ. ejater etat rūpam āneṃjyam iti vā pāṭhaḥ. āyatisukhārthaṃ puṇyam iti. anāgatajanmasukhārthaṃ. kiṃ. kāmāvacaraṃ kuśalaṃ karma. sukhaduḥkhāsukhārtham āniṃjyam iti. rūpārūpyāvacaraṃ kuśalaṃ. sukhārtham ā tṛtīyād dhyānāt. tasmād ūrdhvam aduḥkāsukhārthaṃ. aihikasukhārtham apuṇyam iti. ihasukhāpekṣayā tat kṛtaṃ nāyatisukhāpekṣayety arthaḥ. karmākṣepavaśād yathoktaṃ karmāvedhavaśāt. tāṃtāṃ gatiṃ narakādikāṃ gacchati. jvālāgamanayogena. yathā dīrghā tṛṇānusaktā jvālā [Tib. 288b] gacchatīty ucyate. tathā vijñānasaṃtatibhir antarābhavasambandhād antarābhavasaṃbandhenātiviprakṛṭadeśām api tāṃtāṃ gatiṃ gacchati. evaṃ ca kṛtveti. yadi saṃskārapratyayaṃ antarābhavapratisaṃdhicittam upādāya yāvad upapattikṣaṇaḥ sarvāsau vijñānasaṃtatiḥ ṣaṇṇāṃ vijñānakāyānāṃ saṃskārapratyayaṃ vijñānam abhipretaṃ tad upapannaṃ bhavati. vijñānāṃganirdeśe vijñānāṃgasya tṛtīyasya nirdeśe. vijñānaṃ katamat. ṣaḍ vijñānakāyā iti. anyathā hi yadi ṣaṇṇāṃ vijñānakāyānāṃ saṃtatir nābhipretā syāt. saṃskārapratyayaṃ vijñānaṃ pratisaṃdhicittam evābhipretaṃ syāt. atra ṣaḍ vijñānakāyā iti noktaṃ syāt. evaṃ tu vaktavyaṃ syāt. vijñānaṃ katmat. manovijñānam iti. na hi pratisaṃdhikṣaṇe paṃcavijñānakāyasaṃbhavo 'sti. manovijñānenaiva pratisaṃdhibandhāt.

chedasaṃdhānavairāgyahānicyutyupapattayaḥ
manovijñṇa eveṣṭā


iti vacanāt. vibhaṃga evaṃ nirdeśād iti. pratītyasmutpādasūtre nāmarūpavibhaṃga evaṃ nirdeśāt. nāma katamat. catvāro 'rūpiṇaḥ skandhā iti. rūpaṃ katamat. yatkimcid rūpam iti vistareṇa. yāvad yac cedaṃ rūpaṃ yac ca nāma. (Abhidh-k-vy 300) tad ubhayaṃ nāmarūpam ity ucyata [Tib. 289a] iti. kāmatṛṣṇeti. kāmāvacarī tṛṣṇā. rūpatṛṣṇeti. yā sukhāyāṃ triṣu dhyāneṣu. aduḥkhāsukhāyāṃ caturthe. aduḥkhāsukhāyām ārūpyatṛṣṇeti. ārūpyāvacarī. kāmādīnām upādānam iti. kāmyanta iti kāmāḥ. guṇyanta iti guṇāḥ. kāmā eva guṇāḥ kāmaguṇāḥ. ke punas te. rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyāni. dṛṣṭayo dvāṣaṣṭi yathā brahmajāla iti. brahmajālasūtradarśanena tā dṛṣṭayo boddhavyāḥ. kukkuragovratādīnīti. ādiśabdena mṛgavratādīni gṛhyante. nirgranthādīnām iti. ādiśabdena pāṇḍarabhikṣvādīnāṃ grahaṇaṃ. brāhṃaṇetyādivistaraḥ. brāhmaṇānāṃ daṇḍājinaṃ pāśupatānāṃ jaṭābhasma. parivrājakānāṃ tridaṇḍamauṇḍyaṃ ādiśabdadvayena kāpālikādīnāṃ kapāladhāraṇādīni gṛhyante. tatsamādānaṃ śīlavratopādānaṃ. ātmeti vādo 'sminn ity ātmavādaḥ. yathoktaṃ. ye kecic chramaṇā brāhmaṇā vā ātmeti samanupaśyantaḥ. [Tib. 289b] samanupśyaṃti sarve ta imān eva paṃcopādānaskandhān iti vistaraḥ. ātmadṛṣṭyasmimānāv ity apara ātmavādam āhuḥ. ātmano hy asattvād ātmavādopādānām iti vādaśabdopanyāse prayojanaṃ darśayati. bālo 'śrutavān pṛthagjana iti. yasya pūrvābhyāsavāsanānirjātopapattilābhikā prajñā nāsti. sa bālaḥ. yasyāgamajā nāsti. so 'śrutavān. yasyādhigamajā satyābhisamayajā nāsti. sa pṛthagjanaḥ. prajñaptim anupatita iti. yathā saṃjñā yathā ca vyavahāraḥ. tathānugata ity arthaḥ. teṣām iti kāmādīnāṃ. chandarāga iti. aprāpteṣu viṣayeṣu prārthanā chandaḥ. prāpteṣu rāgaḥ. teṣu kāmādiṣu yaḥ chandarāgaḥ. tad upādānaṃ. na tu

yathoktā eva sāvidyā dvidhā dṛṣṭivivecanād
upādānānīty


abhiprāyaḥ. paunarbhavikam iti punarbhavaphalaṃ. idam atra bhavasyeti. idam atra bhavasya svalakṣaṇaṃ svabhāva ity arthaḥ. vijñānāvakrāntiyogeneti. jvālāgamanayogenāntarābhavasaṃbandhād anāgataṃ janma jātiḥ paṃcaskaṃdhikā nāmarūpasvabhāvatvāt. jarāmaraṇaṃ yathā nirdiṣṭaṃ sūtra iti. jarā katamā. yat tat khālityaṃ [Tib. 290a] pālityaṃ iti vistaraḥ. maraṇaṃ katamat. yā teṣāṃteṣāṃ sattvānāṃ tasmāttasmāc cyutiś cyavanam iti vistaraḥ. kevalasyātmarahitasyety arthaṃ darśayati. mahata ity anādyantasya. duḥkhaskandhasyeti duḥkhasamūhasya. sa eva tu vaibhāṣikanyāyo yaḥ pūrvam ukta (Abhidh-k-vy 301) iti. dvādaśa paṃcaskaṃdhikā avasthā dvādaśaṃgānīti.

(III.28cd) yā na vidyā. cakṣurādiṣv api prasaṃga iti. cakṣuḥśrotrādīny avidyā prasajyante. tāny api hi na vidyeti kṛtvā. na kiṃcid syād iti. yadi vidyāyā abhāvo 'vidyā adravyaṃ syād ity arthaḥ. na caitad yuktam iti. pratyayabhāvenopadeśāt. tadvipakṣa iti. virodhe nañ iti darśayati. na tu yaḥ kaścid anyo mitrād iti. na paryudāsamātra iti darśayati. nāpi mitrabhāva iti. nābhāvārtha iti darśayati. adharmānārthakāryādayaś ceti. ādiśabdenāyuktyavyavahārāmanuṣyādayo gṛhyaṃte. dharmādipratidvandvabhūtā iti. dharmārthakāryayuktivyavahāramanuṣyādipratidvandvabhūtāḥ. na tu ye kecid anye dharmādibhyaś [Tib. 290b] cakṣurādayaḥ. nāpi dharmādyabhāvaḥ. evam avidyāpīti vistaraḥ. kuta etat. pratyayabhāvenopadeśāt. avidyāpratyayāḥ saṃskārā iti. na cāvidyāyā anyeṣāṃ cakṣurādīnāṃ pratyayabhāvenopadeśo yuktaḥ. arhatāṃ saṃskārasaṃbhavāt. na cābhavasya. śaśaviṣāṇādīnāṃ apratyayatvāt.

(III.29) saṃyojanaṃ yāvad yogaś cāvidyocyata iti. avidyāsaṃyojanaṃ yāvad avidyāyoga iti sūtreṣūcyate. na cābhāvamātraṃ tathā bhavitum arhatīti. na saṃyojanādi bhavitum arhatīty arthaḥ. na cāpi cakṣurādayas tathā bhavitum arhaṃtīty adhikṛtaṃ. sā ca dṛṣṭisvabhāveti nāvidyā yujyata iti. dṛṣṭyavidyayoḥ saṃyojanāditvena pṛthakpāṭhāt. yā tarhi na dṛṣṭir iti. yā kliṣṭā prajñā rāgādisaṃprayuktā.

dṛṣṭes tatsaṃprayuktatvād

iti. avidyāsaṃprayuktatvād ity arthaḥ. kathaṃ ca dṛṣṭir avidyayā saṃprayuktā. yasmād avidyālakṣaṇo mohaḥ kleśamahābhūmau paṭhyate. kleśamahābhūmikāś ca sarve 'pi mahābhūmikaiḥ saha saṃprayujyanta iti. dṛṣṭyā satkāyadṛṣṭyādikayā prajñāsvabhāvayā avidyā saṃprayujyata iti gamyate. tasmān nāvidyā prajñā. dvayoḥ prajñādravyayor [Tib. 291a] asaṃprayogāt. avidyopakliṣṭā prajñā na viśudhyatīti. etad udāharaṇaṃ. yenāvidyā prajñāyā arthāntarabhūteti. na ca saiva prajñā tasyāḥ prajñāyā upakleśo yukta iti. prajñopakleśadeśanāyāṃ prajñāyā arthāntarabhūtā avidyā. upakleśatvena nirdiṣṭatvāt. rāgavat. ata āha. yathā cittasyānya iti vistaraḥ. vyavakīryamāṇā na viśudhyatīti. antarāntarotpadyamānayā kliṣṭayā prajñayā vyavakīryamāṇā kṣaṇāntarotpannā kuśalā prajñā na viśudhyatīty arthaḥ. kiṃ tad avaśyaṃ rāgaparyavasthitam iti. rāgasaṃprayuktam ity arthaḥ. upahataṃ tu tat tathā rāgeṇeti. na samudācaratā rāgeṇa. vāsanādhānena tad upahataṃ bhavati. tāṃ vāsanāṃ tad dauṣṭhulyaṃ vyāvartayato yoginaḥ tac cittaṃ vimucyate. evam avidyopahatā kliṣṭā prajñā na śudhyatīti. ataḥ prajñā cāvidyā ca na doṣa iti darśayati. ko hi parikalpayan (Abhidh-k-vy 302) vāryata iti. parikalpanāmātram etad āgamanirapekṣam iti kathayati.

yo 'pi manyate sarvakleśā avidyeti. bhadantaśrīlātaḥ. evaṃ manyate. avidyeti sarvakleśānām iyaṃ sāmānyasaṃjñā. [Tib. 291b] na rāgādikleśavyatiriktāvidyā nāmāstīti. kasmāt evaṃ manyate. buddhasūtrāt. na ca prajānāti na ca prajānātīty āyuṣman mahākauṣṭhila tasmād avidyocyata iti. satkāyadṛṣṭyādayo 'pi kleśā ajñānasvarūpā viparītagrahaṇata iti. tasyāpy ata eveti vistaraḥ. tasya bhadantasyāta eva pratiṣedhavacanād vyudāsaḥ. pratiṣedhas tanmatasyety adhyāhāryaṃ. katham ity āhā. sarvakleśasvabhāvā hi satī saṃyojanādiṣu pṛthaṅ nocyeta. anunayasaṃyojanādiṣv avidyāsaṃyojanam iti pṛthaṅ nocyeta. śeṣasaṃyojanāvyatirekāt. rāgo baṃdhanaṃ dveṣo bandhanam ity uktvā moho bandhanam iti. kāmarāgānuśaya ityādi uktvā avidyānuśaya iti. ogheṣv avidyaugha iti. yogeṣv avidyāyoga iti pṛthaṅ naivocyeta. kasmāt. parasparāsaṃprayogāt. na hi dṛṣṭir dṛṣṭyā saṃprayujyate. rāgo vā rāgeṇa. dṛṣṭyādisaṃprayuktā cāvidyoktā. kleśamahābhūmikatvena mahābhūmikasaṃprayoganiyamāt. cittam api cāvidyopakliṣṭam evoktaṃ bhavet. [Tib. 292a] rāgopakliṣṭaṃ cittaṃ na vimucyata iti noktaṃ bhavet. avidyopakliṣṭatvavacanenaiva rāgādyupakliṣṭatvasiddheḥ. atha mataṃ viśeṣaṇārthaṃ tathoktam iti. rāgalakṣaṇayāvidyayopakliṣṭacittaṃ na vimucyata iti. prajñāyām api viśeṣaṇaṃ kartavyaṃ syāt. rāgeṇa pratighena mānena veti mā bhūt sarvakleśagrahaṇaprasaṃga iti. iṣṭa iti cet. citte 'pi na viśeṣaṇaṃ kartavyaṃ syāt. avidyopakliṣṭaṃ cittaṃ na vimucyata ity evam eva tu vaktavyaṃ syāt.

saṃprakhyānaṃ prajñā jñānam ity eko 'rthaḥ. tathaiva dośo yathāvidyāyām iti. athāsaṃprakhyānam iti ko 'rthaḥ. yan va saṃprakhyānaṃ. cakṣurādiṣv api prasaṃgaḥ. saṃprakhyānābhāvas tarhi. evaṃ sati na kiṃ cit syāt. na caitad yuktam iti. atha saṃprakhyānavipakṣabhūtaṃ dharmāntaraṃ. tad idaṃ tathaiva na jñāyate. yathaivāvidyā. kiṃ tad iti. evaṃjātīyako 'pīti vistaraḥ. evaṃjātīyakaḥ karmaprabhāvita ity arthaḥ. tasmād avidyāyāḥ karmaṇaḥ kāritreṇa svabhāvo vijñātavyaḥ. asty asau kaścid dharma yo vidyāvipakṣa iti vidyāvipakṣatvaṃ tasyāḥ karmeti. [Tib. 292b] tadyathā cakṣuḥ katamat. yo rūpaprasādaś cakṣurvijñānasyāśraya iti. nanu ca rūpaprasāda iti svabhāvaprabhāvito 'sya nirdeśa iti. na. apratyakṣatvāt. nityaṃ cakṣurvijñānānumeyatvāc ca. asmīti sattvamayateti. avijñātārtham etat. na tena sthavireṇāsyābhidheyam avadhāritaṃ. mayatā punaḥ sautrāṃtikair avidyā prakārabhinnā varṇyate. māno vā. yāsau sūtra ukteti vistaraḥ. mayatānām ity avidyānāṃ prakārabhinnānāṃ (Abhidh-k-vy 303) nāmeti grahaṇaṃ. tṛṣṇādīnāṃ pṛthagupadeśād iti bhadantadharmatrātasyābhiprāyaḥ. ācārya āha. asty eṣā mayatā. asti sūtre uktā mayatā. tatra jātinirdeśād ekavacanaṃ. sā tv avidyeti. kutaḥ kāraṇād etat paricchidyate. sāvidyeti. bhadantadharmatrātaḥ svābhiprāyaṃ vivṛṇoti. yata eṣā nānyaḥ kleśaḥ śakyate vaktum iti. kasmān na śakyate. tṛṣṇādṛṣṭyasmimānānāṃ pṛthagukteḥ. ācārya āha. nanu cānyo māna eva syād iti. asmimānād anyaḥ ṣaṇṇām anyatamaḥ sa ca mayatā. navidyety abhiprāyaḥ. atra tu punar vicāryamāṇe bahu vaktavyaṃ jāyata iti. atra punar vicāryamāṇe 'vidyāṃge [Tib. 293a] bahur ayaṃ grantho jāyate. yathoktam iti. tasmāt tiṣṭhatv etad etāvad evāstv iti. atha vānyo māṇa eva syāt. na punar avidyeti. kuta etad ity evamādike punar vicāre kriyamāṇe. uttarapratyuttaravacanena bahu vaktavyaṃ jāyate. tasmāt tiṣṭhatv etad alaṃ vicārāntareṇety arthaḥ.

(III.30a) atha nāmarūpam iti. avidyāṃganirdeśānantaraṃ saṃskārāṃgaṃ nirdeṣṭavyaṃ. tadanu vijñānāṃgaṃ. kim ity etad atikramyopanyaste. etad artham atra vakṣyaty ācāryaḥ.

uktaṃ ca vakṣyate cānyad

iti. rūpaṃ vistareṇoktam iti.

rūpaṃ paṃcendriyāṇy arthāḥ paṃcavijñaptir eva cety

atra. nāmendriyārthavaśeneti vistaraḥ. nāmavaśena indriyavaśena arthavaśena cārtheṣu rūpādiṣu namatīti nāma. katamasya nāmno vaśeneti. nāmadvaividhyāt pṛcchati. ācāryas tv ācaṣṭe. yad idaṃ loke pratītim iti vistaraḥ. gaur aśva iti. samudāyapratyāyakam. rūpaṃ rasa iti. ekārthapratyāyakaṃ. tad etad vedanādiskaṃdhacatuṣkaṃ nāmaśabdenocyate. yasmāt tannāmavaśena saṃjñākaraṇavaśenārtheṣv apratyakṣeṣv api vā namati pravartate. asya nāmno 'yam artha iti. indriyārthavaśena tu pratyakṣeṣu rupādiṣu namati utpadyate ity arthaḥ. [Tib. 293b] nāmni cāpy arthavaśena namati. asyārthasyedaṃ nāmeti. etasya punaḥ kena nāmatvam iti. etasya saṃjñākaraṇalakṣaṇasya nāmnaḥ kena kāraṇena nāmatvaṃ. teṣu teṣv artheṣu tasya nāmno namanād iti. yasmāt teṣv artheṣu catuḥskandhalakṣaṇaṃ nāma tan nāma namayati pravartayati. tasmād etasya nāmatvaṃ. namayatīti nāmeti kṛtvā. iha nikṣipta iti vistaraḥ. maraṇakāle nikṣipte kāye upapattyantare namanād gamanād arūpiṇo vedanādayaḥ skandhā nāmety ucyante. yathoktaṃ. mṛtasya khalu kālaṃ gatasya jñātaya imaṃ pūtikāyam agninā vā dahaṃti udake vā plāvayanti bhūmau vā nikhananti vātātapābhyāṃ vā pariśoṣaṃ parikṣayaṃ paryādānāṃ gacchati. yat punar idam ucyate. cittam iti (Abhidh-k-vy 304) vā mana iti vā vijñānam iti vā śraddhāparibhāvitaṃ śīlatyāgaśrutaprajñāparibhāvitaṃ. tad ūrdhvagāmi bhavati viśeṣagāmy āyatyāṃ svargopagam iti.

(III.30b) ṣaḍāyatanam uktam iti.

tadvijñānāśrayā rūpaprasādāś cakṣurādayaḥ.
vijñānaṃ prativijñaptir manaāyatanaṃ ca tad


ity atra. manaindriyasya punar niruddhasya anāgatena dharmeṇa rūpādinā utpatsyamānena vartamānena manovijñānena kathaṃ saṃnipātaḥ. yaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ. kāryaṃ manovijñānaṃ. kāraṇaṃ manaindriyaṃ. dharmaś ca rūpādiḥ. [Tib. 294a] ekakāryārtho veti. ekakāryam evārtha ekakāryārthaḥ. ekakāryatvam ity arthaḥ. katham ekakāryārtha ity āha. sarve ca te trayo 'pi manaindriyādayaḥ sparśotpattau praguṇā anukūlā bhavantīti.

ṣaṭṣaṭko dharmaparyāya iti. ṣaṭṣaṭkāny asminn iti ṣaṭṣatkaḥ. ādhyātmikabāhyavijñānasparśavedanātṛṣṇāṣaṭkasaṃbhavāt. ṣaṭ sparśakāyā iti jñāpakaṃ. ananyatve hi satīndriyārthavijñāneṣūkteṣu sparśakāyavacanaṃ punar uktaṃ syāt. tataś ca ṣaṭṣaṭkatvaṃ hīyate. mā bhūd dharmāyatanād vedanātṛṣṇayoḥ. pṛthagbhāva iti. yadi pṛthaṅnirdeśāt pṛthagbhāvo bhavet. vedanātṛṣṇe api dharmāyatanāt pṛthaṅ nirdiṣṭe. tayor api vedanātṛṣṇayor dharmāyatanāt pṛthagbhāvaḥ syāt. na ca tayoḥ pṛthagbhāva iṣyate. dharmāyatanāntarbhāvāt. naiṣa doṣa iti vistaraḥ. naiṣa doṣa iti yathoktas tadvyatiriktasyāpi vedanātṛṣṇāvyatiriktasyāpi dharmāyatanasya saṃjñādisvabhāvasya bhāvād astitvāt. na caivam iti vistaraḥ. na caivaṃ bhavatas trayānāṃ saṃnipātaḥ sparśa ity evaṃ bruvāṇasya [Tib. 294b] sparśabhūtād indriyārthavijñānatrayād anyad asparśabhūtaṃ trayam indriyārthavijñānatrayam asti. yasya śeṣasyātra sūtre grahaṇaṃ syāt. ṣaṭ sparśakāyā iti prayojanavaśād apṛthagbhāve 'pi sparśabhūtāt trayāt. tasmād apṛthagbhāve 'pi vedanātṛṣṇayoḥ pṛthaṅnirdeśo yukto vineyakāryavaśāt. na tu bhavataḥ saṃnipātamātrasparśavādinaḥ kenacid api prayojanena ṣaṭ sparśakāyā iti pṛthaṅnirdeśo yuktaḥ. yasmāt ṣaṭ sparśakāyā iti vacanenendriyārthavijñānatrayam uktam iti tadavacanaṃ prāptam ity ataḥ ṣaṭṣaṭko dharmaparyāyā iti na sidhyet. mama tu sidhyati. sparśavedanātṛṣṇāṣaṭkavacane 'pi tadvyatiriktadharmāyatanādyarthendriyavijñānaṣaṭkasaṃbhavāt. tasmāt ṣaṭ sparśakāyā iti pṛthaṅnirdeśād asti cittasaṃprayuktaṃ sparśākhyaṃ dharmāntaram iti siddhaṃ. atha brūyād asau. indriyārthāv avijñānakau nirdiṣṭāv asmin sūtre. ṣaḍ ādhyātmikāni ṣaṭ bāhyānīti vacanāt. ata indriyaviṣayavijñanatrayaṃ sparśabhūtam ity asya śeṣasya jñāpanārtham atra grahaṇaṃ syāt. ṣaṭ (Abhidh-k-vy 305) sparśakāyā iti. asya samādheḥ pratiṣedhārtham idam ārabhyate. yady apīndriyārthau syātām avijñānakau. tatsabhāgāv ity arthaḥ. na tu punar vijñānam anindriyārthakaṃ. avaśyaṃ hi vijñānaṃ sendriyārthakaṃ bhavati. tac ca vijñānam apadiṣṭam atra ṣaḍ vijñānakāyā iti. [Tib. 295a] tasmāt triṣu nirdiṣṭeṣu indriyārthavijñāneṣu ṣaḍvijñānakāyavacanena punaḥ sparśagrahaṇam anarthakaṃ prāpnoti. ṣaṭ sparśakāyā iti. ataḥ saṃnipātād anyaḥ sparśa iti siddhaṃ. atra bhadantaśrīlāta āha. na khalv iti vistaraḥ. pūrvotpanne cakṣūrūpe kāraṇaṃ. na tu vijñānasahotpanne. nāpi sarvacakṣurvijñānam iti. paścād utpannaṃ pūrvayoś cakṣūrūpayoḥ. na sahotpannayoḥ. ato yeṣāṃ kāryakāraṇabhāvaḥ. te vijñānendriyaviṣayāḥ sparśabhāvena vyavasthitāḥ. ṣaṭ sparśakāyā ity asmin sūtre. tad idam anyathā na jñāpitaṃ syāt.

na vā evaṃ pathanti. vai iti nipātaḥ. na vai evaṃ paṭhantīty arthaḥ. kathaṃ punaḥ paṭhanti. ya eṣāṃ dharmāṇāṃ saṃgateḥ saṃnipātāt samavāyād utpannaḥ. sa sparśa iti paṭhanti. kāraṇe vā kāryopacāro 'yam iti. saṃgatau saṃnipāte samavāye kāraṇe kāryopacāraḥ sparśa iti. yathā

sukho buddhānām utpāda

iti. atibahuvistaeṇa prakāreṇa visartuṃ śīlam asyā iti atibahuvistaraprakāravisāriṇī.

(III.30cd) adhivacanam ucyate nāmeti. adhyucyate 'nenety adhivacanaṃ. vāṅ nāmni pravartate. nāmārthaṃ [Tib. 295b] dyotayatīty adhivacanaṃ nāma. tad kila nāmasya manovijñanasaṃprayuktasyādhikaṃ bāhulyenālambanam. ato 'dhivacanasaṃsparśa iti. sparśaḥ saṃsparśa ity eko 'rthaḥ. manovijñānena nīlaṃ vijānātīti. abhidheyaṃ vijānātīty arthaḥ. nīlam iti ca vijānātīti. asyārthasyedaṃ nāmeti vijānāti. eka āśrayaprabhāvita iti. prathama āśrayeṇa prabhāvitaḥ pratighāśrayaḥ saṃsparśaḥ pratighasya vā saṃsparśaḥ pratighasaṃsparśaḥ. ālaṃbanaprabhāvita iti. adhivacanād ālambanasaṃsparśaḥ adhivacane vā saṃsparśaḥ adhivacanasaṃsparśa iti.

vacanam adhikṛtya vacanam avadhāryārtheṣu rūpādiṣu manovijñānasya pravṛttiḥ. na paṃcānāṃ cakṣurvijñānādīnāṃ vacanam adhikṛtyārtheṣu pravṛttiḥ. atas tad evādhivacanaṃ manovijñānaṃ vacane pravartate 'dhivacanam iti. tena saṃprayuktas tasya vā saṃsparśasyādhivacanasaṃsparśaḥ. tena cāyaṃ dvitīyaḥ saṃsparśaḥ saṃprayogaprabhāvita ity ucyate.

(III.31) vidyāvidyetarasparśā

(Abhidh-k-vy 306)
iti. vidyāvidyetaraś ca vidyāvidyetare. te eva sparśā

vidyāvidyetarasparśāḥ.

vidyāhvaḥ avidyāhvaḥ tābhyām itaraś cety arthaḥ. vidyety anāsravā prajñā. avidyā kliṣṭam ajñānam. naivavidyānāvidyā yā kuśalasāsravā yā cānivṛtāvyākṛtā prajñā. [Tib. 296a] tatsaṃprayuktā ete yathākramaṃ saṃsparśā veditavyāḥ. punar avidyāsaṃsparśasyeti. vistaraḥ. avidyāsaṃsparśasya sarvakleśasaṃprayuktasyābhīkṣṇasamudācārī nityasamudācārī ekadeśaḥ. tasya grahaṇād dvau sparśau bhavato

vyāpādānunayasparśau. sukhavedyādayas traya

iti. sukhasya vedaḥ sukhavedaḥ. sukhavede sādhuḥ sukhavedyaḥ. sukhaṃ yā vedyam asminn iti sukhavedyaḥ. sa ādir eṣām iti sukhavedyādayaḥ. sukhavedanādihitatvād iti. sukhavedanāyai hitaḥ sukhavedanīyaḥ. prāk krītāc chaḥ. vedyate tad vedayituṃ vā śakyam iti. vedyata iti karmamātre kṛtya iti darśayati. vedayituṃ śakyam ity arhe kṛtyatṛcaś cety asminn arthe kṛtya iti darśayati. ta ete ṣoḍaśeti. cakṣuḥsaṃsparśo yāvan manaḥsaṃsparśa iti ṣaṭ. punaḥ pratighasaṃsparśo 'dhivacanasaṃsparśo vidyāsaṃsparśo 'vidyāsaṃsparśo naivavidyānāvidyāsaṃsparśo vyāpādasaṃsparśo 'nunayasaṃsparśaḥ sukhavedanīyo duḥkhavedanīyo 'duḥkhāsukhavedanīyaś ca sparśa iti ṣoḍaśa.

(III.32ab) uktaḥ sparśo vedanā vaktavyeti.

nanu ca vedanāpy uktā

vedanānubhava

iti. athoktam apy ucyate. na tarhīdaṃ vaktavyaṃ. yac coktaṃ yac ca vakṣyamāṇaṃ. tan na vakṣyāmīti.

uktaṃ ca vakṣyate cānyad

[Tib. 296b] iti vācanāt. prakāranirdeśād adoṣaḥ. pūrvaṃ laksaṇam uktam idānīṃ prakāra iti.

jāte hīti vistaraḥ. jāte hi janye dharme dharmasya janakasya nāsti sāmarthyam sahotpannatvāt. pratijñāviśiṣṭam iti. pratijñāyā aviśiṣṭam etat sādhanam ity arthaḥ. yadi pratijñāviśiṣṭaṃ sādhanaṃ neṣyate. anyonyajanakaprasaṃgāt (Abhidh-k-vy 307) tarhi. kiṃ. kathaṃ sahotpannayor janyajanakabhāvaḥ sidhyatīty adhikṛtam. anena pratijñādoṣa udgrāhyate. asti sahotpannayor janyajanakabhāva iti pratijñā pūrvābhyupagamavirodhinīti. iṣṭatvād adoṣa iti. purvābhyupagamaṃ darśayati. iṣtam idaṃ. sūtre tv aniṣṭam iti. iṣṭam idam abhidharme

sahabhūr ye mithaḥphalā

iti. sūtre tv aniṣṭaṃ. tat pratipādayann āha. cakṣuḥsaṃsparśaṃ pratītyotpadyate cakṣuḥsaṃsparśajā vedaneti. sūtraprāmāṇyenānyonyaphalatvaṃ bhaṃktvā sahotpannakāryakāraṇabhāvabibhaṃkṣayā āha. janakadharmātikramāc cāyuktam iti. janakasyāyaṃ dharmaḥ prasiddho yā bhinnakālatā. tadyathā pūrvaṃ bījaṃ paścād aṃkura ityādi. tatrāpi [Tib. 297a] pūrvam indriyārthau paścād vijñānam iti. prathamakṣaṇotpannāv indriyārthau vijñānaṃ tu dvitīye kṣaṇa iti. yathā tarhi chāyāṃkurayor iti. kiṃ. sahotpannayor janyajanakabhāvaḥ. utpanna eva hy aṃkuraś chāyāṃ janayati. na prathame kṣaṇe 'ṃkuro niśchāyo bhavati dvitīye sacchāya iti. evaṃ sparśavedanayor apīti. anayor api chāyāṃukurayoḥ pūrvasāmagrī hetur iti śakyaṃ vaktuṃ. sahabhūhetunirdeśe tv ayam artha ukta iti na punar ucyate.

sparśād uttarakālaṃ vedanety apara iti bhadantaśrīlātaḥ. so 'sau trayāṇāṃ saṃnipātaḥ sparśa iti. yo 'yaṃ janakajanitabhāvaḥ. vedanā tṛtīye kṣaṇe iti. indriyārthakṣaṇaḥ prathamaḥ vijñānotpattikṣaṇo dvitīyo vedanotpattikṣaṇas tṛtīya iti. na sarvatra vijñāne vedanā prāpnotīti. vijñānakṣaṇe dvitīye vedanāyā abhāvāt. na ca sarvavijñānaṃ sparśaḥ. vedanākṣaṇe tṛtīye vijñānaṃ na sparśaḥ. pūrvadvitīyakṣaṇayoḥ sparśa eva vidhīyate. pūrvasparśahetukā hy uttarasparśe vedanā. yo 'yam idānīṃ dvitīyaḥ kṣaṇaḥ sparśabhāvenoktaḥ. tatra pūrvasparśahetukā prathamakṣaṇavijñānahetukā [Tib. 297b] vedanotpadyate. tatsparśapūrvikāpy anyasminn ity evaṃ sarvatra vijñāne vedanā prāpnoti. sarvaṃ ca vijñānaṃ sparśa iti. te ca sparśāḥ savedanakā iti bhinnālambanayor iti vistaraḥ. bhinnam ālambanam anayoḥ. tau bhinnālambanau. pūrvasya rūpam ālambanam uttarasya śabdaḥ tayor bhinnālambanayoḥ pūrvasparśahetukā rūpālambanasparśahetukā uttaratra sparśe śabdālambane yad vedanotpadyate. ity etad ayuktaṃ. kathaṃ hi nāmeti doṣam āviṣkaroti. anyajātīyālambanasparśasaṃbhūtā rūpaprakārālambanāt sparśāt saṃbhūtā vedanā anyālambanā bhaviṣyati. śabdālaṃbanā bhaviṣyati. vidhurakāraṇatvāt kāryasyāsaṃbhāvanā. yadā hi rūpālambanāt sparśāt saṃbhūtā vedanā rūpālambanaiva vedanā bhaviṣyati. tadā pūrvasparśahetukottaratra sparśe vedaneti yuktaṃ. yadā tu rūpālambanāt (Abhidh-k-vy 308) sparśāc chabdālambanā vedanotpadyate. tadā katham etad yokṣyate. kāraṇānurūpaṃ hi loke kāryaṃ dṛśyate. atha mataṃ rūpālambanāt sparśāt saṃbhūtā vedanā śabdālambanasparśasaṃprayuktāpi rūpālambanā bhavatīti. ata idam āha. yena vā cittena saṃprayuktā. tato bhinnālambaneti. tataḥ śabdālambanāc cittād bhinnālambanā. [Tib. 298a] yata utpannā rūpālambanā. tena samālambanety arthaḥ. kathaṃ cāsau tena saṃprayuktety ucyate. samaṃ prayuktā hi saṃprayuktā. yady abhinnāśrayatvāt kathaṃ śrotrāśrayotpannā satī rūpālambanā bhaviṣyati. kathaṃ na bhaviṣyati. cittacaittānām āśrayeṇaikaviṣayapravṛttatvāt. tasmād anyatarālambanatve 'pi vedanāyā doṣaḥ. sa doṣaḥ pradarśyate. yadi tāvad rūpālambanāt sparśād utpannā vedanā śabdādyālambanāntaram ālambate. sa rūpālambanaḥ sparśaḥ sukhavedanīyo yāvad aduḥkhāsukhavedanīya iti na prāpnoti. ekālambanayā tu vedanayā tathā nirdeśo yukta iti. astu tarhīti vistaraḥ. yady evaṃ doṣo 'stu tarhi. tasmiṃ kāle. kasmiṃ kāle. śabdālaṃbanakāle. sparśabhūtaṃ vijñānam avedanakaṃ. tasmāc ca śabdālambanād yat pūrvaṃ vijñānaṃ savedanakaṃ tan na sparśaḥ. evaṃ hi nirdoṣaṃ bhavatīti. anyathā hi yadi pūrvotpannaṃ savedanakaṃ vijñānaṃ sparśaḥ syāt. tadaivaṃ sparśapratyayā vedaneti yathokto doṣaḥ syāt. punaḥ kāraṇaṃ. kiṃcid vijñānam avedanakaṃ. kiṃcic ca na sparśaḥ pratyayavaidhuryāt. vidhurā hi pratyatā vipratibhandhenāvasthitāḥ. na hi sarvaḥ samanantarapratyayo vedanāpratyayaṃ sparśabhūtaṃ vijñānaṃ [Tib. 298b] janayituṃ samartha iti. tad evaṃ tasya bhinnālambanaṃ vijñānam ekāntenāvedanakaṃ. tadutpādakaṃ cāsparśabhūtaṃ. yadi tu rūpālambanāc cakṣurvijñānād anantaraṃ rūpālambanam eva cakṣurvijñānam utpadyate. manovijñānaṃ vā. tat savedanakaṃ pūrvotpannaṃ sparśa iti. evaṃ satīti. mahābhūmikaniyamo bhidyata iti. sparśavedanayoḥ paryāyeṇa niyamāt. tisrā bhūmaya iti. savitarkā savicārā kāmadhātuḥ prathamaṃ ca dhyānam. avitarkā vicāramātrā dhyānāntaram. avitarkā avicārā dvitīyād dhyānāt prabhṛti yāvad bhavāgraṃ. kuśalā bhūmiḥ kuśalā dharmāḥ. evam akuśalā avyākṛtāḥ. śaikṣī bhūmiḥ śaikṣasyānāsravā dharmāḥ. aśaikṣī aśaikṣasyānāsravā dharmāḥ. naiva śaikṣīnāśaikṣī bhūmiḥ sāsravā dharmāḥ. asaṃskṛtā iha nocyante. caittasambandhāt. tad ya etasyām iti vistaraḥ. tad iti vākyopanyāse. ya iti ye caitasikāḥ. etasyāṃ sarvasyāṃ bhūmāv iti. savitarkasavicārāyāṃ bhūmau. yāvan naivaśaikṣīnāśaikṣyāṃ bhūmau. te mahābhūmikāḥ vedanācetanādayo yathoktāḥ. (Abhidh-k-vy 309) ye kuśalāyām eva bhūmau. [Tib. 299a] te kuśalamahābhūmikāḥ śraddhādayaḥ. ye kliṣtāyām eva. te kleśamahābhūmikāḥ. avidyādayo yathoktā eva. te punar yathāsaṃbhavam iti vistaraḥ. te punar mahābhūmikādayaḥ. ye yasyāṃ saṃbhavanti. te tasyāṃ paryāyeṇa. na tu sarve yugapat. ity apare. tadyathā vedanā sarvāsu bhūmiṣu bhavaty api na yugapat saṃjñācetanāsparśamanaskārādibhir bhavati. tathā sparśo vedanādibhiḥ. tathā kuśalāyāṃ vitarkādaya ityevamādikaṃ. apare punar evaṃ vyācakṣate. yathā paṃcaskaṃdhake likhitaṃ. tathedaṃ grahītavyam iti. tadyathā chandaḥ katamaḥ. abhipretavastuny abhilāṣaḥ. anabhiprete nāsti chanda ity abhiprāyaḥ. adhimokṣaḥ katamaḥ. niścite vastuni tathaivāvadhāraṇaṃ. smṛtiḥ katamā. saṃstute vastuny asaṃpramoṣaḥ. cetaso 'bhilapanatā. samādhiḥ katamaḥ. upaparīkṣye vastuni cittasyaikāgratā. prajñā katamā. tatraiva pravicayo yogāyogavihito 'nyathā cety evamādiḥ paṃcaskaṃdhakagrantho draṣṭavyaḥ. tatra hy uktaṃ paṃca sarvatragāḥ. vedanāsaṃjñāsparśamanaskāracetanāḥ. paṃca pratiniyataviṣayāḥ. chandādhimokṣasmṛtisamādhiprajñā [Tib. 299b] ity evamādi. akuśalamahābhūmikās tu pāṭhaprasaṃgenāsaṃhitā iti. sūtrādiṣu pāṭhāt. kuśalam akuśalam avyākṛtam ity evaṃ pāṭhaprasaṃgenāsaṃhitāḥ. adhyāropitāḥ paścād ity arthaḥ. pūrvaṃ na paṭhyaṃte sma. prakaraṇapāde mahābhūmikāḥ kuśalamahābhūmikāḥ kleśamahābhūmikāḥ parīttakleśamahābhūmikāś ceti caturvidhā paṭhyante. sahajātā ity ucyante. na sparśasahajātā iti. aviśeṣitatvād ete vedanādayaḥ parasparasahajātāḥ. na tu sparśenety arthaparigraheṇa parihartavyaṃ sūtram ity arthaḥ. maitrīsahagatam iti. ayaṃ sahaśabdo nāvaśyaṃ yugapadbhāve samanaṃtare 'pi dṛṣṭaḥ. na hi maitryāḥ smṛtisaṃbodhyaṃgasya ca samavadhānam asti. naitryā ekāntasāsravatvāt. smṛtisaṃbodhyaṃgasya caikāntānāsravatvāt. tasmād ajñāpakam etat. saṃdṛṣṭā iti. sahotpannā ity abhiprāyaḥ. tatra hi sūtra iti. yatraivoktaṃ. yā vedanā yā cetanā yā ca saṃjñeti vistareṇa. tatra sūtra ity arthaḥ. tan na vijñāyata iti vistaraḥ. kiṃ tāvad ayam eṣāṃ vedanādīnāṃ ālambananiyamaḥ ālambane niyamaḥ. yad evālambanaṃ vedayate. tad eva cetayate yāvad vijñānaṃ vijānātīti. [Tib. 300a] utāho kṣaṇaniyamaḥ yasminn eva kṣaṇe vedayate. tasminn eva yāvad vijānātīti. vayaṃ brūmaḥ. ālambananiyamo 'yam iti. tasmān na sūtravirodha ity abhiprāyaḥ. ācārya āha. tatraiva sūtre āyuruṣmaṇoḥ sāhabhāvye saṃsṛṣṭavacanāt siddhaḥ kṣaṇaniyama iti. āyur uṣmā ca saṃsṛṣṭau. imau dharmau na visaṃsṛṣṭāv iti. āyuruṣmaṇoḥ (Abhidh-k-vy 310) sahotpannatoktā bhavati. tayor anālambanatvāt. tad evaṃ sādhitaṃ bhavati. avaśyaṃ sahotpannāni vedanāsaṃjñācetanāvijñānāni. tatra sūtre saṃsṛṣṭavacanenoktatvāt. āyuruṣmavad iti. tad katham iti vistaraḥ. tat kathaṃ vijñānaṃ cāsti. na ca trayāṇām indriyaviṣayavijñānānāṃ saṃnipātaḥ. tasmād avaśyaṃ vijñānāstitve saṃnipāto 'bhyupagantavyaḥ. saṃnipātaś ca te sparśa iti. tenedaṃ te virudhyate. na sarvavijñānaṃ sparśa iti. saṃnipāto vā na sparśa iti. punaḥsaṃdhikaraṇaṃ cātra draṣṭavyam iti. pūrvatrāsiddham iti sakāralopasyāsiddhatvād guṇo na prāpnoti. parihāras tu. īṣadarthe 'yaṃ nañ draṣṭavyaḥ. īṣatsiddham asiddham ity ataḥ siddhatvāt sakāralopasya guṇo bhavati. saiṣa dāśarathī rāma iti yathā.

(III.32cd) ṣaṭ saumanasyopavicārā iti vistaraḥ. cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā saunanasyasthānīyāni rūpāṇi upavicarati. śrotreṇa śabdān śrutvā saumnanasyasthānīyāṃ śabdān upavicarati. evaṃ yāvan manasā dharmān vijñāya saumanasyasthānīyān [Tib. 300b] dharmān upavicarati. evaṃ cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā daurmanasyasthānīyāny upekṣāsthānīyāni ceti vistareṇa yojyaṃ. trayo bhaviṣyantīti. saumanasyadaurmanasyopekṣāsvabhāvatraividhyāt. eka iti. manovijñānamātrasaṃprayogāt. ṣaḍ iti. rūpādiviśayaṣaṭkabhedāt. tribhir api sthāpaneti. yad vedanādravyaṃ manovijñānamātrasaṃprayuktam ekaṃ. tat saumanasyādisvabhāvatrayabhedāt tridhā bhidyate. tat punaḥ pratyekaṃ viṣayaṣaṭkabhedāt ṣoḍhā bhidyate. ity aṣṭādaśa bhavaṃti. svabhāvavyavasthāpanāyām asatyāṃ saumanasyadaurmanasyopekṣopavicārā na syāt. saṃprayogavyavasthāpanāyām asatyāṃ manopavicārā ity eva na syāt. aṣṭādaśavyatiriktāś ca syuḥ. rūpādiviṣayaṣaṭkālambanavyavasthāpanāyām asatyāṃ pratyekaṃ saumanasyādiṣodhābhedenāṣṭādaśa manopavicārā iti na syāt. tasmāt tribhir api vyavasthāpaneti siddhaṃ. asaṃbhinnālambanā iti. asaṃmiśrālambanāḥ. trayo dharmopavicārā ubhayatheti. ye rūpādiviṣayapaṃcakavyatiriktadharmālambanāḥ. te dharmopavicārā asaṃbhinnālambanāḥ. ye tu rūpādīnāṃ ṣaṇṇāṃ viṣayāṇāṃ dvau tṛīn [Tib. 301a] yāvat ṣaḍ api viṣayān ālambante. te saṃbhinnālambanāḥ.

manaḥ kileti. kilaśabdaḥ paramatadyotakaḥ. manaḥ kila pratītyāśritya viṣayān upavicaranty ālambanta ity arthaḥ. upavicārayantīti pravartayanti. katham ity āha. vedanāvaśena manaso viṣayeṣu punaḥpunar vicāraṇād iti punaḥpunar ity upaśabdasyārthaḥ.

nāpy upavicāriketi. asantīrikety arthaḥ. ayoga ity asaṃbhavaḥ. yadi mana evāśritā vedanā manopavicāraḥ. tṛīye dhyāne yat sukhaṃ. tan mana evāśritaṃ. (Abhidh-k-vy 311) na cakṣurindriyādyāśritam iti. tasya kasmān manopavicāreṣv agrahaṇaṃ. āditaḥ kileti viṣtaraḥ. ādāv āditaḥ. kileti paramate. kāmadhātau manobhūmikaṃ sukḥaṃ nāsti. tasmān na tan manopavicāraḥ. ataḥ paścād api tṛtīye dhyāne sukhendriyasya manaāśritatve 'pi manopavicāreṣv agrahaṇaṃ. yathā saumanasyopavicārasya pratidvaṃdvena daurmanasyopavicāraḥ. naivaṃ. sukhopavicārasya pratidvaṃdvena duḥkhopavicāro 'sti. manovijñānanāśritatvād duḥkhasya. ataḥ sarvatra tat sukhaṃ na manopavicāra iti.

saumanasyasthānīyānīti. saumanasyajanakāni. paṃceti vistaraḥ. [Tib. 301b] paṃcabhir vijñānakāyair abhinirhṛtatvam utpāditatvam abhisaṃdhāya cetasikṛtvā etad uktaṃ cakṣuṣā rūpāṇīti vistareṇa. manobhūmikās tv ete. tadyathā aśubhā. cakṣurvijñānābhinirhṛtā ca pūrvaṃ vinīlakādidarśanāt. manobhūmikā ca samāhitatvāt. api tv iti. cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā yāvat kāyena spraṣṭavyāni spṛṣṭveti vacanād acodyam etat. yadi cakṣuṣā rūpāṇi paśyan saumanasyasthānīyāni rūpāṇy upavicaratīty uktaṃ syāt. yāvat kāyena spraṣṭavyāni spṛśann iti. syāc codyaṃ. na tv evam uktam ity acodyam evaitat. yo 'py adṛṣṭveti vistaraḥ. yo 'pi śrutvā parato manasopavicaraty ālambate. te 'pi tasya manopavicārāḥ. itarathā hīti vistaraḥ. rūpadhātvālambanā rūpādyupavicārā na syuḥ. kāmadhātūpapannena rūpāvacarāṇāṃ rūpādīnām apratyakṣīkṛtatvāt. kāmadhātvālambanāś ca gandharasaspraṣṭavyopavicārā rūpadhātūpannasya na syuḥ. tasya gaṃdhādīnām aviṣayatvāt. yathā tu vyaktataraṃ. tathoktam iti. pratyakṣīkṛtarūpādyālambanānāṃ manopavicārāṇāṃ vyaktataratvāt. yo 'pi rūpāṇi dṛṣṭvā tatsahacarāṃ chandān upavicarati. so 'pi tasya manopavicāraḥ. yathā tv anākulaṃ. tathoktaṃ. kathaṃ cānākulam ity āha. indriyārthavyavacchedata [Tib. 302a] iti. cakṣurādīndriyavyavacchedena. rūpādyarthavyavacchedena coktam iti. anyathā hy ākulaṃ syāt. eakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā saumanasyasthānīyāṃ chandān upavicaratīty evamādi.

asti saṃtānaṃ niyamyeti. kasyacit sattvasya saṃtānam avekṣya. yad asya kiṃcitsaumanasyasthānīyam eva. yāvad upekṣāsthānīyam eva. na tv ālambanaṃ. kiṃ. niyamya. kiṃkāraṇaṃ. tad eva hy ālambanaṃ kasyacit saumanasyasthānīyaṃ. kasyacin neti.

(III.33-35ab) evaṃ yāvad ārūpapratisaṃyuktā iti kati rūpapratisaṃyuktāḥ. teṣāṃ ca kati kimālambanāḥ. katy ārūpyapratisaṃyuktāḥ. teṣāṃ ca kati kimālambanā iti.

kāme svālambanāḥ sarva

(Abhidh-k-vy 312)
iti. kāme kāmāvacarāṇāṃ manopavicārāḥ sarve 'ṣṭādaśa santi. sa eva ca kāmadhātuḥ teṣāṃ sarveṣām ālambanaṃ. svo dhātur ālambanam eṣām iti svālambanā iti kārikāpadavigrahaḥ

rūpī dvādaśagocara
iti. rūpī dhātuḥ kāmāvacarāṇāṃ dvādaśānāṃ manopavicārāṇāṃ gocaraḥ. ṣaḍ gandharasopavicārān apāsyeti. dvau gandharasāv ālambanau saumanasyopavicārau hitvā dvau gandharasālambanau daurmanasyopavicārau hitvā dvau tadālambanāv eva copekṣopavicārau hitveti. [Tib. 302b] kasmāt. tatra rūpadhātau tayor gandharasayor abhāvāt.

vinā gandharasaghrāṇajihvāvijñānadhātubhir

iti vacanāt.

trayāṇām uttara

iti. trayāṇāṃ saumanasyadaurmanasyopekṣādharmopavicārāṇāṃ kāmāvacarāṇām uttaro dhātur ārūpyadhātur ālambanaṃ. tatra rūpādyabhāvāt.

dhyānadvaye dvādaśeti.

daurmanasyopavicārāṇāṃ ṣaṇṇāṃ abhāvāt.

svo 'ṣṭālambanam

iti. aṣṭānām ālambanam aṣṭālambanaṃ. gandharasopavicārāṃś caturo hitveti. saumanasyopekṣopavicārau gandhālambanau dvau rasālambanau ca dvau hitvety arthaḥ. tatra tayor abhāvāt.

ārūpyā dvayor

iti. saumanasyopekṣādharmopavicārayoḥ prathamadvitīyadhyānabhūmikayor ārūpyadhātur ālambanaṃ. rūpādyabhāvāt. ṣaḍ upekṣopavicārā eva santi nānya iti. rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyadharmālambanā upekṣopavicārā eva santi. saumanasyopavicārāṇām api tṛtīye caturthe cābhāvāt. gandharasālambanau tu tatra kāmāvacaragandharasālambanāv ity avagantavyaṃ.

tatra catvārā iti. ākāśānaṃtyāyatanasāmantakānantaryamārgasya caturthadhyānālambanatvāt. tatra ca rūpaśabdaspraṣṭavyadharmasadbhāvāt. yeṣāṃ tad vyavacchinnālambanam astīti. yeṣām ācāryāṇāṃ matena tad ākāśānaṃtyāyatanasāmaṃtakaṃ [Tib. 303a] vyavacchinnālambanaṃ pṛthakpṛthag rūpādyālambanam asamastālambanam ity arthaḥ. audārikādibhir ākārais tac caturthadhyānam ālambata iti ekeṣām ācāryāṇāṃ matam. yeṣām ācāryāṇāṃ matena paripiṇḍitālambanam eva tad ākāśānaṃtyāyatanasāmantakaṃ caturthadhyānabhūmikaskandhapaṃcakālambanam iti mataṃ. teṣām ācāryāṇāṃ. tatraika eva (Abhidh-k-vy 313) saṃmiśrālambano dharmopavicāra iti.

eka ūrdhvaga

iti. keṣāṃ pakṣe. yeṣāṃ

catvāro 'rūpisāmanta

iti pakṣaḥ. na hi maulānām iti vistaraḥ. maulānām ārūpyāṇām adharo dhātur nālambanam adharabhūmikaṃ sāsravaṃ vastu nālambanam ity arthaḥ. paścāt pravedayiṣyāmīti.

na maulāḥ kuśalārūpyāḥ sāsravādharagocarā

iti.

(III.35c) prathameti vistaraḥ. prathamadvitīyadhyānabhūmikair aṣṭābhiḥ samanvāgataḥ tṛtīyacaturthadhyānabhūmikaiś caturbhiḥ. katamair ity āha. kliṣṭaiḥ. gandharasālaṃbanān paryudasya. tatra gandharasābhāvāt. kathaṃ. prathamadvitīyayor dhyānayor dvādaśopavicārāḥ santīty uktaṃ. saumanasyopekṣopavicārāṇāṃ ṣaḍviṣayālambanavyavasthāpanāt. tatra svabhūmyālambanā rūpaśabdaspraṣṭavyadharmālambanāḥ saumanasyopavicārāś catvāraḥ kliṣṭāḥ. ye copekṣopavicārāḥ kliṣṭā eva catvāraḥ. taiḥ kāmadhātūpapanno rūpāvacarakuśalalābhī [Tib. 303]b samanvāgataḥ. adharabhūmyupapanno hy ūrdhvabhūmikaiḥ kliṣṭaiḥ samanvāgato bhavati. na tu viśiṣṭaiś caturbhir gandharasālambanaiḥ. teṣām akliṣṭatvāt. rūpāvacarakuśalālābhitvāt. ca. nāsty akliṣṭarūpāvacaradharmalābha iti. na taiḥ samanvāgataḥ. tṛtīyacaturthadhyānabhūmikā api ṣaḍ evopekṣopavicārā uktāḥ. teṣāṃ ye svabhūmyālambanāḥ kliṣṭāḥ. taiḥ samanvāgatas tathā. yau tu gaṃdharasālambanau. na tau kliṣṭau. ataḥ pūrvoktenaiva nyāyena na tābhyāṃ samanvāgataḥ. kliṣṭenaiveti. nākliṣṭena kuśalasyābhāvāt. lābhī rūpāvacarasyeti vistaraḥ. kāmadhātūpapanna eva lābhī rūpāvacarasya kuśalasya cittasyānāgamyasaṃgṛhītasyāvītarāgaḥ kāmadhātoḥ sarvaiḥ kāmāvacarair aṣṭādaśabhir api samanvāgataḥ. prathamadhyānabhūmikair daśabhir iti. kathaṃ daśabhir ity āha. saumanasyopavicāraiḥ kliṣṭair gaṃdharasālambanāv apāsyeti. saumanasyopavicārāḥ sāmaṃtakeṣu na bhavaṃti. sāmantakānām upekṣendriyasaṃprayogitvāt. ato maulasaṃgṛhītair eva saumanasyopavicāraiḥ kliṣṭaiḥ svabhūmyālambanaiś caturbhiḥ. samanvāgataḥ. na tu gandharasālambanābhyāṃ. maulakuśalālābhenākliṣṭalābhābhāvāt. na hi kliṣṭaṃ dhyānam adharālambanam asti. ṣaḍbhir upekṣopavicārair anāgamyabhūmikair iti. atrāviśeṣābhidhānād upekṣopavicāraiḥ [Tib. 304a] kliṣṭair api caturbhiḥ samanvāgataḥ sāmantakasaṃgṛhītaiḥ. ṣaḍbhiś copekṣopavicāraiḥ kuśalaiḥ (Abhidh-k-vy 314) kāmadhātvālambanaiḥ svabhūmyālambanair api. dvitīyatṛtīyacaturthadhyānārūpyajaiḥ pūrvavad iti. kathaṃ. sa eva kāmadhātāv upapanno lābhī rūpāvacarasya kuśalasya cittasyāvītarāgo dvitīyadhyānabhūmikair aṣṭābhiḥ. yair eva. alābhī gandharasālambanān apāsya. trtīyacaturthadhyānabhūmikaiś caturbhiḥ kliṣṭair eva. gandharasālambanau paryudasya. ārūpyāvacareṇaikena kliṣṭenaiva. anayā vartanyā mārgeṇa śeṣam anugantavyaṃ. kathaṃ. prathamadhyānopapanno dvitīyadhyānabhūmikasya kuśalasya cittasyālābhī prathamadhyānabhūmikaiḥ sarvaiḥ samanvāgataḥ. dvitīyadhyānabhūmikaiḥ kliṣṭair aṣṭābhiḥ. tṛtīyacaturthadhyānārūpyajaiḥ pūrvavat. lābhī dvitīyadhyānabhūmikasya kuśalacittasya tadbhūmyavītarāgaḥ sarvaiḥ prathamadhyānabhūmikaiḥ. dvitīyadhyānabhūmikaiṛ aṣṭābhiḥ. caturbhiḥ saumanasyopavicāraiḥ kliṣṭaiḥ. gandharasālambnāv apāsya. caturbhiś copekṣopavicārair dvitīyadhyānasāmantakasaṃgṛhītaiḥ. tṛtīyadhyānabhūmikais caturbhiḥ kliṣṭaiḥ. gandharasālambanau paryudasya. evaṃ caturthadhyānabhūmikaiḥ. ārūpyāvacareṇaikena kliṣṭenaiva. dvitīyadhyānopapannas tṛtīyadhyānabhūmikasya kuśalasya cittasyālābhī [Tib. 304a] dvitīyadhyānabhūmikaiḥ sarvaiḥ samanvāgataḥ. tṛtīyadhyānabhūmikaiś caturbhiḥ kliṣṭaiḥ. caturthadhyānārūpyajaiḥ pūrvavat. lābhī tṛtīyadhyānabhūmikasya kuśalacittasya tadbhūmyavītarāgaḥ sarvair dvitīyadhyānabhūmikaiḥ. tṛtīyadhyānabhūmikaiś caturbhir upekṣopavicāraiḥ kliṣṭair gandharasālambanāv apāsya. caturbhiś copekṣopavicārais tṛtīyadhyānasāmantakasaṃgṛhītaiḥ. caturthadhyānārūpyajaiḥ pūrvavat. eṣā dik. anayā diśā tṛtīyādiṣv api dhyāneṣūpapannasya svabhūmyūrdhvabhūmikair upekṣopavicārair eva kliṣṭaiḥ kuśalaiś ca samanvāgamo yathāsaṃbhavaṃ yojyaḥ. upekṣādharmopavicāreneti. kāmāvacarasya nirmāṇacittasyopekṣāsaṃprayogitvāt.

apara āheti. ayam eva śāstrakāraḥ. na hi yo yasmād iti vistaraḥ. yaḥ pudgalaḥ yasmād rūpāder vītarāgaḥ. na sa tad rūpādy ālambanam upavicarati. katham upavicarati. tatrānunīyate vā. pratihanyate vā. apratisaṃkhyāya vopekṣata ity evaṃ. yadāpratisaṃkhyāyopekṣate nābhujati. tadā 'kuśalatvam. ato 'pratisaṃkhyāyeti viśeṣaṇam. ataḥ sāsravā api na sarve. kiṃ tarhi. sāṃkleśikāḥ. saṃkleśe bhavāḥ sāṃkleśikāḥ. saṃkleśānukūlāḥ. yaiḥ saumanasyādibhir mano viṣayān upavicarati. yeṣāṃ pratipakṣeṇa ṣaṭ sātatā vihārā iti. yeṣāṃ sāṃkleśikānāṃ prativyūhena. satataṃbhavāḥ sātatāḥ. vihārā yogaviśeṣā bhavaṃti. te ca ṣaṭ. katham ity āha. cakṣuṣā rūpāṇi dṛṣṭvā naiva sumanā [Tib. 305a] bhavati. nānunīyate. na durmanā na pratihanyate. upekṣako bhavati (Abhidh-k-vy 315) nābhujati. kathaṃ nābhujati. kim apratisaṃkhyāyāho svit pratisaṃkhyāyeti. viśeṣayann āha. smṛtimān saṃprajānann iti. smṛtisaṃprayuktayā prajñayā pratisamīkṣamāṇa ity arthaḥ. evaṃ yāvan manasā dharmān vijñāyeti. viṣayaṣaṭkabhedāt ṣaṭ sātatā iti. na hy arhata iti vistaraḥ. arhato laukikaṃ kuśalaṃ sāsravaṃ dharmālambanaṃ dharmāyatanālambanam adhigamadharmālaṃbanaṃ vā saumanasyam asti. tasya hi buddhasāṃtānikāṃ guṇān saṃmukhīkurvataḥ kuśalam saumanasyam utpadyate. na tasyaiṣa pratiṣedho yujyate. kasya tarhi. yat tu tatsāṃkleśikaṃ manasa upavicārabhūtaṃ. tasyaiṣa pratiṣedho lakṣyate. tasmāt sāsravā api na sarve saumanasyādaya upavicārā iti. atra bhadantānaṃtavarmā āha. ayuktam etat. kasmāt. sūtre 'nyathānirdeśāt. sūtre hi bhagavatā na sāṃkleśikā evopavicārā uktāḥ. evaṃ hy āha. tatra bhikṣavo ya ime ṣaṭ saumanasyopavicārāḥ. tān āśritya tān pratiṣṭhāya. ya ime ṣaṭ saumanasyopavicārāḥ. tān prajahīta. tatra bhikṣavo ya ime ṣaḍ upekṣopavicārāḥ. tān āśritya tān pratiṣṭhāya. ya ime ṣaḍ upekṣopavicārāḥ. tān prajahīta. dve bhikṣavo upekṣe. nānātvasaṃniśritā ekatvasaṃniśritā ca. tatra bhikṣavo yeyam ekatvasaṃniśritā upekṣā. tām āśritya tām adhiṣṭhāya. yeyaṃ nānātvasaṃniśritā upekṣā. tāṃ [Tib. 305b] prajahīteti. etasmāt sūtrāj jñāyate. na sāṃkleśikā eva saumanasyādaya upavicārā iti. tad etad ajñāpakaṃ. prahāṇavacane 'pi sāṃkleśikatvavinivṛtteḥ. na hītareṇetarasya saṃniśrayaprahāṇavacane 'pi saty eṣāṃ manopavicārāṇāṃ sāṃkleśikatvaṃ vinivartate. anyathāsaṃbhavāt. evaṃ āha. mānaṃ niśritya māna eva prahātavya iti. na tu jātu kvacin māno vyavadānikaḥ saṃbhavati. tasmāt kleśānāṃ parasparavirodhena vṛtter vṛttyantarasya cāpekṣayā guṇavattvāt. gurulāghavaṃ abhisaṃdhāya sūtre vacanād adoṣaḥ. nandādayo 'tra nidarśanaṃ. ataś caitad evaṃ. yad upekṣopavicārāṇām upekṣopavicārān eva prahāṇāya saṃniśrayatvena dideśa bhagavān. dve bhikṣava upekṣe ityādivacanāt. nanu ca gardhāśritanaiṣkramyāśritabhedena ṣaṭtriṃśac chāstṛpadānīti vacanāt siddham eṣāṃ sāṃkleśikavyavadānikatvaṃ vaibhāṣikamatānusārāt. adoṣaḥ. ācāryasyāpi manopavicāravyatiriktās tatra saumanasyādayas saṃti. punas ta eveti vistaraḥ. ta evāṣṭādaśopavicārāḥ kecid bhavāśritā adhiṣvaṃgāśritāḥ. kecin naiṣkramyāśritāḥ. naiṣkramyaṃ niṣkramabhāvaḥ saṃkleśāt saṃsāraduḥkhād vā. gardhanaiṣkramyāśritabhedena. dvāv aṣṭādaśakau ṣaṭtriṃṣac chāstṛpadāni. tadbhedasya teṣāṃ manopavicārānāṃ dvidhābhedasya (Abhidh-k-vy 316) śāstrā buddhena gamitatvād deśitatvād yathāsūtraṃ.

[Tib. 306a] (36, 37) kleśakarmavastūnīti prajñāpitam iti.

kleśās trīṇi dvayaṃ karma sapta vastv

iti vacanāt.

evaṃ karmāṇi vipākotpattāv iti. āsannaṃ kāraṇam ity adhikṛtaṃ. kleśo 'pi hi kāraṇaṃ vipākasya. tat tu viprakṛṣṭaṃ.

(III.38) te ca vyākhyātā iti.

mṛtyūpapattibhavayor antarābhavatīha yaḥ.
sa punarmaraṇāt pūrvam upapattikṣaṇāt para


iti. vacanāt vyākhyātāḥ. na paryavasthānaiḥ svataṃtrair iti. īrṣyāmātsaryakrodhamrakṣaiḥ. svātantryam eṣām. avidyānirmuktair anyakleśair asaṃprayogāt. avidyā hi sarvatraiva vidyata iti. na tatsaṃprayogenāsvātantryaṃ. āhrīkyādibhis tv anyakleśasaṃprayuktaiḥ pratisaṃdhibaṃdho na pratiṣidhyate. yady api sāvasthā mandiketi vistaraḥ. yady api sā maraṇāvasthā cittacaittasamudācārasyāpaṭutvāt.

upekṣāyāṃ cyutodbhavāv

iti vedanāmāndyāt. yas tu pudgalo yatra kleśe 'bhīkṣṇaṃ satataṃ caritaḥ pravṛttaḥ āsannaś ca maraṇakālasya pudgalasya. tadānīṃ maraṇakāle sa eva kleśaḥ samudācarati samutthāya mithyāḍrṣṭyādir api. pūrvāvedhāt pūrvākṣepāt. pūrvābhyāsād ity arthaḥ. atha vā yo 'sau tadānīṃ kleśa upatiṣṭhate. tasya pūrvaṃ phalabhāvena parigrahāvedhāt ākṣepāt. sa tadānīm upatiṣṭhata iti. kāmarūpadhātvor [Tib. 306b] aparisaṃkhyānāt. sarva eva catvāro bhavāḥ santīti. traya evārūpyeṣu

ārūpyeṣv eva ca traya

iti avadhāraṇāt. anayor itarayor dhātvor bhavacatuṣṭayaṃ tu jñātaṃ bhavati.

(III.39-41) niṣyandābhāvād iti. mūtrapurīṣābhāvād ity arthaḥ. sūkṣmāṇāṃ vā sūkṣmā iti. sūkṣmāṇāṃ sa sūkṣma āhāraḥ. bālakā jātamātrāḥ. svedajantukādayo yūkādayaḥ. ādiśabdena garbhasthāḥ. kavaḍīkārāhārāḥ

kāma

iti. kāmadhātāv eva kavaḍīkārāhāra ity avadhāraṇaṃ. kasmād ity āha. tadvītarāgāṇāṃ kavaḍīkārāhāravītarāgāṇāṃ tatra rūpārūpyadhātvor upapatteḥ. kavaḍīkṛṭyābhyavaharaṇāt piṇḍīkṛtya gilanāt kavaḍīkāraḥ.

kavaḍīkṛtyābhyavaharaṇaṃ punar mukhena nāsikayā grāsavyavacchedād iti gandharasaspraṣṭavyāyatanāni sarvāṇy eva kavaḍīkāra ity ukte pṛcchati chāyātapajvālāprabhāsu (Abhidh-k-vy 317) teṣāṃ gandhādīnāṃ katham āhāratvaṃ. na hi tatratyānāṃ gaṃdhādīnāṃ kavaḍīkṛtyābhyavaharaṇam astīti. bāhulyena kila eṣa nirdeśa iti. na tatratyānāṃ gandhādīnāṃ kavaḍīkāratvam iti pratipadyate. bāhulikas tu nirdeśaḥ

kāme tryāyatanātmaka

iti. kilaśabdaḥ paramatena svābhiprāyo 'dhikriyate. yāny api tv iti vistaraḥ. yāny api tu nābhyavahriyaṃte chāyādiṣu sthitiṃ cāharaṃti yāpanāṃ cāharaṃtī. tāny api sūkṣma āhāraḥ. snānābhyaṃgavat. yathā snānaṃ cābhyaṃgaś ca na kavaḍīkṛtyābhyavahriyate. āhāraś ca. tadvad iti.

svākṣamuktānanugrahād [Tib. 307a]

iti. svākṣasya svendriyasya tenānanugrahāt. muktānāṃ ca. kāmadhātor anāgāmyarhatām ananugrahāt. na rūpāyatanam āhāraḥ. rūpāyatanaṃ cābhyavahārakāla iti. yasmin kāle antarmukhapraviṣṭa āhāro bhujyate cakṣurviṣayātītaḥ. tasmiṃ kāle svam indriyaṃ cakṣurindriyaṃ tanmahābhūtāni ca tasyendriyasya. yāni mahābhūtāni āśrayaḥ. tāni nānugṛhṇāti tad rūpāyatanaṃ. kuta evānyānīndriyāṇi śrotrādīny anugrahīṣyati. aviṣayatvāt. aviṣayo hi śrotrādīnāṃ rūpāyatanaṃ. dṛśyamānaṃ tarhi bhojanakāle 'nugrahīṣyatīty ata āha. yadāpi ca dṛśyamāna iti vistaraḥ. atha katham idaṃ gamyate. tadāpi tadālambanaḥ sukhavedanīyaḥ sparśa āhāro na rūpam iti. ata āha. muktānām iti vistaraḥ. yadi tad dṛṣyamānam āhārakṛtyaṃ kuryāt. muktānām anāgāmyarhatāṃ kavaḍīkārāhāravītarāgāṇāṃ sumanojñam apy āhāraṃ paśyatāṃ anugrahaṃ kuryāt. yathā gandharasaspraṣṭavyāyatanāni indriyamahābhūtānām anugrahaṃ kurvanty abhyavahārakāle. tasmāt tadālambanaḥ sukhavedanīyaḥ sparśa āhāro bhavatīti siddhaṃ.

sparśasaṃcetanāvijñā

iti vijñety ādantam etat. prajñeti yathā. vijñānam ity arthaḥ. kavaḍīkārāhāras tryāyatanātmakatvāt sāsrava iti siddhaḥ.

trayas tu

sparśādayaḥ sāsravā anāsravāś ca saṃbhavantīti atas ta eva viśeṣitāḥ

sāsravā

iti.

na caivam anāsravā dharmā iti. na caivaṃ te bhūtānāṃ sthitaye yāpanāyai [Tib. 307b] sambhavaiṣiṇāṃ cānugrahāyeti. manonirjātatvād iti. nirvṛtter iti na tūpapatteḥ. mana ity avadhāraṇaṃ. ata eva bravīti. śuklaśoṇitādikaṃ kiṃcid bāhyam anupādāya bhāvād iti. ādiśabdena kardamapuṣpādīnāṃ grahaṇaṃ. (Abhidh-k-vy 318) upapattyabhimukhatvāt abhinirvṛttir iti. upapattyabhimukhī nirvṛttir janmāsyeti abhinirvṛttiḥ. savyābādham iti saduḥkhaṃ. savyābādham abhinirvartyeti. idam atra jñāpakaṃ. antarābhavo 'bhinirvṛttir iti. tathāsti pudgala iti vistaraḥ. asmāt sūtrāc catuṣkoṭikād abhinirvṛttir antarābhava iti. asti pudgalo yasyābhinirvṛttisaṃyojanaṃ prahīṇaṃ nopapattisaṃyojanaṃ prahīṇaṃ nopapattisaṃyojanaṃ. asti yasyopapattisaṃyojanaṃ prahīṇaṃ nābhinirvṛttisaṃyojanaṃ. asti yasyābhinirvṛttisaṃyojanaṃ ca prahīṇaṃ upapattisaṃyojanaṃ ca. asti yasya naivābhinirvṛttisaṃyojanaṃ prahīṇaṃ nopapattisaṃyojanaṃ. dvidhātuvītarāgasyeti. kāmarūpadhātuvītarāgasyeti. anāgāmina iti viśeṣaṇaṃ. pṛthagjanānāṃ antarābhavasaṃyojanasyātyantāprahāṇāt. tad dhi bhikṣavaḥ prahīṇaṃ yad āryayā prajñayā prahīṇam iti vacanāt. tasya ca punarbhāvitvāt. tatra prathamā koṭir dvidhātuvītarāgasyānāgāminaḥ. dvitīyāntarāparinirvāyiṇaḥ. tṛtīyārhataḥ. caturthī tadanyeṣām asmadādeḥ. [Tib. 308a] pṛthagjanasya āryasya cāvītarāgasya kāmadhātuvītarāgasya rūpadhātāv upapadyamānasya ceti. bhūtā vārhanta iti. pūrvam evoktaḥ paryāyaḥ. bhūtā utpannāḥ saṃbhavaiṣiṇo 'ntarābhavikā iti. idānīm ayam aparaḥ paryāyaḥ. bhūtā arhantas traidhātukavītarāgatvāt. saṃbhavaiṣiṇaḥ satṛṣṇāḥ. traidhātuke saṃbhavaiṣitvāt.

sthitaya iti. avasthāpanāya. anugrahāyeti. punarbhavāya saṃbhavāyety arthaḥ.

sarve 'py ubhayatheti. sarve 'pi catvāra āhārāḥ. bhūtānāṃ sattvānāṃ sthitaye 'nugrahāya ca. tathā saṃbhavaiṣiṇām iti. yuktaṃ tāvan manaḥsaṃcetanā karmasvabhāvatvāt. tatprabhāvitaṃ ca vijñānaṃ bījaṃ. sparśo 'pi tatsaṃprayukto bhavaty anugrahāyeti. kavaḍīkāras tu kathaṃ saṃbhavaiṣinām anugrahāyeti. ata ucyate. kavaḍīkāro 'pi hīti vistaraḥ. tadrāgiṇām iti. kavaḍīkārarāgiṇāṃ. punarbhavāya saṃvartata iti asya jñāpanārtham idaṃ sūtrapadam upanyasyate. uktaṃ hi bhagavateti vistaraḥ. tatra rogādibhiḥ paṃca upādānaskaṃdhā uktāḥ. tasya rogasya catvāra āhārā mūlaṃ. mūlaṃ ca hetur iti anena kavaḍīkāro 'pi tadrāgiṇāṃ punarbhavāya saṃvartata iti siddhaṃ. anye punar jarāmaraṇasya pratyaya ity etad evodāharaṇaṃ bruvate. asmāj janmanaḥ pareṇa jarāmaraṇaṃ vyavasthāpitam ity abhiprāyaḥ. kavaḍīkāro 'pi bhūtānāṃ sattvānām ihasthitaya iti yuktaṃ pratyakṣatvāt. [Tib. 308b] tathā sukhavedanīyaḥ sparśo vijñānaṃ cānugrāhakam ity uktaṃ. atha manaḥsaṃcetanā katham iti. ata idam ucyate. manaḥsaṃcetanāpi ceti vistaraḥ. ata eva manaḥsaṃcetanāgrahaṇena sparśavijñāne api gṛhīte bhavataḥ. tatsaṃprayogitvāt. pradrutā iti prasṛtāḥ. saṃgītiparyāya ity abhidharmaśāstre.

(Abhidh-k-vy 319)
teṣāṃ puṣṭaye sparśa iti. sukhavedanīyenānugrahāt. yaḥ kaścid vedanāskaṃdhaḥ saṃjñāskaṃdhaḥ. sarvaḥ sa sparśaṃ pratītyeti vacanāt. manaḥsaṃcetanāyāḥ punarbhavasyākṣepa iti. tasyāḥ karmasvabhāvatvāt. kathaṃ ca punas tayā punarbhava ākṣipyate. tadutpattipratyayaparasparānukūlyāvasthānāt. karmaparibhāvitād vijñānabījād abhinirvṛttir iti. bījād ivāṃkurasya punarbhavasyotpāda ity arthaḥ.

yaḥ kavaḍīkāraḥ sa āhāra iti praśne āha. syāt kavaḍīkāro nāhāraḥ. syād āhāro na kavaḍīkāraḥ. syād ubhayaṃ. syān nobhayam iti catuṣkoṭikaṃ. dvitīyā koṭis traya āhārā iti. manaḥsaṃcetanāsparśavijñānāni. caturthī etān ākārān sthāpayitveti. śabdo duḥkhavedanāsaṃprayuktāś ca sarve cittacaittāḥ. evaṃ sparśādibhir api yathāyogaṃ catuṣkoṭikāni kartavyānīti. yaḥ kaścit sparśaḥ. sarvaḥ sa āhāraḥ. syāt sparśo nāhāra iti catuṣkoṭikaṃ. evaṃ yā kācin manaḥsaṃcetanā. sarvā sā āhāraḥ. syāt manaḥsaṃcetanā nāhāra iti catuṣkoṭikaṃ. tathā [Tib. 309a] yat kiṃcid vijñānaṃ. sarvaṃ tad āhāraḥ. syād vijñānaṃ nāhāra iti catuṣkoṭikam. sparśasya tāvat prathamā koṭiḥ. yaṃ sparśaṃ pratītyendriyāṇām apacayo bhavati. mahābhūtānāṃ ca paribhedaḥ. dvitīyā traya āhārāḥ. tṛtīyā yaṃ sparśaṃ pratītya indriyāṇām upacayo bhavati. mahābhūtānāṃ ca vṛddhiḥ. caturthī etān ākārān sthāpayitveti. evaṃ yāvad vijñānaṃ catuṣkoṭikaṃ. prathamā koṭiḥ yad vijñānaṃ pratītyendriyāṇām apacayo bhavati mahābhūtānāṃ paribhedaḥ. dvitīyā koṭis traya āhārāḥ vijñānavarjyāḥ. tṛtīyā yad vijñānaṃ pratītya indriyāṇām upacayo bhavati. mahābhūtānāṃ ca vṛddhiḥ. caturthy etān akārān sthāpayitvā.

syāt sparśādīn pratītyeti vistareṇa aparaḥ praśnaḥ. sparśādīn iti sparśacetanāvijñānadharmān iti evaṃ netavyaṃ. evaṃ ca granthaḥ kartavyaḥ. syāt sparśādīn pratītyendrīyāṇām upacayo bhavati. mahābhūtānāṃ ca vṛddhiḥ. na ca te āhārāḥ. syāt. anyabhūmikān anāsravāṃś ca. pratītyety abhisaṃbaṃdhāt dvitīyāprayogaḥ. yo 'pi paribhukta iti vistaraḥ. kena saṃbandhenedam uktaṃ. anyabhūmikān anāsravāṃś ca pratītyānāhāra ity ukte 'rthād etad uktaṃ bhavati. svabhūmikān sāsravāṃ pratītya āhāra iti. yaṃ ceha paribhukta iti. kavaḍīkāro bhoktur bādhām ādadhāti. sa kim āhāraḥ. so 'py āhāraḥ. āpāte bhojanavelāyām anugrahāt.

sarvāsu sarvaḥ. evaṃ yoniṣv iti. kāmadhātau [Tib. 309b] paṃcānāṃ gatīnāṃ catasṛṇāṃ ca yonīnāṃ sadbhāvāt. catuḥkoṭikaṃ bādhyate. prakaraṇagranthaś ceti. prathame catuṣkoṭike yeyaṃ tṛtīyā koṭiḥ. yaṃ kavaḍīkāraṃ pratītyendriyāṇām upacayo bhavati. mahābhūtānāṃ ca vṛddhir iti asyā bādhāc catuṣkoṭikaṃ bādhyate. na kevalam upacayakaraḥ. kiṃ tarhi. apacayakaro 'pi kavaḍīkārāhāra (Abhidh-k-vy 320) iti. prakaraṇagranthaś ca kiṃ bādhyate. kīdṛśaḥ prakaraṇagrantha iti. tad darśayann āha. kavaḍīikārāhāraḥ katamaḥ yam kavaḍīkāraṃ pratītyendriyāṇām upacayo bhavati vistareṇa yāvad vijñānam iti. upacayāhārābhisaṃdhivacanād avirodha iti. upacayāhārābhiprāyeṇa catuṣkoṭikavacanaṃ prakaraṇagranthavacanaṃ ca. tasmāt. tayor avirodhaḥ. yo hy upacayāya. sa mukhyaḥ. āhāralakṣaṇaprāptatvād iti. kavaḍīkārāhāralakṣaṇaprāptatvāt. katham ity āha. so 'pi hi jighatsāṃ pipāsāṃ ca pratihantuṃ samartha iti. pradīptāyasaguḍalakṣaṇa āhāro jighatsāpratighāte samarthaḥ. kvathitatāmralakṣaṇaḥ pipāsāpratighāte iti yojyaṃ.

kavaḍīkārāhāraprasaṃgenedam ucyate. uktaṃ bhagavatā yaś ca bāhyakānām iti vistaraḥ. jaṃbudvīpo jambuṣaṇḍaḥ. tathā hy uktaṃ bhagavatā. yāḥ kāścij jambuṣaṇḍāt sravaṃtyaḥ. sarvāḥ samudranimnāḥ samudrapravaṇāḥ samudraprāgbhārā iti. tannivāsino jambuṣaṇḍagatāḥ. kukṣimanto bhojanaśaktyupetā akalalādyavasthā ity abhiprāyaḥ. tad etad ayuktam. ekam iti vacanād iti. yadi jaṃbūdvīpanivāsinaḥ kukṣimanto jaṃbuṣaṇḍagatā [Tib. 310a] iśyeran. yaś ca jambuṣaṇḍagatān pṛthagjanān iti vaktavyaṃ syāt. uktaṃ ca yaś caikaṃ jaṃbuṣaṇḍagatam iti. tasmād ayam artho na ghaṭate. kaś cātra viśeṣa iti. kim atrāścaryaṃ yad bahūṃ bhojayitvā bahu puṇyaṃ syāt. na tv alpīyasaḥ śatamātrān vītarāgān ity arthaḥ. saṃnikṛṣto bodhisattva iti. āsannābhisambodhiḥ.

bodhisattvaḥ kuto yāvat. yato lakṣaṇakarmakṛd

ity abhiprāyaḥ. na tv iyam anvarthā saṃjñeti. nārthānugatā. nārthavācakaṃ padam ity arthaḥ. nāpi paribhāṣitā artham anapekṣya. bodhisattva eva tv eṣa jaṃbuṣaṇḍagata iti. kṛṣigrāmakaṃ vyavalokanāya nirgataḥ sarvārthasiddho bodhisattvo jaṃbūvṛkṣamūle niṣaṇṇaḥ prathamaṃ dhyānam utpāditavān. ata āha. sa hi pṛthagjanaḥ kāmavairāgyasambandheneti. sa cāpi hi bodhisattvaḥ pṛthagjanaḥ kāmavītarāgaś ca. bāhyakāś ca tathaiva kāmavītarāgāḥ pṛthagjanāś ca. anena sambandhena tebhyo bāhyakebhyo bahutareṇa dānaphalena viśiṣyamāṇa ity evam uktaḥ. sa tebhyo bāhyakebhyo 'nantebhyo viśiṣyamāṇo

bodhisattvāya cāmeyā anāryebhyo 'pi dakṣiṇā

iti vacanāt. śatagrahaṇaṃ tu pūrvādhikārād iti. tatraiva sūtre śatādhikāro 'dhikṛtaḥ. yaś ca tiryagyonigatānāṃ śatāya dānaṃ dadyāt. yaś caikasmai duḥśīlāya manuṣyabhūtāya [Tib. 310b] dānaṃ dadyāt. tataḥ śataguṇo vipākaḥ (Abhidh-k-vy 321) pratikāṃkṣitavyaḥ. yāvad yaś ca bāhyakānām iti vistaraḥ. itthaṃ caitad evam iti. itthaṃ caitad evaṃ bodhisattva eva tv eṣa jambuṣaṇḍe niṣaṇṇo yujyata iti. yad enaṃ bodhisattvam apāsya. bāhyakebhya eva srotaāpattiphalapratipannakaṃ viśeṣayāṃ babhūveti. bāhyakebhyo vītarāgebhyaḥ srotaāpattiphalapratipannakāya dānam aprameyataraṃ. srotaāpannāya tato 'prameyataraṃ. sakṛdāgāmiphalapratipannakāyeti vistaraḥ. yadi nirvedhabhāgī jaṃbuṣaṇḍagato 'bhaviṣyat. jaṃbuṣaṇḍagatād eva vyaśeṣayiṣyat. kathaṃ. yaś ca jaṃbuṣaṇḍagatānāṃ śataṃ bhojayet. yaś caikaṃ srotaāpattiphalasākṣātkriyāyai pratipannakaṃ. ato dānād idaṃ mahāphalataram iti. na tv evaṃ. srotaāpattiphalapratipannakādibhyo viśiṣṭataratvād ato bodhisattva eva tv eṣa jaṃbuṣaṇḍagato yujyate.

(III.42-44ab) āyuḥkṣayādibhir iti. asty āyuḥkṣayān maraṇaṃ na puṇyakṣayāt. asti puṇyakṣayān nāyuḥkṣayād ityādi.

chedasaṃdhānavairāgya

iti vistaraḥ. kuśalamūlasamucchedo mithyādṛṣṭyā. sā ca mānasy eva. saṃtīrakatvāt. kuśalamūlapratisaṃdhānaṃ samyagdṛṣṭyā vicikitsayā vā. te ca mānasyau. dhātubhūmivairāgyaṃ dhātuto bhūmito vā [Tib. 311a] vairāgyaṃ manovijñāna eva. samāhita eva citte labhyatvāt. parihāṇir ayoniśomanasikārapravartitā. manovijñānena cāyoniśomanasikāro vikalpa iti. cyutiḥ saṃkṣiptapaṃcendriyapracārasya pravāhacchedānukūle vijñāne bhavati. upapattir api viparyastamater bhavatīti manovijñāna eva yujyate. antarābhavapratisaṃdhir apy uktarūpa iti. pratisaṃdhisāmānyād anukto 'py uktakalpa iti nocyata ity abhiprāyaḥ. cyutir eva

cyutaṃ.

ekārthatāṃ darśayati. bhāve ktotpannatvāt. itare hi vadane paṭvyāv iti sukhaduḥkhe.

visabhāgabhūmikatvād iti. samāhitaṃ cittaṃ samāhitabhūmikatvāt visabhāgaṃ kāmadhātoḥ. ataś cyuticittam upapatticittam vā na yujyate. yadā tarhi rūpadhātāv eva mriyate upapadyate vā. tadā samāhitabhūmikaṃ cittaṃ tad bhaviṣyatīty ata āha. ābhisaṃskārikatvād iti. abhisaṃskāro yatnaḥ. abhisaṃskāreṇa nirvṛttam ābhisaṃskārikaṃ. tadbhāvaḥ. tasmāt. na tad ābhisaṃskārikaṃ cyuticittam upapatticittaṃ vā yujyate. maraṇāvasthāyā apaṭutvāt. anugrāhakatvāc ca. yasmāc ca samāhitaṃ cittam auugrāhakaṃ. na cchedānukūlaṃ. ato 'pi samāhitacittasya cyutir nāsti. nāpy acittakasyeti vistaraḥ. nāpy acittakasya. [Tib. 311b] kiṃ. cyutiḥ. upapattir veti prakṛtaṃ. acittako nirodhasamāpattisamāpanno (Abhidh-k-vy 322) 'saṃjñisamāpattisamāpannaḥ tadvipāke vāvasthitaḥ. so 'cittaka upakrantuṃ mārayituṃ na śakyate śastrādibhiḥ. ato nācittakasyāsti cyutiḥ. yadā cāsyāśrayo vipariṇantum ārabheteti. śastreṇāgninā vopakramān nirodhasamāpattiṃ asaṃjñisamāpattiṃ vā samāpannasya asaṃjñisamāpatter vipāke sthitasya vipākāvedhaparisamāpter avaśyam asya tadānīm āśrayapratibaddhaṃ cittaṃ āśraye bījabhāvenāsti. tat sammukhībhūya paścāt pracyaveta. kaḥ pracyaveta. pudgalaḥ. yadi pudgalo 'dhikriyet. asamānakartṛkatvāt ktvāvidhir na prāpnoti. cittaṃ tarhi pracyaveta. atha vaivam abhisaṃbandhaḥ. yadā cāśrayo vipariṇaṃtum anyathātvam āpattum ārabheta. avaśyam asya pudgalasya tadāśrayapratibaddhaṃ bījabhāvenāvasthitaṃ cittaṃ sammukhībhūya samudācarya pariṇantum ārabheta. paścāt pracyaveta pudgala iti. atha vā saṃmukhībhūyeti saṃmukhībhāvyety arthe ṇilopāt.

asti parṇaruho vāto asti parṇaśuṣo 'para

iti yathā. upapattau cāyuktaṃ acittakatvaṃ. kasmāt. cittacchedahetvabhāvāt. avaśyaṃ kliṣṭatayā pratisaṃdhicittasya nirodhasamāpattyādyasaṃbhavāt. vinā ca kleśenānupapatteḥ. sarvakleśair hi tadbhūmikair upapattipratisaṃdhibandho bhavati. na ca cittam antareṇa kleśāḥ kadācid api bhavantīti. ato 'pi nāsti acittakasyopattih.

maraṇabhavas triprakāra ity uktam iti.

upapattibhavaḥ kliṣṭaḥ sarvakleśaiḥ svabhūmikair

iti. upapattibhava eva [Tib. 312a] kliṣṭa ity avadhāraṇāt. maraṇapūrvāṃtakālāntarābhavās triprakārāḥ kuśalākuśalāvyākṛtā uktāḥ. atha vā

nirodhayaty uparamann ārūpye jīvitaṃ manaḥ
upekṣāṃ ceti


vistareṇa yāvac

chubho sarvatra paṃca cety

uktaṃ. ato maraṇabhavas triprakāra ity utsargaḥ. arhaṃs tu

nirvāty avyākṛtadvaye

ity evam apavādaḥ. asti cet kāmadhātau vipāka upekṣeti.

adho 'pi madhyam asty eke

iti ekīyamatena. nāsti ced iti.

ataḥ param aduḥkhāsukhaṃ vedyam

ity aparamatena. airyāpathika eveti. airyāpathikajātīyaṃ tad yatra nirvāti.

(Abhidh-k-vy 323)
vipākajairyāpathikaśailpasthānikanirmitaṃ
caturdhāvyākṛtaṃ kāma


iti. na etāvad evāvyākṛtam iṣyata iti vyākhyātam etat. tad dhi cittacchedānukūlam iti. apratisaṃdhikacittacchedānukūlaṃ. durbalatvāt. paramāpaṭutvād ity arthaḥ. sapratisaṃdhikacittacchede kuśalākuśalam api cittaṃ saṃbhavati.

teṣāṃ yathāsaṃkhyam iti. pādayor apāyagāmināṃ vijñānaṃ saṃnirudhyate. nābhyāṃ manuṣyagāmināṃ. hṛdaye devagāmināṃ. arūpitvād adeśasthaṃ vijñānaṃ kathaṃ teṣu nirudhyata iti. ata āha. kāyendriyasya teṣu nirodhād iti. teṣu pādādiṣu kāyendriyapratibaddhavṛtti hi kāmadhātau rūpadhātau ca vijñānam iti. [Tib. 312b] teṣām api hṛdaye vijñānaṃ nirudhyata iti. yathāsaṃkhyanirdeśād evāyam artho labhyate. kathaṃ. hṛdayaṃ ca hṛdayaṃ ca hṛdaye. pādaś ca nābhiś ca hṛdaye ceti

pādanābhihṛdayānīti

catvāro 'rthāḥ. adhogaś ca nṛgaś ca suragaś ca ajagaś cety eto 'pi catvāro 'rthāḥ. tena yathāsaṃkhyasiddhiḥ.

prāyeṇeti grahaṇam devādīnāṃ sukhamṛtyutvāt. na tu punas tāni kāṣṭhānīva cchidyante. kiṃ tarhīti. tīvrābhir vedanābhiś chidyanta iveti. chinnavad vā na punaś ceṣṭanta iti chinnānīty ucyaṃte iti. chinnāṃgapratyaṃgavat na punaś ceṣṭaṃta iti chinnānīty ucyante. saiṣā kālpanikī chedavṛttiḥ. marmaṇāṃ dvidhābhāvakaraṇāt. aptejovāyunāṃ anyatamenety ukte pṛcchati. kasmāt na pṛthivīdhātuneti. aptejovāyudhātupradhānā yathāyogam iti. yathāsaṃbhavaṃ abdhātupradhānaḥ śleṣmā. tejodhātupradhānaṃ pittaṃ. vāyudhātupradhāno vāyuśeṣa iti. bhājanalokasaṃvratanīsādharmyeṇety apara iti. tisro bhājanasaṃvartanyaḥ tejaḥsaṃvartanī apsaṃvartanī vāyusaṃvartanī ca. tāsāṃ ca sādharmyeṇa aptejovāyudhātūnām anyatameneti vistareṇoktam iti.

(III.44cd) katham ārād yātā. ātyantikavisaṃyogaprāptilābhāt. pṛthagjanānāṃ tv asti visaṃyogaprāptilābhaḥ. na tv ātyaṃtika iti te na ārād yātā eveti. te hi mithyātve 'pi niyatā bhaveyur iti. yady ānantaryāṇi kuryur ity arthaḥ. na ca ta iti vistaraḥ. [Tib. 313a] na ca te mokṣabhāgīyalābhinaḥ kālaniyamena samyaktve niyatāḥ. yathā saptakṛtvaḥparamādayaḥ. ādiśabdena kulaṃkulaikavīcikādayo gṛhyante. kālaniyamaś caiṣāṃ pudgalanirdeśe vakṣyate. niyatebhyo dvayebhya ebhyo 'nye 'niyatāḥ. pratyayāpekṣaṃ hīti vistaraḥ. yadi samyaktve pratyayaṃ labhante. samyaktve niyatāḥ. atha mithyātve. mithyātve niyatāḥ. athobhayasmiṃ na pratyayaṃ labhante. anubhayabhāktve 'pi.

(Abhidh-k-vy 324)
(III.45-47) uktaḥ sattvalokaḥ avidyādikramanirdeśena.

uśaṃtīti

icchantīty arthaḥ.

lakṣaṣoḍaśakodvedham asaṃkhyaṃ vāyumaṇḍalaṃ

lakṣaṣoḍaśakaṃ vedhanabhāvana. pariṇāhenāsaṃkhyam iti. samantaparikṣepeṇāsaṃkhyam ity arthaḥ. karmādhipatyena karmasāmarthyena. tatra nidarśanaṃ. yathā bhuktaṃ pītaṃ cānnaṃ ca yathāsaṃkhyena nāpakvaṃ pakvāśayaṃ patati. pakvam eva pakvasthānaṃ gacchatīty arthaḥ. kusūlanyāyena koṣṭhanyāyena. samantāt prākāravad āsthitam ity arthaḥ. pakvakṣīraśarībhāvayogena pakvakṣīraśarībhāvanyāyena. yathā pakvasya kṣīrasya śarī. strīliṃganirdeśaḥ śara ity arthaḥ. atha vā śarasya bhāvaḥ śarībhāvaḥ strīprayogaḥ. yathāsau śaro ghanībhāvena bhavati. evaṃ jalasyopariṣṭhāt kāṃcanamayī bhūmir iti. śeṣaṃ trayo lakṣāḥ sahasrāṇi ca viṃśatir iti. viṃśatisahasrottarāṇām ekādaśānāṃ lakṣāṇām aṣṭāv apanīya etāvac cheṣaṃ bhavati.

tiryak trīṇi sahasrāṇīti.

vistaraḥ. caturdvīpakasya etat parimāṇam ucyate. na trisāhasramahāsāhasrasya. samānaṃ hy etad ubhayam. etad iti. jalakāṃcanamaṇḍalaṃ.

[Tib. 313b] samantatas tu triguṇam

iti. samantaparikṣepeṇa triguṇam etad ubhayaṃ. sarvasya parimaṇḍalasyeyaṃ sthitiḥ. yad asya tiryakpramāṇasya triguṇam eva samantaparikṣiptasya pramāṇam iti.

(48-51) tena caturdvīpakaś cakrīkṛta iti. cakraṃ kṛtaś cakrīkṛtaḥ. cakrākāratāṃ gamitaḥ. ata eva cakravāḍa ity ucyate.

śastrakam

iti ayomayoḥ. yathāsaṃkhyaṃ caturṣu pārśveṣv iti. uttarakurupārśvasuvarṇamayaṃ pūrvavidehapārśvaṃ rūpyamayaṃ. jaṃbūdvipapārśvaṃ vaiḍūrya mayaṃ. avaragodānīpārśvaṃ sphaṭikamayaṃ.

nānāvidhabījagarbhāḥ. nānāprakārasāmarthyayuktāḥ. bahuvidhaprabhāvabhinnair vāyubhir iti. tadutpādane 'nekaprakārasāmarthyabhinnair vāyubhir ity arthaḥ. asamādhāneneti. ayugapadbhāvenety arthaḥ. na hi yadā kāryaṃ. tadā kāraṇaṃ tiṣṭhati. na hi avasthitasya dravyasyeti. rūparasādyātmakasya. dharmāntaranivṛttāv iti. kṣīranivṛttau. dharmāntaraprādurbhāva iti. dadhijanma. sa eva dharmī. neti. rūpādyātmakakṣīrādidharmebhyo 'nyo dharma utpādavyaye 'py anutpanno 'vinaṣṭaḥ. pariṇāma iti. kṣīranivṛttau dadhibhāvaḥ. tad eva cedam iti. kṣīram eva dadhi. na cedaṃ tatheti. na (Abhidh-k-vy 325) cedaṃ dadhi kṣīram. tad evedam iti. yat pariṇāmenety uktaṃ. na cedaṃ tatheti. tasyaiva dravyasyānyathībhāvamātraṃ pariṇāma iti vacanāt. apūrvaiṣā vāco yuktir iti. svavacanaviruddhety abhiprāyaḥ. pūrvottarayor hi kṣaṇayor anyathātvam iṣyate. yayoś cānyathātvaṃ tayor anyatvaṃ dṛṣṭaṃ. tadyathā devadattayajñadattayoḥ. tasmāt kāryakāraṇayor anyatvena bhavitavyaṃ.

suvarṇādaya iti. suvarṇarūpyamaṇimṛdādayaḥ. ṣaṣṭiyojanaśatasahasrasamucchrāya iti. ṣaṣṭyadhiko yojanalakṣa ucchrāya ity arthaḥ.

(52, 53) aṣṭāṃgopetasyeti.

śītalācchalaghusvādumṛduniḥpūtigaṃdhikaṃ [Tib. 314a]
pītaṃ na bādhate kukṣiṃ na kaṇṭhaṃ kṣiṇoti taj jalam


iti aṣṭāṃgasaṃgrahaślokaḥ. pārśvatas tu triguṇo bhavati yugaṃdharatīreṇa gaṇyamāna iti. sa ābhyaṃtaraḥ samudro yugaṃdharapārśvenāyāṃataḥ saṃkhyāyamānas triguṇa iti kṛtvā. catvāriṃśadyojanasahasrādhikalakṣadvayam āyāmo bhavati yugaṃdharapārśve. aśītir ekā tadubhayataś cetarayor diśos tatsīmānadīvaipulyayogena apare dve aśītīti tisro 'śītayaḥ. catvāriṃśadadhikaṃ lakṣadvayaṃ bhavatīti.

lakṣatrayaṃ sahasrāṇi viṃśatir dve ceti.

nimindharagiricakravāḍayor aṃtare ekasyāṃ diśi bāhyasya samudrasya tatparimāṇam uktaṃ. atra sahasram ekaṃ dve śate cānye ardhāṣṭāśītir eveti vaktavyaṃ. nyūnatvāt. evam aparasyām diśi vaktavyam. evaṃ dvayoḥ sahasrayoḥ paṃcasu śateṣu paṃcasaptatau ca yojanānāṃ prakṣipteṣu sa ādhāraḥ pūrito bhavati. ya uktaḥ

tiryak trīṇi sahasrāṇi sārdhaṃ śatacatuṣṭayaṃ
lakṣadvādaśakaṃ caiva jalakāṃcanamaṇḍalam


iti. anayā caturdvīpasaṃkhyayā yathāvinyāsam atiricyamānatvāt. tad idaṃ parihriyate. naiṣa doṣaḥ. cakravāḍabahirjalakāṃcanamaṇḍalasya etāvatātiricyamānatvāt. na tarhi caturdvīpakaḥ tena cakravāḍena cakrīkṛtaḥ. uparibhūmir anena cakrīkṛtā. na jalamaṇḍalam ity avagantavyaṃ. apara āha. na sumervādayaḥ parvatā atyantacchinnataṭīsamucchrāyaghanā bhavaṃti. kiṃ tarhi. parvatākāranyāyena kiṃcidatiricyamānādharabhāgā durlakṣaviśeṣatvāt.

samocchrāyaghanāś ca ta

ity uktvā. atas [Tib. 314b] taistaiḥ kiṃcidatiricyamānair adhobhāgais tad ādheyaṃ (Abhidh-k-vy 326) sumervādikaṃ ādhāraṃ jalakāṃcanamaṇḍalātmakam vyāpnotīty avirodha eṣa iti.

(III.54-57) anya iti vistaraḥ. na bodhisattvāśrayād anya āśrayo vajrāsanapradeśād vānyaḥ pradeśas taṃ vajropamaṃ samādhiṃ soḍhuṃ samartha iti. yaś ca dvīpo yadākṛtir iti. pratyakṣam etat. bhūmivaśāt sattvānāṃ vaicitryaṃ. himavadvindhyavāsināṃ kirātaśabarāṇāṃ gauraśyāmate dṛśyate.

dehā videhāḥ kurava

iti. sthānināṃ bahutvāt sthānasyāpi bahuvacananirdeśaḥ. eko rākṣasair iti. cāmarāvaracāmarayor anyataraḥ.

(III.58) kīṭādrinavakād

iti. kīṭākṛtīnāṃ parvatānāṃ navakāt. tadadhikāreṇāyaṃ jaṃbūdvīpa iti. jaṃbūvṛkṣādhikāreṇa. jambuvṛkṣacihno dvīpo jambudvīpaḥ. phalādhikāreṇa veti. jaṃbvā vā. lup ceti phalam api jambūḥ. tatphalacihno jambūdvīpa ity arthaḥ.

(III.59, 60) catuskandhā

iti. catuḥprākārā ity arthaḥ. catuḥsaṃniveśā ity apare.

ayaḥprākāraparyantā

iti. ayaḥprākāraparikṣiptā ity arthaḥ.

ayasā prativarjitā

iti. ayasopariṣṭhāc chāditāḥ. ayasāpithitadvārā ity apare.

sphuṭā

iti vyāptāḥ. pūrvavad iti. utkṣipte pāde punar api saṃjāyate tvaṅmānsaśoṇitam ity arthaḥ.

[Tib. 315a] kṣuramārgādikaṃ trayam

iti. kṣuramārgāsipattravanaśālmalīvanaṃ ceti trayaḥ. śyāmalaśabalāś ca śvāno bhakṣayantīti. asipattravanāntarbhūtāḥ. ayastuṇḍāś ca vāyasā iti. śālmalīvanāntarbhūtāḥ. prāsā bhindipālādayaḥ. adhikayātanāsthānatvād utsadā iti. ucchabdo 'dhikārthaḥ. adhikaṃ sīdyante 'treti utsadāḥ. kathaṃ punar yātanādhikyam ity āha. narakeṣv iti vistaraḥ. apara iti. sthaviramanorathaḥ. sa ūrdhvārthaṃ ucchabdam iti. tenāhā narakāvarodhād avīcyādinarakāvarodhāt ūrdhvam eṣu kukūlādiṣu sīdanti. atas tadutsadā iti.

praśnāt praśnāntaram iti. ṣoḍaśotsadāḥ katama ity uktvā. caturtha utsado (Abhidh-k-vy 327) vaitaraṇī. yasyāṃ te sattvāḥ asiśaktiprāsahastaiḥ puruṣair ubhābhyāṃ tīrābhyāṃ prativāryamāṇād ūrdhvam api gacchantaḥ svidyante pacyanta iti. tasmād idaṃ praśnāntaraṃ upajāyate. kiṃ te narakapālā iti vistaraḥ. vivartanīvāyuvad iti yathā vivartanyāṃ vāyavo bhājanalokābhinirvṛttaye ceṣṭante. tadlat te bhūtabhautikamātrā narakapālā iti.

yamarākṣasā

iti. pāpakarmāṇaḥ sattvā narakapālā jāyaṃta ity arthaḥ. ye te yameneti. ye te yamena devadūtīyasūtroktenānuśāsanenānuśiṣṭāḥ. tāṃ sattvān narakasthāneṣu prakṣipanti yamarājadhānīnivāsinaḥ. ta ete yamarākṣasā uktāḥ. na tu ye kāraṇā yātanāḥ kārayaṃti asiśaktiprāsahastādayaḥ [Tib. 315b]. tasyedānīṃ karmaṇaḥ kva vipāka iti. narakapālānāṃ narakakṛtasya karmaṇaḥ kva vipākaḥ. teṣv eveti vistaraḥ. yeṣv ānaṃtaryakāriṇāṃ vipākāvakāśaḥ. teṣu narakeṣu teṣāṃ narakapālānāṃ ko vipratibandhaḥ. etad uktaṃ bhavati. teṣām api tāvad ānantaryakāriṇāṃ mahadānantaryakarmaṇo vipākasyātimahato narakeṣv avakāśo 'sti. kim aṃga punar narakapālānāṃ yat karma tatkāraṇāḥ kārayatām iti. kṛtāvadhitvāt kṛtamaryādatvāt narakapālān prati. ete na dagdhavyā iti. bhūtaviśeṣanirvṛtter vā. bhūtaviśeṣās tādṛśās teṣāṃ karmabhir abhinirvṛttāḥ. yat tenāgninā na dahyante.

kāyaśabdavikārānurūpāṇīti. kāyavikārānurūpāṇi arbudo nirbuda utpalaḥ padmo mahāpadmaś ceti nāmāni. arbudādyākārakāyatvāt tatratyānāṃ sattvānāṃ. śabdavikārānurūpāṇi aṭhaṭhaḥ hahavaḥ huhuva ity etāni nāmāni.

ata eveti. dhānyarāśivad adhoviśālatvāt. bahir iti nāntargataḥ.

(III.61-63) taijasaṃ sūryakāntātmakaṃ āpyaṃ candrakāntātmakaṃ. yathāsaṃbhavam iti. tadubhayamaṇḍalaṃ dṛṣṭyādīnāṃ deśakālāvasthāntarānurūpyeṇa anugrahārtham upaghātārthaṃ ca. evam anyeṣv api yojyam iti. kathaṃ. yadā pūrvavidehe rātraḥ. tadā jaṃbūdvīpe [Tib. 316a] sūryāstaṃgamanam avaragodānīye madhyāhnaḥ uttarakurāv udaya ity evam anyatrāpi yojyaṃ.

prāvṛṇmāse dvitīye 'ntyanavamyām

iti. prāvṛṇmāsāś catvāraḥ śrāvaṇo yāvat kārttikaḥ. sarve ca māsāḥ kṛṣṇapakṣādyāḥ. tatra bhādrapadaśuklapakṣanavamyāṃ rātrir vardhate.

hemantakānāṃ caturthe hīyate.

hemantīmāsāś catvāro mārgaśīrṣādyāḥ phālgunāntāḥ. tatra phālgunaśuklapakṣanavamyāṃ hīyate nilavaṃlavaṃla. kāladhvanor atyantasaṃyoge dvitīyā.

(Abhidh-k-vy 328) aparapārśve chāyā patantī vikalaṃ maṇḍalaṃ darśayatīti. tadyathā staṃbhe pradīpacchāyā patantī. yathāyathā staṃbha āsanno bhavati. tathātathā staṃbhaḥ svachāyayā chādyate. dūre hi vartamāne pradīpe paripūrṇastaṃbho dṛśyate. kiṃcid āsanne kiṃcit kṣīyate yāvad āsanne staṃbho naṣṭarūpo vartate. tadvad etat. vāhayogaḥ sa tādṛśa iti. punas tiryag avanāmonnāmayogenādhobhāgaś candramaṇḍalasya kṣīyate. ūrdhvaṃ vardhate ceti yogācārāḥ. cāturmahārājakāyikā iti caturmahārājānāṃ kāyaḥ. tatra bhavāś cāturmahārājakāyikāḥ. sumerupariṣaṇḍādīnīti. ādiśabdena yugaṃdharādīni.

(III.64, 65) daśasāhasrikāntarā

iti. yojanadaśasahasrapramāṇāntarā ity arthaḥ. ardham ākṣiptam iti. ardham avaṣṭabdhaṃ.

sadāmadā

iti. sadāmattā iti vaktavye ślokabandhānuguṇyena sadāmadā ity uktam arthaikatvāt. caturthyāṃ catvāro mahārājānaḥ svayaṃ prativasantīti. dhṛtarāṣṭraḥ pūrvadigbhāge. [Tib. 316b] virūḍhako dakṣiṇe. virūpakṣaḥ paścime. vaiśramaṇa uttarasminn ity anukramo 'vagantavyaḥ. cāturmahārājikā devā ity uktam iti. yasmāc caturthyāṃ pariṣaṇḍāyāṃ catvāro mahārājānaḥ svayaṃ prativasaṃti. ata evam uktaṃ mahārājikā devā iti. mahārājeṣu bhavā iti kṛtvā mahiṣṭho mahattamaḥ.

(III.66-69) sa viṃśatisahasradig

iti. yady evaṃ katham idam uktaṃ

samocchrāyaghanāś ca ta.

iti. madhyabhāgam evābhisamīkṣyaivam uktam iti teṣām abhiprāyaḥ.

adhyardham

iti. adhikam ardham asminn iti adhyardhaṃ. adhyardhaṃ yojanam asyety

adhyardhayojanaṃ.

samucchrāyeṇeti adhyāhāryaṃ. dhātuśatena raṃgaśatena. nānāratnasthānavidhānasaṃpadeti. nānāratnavidhānasampadā nānāsthānavidhānasampadā ca. sarvānyabhavanānāṃ śriyas tāsāṃ mahimāno mahattvāni. hrepaṇo lajjano lajjājanaka ity arthaḥ. dairghyeṇārdhatṛtīyaṃ yojanaśataṃ pārśvam iti. ekaṃ pārśvam etatpramāṇaṃ. yāvac caturtham apy etatpramāṇam iti.

subhūmīnīti.

śobhanā bhūmaya eṣām iti

subhūmīni krīḍāsthānāni.

(Abhidh-k-vy 329)
caturdiśam

iti. catasro diśo 'syeti

caturdiśaṃ

kriyāviśeṣaṇaṃ. bhāgurimatena dikchabdo 'kāranto bhavati. viṃśatiyojanāny atikramya kṛīḍāsthānāni bhavantīti. viṃśatiyojanāny antaritānīty ucyate. trāyastriṃśānām iti. trayastriṃśās teṣu bhavās trāyastriṃśāḥ. teṣāṃ. kāmaratiprakarṣālayaḥ kāmarativiśeṣasthānaṃ. vṛkṣānatikramaṃ [Tib. 317a] saṃdhāyoktam iti. taṃ kovidāravṛkṣam anatikramya sa gandho vartate. tasya paṃcāśadyojanāni śākhāpattrapalāśam iti evaṃ vṛkṣānatikramaṃ saṃdhāyoktaṃ paṃcāśadyojanāni prativātaṃ gandho vātīti. atrottaram āhuḥ. na hi nāma prativātaṃ vāto bhavati. yatraivotpadyate. tatraiva dhvansyate. na deśāntare saṃtānaṃ saṃtanoti. uktaṃ ca paṃcāśadyojanāni prativātam iti. tasmād asamādhir eṣaḥ. tasmāt samādhyantaram idam āha. tasyaiva tv iti vistaraḥ. kiṃ punaḥ kāraṇaṃ yojanaśatam atra vātaṃ gaṃdho vāti prativātaṃ tu paṃcāśat. na tataḥ pareṇeti ata āha. mandataratamasamāraṃbhāt tv iti vistaraḥ. mṛdumārutapratibadhyamānatayā mandataratamasamāraṃbhaḥ. tataś ca sa gandhasaṃtāna āśv eva samucchidyate. ataḥ kāraṇāt na tathā viprakṛṣṭam adhvānaṃ yojanaśatapramāṇaṃ prasarpatīti.

utāho vāyur adhivāsito jāyata iti. yathā tileṣu puṣpagaṃdhād gandhāntaram utpadyate 'nyad eva na sa pauṣpo gandha ity āha. yadi paṃcāśadyojanaṃ prativātagandho vāti. yat tarhi bhagavatoktaṃ

na puṣpagandhaḥ prativātam etīti.

vistaraḥ.

mauliko gandho

mustādiḥ.

kṛtyākṛtyaṃ samarthayanta iti. kāryākāryaṃ saṃpratīcchanti saṃpradhārayantīty arthaḥ.

(III.70ab) samāsena yeṣāṃ bhājanaṃ prajñāyata iti. bhājanaṃ sthānaṃ. vistareṇānye 'pi devāḥ krīḍāpramoṣakaprahāsakādayaḥ santīti. ataḥ samāsenoktaṃ.

(III.70cd) dvaṃdvena [Tib. 317b] yāvad īkṣitena maithunam eṣām iti

dvaṃdvāliṃganapāṇyāptihasitekṣitamaithunāḥ.

saṛveṣāṃ samāpattyeti. ṣaṇṇām api kāmabhujāṃ dvaṃdvasamāpattyā paridāhavigamaḥ. kālaparimāṇaṃ tu prajñaptāv uktam iti. yāvatā kālena dvaṃdvāliṃganapāṇyāptihasitekṣitāni bhavaṃti. tāvatā kālena eṣāṃ bhūmisambandhavāsināṃ yāmatuṣitanirmāṇaratiparanirmitavaśavartināṃ yathākramaṃ dvaṃdvasamāpattir (Abhidh-k-vy 330) iti vaibhāṣikāḥ. yāvadyāvad iti vistaraḥ. yāvadyāvat pareṇa paratareṇa viṣayāṇāṃ tīvrataratvāt rāgo 'pi tīvrataraḥ. tāvattāvan maithunakāra ity abhiprāyaḥ.

(III.71cd) te punaś catvāro devanikāyā iti. cāturmahārājakāyikā yāvat tuṣitāḥ. yathotpannaparibhogaḥ sa eṣām astīti yathotpannaparibhoginaḥ. tadbhāvaḥ. tasmāt. yathecchayātmanirmitaṃ. tasya paribhogaḥ. pūrvavat. yathecchātmaparanirmitaparibhogitvād iti. ātmanā pareṇa ca nirmite. yathecchayātmaparanirmite. tayoḥ paribhogaḥ pūrvavat. yathecchaparanirmitaparibhogitvād iti kecit paṭhanti. tatra pāṭhe evaṃ vigrahaḥ. paranirmitaṃ yathecchaṃ paranirmitaṃ. tasya paribhoga iti. pūrvavat. nirmāṇaratīnāṃ paranirmitāṃ kāmān paribhoktuṃ na samṛdhyati. tad evaṃ paranirmitavaśavartināṃ nirmāṇaratibhyo [Tib. 318a] viśeṣaḥ pradarśito bhavati. bāhyarūpādiviṣayanirmāṇaṃ cātra veditavyaṃ. vivekajena prathamadhyānabhūmikena. akuśalaviviktatvāt. samādhijena ca dvitīyadhyānabhūmikena. vitarkavicāravigamāt. prītisukheneti. prītilakṣaṇena sukhena. niḥprītikena ca sukhena. saumanasyavigamāt. sukhaṃ viharanta iti. sukham iti kriyāviśeṣaṇaṃ. sukhopapattitvaṃ vicāryam iti. sukhābhāvān na dhyānāntaraṃ sukhopapattir iti śakyaṃ vaktuṃ. kuśalavipākatvena sukhakalpatvāt sukhopapattir iti na śakyaṃ vyavasthāpayituṃ. caturthe 'pi dhyāne sukhopapattiprasaṃga iti cet. na. tasyāṃ bhūmau sukhābhāvāt. tasmād vicāryaṃ saṃpradhāryam etad iti bhāvaḥ.

(III.72cd) evaṃ śeṣā iti. ṛddhyā vā yāmās tuṣitāṃ gaccheyuḥ. yadi ṛddhimatā nīyeran. devena vā tatratyena. samānabhūmikās tu cāturmahārājakāyikāḥ trayastriṃśāṃ gacchanti. āgataṃ tūrdhvopapannaṃ paśyed iti. samānabhūmikaṃ nordhvabhūmikam iti. prathamadhyānopapanno na dvitīyadhyānopapannam ityādi. tadicchayeti. ūrdhvopapanecchayā. ihatyam iveti. ihabhava ihatyaḥ. adhobhūmika ity arthaḥ. ihatyam iva paśyed iti nikāyāntarīyāḥ. yathā spraṣṭavyam ity udāharaṇamātram etat. [Tib. 318b] yathā śabda ity etad api gamyeta.

caturṇāṃ kāmāvacarāṇāṃ yāmādisthānānāṃ. dviguṇottaram iti. yāmasthānād dviguṇaṃ tuṣitasthānam ityādi. caturthaṃ tv aparimāṇam iti. tārakāvat atalavāṭakapratibaddhavimānatvāt aparimāṇatvasaṃbhava ity abhiprāyaḥ.

(III.73, 74) sahasraṃ brahmalokānām
iti. brahmakāyikabrahmapurohitamahābrahmaṇām ity arthaḥ. loke tathā pratītatvāt.

(Abhidh-k-vy 331)
cūlika

iti. mahato lokadhātoś cūḍābhūtatvāt cūlika ity ucyate. saṃbhavo hi vivarta iti. vividhavartanaṃ vivartaḥ. vividhā vā vartante 'sminn iti vivartaḥ. saṃvartanaṃ saṃvartaḥ. samvartante vāsminn iti saṃvartaḥ. tasmiṃ hi kāle sattvā ekasmin dhyāne dvitīye tṛtīye caturthe vā saṃvartante saṃgacchanta iti.

vivartate ca saṃvṛtta āste saṃvartate samam

iti uttaratra vyākhyāsyāmaḥ.

(III.75-77ab) jāmbūdvīpāḥ pramāṇena catuḥsārdhatrihastakā

iti. sārdhatrihastapramāṇaśarīrāḥ. kecit tu caturhastapramāṇaśarīrāḥ.

pūrvagodottarāhvayā

iti. pūrvo goda uttara iti cāhvaya eṣāṃ. te

pūrvagodottarāhvayāḥ.

teṣāṃ yathāsaṃkhyaṃ aṣṭahastapramāṇāḥ pūrvavidehakāḥ ṣoḍaśahastapramāṇāḥ godānīyāḥ dvātriṃśaddhastapramāṇakā auttarakauravā iti.

pādavṛddhyeti

vistaraḥ.

yāvat sārdhakrośa

iti vakṣyamāṇatvāt pāda iti krośasyeti gamyate. krośacaturthabhāgamātraṃ ca śarīraṃ [Tib. 319a] cāturmahārājakāyikānāṃ. dvipādamātraṃ trāyastriṃśānāṃ yāvad adhyardhakrośamātraṃ paranirmitavaśavartināṃ. yojanatrayeṇa hīnaṃ dviguṇam iti. dviguṇaṃ kṛtvā tṛīṇi yojanāny apaneyāni. paṃcaviṃśayojanaśatam anabhrakāṇāṃ śarīrapraṃāṇam iti. puṇyaprasavānām iti. puṇyaprasavānām ardhatṛtīyaṃ yojanaśataṃ śarīrapramāṇaṃ. bṛhatphalānāṃ paṃcayojanaśatānīti gaṇayitavyaṃ.

(III.77cd-80) kumudapadmavad iti. yatheha kumudāni ahani saṃkucanti rātrau vikasanti. padmāni tu viparyayeṇa. tathā tatra keṣāṃcid eva puṣpāṇāṃ saṃkocād ahani ca vikāsād ahorātravyavasthānaṃ. śakunīnāṃ ca kūjanākūjanāt. akūjanād rātriḥ kūjanāt prabhātaṃ. viparyayeṇa vā yathāśakunijāti. middhāpagamopagamāc ca. middhopagamād rātriḥ prajñāyate. middhāpagamāt prabhātam iti.

adhikādhikam

iti. viṃśatir adhikaṃ. adhikaṃ bhavatīty arthaḥ. tenāha. evam teṣāṃ yathākramaṃ catvāriṃśat ṣaṣṭir aśītiḥ kalpasahasrāṇy āyuḥpramāṇam iti. vijñānānaṃtyāyatane (Abhidh-k-vy 332) catvāriṃśat. ākiṃcanyāyatane ṣaṣṭiḥ. bhavagre 'śītir iti. tasmād adho mahākalpasyārdham iti vistaraḥ. aśītir antarakalpā mahākalpaḥ. tasyārdhaṃ catvāriṃśad antarakalpāḥ. tasya mahākalpārdhasya kalpīkṛtasya yad ardhaṃ viṃśatir antarakalpāḥ. tad brahmakāyikānāṃ āyuḥpramāṇaṃ. [Tib. 319b] yat tadardhakalpīkṛtaṃ catvāriṃśad antarakalpāḥ. tad brahmapurohitānām āyuḥpramāṇaṃ. tad evam ātmīyārdhaṃ mahābrahmaṇa āyuḥpramāṇaṃ. sa hy adhyardhaḥ kalpa ity ucyate ṣaṣṭyantarakalpasaṃkhyā. mahābrahmādīnām iti. ādiśabdena brahmapurohitānāṃ brahmakāyikānāṃ ca prātilomyena grahaṇaṃ.

ardham adhas tata

iti parīttābhād devanikāyād iti nirdeśāpekṣaṇāt.

(III.81-83) teṣām āyuḥpramāṇam uktam iti. teṣāṃ mahābrahmaṇāṃ brahmapurohitānāṃ brahmakāyikānāṃ.

kāmadevāyuṣā tulyā

iti vistaraḥ. cāturmahārājakāyikānāṃ yad āyuḥpramāṇam uktaṃ. sa saṃjīve ahorātraḥ. evaṃ yāvad yat paranirmitavaśavartinām āyuḥpramāṇam uktaṃ. sa tapane ahorātraḥ.

kāmadevavad

iti. kāmadevānām iva

kāmadevavat.

tatra tasyeveti vatiḥ. tena yāvat dvādaśamāsakeneti tena tatratyenāhorātreṇa teṣāṃ triṃśadrātrakeṇa māsena dvādśamāsakena samvatsareṇa tatratyāni divyāni paṃca varṣaśatāny āyur ityādi. evam anyeṣv api yathāyogaṃ yojyam iti. yad yāmānām āyuḥpramāṇaṃ. tat saṃghāte mahānarake ekaṃ rātriṃdivam. tena rātridivena tasmin varṣasahasradvayam āyuḥpramāṇaṃ. evam anyeṣv api yathāyogaṃ yojyaṃ. aṣṭāv ime bhikṣava iti. aṣṭāv ime bhikṣavaḥ nāgā mahānāgāḥ kalpasthā dharaṇiṃdharāḥ apratyuddhāryāḥ suparṇinaḥ pakṣirājasya devāsuram api [Tib. 320a] saṃgrāmam anubhavanty api pratyanubhavanty api. te punaḥ katame. tadyathā nando nāgarājaḥ upanando nāgarājaḥ aśvatarī nāgarājaḥ mucilindo nāgarājaḥ manasvī nāgarājaḥ dhṛtarāṣṭro nāgarājo mahākālo nāgarāja elapattro nāgarāja iti. cūlikābaddha iti śikhābaddhaḥ.

(III.84ab) ekajātipratibaddhasyeti. ekajanmapratibadhabuddhatvasya. caramabhavikasyeti antyajanmanaḥ, yena tasminn eva janmani arhattvaṃ sākṣāt (Abhidh-k-vy 333) kartavyam. tasya nāsty antareṇa kālakriyā yāvad arhattvaṃ na prāpnoti. śraddhānusāridharmānusāriṇoḥ nāsty antareṇa kālakriyā yāvac chraddhādhimuktadṛṣṭiprāptau na bhavataḥ. tadgarbhayor iti. bodhisattvacakravartigarbhayoḥ. tanmātror nāsty antareṇa kālakriyā yāvan na tau jāyete. evamādīnām iti. ādiśabdena nirodhāsaṃjñisamāpattisamāpannānāṃ maitryādisamāpannānāṃ ca nāsty antareṇa kālakriyā yāvat tasmāt samādher na vyuttiṣṭhante.

(III.85, 86) caturviṃśatir aṃgulyo hasta

iti. abhidharmavacanakāle yaḥ puruṣahastaḥ. sa grahītavyaḥ. yena cāturdvīpakādiparimāṇavyavasthānaṃ.

(III.87, 88) hemantānām iti. yathā varṣā ity ekasminn apy arthe bahuvacanaṃ prasiddhaṃ. evaṃ hemantā grīṣmā iti draṣṭavyaṃ. pravacane traya eva rtavo na yathā loke ṣaḍ iti. śiśiro hi śītasāmānyād dhemanta ity uktaḥ. vasanto 'py uṣṇasāmānyād grīṣma ity uktaḥ. śarad api vṛṣṭisāmānyād [Tib. 320b] varṣā ity ukteti.

hemantagrīṣmavarṣāṇām

iti. sarvabauddhānāṃ hemantāḥ prathama ṛtuḥ. grīṣmā dvitīyaḥ. varṣās tṛtīyaḥ. tatrādhikam ardham asyeti adhyardho māsaḥ. tasminn

adhyardhamāsi nirgate.

mārgaśīrṣe sapauṣardhe 'tikrānte.

śeṣe 'rdhamāse.

pauṣasyardhe 'vaśiṣṭe kṛṣṇacaturdaśyām.

ūnarātro
vidvadbhir

bauddhair

nipātyate

tyajyate ity arthaḥ. cāturdaśiko 'tra bhikṣubhiḥ poṣadhaḥ kriyate. evaṃ māghe phālgunārdhe 'tikrānte śeṣe 'rdhamāse phālgunāvaśiṣṭe punar apara ūnarātro nipātyate. tathā grīṣmeṣu vaiśākhakṛṣṇacaturdaśyāṃ āṣāḍhacaturdaśyāṃ cāparāv ūnarātrau nipātyete. varṣeṣv api bhādrapadakṛṣṇacaturdaśyāṃ kārttikakṛṣṇacaturdaśyāṃ cāparāv ūnarātrau nipātyete.

(III.89-92) gatisaṃvartanīti. narakādyāḥ paṃca gatayo gatyekadeśe devagatau saṃvartante. ekasthībhavantīty arthaḥ. dhātusaṃvartanī ceti. kāmadhātuḥ rūpadhātau saṃvartata iti. sattvasaṃvartanīti. yadā sattvā eva samvartante dhyāneṣv ekasthībhavanti. na tu tāvad bhājanāni saṃvartante. vinaśyantīty arthaḥ. bhājanasamvartanīti. yadā bhājanāny eva samvartante na tu sattvāḥ. ekasyāpi sattvasya tatrābhāvāt. yad ayaṃ loka iti vistaraḥ. yad ayaṃ (Abhidh-k-vy 334) loko viṃśatim antarakalpān vivṛtto jātaḥ. yāvan narakotpattiprabhṛti niryātaṃ. [Tib. 321a] tan niṣṭhitaṃ vaktavyam ity arthaḥ. tat pratipannaṃ vaktavyam iti tat saṃvartanam ārabdhaṃ vaktavyam ity arthaḥ. evaṃ tiryaksaṃvartanī pretasaṃvartanī ca vaktavyeti. yadā tiryakṣv ekasattvo 'pi nāvaśiṣṭo bhavati. iyatā 'yaṃ lokaḥ samvṛtto bhavati tiryaksamvartanyā. yasya tadānīṃ niyataṃ tiryagvedanīyaṃ karma dhriyate. sa lokadhātvantaratiryakṣu kṣipyate. evaṃ pretasaṃvartanī yojyā yadā preteṣv iti vistareṇa. manuṣyasahacariṣṇava iti. manuṣyasahacaraṇaśīlāḥ. gomahiṣādayaḥ. dharmatāpratilaṃbhikam iti. dharmatā nāma kuśalānāṃ dharmāṇāṃ tadānīṃ pariṇāmaviśeṣaḥ. tayā pratilaṃbho 'syāstīti dharmatāpratilaṃbhikaṃ. yan manuṣyeṣv iti. jambūdvīpamanuṣyeṣv ity abhiprāyaḥ. evaṃ pūrvavidehagodānīyasamvartanyau yojyau. uttarakurusaṃvartanī tv evaṃ vaktavyā bhaveti. sa kālo yad uttarakurau manuṣyāś cyavanta eva nopapadyante. yadā tatraikasattvo pi nāvaśiṣṭo bhavati. iyatāyaṃ lokaḥ saṃvṛtto bhavati uttarakurusamvartanyeti. kasmād evaṃ vaktavyā. na tu jaṃbudvīpasamvartanyādivad ity āha. tatra vairāgyābhāvāt. tatrottarakurau vairāgyābhāvāt. ita eva sāmantakād iti. cāturdvīpakasāmantakād ity arthaḥ. tadākṣepake karmaṇi parikṣīṇa iti. bhājanākṣepake bhājanotpādake parikṣīṇa ity arthaḥ. brāhmaṃ vimānaṃ nirdahad arciḥ paraiti [Tib. 321b] gacchatīty arthaḥ. tac ca tadbhūmikam evārcir iti. prathamadhyānabhūmikaṃ. kasmād ity āha. na hi visabhāgā visadṛśāḥ apakṣālā upadravāḥ agnyādayaḥ kramante tāpayanta ity arthaḥ. āha. yady evaṃ kim idam ucyate. tasmād eva ceti vistareṇety ata ucyate. tadsambaddhasaṃbhūtatvād iti vistaraḥ. tena kāmāvacareṇārciṣā sambaddhaṃ saṃbhūtaṃ rūpāvacaram arciḥ. tadbhāvaḥ. tasmād iti. evam anyasyām iti. yathā tejaḥsamvartanyām uktam evam anyasyām apy apsaṃvartanyāṃ vāyuṣaṃvartanyāṃ ca yathāsaṃbhavaṃ veditavyaṃ. kathaṃ kṛtvā. narakādisaṃvartanīṃ pūrvavad uktvā yāvad iyatāyaṃ lokaḥ samvṛtto bhavati sattvasamvartanyā. tataḥ śūnye bhājane sahajo 'bdhātuḥ saṃbhavati. yas taṃ bhājanalokaṃ lavaṇam iva vilopayati. sa kāmāvacaro 'bdhātuḥ prathamadhyānabhūmikaṃ abdhātuṃ saṃbadhnāti. sa ca dvitīyadhyānabhūmikaṃ sambadhnāti. sa cābdhātus tribhūmiko 'pi svenasvena bhājanena sahāntardhīyate. evaṃ vāyusaṃvartanyāṃ sahajo vāyuḥ saṃbhavatīti vaktavyaṃ. katham iti. pūrvavad uktvā yāvat sahajo vāyudhātuḥ saṃbhavatīti. yas taṃ bhājanalokaṃ kāmāvacaraṃ yāvat tṛtīyadhyānabhūmikaṃ krameṇa pāṃsurāśim iva (Abhidh-k-vy 335) vikarati vidhvaṃsayati. yāvat tenaiva sārdham antardhīyate.

vivartakalpaṃ vistareṇa vaktukāma āha. tathā hi samvṛtto loka iti vistaraḥ. tatheti yathā varṇitaṃ. tadeti vistaraḥ. [Tib. 322a] yadākāśe mandamandā vāyavaḥ spandante. tadā prabhṛti yad ayaṃ loko viṃśatim antarakalpān saṃvṛtto 'sthāt. tan niryātaṃ parisamāptaṃ vaktavyaṃ. tad upayātaṃ vaktavyam iti. tad ārabdhaṃ vaktavyam ity arthaḥ. yathoktakramavidhānam iti. yathoktena krameṇa vidhānena ca sarvaṃ jāyate. yathoktaḥ kramo vāyumaṇḍalaṃ apmaṇḍalam tataḥ kāṃcanamayī pṛthivī tataḥ sumervādayaś ceti. yathoktaṃ vidhānaṃ yasya yad vidhānam uktaṃ āyāmodvedhapariṇāhasaṃsthānalakṣaṇaṃ. tat tathā sarvaṃ jāyate. prathamaṃ tu brāhmam iti vistaraḥ. yat paścāt saṃvartate. tat pūrvaṃ vivartata iti sthitiḥ. tenāha. prathamaṃ tu brāhmaṃ vimānam utpadyate. tato yāvad yāmīyam iti. yāvacchabdena brahmavimānānantaraṃ paranirmitavaśavartivimānaṃ tadanaṃtaraṃ nirmāṇarativimānaṃ tato 'nantaraṃ yāvad yāmīyaṃ vimānam utpadyate. tato yāmīyavimānotpattyanantaraṃ vāyumaṇḍalādīnīti. yad uta bhājanavivartanyeti na sattvavivartanyeti darśayati. śūnye brāhme vimāne utpadyata iti mahābrahmā. anye 'pi ca sattvā iti tadparivārāḥ. tataś cyutvā brahmapurohiteṣv iti. tata ābhāsvarebhyaḥ. tan niryātaṃ bhavatīti. tad vivartanaṃ lokasya parisamāptaṃ bhavatīty arthaḥ.

tad upayātaṃ bhavatīti. ārabdhaṃ vivṛttāvasthānam ity arthaḥ. ekānnaviṃśatir antarakalpā aparimitāyuṣām [Tib. 322b] iti. eko 'ntarakalpo brahmalokavimānādibhājananirvṛttyātikrānta iti ekonaviṃśatir avaśiṣṭā antarakalpā aparimitāyuṣāṃ mānuṣyāṇāṃ atikrāmanti ā narakasattvaprādurbhāvāt. sā ca vivartamānāvasthātikrāntā evāvagantavyā. prādurbhūte nārake sattve vivṛttāvasthā prārabdhā. seyam ucyate. aparimitāyuṣām eva hrasatāṃ yāvad daśavarṣāyuṣām eko vivṛttavasthāntarakalpaḥ. tenāha. so 'sau vivṛttānāṃ tiṣṭhatāṃ prahamāntarakalpa iti. tato 'ṣṭādaśa

utkarṣā apakarṣāś ca.

tatas tu

utkarṣa eka

iti. viṃśatyantarakalpaparimāṇā vivṛttavasthāvagantavyā.

paṃcaskaṃdhasvabhāvaḥ kalpaḥ

ta evādhvā kathāvastv

iti. muktakam iti. na caturāgamāntargatam ity arthaḥ. aṣṭkaṃ madhyād (Abhidh-k-vy 336) vismṛtam iti. aṣṭau sthānāni kvāpi pradeśe pramuṣitatvāt na paṭhitāni. tenātra dvāpaṃcāśāt sthānāni bhavaṃti. ṣaṣṭyā ca saṃkhyāsthānair bhavitavyaṃ. tāny aṣṭakāni svayaṃ kānicin nāmāni kṛtvā paṭhitavyāni. yena ṣaṣṭisaṃkhyāsthānāni paripūrṇāni bhaveyuḥ. asaṃkhyā iti. asaṃkhyeyāḥ. saṃkhyānenāsaṃkhyeyāḥ asaṃkhyā iti. bahuvacananirdeśād anuktā api taddhitā bhavaṃti. yady evaṃ

tadasaṃkhyatrayodbhavam

iti katham uktaṃ. naiṣa doṣaḥ. nāsti saṃkhyāpareṇaiṣv iti asaṃkhyāḥ asaṃkhyeyāḥ kalpāḥ. asaṃkhyāś cāsaṃkhyāś ca asaṃkhyāś ceti asaṃkhyāḥ. teṣāṃ trayaṃ. teṣāṃ kalpānāṃ asaṃkhyatrayodbhavatīti

tadasaṃkhyatrayodbhavaṃ

buddhatvam

iti evaṃ tad vyākhyātavyaṃ.

tasyābhimatatvād iti. tasya parārthasyābhimatatvāt. yo hy abhimataḥ. sa svārtho dṛṣṭa iti. [Tib. 323a] taddhetor iti. ātmasnehahetoḥ. ātmasnehaṃ tebhya iti vistaraḥ. ātmasnehaṃ tebhyaḥ svāsāṃtānikebhyaḥ saṃskārebhyo nivartya apekṣāṃ karuṇālakṣaṇāṃ vardhayitvā taddhetor apekṣāhetor duḥkhāny udvahantīti saṃbhāvyaṃ pratipattavyaṃ.

madhyo duḥkhanivṛttim eveti.

pratyekabuddhaḥ śrāvako duḥkhanivṛttim eva mokṣam eva prārthayate.

na sukhaṃ.

sāṃsārikaṃ. kutaḥ.

duḥkhāspadaṃ tad yataḥ.

yasmāt tat sāṃsārikaṃ sukhaṃ duḥkhasthānaṃ bhavati.

śreṣṭo

bodhisattvaḥ

svasaṃtatigatair duḥkhaiḥ pareṣāṃ sukham

ābhyudayikaṃ.

duḥkhātyantanivṛttim eva ca

niḥśreyasasvabhāvāṃ pareṣāṃ prārthayate. atha vā

pareṣāṃ sukham

ābhyudayikanaiḥśreyasikaṃ prārthayate.

duḥkhātyantanivṛttim eva ca

buddhalakṣaṇām ātmīyāṃ parahitakriyopāyabhūtāṃ prārthayate. kasmād ity āha.

(Abhidh-k-vy 337)
yatas tadduḥkhaduḥkhy eva sa

iti. yasmāt paraduḥkhaiḥ. sa bodhisattvo duḥkhī bhavati. ata eva sukhaṃ dviprakāraṃ prārthayata iti.

(III.93) apakarṣasyādhastād iti vistaraḥ. varṣaśatasyādhastāt paṃca kaṣāyā abhyutsadā bhavanti. abhyadhiko bhavantīty arthaḥ. varṣaśate 'py utsadā na tv abhyutsadā yathādhastāt. āyuḥkaṣāya iti. kiṭṭabhūtaṃ pratyavaraṃ kaṣāyaḥ. āyur eva kaṣāya āyuḥkaṣāyaḥ. evaṃ kalpakaṣāyādayaḥ. yathākramam iti. jīvitavipattir āyuḥkaṣāyeṇa. upakaraṇavipattiḥ kalpakaṣāyeṇa. dhānyapuṣpaphalauṣadhādīny upakaraṇāni alparasavīryavipākaprabhāvāni. hi tāni bhavaṃti. naiva vā bhavaṃti. dvābhyāṃ kuśalapakṣavipattir [Tib. 323b] iti. kleśakaṣāyeṇa dṛṣṭikaṣāyeṇa ca kuśalapakṣasya vipattiḥ. katham ity āha. kāmasukhallikātmaklamathānuyogādhikārād iti. kāmasukham eva kāmasukhallikā. kāmasukhalīnateti vā kāmatṛṣṇā vā kāmasukhallikā yayā kāmasukhe sajyate. ātmaklamatha ātmopatāpaḥ ātmapīḍety arthaḥ. kāmasukhallikātmaklamathayor anuyogo 'nusevanaṃ. tasyādhikāraḥ. tasmāt. tad uktaṃ. kāmasukhallikānuyogam ātmaklamathānuyogaṃ vādhikṛtyārabhya kleśadṛṣṭikaṣāyābhyāṃ kuśalapakṣavipattir bhavatīti. evaṃ tāvad aviśeṣeṇa. gṛhipravrajitapakṣayor vā. gṛhipakṣasya kleśakaṣāyeṇa kuśalapakṣavipattiḥ. pravrajitapakṣasya dṛṣṭikaṣāyeṇa. yathākramaṃ kāmapradhānā gṛhiṇaḥ dṛṣṭipradhānāḥ pravrajitā iti. ekeneti sattvakaṣāyeṇa.

dvividhā hi pratyekabuddhā iti. yasmād vargacāriṇo 'pi pratyekabuddhāḥ śrāvakapūrviṇo bhavaṃti. na kevalaṃ khaḍgaviṣāṇakalpāḥ. tasmād utkarṣe 'pi teṣām utpattir na virudhyate. ye hi utpāditasrotaāpattiphalasakṛdāgāmiphalāḥ aṃtarhite buddhaśāsane svayam arhattvam adhigacchaṃti. te vargacāriṇaḥ. te ca pūrvabuddhotpādakāla eva prākṛtasamvegatvān na punaḥ samvejanīyā iti. tadīryāpathasaṃdarśanād iti. pratyekabuddheryāpathasaṃdarśanāt paryaṃkabandhasamādhirūpasaṃdarśanāt. na cāryās santaḥ kaṣṭāni tapāṃsi tapyerann [Tib. 324a] iti. satyadarśanakāla eva śīlavrataparāmarśadṛṣṭeḥ prahīṇatvāt. śīlavrataparāmarśapūrvakatvāc ca kaṣṭatapaḥkriyāyāḥ. khaḍgaviṣāṇakalpā iti. yathā khaḍgaviṣāṇā advitīyā bhavaṃti. evaṃ te gṛhasthapravrajitaiḥ anyaiś ca pratyekabuddhair asaṃsṛṣṭavihāriṇa iti. khaḍgaviṣāṇakalpā ity ucyante.

kalpaśatānvaya

iti. kalpaśatakṛtabodhihetur ity arthaḥ. ata eva vyācaṣṭe. mahākalpānāṃ (Abhidh-k-vy 338) śataṃ bodhisaṃbhāreṣu śīlasamādhiprajñālakṣaṇeṣu caritaḥ kṛtaprayoga iti. śakyaṃ ca tair iti vistaraḥ. athāpi te pratisaṃvitprāptā na bhaveyuḥ. tathāpi taiḥ praṇidhijñānena pūrvabuddhānām anuśāsanam anusmṛtya dharmo deśayituṃ śakyate. ṛddher āviḥkaraṇād iti. ākāśagamanādikāyāḥ sattvānugrahārthaṃ prakāśanāt. nāpi sattvānām abhavyatvāt. dharmaṃ na deśayantīti vākyaśeṣaḥ. kasmād ity āha. tathā hīti vistaraḥ. yasmād dhi laukikavītarāgās tadānīṃ saṃvidyaṃte. tasmāl lokottaravītarāgā api saṃbhaveyur ity abhiprāyaḥ. yady ete na hetavo dharmadeśanāyā akaraṇe. kas tarhi hetur ity āha. kiṃ tarhīti vistaraḥ. pūrvābhyāsavaśena asaṃsargābhyāsavaśenālpotsukhatādhimuktatvāt. tatkṛtarucitvād ity arthaḥ. gaṇaparikarṣaṇaprasaṃgaparihārārthaṃ ca notsahante gaṃbhīradharmagrahaṇāya pareṣāṃ vyāpartuṃ. tathā vyāpāre hi sati gaṇaḥ parikraṣṭavyaḥ syāt. gaṇaparikarṣaṇaprasaṃgaṃ punaḥ [Tib. 324b] kasmāt pariharanti. vyākṣepasaṃsargabhīrutvāt. vyākṣepasaṃsargābhyāṃ bhīrutvāt. vyākṣepo 'bhipretasamādhyādikarmaṇy apravṛttiḥ. saṃsargo 'nyasaṃparkaḥ. vyākṣepasaṃsargabhīrutvaṃ punaḥ pūrvābhyāsavaśāt.

(III.94, 95) eṣa prājñaptika iti prajñaptiśāstranirdeśaḥ. caturvidhās cakravartina iti. sūtre tu suvarṇacakravarty evoktaḥ prādhānyāt. asthānaṃ vartamānakālāpekṣayā. anavakāśaḥ anāgatāpekṣayā. anāgate 'py adhvani saṃbhavāt yugapad dvayor iti. apūrvācaramāv iti.naikaḥ pūrvo nāparaḥ paścāt. kiṃ tarhi. sahety arthaḥ. samasama iti vīpsā. atha vā samaiḥ sarvasattveṣu buddhair bhagavadbhiḥ sama iti samasamaḥ. tāvato 'nabhisaṃskāreṇeti. tāvato lokadhātor anābhogena darśanāt. nikāyāntarīyā iti mahāsāṃghikaprabhṛtayaḥ. na caikatreti lokadhātau. puruṣāyuṣam iti. puruṣasyāyuḥ puruṣāyuṣaṃ. tad bibhrateti vartate. idam indriyam iti śraddhādi. asyāṃgasyeti. asya pratyayasya. kim idam ekaṃ lokadhātum adhikṛtyeti. ekacāturdvīpakaṃ trisāhasramahāsāhasraṃ vā lokadhātum adhikṛtyaitad uktam ity abhiprāyaḥ. cakravartino 'pi ceti vistaraḥ. asthānam anavakāśo yad apūrvacaramau dvau tathāgatau loka utpadyeyātām iti nānena vacanena lokadhātvantarotpādapratiṣedhaḥ. tathāgatānāṃ tathoktatvāt. [Tib. 325a] tadyathā cakravartināṃ. cakravartino 'pi hi tathoktāḥ. asthānam anavakāśo yad apūrvacaramau dvau cakravartinau loka utpadyeyātām iti. janāḥ prākṛtamanuṣyāḥ. manuṣyāś tu matimantaḥ. śastrāṇy āvahanti utkṣipanti. gṛhapatiratnaṃ kośādhyakṣajātīyaḥ. pariṇāyakaratnaṃ balādhyakṣajātīyaḥ. tadsambandhajātīyam iti. tena (Abhidh-k-vy 339) cakravartinā sambaddhaḥ. tatsaṃbaddhasya tatsaṃbandhena vā samvartanaṃ tasmai hitaṃ tadanukūlaṃ tatsambaddhasamvartanīyam iti. yena sattvena karmopacitaṃ. tasminn utpanne cakravartini. svāny evainaṃ sattvaṃ karmāṇy utpādayanti. na tu sattvaś cakravartikuśalavipākotpattipratyayabhāvam āpadyate. sa ca kuśalavipākaś cakravartina evety avagantavyaṃ. deśasthatarāṇīti abhraṣṭasthānāni. uttaptatarāṇi prabhāsvarāṇi. saṃpūrṇatarāṇi akhaṇḍarūpāṇi. cakravartirājaprastāvenedaṃ vicāryate.

(III.96) kiṃ khalu yāvat sarājakā iti. rūpāvacarā ivāsann ity asyārthasya pratipādanāya sūtram ānayati. sūtra uktam iti vistaraḥ. dṛśyarūpatvād rūpiṇaḥ. upapādukatvān manomayāḥ. hastapādatadaṃgulyādyupetatvāt sarvaṃgapratyaṃyopetaḥ. samagrendriyatvāt avikalāḥ. kāṇavibrāntādyabhāvād ahīnendriyāḥ. darśanīyasaṃsthānatvāt śubhāḥ. ramaṇīyavarṇatvāt varṇasthāyinaḥ. ādityādiprabhānapekṣatvāt svayaṃprabhāḥ. karmarddhisaṃyogenākāśacaratvāt vihāyasaṃgamāḥ. kavaḍīkārāhārānapekṣatvāt [Tib. 325b] prītibhakṣāḥ. prītyāhārā iti paryāyau. tathā dīghāyuṣo dīrgham adhvānaṃ tiṣṭhantīti. madhusvādurasa iti. madhuna iva svāduraso 'sya rasa iti. ayoniśomanaskārasya grāhabhūtasya grāsatāṃ gatānāṃ sattvānāṃ kāma eva grahaḥ. tenāveśas tasyāraṃbha iti. sāyamāśārtham iti. aparahṇabhojanārthaṃ. prātarāśārtham iti. prātarbhojanārtham. saṃnidhikāraḥ saṃgrahaḥ. kṣetrāṇi vibhajya akṛṣṭoptena śālinā tadvṛttikalpanāt. kṣatriyādisaṃjñānāṃ nairuktena vidhinā siddhiḥ.

(III.97) niryāṇam

iti parisamāptiḥ. adharmarāgaraktā iti. kāmamithyācārarāgādhyavasitāḥ. viṣamalobhābhibhūtā iti. viṣamalobhaḥ parakīyasvīkaraṇecchā cauryād balād vā. tenābhibhūtāḥ. mithyādharmaparītā iti viparītadharmaparidīpakāḥ. amātṛjñā apitṛjñā iti vistaraḥ. punaḥ kalpasya niryāṇakāla iti. kalpasya niryāṇāni trīṇy ucyante. śastrarogadurbhikṣāṇi. kim ekasya daśavarṣāyuḥkalpasya trīṇi niryāṇāni krameṇa bhavaṃti. āhosvid ekaikasya ekaikaṃ krameṇeti. eka tāvad āhuḥ. ekaikam iti. apare punar āhuḥ. ekasya krameṇa trīṇi bhavaṃti. pūrvaṃ durbhikṣaṃ tadanantaro rogaḥ tadanaṃtaraṃ śastram iti. pūrvakas tu pakṣa iṣṭa iti paśyāmaḥ. tair eva doṣair iti adharmādirāgādibhiḥ. amanuṣyāḥ piśācādaya ītiṃ vyādhyādikām utsṛjaṃti. ojo vā haraṃti. prabhāvato vā puṣpaphalauṣadhiprabhṛtīnāṃ mahābhūtāni dūṣayaṃti. [Tib. 326a] yatas teṣām asādhyā vyādhayaḥ prādurbhavanti. yato mriyante. tadā ceti vistaraḥ. yadeha. jambūdvīpe (Abhidh-k-vy 340) śastrakaḥ prāṇātipātaḥ. tadā dvayor dvīpayoḥ pūrvavidehāvaragodānīyayor vyāpāda udrekaprāpto bhavati. yadeha rogaḥ. tadā tayor daurbalyaṃ. yadeha durbhikṣaṃ. tadā tayor jighatsāpipāse.

(III.98, 99) tīrthakārāḥ. kaṇabhukprabhṛtayaḥ. vāyur bījam uktam iti. bahuvidhaprabhāvabhinnair vāyubhir abhimathyamānā iti vacanāt. tasya nimittam iti. rūpāvacaro vāyur avinaṣṭaḥ kāmāvacarasya vivartakāle prathamakṣaṇotpannasya vāyor nimittaṃ. bījāny āhriyaṃte iti. paṃca bījajātāni mūlabījādīni. mūlabījaṃ phalubījaṃ bījabījaṃ agrabījaṃ skaṃdhabījaṃ. evam apīti. yady apy āhriyante bījāni na te sthūlabhāvānāṃ bījādibhyo bījāṃkuragaṇḍādibhyo 'ṃkurādīnām aṃkurakāṇḍādīnām utpattim icchanti. bījādīni hi teṣāṃ nimittakāraṇāni na samavāyikāraṇāni. samavāyikāraṇaiś ca bhavitavyaṃ. ata āha. kiṃ tarhi. svebhya evāvayavebhya iti vistaraḥ. tadyathāṃkurādyavayavī aṃkurādyavayavebhyaḥ. teṣām api aṃkurādyavayavānāṃ svebhya evāvayavebhyaḥ. teṣām api svebhya eveti evaṃ yāvat paramāṇubhyaḥ. anyatra paramāṇūpasarpaṇād iti. na janane bījādīnāṃ sāmarthyaṃ kiṃcid asti. aṃkurādiparamāṇūpasarpaṇāt tu teṣāṃ sāmarthyam iṣyata ity abhiprāyaḥ. aniyamo [Tib. 326b] hi syād iti. tantvādibhyo 'pi kaṭādyutpattiḥ syād ity arthaḥ. śaktiniyamād iti. yathā bījādīnāṃ sāmarthyaniyamān na aniyamo bhaviṣyati. śabdapākajotpattivat. yathā śabdo 'bhighātādibhyo vijātīyebhya utpadyate. atha ca na yataḥ kutaścid gandharasāder vijātīyād utpadyate. abhighātādīnām eva vijātīyānāṃ tadutpādane sāmarthyāt. tathā pākajā rūpādayo vijātīyād agnyāder utpadyaṃte. atha ca na yataḥ kutaścid vijātīyāc cakṣurāder utpadyaṃte. agnyāder eva tadutpādane sāmarthyāt. vaiśeṣika āha. citro vai guṇadharmaḥ svajātīyebhyo vijātīyebhyaś cotpadyate. svajātīyebhyas tāvat. rūparasagandhasparśādayaḥ kāraṇapūrvāḥ rūparasagandhasparśādibhya evotpadyaṃte. vijātīyebhyo 'pi saṃyogavibhāgapākajādayaḥ karmādibhyaḥ. tad evaṃ guṇadharmo dravyadharmaṃ prati anudāharaṇaṃ. ta eva hi te tatheti vistaraḥ. vīraṇādaya eva hi te tathā tena prakāreṇa kaṭādirūpeṇa saṃniviṣṭā vyavasthitāḥ. tāṃ kaṭasaṃjñāṃ labhante. pipīlikādipaṃktivat. yathā pipīlikāḥ. tathā saṃniviṣṭāḥ paṃktir iti saṃjñāṃ labhante. na ca tābhyo 'nyat paṃktidravyam asti bhavatām api siddhānte. kathaṃ gamyate tāni vīraṇādīni tathāsaṃniviṣṭāni kaṭādisaṃjñāṃ labhante. na punas tebhyo dravyāntarāṇīti. ata āha. ekatantusaṃyoge paṭasyānupalaṃbhāt. ārabdhakārye hy ekasmiṃ taṃtau cakṣuḥsaṃsparśābhyāṃ (Abhidh-k-vy 341) [Tib. 327a] saṃyukte bhavanmatena paṭo 'pi ca tābhyāṃ saṃnikṛṣṭa iti asāv api tathaivopalabhyeta. yadi brūyāt. pratibandhāt tasyānupalabdhir iti. ata āha. ko hi tadā sato vidyamānasya paṭasyopalabdhau pratibandha iti. nāsti pratibandha ity abhiprāyaḥ. tasmān na paṭo nāma dravyāntaram astīti. syān mataṃ. ekaikasmin tantau pradeśena paṭo vartate na sarvātmanā vartata iti. ata ucyate. akṛtsnavṛttav iti vistaraḥ. akṛtsnavṛttau paṭasya kalpamānāyāṃ paṭabhāgo 'traikaikasmin tantau syān na paṭas tataḥ. kim iti cet. ata āha. samūhamātraṃ ca paṭaḥ syād iti vartate. ekasmin tantāv eko bhāgo aparasminn apara iti tantuvartināṃ bahūnāṃ bhāgānāṃ samudāyaḥ paṭa iti ca prāpnoti. na ceṣyate. kaś ca tantubhyo 'nyaḥ paṭabhāga iti. kaṇabhugbhaktāḥ praṣṭavyāḥ yena bhāgenāyam indriyasaṃnikṛṣṭe tantau varteta. tasmād etām api kalpanāṃ kalpayitvā nāto 'nyaḥ paṭaḥ sidhyati. syān matam. ekaikasminn api tantau paṭo vartate. paṭopalabdhes tu paṭendriyasaṃnikarṣaḥ. paṭasyānekāśrayasaṃyogāpekṣo nimittam iti. ato 'nekāśrayasaṃyogāpekṣāyām upalabdhau kalpyamānāyāṃ daśāmātrasaṃghāte gṛhyamāṇe paṭa upalabhyeta. na tūpalabhyate. paṭamadhyabhāgādyadarśanāt. atha mataṃ. naiva tadānīm apīndriyeṇa madhyādibhāgāḥ saṃprayujyanta iti. ato daśāmātrasaṃhāte paṭopalabdhir na bhavatīti. tata idam abhidhīyate. na vā kadācid iti vistaraḥ. na vā kadācit paṭopalabdhiḥ syāt. madhyaparabhāgānām indriyeṇāsaṃnikarṣāt. [Tib. 327b] naiva hi saṃbhavo 'sti yat tadāraṃbhakāḥ madhyaparabhāgāḥ sarva evendriyeṇa saṃnikṛṣyeran. tathā ca sati tantvādiṣv apy eṣa prasaṃga iti na ca kiṃcid api kāryam upalabhyeta. kiṃ ca kramasaṃnikarṣe ceti vistaraḥ. yadā krameṇa cakṣuḥ saṃsparśanendriyaṃ vā paṭaṃ gṛhṇīyāt. tadā paṭagrahaṇaṃ na syāt. yugapad anekāśryasaṃyogabhāvāc cakṣuḥsparśanendriyayoḥ. evam anyeṣām api avayavānāṃ grahaṇaṃ na syāt. tasmād iti vistaraḥ. yasmāt krameṇa paṭabuddhiḥ kaṭabuddhir vā. tasmād avayaveṣv eva paṭāvayaveṣu kaṭāvayaveṣu vā tadbuddhiḥ paṭabuddhiḥ kaṭabuddhir vā vikalpavaśād bhavati. alātacakravat. yathālāte śīghrasaṃcārāt tatratatrotpadyamāne alātacakrabuddhir bhavati. tadvat. sādhanaṃ cātra. na dravyasat paṭaḥ. avayavagrahaṇasṝāpekṣagrahaṇatvāt. alātacakravat. bhinnarūpajātikriyāsv iti vistaraḥ. bhinnarūpeṣu tantuṣu nīlapītādibhedāt. bhinnajātiṣu dukūlakarpāsādibhedāt. bhinnakriyeṣūrdhvadhogamabhedāt. paṭasya rūpādyasaṃbhavāt. kīdṛśaṃ tatra rūpaṃ bhavatu (Abhidh-k-vy 342) jātiḥ kriyā vā. syād eṣā buddhiḥ citram asya rūpādīti. tad evaṃ citrarūpāditve kalpyamāne vijātīyāraṃbho 'pi syāt. tantuvīraṇayor api kaṭāraṃbhaḥ syāt. tathā sati dharmaviśeṣaviparyayaḥ prāpnoti. atyantavijātīyāraṃbhakatvaṃ dravyāṇāṃ [Tib. 328a] prāpnotīty arthaḥ. avicitre ca pārśvāntare ekapārśvavicitrasya paṭasyādarśanaṃ syāt. tasya citrarūpābhimatatvāt. rūpadarśane hi tadāśrayadravyopalabdhir iṣyate vaiśeṣikaiḥ. mahaty anekadravyavattvād rūpāc copalabdhiḥ. rūpasaṃskārābhāvāt vāyor anupalabdhir iti vacanāt. cittrarūpadarśanaṃ vā acitre pārśve syāt yadi paṭo dṛśyeta. citraṃ hi tasya rūpam iṣyate. kriyāpi citrety aticitram iti. ekaṃ tad dravyaṃ vicitrakriyam iti na yujyate. kriyāvaicitrye hi kriyāvad abhimatānāṃ dravyāṇām anyatvam iṣyate.

tāpaprakāśabhede ceti vistaraḥ. agniprabhālakṣaṇasya avayavina ādimadhyānteṣu āraṃbhakeṣu tāpaprakāśabhede sparśanabhedo dṛṣṭaḥ. sa ca tadbhedas tatra yathākramaṃ tīvramadhyamandatā. tasyāvayavinaḥ prabhādravyasya tau rūpasparśau nopapadyete. na hy ekasyāvayavina anekaṃ rūpaṃ sparśo vā yujyate. tena nāvayavebhyo 'vayavi dravyam anyad astīti. atha mataṃ. yadi tantvādibhyo 'vayavebhyo na paṭādyavayavī vyatirikto 'sti. paramāṇūnām atīndriyatvāt. na ca tair avayavaiḥ aindriyaka ārabdha iti. kṛtsnaṃ jagad apratyakṣaṃ syāt. pratyakṣaṃ ca gavādi dṛśyate. tasmād atīndriyaiḥ paramāṇubhir arthāntaram anyad aindriyakam ārabdham iti siddham ity atrocyate. paramāṇvatīndriyatve 'pīti [Tib. 328b] vistaraḥ. yathā bhavatāṃ vaiśeṣikāṇām atīndriyatve 'pi samastānāṃ kāryāraṃbhakatvaṃ na vyastānām. evam asmākam api samastānām eva pratyakṣatvaṃ na vyastānāṃ asaty apy avayavini arthāntarabhūte. yathā cakṣurādīnāṃ cakṣūrūpālokamanaskārāṇāṃ samastānāṃ cakṣurvijñānotpattau kāraṇatvaṃ naikaikasya. evaṃ paramāṇūnām atīndriyatve 'pi samastānāṃ pratyakṣatvaṃ naikaikasya. taimirikāṇāṃ ca puruṣāṇāṃ vikīrṇānām asaṃyuktānāṃ keśānāṃ samūha upalabhyate anārabdhe 'py avayavini. na tv ekaikaḥ keśaḥ. teṣāṃ taimirikāṇāṃ paramāṇuvad ekaḥ keśo 'tīndriyaḥ. ity ato nāsti te 'nyad dravyaṃ.

tad evam avayavinaṃ pratiṣidhya rūpādibhyo guṃebhyaḥ arthāntaraṃ guṇināṃ pratiṣeddhukāma āha. rūpādiṣv eva ceti vistaraḥ. rūpādiṣv eva paramāṇur iti saṃjñāviniveśaḥ. tadvināśe rūpādivināśe siddhaḥ paramāṇuvināśa iti. vaiśeṣikā āhuḥ. dravyaṃ hi paramāṇuḥ. anyac ca rūpādibhyo dravyaṃ. rūpagandharasasparśavatī pṛthivī ity evamādisiddhāntavacanāt. aprayuktam (Abhidh-k-vy 343) asyānyatvaṃ yasmān na kenacit paricchidyante imāni pṛthivyaptejāṃsi. ime eṣāṃ pṛthivyādīnāṃ rūpādayo rūparasagandhasparśā guṇā iti. brūyāt atīndriyāṇi tāny ato na nirdhāryanta [Tib. 329a] ity ata āha. cakṣuḥsparśanagrāhyāṇi ca tāni pṛthyvyādīni pratijñāyanta iti. dagdheṣu ceti viṣtaraḥ. ūrṇādīny avayavidravyāṇi na dahyanta iti pailukāḥ. tad uktaṃ bhavati. prāktanaguṇanivṛttau pākajaguṇotpattau tadāśrayās tu dravyāṇi tadavasthānāny eva bhavantīti. tathaivorṇādibuddhiḥ syāt. na ca bhavati. tasmāt taddravyabuddhyabhāvāt. rūpādiṣv eva tadbhuddhir na dravye arthāntarabhūta iti. yadi hi ūrṇādidravyaṃ rūpādibhyo 'nyat syāt tat tadavasthānaṃ bhavatīti rūpādīny evāgnisaṃbandhād uṣṇena niruddhānīty ūrṇādibuddhiḥ syāt. na ca bhavati. tasmād rūpādiṣv evorṇādibuddhiḥ. vaiśeṣikā āhuḥ. yadi rūpādimātraṃ ghaṭaḥ syād agnisaṃbandhād rūpādīni pākajādīny anyāny utpadyanta iti sa evāyaṃ ghaṭa iti na parijñāyeta. yasya tu pākād rūpādīny evotpadyante nirudhyante ceti sa eva ghaṭas tadavasthāno bhavatīti tasya tatparijñānaṃ yujyata ity ata idam ucyate. pākajotpattau ghaṭaparijñānaṃ. saṃsthānasāmānyād iti. rūpādyākṛtisāmānyād ity arthaḥ. paṃktivat. yathā na vas tat pipīlikānāṃ tadvyatiriktaṃ paṃktidravyaṃ nāmāsti. atha ca pūrvapaṃktisaṃsthānasāmānyād anyasyām iti tatparijñānaṃ bhavati. saiveyaṃ pipīlikānāṃ paṃktir iti. [Tib. 329b] āha. katham etad gamyate. saṃsthānasāmānyāt parijñānaṃ na tu tādavasthyād iti. atrocyate. cihnam apaśyato 'parijñānād iti. yasmāt khaṇḍanimnonnatādicihnam apaśyatas tatparijñānaṃ na bhavati. ataḥ saṃsthānasāmānyād iti siddhaṃ.

sā ceti vistaraḥ. sā ca prītiḥ prasrabdhiyogena. prīter manasaḥ prasrabdhir jāyata. iti prasrabdhiyogenāśrayamṛdukaraṇāt apkalpā. ata eva ceti vistaraḥ. āśrayamṛdukaraṇāt. tasmin dvitīye samāpattidhyāne kṛtsnasya kāyasthairyasyāpagamāt. duḥkhendriyanirodha uktaḥ. sukhasya ca prahāṇāt. duḥkhasya ca prahāṇāt. pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor astaṃgamād aduḥkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya (Abhidh-k-vy 344) viharatīti vacanāt. ādhyātmikāpakṣālarahitatvād iti. ye vitarkavicārādayo 'ṣṭāv ādhyātmikāpakṣālāḥ. vitarkavicārau cāsū ca sukhādi ca catuṣṭayam iti. tadrahitatvād ity arthaḥ. ānejyam iti. ejṛ kampana ity asya dhātor etad rūpam ānejyam iti. yadā tv āniṃjyam iti pāṭhaḥ. tadā igeḥ prakṛtyantarasyaitad rūpam draṣṭavyaṃ. na taiḥ śuddhāvāsakāyikaiḥ śakyam ārūpyān praveṣṭuṃ. vipaśyanācaritatvāt. śamathacaritāś cārūpyāḥ. nāpy anyatra gantum adharāṃ bhūmiṃ. viśeṣagāmitvāt. etena krameṇeti. yathoktena saptānāṃ tejaḥsaṃvartanīnāṃ anantaram adbhiḥ saṃvartanī bhavaty ekā. punaḥ saptānāṃ tejaḥsaṃvartanīnām anaṃtaram adbhiḥ [Tib. 330a] saṃvartanī bhavati dvitīyā. evaṃ yāvat saptamy adbhiḥ saṃvartanī.

evaṃ gate 'dbhiḥ saptake punaḥ
tejasā saptakaḥ.


tataḥ paścād ekā vāyusaṃvartanī bhavati. kiṃkāraṇaṃ yathāvarṇitaṃ bahunā kālaprakarṣaṇenāpsaṃvartanī bhavati. tato 'pi bahutareṇa vāyusaṃvartanīty ata idam ucyate. yathaiva hi teṣām iti vistaraḥ. yathā prathamadhyānāt dvitīyadhyānasamāpattiviśeṣāt ātmabhāvānāṃ dvitīyadhyānabhūmikānāṃ sthitiviśeṣaḥ. ardhamahākalpārdhaṃ prathamadhyānopapannānām āyuḥpramāṇaṃ. kalpadvayaṃ dvitīyadhyānopapannānām iti. tathā bhājanānām api. kiṃ. sthitiviśeṣa iti. evaṃ dvitīyād api tṛtīyadhyānasya viśeṣo vaktavyaḥ. evaṃ ca kṛtveti. yasmād aṣṭakṛtvas tejaḥsaṃvartanīsaptakā iti ṣaṭpaṃcāśat tejaḥsaṃvartanyo bhavanti saptāpsaṃvartanyaḥ ekā vāyusaṃvartanīti catuḥṣaṣṭisaṃvartanyo bhavanti. tasmād yad uktaṃ prajñaptibhāṣye catuḥṣaṣṭiḥ kalpāḥ śubhakṛtsnānām āyuhpramāṇam iti. tat sūktaṃ bhavati. yathā

ūrdhvaṃ tu parīttābhedhyaḥ āśrayaḥ
dviguṇadviguṇaḥ


ity atroktaṃ śubhakṛtsnānāṃ catuḥṣaṣṭiyojanānāṃ śarīrapramāṇaṃ. śarīrapramāṇena ca teṣām āyuḥpramāṇam uktaṃ.

āyus tu kalpaiḥ svāśrayaṃ

iti vacanāt. ekaikā saṃvartanī mahākalpa iti kṛtvā. iyatā hi kālena teṣām āyuṣah parisamāptir iti.

ācāryayaśomitrakṛtāyāṃ sphuṭarthāyām abhidharmakośe vyākhyāyāṃ tṛtīyaṃ kośasthānaṃ. 3.


(Abhidh-k-vy 345)
IV karmanirdeśa

(IV.1) [Tib. 1b] tīrthakaravipratipattyā samutpāditasaṃdehaḥ pṛcchati. atha yad etad iti vistaraḥ. tatra sattvavaicitryaṃ dhātugatiyonyādibhedena. bhājanavaicitryaṃ merudvīpādibhedena. vyāmiśrakāriṇām iti. kuśalākuśalakarmakāriṇāṃ. atha kasmāt teṣām āśrayā ramyā na bhavanti [Tib. 2a] bhogās tu ramyā iti. sati caivaṃ viṣayopabhogaḥ saṃbhavati. āśrayaramyatve hi kasya pratīkārasya viṣayopabhogaḥ syāt. avyāmiśrakāriṇām iti. rūpāvacarāṇāṃ. kāmāvacarā api devā avyāmiśrakārikalpā āśrayaviṣayaramyāḥ. ramyatā hetukarmadvayakāritvāt.

cetayitvā ceti. evaṃ cedaṃ kariṣyāmīti. [Tib. 2b] svabhāvataś ced vākkarmaikam iti. vā eva karmeti kṛtvā. itarayos tu na karmatvaṃ. kāyena kāyasya vā karma kāyakarma. evaṃ manaskarma. iti na svabhāvataḥ karma. tribhiḥ kāraṇair iti. āśrayataḥ svabhāvataḥ samutthānataś ceti. trayāṇām iti. kāyavāṅmanaskarmaṇām. āśrayataḥ kāyakarma. kāyāśrayaṃ karma kāyakarmeti. svabhāvato vākkarma. vāg eva karmeti. samutthānato manaskarma. manaḥsamutthitam iti kṛtvā.

(IV.2cd-4) gatir ity apara iti. vātsīputrīyāḥ. ātmalābho 'nantaravināśīti. kṣaṇasyānantarakṣaṇa [Tib. 3a] iti nairuktena vidhinā ātmalābho 'nantaravināśī kṣaṇaśabdenābhidhīyate. atha vā kālaparyantaḥ kṣaṇaḥ. svāvasthānaḥ. so 'syāstīti ksaṇikaḥ. ata iniṭhanāv iti ṭhan. saṃskṛtasyāvaśyaṃ vyayād iti. utpattyanantaravināśirūpaṃ. cittacaittavat. ākasmiko hi bhāvānāṃ vināśa iti. akasmādbhava ākasmikaḥ ahetuka ity arthaḥ. sādhanaṃ cātra. ahetuko vināśaḥ. abhāvatvāt. atyantabhāvavat. dṛṣṭo vai kāṣṭhādīnām iti vistaraḥ [Tib. 3b] ādiśabdena (Abhidh-k-vy 346) rūpādīnāṃ grahaṇaṃ. dṛṣṭo 'gnisaṃyogād vināśa iti. pratyakṣadvārāpatito dharmasvarūpaviparyaya iti pratijñādoṣaṃ darśayati. ata evāha. na ca dṛṣṭād gariṣṭhaṃ pramāṇam iti. na pratyakṣād gurutamaṃ pramāṇam astīty arthaḥ.

ācāryaḥ pratyakṣābhimānaṃ pareṣāṃ darśayann āha. kathaṃ tāvad bhavān yāvan manyata iti. na hi kāṣṭhādivināśo rūpādivat pratyakṣata upalabhyate. akṣaṇikavādinas ta āhuḥ. teṣāṃ punar adarśanād iti. teṣāṃ kāṣṭhādīnām adarśanāt. tad evam anumānataḥ siddhiṃ darśayati. agnisaṃyogahetukaḥ kāṣṭhādivināśaḥ. tadāpāte bhāvāt. yasya yadāpāte bhāvaḥ. sa taddhetukaḥ. tadyathā bījāpāte bhāvyo 'ṃkuraḥ. saṃpradhāryaṃ tāvad etad iti. naikāntikatām udbhāvayati. na hi yasyāpāte [Tib. 4a] yo vināśo bhavati. sa taddhetuka iti. vāyusaṃyogapāte hi sati pradīpasya vināśaḥ. na ca sa vināśo vāyusaṃyogakṛtaḥ. kṣaṇikatvābhyupagamād dhi pradīpasyākasmiko vināśa iṣyate. sa hi utpannapradhvaṃsitatvāt svayaṃ vinaṣṭaḥ pradīpaḥ. vāyupratibandhād anyasyānutpattau na dṛśyate. na tena vināśa iti. tathā ghaṇṭāśabdakṣaṇika iṣyate. pāṇisaṃyogapāte ca sati ghaṇṭāśabdasya vināśaḥ. na sa tatkṛtaḥ. kṣaṇikatvād dhi svayaṃ vinaṣṭo ghaṇṭāśabdaḥ. tatpratibandhatvād anyasyānutpattau na dṛśyate. na tena vināśa iti. tasmād anumānasādhyo 'yam arthaḥ. na pratyakṣasiddha ity abhiprāyaḥ. tasmād anaikāntikam etat. yasya pāte yaḥ kaścid vināśaḥ. sa tatkṛta iti. kiṃ punar atrānumānam iti. atrāhetuko vināśa ity etasminn arthe kim anumānam iti. uktaṃ tāvad akāryatvād abhāvasyeti. ahetuko vināśaḥ. akāryatvāt. ākāśavat. akāryaś cāsau. abhāvasvabhāvatvāt. [Tib. 4b] atyantābhāvavat.

na kasyacid ahetor

iti. na kasyacid akasmād ity arthaḥ. utpādavad iti viparītopamānaṃ. yathotpāda ātmalābhalakṣaṇaḥ sahetuka eva. nāhetukaḥ. tadvināśaḥ syāt. na caivaṃ bhavati. katham ity āha. kṣaṇikānāṃ ca buddhiśabdārciṣāṃ dṛṣṭa ākasmiko vināśaḥ. tad evam anumānāpatito dharmasvarūpaviparyayaḥ. ākasmikaḥ kāṣṭhādīnāṃ vināśaḥ. vināśasvābhāvyāt. buddhyādivināśavad iti.

yas tu manyata iti vaiśeṣikāḥ. pūrvā buddhir uttarayā buddhyā utpannayā vināśyate. anyā tu buddhiḥ pūrvayā buddhyā vināśyate. evaṃ śabdo 'pi vācyaḥ. āha. na yuktam etat. kasmāt. buddhyor asamavadhānāt. ayugapadbhāvād ity arthaḥ. na hy asantaṃ nāśyaṃ hetur vināśayatīti. kathaṃ gamyate buddhyor asamavadhānam iti. ata āha. na hi saṃśayaniścayajñānayor yuktasamavadhānam iti (Abhidh-k-vy 347) vistaraḥ. svasaṃvedyam etat. yadā saṃśayajñānam. na tadā niścayajñānam. yadā niścayajñānaṃ. na tadā saṃśayajñānam iti. evaṃ sukhaduḥkhayo rāgadveṣayoś cāsamavadhānam iti yojayaṃ. yathā ca viruddhayor asamavadhānam. evam [Tib. 5a] aviruddhayor api jñānayor asamavadhānaṃ bhavatīti. yadā ceti vistaraḥ. athāpi samavadhānaṃ syād iti. tathāpy apaṭubuddhiśabdau paṭū na hiṃsyātāṃ. durbalasamānajātīyatvāt. na hi durbalasamānajātīyo balavantaṃ hiṃsan dṛṣṭaḥ. asamānas tu durbalo 'pi hiṃsyāt. tadyathā udakaṃ tejaḥ.

yo 'py arciṣaṃ avasthānahetvabhāvād iti. avasthānahetvabhāvād bhāvānāṃ vināśa iti. sthaviravasubandhuprabhṛtibhir ayaṃ hetur uktaḥ. sa cāyuktaḥ. na hy abhāvaḥ kāraṇaṃ bhavitum arhatīti. dharmadharmavaśād veti vaiśeṣikaḥ. taṃ pratyāha. na cāpy utpādavināśahetvor iti. utpādavināśahetvor adharmasya. kṣaṇa eva kṣaṇa iti. mukhye kṣaṇe. naupacārike kṣaṇa ity arthaḥ. atha vā kṣaṇa eva kṣaṇa iti. kṣaṇe kṣaṇa evety arthaḥ. vṛttilābhapratibandhau vṛttilābho vṛttipratibandhaś ca kṣaṇekṣaṇe bhavituṃ nārhataḥ. kathaṃ kṛtvā. yasyārciṣaḥ utpattāv anugraho bhavati caitrasya maitrasya vā. tasya dharma utpalabdhavṛttiḥ tad utpādayatīty evam utpādahetuḥ. vināśahetur api. yadi tadvināśas tasyānugrahaṃ karoti andhakārāvasthāyām. evam adharmo 'pi. yasyārcirutpattāv apakāro bhavati. [Tib. 5b] tasyādharmo labdhavṛttis tad utpadayati. vināśahetur api. yadi tadvināśas tasyāpy apakāraṃ karoti andhakārāvasthāyām. iti tayor vṛttilābhād arciṣām utpattir bhavati. na ca vṛttilābhaṃ tayor apratibadhya tābhyām eva tasminn eva kṣaṇe teṣāṃ vināśa iti. kṣaṇekṣaṇe vṛttilābhapratibandhau na dvayor yujyete. śakyaś caiṣa kāraṇaparikalpa iti vistaraḥ. dharmādharmavināśa iti kāraṇaparikalpaḥ sarvatra saṃskṛte dvyaṇukādau anityeṣu rūpādiṣu karmaṇi ca śakyate kartuṃ. ato na vaktavyam etat. agnisaṃyogāt kāṣṭhādīnāṃ vināśa ity evamādi. tataś ca sarvasaṃskṛtasya kṣaṇikasiddhiḥ. dharmādharmayos tadvināśakāraṇāntarānapekṣatvād ity alaṃ vivādena.

tat eva tādṛśād veti. yadi agnisaṃyogaḥ śyāmatāṃ ghaṭasya nivartya raktatāṃ janayati. sa eva raktatāṃ nivartya raktataratāṃ janayatīti kalpyate. (Abhidh-k-vy 348) hetur eva vināśakaḥ syāt. atha jvālānāṃ kṣaṇikatvād anyas tatsaṃyogo janako 'nyo 'pi vināśaka iti kalpyate. hetvaviśiṣṭo vināśakaḥ syāt. na ca yuktam iti sarvaṃ. jvālāntareṣu ca tāvad dhetubhede 'pi parikalpanāṃ parikalpayeyuḥ vaiśeṣikāḥ. kṣaṇikatvāt. jvālānām anyā janikāḥ. [Tib. 6a] anyā vināśikā iti. kṣārayāvadbhūmisambandhāt tu pākajaviśeṣotpattau kāṃ kalpanāṃ kalpayeyuḥ. na hi teṣāṃ kṣārādayaḥ kṣaṇikāḥ. tatra hetur eva vināśakaḥ syāt. yat tarhi āpa iti vistaraḥ. yady agnisaṃyoge 'py āpo na vināśyante. kathaṃ tarhy āpaḥ kvāthyamānāḥ kṣīyanta ity abhiprāyaḥ. tejodhātur iti. tadavinirbhāgasaṃvardhanaṃ. yasya prabhāvād apāṃ saṃhātaḥ kṣāmakṣāmo jāyata iti. kāraṇaviśeṣāt kāryaviśeṣa iti. kṣāmakṣāmataro jāyate. yāvad atikṣāmatāṃ gato 'nte na punaḥ saṃtānaṃ saṃtanoti. kāryaṃ karoti na tv abhāvaṃ karotīty arthaḥ. bhaṃguratvād iti vistaraḥ. bhaṃgaśīlatvāt svayaṃ vinaśyanto 'nyenājanitā vināśāḥ. santa utpannamātrād ekakṣaṇalabdhātmāno bhavanto vinaśyanti. tṛṇajvālāvad iti. yathā tṛṇajvālāyāḥ kṣaṇikatve 'pi deśantareṣu nirantarotpattau gatyabhimānaḥ. tṛṇaṃ dahantīti. jvālā gacchantīti. tadvat. sādhanaṃ ca. avidyamānagatayo deśāntare nirantaram utpadyamānā rūpādayo bhāvāḥ. kṣaṇikatvāt. tṛṇajvālāvat [Tib. 6]. saṃsthānaṃ kāyavijñāptir iti vaibhāṣikavacanaṃ.

ekadiṅmukha

iti. ekā diṅ mukham asyeti ekadiṅmukhaṃ. tasmin. bhūyasi bahutare. evaṃ sarvam iti. ūrdhvaikadiṅmukhe bhūyasi utpanna unnatam iti prajñapyate. adho bhūyasy avanatam iti. eṣā dik. tadyathā alātam iti. na dravyasat saṃsthānaṃ. varṇagrahaṇāt pakṣagrahaṇatvāt. alātacakravad iti. atha vā na dravyaṃ saṃsthānam. anyarūpagrahaṇāt pakṣagrahaṇatvāt. dhānyarāśivad iti. dvābhyām asaya grahaṇaṃ prāpnuyād ity ukte vaibhāṣiko brūyāt. na dīrghatvādeḥ kāyendriyeṇa grahaṇaṃ. kiṃ tarhi. spraṣṭavyāvayaveṣv eva. tathā saṃniviṣṭeṣu dīrghādigrahaṇaṃ bhavati. ato na dvābhyām asya grahaṇaṃ prāpnotīty ata idam ucyate. yathā vā spraṣṭavya iti vistaraḥ. ko 'rthaḥ. yathā (Abhidh-k-vy 349) spraṣṭavye dīrghahrasvādigrahaṇaṃ. na ca spraṣṭavyāyatanasaṃgṛhītaṃ saṃsthānaṃ. tathā varṇe 'pi saṃbhāvyatāṃ dīrghādigrahaṇaṃ. na ca rūpāyatanasaṃgṛhītaṃ saṃsthānam. arthāntarabhūtaṃ syād ity arthaḥ. punar vaibhāṣika āha. smṛtimātraṃ tatra iti vistaraḥ. smṛtimātraṃ tatra saṃsthāne. sparśasāhacaryāt ślakṣṇatvādibhiḥ sparśaiḥ sahacarabhāvāt. [Tib. 7a] na tu sākṣādgrahaṇaṃ dīrghādisaṃsthānasya. yathāgnirūpaṃ dṛṣṭvā tasyāgner uṣṇatāyāṃ smṛtir bhavati. sāhacaryāt. puṣpasya ca caṃpakasya ca gandhaṃ ghrātvā tadvarṇe 'pi smṛtiḥ. sāhacaryāt. āha. yuktam atreti vistaraḥ. yuktam atrāgnāv avyabhicārāt uṣṇatāyāś ca varṇasya ca. anyenānyasmaraṇam agnirūpeṇoṣṇatāyāḥ. puṣpagandhena ca tadvarṇasya. na tu kiṃcid iti vistaraḥ. na tu kiṃcit spraṣṭavyaṃ ślakṣṇatvādi kvacid iti saṃsthāne dīrghādau niyataṃ. yato 'tra saṃsthāne spraṣṭavyaṃ spṛṣṭvā samaraṇaṃ niyamena syāt. yatra hy agnirūpaṃ. tatra taduṣṇatayā bhavitavyaṃ. yatra ca campakagandhaḥ. tatra tadrūpeṇa bhavitavyaṃ. na tu yatra ślakṣṇatvaṃ karkaśatvaṃ vā tatra dīrghatvena hrasvatvena vā bhavitavyaṃ. tasmād taduṣṇatārūpayor niyamena yujyate saṃsthāne tu niyamena smaraṇaṃ na prāpnoti. tathāsaty api sāhacaryaniyame spraṣṭavyasaṃsthānayoḥ saṃsthāne smaraṇaṃ niyamena syāt. varṇe 'pi syāt smaraṇaṃ niyameneti vartate. tad evaṃ spraṣṭavyaṃ spṛṣṭvā smared ity arthaḥ. athāniyamena varṇasmaraṇaṃ bhavati varṇavad vā saṃsthāne 'py aniyamena syāt. dīrghe hrasvam iti. hrasve dīrgham iti. kiṃkāraṇaṃ. varṇe hy aniyamena smaraṇaṃ bhavati spraṣṭavyāt. kadācid rakte pītam iti pīte [Tib. 7b] raktam iti. na caivaṃ bhavati. katham evaṃ na bhavati. yathā varne saṃsmaraṇaṃ na niyamena bhavati. tathā saṃsthāne 'py aniyameneti. kiṃ tarhi. varṇe smaraṇaṃ na niyamena bhavati. saṃsthāne punar niyamenety ayuktam asya saṃsthānasya spraṣṭavyāt smaraṇaṃ. kathaṃ tarhi dīrghabuddhir hrasvabuddhir vā bhavati. uktam etat. ekadiṅmukhe bhūyasi varṇe vā spraṣṭavye vā gṛhyamāṇe dīrghavikalpabuddhir alpīyasi hrasvavikalpabuddhir ity evamādy avagantavyaṃ. citrāntareṇa veti vistaraḥ. citrāntareṇa vānekavarṇasaṃsthāne bahubhiḥ prakārair dṛśyamānenānekasaṃsthānaṃ dṛśyate dīrghādi. ato 'nekasaṃsthānadarśanād (Abhidh-k-vy 350) bahūnāṃ saṃsthānānām ekadeśaṃ prāpnuyāt. yatraiva dīrghatvaṃ. tatraiva hrasvādigrahaṇāt. tac cāyuktaṃ varṇavat. yathā hi varṇaḥ sapratighatvād ekadeśo na bhavati. tathā saṃsthānam apīti. tathā ca sati dravyato 'sti saṃsthānam iti sapakṣālaḥ pakṣo bhavati. dharmiviśeṣaviparyayāt. na cāṇau tad iti. yathā nīlādirūpaṃ aṣṭadravyakādāv aṇau vidyate. na caivam aṇau saṃsthānaṃ dīrghādi vidyate. kathaṃ punar gamyate. saṃsthānaṃ paramāṇau nāstīti. dīrghasaṃsthāne 'pacīyamāne dīrghabuddhyabhāvāt. dīrghaṃ hi daṇḍam upalabhya tasminn evāpacīyamāne dīrghabuddhir na nivartet. na hi nīlādidravyam upalabhyapacīyamāne tasmin pītabuddhir bhavati. dīrghadravye tv apacīyamāne hrasvabuddhir bhavati. na dīrghabuddhiḥ. na ca yuktaṃ vaktuṃ. tad eva saṃsthānaṃ dīrghādihrasvādibuddhiṃ janayatīti. [Tib. 8a] tasmād bahuṣv eveti sarvaṃ. atha matam iti vistaraḥ. saṃsṭhānaparamāṇava eva tathā saṃniviṣṭā ekadiṅmukhādikrameṇa dīrghādisaṃjñā bhavanti. na hy atatsvabhāvāḥ tathā saṃniviṣṭhāḥ samānās tāṃ saṃjñām upalabdhum arhatīty abhiprāyaḥ. na ca saṃsthānāvayavānāṃ varṇādivat svabhāvaḥ siddha iti. varṇāvayavāḥ prasiddhasvabhāvāḥ. pratyavayavaṃ nīlāditvato grahaṇāt. na caivaṃ saṃsthānaparamāṇavaḥ pratyavayavaṃ dīrghāditvato gṛhyante. tasmān na prasiddhasvabhāvāḥ. yadi tu naiva te dīrghādisvabhāvāḥ. saṃniveśaviśeṣāt tu dīrghādibuddhihetavo bhavanti. varṇādiparamāṇava eva saṃniveśaviśeṣā dīrghādibuddhihetavo bhavantīti kiṃ neṣyate. yat tarhi varṇatvābhinna iti. yadi varṇasaṃniveśamātraṃ saṃsthānaṃ syāt. varṇābhede saṃsthānabhedo na syāt. mṛdbhājanānāṃ kuṇḍādīnām anarthāntarabhāvāt. nanu coktam iti vistaraḥ. yathā saṃniviṣṭavarṇe dīrghādisaṃjñā prajñapyate. ekadiṅmukhe ca varṇa iti vistareṇa. yathā ca pipīlikādīnām iti vistaraḥ. yathā ca pipīlikādaya [Tib. 8b] ekarūpā bhavanti. teṣāṃ ca paṃktir ity asmin deśe 'nyādṛśy anyasminn anyādṛśī. evaṃ cakrādīnāṃ bheda ity evamādi. tathā varṇābhede 'pi saṃsthānabhedaḥ syāt. tarhi tamasīti vistaraḥ. yat tarhi tamasi varṇam apaśyaṃtaḥ sthāṇupuruṣahastyādīnāṃ dīrghahrasvatva parimaṇḍalādīni paśyanti. tat katham iti vākyaśeṣaḥ. yadi tarhi varṇāj jātyantaraṃ saṃsthānaṃ na syāt. yathā varṇaṃ nīlaṃ pītam iti vā na paśyanti. tathā saṃsthānam api dīrghaṃ hrasvam iti na paśyeyuḥ. paśyanti ca kadācit. ato jātyantaraṃ saṃsthānam iti. paṃktisenāparikalpavad iti. yathā tamasy avyaktaṃ (Abhidh-k-vy 351) pakṣiṇaḥ pipīlikā vā dṛṣṭvā dīrghā paṃktir iti parikalpayaṃti yathā vā tamasy eva hastyādīn avyaktaṃ dṛṣṭvā parimaṇḍala iyaṃ senā vyavasthiteti parikalpayanti. tadvat. veviditaṃ caitad evam iti. yathedānīm uktam asaty api jātyantare saṃsthāne varṇam eva te tatrāvyaktaṃ dṛṣṭvā dīrghādiparikalpaṃ kurvanti. yat kadācid iti vistaraḥ. anirdhāryamāṇaparicchedam iti. anirdhāryamāṇasaṃsthānaṃ saṃghātamātram avyaktam alakṣyamāṇanīlatvādikaṃ dṛśyate. na ca varṇasaṃsthānavyatiriktaṃ rūpāyatanam astīti. yathā nānyat kiṃcid dravyaṃ [Tib. 9a] kalpyate. tadvat saṃsthānam api na varṇavyatiriktaṃ kalpayitavyaṃ.

tatra bhavanta iti. te bhavanta ity arthaḥ. itarābhyo 'pi dṛśyanta iti vacanāt. kathaṃ kāyakarma prajñāpayantīti. prajñaptisattvāt kāyakarmayoga iti manyamānaḥ pṛcchati. kāyādhiṣṭhānam iti. kāyālambanam ity arthaḥ. yasya hi kāyaḥ pravartyaḥ. tat kāyādhiṣṭhānaṃ karma. tenāha. yā cetanā kāyasya tatratatra pranetrīti. yathāyogaṃ veditavye iti. vāgadhiṣṭhānaṃ karma vākkarma. manaskarma tu manasaḥ karma. manasā vā saṃprayuktaṃ karma manaskarma. tena yathāyogam ity uktaṃ. vijñaptyabhāvād iti vistaraḥ. yadi vijñaptir na syāt. avijñaptir api kāmāvacarī na syāt. vijñaptyadhīnā hi kāmāvacary avijñaptir na cittānuparivartinīti. sā caivaṃ nāstīti. mahānto doṣā anuṣajyante. samvarāsamvarābhāvadoṣaḥ saptaupadhikapuṇyakriyāvastupuṇyavṛddhyabhāvadoṣa ity evam ādayo 'nuṣaṃgāḥ. anuṣaṃgāṇāṃ punaḥ pratyanuṣaṃgā iti. tatparihārā bhaviṣyantīti arthaḥ. kāyakarmasaṃśabditād iti. kāyādhiṣṭhānād ity arthaḥ. samāhitāvijñaptivad iti. yathā samāhitāvijñaptiś [Tib. 9b] cittānuparivartinī. evaṃ prātimokṣasamvarādilakṣaṇāpy avijñaptiḥ syāt. sautrāntikā āhuḥ. naivaṃ bhaviṣyati. na cittānuparivartinī bhaviṣyati. cetanāviśeṣeṇāsamāhitena tadākṣepaviśeṣād asamāhitāyā avijñapter ākṣepād ity arthaḥ. sāpi ca vijñaptir bhavadīyā satī vidyamānā avijñapter ākṣepe utpādanacetanāyā balaṃ sāmarthyaṃ nibhālayate apekṣate. kasmāt. jaḍatvād apaṭutvāc cetanābalam antareṇa tām avijñaptiṃ janayituṃ na śaknoti. na hy asatyāṃ samādānacetanāyāṃ yadṛcchotpannā vijñaptir avijñaptiṃ janayati.

vāgvijñaptis tv

iti. tuśabdo viśeṣaṇena. yathā kāyavijñaptiḥ saṃsthānātmikā na tathā vāgvijñaptiḥ. kiṃ tarhi. vāgātmako dhvanir varṇātmakaḥ śabda ity arthaḥ.

(Abhidh-k-vy 352)
avijñaptiḥ pūrvam evokteti.
te tu vijñaptyavijñapti


ity uktaṃ. tatra vijñaptir uktā avijñaptir vaktavyā. sā ca pūrvam evoktā.

vikṣiptācittakasyeti

vacanāt. sāpi dravyato nāsti sāpy avijñaptir dravyato nāsti. na kevalā vijñaptir ity apiśabdaḥ. abhyupetyākaraṇamātratvād [Tib. 10a] iti. imaṃ divasaṃ upādāya prāṇātipātādibhyaḥ prativiramāmīty abhyupetya. tasmāt pareṇa teṣām akaraṇamātram avijñaptir ity evaṃ dravyato nāstīti sautrāntikāḥ. teṣāṃ cātītānāṃ mahābhūtānāṃ. na hy atītānāṃ pratyutpannasvabhāvo 'sti. paṃcame ca kośasthāna etad darśayiṣyata iti. katham avidyamānāny asyā āśraya ity ato na dravyato 'sti. rūpalakṣaṇabhāvāc ca. rūpyata iti rūpalakṣaṇaṃ. tac cāsyā apratighatvān nāsti. tasmān na dravyato 'sti.

(IV.5ab) trividheti

vistaraḥ. trividhaṃ ca tad amalaṃ ca trividhāmalarūpaṃ. tasyoktiḥ. akurvataḥ panthā akurvatpathaḥ. pareṇa kārayataḥ svayam akurvataḥ karma ity arthaḥ. trividhāmalarūpoktiś ca vṛddhiś cākurvatpathaś cādir eṣāṃ. tānīmāni

trividhāmalarūpoktivṛddhyakurvatpathādīni.

ādiśabdena dharmo bhikṣo ity atrārūpīty avacanaṃ. āryāṣṭāṃgavacanaṃ. prātimokṣasamvarasetuvacanaṃ ca gṛhyate. rūpasya rūpasaṃgraha iti. rūpasya rūpeṇaiva saṃgraho bhavati. nānyair vedanādibhiḥ. asti rūpaṃ sanidarśanaṃ sapratighaṃ. yac cakṣurvijñānavijñeyaṃ rūpam. [Tib. 10b] asty anidarśanaṃ sapratighaṃ. yāni cakṣurādīni. tat punar nava rūpyāyatanāni. asti rūpam anidarśanam apratighaṃ. yan manovijñānavijñeyaṃ avijñaptirūpaṃ dharmāyatanasaṃgṛhītaṃ. nāvijñaptiṃ virahayyeti vistaraḥ. avijñaptiṃ muktvā nāsti rūpam anidarśanam apratighaṃ yad rūpasaṃgrahasūtra uktaṃ. nāpy anāsravam asti rūpam avijñaptiviraheyyeti vartate. na hi mārgasatyasamāpannasya kāyavāgvijñaptirūpaṃ yujyate. saptabhir aupadhikair iti. upadhir ārāmavihārādiḥ. tatrabhavam aupadhikaṃ. tasyopadher abhāvān niraupadhikaṃ. satatam abhīkṣṇaṃ. samitaṃ nirantaraṃ. atra sūtraṃ. bhagavān kauśāṃbyāṃ viharati sma. ghoṣirārāme. athāyuṣmān mahācundo (Abhidh-k-vy 353) yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte 'sthāt. ekānte sthita āyuṣmān mahācundo bhagavantam etad avocat. labhyaṃ bhadanta aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu prajñapayituṃ mahāphalaṃ mahānuśaṃsaṃ mahādyutikaṃ mahāvaistārikaṃ. labhyaṃ cundeti bhagavāṃs tasyāvocat. saptemāni cundaupadhikāni puṇyakriyāvastūni mahāphalāni yāvan mahāvaistārikāṇi. [Tib. 11a] yaiḥ samanvāgatasya śrāddhasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā carato vā tiṣṭhato vā svapato vā jāgrato vā satatasamitam abhivardhata eva puṇyam upajāyata eva puṇyaṃ. katamāni sapta. iha cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā cāturdiśāya bhikṣusaṃghāyārāmaṃ pratipādayati. idaṃ cunda prathamam aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu mahāphalaṃ yāvan mahāvaistārikaṃ. yena samanvāgatasya kulaputrasya vā vistareṇa yāvad upajāyata eva puṇyaṃ. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā tasminn evārāme vihāraṃ pratiṣṭhāpayati. idaṃ dvitīyam aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu mahāphalaṃ yāvad upajāyata eva puṇyaṃ. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā tasminn eva vihāre śayanāsanaṃ prayacchati. tadyathā. mañcaṃ pīṭhaṃ bṛṣīṃ koccavaṃ bimbopadhānaṃ caturaśrakaṃ dadāti. idaṃ cunda tṛtīyam aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu pūrvavat. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro kuladuhitā vā tasminn eva vihāre dhruvabhikṣāṃ prajñāpayaty anukūlayajñām. idaṃ cunda caturtham aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu mahāphalaṃ pūrvavat. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā āgantukāya gamikāya vā dānaṃ dadāti. idaṃ cunda paṃcamam aupadhikaṃ [Tib. 11b] puṇyakriyāvastu pūrvavat. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā glānāya glānopasthāyakāya vā dānaṃ dadāti. idaṃ. ṣaṣṭham aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu pūrvavat. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā yās tā bhavanti śītalikā vā vaddalikā vā vātalikā vā varṣalikā vā. tadrūpāsu śītalikāsu yāvad varṣalikāsu bhaktāni vā tarpaṇāni vā yavāgūpānāni vā tāni saṃghāyābhinirhṛtyānuprayacchati. idam āryā asmākam anārdragātrāḥ anabhivṛṣṭacīvarāḥ paribhujya sukhaṃ sparśaṃ viharaṃtu. idaṃ ca cunda saptamam aupadhikaṃ puṇyakriyāvastu mahāphalaṃ. yāvad upajāyata eva puṇyam. ebhiḥ saptabhir aupadhikaiḥ puṇyakriyāvastubhiḥ samanvāgatasya śrāddhasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā na labhyaṃ puṇyasya pramāṇam udgrahītuṃ. etāvat puṇyaṃ vā puṇyaphalaṃ vā puṇyavipākaṃ vā. api tu bahutvāt puṇyasya mahāpuṇyaskaṃdha iti saṃkhyāṃ (Abhidh-k-vy 354) gacchatīty evamādi. dvir apy āyuṣmān mahācundo bhagavantam etad avocat. labhyaṃ bhadanta niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu prajñapayituṃ mahāphalaṃ yāvan mahāvaistārikaṃ. labhyaṃ cundeti bhagavāṃs tasyāvocat. saptemāni cunda [Tib. 12a] niraupadhikāni puṇyakriyāvastūni. yaiḥ samanvāgatasya śrāddhasya kulaputrasya vā kuladuhitur vā carato vā tiṣṭhato vā vistareṇa yāvad upajāyata eva puṇyaṃ. katamāni sapta. iha cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā śṛṇoti tathāgataṃ vā tathāgataśrāvakaṃ vā amukaṃ grāmakṣetram upaniśritya viharatīti. śrutvā ca punar adhigacchati prītiprāmodyam udāraṃ kuśalaṃ naiṣkramopasaṃhitaṃ. idaṃ cunda prathamaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu pūrvavat. yāvad upajāyata eva puṇyaṃ. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā śṛṇoti tathāgataṃ vā tathāgataśrāvakaṃ vā udyuktam āgamanāya. śrutvā ca punar adhigacchatīti pūrvavat. idaṃ cunda dvitīyaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā śṛṇoti tam eva tathāgataṃ vā tathāgataśrāvakaṃ vā adhvānamārgapratipannaṃ tad eva grāmakṣetram anuprāptaṃ. śrutvā ca punar adhigacchatīti pūrvavat. idaṃ cunda tṛtīyaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu. yāvad upajāyata eva puṇyaṃ. [Tib. 12b] punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā śṛṇoti tathāgataṃ vā tathāgataśrāvakaṃ vā tad eva grāmakṣetram anuprāptaṃ. śrutvā ca punar adhigacchatīti pūrvavat. idaṃ cunda caturthaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu pūrvavat. yavad upajāyata eva puṇyaṃ. punar aparaṃ śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā tam eva tathāgataṃ vā tathāgataśrāvakaṃ vā darśanāyopasaṃkrāmati. dṛṣṭvā ca punaḥ adhigacchatīti pūrvavat. idaṃ cunda pañcamaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu. punar aparaṃ cunda śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā tasyaiva tathāgatasya vā tathāgataśrāvakasya vā antikād dharmaṃ śṛṇoti. śrutvā ca punar adhigacchatīti. pūrvavat. idaṃ cunda ṣaṣṭhaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu. punar aparaṃ śrāddhaḥ kulaputro vā kuladuhitā vā tasyaiva tathāgatasya vā tathāgataśrāvakasya vā antikād dharmaṃ śṛṇoti. śrutvā ca buddhaśaraṇaṃ gacchati dharmaśaraṇaṃ gacchati saṃghaśaraṇaṃ gacchati. śikṣāpadāni ca pratigṛhṇāti. idaṃ cunda saptamaṃ niraupadhikaṃ puṇyakriyāvastu mahāphalam iti pūrvavat. bahugranthabhayān na sarvaṃ likhitaṃ. na hy ājñāpanavijñapteḥ karmapatha upayujyate. tasya prāṇātipātādikarmaṇo 'kṛtatvāt. syān mataṃ. kṛte tasmin karmaṇi tadājñāpanavijñapteḥ [Tib. 13a] karmapatho bhaviṣyatīti. atra idam ucyate. kṛte 'pi ca tasyāḥ svabhāvāviśeṣād iti. pareṇa kṛte 'pi tasmin (Abhidh-k-vy 355) karmaṇi tasyā ājñāpanavijñapter na kaścit svabhāvaviśeṣo 'sti. yena tadānīṃ karmapathaḥ syāt. tasmāt pūrvavat. tasyāḥ svabhāvāviśeṣāt. yathaiva pūrvavat karmapatho na vyavasthāpyate. tathaiva paścād ity ato 'stīty abhyupagantavyā yāsau tadānīm utpadyate karmapathasaṃgṛhīteti. ekādaśabhir āyatanair asaṃgṛhītam iti. dharmāyatanavarjyaiḥ. vākkarmāntājīvānām ayogād iti. vijñaptisvabhāvānām evāsaṃbhavād ity arthaḥ. yat tarhīdam uktam iti vistaraḥ. ko 'syabhisaṃbandhaḥ. yadi vā mataṃ. yady avijñaptir na syād aṣṭaṃgo 'yaṃ mārgo na syāt. tatra vijñaptyayogāt. tasmād asty avijñaptir iti. yat tarhīdam uktam iti vistareṇoktvā yāvat samyaksamādhir iti kim artham evam ucyate. pūrvam eva cāsyeti sarvaṃ. mārgasya samāpattikālāt pūrvam ity arthaḥ. vijñaptirūpās ta uktā ity abhiprāyaḥ. vaibhāṣikāḥ pariharanti. laukihamārgavairāgyam iti vistaraḥ. laukikamārgavairāgyāvasthāyāṃ vāgādisvabhāvaṃ [Tib. 13b] vijñāptirūpam. etad abhisaṃdhāyaitad uktaṃ. na tu mārgakāle tatsaṃgṛhītaṃ vāgādyavijñaptirūpaṃ nāstīti.

samādhiviṣayarūpam iti. samādher ālambanam asthisaṃkalādi. deśanāvaraṇād apratigham iti. yad rūpaṃ deśam āvṛṇoti. tat pratighaṃ. viparyayād apratigham iti siddhaṃ. katham idānīṃ tad rūpam iti. yadi na rūpayituṃ śakyata ity abhiprāyaḥ. etad avijñaptau samānaṃ. avijñaptir api vā deśaṃ nāvṛṇotīti tulyaṃ. anāsrave samādhau anāsravam iti. mārgaṃ saṃmukhīkurvāṇo yogācāras tadrūpam āśayaṃ cāśrayaṃ ca pratilabhate. yat samyagdṛṣṭivad anāsravaṃ śīlaṃ pratilabhate. yasmin sati prakṛtiśīlatāyāṃ saṃtiṣṭhate. atha vā. anāsrave 'pi samādhau tad evaṃvidhaṃ rūpaṃ ta ācāryā icchanti. arhato yad rūpaṃ bāhyaṃ cety apara iti. apara ācāryā varṇayanti. arhato yad rūpaṃ cakṣurāyatanādi. bāhyaṃ ca kāṣṭhakuḍyādi. tad anāsravaṃ rūpaṃ. kutaḥ. āsravāṇām aniśrayatvāt. na hy arhatsāṃtānikaṃ rūpaṃ bāhyaṃ cāsravāṇāṃ kleśānāṃ niśraya iti. yady evaṃ yat tarhy aviśeṣeṇa sūtra uktaṃ sāsravā dharmāḥ katame. yāvad eva ckaṣur yāvad eva rūpāṇīti [Tib. 14a] vistaraḥ. tat punar āsravāṇām apratipakṣatvāt sāsravam uktaṃ. cittacaittaviśeṣā hi āsravapratipakṣa iti. paryāyeṇa tarhīti vistaraḥ. tad evārhato rūpaṃ bāhyaṃ cāsravāṇām apratipakṣatvāt sāsravam āsravāṇām aniśrayatvād anāsravam iti. tathā ca laksaṇasaṃkaraḥ syād iti doṣaḥ. yāni rūpāṇīti. yāni rūpāṇy āyatanānīty arthaḥ. vistareṇa yāvad ye dharmāḥ sāsravāḥ sopādānīyāś cetaḥkhilamrakṣavastv iti vacanāt. santy anāsravāṇi rūpāyatanānīti. tāni punaḥ katamāni sāsravāṇi sopādānīyāni. (Abhidh-k-vy 356) pṛthagjanarūpāṇi. āsravāṇāṃ niśrayatvāt tadapratipakṣatvāc ca. katamāny anāsravāṇi. yāny arhato rūpāṇi bāhyāni ca. āsravāṇām aniśrayatvāt. dharmatā hy eṣeti. dharmāṇām anādikālikā śaktiḥ. guṇaviśeṣād iti. dhyānāpramāṇādiguṇaviśeṣāt. anugrahaviśeṣāc ceti. śarīrasya varṇabalādiviśeṣāt. tadālambaneti vistaraḥ. sapratigrāhakam ālambanam asyāḥ. seyaṃ tadālambanā dānacetanā. [Tib. 14b] tayā paribhāvitāḥ saṃtatayaḥ sūkṣmaṃ pariṇāmaviśeṣaṃ phalotpattinimitaṃ prāpnuvanti. kathaṃ bhaviṣyatīti. bahutaraphalābhiniṣpattaye kathaṃ bhaviṣyatīty abhiprāyaḥ. na hy atra dātṝṇāṃ dāyāḥ paribhujyante. yatparibhogāt bhoktṝṇāṃ guṇaviśeṣād anugrahaviśeṣāc cānyamanasām api dātṝṇām iti vistareṇa yāvat samarthā bhavaṃti. yāvad upajāyata eva puṇyam iti vā. tadālambanecetanābhyāsād iti. tathāgatatacchrāvakālambanacetanābhyāsāt. saṃtatayaḥ sūkṣmaṃ pariṇāmaviśeṣaṃ prāpnuvanti. yenāyatyāṃ bahutaraphalābhiniṣpattaye samarthā bhavanti. caratas tiṣṭhato jāgrato yuktam evaṃ svapatas tu katham ity ata āha. svapneṣv api tāś cetanā anuṣaṅgiṇyo bhavantīti. avijñaptivādinas tu vaibhāṣikasya niraupadhike puṇyakriyāvastuni yatra vijñaptir nāsti. kevalaṃ taṃ śrutvādhigacchati prītiprāmodyam udāraṃ kuśalaṃ. tatra katham avijñaptiḥ syāt. tasya śrotur vijñaptisamādhyor asaṃbhavāt. avijñaptir hi vijñapteḥ samādher vā saṃbhavet. aupadhikeṣv apīti vistaraḥ. ārāmadānādiṣv [Tib. 15a] api. tadālambanacetanābhyāsāt. pratigrāhaka ālambanam asyāś cetanāyā iti pūrvavat. āha. yady aupadhikeṣv api evam abhīkṣṇaṃ tadālambanacetanābhyāsāt. yat tarhi sūtram iti vistaraḥ. apramāṇaṃ cetaḥsamādhiṃ iti. maitryādisaṃprayuktaṃ. cetanāviśeṣa iti. etadālambanacetanasyāpi dāyakasyāpramāṇaḥ puṇyabhiṣyando 'stīti darśayati. kriyāphalaparisamāptāv iti. maulakarmapathaprayogaḥ kriyā. maulakarmapathaḥ phalaṃ tasya parisamāptau. eṣa eva nyāya iti. svayaṃprayogeṇa pareṣām upaghātaviśeṣāt kartuḥ sūkṣmaḥ saṃtatipariṇāmaviśeṣo jāyata iti sarvaṃ. kārye kāraṇopacārād iti. saṃtatipariṇāmaviśeṣaḥ karmapatho bhavatīti saṃtatipariṇāmaviśeṣaḥ kāryaṃ. karmapathaḥ kāraṇaṃ. yo 'sau kāyavācoḥ prayogaḥ. sa hi cetanālakṣaṇasya karmaṇaḥ panthā iti. tasmin kārye karmapatha iti kāraṇopacāraḥ. kāyikavācikatvaṃ tu tasya saṃtatipariṇāmaviśeṣasya. tatkriyāphalatvāt. kāyavākkriyāyāḥ phalatvād ity arthaḥ. yathā avijñaptivādinām avijñaptir [Tib. 15b] iti. yathā vaibhāṣikāṇām avijñaptivādinām avijñaptiḥ karmapatha ity ākhyāyate. kārye kāraṇopacārāt. kāyikavācikatvaṃ tu tatkriyāphalatvād iti. avijñaptir (Abhidh-k-vy 357) adravyam iti prakārāntareṇa darśayan bhadanta āha. upātteṣu skandheṣv iti vistaraḥ. sattvasaṃkhyāteṣu vartamāneṣu skandheṣu trikālayā cetanayā prāṇātipātāvadyena spṛśyate ghātaka iti. kathaṃ trikālayety āha. haniṣyāmi hanmi hatam iti cāsya yadā bhavatīti. tad evam atra cetanaiva karmety uktaṃ bhavati. ācāryo bhadantamataṃ kenacid bhāgenābhipretaṃ kenacid bhāgenānabhipretaṃ darśayann āha. na tv iyateti vistaraḥ. yadi kaścid evaṃ prayojayet. manmātaraṃ mārayeti. uccalite ca mārake tasyaivaṃ bhavet. hatā tena manmāteti. tasya hatābhimānina ānantaryakarma syāt. na ceṣyate. tasmāt svayaṃ ghnann iti bhadantena viśeṣyaṃ vaktavyam. tat evāha. svayaṃ tu ghnata iti vistaraḥ. etāvāṃś cetanāsamudācāra iti. haniṣyāmi hanmi hatam iti. yuktarūpa iti. yukta eva yuktarūpa iti. svārthe rūpapratyayaḥ. nāmadheyavat. [Tib. 16a] yathā nāmaiva nāmadheyam ity eke vyācakṣate. praśastarūpo yuktarūpaḥ. yuktaṃ vā rūpaṃ svabhāvo 'syeti yuktarūpaḥ. tathaivasaṃjñāyamāna iti. yathaivāvijñaptir duravabodhā. tathaiva saṃtatipariṇāmaviśeṣo 'pīti. cittānvayakāyaprayogeṇeti. cittapūrvakeṇa kāyaprayogeṇety arthaḥ. tābhyāṃ pṛthagbhūtam iti. cittakāyābhyāṃ pṛthagbhūtaṃ. yatkṛtaprayogasaṃbhūteti. yena kṛto yatkṛtaḥ. yatkṛtāt prayogāt saṃbhūtā. kriyāparisamāptiḥ karmapathaparisamāptiḥ. tasyaiva cittacaittasya prayoktus tannimittas tatprayoganimittaḥ saṃtatipariṇāmo bhavatīti. bhavati paritoṣo 'smākam iti vākyaśeṣaḥ. cittacaittasaṃtānāc cāyatyāṃ phalotpatteḥ. nāvijñaptiḥ. kiṃ. bhavati paritoṣa iti vartate. vijñaptyabhāvād ity evamādīni. samutthāpakasya dharmasyābhāvāt samutthāpyasya dharmasyābhāva ity arthaḥ. avijñaptir dravyato nāstīti sādhitam etat. ādiśabdenābhyupetyākaraṇamātratvāt. atītāni mahābhūtāny [Tib. 16b] upādāya prajñapteḥ. teṣām avidyamānatvādi. tad evāstu. dharmāyatanaparyāpannam iti. yad dhyāyināṃ samādhiviṣayarūpaṃ samādhiprabhāvād utpadyata ity uktaṃ tad dhy anidarśanaṃ cāpratighaṃ ca. aṃga tāvad ācakṣeti. aṃgāprātilomya iti paṭhyate. hanta tāvad ācakṣeti. ehi tāvad ācakṣety artha ity apare. ato nimitta iti vistaraḥ. yata evam. ato nimitte 'vijñaptau naimittikopacārāt. samyagādyupacārāt. avijñaptau tadā vyākriyate. samyagvākkarmantājīvākhyā kriyata ity arthaḥ. āśayaṃ cāśrayaṃ ceti. āśayaḥ prāṇātipātādyakaraṇāśayaḥ. śraddhādyāśayo vā. āśraya āśrayaparāvṛttiḥ. (Abhidh-k-vy 358) ato nimitte āśaye āśraye ca naimittikopacāraṃ. samyagvāgādyupacāraṃ kṛtvāṣṭau mārgāṃgāni vyavasthāpyanta iti. tad akriyāmātram iti. mithyāvāgādyakriyāmātraṃ. katamat tad ity āha. yad asāv iti vistaraḥ. yady akriyāmātram aṃgaṃ kathaṃ tad anāsravam ity āha. tac cānāsravamārgasaṃniśrayalābhād anāsravam iti. yady akriyāmātram aṃgaṃ. tathādravyasat. katham aṣṭāv aṃgāni bhavantīty āha. na hi sarvatreti [Tib. 17a] vistaraḥ. vidhipūrvam iti. śīlagrahaṇavidhipūrvaṃ. anyacitto na saṃvṛtaḥ syād iti cet. yadi sā cetanā saṃvaraḥ. tasmāc cetanācittād anyacitto na saṃvṛtaḥ syāt. yathā cetanā yā kāyavācau saṃvṛṇoti nāsau tadānīm astīti. na tadbhāvanayeti vistaraḥ. naitad evaṃ. tadbhāvanayā cittasaṃtānabhāvanayā kriyākāle prāṇātipātādicitte pratyupasthite smarataḥ ahaṃprāṇātipātādibhyaḥ prativirata iti pratyupasthitasmṛteḥ. tatpratyupasthānād yayā cetanayā kāyavācau saṃvṛṇoti. tasyāḥ sammukhībhāvāt. ityartham eva tasyāḥ samādānam iti. katham. ayam akriyāpratijñām anusmṛtya dauḥśīlyaṃ na kuryād iti. na kaścin muṣitasmṛtiḥ śikṣāṃ bhidyād iti. yāsāv avijñaptiḥ setubhūtā dauḥśīlyaṃ pratibadhnāti. sā tadānīṃ vidyata iti.

(IV.5cd) na hi saiva sāmagrīti vistaraḥ. na saiva pṛthivīdhātvādīnāṃ mahābhūtānāṃ vijñaptyāśrayāṇāṃ sāmagrī sūkṣmaphalā cānidarśanāpratighavijñaptiphalatvāt audārikaphalā ca sanidarśanasapratighavijñaptiphalatvād yujyate. tasmād [Tib. 17b] anyāny eva mahābhūtāni upādāyāvijñaptir utpadyate.

(IV.6ab) yadātanī vijñaptir iti vistaraḥ. yadābhavā vijñaptir yadātanī vijñaptiḥ. evaṃ tadātanāni mahābhūtāni. yatkālasaṃbhūtā vijñaptiḥ kiṃ tatkālasaṃbhūtāny eva mahābhūtāny upādāyāvijñaptir utpadyate. sarvam iti. sarvam upādāyarūpaṃ vijñaptir avijñaptir dhyānānāsravasaṃgṛhītā cakṣuḥśrotrarūpaśabdādi caivaṃ samānakālāny eva mahābhūtāny upādāya vartate. prāyeṇeti grahaṇaṃ kiṃcit kāmāvacaryavijñaptinirāsārthaṃ. ata evāha. kiṃcid vartamānam anāgataṃ atītāni mahābhūtāny upādāyeti. kiṃcid upādāyarūpaṃ vartamānam atītāni mahābhūtāny upādāya vartate. kiṃcid anāgatam upādāyarūpam atītāni mahābhūtāny upādāya vartate. kiṃ punas tad upādāyarūpaṃ yad evaṃ bhūtam iti darśayann āha.

kṣaṇād ūdhvam avijñaptiḥ kāmāptātītabhūtajeti.

kāmāvacarasamvarādigrahaṇakāle avijñaptiḥ sahajāni mahābhūtāny upādāyotpadyate. evam anyāpy avijñaptis tāny evopādāyotpadyate. yasmāt tāny asyā āśrayārthena saṃbhavanti. yathānyeṣām upādāyarūpāṇāṃ pratyutpannāni (Abhidh-k-vy 359) mahābhūtāny āśrayaḥ [Tib. 18a] evaṃ tasyā atītāny āśrayaḥ. pravṛttyanuvṛttikāraṇatvād yathākramam iti. atītāni mahābhūtāni pravṛttikāraṇatvāt ākṣepakāraṇatvāt āśrayārthena bhavanti. pratyutpannāni śarīramahābhūtāny anuvṛttikāraṇatvād adhiṣṭhānakāraṇatvāt saṃniśrayārthena bhavanti. cakrasyeveti vistaraḥ. yathā cakrasya pāṇyāvedhaḥ. evam asyāḥ pravṛttikāraṇaṃ. yathā bhūmipradeśaḥ. evam anupravṛttikāraṇaṃ.

(IV.6cd) kālaniyamam uktvā bhūminiyamaṃ pṛcchati. atha kutastyānīti vistaraḥ. yāvac caturthadhyānabhūmikam iti. ārūpyeṣu bhūtabhautikānām abhāvāt. dhātvapatitatvād iti. anāsravasya kāyavākkarmaṇo dhātvapratisaṃyuktatvāt. nāsti niyamata ity abhiprāyaḥ. anāsravāṇi tarhi mahābhūtāny upādāya kasmān na bhavatīty ata āha. anāsravāṇāṃ ca mahābhūtānām abhāvād iti. kiṃ punar asyā mahābhūtaiḥ kāryam ity ata āha. tadbalena cotpatter iti. mahābhūtabalena cotpatter ity arthaḥ. atha cittabalenaiva tadutpattiḥ kasmān na bhavati. anupādāyarūpatvaprasaṃgāt.

(IV.7, 8) avijñaptir anaupāttiketi.
amūrtatvāc cittacaittādhiṣṭhānabhāvāyogāt.

naiṣyandikī ceti.

[Tib. 18b] kuśalākuśalatvāt na vipākajā

nāvyākṛtāsty avijñaptir

iti vacanāt. vipākajasya cāvyākṛtatvād

vipāko 'vyākṛto dharma

iti vacanāt. naupacayikī upacayābhāvāt. pāriśeṣyān naiṣyandikī.

sattvākhyā

sattvasaṃtānapatitatvāt.

niṣyandopāttabhūtajeti.

naiṣyandikopāttamahābhūtajā. samutthāpakacittāpekṣatvāt asamāhitacittavijñaptyadhikārāc ca. na svapnasamādhyādyaupacayikamahābhūtajā. ata eva ca na vipākajamahābhūtajā.

samādhijeti

vistaraḥ. sāsravānāsravasamādhijatvāt. dhyānānāsravajasamvarāvijñaptiḥ samādhijety ucyate. anupāttāni ca mahābhūtāny upādāyeti. samāhitacittavaśena tatra śarīre cittānuvṛttitvāt. upāttāni hi mahābhūtāni nirodhasamāpattyādyavasthāsu (Abhidh-k-vy 360) cittam antareṇāpi vartante. yāvat saṃbhinnapralāpād iti. yāvacchabdenādattādānāt kāmamithyācārān [Tib. 19a] mṛṣāvādāt paiśunyāt pāruṣyāt saṃbhinnapralāpād iti. cittavat bhūtābhedāt. yathā tadutpādakaṃ cittam abhinnam. evaṃ bhūtāny api tadutpādakāny abhinnāny eva. na cādhārārthenāvijñapter mahābhūtāny āśrayaḥ. kiṃ tarhi. tatpravartanārthena. tasmād

abhinnabhūjeti

vacanaṃ na virudhyati. prātimokṣasamvare tv anyānyānīti. acittānuparivartanīyatvāt. vijñaptis tu naiṣyandikīti. ākṣepavaśenānuvṛtteḥ. upāttā tu kāyikīti. na vācikīty arthaḥ. kāyikī hi kāyamahābhūtāvinirbhāgavartitvāt tadāśrayabhūtānām upāttā. na tu vācikī. tadvinirbhāgavartitvāt.

atra codayanti. śāstraviruddham etad. evaṃ hy āha. yānīmāny upāsakasya pañca śikṣāpadāni. eṣāṃ katy upāttāni. katy anupāttāni. āha. sarvāṇy anupāttānīti. avijñaptilakṣaṇaśikṣāpadābhisaṃdhivacanād bāhulikatvād vā tathānirdeśasyety adoṣaḥ.

punaḥprabandhād avaibhāṣikīyam [Tib. 19b] iti. ekasaṃsthānotpattāv itarasaṃsthānānivṛtteḥ. kathaṃ vistareṇa yāvat saṃsthānadvayaṃ sidhyatīti. anyonyāvakāśadānāt. tanmahābhūtair abhivyāpanād iti. vijñaptyāśrayair mahābhūtair aṅgasyābhivyāpanāt. anabhivyāpane ca punar vijñaptimahābhūtaiḥ kathaṃ kṛtsnenāṃgena vijñāpayet. na hi śakyate vaktuṃ. kāyaikadeśenāsau vijñāpayati. na sarvakāyeneti. vijñaptyāśrayāṇi mahābhūtāni tadaṃgaṃ na vyāpyāvatiṣṭhanta iti. suṣiratvāt kāyasyāsti teṣām avakāśa iti. abhivyāpane 'pi na mahīyasāṅgena bhavitavyaṃ. suṣiratvena kāyānupraveśāt. pīnena tarhi guruṇā vā tenāṃgena na bhavitavyaṃ. sūkṣmatvāt.

(IV.9, 10ab) dvividhaṃ trividhaṃ paṃcavidhaṃ coktam iti.

cetanā tatkṛtaṃ ca tad

iti vacanāt. dvividham uktaṃ.

cetanā mānasaṃ karma tajje vākkāyakarmaṇī

iti vacanāt. trividham uktaṃ.

te tu vijñaptyavijñaptī

iti. kāyavākkarmaṇo vijñaptyavijñaptitve bhedāt. cetanātmanaḥ karmaṇaś ca pañcasattvāt pañcavidham uktaṃ.

nāvyākṛtāsty avijñaptir

(Abhidh-k-vy 361)
iti. [Tib. 20a] kuśalākuśalaivāvijñaptir ity arthād uktaṃ bhavati. balavat karmeti. avijñaptilakṣaṇaṃ.

kāme 'pīti.

apiśabdād iticaśabdārthenāpiśabdena kāma ity ākṛṣyate.

anāsravāvijñaptivad iti. yathā na ca tāvad anāsravāyā avijñapter anāsravāṇi mahābhūtāni. atha ca punar yasyāṃ bhūmau jātas tām utpādayati. tadbhūmikāni mahābhūtāny upādāyotpadyate. evaṃ na ca tāvad ārūpyāṇi mahābhūtāni syuḥ. atha ca punar yasyāṃ bhūmau jāta ārūpyām utpādayati. tadbhūmikāni mahābhūtāny upādāyārūpyāvacary avijñaptir bhaviṣyatīti. na. tasyā dhātvapatitatvād iti. nehāsāmyāt. yasmād avijñaptir anāsravā dhātvapatitā kāmarūpārūpyāvacarīti. tṛṣṇābhir asvīkṛtatvāt tasyā dhātuto bhūmito vā naiva sabhāgāni nāpi visabhāgāni mahābhūtāni bhavantīty ato yatrajātas tatrajāni mahābhūtāny upādāyotpadyate. ārūpyāvacarī tv avijñaptir nārhati kāmarūpāvacarāṇi visabhāgāni mahābhūtāny upādāya bhavituṃ. dhātupatitavād ity abhiprāyaḥ. kiṃ ca. sarvarūpavaimukhyāc cārūpyasamāpattir nālaṃ rūpotpattaye. rūpabhūmikā tv anāsravā samāpaṭtir alaṃ [Tib. 20b] rūpotpattaye 'vijñaptyutpattaye ity arthaḥ. kasmāt. sarvarūpavaimukhyād ity abhiprāyaḥ. kathaṃ cārūpyasamāpatteḥ sarvarūpaṃ vaimukhyam ity ato bravīti. vibhūtarūpasaṃjñatvād iti. vigatarūpasaṃjñatvād ity arthaḥ. dauḥśīlyapratipakṣeṇa śīlam iti vistaraḥ. dauḥśīlyaṃ kāmāvacaram akuśalasamutthānatvāt. tasya rūpabhūmikaṃ śīlam avijñaptilakṣaṇaṃ pratipakṣa iti yujyate. ārūpyāvacaram apy evaṃ bhaviṣyatīti ced ata āha. ārūpyāś ca kāmadhātor iti vistaraḥ. ārūpyāḥ kāmadhātoś catasṛbhir dūratābhir dūre. dūratvāc cārūpyasaṃgṛhītaṃ śīlaṃ kāmadhātupratipakṣe na kalpate. catasraś ca dūratā vyākhyātāḥ purastād iti na punar vyākhyāyante. pratipakṣadūratā cātrodāharaṇaṃ.

vijñaptiḥ savicārayor

iti. savicārayor eva bhūmyor ity avadhāraṇārtha āraṃbhaḥ. vitarkya vicārya vācaṃ bhāṣata iti vitarkavicārapūrvakatvāt kāyavākkarmaṇoḥ.

kāme 'pi nivṛtā nāstīti.

na kevalam avicārāsu bhūmiṣv iti darśayati. brahmaloka evāstīty uktaṃ bhavati. tata ūrdhvam iti. brahmalokād ūrdhvaṃ. bāhyamahādhūtahetukam iti. vāyuprabhṛtīnāṃ [Tib. 21a] śabdāyatanaṃ. vijñaptiśabdapratiṣedhaparam etad vacanaṃ (Abhidh-k-vy 362). na tu bāhyamahābhūtahetukam eva. pāṇyādyaṅgaśabdo 'pi hi dvitīyādiṣu dhyāneṣu saṃbhavati. anyathā hi śāstravirodhaḥ syāt. tathā hi śāstra uktaṃ. śabdadhātunā kaḥ samanvāgataḥ. āha. kāmarūpāvacaraḥ. ko 'samanvāgatah. āha. ārūpyāvacara iti. na hi bāhyenāsattvasaṃkhyātena samanvāgato yujyate.

prāptyaprāptī svasaṃtānapatitānām

iti vacanāt. asyaiva ca doṣaparihārārtham anye punar āhur iti. dvitīyādiṣv api dhyāneṣu vijñaptir astīti. kiṃbhūmikā. prathamadhyānabhūmikā. vaibhāṣikapakṣa evāyaṃ. na pakṣāntaraṃ.

kāyākṣiśrotravijñānaṃ vijñaptyutthāpakaṃ ca yat
dvitīyādau tadā vyāptam akliṣṭavyākṛtaṃ ca tad


iti siddhāntāt. evaṃ tarhi dvitīyādidhyānabhūmikā bhavati pakṣāntaraṃ. sā tu kiṃ vyākṛtā utāvyākṛtety āha. anivṛtāvyākṛtā. na tu kuśalā na kliṣṭeti. parasparasaṃbhāṣaṇādikurvatāṃ tatastyānām avyākṛtā vijñaptir bhavati. [Tib. 21b kiṃkāraṇaṃ na kuśalā na kliṣṭāstīty āha. na hi teṣūpapanna iti vistaraḥ. na hi dvitīyādiṣu dhyāneṣūpapannaḥ tathājātīyaṃ kuśalakliṣṭajātīyam adhobhūmikaṃ cittaṃ saṃmukhīkaroti. yena cittena kuśalāṃ kliṣṭāṃ vā vijñaptiṃ samutthāpayet. kiṃkāraṇam iti āha. nyūnatvāt prahīṇatvāc ceti. kuśalam adhobhūmikaṃ nyūnatvān na saṃmukhīkaroti. prahīṇatvāc ceti na kliṣṭam. arthād etad uktaṃ bhavati. avyākṛtam adhobhūmikaṃ cittaṃ saṃmukhīkaroti. tena tāṃ samutthāpayatīti. etad uktaṃ bhavati. adhobhūmikena cittenordhvabhūmikā vijñaptir utthāpyata iti. tad evaṃ necchanti vaibhāṣikāḥ. prathamadhyānikaiva hi sā vijñaptiḥ prathamadhyānabhūmikacittasamutthāpitatvāt. tasmād āha. pūrvam eva tu varṇayantīti.

tac ca kāmadhātāv iti. tac ca bhāvanāprahātavyaṃ nivṛtavyākṛtaṃ cittaṃ kāmadhātau nāsti. satkāyāntagrāhadṛṣṭisaṃprayuktam eva hi kāmadhātau nivṛtāvyākṛtaṃ cittam iṣyate. tena ca na vijñaptiḥ samutthāpyate. antarmukhapravṛttatvāt.

(IV.10cd, 11) svabhāvata ity ātmataḥ. paramakṣematvād iti. akṣemaleśānubandhabhāvāt. [Tib. 22a] yad dhi svabhāvasaṃprayogasamutthānataḥ kuśalaṃ na tat paramakṣemam ity uktaṃ bhavati. asaṃprayuktānāṃ kuśalatvābhāvād iti. kuśalamūlādibhir asaṃprayuktānāṃ caittādīnāṃ kuśalatvābhāvāt. tatsaṃprayogakuśalatvasiddhiḥ. tair eva kuśalamūlādisaṃprayuktair ity ādiśabdena hryapatrāpyayor grahaṇaṃ. auṣadhipānīyasaṃbhūtakṣīravad iti. pītauṣadhapānīyāyā (Abhidh-k-vy 363) gor yat kṣīraṃ. tad auṣadhapānīyasaṃbhūtaṃ. prāptīnāṃ tv iti vistaraḥ. prāptīnāṃ kuśalānāṃ visabhāgacittasamutthāpitānāṃ. visabhāgaṃ cittaṃ kuśalād anyat. vicikitsayā kuśalamūlapratisaṃdhāne yāḥ kuśalānāṃ prāptayaḥ. tāsāṃ kuśalatvaṃ. na tāvat parinirvāṇavat paramārthakṣematvāt. nāpy alobhādivat svabhāvataḥ kuśalam atatsvabhāvatvāt. nāpi vedanādivat saṃprayogato viprayuktatvāt. nāpi samutthānatas tatsamutthānacittasya [Tib. 22b] kliṣṭatvāt. evaṃ punarbhavapratisaṃdhāv api upapattipratilaṃbhikakuśalaprāptayo vaktavyāḥ. kathaṃ tāsāṃ kuśalatvam iti vaktavyam etat. kartavyo 'tra yatna ity abhiprāyaḥ. atra pariharanti. kuśalamūlasamutthāpanīyatvād anāgatāvasthāyām eva tāḥ kuśalamūlā bhavanti. kliṣṭena cittena tatprāptivibandho 'panīyate. na tatkuśalatvam āpadyata iti.

sarvaduḥkhapravṛttyātmakatveneti. sarvasya duḥkhasya pravṛttir ātmā svabhāvo 'syeti sarvaduḥkhapravṛttyātmakaḥ. tadbhāvena. paramārthenākṣemaḥ saṃsāraḥ. kāyavākkarmajātyādiprāptaya iti. kāyavākkarmāṇi vijñaptyavijñaptisvabhāvāny asamvaranaivasamvaranāsamvarasaṃgṛhītāni. jātyādayo jātijarāsthityanityatālakṣaṇālakṣaṇasvabhāvaḥ. prāptayo 'kuśalānāṃ. vyādhyapathyauṣadhādibhir upameyā iti. saṃsāro vyādhinopameyaḥ. vyādhisaṃsāra ity arthaḥ. lobhādīny apathyauṣadhenopameyāni. anyasaṃprayogasamutthānāpekṣatvāt. tatsaṃprayuktā apathyauṣadhimiśrapānīyena. kāyavākkarmajātyādiprāptayo [Tib. 23a] 'pathyauṣadhapānīyasaṃbhūtakṣīreṇopameyāḥ. evaṃ tarhīti vistaraḥ. yadi paramārthenākuśalaḥ saṃsāraḥ. na kiṃcit sāsravam avyākṛtaṃ bhaviṣyati kuśalaṃ vā. saṃsārābhyantaratvāt sāsravasya. paramārthata evam uktam iti abhyupagatam etat sarvaṃ saṃsāraparyāpannam akuśalam iti. vipākaṃ tu pratīti vistaraḥ. yad vipākaṃ prati na vyākriyate. savipākam etad iti. tad avyākṛtam ity ucyate. tad uktaṃ bhavati. yat sāsravaṃ. tad akuśalaṃ paramākṣematvāt. vipākaṃ praty avyākaraṇārthāvyākṛtam iti. kuśalam api. tathaivākuśalam. iṣṭavipākatvāt kuśalam ity avagantavyaṃ.

yadi samuttānavaśād iti vistaraḥ. cetanāyā eva kuśalākuśalatvam ity anenābhiprāyeṇa. kāyavākkarmaṇaḥ kuśalākuśalatvaṃ vicārayati. kiṃ na mahābhūtānām iti. kuśalākuśalatvaṃ. kuśalākuśalena hi cittena kāyavākkarma tanmahābhūtāni samutthāpyate. vaibhāṣika āha. karmaṇi hi kartur abhiprāyo na mahābhūteṣu na mahābhūtāni kuryām iti. kiṃ tarhi. idaṃ karma kuryām iti. na karmavan mahābhūtānāṃ kuśalākuśalatvam iti. [Tib. 23b] ācārya āha. (Abhidh-k-vy 364) samāhitasya kartur avijñaptau nāsty abhiprāyaḥ. avijñaptiṃ kuryāṃ iti. na cāsamāhitaṃ cittaṃ tasyāḥ samutthāpakam asti. yad evam abhiprāyaṃ kuryāt. visabhāgatvāt visadṛśatvāt bhūmito 'samādhānād vā. kathaṃ tasyāḥ samāhitāyā avijñapteḥ kuśalatvaṃ. mahābhūtavat tasyāḥ kuśalatvaṃ na syād ity abhiprāyaḥ. divyayor api vā cakṣuḥśrotrayoḥ kuśalatvaprasaṃga iti. yady antareṇāpi tadabhiprāyam avijñapteḥ kuśalam iti. atha vā ayam asyābhisambandhaḥ. yadi visabhāgāsamāhitacittavaśena tasyāḥ kuśalatvaṃ. divyayor api cakṣuḥśrotrayoḥ kuśalatvaprasaṃgaḥ. prayogakāle tadabhiprāyasaṃbhavāt. na ca tayoḥ kuśalam asty

avyākṛte śrotracakṣurabhijñe
iti vacanāt.

(IV.12-14) yad uktaṃ darśanaprahātavyaṃ cittaṃ vijñapter asamutthāpakam iti. darśanaprahātavyasyāṃtarmukhapravṛttatvād ity evaṃ bruvatāṃ kiṃ tarhi bhagavatoktam iti virudhyate. tad bhagavatoktam iti vākyārthaḥ. kiṃ tad ity ucyate. tato mithyādṛṣṭer iti vistaraḥ. kathaṃ mithyādṛṣṭer darśanaprahātavyāyāḥ [Tib. 24a] mithyāvāk vijñaptisvabhāvā mithyākarmāntaś ca tatsvabhāva evety uktam iti.

hetutatkṣaṇotthānasaṃjñitam

iti. hetutthānaṃ ca tatkṣaṇotthānaṃ ca hetutatkṣaṇotthānaṃ. hetutatkṣaṇotthānam iti saṃjñitaṃ

hetutatkṣaṇotthānasaṃjñitaṃ.
saṃjñitam


iti saṃjñīkṛtaṃ. atha vā hetutatkṣaṇotthānaṃ saṃjñāsyeti hetutatkṣaṇotthānasaṃjñaṃ. hetutatkṣaṇotthānasaṃjñīkṛtaṃ

hetutatkṣaṇotthānasaṃjñitaṃ.

hetusamutthānam iti. samuttiṣṭhate 'neneti samutthānaṃ. hetuś ca sa samutthānaṃ ca tat hetusamutthānaṃ. tatkṣaṇasamutthānam iti. sa kṣaṇaḥ kriyākṣaṇaḥ. tatkṣaṇe samutthānaṃ tatkṣaṇasamutthānaṃ. tatraiva kṣaṇe samutthānasadbhāvāt. tatraiva kriyākṣaṇe tatkṣaṇasamutthānasya bhāvād ity arthaḥ. ākṣepakatvād ity utpādakatvāt. kim idānīm iti vistaraḥ. tasya tatkṣaṇasamutthānasya tasyāṃ vijñapanakriyāyāṃ sāmarthyaṃ. yena tadānīṃ tadanuvartakam ity ucyate. tena hīti vistaraḥ. tena hi tatkṣaṇasamutthānena vinā asau vijñaptir mṛtasyeva na syād ākṣiptā satī hetusamutthānena janitāpi satī. tadyathā. kaścid grāmaṃ gamiṣyāmīty ākṣiptakriyāntarā mriyet. tasyānuvartakacittābhāvād (Abhidh-k-vy 365) gamanaṃ na bhavati. tadvat. acittakasya tarhīti [Tib. 24b] vistaraḥ. yadi tatkṣaṇasamutthānena vināsau mṛtasyeva na syāt. nirodhasamāpattilābhinaḥ kasyacid upasaṃpādyamānasya kāyavijñaptim ābadhnataḥ tatkālopasthitanirodhasamāpattitvād acittakasya saṃvarotpattau karmavācanāvasānakālīnāyāṃ tatsaṃvarāntargatā kāyavijñaptiḥ kathaṃ bhavati. katham utpadyate tatkṣaṇasamutthānaṃ vinety arthaḥ. evaṃ virodhite samādhyaṃtaraḥ śrīyate. sphuṭatarā tarhīti. tatkṣaṇasamutthānena sacittakasya vyaktatarā vijñaptir bhavatīty etat tasya sāmarthyaṃ.

pravartakaṃ dṛṣṭiheyam

iti. pravartakam eva dṛṣṭiheyam ity avadhāryate. kathaṃ punas tat pravartakam ity āha. tatsamutthāpakayor vitarkavicārayor nidānabhūtatvāt hetubhūtatvāt. vijñapteḥ pravartakam iti. na tv anuvartakam iti vistaraḥ. yat tad bahirmukhaṃ cittam anuvartakaṃ. tasya yo vijñaptikriyākālaḥ. tasmiṃ tadabhāvāt. tasya darśanaprahātavyasya pravartakasyābhāvād ity arthaḥ. atas tan nānuvartakaṃ. ayaṃ cānyo doṣaḥ. tatsamutthāpitaṃ ca rūpam iti vistaraḥ. yadi tad anuvartakaṃ syād darśanaprahātavyaṃ. tena darśanaprahātavyena samutthāpitaṃ kāyavāgvijñaptirūpaṃ darśanaprahātavyaṃ syāt. yathā bhāvanāprahātavyena cittena samutthāpitaṃ [Tib. 25a] kāyavākkarma bhāvanāprahātavyam iti. kiṃ syād iti codakaḥ. abhidharmo bādhitaḥ syād iti vaibhāṣikaḥ.

na dṛṣtiheyam akliṣṭaṃ na rūpam

iti vacanāt. kiṃ ca vidyāvidyābhyāṃ cāvirodhāt. vidyayā darśanamārgeṇa satkāyadṛṣṭyādivat tasya rūpasyāvirodhāt. aprahāṇād ity arthaḥ. dṛṣṭasatyānām api tatsamanvāgatatvān nāsti rūpaṃ darśanaprahātavyaṃ. avidyayā cāvirodhāt. kiṃ cāvidyayāpi rūpaṃ na virudhyate. na hi kliṣṭākliṣṭarūpasamudācārāvasthāyāṃ tatprāptipravāhe vā saty avidyā na bhavati avidyāyāṃ ca satyāṃ tan na bhavati. yathā anāsravo mārgo 'vidyayā virudhyate. pṛthagjanāvasthāyāṃ tadanutpādāt. tadutpāde vāryavasthāyāṃ kasyāścid avidyāyāḥ prahāṇāt. tad evam anāsravavad aprahātavyam api na bhavati. na ced aprahātavyaṃ. nāpi darśanaprahātavyaṃ. pāriśeṣyād bhāvanāprahātavyam iti siddhaṃ. itara āha. [Tib. 25b] sādhya eṣa pakṣo vidyayā rūpaṃ na virudhyata iti. yo hi darśanaprahātavyaṃ rūpam icchati. sa kathaṃ vidyayā rūpasyāvirodhaṃ grahīṣyati. vaibhāṣika āha. bhūtāny apīti vistaraḥ. yadi tad rūpaṃ darśanaprahātavyacittasamutthāpitaṃ (Abhidh-k-vy 366) darśanaprahātavyaṃ syāt. tadāśrayabhūtāny api tarhi darśanaprahātavyāni syuḥ. kasmāt. samānacittotthāpitatvāt. yena hi darśanaprahātavyena cittena tad rūpaṃ samutthāpitaṃ. tenaiva tadāśrayabhūtāny apīti. na ca tāni tathā bhavitum arhanti. akliṣṭāvyākṛtatvāt. darśanaprahātavyānāṃ ca kliṣṭatvāt. itara āha. naivaṃ bhaviṣyati. darśanaprahātavyāni syur iti. katham ity āha. yathā na kuśalākuśalāni bhavanti. yathā yena cittena kuśalākuśalena kuśalākuśalaṃ rūpaṃ samutthāpitaṃ. tenaiva tadāśrayabhūtāni samutthāpitāni. tac ca kāyavākkarmasvabhāvaṃ rūpaṃ kuśalākuśalaṃ. na tadāśrayabhūtānīti. tadvat. sa eva punaḥ parāvṛtyāha. atha vā punar bhavaṃtu darśanaprahātavyānīti. vaibhāṣika āha. naivaṃ śakyaṃ bhavitum. darśanaprahātavyānīti vākyaśeṣaḥ. kasmāt. akliṣṭasya [Tib. 26a] dharmasya vidyāvidyābhyām avirodhāt. na hy akliṣṭo dharmaḥ anivṛtāvyākṛtaḥ kuśalasāsravaś ca vidyayānāsraveṇa mārgeṇa virudhyate. yathā kliṣṭā dharmāḥ prāpticchedād virudhyaṃte. tadālambanakleśaprāpticchedāt tu virodho na pratiṣidhyate. nāpy avidyayā virudhyate. prāpticchedena tadālambanakleśaprahātavyena ca. bhūtāni cākliṣṭāni. tatra yad uktam atha vā punar bhavaṃtv iti. tad ayuktaṃ. tad evam atra sādhanam uttiṣṭhate. na darśanaprahātavyāni kliṣṭarūpāśrayamahābhūtāni. akliṣṭatvāt. akliṣṭacittacaittadharmavad iti. tad evaṃ vaibhāṣikaḥ

pravartakaṃ dṛṣṭiheyaṃ vijñānam

iti sacodyaparihāraṃ pratiṣṭhāpya nigamayati. ato hetusamutthānam iti vistaraḥ. yad uktaṃ mithyādṛṣṭer mithyāsaṃkalpo yāvat mithyākarmānta iti. tasya sūtrasya na virodho bhavatīti.
pravartakaṃ cānuvartakaṃ ceti. antarbahirmukhapravṛttatvāt.

paṃcakaṃ tv anuvartakam

ity avadhāraṇam avikalpakatvāt.

[Tib. 26b] nobhayam anāsravam iti. na pravartakaṃ. nāpy anuvartakaṃ. samāhitāntarmukhapravṛttatvāt.

amlāyamāneti. ahīyamānā. cānaṭpratyayantaś cāyaṃ śabdaḥ. kuśalaikatānā iti. kuśalaikaprabandhā ity arthaḥ. buddho bhagavān nāga ity uktaḥ sūtre. kathaṃ. tathāgata udāyin sadevake loke samāraka iti vistareṇoktvāha āgo na karoti kāyena vācā manasā. tasmān nāga ity ucyate iti. āgo na karotīty aparādhaṃ na karotīty arthaḥ. anicchayāsyeti. anicchayāsya buddhasya cittasyāvisaraṇād viṣayeṣv agamanād evam uktaṃ.

(Abhidh-k-vy 367)
caran samāhito nāga

iti vistaraḥ. caturṣv īryāpatheṣu caraṃ carāmīti. yāvan niṣīdam niṣīdāmīty upasthitasmṛtitvān nityasamāhitaḥ sa ucyate.

nirabhisaṃskāravāhitvād iti. abhāvo hi saṃskārasya prayatnasya nirabhisaṃskāraṃ. nirabhisaṃskāraṃ vahatīti nirabhisaṃskāravāhī. tadbhāvaḥ. tasmād iti.

na vā sarvaṃ darśanaprahātavyaṃ pravartakam iti. syād etad evaṃ. yadi sarvaṃ darśanaprahātavyaṃ pravartakam iṣyeta. na tu sarvaṃ. kiṃ tarhi. mithyādṛṣṭyādikam eva pravartakaṃ vijñapter na satkāyadṛṣṭyādikam [Tib. 27a] ity ata āha. na vā sarvam iti viśeṣaṇaṃ vaktavyam īdṛśaṃ pravartakam īdṛśaṃ neti. akuśalāvyākṛtacittasyeti. upasaṃpādyamānasya kenacid yogenākuśalāvyākṛtacittasya. prātimokṣasamvaravijñaptir aṃjalyādikā kuśalā na prāpnoti. tadanuvartakacittam akuśalāvyākṛtam iti kṛtvā. yathā pravartakam iti vistaraḥ. yathā pravartakaṃ cittaṃ bhāvanāprahātavyam. tathā vijñaptir vyavasthāpyate. na tu yathā darśanaprahātavyaṃ pravartakaṃ tathā vyavasthāpyate. kasmāt. bhāvanāheyenāntaritatvāt. yasmāt tatpravartakaṃ darśanaprahātavyaṃ bhāvanāheyena pravartakenāntaritaṃ. kathaṃ kṛtvā. tadyathāsty ātmeti mayā pareṣāṃ gamayitavyam iti pūrvam evāvadhārya tato vāksamutpādakena cittena bahirmukhapravṛttena bhāvanāprahātavyena savitarkeṇa savicāreṇa vācaṃ bhāṣate. asty ātmety evamādi. ato yathā pravartakam iti vistaraḥ. tad evam avaśyaṃ darśanaprahātavyasya pravartakasyānantaraṃ pravartakam eva bhāvanāprahātavyaṃ kuśalam [Tib. 27b] akuśalam avyākṛtaṃ cotpadyate. tadvaśāc ca vijñapteḥ kuśalāditvam iti. evaṃ tu vaktavyam iti vistaraḥ. evaṃ tu vaktavyam anyavyavahitaṃ bhāvanāheyavyavahitaṃ hetusamutthānaṃ saṃdhāyoktam iti. paraṃparāhetusamutthānaṃ saṃdhāyety arthaḥ.

(IV.15ab) avijñaptis tridheti

vistaraḥ. trividhety uddiśya.

saṃvorāsaṃvaretareti

vivṛṇoti. saṃvaraś ca saḥ. asaṃvaraś ca saḥ. saṃvarāsaṃvaraḥ. saṃvarāsaṃvaraś ca saḥ. itarā ca sā.

saṃvarasaṃvaretareti

samāsaḥ.

(IV.16) pratiniyatalakṣaṇatvād iti. bhikṣusaṃvarasyānyal lakṣaṇam evaṃ yāvad upavāsasaṃvarasyānyal lakṣaṇaṃ. tathā hi vakṣyati.

paṃcāṣṭadaśasarvebhyo varjyebhyo viratigrahāt
(Abhidh-k-vy 368)
upāsakopavāsasthaśramaṇoddeśabhikṣuteti.

aṣṭavidhatve tu sāṃkaryasaṃbhavaḥ. ya eva hi bhikṣusamvaraḥ. sa eva bhikṣuṇīsamvara ity evamādi. śrāmaṇerī ca punaḥ śikṣamāṇā ceti. śrāmaṇerī parivṛttavyaṃjanā śramaṇero bhavati. śikṣamāṇā cāpi parivṛttavyaṃjanā śrāmaṇera eva bhavati. kim evaṃ neṣyate. parivṛttavyaṃjano bhikṣur bhikṣusaṃvaraṃ ca tyajati. bhikṣuṇīsaṃvaraṃ ca pratilabhata ity ata āha. na ca vyaṃjanaparivṛttāv iti vistaraḥ. na bhikṣubhikṣuṇīvyaṃjanaprādurbhāve pārvasaṃvaratyāgakāraṇam asti.

[Tib. 28a] prātimokṣadamatyāgaḥ śikṣānikṣepaṇāc cyuteḥ
ubhayavyaṃjanotpatter mūlacchedān niśātyayād


ity atra yat kāraṇam uktaṃ. nāpy apūrvasaṃvarapratilaṃbhe kāraṇam astīti vartate. yad uktaṃ

prātimokṣākhyaḥ paravijñāpanādibhir

iti. ato vijñāyate na bhikṣusaṃvarād anyo bhikṣuṇīsaṃvara iti. evaṃ śrāmaṇerādīnām api vaktavyaṃ. tasmād abhinno 'nanyaś caturṇāṃ bhikṣuṇīśikṣamāṇāśrāmaṇeryupāsikāsaṃvarāṇāṃ tribhyo bhikṣuśrāmaṇeropāsakasaṃvarebhyaḥ svabhāvaḥ.

kiṃ te saṃvarā iti vistaraḥ. yathā paṃcasaṃkhyāyām anyāni paṃca prakṣipya paṃcavṛddhiyogād daśa bhavanti. paṃcadaśasaṃkhyāyāṃ cānyāni paṃca prakṣipya viṃśatir bhavaṃti. dīnārasateravac ca. yathā pūrvako dīnāro dvitīyena saha satero bhavati. tathā hi loke ekadīnāramūlyena dvitīyaṃ dīnāraṃ dīnāramūlyaṃ vā tena pūrvakeṇa dīnāramūlyena sahādhikam apekṣya kaścid vaktā bhavet. dīnārasatero mayā labdha iti. dīnāradvayaṃ mayā labdham ity arthaḥ. kim evam eta upāsakaśrāmaṇerabhikṣusaṃvarāḥ virativṛddhiyogāt prāṇātipātādiviratiṣu tathaivāvasthitāsu punar nṛtyagītaviratyādīnām apūrvāṇāṃ viratīnāṃ [Tib. 28b] vṛddhiyogād anyonya ucyaṃte. anya upāsakasaṃvarāc chrāmaṇerasaṃvaraḥ śrāmaṇerasaṃvarāc cānyo bhikṣusaṃvara iti ekadeśaviśeṣayogād anyonyavyavasthety arthaḥ. āho svit pṛthag eva te sakalā upajāyante. anyāḥ prāṇātipātādivirataya upāsakasya. tato 'nyāḥ śrāmaṇerasya. tato 'nyāś ca bhikṣoḥ. ity ekasmiṃ bhikṣusaṃtāne tisraḥ prāṇātipātādiviratayaḥ. evam adattādānaviratayaḥ. ity evamādi. evaṃ śeṣā iti. nṛtyagītaviratyādayaḥ.

madapramādebhya iti. uccaśayanādimadyapānādibhyaḥ. bahutarebhyaḥ (Abhidh-k-vy 369) prāṇātipātādīnāṃ nidānebhya iti. upāsakāc chrāmaṇero bahutarebhyaḥ prāṇātipātādinidānebhyo nivartate. tadyathā vikālabhojanaṃ prāṇātipātanidānaṃ bhavet. tasmāc chrāmaṇero nivartate. nopāsaka ity evamādi yojyaṃ. evaṃ cāsati. evaṃ ca yadi na syād ity arthaḥ. bhikṣusaṃvaraṃ pratyācakṣāṇas tyajaṃs trīn api upāsakasaṃvarādīn vijahyāt. dvayor upāsakaśrāmaṇerasaṃvarayos tatra bhikṣusaṃvare 'ntarbhāvāt.

(IV.17) viratisamādānād iti. vijñaptyavijñaptiviratir [Tib. 29a] iti vakṣyati.

(IV.18) samāpādanād iti. pratisaṃsthāpanād ity arthaḥ. pāpakarmaṇo hi sattveṣu viṣamaṃ saṃpravartate. sāpi tu vijñapticittābhyāṃ kriyata iti. vijñaptyā ca kriyate prātimokṣasaṃvarasaṃgṛhītā avijñaptiś cittena ca kriyate dhyānānāsravasaṃvarasaṃgṛhītā avijñaptiḥ. samādhinā kriyata ity arthaḥ. tad evaṃ kriyata iti kriyeti karmasādhanaṃ.

kriyāhetutvād iti. kriyāyā hetutvāt. saṃvarastho hy saṃvaraparirakṣaṇārthaṃ kriyāṃ vijñaptilakṣaṇām ārabhate. kriyāphalatvāc ceti. vijñaptilakṣaṇāyāḥ kriyāyāḥ phalatvād ity arthaḥ. samādhisaṃbhūtā kathaṃ kriyā bhavati. samādhijāyāś cetanāyāḥ phalatvāt sāpi kriyā. prātimokṣasaṃvarādhikārād vā. na tatra cittāḥ.

evaṃ tāvad aviśeṣeṇa prātimokṣasaṃvaraḥ saṃśabdyata iti. ādyo 'pi kṣaṇo dvitīyādayo 'pi ca kṣaṇāḥ prātimokṣasaṃvara ity ucyate. prātimokṣasvabhāvas tv ādyakṣaṇa eva. tadartham āha. punaḥ ādye vijñaptyavjñaptī prātimokṣa ity ucyate. pāpasya tena pratimokṣaṇād iti. prathamenaiva kṣaṇena pāpaṃ pratimokṣate. [Tib. 29b] utsṛjyate tyajata ity arthaḥ. pratimokṣa iti prāpte prātimokṣa iti vacanaṃ svārthe vṛddhividhānāt. svārthe pratyaye kṛte vṛddhikaraṇād ity arthaḥ. vaikṛtavaiśasavat. yathā vikṛtam eva vaikṛtam. viśasam eva māraṇaṃ vaiśasaṃ. evaṃ pratimokṣa eva prātimokṣa iti. prātimokṣasaṃvara ity apīti. prātimokṣaś cāsau saṃvaraś ca. kāyavācoḥ saṃvaraṇārtha ity arthaḥ. karmapatha ity apy ucyata iti. maulaḥ karmapatha ity arthaḥ. dvitīyādiṣu kṣaṇeṣu prātimokṣasaṃvara eva. prātimokṣajātīyaḥ prātimokṣād vā jātaḥ saṃvaraḥ prātimokṣasaṃvaraḥ. na prātimokṣaḥ. yasmāt na tena pāpaṃ pratimokṣate. prathamakṣaṇa eva pratimokṣitatvāt.

(IV.19) aṣṭāv eva nikāyā ity avadhāraṇe pṛcchati. kiṃ khalu bāhyakānām iti vistaraḥ. samādānaśīlam iti viśeṣaṇaṃ. śīladvaividhyāt. dvividhaṃ hi śīlaṃ. samādānaśīlaṃ dharmatāpratilaṃbhikaṃ ca. tatra samādānśīlaṃ yad gṛhyate. (Abhidh-k-vy 370) idaṃ cedaṃ ca na kariṣyāmīti. dharmatāpratilaṃbhikaṃ dhyānasaṃvaro 'nāsravasaṃvaraś ca. bhavasaṃniśritatvād iti. mokṣārthinām api teṣāṃ mithyādṛṣṭyādyupahatatvāt. bhavaviśeṣa eva ca teṣāṃ keṣāṃcin mokṣa iti. bhavasaṃniśritam eva śīlaṃ. tato 'sti teṣāṃ samādānaśīlaṃ. na prātimokṣasaṃvara iti. sāmantakam apy atra dhyānaṃ kṛtvocyata iti. yasmāt sāṃantake 'pi dhyānasaṃvaro 'nāsravasaṃvaraś [Tib. 30a] ceṣyate. tasmād dhyānasāmantakam apy atra dhyānaśabdenocyata itīṣyate. apiśabdān maulam api gṛhyata eva. sahabhūhetāv ucyamāna iti.

caittā dvau saṃvarau teṣām

ity atra. trayāṇām iti. prātimokṣasaṃvaradhyānasaṃvarānāsravasaṃvarāṇāṃ.

anyacittācittakasyāpy anuvṛtter iti.

vikṣiptācittakasyāpīti

vacanāt.

(IV.20ab) anāgamya

iti grahaṇaṃ kāmāvacarasyaiva dauḥśīlyasya pratipakṣatvāt. ānaṃtaryamārgeṣv iti. teṣāṃ prahāṇamārgatvāt. tatsamutthāpakānām iti. dauḥśīlyasamutthāpakānām. ata eveti. yasmād anāgamyānantaryamārgeṣv eva tadvyavasthānaṃ. tasmāc catuḥkoṭikaṃ kriyate. prathamā koṭir anāgamyānantaryamārgavarjyo dhyānasaṃvaraḥ. anāgamyabhūmikeṣu vimuktiprayogaviśeṣamārgeṣu maulaprathamadhyānādiṣu vā caturthād dhyānād ānantaryavimuktiprayogaviśeṣamārgeṣu yo dhyānasaṃvaraḥ. ayaṃ dhyānasaṃvaro na prahāṇasaṃvaraḥ. [Tib. 30b] tena dauḥśīlyasya tatsamutthāpakānāṃ ca kleśānām aprahāṇāt. dvitīyānāgamyānantaryamārgeṣv anāsravasaṃvaraḥ. ayaṃ prahāṇasaṃvaraḥ tenaiva dauḥśīlyādiprahāṇāt. na dhyānasaṃvaro 'nāsravatvāt. tṛtīyānāgamyānantaryamārgeṣu sāsravasaṃvaraḥ ayaṃ prahāṇasaṃvaraś ca tena dauḥśīlyādiprahāṇāt. dhyānasaṃvaraś ca sāsravasamādhijatvāt. caturthī anāgamyānantaryamārgavarjyo 'nāsravasaṃvaraḥ. ayaṃ na dhyānasaṃvaro 'nāsravatvāt. nāpi prahāṇasaṃvaras tena dauḥśīlyādyaprahāṇāt. sa punas tathaivānāgamyabhūmikeṣu vimuktiprayogaviśeṣamārgeṣu vistareṇa yo 'nāsravasaṃvaraḥ. saṃvaraniyamenaivam uktam. anyathāpy anye dharmā vaktavyāḥ syuḥ. evaṃ syād anāsravasaṃvaro na prahāṇasaṃvara iti catuṣkoṭikaṃ. prathamā koṭir anāgamyānantaryamārgavarjyo 'nāsravasaṃvaraḥ.

(IV.20cd) manaḥsaṃvaro 'pi smṛtisaṃprajñānasvabhāvaḥ indriyasaṃvaro 'pi smṛtisaṃprajñānasvabhāva iti dvisvabhāvajñāpanārthaṃ [Tib. 31] dvigrahaṇaṃ. (Abhidh-k-vy 371) dvivacananirdeśād eva hi dvitvasiddhiḥ. kathaṃ punar gamyate. etāv evaṃsvabhāvād iti. āgamāt. anyatarā kila devatā bhikṣuṃ viṣayeṣv indriyāṇi vicārayantam avocat. bhikṣo bhikṣo vraṇaṃ mā kārṣīd iti. bhikṣur āha. pidhāsyāmi devate. devatāha. kuṃbhamātraṃ bhikṣo vraṇaṃ kṛtvā kena pidhāsyasi. bhikṣur āha. smṛtyā devate pidhāsyāmi. saṃprajanyena ceti.

(IV.21, 22) sa yāvat tām avijñaptiṃ na tyajatīti. śikṣānikṣepādi.

pūrvāt kṣaṇād ūrdhvam atītayeti.

prathame kṣaṇe vartamānasyaiva samanvāgato bhavatīty uktaṃ bhavati.

dhyānasaṃvaravān sadā atītājātayeti.

dhyānasaṃvaravān kiṃ pṛthagjano 'thāryaḥ. ubhaya ity āha. aviśeṣitatvāt. so 'tītānāgatayā avijñaptyā samanvāgataḥ. kiṃlakṣaṇayā. dhyānasaṃvarādhikārād dhyānasaṃvaralakṣaṇayeti gamyate. sa janmāntaratyaktam iti. udāharaṇapradarśanaparam etat. idaṃ janma tyaktam api hi gṛhyate.

āryas tu prathame nābhyatītayeti.

āryaḥ sadātītājātayā avijñaptyā [Tib. 31b] samanvāgataḥ. kiṃlakṣaṇayā. anāsravayā. āryādhikārāt. ata evāha. āryapudgalo 'py evam anāsravayeti. ayaṃ tu viśeṣa iti. tuśabdārthaṃ darśayati. sa ca bhinnakramaḥ. prathame tu kṣaṇe duḥkhadharmajñānakṣāntikṣaṇe nābhyatītayā avijñaptyā samanvāgata ity arthaḥ. kasmāt. anādimati saṃsāre mārgasya pūrvam anutpāditatvāt. nanu ca phalaprāptikāla indriyasaṃcārakāle 'pi vā pūrvamārgatyāge naivātītayā avijñaptyā samanvāgama iṣyate. evaṃ tarhi sa cāpi phalamārgasya prathamakṣaṇo bhavati. tatra nātītayāvijñaptyā samanvāgato bhavati. phalamārgasya pūrvam anutpāditatvād iti vyākhyātavyaṃ. ācāryavasumitras tv asya codyasya parihāram āha. anāsravasaṃvaro 'tra prakṛtaḥ. sa ca duḥkhadharmajñānakṣāntikāla eva labdhaḥ. atas tena prathame kṣaṇe nātītena samanvāgato dvitīyādiṣv atītānāgateneti. ūrdhvaṃ tu yo mārgāntaralābhaḥ. tatrānāsravasaṃvarasādṛśyam astīti na tad ucyata iti. tad iha sādṛśyam astīti na budhyāmahe. kiṃ sāsravasaṃvaro 'stīty apekṣyedam ucyate. āho svid anāsravo 'stīti. yadi sāsravo 'stīty abhiprīyate. [Tib. 32a] duḥkhadharmajñānakṣāntikāle 'pi so 'stīti nātītayā samanvāgata iti pratiṣedhānupapattiḥ. atha phalaprāptikāle 'tītānāsravasaṃvaro 'stīty abhiprīyate. vihīnaḥ sa katham astīti śakyaṃ vaktum iti cintyo 'syābhiprāyaḥ.

samāhitāryamārgasthāv

iti. samāhitamārgasthaś ca laukikasamāhitamārgasthaḥ āryamārgasthaś ca

(Abhidh-k-vy 372)
samāhitāryamārgasthau.

dhyānānāsravasaṃvarānvitāv ity arthaḥ. atra cāryamārgābhirūḍha āryamārgastho veditavyo nausthanāyena. tadyathā yo nāvam abhirūḍhaḥ. sa nausthaḥ. evaṃ ya āryamārgam abhirūḍhaḥ samāpannaḥ. sa āryamārgasthaḥ. anyathā hy āryamārgasamanvito 'py āryamārgastha iti kṛtvā. prakṛtistho 'py āryo vartamānayā anāsravayā avijñaptyā samanvāgata iti prāpnoti. anyaḥ punar evaṃprasaṃgaṃ pariharan vyācaṣṭe. ekaśeṣo 'tra kriyate. samāhitaś ca samāhitāryamārgaś ca mārgau samāhitāryamārgau. tayoḥ sthitau

samāhitāryamārgasthau.

tau yathākramaṃ vartamānayā dhyānasaṃvarāvijñaptyānāsrava[Tib. 32b] saṃvarāvijñaptyā ca samanvāgatau. na tu vyutthitau. na tu tanmārgavyutthitau tayā vartamānayā samanvāgatau. tasyāś cittānuparivartanīyatvāt. evaṃ vyākhyāyate. yac coditam ācāryasaṃghabhadreṇa. katham avijñapteḥ pratyutpannatā āryamārgasthavacanād eva gamyate. tatsamāpanna evāyaṃ. na punas tatsamanvāgamavacanaprasaṃga iti cet. na. dhyānādhikārāt. tatravijñaptyabhāvāc ca.

(IV.23ab) yo naivasaṃvaraṇāsaṃvare sthitas sa madhyastha iti. yo na bhikṣvādiḥ. na ca kaivartādiḥ. sa madhyasthaḥ. dauḥśīlyaśīlāṃgādisaṃgṛhīteti. dauḥśīlyaṃ prāṇātipātādi. śīlāṃgaṃ prāṇātipātaviratyādi. yan nasaṃvaraṇāsaṃvarasaṃgṛhītam. ādiśabdena stūpavandanākhaṭacapeṭādikriyāvijñaptir gṛhyate.

(IV.23cd,24ab) asaṃvarasaṃvarasthau pudgalāv akuśalakuśaladharmapratiṣṭhitāv ity anayor viparyayam asaṃbhāvayan pṛcchati. kim asaṃvarastha iti vistaraḥ. tau yāvad anuvartete iti.

prasādakleśavegau.

anyeṣv atītayāpīti. dvitīyakṣaṇādiṣu atītayā.

(IV.24cd, 25ab) kṣaṇād ūrdhvam ā tyāgād [Tib. 33a] iti. yo yasyās tyāgas tasmād ā tyāgāt tayātītayā vijñaptyā samanvāgataḥ. kathaṃ. saṃvaralakṣaṇāyās tāvad vijñaptes tyāgaḥ śikṣānikṣepādibhiḥ. tasmād ā tyāgād anayātītayā vijñaptyā samanvāgataḥ. asaṃvaralakṣaṇāyāḥ saṃvarasamādānādibhis tyāgaḥ. tesmād ā tyāgād anayā samanvāgataḥ. naivasaṃvaranāsaṃvaralakṣaṇāyāḥ prasādakleśavegacchedādibhis tyāgaḥ. tasmād ā tyāgād anayā samanvāgata iti. yo hi saṃvarādyavijñaptisamanvāgataḥ. so 'vaśyaṃ maulakarmapathasvabhāvayā kṣaṇād ūrdhvam atītayāvijñaptyā samanvāgataḥ. anāgatayā tu vijñaptyā na kaścit (Abhidh-k-vy 373) samanvāgata iti. cittānanuparivartanīyatvāt. cittasyāpīti. cittasyāpi tarhi nivṛtāvyākṛtasya mā bhūt prāptiḥ. anubandhinī mā bhūd ity arthaḥ. kasmād ity āha. jaḍā hi vijñaptir anālambanatvāt. parataṃtra ca cittaparatantratvāt. na caivaṃ cittam iti. na jaḍaṃ. na parataṃtraṃ cety arthaḥ. kasmāt. tadviparyayāt sā durbalena nivṛtāvyākṛtena cittenotthāpitā durbalatarā bhavatīti.

(IV.25cd) maulasaṃgṛhītatvād [Tib. 33b] iti. cetanāyāḥ tadarthatvāt.

(IV.26) vijñaptyaivānvitaḥ kurvan madhyastho mṛducetana

iti. madhyasthagrahaṇaṃ saṃvarāsaṃvarasthanirāsārthaṃ. saṃvarāsaṃvarasthā hi vijñaptyavijñaptibhyām avaśyaṃ samanvāgatāḥ. mṛducetanagrahaṇaṃ tīvracetananirāsārthaṃ. tīvracetanā hi vijñaptiṃ kurvann avijñaptiṃ samutthāpayet. prāg evāvyākṛtam iti. mṛdvyā cetanayā prāg evāvyākṛtaṃ kurvan. yatra hi mṛdvyā cetanayā kuśalam akuśalaṃ vā kurvan naivasaṃvaranāsaṃvare sthito vijñaptyaiva samanvāgato bhavati avijñapter anutpādāt. prāg evāvyākṛtaṃ kurvan sutarāṃ vijñaptyaivāsau samanvāgato nāvijñaptyā. avijñaptyutpādāśaṃkāyā abhāvāt. anyatreti vistaraḥ. anyatra saptabhya aupadhikebhyaḥ puṇyakriyāvastubhyaḥ. karmapathebhyaś ca prāṇātipātādibhyaḥ. tatra hy avyākṛtam api kurvann avijñaptyā samanvāgato bhavati. satatasamitaṃ carato vā tiṣṭhato vā vistareṇa yāvad upajāyata eva puṇyam iti sūtre vacanāt. prāṇātipātādīṃś ca karmapathāṃ mṛducetanayāpi kurvan avijñaptyā samanvāgato bhavati. [Tib. 34a] yenāryapudgaleneti vistaraḥ. parivṛttajanmanāryapudgalena yadā na tāvad vijñaptaṃ bhavati. kalalādyavasthāyām ārūpyopapattau ca. vijñaptaṃ vā punar vihīnam avyākṛtacittotthāpitavijñaptivihīnāc ca. na hi tasyāḥ prāptir anubandhinī bhavati. kṛtastūpādikasya vā. tadvastucchedāt. sa hi tadānīm avijñaptim api parityajati prāg eva vijñaptim iti. āsv avasthāsu janmāntaraparivṛttāv āryapudgalo 'nāsravayaivāvijñaptyā janmāntaralabdhayā samanvāgato na vijñaptyā. nanu ca pṛthagjanasyāpy ayaṃ vidhiḥ saṃbhavati. saṃbhavati. anāvaśyakatvāt tu pṛthagjano noktaḥ. yo hi dhyānalābhī parivṛttajanmāntaraḥ rūpadhātāv akṛtavijñaptiḥ kṛtavijñaptivihīno vā. sa eva tathā saṃbhavati nānya iti. kāmāvacarasattvābhisaṃdhivacanād vā. atha vā udāharaṇarūpa āryapudgala uktas tena pṛthagjano 'pi tathā grahītavyaḥ. ata eva

vijñaptyaivānvitaḥ kurvan madhyastho mṛducetana

(Abhidh-k-vy 374)
ity atrokto 'nyatraupadhikapuṇyakriyāvastukarmapathebhya iti. sāvaśeṣam etad vacanam iti kṛtvā. evaṃ dve koṭī sūtrite prathamadvitīye [Tib. 34b] tṛtīyacaturthyau tu yojye. tṛtīyā saṃvarāsaṃvaramadhyasthās tīvrayā cetanayā kuśalam akuśalaṃ vā kurvantaḥ. caturthī yena janmāntaraparivṛttau pṛthagjanena na tāvad vijñaptaṃ bhavati. vijñaptaṃ vā vihīnam iti.

(IV.27) sahabhūtatvād iti. yasmād dhyānacittena saha bhavati dhyānasaṃvaraḥ. paro vijñāpayatīti pratyāpayati. pudgalād anya iti. śrāmaṇeraśrāmaṇeryupāsakopāsikopavāsasaṃvarāḥ. niyāmāvakrāntyā āryamārgāvatāraṇena. paṃcakānām ājñātakauṇḍinyādīnāṃ. ehibhikṣukayeti ehi bhikṣo cara brahmacaryam iti bhagavato vacane. ehīti coktaḥ sugatena tāyinā muṇḍaś ca kāṣāyadharo babhūveti. śāstur abhyupagamān mahākāśyapasyeti. mahākāśyapaḥ kila yāṃyāṃ devatāpratimāṃ vandate. sāsā sphuṭati. tasya mahānubhāvāt. sa bhagavantam upasaṃkramya na vandate. māsya rūpavināśo bhūd iti. tam abhiprāyaṃ viditvā bhagavāṃś codayati sma. vandasva kāśyapa tathāgatam iti. tena bhagavān vanditaḥ. tataḥ sa bhagavato rūpam avikopitaṃ dṛṣṭvā ayaṃ me śāsteti sa bhagavantam abhyupagatād [Tib. 35]a asyopasaṃpad iti. praśnārādhanena sodāyina iti. sodāyinā praśnavisarjanena bhagavān ārādhitas tenārādhanena tasyopasaṃpat. gurudharmābhyupagameneti. aṣṭau gurudharmāḥ. bhikṣor antikād bhikṣuṇīnām upasaṃpat bhikṣuṇībhāvaḥ. anvardhamāsam avavādo grāhyo bhikṣor antikāt. abhikṣuke āvāse varṣā nopagantavyā. pravāraṇāyām ubhayasaṃghas tribhiḥ sthānaiḥ pravārayitavyaḥ. na codayitavyo bhikṣur āpattim āpannaḥ nākroṣṭavyaḥ. gurudharmāpattau mānāpyam ardhamāsaṃ caritavyaṃ. varṣaśatopasaṃpannayāpy bhikṣuṇyā tatkṣaṇopasaṃpanno bhikṣur vandyaḥ. na ca bhikṣuṇyā kvacid bhikṣuś codayitavyaḥ. ity evamādayaḥ. eṣām abhyupagamena tasyā upasaṃpat. dūtena dharmadinnāyā iti. tayā kilāntaḥpuragatayaiva pravrajyārthaṃ buddhāya dūtaḥ preṣita iti. vinayadharapañcameneti. catvāro bhikṣavaḥ saṃghaḥ. tatra jñaptivācakena paṃcamenopasaṃpādyate pratyantikeṣu janapadeṣu. madhyameṣu tu janapadeṣu daśamena jñaptivācakenopasaṃpādyate. ṣaṣṭibhadravargapūgopasaṃpāditānām [Tib. 35b] iti. bhadro varga eṣām iti. bhadravargāṇāṃ ṣaṣṭiḥ kulaputrāḥ. teṣāṃ pūgena samūhenopasaṃpāditānāṃ. śaraṇagamanatraivācikena buddhaśaraṇaṃ gacchāma iti trirvacanenopasaṃpat. teṣāṃ nāvaśyaṃ vijñaptyadhīna iti. teṣāṃ vinayadharāṇām idam mataṃ. nāvaśyaṃ vijñaptyadhīnaḥ prātimokṣasaṃvara (Abhidh-k-vy 375) iti. buddhaprabhṛtīnām avijñaptidhīnatvāt. atha vā teṣām iti yeṣāṃ vijñaptir nāsty upasaṃpatkriyāyāṃ.

(IV.28ab) saṃvṛter

iti saṃvarasya. kālo nityaḥ padārtho 'stīty eke. tadāśaṃkayā pṛcchati. kālo nāma ka eṣa dharma iti. kāla ity asyābhidhānasya kim abhidheyam ity arthaḥ. saṃskāraparidīpanādhivacanam etad iti. saṃskārāṇām atītānāgatapratyutpannānām abhidyotakaṃ nāmeti. tadyathātītaḥ kālo yāvat pratyutpanna iti traiyadhvikāḥ saṃskārā eva gamyaṃte. tena ca tatrāprayogād iti. tena visabhāgenāśrayeṇa tatra samādāne aprayogāt. asmaraṇāc ca tenāśrayeṇa tatsamādānaṃ na samarati. vaibhāṣika āha. kutas tv etad evaṃ tarkyate. yathānantaram uktaṃ. ācārya āha. pareṇāpi saṃvarotpattau yuktyavirodhād iti. nātra yuktir virudhyate. yathā jīvitād ūrdhvaṃ saty api samādāne [Tib. 36a] saṃvarotpattau yuktivirodho visabhāgāśrayatvād ity evamādi. na kālāntaravipannam eti ahorātrādiyāvatkriyāśayena.

(IV.28cd) avijñaptivad asaṃvaro 'pi nāsti dravyata iti. yathā nāsty avijñaptir dravyata iti pratipāditaṃ. tathā asaṃvaro 'pi na dravyato 'sti. cetanāvyatirikta ity abhiprāyaḥ. pāpakriyābhisaṃdhir iti. pāpakriyābhiprāya ity arthaḥ. sānubandha iti savāsana ity arthaḥ. savāsanaś cetanāviśeṣo 'saṃvara ity arthaḥ. yato 'nubandhāt tadvān asaṃvaravān ity ucyate. asaṃvarika ity arthaḥ. tasyānirākṛtatvāt. tasyābhisaṃdheḥ sānubandhasyānirākṛtatvāt. tadviruddhayā cetanayānupahatatvād ity arthaḥ.

(IV.29) sa bhuktvāpi gṛhṇīyād iti. sūryodaya eva saṃvara uttiṣṭhate. samādānaniyamacittasyotthāpakatvāt. bhuktvāgrahaṇaṃ tv abhivyaktyarthaṃ. kapotakam iti. aṃguṣṭharahitasyāṃgulicatuṣkasyeturahastāṃguṣṭhapradeśinyor antarālavinyasanāt kapotakaḥ.

(IV.30) śīlaṃ

pārājikābhāvaḥ saṃghavaśeṣādyabhāvaḥ.

vratam

iti niyamaḥ. tadabhāvād ity akālabhojanāt. ubhayaṃ na syād iti. smṛtiḥ saṃvegaś ca.

na tu teṣām iti vistareṇācāryo vaibhāṣikamataṃ yuktyā [Tib. 36b] virodhayati. na tu teṣām eva samyagdṛṣṭyādīnāṃ samyagdṛṣṭidharmapravicayasaṃbodhyaṃgasamādhīnāṃ. ta eva samyagdṛṣṭyādayo 'ṅgatvāga kalpaṃte. yujyanta ity arthaḥ. kasmāt. yuktivirodhāt. pūrvakāḥ samyagdṛṣṭyādaya (Abhidh-k-vy 376) uttareṣāṃ samyagdṛṣṭyādīnām aṅgaṃ yadi syur iti vyavasthāpyate. evam asyāṃ kalpanāyāṃ prathamakṣaṇotpanna āryamārgo nāṣṭāṃgaḥ syāt. na hi tatra pūrvotpannā samyagdṛṣṭir aṅgam astīti. saptāṅgaḥ syāt. bodhyaṃgeṣv api paścimaḥ kṣaṇo na bodhyaṃgaṃ syāt. na hy anyā pareṇa bodhir asti yasyās tad aṅgaṃ syāt. atha matam anāgatāyā bodhes tad aṃgam iti. anāgatabodhir na syāt. evaṃ samādhir yojyaḥ.

(IV.31ab) anyatrājñānād iti. dātur grahītur vā vismaraṇād avyutpatteś ca. saṃdigdhasya vipannāśayasya vānādarapūrvakaṃ śaraṇam avagacchataḥ saṃvaro notpadyata iti. gṛhīti. uddeśapadam. avadātavasana iti. nirdeśapadaṃ. puruṣa iti. uddeśapadaṃ. puruṣendriyeṇa samanvāgata iti. tannirdeśapadaṃ. yadi na vinā saṃvareṇopāsako bhavati. yat tarhi sūtra uktaṃ. tad uktam iyatopāsako bhavatīti. tat katham iti vākyaśeṣaḥ. āha. nāsty atra sūtravirodha iti. [Tib. 37a mahānāmasūtrasya.

(IV.31cd) uktis tu bhikṣuvad

iti. upāsakaśikṣāpadoktiḥ bhikṣur iva. yathaiva hi bhikṣur labdhasaṃvaro 'pi jñapticaturthena karmaṇā śikṣāpadāni yathāsthūlaṃ grāhyate pratyāyyate itaś cāmutaś ca pārājikādibhyas tava saṃvaraḥ. anyāni ca te sabrahmacāriṇaḥ kathayiṣyantīti. śrāmaṇeraś ca. kiṃ. śikṣāpadāni grāhyate labdhasaṃvaro 'pi pūrvaṃ. yadaiva hi tenābhyupagatam aham evaṃnāmā taṃ bhagavantaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddha śākyamuniṃ śākyādhirājaṃ pravrajitam anupravrajāmi. gṛhasthaliṃgaṃ parityajāmi. pravrajyāliṃgaṃ samādadāmi. śramaṇoddeśaṃ māṃ dhāraya. evaṃ yāvat trir apīti. tathopāsako 'pi buddhaśaraṇaṃ gacchāmi. yāvat saṃghaśaraṇaṃ gacchāmi. dvir api trir api. ity anena labdhasaṃvaro 'pi punaḥ śikṣāpadāni grāhyate. prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativiramāmīti vistareṇa.

(IV.32abc) ekadeśakārī. ya ekaṃ śikṣāpadaṃ rakṣati. pradeśakārī. yo dve rakṣati. yadbhūyaskārī. yas trīṇi catvāri vā rakṣati. paripūrṇakārī. yaḥ paṃcāpi rakṣati. sa tatkārīty ukta iti. ekadeśakārī yāvat paripūrṇakārīty [Tib. 37b] arthaḥ. na hy evaṃ sūtrapāṭha iti. na hy evaṃ mahānāmasūtrapāṭho yāvajjīvaprāṇāpetam ity uktaḥ. yathā mahānāmasūtrapāṭha iti. kiyatā bhadanta upāsako bhavati. yataś ca mahānāman gṛhī vistareṇa yāvad upāsakaṃ māṃ dhārayeti. iyatopāsako bhavatīti. yatra tv eṣa pāṭha iti. yatra sūtrāntare eṣa pāṭhaḥ. yāvajjīvaṃ prāṇāpetaṃ śaraṇagatam abhiprasannam iti. tatas te dṛṣṭasatyāḥ pudgalāḥ avetyaprasādānvayam avetyaprasādahetukaṃ prāṇair api (Abhidh-k-vy 377) jīvitahetor api saddharmopagamanaṃ darśayati. abhavyā vayam enaṃ dharmaṃ parityaktum iti. na tv eṣa lakṣaṇāpadeśaḥ saṃvarasya. na tv anena sūtreṇa lakṣaṇam apadiśyata ity arthaḥ. prāṇāpetaṃ tu na kvacit paṭhyata iti. nāpi mahānāmasūtre. nāpi dṛṣṭasatyasūtre. kaś caitad aparisphuṭārthaṃ paṭhed iti. madhyapadalopavikalpān na jñāyate. kiṃ prāṇebhyo 'petaṃ prāṇair vā 'petaṃ prāṇapetaṃ. utāho prāṇātipātādibhyo 'petaṃ prāṇāpetam iti. praśna eva na yujyata iti. yo 'yaṃ praśnaḥ kiyatā bhadantopāsaka ekadeśakārī bhavati. yāvat paripūrṇakārīti. eṣa praśno na yujyate. kuto visarjanam iti. iha mahānāmann upāsakaḥ [Tib. 38a] prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirato bhavati. iyatā mahānāmann upāsakaḥ śikṣāyām ekadeśakārī bhavati. viśtareṇa dvābhyāṃ śikṣāpadābhyāṃ prativirataḥ pradeśakārī bhavati. tribhyaḥ prativirataḥ caturbhyo vā yadbhūyaskārī bhavati. paṃcabhyaḥ prativirataḥ paripūrṇakārī bhavatīty etad visarjanaṃ suṣṭhu na yujyate. tanmātraśikṣāksamāṃ praty eṣa praśno yujyate iti. ekasya śikṣāpadasya dvayos tataḥ pareṇa vā kṣamām iti. vināpi saṃvareṇopāsakaḥ prajñapita iti. mahānāmasūtre. yataḥ khalu mahānāmaṃ gṛhī avadātavasana ity evamādinā.

(IV.32d) arhato 'pi mṛduḥ prātimokṣasaṃvaraḥ syād iti. yadi samutthāpakam asya cittaṃ mṛdu syāt. pṛthagjanasyādhimātra iti. yady asyādhimātraṃ cittam iti.

anyatrājñānād iti. dātur grahītuś ca. tadanādaratas tu śaraṇagamanair vinā na syād upāsaka iti.

(IV.33) buddhakarakān iti. buddhaprajñaptihetūn. ata evāha. yeṣāṃ prādhānyena sa ātmabhāvo buddha ity ucyate. anye 'pi hi guṇā aprādhānyenāśritā bhavati. yeṣāṃ vā lābheneti. kṣayajñānādayaḥ saparivārā iti. ādiśabdenānutpādajñānam aśaikṣī ca samyagdṛṣṭir gṛhyate. saparivāragrahaṇenānāsravāḥ paṃca skaṃdhā gṛhyante. rūpakāyasya pūrvaṃ paścāc cāviśeṣād iti. kiṃ. na rūpakāyaṃ [Tib. 38b] śaraṇaṃ gacchatīti saṃbandhaḥ. yādṛśo bodhisattvāvasthāyāṃ rūpakāyas tādṛśaḥ paścād apīti.

lakṣaṇataḥ sarvabuddhān iti. na kaṇṭhoktita ity abhiprāyaḥ. mārgasyāvilakṣaṇatvād iti. laukikasya mārgasya puṇyajñānasaṃbhāralakṣaṇasya lokottarasya ca kṣayajñānādilakṣaṇasyāvilakṣaṇatvāt tulyatvāt. nāyurjātyādilakṣaṇānām. atas tulyalakṣaṇāḥ sarve buddhā iti.

saṃghībhavanty abhedyatvād iti. sadevakenāpi lokena mārgaṃ praty abhedyatvāt saṃghībhavaṃti. samagrarūpā bhavantīti. lakṣaṇata iti. pūrvavad (Abhidh-k-vy 378) vyākhyātavyaṃ. yo 'sau bhaviṣyatīti vistaraḥ. tatra bhagavāṃs trapusabhallikau vaṇijāv āmaṃtrayate sma. etaṃ yuvāṃ buddhaṃ śaraṇaṃ gacchataṃ. dharmaṃ ca. yo 'sau bhaviṣyaty anāgate 'dhvani saṃgho nāma tam api śaraṇaṃ gacchatam iti. yadā saṃgho nāsti tadaivam uktam anāgatam eva saṃgham adhikṛtya. tat kathaṃ sarvasaṃghān asau śaraṇaṃ gacchatīty anena virudhyate. tatpratyakṣabhāvina iti. yat saṃgharatnaṃ tayos bhallikayor dharmacakrapravartanānantaraṃ pratyakṣībhaviṣyatti. tasyodbhāvanārthaguṇataḥ [Tib. 39a] prakāśanārthaṃ sa evādhikṛto bhaviṣyatīty arthaḥ.

śāṃtyekalakṣaṇatvād iti. svaparasāṃtānikānāṃ kleśānāṃ duḥkhasya ca yā śāntiḥ. tal lakṣaṇam asyeti śāntyekalakṣaṇaṃ nirvāṇaṃ. tadbhāvaḥ. tasmāt. asau sarvaṃ nirvāṇaṃ gacchati.

āśrayavipādanād iti. teṣām aśaikṣāṇāṃ ya āśrayo rūpaskandhaḥ. tasya vipādanād vikopanāt tadāśrayiṇo 'pi te buddhakarakā dharmā vipāditā bhavaṃti. śāstraṃ tu naivam iti vistaraḥ. abhidharmaśāstraṃ naivaṃ vācakaṃ. naivaṃ darśakaṃ. aśaikṣā dharmā eva buddha iti. kiṃ tarhi. buddhakarakā iti. ke te buddhakarakāḥ ye buddhatvasya buddhaprajñapteś ca hetavo laukikalokottarā dharmāḥ. te buddha iti. ata āśrayasya laukikapaṃcaskandhalakṣaṇasya buddhatvāpratiṣedhād acodyam evaitat. yad uktaṃ yady aśaikṣā dharmā eva buddhaḥ kathaṃ tathāgatasyāntike duṣṭacittarudhirotpādanād ānantaryaṃ bhavatīti. anyathā hīti vistaraḥ. yady aśaikṣā dharmā buddhaḥ. [Tib. 39b] śaikṣāśaikṣā eva dharmāḥ saṃghaḥ. laukikacittastho na buddhaḥ syān na saṃghaḥ. kasmāt. na hi laukikaṃ aśaikṣā dharmāḥ śaikṣāśaikṣāś ceti. yadi vā śaikṣā dharmā eva buddhakarakā budddhaḥ syāt nāśrayo 'pi. śīlam eva sa bhikṣusaṃvarākhyaṃ bhikṣukarakaṃ bhikṣuḥ syāt. nāśrayaḥ. āha. yady āśrayasyāpi buddhatvaṃ kasmād evam āha śāstre. yo buddhaṃ śaraṇaṃ gacchati. aśaikṣān asau buddhakarakān dharmān śaraṇaṃ gacchatīty aśaikṣadharmān evāvadhārayati. evaṃ vaibhāṣikeṇokte ācāryo dṛṣṭāntena samādhim āha. yathā tu yo bhikṣuṃ pūjayatīti vistaraḥ. yathā tu yo bhikṣuṃ pūjayati śīlamukhena. bhikṣukarakam asau śīlaṃ pūjayati. na ca punaḥ śīlam eva bhikṣuḥ. evaṃ yo buddhaṃ śaraṇaṃ gacchaty aśaikṣamukhena. aśaikṣān asau buddhakarakān dharmāṃ śaraṇaṃ gacchati. na punaḥ svasaṃtānikā aśaikṣā eva dharmā buddhaḥ. tasmād adoṣa eṣaḥ. yo buddhaṃ śaraṇaṃ gacchati. aśaikṣān asau buddhakarakān dharmāṃś charaṇaṃ gacchatīti.

(Abhidh-k-vy 379)
so 'ṣṭādaśāveṇikān iti. teṣām asādhāraṇatvād ity abhiprāyaḥ.

vāgvijñaptisvabhāvānīti. grahaṇakālam adhikṛtya.

caityavṛkṣāṃs [Tib. 40a] ceti.

caityakalpitā vṛkṣāś caityavṛkṣāḥ. tān iti. ata eveti. yasmād

etac charaṇam āgamya sarvaduḥkhāt pramucyate.

ataḥ sarvasaṃvarasamādāneṣu upāsakādisaṃvarasamādāneṣu dvārabhūtānīty arthaḥ.

(IV.34ab) āpāyikatvāc ca. yasmāc ca kāmamithyācāra ekāṃtenāpāyikaḥ apāyasaṃvartanīyaḥ. na tathābrahmacaryaṃ. akriyāniyamo hy akaraṇasaṃvara iti. akriyāyām akaraṇe niyama ekāṃtatā akriyāniyamaḥ. so 'karaṇasaṃvaraḥ. akaraṇalakṣaṇaḥ saṃvaraḥ. na samādānikasaṃvara ity arthaḥ. sa ca sautrāṃtikanayenāvasthāviśeṣa eva. vaibhāṣikanayena tu śīlāṃgam avijñaptir iti.

(IV.34cd) ya upāsakāḥ saṃta iti vistaraḥ. ye gṛhītapaṃcaśikṣāpadāḥ saṃto bhāryāḥ pariṇayanti vivāhayaṃti. kiṃ tair upāsakais tābhyo 'pi strībhyaḥ saṃvaraḥ pratilabdhaḥ. pratilabdhapūrvaka ity arthaḥ. atha na pratilabdha ity adhikṛtaṃ. vaibhāṣika āha. pratilabdha iti. mā bhūt prādeśika iti sarvāgamyāt prativirateḥ. kāmamithyācārāt prativiramāmīti agamyācārāt prativiramāmi. na tv asmāt saṃtānāgamyācarāt prativiramāmīty abhiprāyaḥ. ata evāha.

na tv atra saṃtāna

iti vistaraḥ.

(IV.35cd) pratikṣepaṇasāvadyam

[Tib. 40b] iti. pratiṣedhasāvadyaṃ. bhagavatpratiṣiddhaṃ karmācarataḥ pāpaṃ bhavati. bhagavacchāsanānādarāt. na tat kliṣṭaṃ yad amadanīyamātrāṃ viditvā pibatīty ābhidhārmikeṇokte. prakṛtisāvadyaṃ madyam iti vinayadharāḥ sādhayaṃti. prakṛtisavadyam upāle sthāpayitveti. prakṛtisāvadyena karmaṇā na cikitsyaḥ. prajñaptisavadyena tu cikitsanīya ity abhiprāyaḥ. śākyeṣu glāneṣu madyapānaṃ nābhyanujñātam. ato gamyate prakṛtisāvadyaṃ tad iti. yadi hi hat prajñaptisāvadyaṃ syāt glānaśākyopasthānāya tad anujñāyate. na cānujñāyate. tena tat prakṛtisāvadyam iti. idaṃ coktaṃ māṃ śāstāram uddiśadbhiḥ śākyamunir naḥ śāstety upadiśadbhiḥ kuśāgreṇāpi madyaṃ na pātavyam iti. prakṛtisāvadyaṃ tad iti bhagavatā tat pratiṣiddhaṃ. na tu madanīyam ity avetya. kuśāgramātrasya madyasyāmadanīyatvāt. āryaiś ceti vistaraḥ. prakṛtisāvadyaṃ (Abhidh-k-vy 380) madyaṃ. janmāṃtaragatair apy āryair anadhyācārāt. prāṇivadhādivad iti sādhanaṃ. kāyaduścaritavacanāc cety [Tib. 41a] aparaṃ sādhanaṃ. prakṛtisāvadyaṃ madyaṃ. kāyaduścaritavacanāt. prāṇivadhādivat. caturvidhaṃ hi nandikasūtrādiṣu kāyaduścaritam uktam. prāṇātipātaḥ adattādānaṃ kāmamithyācāraḥ surāmaireyamadyapramādasthānam iti. utsargavihitasyāpīti vistaraḥ. anena bhagavadvacanasya pūrvāparavirodhaṃ pariharaṃti. kathaṃ. bhadaṃteti vistareṇa madyapānasya sāmānyavacanam utsargaḥ. śākyeṣu glāneṣu madyapānaṃ nābhyanujñātam ity apavāda iti. madyapānaṃ glānāvasthāyām api nānujñātam iti gamyate. apavādaḥ punaḥ prasaṃgaparihārārthaṃ. sakṛtpītaṃ hi madyaṃ vyasanībhavet. uktaṃ hi bhagavatā. trīṇi sthānāni pratiṣedhamāṇasya nāsti tṛptir vā. alaṃtā vā. paryāptir vā. madyam abrahmacaryaṃ styānamiddhaṃ ceti. prasaṃgaparihāraḥ kasmād ity āha. madanīyamātrāniyamāt. saiva hi mātrā dravyakālaprakṛtiśarīrāvasthā apekṣya madanīyā cāmadanīyā ca bhavati. ata eva ca kuśāgrapānapratiṣedha ity atiśayavacanaṃ. tad evaṃ na prakṛtisāvadyam iti manasikṛtvā bhagavatā tatpariharaṇīyam uktaṃ. [Tib. 41b] kiṃ tarhi. prasaṃgadoṣād iti darśitaṃ. āryair anadhyācaraṇaṃ hrīmattvād iti. paṃca śaikṣāṇi balāni sūtre paṭhyaṃte. katamāni paṃca. śraddhābalaṃ vīryabalaṃ hrībalam apatrāpyabalaṃ prajñābalaṃ ceti. ato hrīmattvān na pibaṃti. na tu prakṛtisāvadyatvāt. yadi hrīmattvāt tad anadhyācaraṇam ajñātam udakādivat kasmān na pibaṃtīty ata āha. tena ca smṛtināśād iti. madyaṃ hi pibataḥ kāryākāryasmṛtir naśyatīti. yady evam alpakaṃ tu pibaṃtu. yāvatyā mātrayā smṛtir naśyatīty ata āha. alpakasyāpy apānam. aniyamāt. viṣavad iti. yathā kālaprakṛtiśaktiyogād alpam api viṣaṃ kadācin mārayati. evaṃ madyam api madayatīti. duścaritavacanaṃ pramādasthānatvād iti. madenākuśalaparihārāt. kuśalakaraṇāc ca. atra pramādasthānagrahaṇaṃ nānyeṣv iti. atraiva śikṣāpade pramādasthānagrahaṇaṃ surāmaireyamadyapramādasthānaṃ prahāya surāmaireyamadyapramādasthānāt prativiramāmīti vacanāt. nānyeṣu śikṣāpadeṣu prāṇātipātaviratyādiṣu pramādasthānagrahaṇaṃ. prāṇātipātapramādasthānaṃ prahāya prāṇātipātapramādasthānāt prativiramāmīti [Tib. 42a] pramādasthānaṃ na paṭhyate. kiṃ tarhi. prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativiramāmīti. evam adattādānādi yojyaṃ. kasmād ity āha. teṣāṃ prakṛtisāvadyatvāt. teṣāṃ prāṇātipātaviratyādīnāṃ śikṣāpadānāṃ prakṛtisāvadyatvāt. tad uktaṃ bhavati. pramādasthānam etad iti madyapānāt prativirantavyaṃ. na tu prakṛtisāvadyam etad iti. atyāseviteneti vistaraḥ. (Abhidh-k-vy 381) surāmaireyamadyapramādasthānenāsevitena bhāvitena bahulīkṛtena kāyasya bhedān narakeṣūpapadyata iti nandikasūtre vacanāt. atyāsevitena madyapānena durgatigamanābhidhānaṃ tatprasaṃgena madyapānaprasaṃgena abhīkṣṇam ajasram akuśalasaṃtatipravṛtteḥ. akuśalānāṃ yā saṃtatiḥ. tasyāḥ pravṛtteḥ. āpāyikasyāpāyaprayojanasyāpūrvasya karmaṇa ākṣepād āvedhaḥ. yataḥ. vṛttilābhād vā phaladānāya vā pūrvopacitasya karmaṇo maraṇāvasthāyāṃ vṛttilābhaḥ. yataḥ. tasmād ākṣepāt vṛttilābhād vā durgatigamanābhidhānam iti saṃbandhanīyaṃ. annāsava iti. taṇḍulakṛtaḥ. dravāsava iti. ikṣurasādikṛtaḥ. te veti vistaraḥ. surāmaireye kadācid aprāptamadyabhāve [Tib. 42b] . yadā nave bhavataḥ. kadācit pracyutamadyabhāve. yadā atipurāṇe bhavataḥ. ity ato madyagrahaṇaṃ. yadi madanīyaṃ. tato doṣa ity abhiprāyaḥ. pūgaphalakodravādayo 'pīti. ādiśabdena niṣpāvādayo gṛhyaṃte. madyapāne nāmadyatve 'py adoṣaḥ. surāmaireye na bhavata iti. surāmaireyasvabhāvasya madyasya pāne doṣa ity arthaḥ. sarvapramādāspadatvād iti. sarvapramādānāṃ sarvasmṛtipramoṣāṇāṃ prāṇātipātādyakuśalānāṃ hetubhūtānāṃ sthānam āspadaṃ pratiṣṭheti pramādasthānaṃ madyapānam.

(IV.36) yata eko labhyate iti. yato maulādibhyaḥ sattvāsattvākhyebhyaś ca. prātimokṣasaṃvaro labhyate. tataḥ śeṣau dhyānānāsravasaṃvarau. maulaprayogapṛṣṭhebhya iti. maulaprayogapṛṣṭhebhyo 'kuśalebhyaḥ karmabhyaḥ. maulaprayogapṛṣṭhasvabhāvās trayāṇāṃ yathākramaṃ pratipakṣabhūtāḥ prātimokṣasaṃvarākhyā vijñaptyavijñaptayo labhyaṃte. sattvāsattvākhyebhyo vastubhyaḥ prāṇivanaspatyādyadhiṣṭhānalakṣaṇebhyaḥ. prakṛtipratikṣepaṇasāvadyebhyaś ca karmabhyaḥ prāṇātipātavanaspatibhaṃgādilakṣaṇebhyaḥ. tad etad ubhayam apy ubhayādhiṣṭhānaṃ bhavati. prakṛtisāvadyam api sattvādhiṣṭhānam asattvādhiṣṭhānaṃ ca. prajñaptisāvadyam api sattvādhiṣṭhānam asattvādhiṣṭhānaṃ ca. [Tib. 43a] na punar evaṃ grahītavyaṃ. prakṛtisāvadyaṃ sattvādhiṣṭhānaṃ pratikṣepaṇasāvadyam asattvādhiṣṭhānam iti. tatra tāvat prakṛtisāvadyaṃ sattvādhiṣṭhānaṃ prāṇivadhādi. prajñaptisāvadyam api sattvādhiṣṭhānaṃ bhikṣoḥ strīhastādigrahaṇaṃ. sahāgāraśayyādi ca. prakṛtisāvadyam asattvādhiṣṭhānaṃ jātarūpādyapaharaṇaṃ. prajñaptisāvadyam asattvādhiṣṭhānaṃ vṛkṣapattrādicchedo bhikṣoḥ. āhārādiṣu ca vinayokta upadeśaḥ. sattvādhiṣṭhānapravṛttatvād iti. sattvaprajñaptyadhiṣṭhānapravṛttatvād ity abhiprāyaḥ. vartamānā eva hi dharmāḥ sattvaprajñaptyadhiṣṭhānā nātītā nānāgatāḥ. teṣāṃ (Abhidh-k-vy 382) nirupākhyakalpatvāt. ata evāha. nātītānāgatehyaḥ. teṣām asattvasaṃkhyātatvād iti. nanu cāsattvaprajñaptiadhiṣṭhhānapravṛtto 'pi prātimokṣasaṃvaro bhavati. sattvāsattvākhyebhyaḥ prāpyata iti vacanāt. sa cāpy evaṃ na pratiṣidhyate. yathaiva hi sattvākhyebhyo vartamānebhye eva labhyata ity ucyate. tathā vartamānebhya evāsattvākhyebhyo 'pi labhyata iti vaktavyaṃ. vartamānādhiṣṭhanatām eva hy anena vacanenātidiṣati. na prayogapṛṣṭhebhya iti. samāhitāvasthāyām ekāṃtamaulatvāt. asamāhitāvasthāyāṃ ca na saṃvarābhāvāt. kuta eva prajñaptisāvadebhya iti. abhyupagamābhāvāt. sarvakālebhyaś ceti. atītānāgatayor api saṃvarayor lābhāt tatsahabhūcittavat.

ata eveti. yasmād [Tib. 43b] ete saṃvarā evaṃ labhyaṃte. yathā vistareṇoktam. ataś catuṣkoṭikaṃ kriyate. vistara iti. saṃti tāni skandhadhātvāyatanāni. yebhyo dhyānānāsravasaṃvarau labhyete. na prātimokṣasaṃvaraḥ. saṃti tāni. yebhyaḥ prātimokṣasaṃvaro na dhyānānāsravasaṃvarau. saṃti tāni. yebhya ubhayaṃ labhyate. saṃti tāni. yebhyo nobhayaṃ labhyata iti. vistarārthaḥ. prathamā koṭiḥ. vartamānebhyaḥ prāṇātipātādikarmapathaprayogapṛṣthebhyaḥ pratikṣepaṇasāvadyāc ca vṛkṣabhaṃgādikād yaḥ saṃvaraḥ. sa prātimokṣasaṃvaraḥ.

sarvobhayebhya

iti vacanāt. prayogapṛṣṭhatvāt tu na dhyānānāsravasaṃvarau. dvitīya. atītānāgatebhyo maulebhyaḥ karmapathebhyaḥ prāṇātipātādibhyaḥ kāyavācikebhyaḥ saptabhyaḥ saṃvaro yaḥ. tau dhyānānāsravasaṃvarau.

maulebhyaḥ sarvakālebhya

ity vacanāt. na prātimokṣasaṃvaraḥ. atītānāgatatvāt. tṛtīyā. pratyutpannebhyaḥ maulebhyaḥ karmapathebhya iti. pratyutpannakarmapathatvāt prātimokṣasaṃvaro bhavati. maulakarmapathatvāc ca dhyānānāsravasaṃvarau. caturthī atītanāgatebhyaḥ sāmaṃtakapṛṣṭhebhya iti. atītānāgatatvān na prātimokṣasaṃvaraḥ. sāmaṃtakapṛṣṭhatvān na dhyānānāsravasaṃvarau [Tib. 44b] svasaṃtāne vartamānebhyaḥ karmapathebhyaḥ saṃvaro na yujyata iti paśyann āha. na tu saṃvaralābhakāle vartamānāḥ karmapathāḥ saṃtīti. vartamānādhiṣṭhānebhyas tebhyaḥ karmapathebhya iti vaktavyam iti śikṣayaty ācāryaḥ. yato vastunaḥ prativiramati. tasya vartamānatvāsaṃbhavāt. nātītavartamānānām iti. utpannatvād eṣāṃ saṃvaraṇaṃ na yujyate. na hy utpannānām anutpattiḥ śakyate kartuṃ. anāgatānāṃ tu śakyata iti. teṣām eva saṃvaraṇaṃ yujyata ity ācāryābhiprāyaḥ (Abhidh-k-vy 383). vaibhāṣikāṇāṃ tu tathāvacane 'yam abhiprāyo lakṣyate. prāṇātipātādiprayogamaulapṛṣṭhānāṃ yathākramaṃ saṃvaraṇāya prātimokṣasaṃvaraprayogamaulapṛṣṭhāni pravartaṃte. naitāni pravartiṣyaṃta iti. arthata evaitāni pratipakṣabhūtāni tāni rundhantīvotpadyaṃte. prayogaḥ prayogam evaṃ bhavītīva tvām ahaṃ saṃvṛṇomi. mā tvam utthā iti. evaṃ yāvat. pṛṣṭhaḥ pṛṣṭham evaṃ bravītīveti yojyaṃ. tathā skandhadhātvāyatanānāṃ karmapathaprayogamaulapṛṣṭhasvabhāvānāṃ vartamānānāṃ rundhāno vartamānebhyas tebhyo labhyate. prātimokṣasaṃvara ity ucyata iti. tasmān naivaṃ vaktavyam iti.

(IV.37) kaścit sarvebhya iti vistaraḥ. bhikṣusaṃvaraḥ sarvebhyaḥ karmapathebhyo labhyate. sarvakarmapathā varjanīyā ity arthaḥ. kaścic caturbhyaḥ. tato 'nyaḥ. [Tib. 44b] tato bhikṣusaṃvarād anyaḥ. saṃvaraḥ śrāmaṇerādisaṃvaraś caturbhya evāṃgebhyo labhyate. kāyikebhyaḥ prāṇātipātādibhyas tribhyo vācikāc ca mṛṣāvādāt. yady alobhādveṣāmohāḥ kāraṇānīti. saṃvarakāraṇāni dvihdā iṣyaṃte. alobhādveṣāmohā vā kāraṇāni. mṛdumadhyādhimātrāṇi vā cittānīti. yadi pūrvaḥ paryāyo 'bhiprīyate. sarvaiḥ kāraṇair alobhādisvabhāvair labhyate saṃvaraḥ. kuśale samutthāpake cetasi teṣāṃ yugapat bhāvāt. yadi mṛdvādīni cittāni kāraṇānīṣyaṃte. ekena kāraṇena labhyate. teṣām ayugapat bhāvāt. paścimaṃ paryāyam iti. mṛdvādikāraṇapakṣaṃ. asti saṃvarasthāyīti vistaraḥ. sarvasattveṣu saṃvṛtaḥ sarvasattvānugate kalyāṇāśaye sati saṃvarotpatteḥ. na sarv