Ratnamālāvadāna
Based on the edition by Kanga Takahata. Ratnamālāvadāna. A Garland of Precious Gems or a Collection of Edifying Tales, Told in a Metrical Form, Belonging to the Mahāyāna.
Tokyo 1954 (Oriental Library Series D, 3). = Rm


Input by Klaus Wille (Göttingen)



REFERENCES (added):
Rm_nn.nn{nn} = _chapter.verse{numbering of the printed ed.}
Rm nn = pagination of printed ed.


NOTES:
The page reference is given at the beginning of a new pāda.
Verse numbers in braces are those of the edition.

Occasional orthographical pecularities have been retained, for example:
1. substitution of Anusvāra for class nasal and vice versa
2. gemination of consonant before and after r- and before -y
3. simplification of cch: ichā-, gachā-, pṛchā
4. simplification of triple cluster: samujvāl-
4. substitution of va for ba
5. śāla/sāla; nisp/niṣp; pratisthāpya/pratiṣṭhāpya; niss-/niḥs; durll/dull; ghoṣirā/ghoṣilā; urddha for ūrdhva; vipaścī for vipaśyī
6. hṛtm-, tvatm-, digm-, samyakv-


BOLD for pagination of printed edition





THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm









I Kauśīdyavīryotsāhanāvadāna

++ oṃ namaḥ śrīsarvabuddhabodhisatvebhyaḥ ++

yaḥ śrīmāñ chrīghano loke saddharmaṃ samupādiśat /
śāsanāni trilokeṣu jayantu tasya sarvadā // Rm_1.1{1} //
athāśoko mahārājaḥ kṛtāñjaliḥ pramoditaḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_1.2{2} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tad yathā guruṇādiṣṭaṃ tathā deṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_1.3{3} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan yatiḥ sudhīḥ /
upagupto narendraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_1.4{3A} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvā cāpy anumodaya // Rm_1.5{4} //
purāsau bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho dayānidhiḥ /
dharmarājo jagacchāstā sarvajñaḥ sugato jinaḥ // Rm_1.6{5} //
(Rm 2)
sarvavidyākalābhijñaḥ ṣaḍabhijño munīśvaraḥ /
mārajil lokavin nātho vināyakas tathāgataḥ // Rm_1.7{6} //
śravastyāṃ jetakāraṇye mahodyāne manorame /
anāthapiṇḍadākhyasya gṛhasthasya mahātmanaḥ // Rm_1.8{7} //
nānāvṛkṣaiḥ samāpanne nānāpuṣpapraśobhitaiḥ /
nānāphalabharānamraiḥ kalpapādapasannibhaiḥ // Rm_1.9{8} //
aṣṭāṅgaguṇasaṃpannajalaiḥ padmotpalādibhiḥ /
puṣpaiś ca paripūrṇābhiḥ puṣkariṇībhir āśrite // Rm_1.10{9} //
nānājantugaṇaiś cāpi mithasnehanivandhitaiḥ /
nānāpakṣigaṇaiś cāpi saṃrāvair upasevite // Rm_1.11{10} //
tasmin divyamanoramya ārāme pariśobhite /
puṇyakṣetre jināvāse vihāre maṇimaṇḍite // Rm_1.12{11} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bodhisatvagaṇair api /
sarvasatvahitārthena tasthau dharmaṃ prakāśituṃ // Rm_1.13{12} //
evaṃ tatra samāsīnaṃ saṃbuddhaṃ dharmadeśinaṃ /
dṛṣṭvā dharmottamaṃ śrotuṃ sarve lokāḥ samāyayuḥ // Rm_1.14{13} //
devā daityāś ca siddhāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
grahā vidyādharāś cāpi nāgāś ca garuḍā api // Rm_1.15{14} //
sarve 'pi lokapālāś ca munayaś ca maharṣayaḥ /
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyāś ca maṃtriṇo janāḥ // Rm_1.16{15} //
amātyāḥ sādhavaḥ śūdrāḥ sārthavāhā mahājanāḥ /
dhanino vaṇijaś cāpi gṛhasthāḥ paurikā api // Rm_1.17{16} //
tathā jānapadāś cāpi grāmyāḥ kārpaṭikā api /
evam anye 'pi satvāś ca saddharmaśravaṇārthinaḥ // Rm_1.18{17} //
pūjāpaṃcopahārāṇi gṛhītvā bhaktisaṃyutāḥ /
saddharmaṃ saugataṃ śrotum anumodya samāyayuḥ // Rm_1.19{18} //
sarve tatra praviṣṭās te dṛṣṭvā taṃ sugataṃ jinaṃ /
vismitānaṃditāḥ pūjāṃ kṛtvā natvā yathākramaṃ // Rm_1.20{19} //
sarve tatra samāsīnāḥ parivṛtāḥ puraskṛtāḥ /
taṃ dṛṣṭvā sadguruṃ dharmaṃ śrotuṃ tasthuḥ samāhitāḥ // Rm_1.21{20} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā lokān sarvān samāhitān /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_1.22{21} //
evaṃ nityam asau nāthaḥ sarvasatvahitārthikaḥ /
dharmaṃ prakāśayan loke tasthau bhānur ivoditaḥ // Rm_1.23{22} //
(Rm 3)
tasmiṃś ca samaye tatra śrāvastyāṃ sanmahājanaḥ /
āḍhyaḥ śreṣṭhī mahābhogo vistīrṇasuparigrahaḥ // Rm_1.24{23} //
śrāddho bhadrāśayo dhīmān sarvabandhusuhṛtpriyaḥ /
tīrthikaśrāvako mānī babhūva dhanagarvitaḥ // Rm_1.25{24} //
tadāsau sundarīṃ bhāryyāṃ kuladharmasamānikāṃ /
nītvā kāmaguṇāsakto reme nityaṃ tayā saha // Rm_1.26{25} //
tasyaivaṃ ramatas tasyāṃ bhāryāyāṃ sucirād api /
putro na duhitā vāpi nodbabhūva kathaṃ cana // Rm_1.27{26} //
tad aputro gṛhastho 'sau putrābhidarśanotsukaḥ /
kapolaṃ svakare dhṛtvā vyacintayad raho gataḥ // Rm_1.28{27} //
aho daivān na me putraḥ putrī vādyāpi nāsti yat /
tan me syuḥ saṃpado vyarthāyāsāṃ bhoktā na vidyate // Rm_1.29{29!} //
kiṃ mamaitair dhanai ratnaiḥ kevalaṃ duhkhasādhanaiḥ /
yeṣāṃ bhoktā na vidyeta vyarthaṃ mayā hy upārjitaṃ // Rm_1.30{30} //
hy aputrasya jagac chūnyaṃ saṃsāre niḥsukhaṃ mama /
yato na varddhate dharmas taj janmāpi ca nisphalaṃ // Rm_1.31{31} //
kim upāyaṃ kariṣyāmi yato bhāgyaṃ na vidyate /
daivo hi valavāṃl loke kim upāyair guṇair valaiḥ // Rm_1.32{32} //
kutrātra śaraṇaṃ yāsye hy aputro 'haṃ kulāntakaḥ /
tan me syāt ko 'tra sanmitraṃ saṃkaṭe yaḥ samuddharet // Rm_1.33{33} //
nūnaṃ me pitaraḥ sarve piṇḍavichedadarśinaḥ /
matparaṃ durlabhaṃ matvā bhaviṣyanti nirāśitāḥ // Rm_1.34{34} //
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi kuladharmavināśakaḥ /
kiṃ paratra prabhokṣyāmi ko me piṇḍaṃ pradāsyati // Rm_1.35{35} //
iti cintāviṣaṇṇaṃ taṃ dṛṣṭvā sarve ca bāndhavāḥ /
(Rm 4)
samupetya samāmaṃtrya duhkhahetum apṛchan // Rm_1.36{36} //
kiṃ duḥsthito 'si sādho 'tra kiṃ cāpi duḥkhacintayā /
vaktavyaṃ cet tad asmākaṃ sarvathā vaktum arhasi // Rm_1.37{37} //
iti pṛṣṭe gṛhastho 'sau dīrghaniśvāsam utsṛjan /
sarvāṃs tān bāndhavān dṛṣṭvā duḥkhahetum udaharat // Rm_1.38{38} //
bhavantaḥ śrūyatāṃ sarvair mama duḥkhasya kāraṇaṃ /
yad adyāpi na me putraḥ putrī vāpi na vidyate // Rm_1.39{39} //
saṃpado me gṛhe santi sarvaratnasamanvitāḥ /
sarvadravyasamṛddhāś ca tāsāṃ bhoktā na vidyate // Rm_1.40{40} //
tat sarvaṃ nakṣyate vyarthaṃ mayā yātnair upārjitaṃ /
aputrasya hi sarvasvaṃ nūnaṃ rājā grahīṣyti // Rm_1.41{[41]} //
aputro 'haṃ hy apuṇyātmā gantavyaṃ maraṇaṃ dhruvaṃ /
pretībhūtasya me ko 'nyaḥ piṇḍadānaṃ pradāsyati // Rm_1.42{[42]} //
mayā na prakṛtaṃ puṇyaṃ saṃpadarthaprasaṃginā /
tan me sarvaṃ nirarthaṃ syāt ko māṃ pāpāt samuddharet // Rm_1.43{43} //
iha bhogyaṃ prabhuktvāpi kiṃ me sāram avasthitaṃ /
kevalaṃ dhanasaktasya paratra sadgatiḥ kathaṃ // Rm_1.44{44} //
iti cintā hṛdi sthitvā cittaṃ me tudate 'niśaṃ /
evaṃ cittavyathākrāntaḥ śalyaviddha ivāsmy ahaṃ // Rm_1.45{45} //
tad vyathāharaṇopāyaṃ dātavyaṃ mama taddhitaṃ /
anyathā ced ihāmutra vinaṣṭaḥ syāṃ nirāśitaḥ // Rm_1.46{46} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te bāndhavā janāḥ /
karuṇāviṣṭacittās taṃ bodhayantaḥ samabruvan // Rm_1.47{47} //
mā mā bhaiṣṭhā mahābhāga tyaja cintāṃ vacaḥ śṛṇu /
tadupāyaṃ vayaṃ brūmas tat kuruṣva samāhitaḥ // Rm_1.48{48} //
devatārādhanāṃ kṛtvā kuruṣva vaṃśayācanāṃ /
nūnaṃ vaṃśaṃ pradāsyanti devatās te prasāditāḥ // Rm_1.49{49} //
(Rm 5)
eṣa loke pravādo 'sti yad āyācanahetutaḥ /
putrā duhitaro vāpi jātā devaprasādataḥ // Rm_1.50{50} //
tathā naiva pramāṇaṃ syāc chāstre karmapramāṇataḥ /
tat tu devaprasādena karmaś śīghraṃ prasiddhyate // Rm_1.51{51} //
tad eva devavairuddhe karma vighnair nihanyate /
tasmād daivaprasiddhyarthaṃ śraddhābhaktisamāhitaḥ // Rm_1.52{52} //
devatārādhanāṃ kṛtvā sarvakāryyaṃ prasādhayet /
iti matvā bhavāṃś cāpi satputrapratipattaye // Rm_1.53{53} //
bhāryyayā saha bhaktyā ca devatāyācanāṃ kuru /
tato raktaiḥ priyāṃ bhāryām ṛtusnātāṃ prakāmataḥ // Rm_1.54{54} //
gāḍham āliṃgya saṃrakto dharmavījaṃ praropaya /
tato devaprabhāvena suniṣpannaḥ prasiddhitaḥ // Rm_1.55{55} //
tvatputraḥ saṃprajāyeta satyam evaṃ pramāṇaya /
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā gṛhastho 'sau vinoditaḥ // Rm_1.56{56} //
tatheti ca pratiśrutya bhāryyayā saha moditaḥ /
śivabrahmādideveśān iṃdrādidigadhīśvarān // Rm_1.57{57} //
jalāśrayavanārāmacatvaramaṇḍapālayān /
sūryyādīṃś ca grahān sarvā bhairavādyāś ca mātṛkāḥ // Rm_1.58{58} //
svakulādhipatīṃ devān anyāṃś ca tribhavasthitān /
sarvān evaṃ samārādhya pūjayitvā vidhānataḥ // Rm_1.59{59} //
saṃtānaṃ prārthayitvāsau patnyā saha tathāramat /
tadā kaścin mahāsatvaḥ svargāc cyutvā bhuvaṃ gataḥ // Rm_1.60{60} //
tasya gṛhapateḥ patnyā garbhe sa samupāviśat /
tataḥ sā śreṣṭhino bhāryyāpannasatvāśu gurviṇī // Rm_1.61{61} //
garbhe satvaṃ samutpannaṃ matvā bharttāram abravīt /
svāmin prasīda mā bhūs tvaṃ viṣaṇno 'tra sukhī bhava // Rm_1.62{62} //
tava bhāgyād dhi me garbhe nūnaṃ satvaḥ pravarttate /
(Rm 6)
yad garbhe dakṣiṇe bhāge sthitaḥ saṃparivarttate // Rm_1.63{63} //
tan nūnaṃ dārako 'yaṃ syāt satyam eva na saṃśayaḥ /
iti bhāryāvacaḥ śrutvā gṛhastho 'sau pramoditaḥ // Rm_1.64{64} //
bhāryāyā garbham ālokya satyam ity anvamanyata // Rm_1.65{56!} //
tato 'sau sahasā vandhusuhṛnmitrasahāyakān /
prāhūya puratas teṣāṃ mudaivaṃ samudānayat // Rm_1.66{66} //
aho bhāgyān mamotpannaṃ yad abhivāṃchitaṃ mayā /
dhanyo 'smi nāvagītaḥ syād devatānuprasādataḥ // Rm_1.67{67} //
cirābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeya sāṃprataṃ /
kṛtyā me pratikurvīta bhṛtaś ca prativibhṛyāt // Rm_1.68{68} //
dāyādyaṃ pratipadyeta vaṃśo me sthitiko bhavet /
suhṛdo me prasannāḥ syur dviṣantaś ca viṣāditāḥ // Rm_1.69{69} //
mayā yāvanti dānāni puṇyāni prakṛtāni ca /
etatpuṇyaphalair nityaṃ maṃgalaṃ bhavatu dvayoḥ // Rm_1.70{70} //
etatpuṇyānubhāvena bhūyān mātā nirāturā /
sukhaṃ sunotu satputraṃ mā pāpaṃ samudāgamat // Rm_1.71{71} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve bandhusuhṛtsakhāḥ /
tathāstv ity anumodantaḥ svasvālayaṃ samāyayuḥ // Rm_1.72{72} //
tato 'sau garbhiṇī kāntā kramād garbhapravarddhitā /
vaidyopadiṣṭam āhāraṃ bhuktvācarad yathā sukhaṃ // Rm_1.73{73} //
tataś ca samaye 'sūta putraṃ kāntaṃ manoharaṃ /
sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ bhadrāṃśaṃ maṃgalānvitaṃ // Rm_1.74{74} //
tac chrutvaiva gṛhastho 'sau suprasannaḥ pramoditaḥ /
dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ saumyaṃ naiva tṛptiṃ samāyayau // Rm_1.75{75} //
tato jñātīn samāhūya kṛtvā jātimahaṃ mudā /
putranāmābhisaṃskartuṃ bhūya etān samabravīt // Rm_1.76{76} //
bhavanto dṛśyatāṃ siddhaṃ mamabhilaṣitaṃ cirāt /
(Rm 7)
tan nāmāsya yathāyogyaṃ prasiddhaṃ kriyatāṃ śubhaṃ // Rm_1.77{76!} //
iti tasya vacaḥ śrutvā sarve te jñātayo mudā /
dārakaṃ taṃ samālokya naṃditāḥ samabhāṣata // Rm_1.78{78} //
yasmin dine hy ayaṃ jātas tadā sarve 'pi paurikāḥ /
nanditās tad bhavatv ayaṃ nāmnā nanda iti śrutaḥ // Rm_1.79{79} //
athāsau dārako nandaḥ samyag dehopacāraṇe /
pitrāṣṭāsu ca dhātrīṣu paritoṣya samarpitaḥ // Rm_1.80{80} //
tato 'sau kramaśas tāsāṃ dhātriṇām upacārataḥ /
dine dine pravṛddho 'bhūd dhradasthaṃ paṃkajaṃ yathā // Rm_1.81{81} //
evaṃ pravarddhamāno 'sau ṣaḍvarṣiko yadābhavat /
tadā kuśīdasaṃvṛtto babhūva viratotsavaḥ // Rm_1.82{82} //
sadā śayyāsanasthas tat samutthātuṃ na caichata /
śayyāsanasthitaś caiva bhuktvā naivācarat kvacit // Rm_1.83{83} //
sadā svāntargṛhastho 'pi sutīkṣṇabuddhimān sudhīḥ /
adhītya sarvaśāstrāṇi satyadharmarato 'bhavat // Rm_1.84{84} //
atha śreṣṭhī pitā dṛṣṭvā putram evaṃ kuśīditaṃ /
sarvavidyāguṇādhāraṃ dṛṣṭvā caivaṃ vyacintayat // Rm_1.85{85} //
kathaṃ cid yo mayā prāpto devatāsaṃprasādataḥ /
so 'pi putro mamābhāgyād bhavaty evaṃ kuśīditaḥ // Rm_1.86{86} //
sarvavidyāguṇādhāraṃ sarvaśāstravicakṣaṇaḥ /
kiṃ mamānena putreṇa dusthiteneva roginā /
yataḥ svasthaśarīro 'pi bhuktvaivaṃ paśuvat sthitaḥ // Rm_1.87{87} //
kim atrāhaṃ kariṣyāmi yat putro 'yaṃ ni rudyamaḥ /
kim īdrigjantunā kāryyaṃ kuladharmopahāriṇā // Rm_1.88{68!} //
dhig me daivaṃ prayatnaṃ ca sarvaṃ tat syān nirarthakaṃ /
kim upāyaṃ kariṣyāmi sarvathāhaṃ vibhagnitaḥ // Rm_1.89{78} //
evaṃ cintāparīto 'sau gṛhasthaś ca vyacintayat /
pūraṇo me 'sti śāstā yaḥ pṛcheyaṃ tad upāyakaṃ // Rm_1.90{79} //
iti matvā gṛhastho 'sau tad āśramaṃ samāgataḥ /
pūraṇaṃ taṃ guruṃ natvā papraccha tadupāyatāṃ // Rm_1.91{80} //
(Rm 8)
bhagavan bho mahābhijña śāstāsi me prasīda tat /
yan mayā pṛchyate kāryyaṃ tat samādeṣṭum arhasi // Rm_1.92{81} //
iti tenārthitaṃ śrutvā tīrthiko mānagarvitaḥ /
āśu siddhaṃ kariṣyāmo yat kāryyaṃ te 'tra tad vada // Rm_1.93{82} //
iti proktvaivam āśvāsya pūraṇo 'tyabhimānikaḥ /
pravadaṃs taṃ gṛhasthaṃ vai sarvathaivam abodhayat // Rm_1.94{83} //
iti tena samādiṣṭaṃ śrutvā gṛhapatir mudā /
kṛtāñjalipuṭo natvā taṃ guruṃ samabhāṣata // Rm_1.95{84} //
bhagavan bho vijānīyā yo me putraḥ prajāyate /
sa pravṛddho nirutsāhī kuśīdo varttate 'dhunā // Rm_1.96{85} //
sadā śayyāsthito bhuṅkte bhuktvā śete nirudyamaḥ /
notsahati kvacid gaṃtuṃ paśuvat tiṣṭhate gṛhe // Rm_1.97{86} //
na śayanāt samutthāya śrotuṃ draṣṭuṃ samicchati /
gṛhe śayyāsanārūḍho rogīva vasate sadā // Rm_1.98{87} //
tadupāyaṃ kathaṃ kuryyāṃ yenāyaṃ śayanotthitaḥ /
śrotuṃ draṣṭuṃ ca gaṃtuṃ ca karttuṃ kāryyaṃ yathotsahet // Rm_1.99{88} //
tathā me bhagavan putraṃ kuladharme niyojaya /
bhavān eva hi me śāstā tad dhitaṃ kartum arhasi // Rm_1.100{89} //
ity evaṃ prārthitaṃ tena śrutvāsau pūraṇo yatiḥ /
tasya gṛhapateś cittaṃ praharṣayan samabravīt // Rm_1.101{90} //
are mā gā viṣādaṃ tvaṃ cintayā kiṃ pratapyase /
asmāsu vidyamāneṣu ṣaṭsu vijñeṣu śāstṛṣu // Rm_1.102{91} //
tad ahaṃ te mahābhāga sārddhaṃ sarvaiś ca tīrthikaiḥ /
ṛddhyā gatvā kariṣyāmi dārakaṃ vistayotthitaṃ // Rm_1.103{92} //
yadāsau dārako hy asmān sarvān dṛṣṭvā samutthitaḥ /
kṛtvā praṇāmam asmākaṃ dharmmaṃ śrotuṃ samutsahet // Rm_1.104{93} //
śrutvā dharmasamutsāhāt kuśalāni samācaret /
tatkuśalaiḥ samāpanno vīryavān sa bhavet sudhīḥ // Rm_1.105{94} //
(Rm 9)
tatas te sarvakāryāṇi sādhayet sa samudyataḥ /
svakuladharmakarmāṇi kuśalī saṃcariṣyate // Rm_1.106{95} //
evaṃ me vacanaṃ satyaṃ dṛṣṭvā samyak pramāṇaya /
tad viṣādaṃ parityajya karttavyaṃ hi tathā kuru // Rm_1.107{96} //
iti tena samādiṣṭaṃ śrutvā sa gṛhabhṛn mudā /
sahasā svagṛhaṃ gatvā tad bhojyaṃ samasādhayat // Rm_1.108{97} //
athāsau pūraṇo 'nyaiś ca tīrthikaiḥ sārddham āgataḥ /
gṛhe gatvā puras tasya paryyaṅke samupāśrayat // Rm_1.109{98} //
tathāsau tān samāgatvā kramaśa āsane sthitān /
dṛṣṭvā saṃharṣitaḥ śreṣṭhī sahasā putram abravīt // Rm_1.110{99} //
putra paśya gṛhe 'smākaṃ śāstāraḥ samupasthitāḥ /
tat samutthāya natvaitāñ chāstṝn bhojyaiḥ pravāraya // Rm_1.111{100} //
ity uktvā janakenāsau dārako na samutthitaḥ /
draṣṭum api na cotsehe kiṃ namec ca pravārayet // Rm_1.112{1} //
bahuśaḥ preryyamāṇo 'pi pitrā sa bandhubhiḥ saha /
dārakas tān samāsīnān draṣṭum api na caichata // Rm_1.113{2} //
kiṃ punar utthito natvā bhojaṇaiḥ saṃpravārayet /
tathā śayyāsanārūḍha evaṃ tasthau nirutsavaḥ // Rm_1.114{3} //
tatas te tīrthikāḥ sarve dṛṣṭvaivaṃ nirutsavaṃ /
nānāvidhiprayatnais tam utthāpayitum ārabhan // Rm_1.115{4} //
tathāpi naiva śayyāyā udatiṣṭhat sa dārakaḥ /
svadharmadeśakāṃś cāpi tān draṣṭum api naihata // Rm_1.116{5} //
evaṃ cānutthitaṃ dṛṣṭvā taṃ te sarve ca tīrthikāḥ /
haṭhāc cainaṃ samutthāpya vaśīkarttuṃ parākraman // Rm_1.117{6} //
tathaitāṃs tīrthikān sarvān eva garvābhivāditān /
(Rm 10)
dṛṣṭvābhisaṃmukhāyātān bhīto 'rautsīt sa dārakaḥ // Rm_1.118{7} //
tathā taṃ ruditaṃ dṛṣṭvā sarve te lajjayā bhiyā /
pratijagmur vibhinnāsyāḥ svasvālayāni bheditāḥ // Rm_1.119{8} //
tathā gṛhapatir dṛṣṭvā sarvān etān parāyitān /
pratibhinnaviṣaṇnātmā tasthau cintāvimohitaḥ // Rm_1.120{9} //
atha śrībhagavān buddhaḥ sarvadarśī vināyakaḥ /
paśyan satvān samuddhartuṃ dadarśa taṃ kuśīditaṃ // Rm_1.121{10} //
dṛṣṭvā tasya kuśīdasya karmavṛttiparaṃparāṃ /
tat kuśīdaṃ samuddhartum aryānaṃdaṃ samabravīt // Rm_1.122{11} //
paśyānaṃda gṛhasthasya śrāvastīpuravāsinaḥ /
putro naṃda iti khyātaḥ sāmprataṃ saṃkuśīdikaḥ // Rm_1.123{12} //
asau me darśanād eva nūnaṃ vīryyaṃ samārabhan /
sahasotthāya sa natvā dharmaṃ praśṛṇuyān mudā // Rm_1.124{13} //
tato me śāsane dharmaṃ pracaret sa sudhīḥ sadā /
kramād bodhicarīṃ pūryya saṃbodhiṃ cāpi lapsyati // Rm_1.125{14} //
tasmāt tasya gṛhe gatvā tīrthikadarppachittaye /
saddharme saṃpratiṣṭhāpya sarvān bodhau niyojaye // Rm_1.126{15} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānandaḥ sa harṣitaḥ /
karttavyaṃ bhagavann evam ity anumodito 'bhavat // Rm_1.127{16} //
tato bhagavatā tena suvarṇābhā marīcayaḥ /
utsṛṣṭās taiś ca tad geham avabhāsya vyaśodhayat // Rm_1.128{17} //
yadā tair dārakaḥ spṛṣṭo buddhamaitrīmarīcibhiḥ /
tadā prahlāditaś cāsāv ity evaṃ samacintayat // Rm_1.129{18} //
aho kasya prabhāvo 'yaṃ yenaivam avabhāsitaṃ /
prahlāditaś ca me kāyas tan na jāne kutaḥ kathaṃ // Rm_1.130{19} //
iti cintāṃ samālambya kautukākrāntamānasaḥ /
samantato nirīkṣyaivaṃ tasthau gehe suvismitaḥ // Rm_1.131{20} //
(Rm 11)
tathā taṃ vismitaṃ dṛṣṭvā bhagavān bhikṣubhiḥ saha /
sahasā tadgṛhaṃ gatvā prādur āsīt prabhāsayan // Rm_1.132{21} //
tatra sa dārako 'paśyad bhagavantaṃ tam āsthitaṃ /
kāntaṃ divyātiriktābhaṃ samantabhadrarūpiṇaṃ // Rm_1.133{22} //
dṛṣṭvaiva sahasotthāya natvā pādau pramoditaḥ /
svayam evāsanaṃ tasmai prajñapyaivam abhāṣata // Rm_1.134{23} //
svāgataṃ bhagavan nātha vijayasva munīśvara /
prasīdānugrahārthena niṣīdātra śubhāsane // Rm_1.135{24} //
iti tenodite tatra bhagavān bhikṣubhiḥ saha /
tat prajñaptāsane sthitvā dharmaṃ deṣṭuṃ samārabhat // Rm_1.136{25} //
tad dṛṣṭvā dārakasyaivaṃ dharmotsāhaṃ samutthitaṃ /
pitarau jñātivargāś ca sarve 'py āsan suvismitāḥ // Rm_1.137{26} //
tatrāsau dārako harṣād utphullanayano mudā /
natvā pādau muneś cāgre dharmaṃ śrotum upāśrayat // Rm_1.138{27} //
athāsau bhagavāṃs tasya jñātvāśayaviśuddhatāṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dharmaṃ deṣṭuṃ tam abravīt // Rm_1.139{27} //
śṛṇu vatsa mahābhāga pāpapuṇyārthasādhane /
hetuṃ vakṣye śubhārthe te tad atra tvaṃ samācara // Rm_1.140{29} //
mānuṣyaṃ durlabhaṃ prāpya vidyuttaraṃgacaṃcalaṃ /
pāpakṣaye matiḥ kāryā puṇyārthasādhaneṣu ca // Rm_1.141{30} //
pāpena durgatiṃ yāyāt puṇyena sadgatiṃ vrajet /
pāpamitrānurāgeṇa matiḥ pāpe pravarttate // Rm_1.142{31} //
tataḥ pāparataḥ kuryāt pāpāni dāruṇāny api /
tato duṣṭaḥ supāpiṣṭhaḥ saddharmāṇi vinindayet // Rm_1.143{32} //
tato dharmaviruddhatvāt kuśaktiḥ kutsito bhavet /
tataḥ sa kutsitātmā hi sarvasatvair vinindyate // Rm_1.144{33} //
paribhūto viṣādena bhavet mūḍho nirutsahaḥ /
utsāhavarjite citte ālasyaṃ samupāśrayet // Rm_1.145{34} //
ālasvī sādhayen naiva kiṃcid dharmaṃ guṇāni vā /
(Rm 12)
dharmakarmaviraktātmā nirguṇī kiṃ kariṣyati /
bhogya eva sadāsaktaḥ paśor apy adhamo naraḥ /
kiṃ tena puruṣeṇāpi nirguṇena sukhāśinā /
yasya puṇye guṇe vāpi kadāpi notsahen manaḥ /
puṇyotsāhavipannātmā duṣṭakleśair vihanyate /
kleśito mārasaṃghaiś ca vaśīkṛtya nivaddhyate // Rm_1.146{36} //
mārasya vaśagaḥ strīṇāṃ dāsatvaṃ samupāśrayet /
sa dāsanirato bhuktvā paśuvat tiṣṭhate gṛhe // Rm_1.147{36} //
naiva dharmaṃ kvacic chrotuṃ draṣṭuṃ vāpi na cotsahet /
dharmaṃ vinā vrajen naiva sadgatiṃ hi kadā cana // Rm_1.148{37} //
tasmād dharme samācartuṃ puṇyotsāhaṃ pravarddhayan /
trimaṇḍalaviśuddhena dānaṃ dadyāc chubhāptaye // Rm_1.149{39} //
dānena siddhyate dharmaṃ dharmāc cittaṃ viśuddhyate /
śuddhacittaś carec chīle śīlavān hi bhavet sudhīḥ // Rm_1.150{40} //
sudhīro bhāvayet kṣāṃtiṃ kṣāntimān duṣṭajit kṛtī /
kuśalī prārabhed vīryyaṃ vīryyavān puruṣottamaḥ // Rm_1.151{41} //
mahāsatvo labhed dhyānaṃ dhyātā brahmavihārikaḥ /
saṃsmṛtaḥ sādhayet prajñāṃ prajñāvān hi guṇālayaḥ // Rm_1.152{42} //
guṇajñaḥ samupāyaiś ca satvān dharme niyojayet /
etat puṇyānubhāvena bodhau praṇidhim ācaret // Rm_1.153{43} //
bodhipraṇidhicittena balāni sādhayed daśa /
tad balaiś ca mahāghorāṃ mārasaṃghān parājayet // Rm_1.154{44} //
jitvā māragaṇān sarvān saṃbodhijñānam āpnuyāt /
tataḥ sarvatra lokeṣu dharmacakraṃ pravarttayet // Rm_1.155{45} //
evaṃ pravarttayan dharmaṃ śāstā lokādhipo bhavet /
sarvalokahitaṃ kurvan mahatpuṇyaiḥ samṛddhitaḥ // Rm_1.156{46} //
sadaivaṃ sadgatau sthitvā saṃbuddhapadam āpnuyāt /
evaṃ matvā tvayā vatsa caritavyaṃ tathā śubhe // Rm_1.157{47} //
ity ādiṣṭaṃ jinendreṇa śrutvā sa dārako mudā /
(Rm 13)
kṛtāṃjaliḥ punar natvā bhagavantam abhāṣata // Rm_1.158{48} //
adyārabhya sadā śāstar bhavataḥ śaraṇaṃ vraje /
tadyathā bhavatājñaptaṃ tathā satyaṃ carāmy ahaṃ // Rm_1.159{49} //
kṛpādṛṣṭim upasthāpya samanvāhara māṃ sadā /
bhavān eva hi sarvajñas traidhātukavināyakaḥ // Rm_1.160{50} //
yadaivaṃ te dayā nāsti mayy udyamavivarjite /
ka evaṃ samupāgatya proddharen māṃ kuśīdikaṃ // Rm_1.161{51} //
pavitrībhūtam ātmānaṃ manye 'haṃ te prasādataḥ /
dhanyo 'smi tan mahābhadro yac chāstraivaṃ pradarśitaḥ // Rm_1.162{52} //
iti tenodite bhūyaḥ sarvajñaḥ sa munīśvaraḥ /
sucaṃdanamayīṃ yaṣṭiṃ datvainaṃ samabhāṣata // Rm_1.163{53} //
vatsemāṃ yaṣṭim ādhāya prakoṭaya samāhitaḥ /
tatas tvaṃ sarvadāvaśyaṃ labheḥ puṇyamahotsavaṃ // Rm_1.164{54} //
iti śāstrā pradattāṃ tāṃ natvāsau dārako 'grahīt /
yathādiṣṭaṃ munīndreṇa tathā kartum udācarat // Rm_1.165{55} //
ity evaṃ taṃ samādiśya sa saṃbuddhaḥ sasāṃghikaḥ /
svaṃ vihāram upāśritya dharmaṃ diśan samāvasat // Rm_1.166{56} //
athāsau dārako harṣāt tāṃ yaṣṭiṃ svayam ādadhat /
yathādiṣṭaṃ munīndreṇa prākoṭayat samāhitaḥ // Rm_1.167{57} //
tasyām ākoṭyamānāyāṃ puṇyaśabda udācarat /
gṛhe ratnanidhānāni prādur āsan bahūni ca // Rm_1.168{57} //
tacchabdaśravaṇaṃ kṛtvā dārako 'sau pramoditaḥ /
gṛhe ratnanidhānāni dṛṣṭvāścaryyaṃ samāyayau // Rm_1.169{59} //
tataś ca vismito harṣāt punar evaṃ vyacintayat /
batedaṃ sumahāśauryyaṃ vīryyaṃ prārambhaye tataḥ // Rm_1.170{60} //
tathā ratnākaraṃ gatvā ratnāni samupārjayan /
sasaṃghaṃ sugataṃ nityaṃ upatiṣṭheya saṃbhajan // Rm_1.171{61} //
(Rm 14)
iti dhyātvā samutsāhaṃ saṃnibadhya sa dārakaḥ /
ratnākaraṃ samāgantuṃ prārebhe saha vāṇijaiḥ // Rm_1.172{62} //
tato 'sau dārako vīras tasyāṃ pūryyāṃ samantataḥ /
sārthavāhaṃ svam ātmānaṃ kṛtvā ghoṣam akārayat // Rm_1.173{63} //
tathā tad ghoṣaṇāṃ śrutvā ye vīrās te vaṇigjanāḥ /
tena sārddhaṃ mahotsāhair mahābdhiṃ gantum aichan // Rm_1.174{64} //
tato 'sau puruṣo vīraḥ sarvais taiś ca vaṇigjanaiḥ /
saha ratnākaraṃ gatvā bahuratnāny asādhayat // Rm_1.175{65} //
tataḥ sārthapatiḥ sarvaiḥ sārthaiḥ sārddhaṃ mahodadheḥ /
kṣemena sahasottīryya svadeśaṃ samupāyayau // Rm_1.176{66} //
atha sārthapatis tatra yātrāsiddhipramoditaḥ /
sarvān sārthān samāmaṃtrya dṛṣṭvaivaṃ samabhāṣata // Rm_1.177{67} //
bhavantaḥ śrūyatāṃ sarvair yat svasti prāgatā vayaṃ /
tat prabhāvaṃ vijānīdhvaṃ jinendrasya prasādatāḥ // Rm_1.178{68} //
tasmād asya munīndrasya kṛtvā darśanam ādarāt /
pūjayitvā praṇatvā ca paścād gehaṃ vrajema hi /
iti tasya vacaḥ śrutvā sarvve 'pi te vaṇigjanāḥ /
dṛṣṭasatyānumodantaḥ tatheti pratimenire /
iti saṃbhāṣaṇāṃ kṛtvā sarvvasārthasamanvitaḥ /
tataḥ sārthapatiḥ śīghraṃ vihāraṃ samupāyayau /
tatra dṛṣṭvā jinendraṃ taṃ sarvve te saṃpraharṣitāḥ /
pādau natvā munes tasya parivṛtyopatasthire // Rm_1.179{69} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā sarvān sārthagaṇān api /
dharmotsāhaprāvṛddhyarthaiḥ samāmaṃtrya samabravīt // Rm_1.180{70} //
āgatāḥ stha samāyāta mā stha śrāntāś ca kheditāḥ /
yātrāsāphalyasiddhiś ca kaccid vaḥ kuśalāni ca // Rm_1.181{71} //
evaṃ pṛṣṭe jinendreṇa sarve te saṃpramoditāḥ /
kṛtāñjalipuṭo natvā saṃbuddhaṃ procur ādarāt // Rm_1.182{72} //
(Rm 15)
bhagavan bhavatām evaṃ kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
yātrāsiddhiḥ kathaṃ na syāt sarvatra kuśalaṃ hi naḥ // Rm_1.183{73} //
yad vayaṃ śāstar āyātāḥ śubharatnasamanvitāḥ /
tat sarvaṃ tvatprabhāvena satyam etat pramāṇyate // Rm_1.184{74} //
tad bhavantaṃ suśāstāraṃ draṣṭuṃ sarve samāgatāḥ /
pūjayituṃ samichāmas tat prasīda jagadguro // Rm_1.185{75} //
iti vijñāpanāṃ kṛtvā saha sārthaiḥ sa sārthabhṛt /
sasaṃghaṃ pūjayitvā ca ratnāni samaḍhaukata // Rm_1.186{76} //
namas te bhagavan nātha vrajāmaḥ śaraṇaṃ tava /
pāhi naḥ sarvadāpy evaṃ tvam eva jagadīśvaraḥ // Rm_1.187{77} //
evaṃ stutvā munīndraṃ taṃ sarve te saṃprasāditāḥ /
kṛtāñjalipuṭā natvā svagṛhaṃ gantum īhire // Rm_1.188{78} //
tataś ca bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān svagṛhotsukān /
datvāśīrvacanaṃ spṛṣṭvā vrajateti vyasarjayat // Rm_1.189{79} //
tataḥ sarve 'pi te sārthāḥ kṛtvā pradakṣiṇatrayaṃ /
śāstāraṃ sugataṃ natvā svaṃ svaṃ gehaṃ samāyayuḥ // Rm_1.190{80} //
tato bhūyas tathānyaiś ca prārthyamānaḥ sa vīryyavān /
ṣaḍḍhā ratnākaraṃ gatvā bahuratnāny asādhayat // Rm_1.191{81} //
tataś ca gṛhapatiḥ śreṣṭhī sārthavāhaḥ suvīryyavān /
sasaṅghaṃ sugataṃ gehe praṇītvārcitum ārabhat // Rm_1.192{[82]} //
tato bhojanasāmagrīṃ sādhayitvā niveśane /
sasaṃghaiḥ buddham āmaṃtrya nyaveśayac chubhāsane // Rm_1.193{[83]} //
tataḥ pūjopahāraiś ca pūjayitvā vidhānataḥ /
pratyekaṃ cīvaraṃ datvā bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_1.194{84!} //
tataś ca bhojanānte 'sau sārthavāhaḥ kṛtāñjaliḥ /
sasaṃghaṃ sugataṃ natvā praṇidhānaṃ tathākarot // Rm_1.195{85} //
yat kiñcit prakṛtaṃ dānaṃ saṃbuddhaśāsane mayā /
etatpuṇyaphalena syāṃ saṃbuddho 'yaṃ jino yathā // Rm_1.196{86} //
iti tasya gṛhasthasya cittaṃ saṃbodhivāṃchitaṃ /
jñātvāsau bhagavān buddhaḥ smitaṃ kṛtvābhyanaṃdata // Rm_1.197{87} //
tadā bhagavato vaktrān niśceruḥ paṃcavarṇikāḥ /
(Rm 16)
raśmayas tāḥ samantāc ca trailokyaṃ śāmabhāsayan // Rm_1.198{88} //
yāḥ kāś cid raśmayo yātā adhastān narakeṣv api /
tāś ca niścaritās tāvat saṃjīvaṃ kālasūtrakaṃ // Rm_1.199{[89]} //
saṃghātaṃ rauravaṃ cāpi mahārauravaviśrutaṃ /
tapanākhyaṃ tathā caivaṃ pratāpanāhvayaṃ tataḥ // Rm_1.200{90} //
avīcim arbudaṃ caivaṃ nirarbudaṃ tathāṭaṭaṃ /
hahavaṃ huhuvaṃ caivam utpalaṃ padmakaṃ tataḥ // Rm_1.201{91} //
mahāpadmākhyam etāni ṣoḍaśa nilayāni hi /
tatroṣṇanarakā ye tu teṣu sarveṣu niḥsṛtāḥ // Rm_1.202{92} //
śītībhūtā viniḥpatya prabhāsayan samaṃtataḥ /
ye śītanarakās teṣu tūṣṇībhūtāpy abhāsayan // Rm_1.203{93} //
teṣu ye nārakāḥ satvā nānāduḥkhābhivedinaḥ /
te tābhī raśmibhiḥ spṛṣṭā mahatsaukhyaṃ prarebhire // Rm_1.204{94} //
atha sarve 'pi te satvā mahatsaukhyasamanvitāḥ /
vismitās tatra saṃmīlya mithaś caivaṃ vabhāṣire // Rm_1.205{95} //
aho bhavanta āścaryyaṃ kiṃ cāsmākaṃ bhavet khalu /
yad vayaṃ sarvadāpītthaṃ nānāduḥkhaiḥ prapīḍitāḥ /
tanmuktāḥ sāṃprataṃ sarve vayaṃ saukhyasamanvitāḥ // Rm_1.206{96} //
kiṃ tato hi vayaṃ muktā anyatra caritā nanu /
iti vismitacittānāṃ sarveṣāṃ cittabodhane // Rm_1.207{97} //
bhagavān nirmitaṃ teṣāṃ purastāt samadarśayat // Rm_1.208{98} //
tatra taṃ nirmitaṃ dṛṣṭvā sarve 'pi te 'tivismitāḥ /
parasparaṃ mukhaṃ dṛṣṭvā tathaivaṃ saṃvabhāṣire // Rm_1.209{99} //
bho bhavanta itaś cyutvā nānyatra gamitā vayaṃ /
kiṃ tv ayaṃ sugatākāra āyāto 'pūrvadarśanaḥ // Rm_1.210{100} //
nūnam asyānubhāvena vayam itthaṃ sukhānvitāḥ // Rm_1.211{1} //
iti saṃbhāṣya te sarve tasmiṃ saugatanirmite /
cittaṃ prasādya buddhāya nama iti praṇemire // Rm_1.212{2} //
tatas te nirmitaṃ dṛṣṭvā natva cittaprasāditaḥ /
(Rm 17)
sarvapāpavinirmuktāḥ sarve 'pi sugatiṃ yayuḥ // Rm_1.213{3} //
yāś ca kāś cid gatā ūrddhvaṃ tā mahārājikān gatāḥ /
trayastriṃśāṃś ca yāmāṃś ca tuṣitāṃś ca gatās tataḥ // Rm_1.214{4} //
nirmāṇaratim ābhāsya nirmitavaśavarttikān /
brahmakāyikalokāṃś ca gatā brahmapurohitān // Rm_1.215{5} //
mahābrahmālayaṃ cāpi parītābhāṃs tathā gatāḥ /
apramāṇābhalokāṃś ca tata ābhāsvarān gatāḥ // Rm_1.216{6} //
parīttaśubhalokāṃs tadāpramāṇaśubhān gatāḥ /
śubhakṛtsnān anabhrāṃś ca puṇyaprasavakāṃs tataḥ // Rm_1.217{7} //
bṛhatphalāṃs tataś caivam avṛhān atapān gatāḥ /
ḥsudṛśāṃś ca tato yātā tathā caivaṃ sudarśanān // Rm_1.218{8} //
akaniṣṭhaṃ tathā gatvā sarvān etān vyabhāsayan /
teṣu ye saṃsthitā lokāḥ sarve tābhiś ca raśmibhiḥ // Rm_1.219{9} //
parispṛṣṭāḥ sukhaprāptā dṛṣṭvā tāṃ caivam ūcire /
aho citraṃ śubhā kāmyā kasya puṇyaprabhā imāḥ // Rm_1.220{10} //
yābhir vayaṃ parispṛṣṭā mahatsaukhyaṃ labhāmahe /
iti vismitacittānāṃ teṣāṃ cittavinodane // Rm_1.221{11} //
tathā tā raśmayaś caināṃ gāthābhiḥ samacodayan /
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ // Rm_1.222{12} //
ataḥ kleśagaṇāṃs tyaktvā bhajadhvaṃ sugataṃ sadā /
niṣkrāmatārabhadhvaṃ kaṃ yujyadhvaṃ buddhaśāsane // Rm_1.223{13} //
dhunīta mārasainyāṃś ca naḍāgāram iva dvipaḥ /
(Rm 18)
yo hy asmiṃ dharmavaineye 'tyapramattaś caret sudhīḥ // Rm_1.224{14} //
prahāya sa bhave kleśān duḥkhasyāntaṃ kariṣyati /
iti tā raśmayaḥ sarvā avabhāsya samantataḥ // Rm_1.225{15} //
prerayitvā śubhe satvān punar muneḥ purogatāḥ /
tato bhagavatas tasya kṛtvā trayapradakṣiṇāṃ // Rm_1.226{16} //
tathā tā raśmayaḥ sarvā uṣṇīṣe 'ntarhitaṃ yayuḥ /
athānandaḥ samutthāya kṛtāñjalipuṭo mudā // Rm_1.227{17} //
bhagavantaṃ praṇamyaivaṃ papraccha smitakāraṇaṃ /
bhagavaṃs tava śubhā raśmiḥ smitodbhavā vinirgatā // Rm_1.228{18} //
yayāvabhāsitā lokāḥ sūryyeṇodayatā yathā /
nākasmād darśayanty evaṃ smitaṃ buddhā jināḥ kvacit // Rm_1.229{19} //
tat kasmād bhagavān smitaṃ saṃdarśayati sāṃprataṃ /
yasyārthe bhavatāpy evaṃ smitaṃ saṃdarśitaṃ tathā // Rm_1.230{20} //
taṃ dṛṣṭvā vismitāḥ sarve śrotum ichanti sajjanāḥ /
tad atra bhagavāñ chāstā hy esāṃ dharmābhikāṃkṣiṇāṃ // Rm_1.231{21} //
sarveṣāṃ tat samādiśya saṃdehaṃ chettum arhati /
ity ānaṃdoditaṃ śrutvā bhagavāṃś ca tam abravīt // Rm_1.232{22} //
evam etat tathānaṃda yathā tvaṃ bhāṣase kila /
nākāraṇe jinaṃ sarvaṃ smitaṃ saṃdarśitaṃ kvacit // Rm_1.233{23} //
tad arthaṃ śṛṇu vakṣye 'haṃ yad arthaṃ saṃsmitaṃ mama /
paśyānanda gṛhastho 'yaṃ dārako yaḥ kuśīditaḥ // Rm_1.234{24} //
mama saṃdarśanād evaṃ viryyotsāhaṃ samāpnuvan /
itthaṃ ratnāni saṃsādhya buddhimāṃś ca samṛddhitaḥ // Rm_1.235{25} //
evaṃ śrāddhaḥ prasannātmā śāsane me 'numoditaḥ /
satkṛtya śaraṇaṃ kṛtvā bhajati māṃ sasāṃghikaṃ // Rm_1.236{26} //
yad ayaṃ sārthabhṛn nando mama dharmābhisaṃrataḥ /
(Rm 19)
asya puṇyavipākena bodhicittaṃ samāpnuyāt // Rm_1.237{27} //
tataḥ cikṣāḥ samāsādya pūryya pāramitā daśa /
kramān māragaṇāñ jitvā saṃbodhiṃ samavāpnuyāt // Rm_1.238{28} //
tato 'rhann abhivandyo 'tibalavīryyaparākramaḥ /
iti nāmnā prasiddho 'yaṃ saṃbuddhaḥ sugato jinaḥ // Rm_1.239{29} //
sarvadharmādhipaḥ śāstā sarvavidyāguṇākaraḥ /
sarvajñas trijagadbharttā tathāgato bhaviṣyati // Rm_1.240{30} //
tasmād evaṃ sadānaṃda karttavyaṃ buddhadarśanaṃ /
buddhadarśanapuṇyena dharmotsāhaṃ samāpuṇyāt // Rm_1.241{31} //
tato vīryyasamārūḍhaḥ saddharmaṃ sādhayen mudā /
tato dharmabalair mārāñ jitvā saṃbodhim āpnuyāt // Rm_1.242{32} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdaḥ sasāṃghikaḥ /
anumodya guruṃ natvā tatheti prābhyanaṃdata // Rm_1.243{33} //
evaṃ me guruṇādiṣṭaṃ dharmotsāhapravṛddhaye /
tathā tava mayā khyātaṃ satyam etat pradhāryyatāṃ // Rm_1.244{34} //
evaṃ rājaṃs tvayāpy evaṃ kṛtvānumodanāṃ tathā /
dharmaprotsāhanāṃ kṛtvā karttavyaṃ buddhadarśanaṃ // Rm_1.245{35} //
saddharmacaraṇotsāhe cāraṇīyāḥ prajāḥ sadā /
ity etad guruṇādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ // Rm_1.246{36} //
satyam evaṃ pratiśrutya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_1.247{37!} //
tat kauśīdyāvadānaṃ munivarakathitaṃ śraddhayā yaḥ śṛṇoti /
śrutvā yaḥ śrāvayed yaḥ pratidinam aniśaṃ buddhasevānuraktaḥ /
hitvā kleśān praduṣṭān sakalakalivalān mārapakṣāṃś ca jitvā /
pāraṃ gatvā guṇābdher vrajati sa subhagaṃ śrīghanasya caritraṃ /

++ iti ratnamālāyāṃ kauśīdyavīryyotsāhanāvadānaṃ ++


(Rm 20)
II Snātāvadāna
athāśoko nṛpendro 'sau saddharmacaraṇotsavaḥ /
upaguptaṃ guruṃ natvā kṛtāñjalipuṭo 'vadat // Rm_2.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇā khyātaṃ tathā me khyātum arhasi // Rm_2.2{2} //
iti tena nṛpeśena prārthyamāno jināṃśajaḥ /
upaguptaḥ samāmaṃtrya taṃ kṣitīśaṃ samabravīt // Rm_2.3{3} //
sādhu suṣṭhu mahāraja śṛṇu dharmaṃ samāhitaḥ /
yathā me guruṇādiṣṭaṃ tathātra te pracakṣyate // Rm_2.4{5!} //
puraikasamaye yo 'bhūc chākyasiṃho dayākaraḥ /
dharmarājo jagacchāstā sarvajñaḥ sugato jinaḥ // Rm_2.5{6} //
sarvavidyākalāvijñaḥ ṣaḍabhijño munīśvaraḥ /
samantabhadrakṛn nātho vināyakas tathāgataḥ // Rm_2.6{7} //
sa śrāvastyāṃ mahodyāne jetārāme manohare /
anāthapiṇḍadasyaiva vihāre maṇimaṇḍite // Rm_2.7{8} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bodhisatvair upāsakaiḥ /
devāsuramahārājair manujendraṃ sapārṣadaiḥ // Rm_2.8{9} //
sarvalokādhipaiś cāpi traidhātukanivāsitaiḥ /
caturvarṇaiś ca pauraiś ca tathānyaiś ca śubhārthibhiḥ // Rm_2.9{10} //
satkṛto mānitaś cābhivanditaḥ saṃstuto 'rcitaḥ /
gurukṛtaḥ puraskṛtya parivṛto 'valokitaḥ // Rm_2.10{11} //
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dharmaṃ loke prakāśayan /
sarvasatvahitārthena vijahāra samāhitaḥ // Rm_2.11{12} //
tasmiṃś ca samaye tatra śrāvastyāṃ ye vaṇigjanāḥ /
te paṃcaśatamātrāṇi ratnākaraṃ samāgatāḥ // Rm_2.12{13} //
tataḥ pratyāgatāḥ sarve kāntāraṃ samupāviśan /
tatra te bhramitā mārgāt paribhraṣṭā vicerire // Rm_2.13{14} //
vimārgeṇa carantas te vālukāsthalam upāviśan /
tatra praptāś ca te sarve madhyāhne dyotitātape // Rm_2.14{15} //
bhānos tīkṣṇakarais taptā gharmatāpābhikheditāḥ /
(Rm 21)
kṣīṇapathyādanāś cāpi kṣuttṛṣṇā paripīḍitāḥ // Rm_2.15{16} //
tīvraduḥkhābhisaṃtaptāḥ paryāvarttanta tatra ca /
sthalaprāptā yathā mīnā mṛtyubhayavikaṃpitāḥ // Rm_2.16{17} //
tadā sarve 'pi te sārthāḥ śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
svasvakuleśasvasveṣṭadevatāḥ saṃyayācire // Rm_2.17{18} //
kecit svayaṃbhuvaṃ smṛtvā kecin nārāyaṇaṃ tathā /
kecic chivaṃ mahāraudraṃ kecit sūryyagrahādhipaṃ // Rm_2.18{19} //
kecic caṃdraṃ ca tāreśaṃ kecid iṃdraṃ surādhipaṃ /
kecid agniṃ yamaṃ caiva naiṛtyaṃ ca tathāpare // Rm_2.19{20} //
vāruṇaṃ ca tathā vāyukuveraṃ ca maheśvaraiḥ /
bhairavaṃ mātṛkāś caivaṃ kecit skandhaṃ vināyakaṃ // Rm_2.20{21} //
mahākālaṃ tathā caivaṃ kecid ṛṣīn yatīśvarān /
kecid daityādhipān vīrān kecin nāgādhipāṃs tathā // Rm_2.21{22} //
kecic cāturmahārājān kecid yakṣādhipān tathā /
evam anyāṃs tridhātusthāṃs sarvān smṛtvā yayācire // Rm_2.22{23} //
tair evaṃ yācyamānānāṃ devatānaṃ na kaś cana /
eko 'py āsīt tadā trātā vāṇijāṃ duḥkhabhāgināṃ // Rm_2.23{24} //
tatas te vaṇijaḥ sarve mṛtyubhayavikaṃpitāḥ /
nirāśayā viṣīdantas tasthur niśceṣṭamānasāḥ // Rm_2.24{25} //
tatra yaḥ sugatopāsī dṛṣṭasatyaḥ sa dhīravān /
tān sārthān vipannāśāṃ dṛṣṭvāmaṃtryaivam abravīt // Rm_2.25{26} //
bhavanto mā viṣīdadhvaṃ kiṃ viṣādena setsyate /
tasmāt tyaktvā viṣādatvaṃ dhīryyam ālambya tiṣṭhata // Rm_2.26{27} //
dhairyyeṇa tārayed duḥkhaṃ mahākṛcchraṃ vipatsv api /
tasmād dhairyyaṃ samādhāya smaradhvaṃ ca jinaṃ drutaṃ // Rm_2.27{28} //
jina eva jagannāthas trātā sarvānukaṃpakaḥ /
tad asmadvacanaṃ śrutvā saṃbuddhaṃ smaratādarāt // Rm_2.28{29} //
(Rm 22)
tatrāpy evaṃ bhaye 'smākaṃ trātā ko 'nyo bhaviṣyati /
buddha eva jagadbaṃdhus tad vrajadhvaṃ jinaṃ drutaṃ // Rm_2.29{30} //
sarvathā no jinendro 'sau sarvasatvānukanipakaḥ /
ḍṛṣṭvāsmān karuṇādṛṣṭyā saṃrakṣet sahasā khalu // Rm_2.30{31} //
iti tenoditaṃ śrutva sarve te vaṇijas tathā /
saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ kṛtvā smṛtvābhayaṃ yayācire // Rm_2.31{32} //
namas te bhagavan nātha sarvajño 'si jagatprabhuḥ /
bhavataiva jagat sarvaṃ pālitaṃ putravat sadā // Rm_2.32{33} //
adyāgreṇa vayaṃ sarve yāvajjīvaṃ sadāpi hi /
bhavatāṃ śaraṇaṃ yāmas tad rakṣāsmāñ jagadguro // Rm_2.33{34} //
bhavān eva jagaddharmaṃ saṃsāre pālitaṃ sadā /
bhagavan sarvavin nātha trātum arhasi sarvathā // Rm_2.34{35} //
paṃcaśatasarvāṇi vāṇijāś ca samāgatāḥ /
vimārgeṇa carantas te madhyāhne dyotitātape // Rm_2.35{36} //
tatra prāptāś ca te sarve vālukāsthale saṃsthitāḥ /
bhāno tīkṣṇakare taptā kṣuttṛṣārttā paripīḍitāḥ // Rm_2.36{37} //
tīvrātivedanākrāntā mṛtyubhayaṃ samāgatāḥ /
namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti namo namaḥ // Rm_2.37{38} //
dṛṣṭvāsmān karuṇā sarvān paṃcaśatāni vāṇijān /
bhavān eva jagatsvāmiṃ tathā buddhānubhāvatāṃ // Rm_2.38{39} //
tadā sa bhagavān tebhya māhendravṛṣṭim ācaran /
śītalā vāyavo yāti tena śītatvam āgatāḥ // Rm_2.39{40} //
tad dṛṣṭvā sārthapatinā sarvān sārthān samabravīt /
bhavantaḥ śrūyatāṃ sarve yan mayā procyate hitaṃ // Rm_2.40{41} //
tad bhavadbhiḥ samādhṛtvā karttavyaṃ kṛtavedibhiḥ /
yad vayaṃ mṛtyusaṃprāptā paralokād ivāgatāḥ // Rm_2.41{42} //
tad jñeyaṃ jinendrasya kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
tasmāt sarve vayaṃ tasya buddhasya śaraṇaṃ gatāḥ // Rm_2.42{43} //
saddharmmaṃ samupāśritya caremahi sadāpi hi /
anityaṃ khalu saṃsāram anityaṃ jīvitaṃ sukhaṃ // Rm_2.43{44} //
kṣaṇadhvaṃsi śarīraṃ ca bhave nityaṃ na kiṃ cana /
dharma eva mahāsāraṃ yenaivaṃ rakṣyate jagat // Rm_2.44{45} //
tasmād dharmaṃ samādhartuṃ gantavyaṃ śaraṇaṃ muneḥ /
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te vaṇijo mudā // Rm_2.45{46} //
tathety abhyanumodantas tato gaṃtum upākramat /
atha sārthapatiś caivaṃ kṛtvā taṃ saha saṃmataṃ // Rm_2.46{47} //
(Rm 23)
vihāre sugataṃ draṣṭuṃ dharmaṃ cāptum agān mudā /
tatropetya praviṣṭo 'sau sarvasārthagaṇānvitaḥ // Rm_2.47{48} //
dṛṣṭvā taṃ sugataṃ natvā viṣasāda puro muneḥ /
athāsau bhagavāṃs teṣāṃ dṛṣṭvāśayaviśuddhatāṃ /
āryyasatyāryyamārgāṅgaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_2.48{49} //
tadā sarve 'pi te satvāḥ śrutvā taṃ dharmam ādarāt /
satkāyadṛṣṭinirmuktā bodhicittaṃ pralebhire // Rm_2.49{50} //
tatra kecin mahāśrāddhā dharmānusāriṇo 'bhavan /
śrotāpannās tathā kecit sakṛdāgāmino pare // Rm_2.50{51} //
tathānāgāminaḥ kecit kecid bhavaparāṅmukhāḥ /
saṃsārakleśasaṃghāṃś ca hitvā suvimalāśayāḥ // Rm_2.51{52} //
sākṣāt saddharmmam āsādya babhūvur dharmacāriṇaḥ /
kecic chrāvakabodhau ca pratyekāyāṃ tathāpare // Rm_2.52{53} //
kecid anuttarāyāṃ ca saṃbodhau praṇidhiṃ dadhuḥ /
evaṃ tāḥ parṣadaḥ sarvāḥ saṃbuddhaśaraṇe sthitāḥ // Rm_2.53{54} //
saddharmmācaraṇe raktāḥ saṃghabhaktā babhūvire /
atha te bhikṣavo dṛṣṭvā tān sarvān bodhicāriṇaḥ // Rm_2.54{55} //
saṃbuddhaṃ prayatā natvā paprachur vismayānvitāḥ /
āścaryyaṃ bhagavan yāvad yad ime vaṇijas tathā // Rm_2.55{56} //
kāṃtārapatitāḥ sarve bhavatā paripālitāḥ /
bhavaccintitamātre 'pi māhendravṛṣṭim ācaran // Rm_2.56{57} //
śītalā vāyavo vātās tat kathaṃ vaktum arhasi /
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭo bhagavāṃs tān abhāṣata // Rm_2.57{58} //
śṛṇudhvaṃ bhikṣavaḥ karmma yan mayā kṛta kṛtaṃ kathyate /
yan mayā prakṛtaṃ karma ko 'nyo bhuṃjyād dhi tatphalaṃ // Rm_2.58{59} //
yena yat prakṛtaṃ karma sa evādyād dhi tat phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate karma naiva kvāpi kathaṃ cana // Rm_2.59{60} //
(Rm 24)
agnibhir dahyate naiva vāyubhir nāpi śuṣyate /
udakaiḥ klidyate nāpi bhūmiṣu // Rm_2.60{61} //
api tu pacyate skandhaṣaḍdhātvāyataneṣu hi /
anyathā cāpi karmāṇi na dadanti phalāni ca // Rm_2.61{62} //
yathaiva yat kṛtaṃ karma tathaiva tat phalaṃ mataṃ /
śubhakarma śubhaṃ dadyāt pāpakarmāśubhaṃ khalu // Rm_2.62{63} //
miśritam ubhayaṃ dadyād iti matvā śubhe caret /
na praṇaśyaṃti karmāṇi kalpakoṭiśatair api // Rm_2.63{64} //
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehināṃ /
yan mayā prakṛtaṃ pūrvaṃ tat phalaṃ prāpyate 'dhunā // Rm_2.64{65} //
kathyate tat purāvṛttaṃ sādhu śṛṇuta sādaraṃ /
puraikasamaye buddhaś caṃdano nāma dharmarāṭ // Rm_2.65{66} //
sarvajño 'rhañ jagannāthaḥ śāstā lokādhipeśvaraḥ /
vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavij jinaḥ // Rm_2.66{67} //
tathāgato mahābhijñaḥ saṃbuddho 'bhūd vināyakaḥ /
tadaikasamaye tatra caṃdanaḥ sa munīśvaraḥ // Rm_2.67{38!} //
bhikṣubhiḥ saha saddharmmaṃ prakāśayan samaṃtataḥ /
hitāya sarvasatvānāṃ jānapadeṣu saṃcaran // Rm_2.68{69} //
anyatamāṃ purīṃ ramyāṃ rājadhānīm upāśrayat /
tatra satvahitārthena bodhicaryāṃ prakāśayan // Rm_2.69{70} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ vijahāra jināśrame /
atha tadādhipo rājā śrutvā taṃ buddham āgataṃ // Rm_2.70{71} //
sa maṃtrijanapauraiś ca saha pratyudyayau mudā /
tatrāsau sahasopetya dṛṣṭvā taṃ sugataṃ muniṃ // Rm_2.71{72} //
kṛtāṃjalipuṭo natvā tasthāv ekāṃtike mudā /
athāsau bhagavān dṛṣṭvā taṃ nṛpaṃ samupasthitaṃ // Rm_2.72{73} //
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ /
śṛṇu rājan bhave sāraṃ dharmaṃ nityam ataṃdritaṃ // Rm_2.73{74} //
dharmeṇa jāyate loko dharmeṇa svargam āruhet /
tasmād dharmaṃ puraskṛtya saṃpālayan prajā sadā // Rm_2.74{75} //
prajārakṣāvrataṃ dharmaṃ mūlaṃ rājñāṃ vidur budhāḥ /
prajārakṣāvrataṃ tyaktvā kim anyair bahubhir vrataiḥ // Rm_2.75{76} //
(Rm 25)
tena rājan tvayā dharme pālanīyāḥ prajāḥ śubhe /
tad daśākuśalebhyaś ca vinivārya tvayā sadā // Rm_2.76{77} //
yojanīyāḥ prajā dharme tatpuṇyais tvaṃ pramokṣyase /
ādau dāne prajān yojyāḥ saṃbodhipadakāraṇe // Rm_2.77{78} //
tatpuṇyaiḥ pracariṣyanti prajāḥ saṃvarddhitāḥ śubhe /
śubhakarmarate loke tatpuṇyaiḥ varddhyate nṛpaḥ // Rm_2.78{79} //
tasmād dānaṃ svayaṃ datvā prajā śīle niyojaya /
śīlena śuddhyate kāyaḥ śuddhakāyo bhavet sudhīḥ // Rm_2.79{80} //
subuddhiḥ kṣamayā sarvāc chatrūṃ jitvā virājate /
tato vīryyabalaiḥ sarvān satvān saukhye niyojayet // Rm_2.80{81} //
tataḥ kleśān vinirjitya dhyātvā bodhiṃ prasādhayet /
bodhipraṇidhicittena kṛtī prajñāṃ prasādhayet // Rm_2.81{82} //
tataḥ prājña upāyaiś ca jagad bodhau niyojayet /
tato mārān vinirjitya saṃbodhijñānam āpnuyāt // Rm_2.82{83} //
tatra prāpya rasābhijñā daśabhūmīśvaro bhavet /
tataḥ kṛtvā vaśe sarvāṃs traidhātukanivāśinaḥ // Rm_2.83{84} //
saṃsthāpya saugate dharme svayaṃ nirvṛtim ācaret // Rm_2.84{85} //
evaṃ jñātvā mahārāja nirvāṇagatisādhanaṃ /
yadi te nirvṛtau vāṃchā tadaitāsu samācara // Rm_2.85{86} //
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ saṃvṛttisukham āpnuyāḥ /
kramāt pāramitāḥ pūryya nirvṛtiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_2.86{87} //
nirvāṇaṃ paramaṃ jñānaṃ nirvāṇaṃ paramaṃ sukhaṃ /
nirvāṇaṃ paramaṃ puṇyaṃ nirvāṇaṃ paramāṃ gatiṃ // Rm_2.87{88} //
evaṃ hi sukṛtaṃ sarvaṃ jñātvā nirvāṇakāraṇaṃ /
tathā dharme svayaṃ sthitvā preraṇīyāḥ prajā api // Rm_2.88{89} //
evaṃ sa caṃdano buddho bodhayitvā ca taṃ nṛpaṃ /
bodhimārge pratisthāpya virarāma kṣaṇaṃ tataḥ // Rm_2.89{90} //
atha sa nṛpatī rājā śrutvā tad dharmam ādarāt /
pramoditaḥ samutthāya uttarāsaṃgam udvahan // Rm_2.90{91} //
jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitvā kṛtāṃjalipuṭo nataḥ /
(Rm 26)
suprasannamukhaḥ pādau natvā taṃ prārthayan muniṃ // Rm_2.91{92} //
namas te bhagavan nātha bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
saddharmam ādiśann atra vijayasva gaṇaiḥ saha // Rm_2.92{93} //
iti tena nṛpendreṇa prārthite sa munīśvaraḥ /
tatheti pratisaṃśrutya traimāsyam adhyavāsayat // Rm_2.93{94} //
tataḥ sāntaḥpurā rājā taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
sadā satkārapūjāṅgair bhojyaiḥ prārāgayan mudā // Rm_2.94{95} //
tasmiṃś ca samaye tatra lokānācarakopitāḥ /
varṣādhidevatā meghāvṛṣṭiṃ na mumucur bhuvi // Rm_2.95{96} //
tatas tasyām anāvṛṣṭyāṃ taḍāgādi jalāśrayāḥ /
dine dine prahīnāṃbhaḥ paṃkaśeṣaviśoṣitāḥ // Rm_2.96{97} //
niḥpuṣpā niṣphalā vṛkṣāḥ śākhāpattraviśīrṇṇitāḥ // Rm_2.97{97!} //
sthāṇukalpā nirābhogyāḥ pakṣisaṃpātavarjitāḥ /
mahīśasyavipannāś ca bījāṃkulaviśoṣitāḥ // Rm_2.98{98} //
nistṛṇā prakhalībhūtā marukalpābhavat tadā /
annapānaviyogena mṛtā anekajantavaḥ // Rm_2.99{99} //
kṣutpipāsahatāḥ kecin nyaṣīdanta mṛtā iva /
kecid gehe viṣaṇṇāsyā mṛtyuśaṃkāviṣāditāḥ // Rm_2.100{100} //
parasparaṃ mukhaṃ dṛṣṭvā niḥśvasanto niṣedire /
kecin meghaṃ ca khe dṛṣṭvā prāyācanta divāniśaṃ // Rm_2.101{1} //
hā hatāsma iti proktvā kecit tasthur nirāśitāḥ /
evaṃ nānāprakāreṇa vilapanto vikheditāḥ // Rm_2.102{2} //
sarve 'pi paurikās tatra cikhedur mṛtyuśaṃkitāḥ /
tad dṛṣṭvā nṛpatiś cāpi mṛtyutrastānukaṃpitaḥ // Rm_2.103{3} //
maṃtriṇaḥ sacivān sarvān samāmaṃtryābravīd iti /
hā kaṣṭaṃ katham atraivaṃ durbhikṣaṃ varttate 'dhunā /
kiṃ karomi na manye 'haṃ vadadhvaṃ tat pratikriyāṃ // Rm_2.104{4} //
yena tadā mahāpāpadurbhikṣaṃ śāmyate drutaṃ /
tadupāyaṃ prakuryāma tat kurudhvaṃ yathāvidhiṃ // Rm_2.105{5} //
(Rm 27)
iti śrutvā nṛpājñāṃ te samaṃtrijanapaurikāḥ /
devatā vidhinārādhya tac chāntiṃ saṃyayācire // Rm_2.106{6} //
bho devatāḥ prasīdadhvaṃ namo vaḥ praṇatā vayaṃ /
aparādhaṃ yad asmāsu kṣantavyaṃ sarvathāpi tat // Rm_2.107{7} //
imaṃ durbhikṣanirvṛṣṭiṃ prāptaṃ śamayata drutaṃ /
suvṛṣṭiṃ kārayitvātra subhikṣaṃ kuruta dhruvaṃ // Rm_2.108{8} //
evaṃ kecid vidhātāraṃ kecid viṣṇuṃ janārdanaṃ /
kecic chivaṃ maheśānaṃ iṃdraṃ kecit surādhipaṃ // Rm_2.109{9} //
kecid grahādhipaṃ kecil lokapālān maharddhikān /
kecic ca mātṛkādevīṃ skaṃdavighneśabhairavān // Rm_2.110{10} //
mahākālagaṇāṃś cāpi kecin nāgāñ jalādhipān /
kecin meghān samālokya natvā vṛṣṭiṃ yayācire // Rm_2.111{11} //
evaṃ sarve 'pi lokāś ca svasveṣṭakuladevatāḥ /
vidhinārādhya saṃprārthya suvṛṣṭiṃ prayayācire // Rm_2.112{12} //
evaṃ taiḥ prārthyamānās tāḥ sarvāś ca devatā api /
tatra vṛṣṭiṃ samutsraṣṭuṃ naiva śekur vighātitāḥ // Rm_2.113{13} //
tataḥ sarve ca te lokā dṛṣṭvā tad vṛṣṭighātitāṃ /
hāhākāravirāvanto vicikhedur nirāśitāḥ // Rm_2.114{14} //
atha rājā sa tān dṛṣṭvā durbhikṣākṣobhitāśāyān /
tathā ca grahām ālokya visaṇṇāsyo vyacintayat // Rm_2.115{15} //
aho kaṣṭaṃ mahotpātaṃ mama rājye bhaviṣyati /
katham atra pratīkāraṃ tat praśāntyai kariṣyate // Rm_2.116{16} //
kiṃ mayā nṛpabhūtena yaśodharmavighātinā /
na śakyaṃte prajā yena rakṣitum ītipīḍite /
dhig māṃ nṛpādhamībhūtaṃ kiṃ pāpaṃ prakṛtaṃ mayā /
yena yasya prajā eva kṣutpipāsahatā mṛtāḥ /
kim eva mama rājye na bhogyaiś cāpi dhanair api /
kiṃ tena jīvitenāpi yaśodharmavināśinā // Rm_2.117{18} //
yena rājñā na rakṣyante prajāḥ svaviṣayāśritāḥ /
sa kiṃ rājā baliṣṭho 'pi kṛtānta iva manyate // Rm_2.118{19} //
(Rm 28)
yaś ca rājā svabhogyārthaṃ kevalaṃ daṇḍam āharan /
na vipatsu prajāḥ pāti sa kiṃ rājāpi cauravat // Rm_2.119{20} //
yeṣām eva hitārthāya yaś ca rājābhiṣicyate /
sa teṣāṃ na hitaṃ kuryyāt sa kiṃ rājā kṛtārthahā // Rm_2.120{21} //
dhik pravādahataḥ so 'tra yaśodharmasukhārthahā /
svayaṃ naṣṭaḥ parān hatvā narakeṣu vrajed dhruvaṃ // Rm_2.121{21!} //
kiṃ cāham api mānuṣyaḥ samāna iṃdriyair api /
yato me kriyate sarvaiḥ sevo nityaṃ samāhitaiḥ // Rm_2.122{22} //
yadi na kriyate rakṣā mayāpy eṣāṃ vipatsv api /
katham etadṛśair muktaḥ kadā yāsyāmi sadgatiṃ // Rm_2.123{23} //
sarvadaitadṛṇair baddhaḥ sarvathā pratibaṃdhitaḥ /
karmabhiḥ preryyamāṇo 'haṃ yāsyāmi narakān dhruvaṃ // Rm_2.124{24} //
tadāhaṃ kiṃ kariṣyāmi yamadūtair adhiṣṭhite /
dṛṣṭvā tāṃ bhīṣaṇāṃ krūrān patiṣyāmi vimohitaḥ // Rm_2.125{25} //
tadā tatra na vidyeta kaścit trātā dayānvitaḥ /
dharma eva tadā rakṣet tad dharmaṃ sādhayec chubhaṃ // Rm_2.126{26} //
dharmāś ca bahudhā proktās teṣāṃ prāhur munīśvarāḥ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ saugataṃ dharmam uttamaṃ // Rm_2.127{27} //
yenaiva śubhatāṃ kṛtvā sarvatra bhuvaneṣv api /
sarvasatvāś ca pālyante sarvadeha paratra ca // Rm_2.128{28} //
tathātrāpi śubhaṃ kartuṃ saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ vrajan /
saddharmaṃ samavāptuṃ ca sevitavyaṃ sasāṃghike // Rm_2.129{29} //
tenātra sahasā kṛtvā puṣkaraṇīmanoramāṃ /
saṃbuddhasugataṃ tatra snāpayitvā sasāṃghikaṃ // Rm_2.130{30} //
mahatsatkārapūjābhir bhojanaiś ca pratoṣayan /
tatas taṃ sugataṃ natvā tad durbhikṣaṃ praśāṃtaye // Rm_2.131{31} //
suvṛṣṭicāraṇe loke prārthayiṣyāmi sādaraṃ /
tadā sa bhagavān atra suvṛṣṭiṃ cārayed dhruvaṃ // Rm_2.132{32} //
sarvatra śubhatāṃ kṛtvā subhikṣaṃ kārayet sadā /
tato 'tra sarvadāpy evaṃ durbhikṣaṃ na kadā cana // Rm_2.133{33} //
subhikṣaṃ sarvato bhadraṃ bhaven nūnaṃ samaṃtataḥ /
(Rm 29)
iti dhyātvā viniścitya manasā sa narādhipaḥ // Rm_2.134{34} //
sahasā sacivān sarvān samāmaṃtryābravīt tathā /
śṛṇudhvaṃ maṃtriṇo yan me manasā saṃviciṃtitaṃ // Rm_2.135{35} //
tad anumodya yuṣmābhiḥ prakarttavyaṃ samāhitaiḥ /
yad adya jāyate 'vṛṣṭiṃ durbhikṣaṃ copavarttate // Rm_2.136{36} //
tad asmatpāpato nūnaṃ tat pāpaparihāṇaye /
saṃbuddhaśaraṇaṃ kṛtvā saddharmasamavāptaye // Rm_2.137{37} //
sasaṃghaṃ sevituṃ nityam iche tad anumodyatāṃ /
sa eva bhagavān nāthaḥ kṛtvātra śubhatāṃ sadā // Rm_2.138{38} //
suvṛṣṭiṃ cārayitvā ca subhikṣaṃ kārayed dhruvaṃ /
tato 'smākaṃ tadāpy atra maṃgalaṃ syāt samaṃtataḥ // Rm_2.139{39} //
sadā saddharmam ādhāya saukhyaṃ bhuktvā bhajemahi /
dharmeṇa śubhatā nityaṃ dharmeṇa jīyate vipat // Rm_2.140{40} //
dharmeṇa pālyate sarvaṃ dharmeṇa sadgatiṃ vrajet /
dharmaṃ tu saugataṃ bhadraṃ sarve prāhur munīśvarāḥ // Rm_2.141{41} //
saddharmaṃ samavāptuṃ taṃ saṃbuddhaṃ bhajatādarāt /
buddha eva jagadbaṃdhuḥ sarvasatvahitaṃkaraḥ // Rm_2.142{42} //
buddha eva jaganmitraṃ sarvasatvasukhapradaḥ /
buddha eva jagattrātā sarvasatvānukaṃpakaḥ // Rm_2.143{43} //
buddha eva jagadbhartā dharmārthasukhasaṃpradaḥ /
buddha eva jagacchāstā sarvasattvānubodhakaḥ /
buddha eva jagannātho bodhisaṃbhārapūrakaḥ /
buddha eva jagatsvāmī saṃbodhimārgadeśakaḥ /
buddha eva mahāvīraḥ sarvamāraprabhaṃjakaḥ // Rm_2.144{44} //
buddha eva mahāsatvaḥ ṣaḍabhijño jagatprabhuḥ /
buddha eva trilokeṣu dharmarūjā munīśvaraḥ /
yenaiva trijagallokaṃ pālitaṃ putravat sadā // Rm_2.145{47!} //
sa eva bhagavān buddhaḥ sevanīyaḥ śubhārthibhiḥ /
yenaivaṃ triṣu lokeṣu sarvalokādhipeśvaraḥ // Rm_2.146{48} //
rājate jayate tena siddho 'yaṃ dharmmarāj jinaḥ /
yathā ca triṣu lokeṣu bodhicaryāḥ prakāśayan /
(Rm 30)
karoti bhadratāṃ nityaṃ tathātrāpi kariṣyati // Rm_2.147{19} //
saṃsthāpayati saddharme yathā traidhātuvāsinaḥ /
satvān prabodhayann asmān niveśayet tathā khalu // Rm_2.148{20} //
tataḥ sarve vayaṃ dhṛtvā saddharmaṃ śubhadaṃ śivaṃ /
yaśopuṇyasukhaṃ bhuktvā yāsyāmo 'nte sukhāvatīṃ // Rm_2.149{21} //
iti matvā tathāsmābhiś candano 'yaṃ jineśvaraḥ /
mahatsatkārapūjābhiḥ sevitavyo mudā sadā // Rm_2.150{22} //
iti saṃbhāṣya taiḥ sarvais tathety abhyanumoditaiḥ /
maṃtribhiḥ saha rājā sa prayayau taj jināśramaṃ // Rm_2.151{23} //
tatra prāptaḥ praviṣṭaś ca dṛṣṭvā taṃ caṃdanaṃ muniṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā cakāra prārthanām iti // Rm_2.152{24} //
namas te bhagavac chāstaḥ vayaṃ te śaraṇaṃ gatāḥ /
tat prasanno bhavāsmākaṃ kṣantavyā cāparādhatā // Rm_2.153{24} //
yad avṛṣṭiḥ pravṛttātra tad asmatpāpataḥ khalu /
tatpāpaparihāṇāya saddharmaṃ deṣṭum arhasi // Rm_2.154{26} //
tad bhavantaṃ vayaṃ sarve snāpayitvā sasāṃghikān /
yathāśakty upacāraiś ca samichāmo 'rcituṃ pure // Rm_2.155{27} //
tat prasīda munīndro 'si yathāsmākaṃ hitaṃ bhavet /
tathāsmatpuram āgatvā śubhaṃ kartuṃ samarhasi // Rm_2.156{28} //
iti tenārthitaṃ rājñā śrutvā sa caṃdano muniḥ /
tūṣṇībhūtvā tathety evaṃ adhyuvāsa sa sāṃghikaḥ // Rm_2.157{29} //
tataḥ sa nṛpatir jñātvā tad adhivāsitaṃ muneḥ /
pādau natvā punar dṛṣṭvā sahasā svaṃ puraṃ yayau // Rm_2.158{60!} //
tataḥ pure ca mārgeṣu śodhayitvā samaṃtataḥ /
sugaṃdhijalasaṃsiktam akārayan mahītalaṃ // Rm_2.159{61} //
tataḥ puṣpāvakīrṇṇaṃ ca kārayitvā samaṃtataḥ /
dhvajacchatravitānaiś ca tatpuraṃ paryyabhūṣayat // Rm_2.160{62} //
tatas tan nagare madhye kārayitvā saro varaṃ /
tad gaṃdhodakasaṃpūrṇam akārayat praśobhitaṃ // Rm_2.161{63} //
tatra puṣpābhiḥ saṃyuktaṃ kṛtvā tīre samaṃtataḥ /
chatradhvajapatākāni vitatya paryyamaṇḍayat // Rm_2.162{64} //
(Rm 31)
āsanāni ca prajñapya sasaṃghasya kramān muneḥ /
svarṇakuṃbhāṃś ca saṃsthāpya śucigaṃdhāmbupūritān // Rm_2.163{65} //
tato pūjopacārāṃ bhojyopakaraṇāni ca /
sādhayitvopasaṃsthāpya saṃgītisahitāni ca // Rm_2.164{66} //
tato rājā sa sāmātyaiḥ paurikaiś ca samanvitaḥ /
taṃ buddhaṃ puram ānetuṃ jināśramam agān mudā // Rm_2.165{67} //
tatra sa sahasā prāpto dṛṣṭvā taṃ candanaṃ muniṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā gamanaṃ prārthayad iti // Rm_2.166{68} //
sarvajña bhagavaṃ gantuṃ samayo varttate 'dhunā /
sarvaṃ ca sādhitaṃ siddhaṃ tadāśv āgantum arhasi // Rm_2.167{69} //
evaṃ tenārthite rājñā sa saṃbuddhaḥ sasāṃghikaḥ /
pātracīvaram ādāya prāgāt tatpurasaṃmukhaḥ // Rm_2.168{70} //
yadāsau bhagavān buddhāḥ prātihāryyaṃ pradarśayan /
lokān bhāsāvasaṃbhāsya prācaran prāptagopuraṃ // Rm_2.169{71} //
tadākampad rasā sābdhir vavau vāyuḥ sumaṃgalaṃ /
kṣutpipāsā hatā ye ca te sarve paritṛptitāḥ // Rm_2.170{72} //
ye ca hīnendriyāḥ satvās te ca pūrṇendriyā babhuḥ /
nirdhanā dhanināś cāsan rogino nirujo 'bhavan // Rm_2.171{73} //
baṃdhanasthā vimuktāś ca duḥkhitāḥ sukhino 'bhavan /
unmattāḥ susmṛtiṃ prāptā nagnā āsan suvastrikāḥ // Rm_2.172{74} //
gurviṇyā yāś ca tāḥ sarvāḥ pramadāḥ sukhasūtikāḥ /
ciravairānusaṃbaddhā maitrībhūtāḥ samācaran // Rm_2.173{75} //
ye ca pāparatāḥ satvā daśākuśalacārikāḥ /
te sarve parisaṃtṛptāḥ puṇyakāmāḥ pracerire // Rm_2.174{76} //
evam anye ca ye tatra pāpakā upasargikāḥ /
te sarve vilayaṃ yātāḥ te sarve saṃśubhāṅkitāḥ // Rm_2.175{77} //
evaṃ sarvaprakāreṇa hatvā sarvam amaṅgalaṃ /
kṛtvā bhadraṃ ca sarvatra sasaṃghaḥ sa pure 'viśat // Rm_2.176{78} //
kramāt pradakṣiṇenaivaṃ pracaritvā mahotsavaiḥ // Rm_2.177{79} //
(Rm 32)
vaṃdyamānas tu taiḥ sarvaiḥ sadevāsuramānavaiḥ // Rm_2.178{80} //
taṃ nṛpaṃ purataḥ kṛtvā rājamārgam upāsaran /
tat sarovarasaṃprāpto dṛṣṭvā tīre samāśrayat // Rm_2.179{81} //
tataḥ sa bhagavān buddho yathā prajñapta āsane /
ekacīvarakas tasthau snātuṃ tatra sarovare // Rm_2.180{82} //
tato nṛpādayaḥ sarve lokās taṃ caṃdanaṃ muniṃ /
sasaṃghaṃ snāpayām āsuḥ svarṇakumbhāmbubhiḥ kramāt // Rm_2.181{83} //
kṛtvā snānaṃ tato 'nyatra yathāprajñapta āsane /
sasaṃgho bhagavān tasthau svaprabhāvaṃ pradarśayan // Rm_2.182{84} //
atha rājā sa taṃ buddhaṃ samāsīnaṃ sasāṃghikaṃ /
cīvaraprāvṛtaṃ kṛtvā pūjāṅgaiḥ samapūjayat // Rm_2.183{85} //
tataś ca bhojanaiḥ śuddhaiḥ praṇītair vyañjanair api /
paṃcāmṛtaiś ca pānaiś ca sutṛptiṃ samatoṣayat // Rm_2.184{86} //
tataś ca bhojanāṃte saṃśodhayitvā mukhādikaṃ /
nīcāsane samāsīnaḥ kṛtāṃjalipuṭo nṛpaḥ // Rm_2.185{87} //
suprasannamukhāmbhojaḥ sa maṃtrījanapaurikaiḥ /
natvā kṣamāpayitvā taṃ sasaṃghaṃ prārthayat tathā // Rm_2.186{88} //
sarvajña bhagavan nātha kṣamasva no 'parādhatāṃ /
prasīda sarvathā rakṣa dṛṣṭvāsmān pāpacāriṇaḥ // Rm_2.187{89} //
tad durbhikṣavināśāya suvṛṣṭiṃ cāraya drutaṃ /
sarvasatvahitārthāya saddharmaṃ ca samādiśa // Rm_2.188{90} //
ity evaṃ prārthite tena rājñā lokahitārthinā /
saṃbuddho bhagavāṃś caivaṃ svāśīrvacanam abravīt // Rm_2.189{91} //
ārogyam astu te rājan sarvatrāpi ca maṃgalaṃ /
subhikṣaṃ sarvadāpy atra nirvighnaṃ bodhim āpnuhi // Rm_2.190{92} //
iti svāśīrvaco datvā saṃbuddhaḥ sa sasāṃghikaḥ /
tataś ca svāśramaṃ prāgāt sa nṛpajanam anvitaḥ // Rm_2.191{93} //
evam asya munīndrasya traimāsyaṃ ca niraṃtaraṃ /
tenākāri nṛpendreṇa sevā satkārapūjanaiḥ // Rm_2.192{94} //
tataḥ śakro mahendro 'sau dṛṣṭvā tat sugatārcitāṃ /
tad durbhikṣapraśāṃtyarthaṃ suvṛṣṭiṃ samacārayat // Rm_2.193{95} //
(Rm 33)
tato jalāśrayāny ambupūritāni samaṃtataḥ /
padmotpalādipuṣpaiś ca channāni rurucus tadā // Rm_2.194{96} //
tṛṇair navāṅkurodbhūtaṃ sādvalaiś ca prarūḍhitaiḥ /
pratichannā haridvastraiḥ prāvṛtaiva rarāja bhūḥ // Rm_2.195{97} //
vṛkṣāś cāpi haritpatraiḥ samāchannāḥ praśobhitāḥ /
puṣpaiḥ prasphullitair amyaiḥ phalaiś ca saṃcakāsire // Rm_2.196{98} //
kramāc caivaṃ prarūḍhāni śasyāni varddhitāni ca /
pariniṣpannasiddhāni pravipecuḥ samaṃtataḥ /
tataḥ sarve janāś caivaṃ saṃprayātāṃ subhikṣatāṃ /
dṛṣṭvānaṃdaṃ samuccāryya pracerire praharṣitāḥ // Rm_2.197{99} //
atha rājā sa tān sarvān mahāharṣapramoditān /
dṛṣṭvā bhūyaḥ samāmaṃtrya vabhāṣa saṃprabodhayan // Rm_2.198{100} //
bhavanto dṛśyatām asya saṃbuddhasyānubhāvatā /
yasya puṇyānubhāvena prajātaiva subhikṣatā // Rm_2.199{1} //
tasmān nityaṃ tathaivāsya saṃbuddhasya jagatprabhoḥ /
mahatsatkārapūjābhiḥ karttavyaṃ bhajanaṃ sadā // Rm_2.200{2} //
evaṃ yadi sadā cāsya saṃbuddhasya jagatprabhoḥ /
pūjābhiḥ satkariṣyanti sadātra maṃgalaṃ bhavet // Rm_2.201{3} //
tasmād asya munīndrasya nakhakeśavidarbhitaḥ /
gandhastūpaḥ pratisthāpya sevitavyaḥ sadārcanaiḥ // Rm_2.202{4} //
iti saṃbhāṣya rājāsau tais tathety anumoditaiḥ /
saha bauddhāśramaṃ gatvā natvā taṃ prārthayan muniṃ // Rm_2.203{5} //
namas te bhagavaṃ chāstar vayaṃ te śaraṇasthitāḥ /
sadā caivaṃ kariṣyāmo bhavatsevām upāsthitāḥ // Rm_2.204{6} //
tat prasīda sadā pātra vihṛtya dharmam ādiśan /
vijayasva na cānyatra mā vraja no 'nukaṃpayā // Rm_2.205{7} //
tenaivaṃ prārthite rājñā bhagavāṃś ca sa caṃdanaḥ /
(Rm 34)
taṃ nṛpaṃ sajanaṃ dṛṣṭvā prasannāsyo 'bravīt tathā // Rm_2.206{8} //
naiva rājan mayā bodhir ekasyārthe prasādhitā /
api ca sarvasatvānāṃ hitārthe hy anukaṃpinā // Rm_2.207{9} //
tasmād atra sadā naiva sthāsyāmy ahaṃ sasāṃghikaḥ /
sarvatrāpi careyāhaṃ saddharmaṃ saṃprakāśituṃ // Rm_2.208{10} //
yadi me śraddhayā nityaṃ sevāṃ kartuṃ samichatha /
keśastūpaṃ pratisthāpya sevyata sarvadārcanaiḥ // Rm_2.209{11} //
tatas te 'tra sadā rājye subhikṣaṃ maṃgalaṃ bhavet /
durbhikṣatā ca kutrāpi nākramiṣyati kadā cana // Rm_2.210{12} //
iti matvā tvayā gatvā triratnaśaraṇaṃ svayaṃ /
sarvasatvāś ca saddharme preraṇīyāḥ prayatnataḥ // Rm_2.211{13} //
ity ādiśya munīṃdro 'sau chitvā svān nakharāṃs tathā /
keśāṃś cāpy avatāryyaivaṃ tasmai rājñe svayaṃ dadau // Rm_2.212{14} //
tato rājā sa taṃ buddhaṃ natvā keśāṃ nakhāṃś ca tān /
samādāya praharṣeṇa pratyāyayau svam ālayaṃ // Rm_2.213{15} //
tatra prāptaḥ pure madhye puṣkariṇyās taṭāntike /
tat keśanakharān ropya gaṃdhastūpam akārayat // Rm_2.214{16} //
tasmiṃ siddhe pratisthāpya vidhinā ca mahotsavaiḥ /
nityaṃ satkārapūjābhiḥ sevāṃ cakre prasannadhīḥ // Rm_2.215{17} //
etat puṇyānubhāvena loke 'ṃdhe 'pariṇāyake /
jagalloke hitaṃ kartuṃ bhaveyaṃ sugatas tathā // Rm_2.216{18} //
iti dhṛtvā pracitte 'sau praṇidhānaṃ narādhipaḥ /
gaṃdhajalaiś ca taṃ stūpaṃ snāpayitvā sadārcayat // Rm_2.217{19} //
pratisthāpya mahaṃ cāpi gatvā ca śaraṇe mudā /
aṣṭāṃgaiś ca praṇatvaivaṃ mahotsāhair asevayat // Rm_2.218{20} //
tathā sarve janāś cāpi śraddhayā taṃ prabhejire /
ye gatāḥ śaraṇaṃ tatra te sarve nirvṛtiṃ yayuḥ // Rm_2.219{21} //
aham evāvasiṣṭaḥ sa teṣāṃ yo 'bhūn narādhipaḥ /
saṃbodhipraṇidhiṃ dhṛtvā naivaṃ nirvāṇam āyayau // Rm_2.220{22} //
(Rm 35)
etat puṇyānubhāvaiś ca suvṛṣṭiḥ saṃpracāritā /
sarvadāpy abhavat tatra subhikṣaṃ nirupadravaṃ // Rm_2.221{23} //
etad dharmānubhāvaiś ca sarvatra sāṃprataṃ labhe /
pūjāsatkāramānyāni yaśodharmasukhāni ca // Rm_2.222{24} //
yatra yatra pragachāmi tatra tatra samaṃtataḥ /
itthaṃ satkārapūjābhir mānito 'haṃ sasāṃghikaḥ // Rm_2.223{25} //
tac chāstāraṃ samārādhya yaśodharmasukhepsubhiḥ /
śubheṣu sarvadā nityaṃ caritavyaṃ prayatnataḥ // Rm_2.224{26} //
śubhena sukhatā nityaṃ bhavel loke samaṃtataḥ /
pāpena duḥkhatā caivaṃ miśritenāpi miśritā // Rm_2.225{27} //
tasmāt pāpaṃ viramyaivaṃ miśritāni vihāya ca /
śubheṣv eva prayatnena caritavyaṃ sukhārthibhiḥ // Rm_2.226{28} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sarve te sāṃghikās tathā /
śrutvā pramenire satyaṃ karmabhāvaṃ bhavālaye // Rm_2.227{29} //
pāpebhyo viratā nityaṃ miśritebhyo 'pi te sadā /
sadā śubheṣu niratāḥ sarve saṃcerire samāhitāḥ // Rm_2.228{30} //
evaṃ rājaṃs tvayā nityaṃ pāpāc ca miśritād api /
viramya sarvathā dharme caritavyaṃ sukhāptaye // Rm_2.229{31} //
prajāś cāpi vinirvāryya sarvathā pāpacāraṇāt /
śrāvayitvā ca saddharmaṃ yojanīyāḥ śubhe sadā // Rm_2.230{32} //
tathā te sarvadā nityaṃ sarvatra viṣayeṣv api /
suvṛṣṭiḥ pracarec caivaṃ maṃgalaṃ nirupadravaṃ // Rm_2.231{23!} //
iti tena samādiṣṭaṃ upaguptena śāsinā /
śrutvāśoko nṛpo 'stv evam ity anandat sapārṣadaḥ // Rm_2.232{24} //
snātāvadānaṃ tad idaṃ niśamya ye śrāvayanti pratibodhya lokān /
te pāpanirmuktaviśuddhadehāḥ prayānti nūnaṃ sugatālayeṣu // Rm_2.233{25} //

++ iti ratnāvadānamālāyāṃ snātāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 36)
III Cakrāvadāna
athāśoko narendro 'sau bhūyo natvā kṛtāṃjaliḥ /
upaguptaṃ guruṃ prāha śrotum anyat subhāṣitaṃ // Rm_3.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi bhūyo 'py anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇā khyātaṃ tathā me vaktum arhasi // Rm_3.2{2} //
iti tenārthite rājñā bhūyo 'py asau jināṃśajaḥ /
upagupto yatir bhikṣus taṃ nṛpam evaṃ abravīt // Rm_3.3{3} //
yathā me guruṇādiṣṭaṃ vakṣye 'haṃ te subhāṣitaṃ /
sādhu cittaṃ samādhāya śṛṇu rājan samāhitaḥ // Rm_3.4{4} //
yaḥ purāsīn mahābuddhaḥ sarvajñaḥ śrīghano jinaḥ /
sarvavidyākalābhijño dharmarājas tathāgataḥ // Rm_3.5{5} //
śāstārhan sugato nāthas traidhātukavināyakaḥ /
sa śākyādhipatir loke hitāya ca samaṃtataḥ // Rm_3.6{6} //
saddharmadeśanāṃ kṛtvā bodhimārgaṃ prakāśayan /
bhikṣuśrāvakasaṃghaiś ca bodhisatvaiś ca sāṃghikaiḥ // Rm_3.7{7} //
upāsikāgaṇaiś caivam upāsakagaṇaṃ saha /
rājagṛham upāśritya veṇuvane jināśrame // Rm_3.8{8} //
kalaṃdake nivāpākhye mahodyāne samāśritaḥ /
ādimadhyāṃtakatyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_3.9{9} //
tad dharmadeśanāṃ śrotuṃ devāsuramanuṣyakāḥ /
yakṣakinnaragaṃdharvāḥ siddhavidyādharādayaḥ // Rm_3.10{10} //
garuḍā nāgarājāś ca mahāharṣasamanvitāḥ /
brāhmaṇā kṣatriyāś caiva rājāno rājaputrakāḥ // Rm_3.11{11} //
vaiśyāś ca śreṣṭhinaḥ śūdrā maṃtriṇo mātṛkājanāḥ /
sārthavāhāś ca paurāś ca dhaninaś ca vaṇigjanāḥ // Rm_3.12{12} //
evam anye 'pi lokāś ca sarve te saṃpraharṣitāḥ /
mahatsatkārapūjābhiḥ sarvopakaraṇais tathā // Rm_3.13{13} //
(Rm 37)
pūjayitvā pravaṃditvā saṃbuddhaṃ sugataṃ muniṃ /
parivṛtya puraskṛtya tasthau sarvānya tasthire // Rm_3.14{14} //
saddharmavāṃchitāḥ sarve śrotuṃ tatra samāgatāḥ // Rm_3.15{15} //
tasmiṃś ca samaye pūryyāṃ śrāvastyāṃ subhago vaṇik /
anyattamaḥ sārthavāha āsīn mahādhanaḥ sudhīḥ // Rm_3.16{16} //
tena bhāryyā subhadrāṃgī jātidharmasamānikā /
pariṇītā kulasthityai kuladharmānusārataḥ // Rm_3.17{17} //
tatas tau daṃpatī raktau snehānubandhitau mudā /
yathākāmaṃ prabhuṃjānau sanramāte yathechayā // Rm_3.18{18} //
tatas tasya gṛhasthasya bhogyeṣv evābhirāgiṇaḥ /
svakulavṛttidharmeṣu pramādād anapekṣiṇaḥ // Rm_3.19{19} //
vyavahāre viraktasya prodyamarahitasya ca /
arjanopāyamaṃdasya kevalaṃ vyayakurvataḥ // Rm_3.20{20} //
dine dine kraṃān nityaṃ ativyayān nirāgamat /
saṃpadaḥ kṣīṇatāṃ yātā griṣmakāla iva hradāḥ // Rm_3.21{21} //
tatas tasya gṛhasthasya bhāryā yā kuladharmikā /
saṃpadaḥ kṣīnatāṃ dṛṣṭvā gṛhe caivaṃ vyacintayat // Rm_3.22{22} //
ayaṃ me puruṣo bharttā sārthavāho vaṇik dhanī /
bhāgyam eva gṛhe bhuktvā nivasati nirudyamaḥ // Rm_3.23{23} //
atyarthavyayatā yatra vidyate na tathāgamaḥ /
sā ca saṃpat kiyat kālaṃ tiṣṭhet kṣīṇaṃ vrajet kramāt // Rm_3.24{24} //
tad ayaṃ puruṣaś cāpi kathaṃ sustho bhaviṣyati /
kena saṃdhāryyate lokair vihīne bhogyasaṃcaye // Rm_3.25{25} //
vṛddho 'py ayaṃ bhaven nūnaṃ daridro 'pi bhavet tathā /
tadā kiṃ paribhuktvaivaṃ gṛhe tisthet kathaṃ sukhī // Rm_3.26{26} //
yasya saṃpad gṛhe nāsti kathaṃ sa puruṣaḥ sukhī /
(Rm 38)
svayaṃ bhoktuṃ na śaktaḥ syāt kiṃ punar dānam ācaret // Rm_3.27{27} //
dānaṃ vinā na saṃsāre kiṃ sārasukham āpsyate /
dānenaiva hi labhyante yaśodharmasukhāni ca // Rm_3.28{28} //
dānena śuddhyate cittaṃ śuddhacitto bhavet sudhiḥ /
sudhiyā sādhyate śīlaṃ śīlavān syāc chubhaṃkarī // Rm_3.29{29} //
śubhakarmā ca saddharmaṃ kṛtvā yāsyati sadgatiṃ /
tasmād aham imaṃ nāthaṃ bharttāraṃ puruṣaṃ prabhuṃ // Rm_3.30{30} //
saddharmasukhasaṃprāptyai prerayeyaṃ dhanārjane /
dhanavān puruṣo loke sarvārthasādhane kṛtī // Rm_3.31{31} //
dharmārthakāmamokṣāṇāṃ mūlaṃ prāhur dhanaṃ budhāḥ /
bhartur hi puruṣasyāpi trivargakāryyasādhane // Rm_3.32{32} //
sahāyaḥ kathyate prājñaiḥ satī bhāryyānucāriṇī /
asya bhartur hy ahaṃ bharyyā satī dharmārthasādhane // Rm_3.33{33} //
manaḥ protsāhitaṃ kṛtvā prerayeyaṃ dhanārjane // Rm_3.34{34!} //
iti niścitya sā sādhvī dṛṣṭvā bharttāram ādarāt /
dharmārthasādhane caivaṃ protsāhayitum abravīt // Rm_3.35{34!} //
svāmi bharttāsi me nātho devatāpi tvam eva hi /
tan mayā vakṣyate tathyaṃ paratreha sukhāya te // Rm_3.36{35} //
tathyaṃ ca tacchṛṇuṣvaivam anyathā cet tu mā kuru // Rm_3.37{36} //
yad bhavān purusaḥ prāḍhyaḥ sārthavāho vaṇik prabhuḥ /
sadā bhogyāni bhuktvaiva sthitvā naivaṃ praśobhati // Rm_3.38{37} //
tat pramādaṃ parityaktvā yaśodharmasukhāptaye /
satyadharmānusāreṇa kuruṣva dhanasādhanaṃ // Rm_3.39{38} //
dhanena sādhayed bhogyaṃ bhogyena pālayet tanuṃ /
dehena sādhayed dharmaṃ dharmeṇa satsukhaṃ labhet // Rm_3.40{39} //
kiṃ ca yatra gṛhe svāmī vyavahāranirudyamaḥ /
tatra sarve janāś cāpi niṣatsyaṃty avasādinaḥ // Rm_3.41{40} //
api yatra gṛhe svāmī vyavahārasamudyataḥ /
tatra sarve janāś caiva pracareyuḥ samudyamāḥ // Rm_3.42{41} //
yac ca dānamahotsāhaṃ yatra gehe na vidyate /
sa kiṃ geho na ramyaḥ syāc chūnyāraṇye śmaśānavat // Rm_3.43{41!} //
(Rm 39)
yasmin gṛhe sadā nityaṃ dānapuṇyamahotsavaṃ /
sa eva mandiro ramyasvargavat pratibhāsyate // Rm_3.44{42} //
yasmiṃś cāpi gṛhastho hi dānapuṇyanirutsahaḥ /
svayam eva prabhuktvaivaṃ vasate paśuvat sa kiṃ // Rm_3.45{43} //
dhanyās te puruṣā vīrā yaśodharmasukhānvitāḥ /
kṛtvā dānavṛṣotsāhaṃ sukhaṃ bhuktvā vasaṃti ye // Rm_3.46{44} //
teṣām eva hi saṃsāre susāraṃ jīvitaṃ khalu /
ye kṛtvā dānapuṇyāni svayaṃ saukhyaṃ ca bhuṃjate // Rm_3.47{45} //
dānenaiva hi lobhyaṃte yaśodharmasukhāni ca /
anyathā naiva lapsyante tataḥ saṃpan nirarthitā // Rm_3.48{46} //
kiyat kālaṃ ca jīveyur ye bhuktvaiva sukhaṃ sthitāḥ /
avaśyaṃ sarvaśo hitvā mṛtā yāyur yamālayaṃ // Rm_3.49{47} //
tatra karmasahāyāṃs tān dṛṣṭvā dharmādhipo yamaḥ /
nirṇayitvā ca tat karma prerayet karmabhuktaye // Rm_3.50{48} //
ye ca pāpakarā duṣṭā prerayet tān tu durgatau /
ye tu puṇyakarā bhadrāḥ prerayet tāṃś ca sadgatau // Rm_3.51{49} //
tatra karmaphalāny evaṃ duḥkhāni ca /
sukhāni ca sarvatheha paratrāpi bhuṃjate sarvajāṃtavaḥ // Rm_3.52{50} //
śubhena sadgatiṃ yayād yaśodharmasukhānvitāḥ /
pāpena durgatiṃ yāyād dhikpravādāsukhānvitāḥ // Rm_3.53{51} //
evaṃ matvā prabho svāmin yaśodharmasukhāptaye /
svakulavṛttim ādhāya prodyamasva dhanārjane // Rm_3.54{52} //
sadā dānamahotsāhaṃ kṛtvā sadgatilabdhaye /
yathechayā sukhaṃ bhuktvā pālayasva sadā janān // Rm_3.55{53} //
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ bhaved iha paratra ca /
saphalaṃ mānuṣaṃ janma nūnaṃ sadgatim āpnuyāt // Rm_3.56{54} //
iti bhāryāvacaḥ śrutvā sa gṛhastho vaṇik sudhīḥ /
bhāryāṃ tāṃ vallabhāṃ kāntāṃ dṛṣṭvā caivaṃ samabravīt // Rm_3.57{55} //
ayi priye subhadrāsi mama bhāryānucāriṇī /
yat tvayā bhāṣitaṃ satyaṃ tat kariṣyāmi sarvathā // Rm_3.58{56} //
kiṃ tu tvaṃ me priyā bhāryā vallabhātimanoharā /
tat kathaṃ tvāṃ priyāṃ tyaktvā kutra yāsye dhanārthataḥ // Rm_3.59{57} //
(Rm 40)
sārthavāho hy ahaṃ cāpi tat kathaṃ nīcavṛttibhiḥ /
ratnārjanaṃ kariṣyāmi tato ratnākaraṃ vraje // Rm_3.60{58} //
tasmāt priye subhadrāṃgī sati dharmānucāriṇī /
gṛhakāryyaṃ samādhāryya vasa bhuktvā yathāsukhaṃ // Rm_3.61{59} //
yāvan nāhaṃ gṛhe prāptas tāvad dhairyyaṃ samāśraya /
śīghram evāgamiṣyāmi maṃ smṛtvā mānvatapyathāḥ // Rm_3.62{60} //
iti bharttoditaṃ śrutvā sā ca bhāryānutāpitā /
galadaśrumukhī natvā svāminaṃ tam abhāṣata // Rm_3.63{61} //
he nātha supriya svāmin māṃ vihāya kathaṃ vrajeḥ /
tvayā vinā kathaṃ gehe tiṣṭheyāhaṃ yathā vane // Rm_3.64{62} //
darśane śravaṇe vāpi gaṃdhatailānulepane /
sparśane bhojane pāne suvastraparibhūṣaṇe // Rm_3.65{63} //
saurabhyā 'ṅgane cāpi bhāṣane gamane kvacit /
nidrābhoge tathā naiva vidyeta me 'bhilāṣatā // Rm_3.66{64} //
tavaiva smaraṇaṃ kṛtvā niḥśvasantī muhur muhuḥ /
virahānalasaṃtaptā vrajeyaṃ maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_3.67{65} //
mṛtāyāṃ mayi te gehe ko 'nurakṣen nu saṃpadaḥ /
śrutvā me maraṇaṃ nūnaṃ dhakṣyase virahānalaiḥ // Rm_3.68{66} //
tadaitābhiś ca saṃpattiratnaiś ca kiṃ kariṣyasi /
aputrasya hi sarvasvaṃ nūnaṃ rājā grahīṣyati // Rm_3.69{67} //
tadātmanā vikhidyaivaṃ dūraṃ mā gā vihāyatāṃ /
gṛhe sthitvā mayā sārddhāṃ sukhaṃ bhuktvodyamaṃ kuru // Rm_3.70{68} //
atrāpi bahavaḥ santi vaṇiksaṃghā mahājanāḥ /
paṇyaṃ prasāryya taṃ sārddhaṃ sādhayasva dhanaṃ sukhaṃ // Rm_3.71{69} //
kiyat kālaṃ ca jīveva santatiś ca na vidyate /
tat kiṃ nau bahubhī ratnair mā gā ratnākaraṃ hy ataḥ // Rm_3.72{70} //
yāvajjīvaṃ sukhaṃ bhuktvā dānaṃ kṛtvā sadārthine /
saṃvṛtyā prārjaya dravyaṃ svagehe saṃsthito rama // Rm_3.73{71} //
mā dhāva priya kutrāpi kiṃ vā ratnākare labhet /
svagṛhe 'pi labhej jantuḥ svakarmanirmitaṃ dhanaṃ // Rm_3.74{72} //
svakṛtaṃ karma tad bhāvi nirmāṇasadṛśaṃ phalaṃ /
(Rm 41)
sarvatrāpi labhanty eva mahāntaḥ kṣudrikā api // Rm_3.75{73} //
tathā ye sujanā loke sadhanā sadguṇāśrayāḥ /
te 'pi kṣaṇād bhavanty eva nirdhanā bhikṣutāśritāḥ // Rm_3.76{74} //
ye cāpi durjanā loke nirdhanā nirguṇāś ca ye /
te 'pi labhanti mānyārhaṃ sevyante cāpi sajjanaiḥ // Rm_3.77{75} //
tathā ye vaṇijo dhīrāḥ sārthavāhā maṇīchayā /
ratnākaraṃ gatās teṣāṃ ke cit svastisamāgatāḥ // Rm_3.78{76} //
ke cit tatra samudre vā bhagnanaukā dhanaiḥ saha /
patitāḥ sannimajjantā mṛtāś ca vilayaṃ gatāḥ // Rm_3.79{77} //
ke cid vīryabalenaivaiḥ samuttīrya prayatnataḥ /
akiṃcanyāḥ paribhraṣṭā riktahastā gṛhāgatāḥ /
evaṃ sarve 'pi satvāś ca svakṛtakarmanirmitaṃ /
phalaṃ bhuktvā bhramanty evaṃ saṃsāre ṣaḍgatiṣv api // Rm_3.80{78} //
iti karmapramāṇatvaṃ jñātvā saṃpadvipattitā /
mā khedaya svam ātmānaṃ dharmaṃ kṛtvā sukhaṃ vasa // Rm_3.81{79} //
tathā nau maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhavet khalu /
yāvajjīvaṃ sukhaṃ bhuktvā sadgatiṃ ca vrajemahi // Rm_3.82{80} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāhātmajaḥ sa ca /
taṃ priyāṃ ramaṇīṃ bhāryyāṃ dṛṣṭvaivaṃ samabhāṣata // Rm_3.83{81} //
bhadre satyaṃ tvaṃ yā proktaṃ yat svakarmapramānatā /
iti matvāham ichāmi gantuṃ ratnākare 'pi hi // Rm_3.84{82} //
yad abhāvi na tad bhāvi bhāvi cen na tad anyathā /
sarvatrāpi bhaven nūnaṃ tenābdhiṃ gantum īhyate // Rm_3.85{83} //
yadi bhāgyaṃ mamāsty evaṃ svasti syād gamane khalu /
ratnāni bahuśo labdhā pratyāgacheya siddhitāḥ // Rm_3.86{84} //
atha me bhāgyatā naiva nūnaṃ tatra vipattitā /
mahattīrthe nimagno 'haṃ mṛto yāsye surālayaṃ // Rm_3.87{85} //
yathā bhaṭṭā mahāvīrā yaśodharmasukhāptaye /
śatruṃ jetuṃ mahotsāhair viśanti raṇamaṇḍale // Rm_3.88{86} //
tatra ke cid dhatā vīrā yaśodharmānvitā mṛtāḥ /
sahasā te prayānty evaṃ svargasaukhyānubhoginaḥ // Rm_3.89{87} //
aham api vaṇikputraḥ sārthavāhātmajo hy ahaṃ /
(Rm 42)
tat tathāhaṃ gaṃiṣyāmi ratnākaraṃ na cānyataḥ // Rm_3.90{88} //
yadi svasti gṛhaṃ prāpsye yaśoratnasukhānvitaḥ /
mṛto 'tha nirmalībhūtvā svarge saukhyam avāpnuyāṃ // Rm_3.91{89} //
iti matvā priye bhadre mā viṣīda sukhāṃ vasa /
yāvan nāhaṃ gṛhaṃ prāptas tāvad bhajeṣṭadevatāṃ // Rm_3.92{90} //
sarvathāhaṃ gamiṣyāmi svakulakīrtilabdhaye /
anivarttī hy ahaṃ kāryye tan māṃ tvaṃ mā nivāraya // Rm_3.93{91} //
iti bharttur vacaḥ śrutvā nirbandhaṃ gamanaṃ prati /
sā satī taṃ svabharttāraṃ natvā prāha kṛtāṃjaliḥ // Rm_3.94{92} //
svāmiṃs tvaṃ sarvathā gantuṃ yadīchasi mahāmbudhiṃ /
dhairyyam ālamvya saṃpaśyan mārge vraja samāhitaḥ // Rm_3.95{93} //
svasti te vrajato mārge sarvatrāpi divāniśaṃ /
svasti pratyāgate caivaṃ bhūyān nityaṃ śubhaṃ sadā // Rm_3.96{94} //
yātrāsiddhimahāsaṃpadyaśodharmasukhānvitaḥ /
svasti śīghraṃ samāgacha vrajā te 'stu sadā śivaṃ // Rm_3.97{95} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāhas tatheti saḥ /
pratijñāya vaṃksaṃghān sarvān āhūya cābravīt // Rm_3.98{96} //
bhavanto 'haṃ samichāmi yośodharmasukhāptaye /
svakulavṛttim ādhāya gantuṃ ratnākarāṃbudhau // Rm_3.99{97} //
tatra gantuṃ mayā sārddhaṃ yadi yūyaṃ samichatha /
tat paṇyaṃ sahasādāya samāyāta caremahi // Rm_3.100{98} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te vaṇijo mudā /
sahasā paṇyam ādāya tatra gantum upākraman // Rm_3.101{99} //
atha sārthapatiḥ śīghraṃ taiś ca paṃcaśataiḥ saha /
svastyayanavidhiṃ kṛtvā pratasthe saṃpramoditaḥ // Rm_3.102{100} //
tataḥ kramād atikramya grāmajanapadāni te /
vilaṃghyāraṇyadeśāṃś ca tīraṃ prāpur mahodadheḥ // Rm_3.103{1} //
tato nāvaṃ samāruhya tāni paṃcaśatāni ca /
pravitatya dhvajaṃ śubhraṃ jagāhire 'mbudhau kramāt // Rm_3.104{2} //
tathā te vahanārūḍhā vātānukūlato dhruvaṃ /
kramād dvīpāṃś ca laṃghitvā ratnākaraṃ samāyayuḥ // Rm_3.105{3} //
tatra ratnākaraṃ prāptā devatā supramodataḥ /
te mithaḥ kalahaṃ kṛtvā pratyāgaṃtuṃ na śekire // Rm_3.106{4} //
(Rm 43)
ciram evaṃ virodhitvād ratnāni ca na lebhire /
bāṃdhavāṃś ca muhuḥ smṛtvā tasthuḥ sarve vilaṃvitāḥ // Rm_3.107{5} //
atrāṃtare ca sā nārī sārthavāhapriyā satī /
bharttrā vinā gṛhaṃ śūnyam amanyata nirutsavāt // Rm_3.108{6} //
yad dine prasthito bhartā sārthavāhaḥ purād vahiḥ /
tad dinārabhya sā nārī gaṇayantī dinaṃ prati // Rm_3.109{7} //
bharttur eva muhuḥ smṛtvā virahavedanāturā /
niḥśvasantī muhuś caivam adhairyyā paritāpinī // Rm_3.110{8} //
kṛśāṅgā pāṇḍuvarṇā ca virukṣākīrṇakeśinī /
prasādhanānabhīchantī malinavasanāvṛtā // Rm_3.111{9} //
darśanaśravaṇe cāpi gaṃdhānvāharaṇe 'pi ca /
bhojaneṣv api pāne ca sparśane gamaneṣv api // Rm_3.112{10} //
kutūhare tathānyatra manorame 'pi cādbhute /
sarvatra viṣayeṣv evaṃ na protsahe yathāturā // Rm_3.113{11} //
bharttur viyogaduḥkhārttā roginīva viṣādinī /
asahyamadanākrāntā dhairyyopāyavicetanā // Rm_3.114{12} //
bhartur āgatim ālambya kṣaṇaṃ dhairyyasamāśritā /
bhartāram eva saṃsmṛtvā gṛha eva nyaṣīdata // Rm_3.115{13} //
na nidrāṃ śayane bheje nānyasmṛtau mano 'nudat /
prabhum evaṃ samādhyātvā tasthau dhyāyīva yogavit // Rm_3.116{14} //
athaivaṃ vikalībhūtāṃ yauvanīṃ tāṃ pativratāṃ /
kācid ekā sakhī bhadrā saṃnirīkṣyābravīd rahaḥ // Rm_3.117{15} //
bhadre kin te viṣāda tvaṃ vibhāsi tvaiḥ yathāturā /
mā viṣīda yad arthan te tad vadasva mayi priye // Rm_3.118{16} //
kathaṃ notsahase bhadre svakuladharmacāriṇi /
kautuke cādbhute cāpi sarvatra viṣayeṣv api // Rm_3.119{17} //
bhojane bhūṣaṇe cāpi draṣṭuṃ śrotuṃ na vāṃchasi /
kiṃ viṣādena siddhaṃ te tat prabhukṣva yathāsukhaṃ // Rm_3.120{18} //
(Rm 44)
iti tayodite sakhyā sārthavāhapriyāpi sa /
tāṃ sakhīṃ pramadāṃ kāntāṃ dṛṣṭvā caivam abhāṣata // Rm_3.121{19} //
nāhaṃ bhogārthinī bhadre nāpi kāmātirāgiṇī /
kiṃ tu dharmānuraktāsmi tat kathaṃ svāminaṃ vinā // Rm_3.122{20} //
tenāhaṃ viṣayāṃ tyaktvā smṛtvā bharttāram eva taṃ /
svāgāra eva tiṣṭhāmi bhogyeṣv api ca nispṛhā // Rm_3.123{21} //
kadā sa me priyo bharttā gṛhe pratyāsariṣyati /
iti ciṃtāṃ samādhāya tiṣṭhāmi yoginī yathā // Rm_3.124{22} //
yāvac ca sa priyaḥ svāmī nāyāti svagṛhaṃ prati /
tāvad evaṃ na bhokṣye 'haṃ bhogyāni surasāny api // Rm_3.125{23} //
viṣayeṣv api sarveṣu na me vāṃchā priyaṃ vinā /
nānyacciṃtā ca me citte tasmād evaṃ sthitā sadā // Rm_3.126{24} //
yāvat svāmī na me dṛṣṭas tāvat sthāsyāmy ahaṃ tathā /
api me jivitaṃ yātu na ca yāyāṃ gṛhād bahiḥ // Rm_3.127{25} //
strīṇāṃ hi devatā svāmī dharmo 'pi bhartṛsevayā /
tasmāt smṛtvaiva bharttāraṃ bhājāmy ahaṃ pativratā // Rm_3.128{26} //
kutra dharmaṃ cariṣyāmi yasyā nāsti gṛhe pumān /
tat manasaiva bharttāraṃ dhyātvā bhaje divāniśaṃ // Rm_3.129{27} //
dhig me janma nirarthaṃ syād yasyā na yauvane patiḥ /
vṛddhatve kiṃ kariṣyāmi svāminā ca dhanair api // Rm_3.130{28} //
varam evādya me mṛtyur na mithyā cirajīvitaṃ /
yasmāc ciram api sthitvā mṛtyuduḥkhaṃ tad eva hi // Rm_3.131{29} //
yam evālaṃvya jīvāmi sa yadi nāgamiṣyati /
kim eva jīvitenāpi kevaladuḥkhabhāvinā // Rm_3.132{30} //
dhanyās tā hi striyo bhadrāḥ svasvāmisahacārikāḥ /
kṛtvā dharmaṃ sadā gehe saukhyaṃ bhuktvā vasanti yāḥ // Rm_3.133{31} //
mā bhūt tu mādṛśi kācid abhadrā duḥkhabhāginī /
samyagbhogyaiś ca kiṃ tasyā yasyā bharttā na yauvane // Rm_3.134{32} //
tathāpi kiṃ kariṣyāmi nāryy ahaṃ hi pativratā /
tasmāt tam eva bharttāraṃ smṛtvā sthāsyāmi sarvadā // Rm_3.135{33} //
(Rm 45)
iti tayoditaṃ śrutvā sā sakhī hitakāriṇī /
tadupāyahitaṃ kartuṃ tāṃ sakhīṃ ca samabravīt // Rm_3.136{34} //
bhadre satyaṃ tvayā proktaṃ strīṇāṃ hi devatā patiḥ /
tathāpi vakṣyate bhadre tava prītyā ca tac chṛṇu // Rm_3.137{35} //
yāvan nivasate gehe bhartā kāmarasārataḥ /
tāvat strī sevayen nityaṃ dharmaṃ bhartur anujñayā // Rm_3.138{36} //
yadā bharttā gṛhe na syād dūradeśaṃ gatas tathā /
yāvad gṛhaṃ na cāyātas tāvad devaṃ bhajet patiḥ // Rm_3.139{37} //
pates te devatāsmākaṃ viṣṇur nārāyaṇo hariḥ /
tasmād enaṃ prabhor nāmnā smṛtvā nityaṃ bhajārcaya // Rm_3.140{38} //
sa eva kāmado devaḥ kāmadhātvīśvarādhipaḥ /
saṃsārasthitidharmastho ratibhogyasukhapradaḥ // Rm_3.141{39} //
tasyaiva hy anubhāvena preryyamāno mano bhuvāḥ /
bharttā te sahasā prāyāt svasti ratnaiś ca saṃyutaḥ // Rm_3.142{40} //
tatas te saphalaṃ janma saṃsāre prabhunā saha /
dānaṃ kṛtvā sukhaṃ bhuktvā yāvajjīvaṃ sukhaṃ vasa // Rm_3.143{41} //
evaṃ sakhyoditaṃ Śrutvā ramaṇī sā pativratā /
tatheti pratisaṃśrutya punas tām avadat sakhīṃ // Rm_3.144{42} //
satyaṃ bhadre yathā proktaṃ tvayā me hitakāraṇaṃ /
tathāhaṃ saṃbhajiṣyāmi smṛtvā nāmnā prabhor hariṃ // Rm_3.145{43} //
yathā svasti samāyātaḥ svāmī ratnasamṛddhibhṛt /
tadā hy ekaṃ suvarṇasya cakraṃ dāsyāmi viṣṇave // Rm_3.146{44} //
ity evaṃ sā pratijñāya viṣṇum evaṃ samasmarat // Rm_3.147{45} //
namas te bhagavan viṣṇo hare nārāyaṇa prabho /
prasīda paśya māṃ nārīṃ prabhuṃ ca prāpayāśu me // Rm_3.148{46} //
yadā me puruṣo bharttā svasti gehasamāgataḥ /
tadopaḍhaukayiṣyāmi svarṇacakraṃ hare tava // Rm_3.149{47} //
iti sakhyāḥ puraḥ proktvā smṛtvā nityaṃ hariṃ mudā /
svarṇacakraṃ ca saṃkalpya tasthau bhartuḥ smaranti sa // Rm_3.150{48} //
tadaiva sārthavāho 'sau sarvasārthagaṇaiḥ saha /
bahuratnāni saṃgṛhya pratasthe sahasā tataḥ // Rm_3.151{49} //
tataḥ svasti samuttīryya mahodadhes tadāgataḥ /
sarvasārthagaṇaiḥ sārddhaṃ sahasā gṛham āyayau // Rm_3.152{50} //
(Rm 46)
tatas taṃ gṛhasaṃprāptaṃ dṛṣṭvā sā naṃditā satī /
pādau natvā puraḥ sthitvā svaṃ pravṛttam abhāṣata // Rm_3.153{51} //
svāmin yadā bhavān gehāt prasthito māṃ vihāya ca /
tadārabhya sadā smṛtvā tvām evāsmi sthitā gṛhe // Rm_3.154{52} //
tadāham anayā sakhyā dṛṣṭvā tvadvirahāturā /
tad duḥkhaṃ me vinodārthaṃ preritā smaraṇe hareḥ // Rm_3.155{53} //
tadārabhya sadā nityaṃ smṛtvā taveṣṭadevatāṃ /
bhajāmi satataṃ bhaktyā tavāśu gamanārthinī // Rm_3.156{54} //
cakraṃ ekaṃ suvarṇasya saṃkalpya śraddhayā mayā /
prārthanāpi kṛtā nityaṃ tava yātrāprasiddhaye // Rm_3.157{55} //
yathā me prārthitaṃ sarvaṃ tathā siddhaṃ hi sāṃprataṃ /
tan me saṃkalpitaṃ deva pūrayeyaṃ tathā prabho // Rm_3.158{56} //
tat pūjāṃgaṃ samādāya śakraṃ samupaḍhokituṃ /
devakulaṃ gamiṣyāmi tad anujñāṃ pradehi me // Rm_3.159{57} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāho 'numoditaḥ /
pūraya tvaṃ priye satyaṃ gacchety evam abhāṣata // Rm_3.160{58} //
tataḥ sānujñayā bhartuḥ satī sārddhaṃ sakhījanaiḥ /
pūjāṃgāni ca taṃ cakraṃ dhṛtvā devakulaṃ yayau // Rm_3.161{59} //
tasmiṃ kṣaṇe sa saṃbuddho bhagavān karuṇāmayaḥ /
loke satvān samuddhartum apaśyad buddhacakṣuṣā // Rm_3.162{60} //
tām evaṃ prasthitāṃ dṛṣṭvā bhadrāṃ saddharmacāriṇīṃ /
praikṣac ca bhagavān enāṃ pratyekabodhilābhinīṃ // Rm_3.163{61} //
tato 'sau bhagavān buddhaḥ saṃnirīkṣya ca tāṃ satīṃ /
sarvān bhikṣugaṇāṃ chiṣyān samāmaṃtryābravīt tathā // Rm_3.164{62} //
paśyadhvaṃ bhikṣavo yūyaṃ dārikaṃ tāṃ subhadrikāṃ /
nūnaṃ maddarśanād eṣā bodhicittam avāpnuyāt // Rm_3.165{63} //
samyakkuśalamūlāni samavaropayiṣyati /
dhruvaṃ pratyekabodhau ca praṇidhānaṃ kariṣyati // Rm_3.166{64} //
tasmāt saṃdarśanaṃ datvā dārikāṃ tāṃ subhāvinīṃ /
pratyekabodhicaryāyāṃ supratisthāpayāmy ahaṃ // Rm_3.167{65} //
tatra ca gantum ichanti ye mayā saha bhikṣavaḥ /
(Rm 47)
pātracīvaram ādāya te prāyātaṃ caremahi // Rm_3.168{66} //
ity ādiṣṭaṃ jinendreṇa śrutvā sarve 'pi sāṃghikāḥ /
pātracīvarasaṃyuktās tatra gaṃtum upācaran // Rm_3.169{67} //
tato 'sau bhagavān buddhaḥ svaprabhāvaṃ pradarśayan /
sarvaiś ca sāṃghikaiḥ sārddhaṃ rājagṛham upāsarat // Rm_3.170{68} //
tatra mārge samāyātā dārikā sasakhīvṛtā /
taṃ buddhaṃ śrīghanaṃ dūrād dadarśa saṃprabhāsvaraṃ // Rm_3.171{69} //
dvātriṃśallakṣaṇopetam aśītivyaṃjanānvitaṃ /
divyātikrāntasaundaryyaṃ samantabhadrarūpakaṃ // Rm_3.172{70} //
sahasreṇātiriktābhaṃ saumyaṃ kāntaṃ manoharaṃ /
puṇḍarīkam ivodbhāsaṃ ratnāṅgam iva jaṃgamaṃ // Rm_3.173{71} //
sākṣāt puṇyāvatāraṃ ca dṛṣṭvā cātyanumoditā /
sahasopetya tac cakram upaḍhaukitum aichata // Rm_3.174{72} //
evaṃ tāṃ cakram ādāya saṃbuddham upaḍhaukituṃ /
prayātaṃ tāṃ sakhī dṛṣṭvā nivārayitum abravīt // Rm_3.175{73} //
nāyaṃ nārāyaṇo bhadre sugato 'yaṃ jitendriyaḥ /
tad asmai mā pradehīdaṃ cakraṃ saṃkalpitaṃ hareḥ // Rm_3.176{74} //
evaṃ nivāryyamānāpi sakhībhiḥ sā ca bhadrikā /
saddharmaguṇavāṃchantī tāḥ sakhīḥ punar abravīt // Rm_3.177{175} //
sakhyo bhāgyān mayāpy evaṃ saṃbuddho dṛśyate 'dhunā /
tad adya saphalaṃ janma saṃsāre jīvitaṃ ca me // Rm_3.178{76} //
yadābhāsparśitā cāpi satvāḥ kleśavimocitāḥ /
saṃvṛttisukhasaṃprāptā nirvṛttim api cāpnuyuḥ // Rm_3.179{77} //
yannāmoccāraṇād vāpi saṃbhāvyasmaraṇād api /
mārapāśavinirmuktāḥ saṃbodhipadam āpnuyuḥ // Rm_3.180{78} //
yaddharmaśravaṇād evaṃ nityānumodanād api /
sarvapāpavinirmuktāḥ sadgatiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_3.181{79} //
yatsaṃgheṣu supātreṣu kiṃcinmātrārppanād api /
saṃsāre 'nantasaukhyāni bhuktvā yāyuḥ sukhāvatīṃ // Rm_3.182{80} //
yenaivaṃ pālitāḥ satvāḥ ṣaḍgaticaritā api /
(Rm 48)
bodhayitvā ca saddharme sthāpitā nirvṛtāv api // Rm_3.183{81} //
yasya dharmānubhāvāc ca maṃgalaṃ bhuvanatraye /
sarve satvā sukhāḍhyāś ca saṃbodhipadacāriṇaḥ // Rm_3.184{82} //
so 'py ayaṃ bhagavān nāthaḥ śāstā trailokyādhipaḥ /
nūnaṃ me puṇyabhāgyena dṛśyate 'yatnato 'dhunā // Rm_3.185{83} //
tad ahaṃ kuśalinī syāṃ hi saṃbuddhena darśitā /
mahābhāgyavatī cāsmi yad ayaṃ sadguruḥ sudhīḥ // Rm_3.186{84} //
amṛgyamāna evetthaṃ labhyate purato mayā /
tad ahaṃ pūjayitvemaṃ cakraṃ ca samupaḍhaukituṃ // Rm_3.187{85} //
ichāmy asmai munīṃdrāya nirvṛtipadalabdhaye /
api cātra sadā naiva saṃbuddho lapsyate tathā // Rm_3.188{86} //
kadā cid dhi jinotpattiḥ puṣpam audunvaraṃ yathā /
mānuṣye 'pi sadā naiva janma bhavānucāriṇāṃ /
puṇyair eva hi mānuṣyaṃ lapṣyate janma dullabhaṃ // Rm_3.189{87} //
mānuṣye 'labhyamāne tu kathaṃ buddhānusevanā /
buddhasevāṃ vinā kena bodhicittam avāpnuyāt // Rm_3.190{88} //
bodhicittaṃ vinā kasya saddharmeṣu matiś caret /
vinā dharmamatiṃ ko hi bodhicaryyāṃ samācaret // Rm_3.191{89} //
bodhicaryāṃ vinā loke hitaṃ kartuṃ kathaṃ caret /
loke hitam akṛtvaiva kutaḥ puṇyam avāpnuyāt // Rm_3.192{90} //
apuṇyena kathaṃ kleśān hitvā nirvṛtim āpnuyāt /
tasmāt kleśavimuktyarthaṃ nirvṛttipadalabdhaye // Rm_3.193{91} //
imaṃ buddhaṃ jagannātham ichāmy abhyarcituṃ mudā /
buddha eva jagannāthaḥ sarvasatvahitārthadaḥ // Rm_3.194{92} //
saddharmadeśakaḥ śāstā saṃbodhijñānanāyakaḥ /
tasmād enaṃ samutsṛjya nānyam ichāmi cārcituṃ // Rm_3.195{93} //
asyaiva śaraṇaṃ gatvā bhajiṣyāmi sadāpy ahaṃ // Rm_3.196{94} //
iti sā dārikā proktvā cakram ādāya moditā /
saṃbuddhaṃ cārppituṃ tasmai pūjāṃ kartum upāyayau // Rm_3.197{95} //
atha sā taṃ muniṃ natvā pūjābhiś ca samarcayat /
taṃ cakraṃ samupasthāpya natvaivaṃ praṇidhiṃ vyadhāt // Rm_3.198{96} //
(Rm 49)
yathāyaṃ sugato buddho niḥkleśo vijitendriyaḥ /
tathāham api śuddhātmā nirvṛtipadam āpnuyāṃ // Rm_3.199{97} //
tathāsau bhagavān buddho dṛṣṭvā tatpraṇidhiṃ tataḥ /
suprasannamukhāmbhojād vyasṛjat saṃsmitāmṛtaṃ // Rm_3.200{98} //
tatsmitasahoccāryamāṇā paṃcavidhāṃśavaḥ /
ke cid ūrddhvaṃ gatāḥ ke cid adho yātāś ca te 'ṃśavaḥ // Rm_3.201{99} //
ye ca yātā adholoke te saṃjīvanarake gatāḥ /
kālasūtre ca saṃghāte tathā ca raurave tataḥ // Rm_3.202{100} //
mahārauravake cāpi tapane ca pratāpane /
avīcau cārbude cāpi nirarbude tathāṭaṭe // Rm_3.203{1} //
hahave huhuve caivam utpale padmake tathā /
mahāpadme 'pi caiteṣu ṣoḍaśeṣu samaṃtataḥ // Rm_3.204{2} //
tathopanārakeṣv evaṃ sarveṣv api ca te 'ṃśavaḥ /
prasṛtā bhāsayitvaivaṃ prākāśayan samaṃtataḥ // Rm_3.205{3} //
ye śītanarakās teṣu tūṣṇībhūtā nipātitāḥ /
ye uṣṇanarakās teṣu śītībhūtā vyabhāsayan // Rm_3.206{4} //
teṣu ye pāpinaḥ satvā duḥkhātivedanāturāḥ /
te sarve taddyutispṛṣṭās tadduḥkhavedanojjhitāḥ // Rm_3.207{5} //
śāṃtasaukhyānubhūtāś ca vismayoddhatamānasāḥ /
dṛṣṭvaiva saha saṃmīlya mithaś caivam abhāṣata // Rm_3.208{6} //
aho citraṃ bhavanto 'dya kiṃ nu vayam itaś cyutāḥ /
anyatra caritāḥ smaḥ kiṃ vatāhosvin na manyate // Rm_3.209{7} //
iti saṃdigdhacittānāṃ teṣāṃ cittaprabodhane /
bhagavān nirmitaṃ tatra praiṣayac ca samaṃtataḥ // Rm_3.210{8} //
atha taṃ nirmitaṃ saumyaṃ dṛṣṭvā te saṃprasāditāḥ /
bhūyo dṛṣṭvābhimodanto mithaś caivaṃ vabhāṣire // Rm_3.211{9} //
bhavanto nu vayaṃ sarve nānyatra caritā itaḥ /
api tv ayam ihāyātaḥ satvo hy apūrvadarśanaḥ // Rm_3.212{10} //
(Rm 50)
nūnam asyānubhāvena nirduḥkhā susukhā vayaṃ /
iti te nirmite tasmin bauddhe cittaṃ prasādya ca // Rm_3.213{11} //
namo buddhāya te tāyinn ity uktvā śaraṇaṃ yayuḥ /
tataḥ sarve ca te satvās tadbuddhasmṛtidhāriṇaḥ // Rm_3.214{12} //
niḥpāpāḥ kuśalādhyāś ca sadgatiṃ sahasā yayuḥ /
ye tathorddhaṃ gatās te ca buddhasmitotsṛtāḥ karāḥ // Rm_3.215{13} //
gatvā cāturmahārājabhuvaneṣu tato gatāḥ /
trayastriṃśāś ca yāmāś ca tathā ca tuṣitāṃ gatāḥ // Rm_3.216{14} //
nirmāṇaratikāṃ cānyanirmitavaśavarttinaḥ /
brahmakāyikalokaṃ ca tathā brahmaprohitaṃ // Rm_3.217{15} //
mahābrāhmaṇalokāṃś ca parīttābhaṃ tathā gatāḥ /
apramāṇaṃ tato yātā ābhāsvarāṃ tathā gatāḥ // Rm_3.218{16} //
parīttaśubham evaṃ ca hy apramāṇaśubhaṃ tathā /
śubhakṛtsnam anabhraṃ ca puṇyaprasavasaṃjñikaṃ // Rm_3.219{17} //
bṛhatphalaṃ tathā caivam abṛham atapaṃ tathā /
sudṛśaṃ bhuvanaṃ caiva sudarśanaṃ tathā gatāḥ // Rm_3.220{18} //
akaniṣṭhaṃ tathā gatvā proccair evam aghoṣayan // Rm_3.221{19} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ /
iti matvā triratnāni saṃbhajadhvaṃ samāhitāḥ // Rm_3.222{20} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ ca yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyusainyāś ca naḍāgāraṃ yathā karī // Rm_3.223{21} //
yo 'py asmin dharmavaineye hy apramattaś cariṣyati /
sa hitvā jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_3.224{22} //
evaṃ tā arciṣaḥ sarvāṃl lokadhātūn samaṃtataḥ /
avabhāsya śubhe satvān vinīya punar āgatāḥ // Rm_3.225{23} //
bhagavato 'grataḥ sthitvā kṛtvā pradakṣiṇatrayaṃ /
ūrṇāyāṃ ca munīndrasya sarvā antardadhus tviṣaḥ // Rm_3.226{24} //
tadānandaḥ samutthāya kṛtāṃjalipuṭo nataḥ /
(Rm 51)
jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitvā bhagavantaṃ samabravīt // Rm_3.227{25} //
nānāraṅgakalāpas te vaktrān niṣkasito muneḥ /
yenāvabhāsitāḥ sarvā sūryeṇodayatā yathā // Rm_3.228{26} //
vigatoddhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ /
nākāraṇaṃ śaṃkhamṛṇālagauraṃ smitam upadarśayanti jinā jitārayaḥ // Rm_3.229{27} //
tatkālaṃ svayam adhigamya dhīrabuddhyā śrotṝṇāṃ śramaṇajinendra kāṃkṣitānāṃ /
dhīrābhir munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ // Rm_3.230{28} //
nākasmāl lavaṇajalādrirājadhairyyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ /
yasyārthe smitam upadarśayanti dhīrās taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti janaughāḥ // Rm_3.231{29} //
ity ānaṃdavacaḥ śrutvā saṃbuddho bhagavān asau /
tat smitahetum ādeṣṭuṃ tam ānandaṃ samabravīt // Rm_3.232{30} //
evam etat tathānanda nāhetvapratyayaṃ smitaṃ /
prāviṣkurvanti saṃbuddhā arhantaḥ sugatā jināḥ // Rm_3.233{31} //
paśyānandānayā nāryyā cakraṃ me samupārppitaṃ /
pūjayitvā praṇatvā ca bodhau ca praṇidhiḥ kṛtā // Rm_3.234{32} //
anena dānadharmeṇa kuśalaiś ca samanvitāḥ /
dārikeyaṃ subhadrāṃśā divyabhogyaṃ samāpnuyāt // Rm_3.235{33} //
na paṃcadaśakalpāni vinipātaṃ gamiṣyati /
tataś cakrāntaro nāma pratyekasugato sudhīḥ // Rm_3.236{34} //
arhaṃ kleśavimuktātmā paṃcābhijño jitendriyaḥ /
sarvasatvānukaṃpī ca brahmacārī bhaviṣyati // Rm_3.237{35} //
yan mayi sugate buddhe cittam asyāḥ prasīdati /
tena puṇyabaleneyaṃ pratyekabodhim āpsyati // Rm_3.238{36} //
sugateṣu kṛtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana /
kramāt tena viśuddhātmā saṃbodhim api cāpnuyāt // Rm_3.239{37} //
iti matvā triratneṣu cittam evaṃ prasādya ca /
śraddhayā saṃprakarttavyaṃ satkāraṃ bodhivāṃchibhiḥ // Rm_3.240{38} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve janāś ca te /
(Rm 52)
tathety abhyanumodantas triratnasevino 'bhavan // Rm_3.241{39} //
tato buddhānubhāvena tac cakraṃ khe samudgataṃ /
kṣaṇaṃ buddhopari sthitvā chatram ivojjvalan babhau // Rm_3.242{40} //
tataś ca viyato gatvā hariharmyopari sthitaṃ /
sudarśanam ivoddīptaṃ babhau rasmisamutkiran // Rm_3.243{41} //
tato 'sau bhagavān buddho dṛṣṭvā tāṃ dārikāṃ svayaṃ /
śirasi pāṇinā spṛṣṭvā svāśīrvacanam ādiśat // Rm_3.244{42} //
bhadre te maṃgalaṃ bhūyā vinipātaṃ na cāpnuhi /
kramāt pāramitāḥ pūryya pratyekaṃ bodhiṃ āpnuhi // Rm_3.245{43} //
ity āśīrvacanaṃ datvā saṃbuddho 'sau munīśvaraḥ /
tato rājagṛhaṃ gaṃtuṃ upācarat sasāṃghikaḥ // Rm_3.246{44} //
tato 'sau dārikā cāpi natvā taṃ sugataṃ punaḥ /
dṛṣṭvaivaṃ muhuḥ smṛtvā svagehaṃ samupāyayau // Rm_3.247{45} //
tatra gehe praviṣṭvāsau dārikā saṃpramoditā /
bharttur agre ca tadvṛttam ācakhye sarvam ādarāt // Rm_3.248{46} //
bharttāpy asau tathā śrutvā buddhadharmānumoditaḥ /
tayaivaṃ bhāryayā sārddhaṃ bheje ratnatrayaṃ sadā // Rm_3.249{47} //
evaṃ me guruṇā khyātaṃ tathā te kathyate mayā /
tvam apy evaṃ mahārāja triratnāni sadā bhaja // Rm_3.250{48} //
prajāś cāpi triratnānāṃ bhajane preraya prabho /
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ bodhiṃ cāpi samāpnuyāḥ // Rm_3.251{49} //
iti tenopaguptena bhāṣitaṃ tat subhāṣitaṃ /
śrutvāśoko narendro 'sau mumoda saha pārṣadaiḥ // Rm_3.252{50} //
etac cakrāvadānaṃ munivaraguṇadaṃ yaḥ śṛṇoti prasādya /
śrutvā yaś cānumodya pramuditamanasā śrāvayaty evam anyān /
sa jitvā kleśasaṃghān vigatakalimalo buddhadharmānucārī /
pūtātmā sadguṇāḍhyaḥ munivaranilayaiḥ saṃprayāti pramodāt // Rm_3.253{51} //
++ iti ratnāvadānamālāyaṃ cakrāvadāno nāma samāptam ++


(Rm 53)
IV Pretikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ saddharmacaraṇotsavaḥ /
upaguptaṃ guruṃ natvā kṛtāñjalipuṭo 'vadat // Rm_4.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punaranyat subhāṣitaṃ /
yathā me guruṇā proktaṃ tathā vaktuṃ samarhasi // Rm_4.2{2} //
iti tena narendreṇa prārthite 'sau jināṃśajaḥ /
upagupto mahābhijñas taṃ nareśam abhāṣata // Rm_4.3{3} //
yathā me guruṇādiṣṭaṃ tathā vakṣyāmi te 'dhunā /
tathāpi śrūyatāṃ rājan tava dharmapravṛddhaye // Rm_4.4{4} //
puraikasamaye cāsau saṃbuddho bhagavāñ jinaḥ /
cailakaiś ca tathānyais tatsaddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_4.5{5} //
rājagṛham upāśritya veṇuvane jināśrame /
karaṇḍakanivāpākhye tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_4.6{6} //
tad dharmmadeśanāṃ śrotuṃ sadevāsuramānuṣāḥ /
siddhavidyādharāś cāpi yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_4.7{7} //
garuḍā nāgarājāś ca rākṣasāś ca mahoragāḥ /
sarve lokādhipāś cāpi sasainyaparivārakāḥ // Rm_4.8{8} //
rājāno rājamātrāś ca brāhmaṇāś ca mahājanāḥ /
maṃtriṇo śreṣṭhinaś cāpi sārthavāhāś ca paurikāḥ // Rm_4.9{9} //
ṛṣayo yoginaś cāpi yatayo brahmacāriṇaḥ /
evam anye 'pi lokāś ca parivṛtya samaṃtataḥ // Rm_4.10{10} //
satkṛtya svaryya pūjāṅgaiḥ sarvopakaraṇair api /
mānayitvā ca taṃ nāthaṃ dṛṣṭvā tasthuḥ samāhitāḥ // Rm_4.11{11} //
tasmiṃś ca samaye tatra maudgalyāyana ātmavit /
sa pretabhuvane gatvā caran pretīm apaśyata // Rm_4.12{12} //
svakeśaromasaṃchannāṃ dagdhasthūnāmahākṛtiṃ /
sūcīmukhīṃ mahatkāyīṃ parvatasaṃnibhodarāṃ // Rm_4.13{13} //
piṅgalakeśinīṃ raudrīṃ pradīptāgniśikhām iva /
(Rm 54)
tīvrātivedanākrāntāṃ tṛṣārttaṃ parimūrchitāṃ // Rm_4.14{14} //
tatrāyuṣmān sa maudgalyo dṛṣṭvā tāṃ pretikāṃ ciraṃ /
kaiṣeti sahasopetya papracha samupāgatāṃ // Rm_4.15{15} //
kiṃ tvayā prakṛtaṃ pāpaṃ yenaivaṃ duḥkhabhāginī /
tṛṣārttā jalamārgantī bhramitvā carase 'dhunā // Rm_4.16{16} //
iti tena yatīśena pṛṣṭvā sā pretikā tataḥ /
taṃ yatiṃ saugataṃ natvā praruditvāvadat tathā // Rm_4.17{17} //
bhadanta tad vijānīyāḥ pāpakāriṇy ahaṃ yataḥ /
evaṃ tṛṣṇāprataptāṅgā bhramāmi jalalālasā // Rm_4.18{18} //
yatrāham udakaṃ pātuṃ gachāmi tṛṣṇayānvitā /
atra paśyāmi nadyādijalādhārān viśoṣitān // Rm_4.19{19} //
yadā varṣati deve ca dṛṣṭvā tadambupātitaṃ /
pātum ichantl tṛṣṇārttā sahasāhaṃ pradhāvitā // Rm_4.20{20} //
tadā paśyāmi tadvinduvisphuliṅganibhojvalān /
dṛṣṭvaivaṃ nirāśāndhā bhramāmi dikṣu sarvataḥ // Rm_4.21{21} //
kiṃ mayā prakṛtaṃ pāpaṃ yenāsmy evaṃ supāpinī /
tan me pāpaṃ jagacchāstā pṛchyatāṃ bhavatādarāt // Rm_4.22{22} //
nūnaṃ so bhagavāñ chāstā yan me karmapurākṛtaṃ /
vyākariṣyati tat sarvaṃ tathā lokaprabodhane // Rm_4.23{23} //
yac chrutvānye 'pi satvāś ca saṃvignamanaso drutaṃ /
viramya pāpamārgebhyaś cariṣyanti śubhe sadā // Rm_4.24{24} //
tasmād bhadanta sarvajñas tava śāstā sa pṛchyatāṃ /
vyākuryān mama sarvatra yat karma prakṛtaṃ purā // Rm_4.25{25} //
asmannāmnā sa saṃbuddho vaṃdyatāṃ bhavatā yathā /
ity uktvā sā tam ātmajaṃ natvā pretā gṛhaṃ yayau // Rm_4.26{26} //
sa maudgalyas tathety uktvā tat saṃdeśam anusmaran /
sahasaitat paripraṣṭuṃ veṇuvanam upāyayau // Rm_4.27{27} //
tadādau bhagavān dṛṣṭvā tan maudgalyam upāgataṃ /
prahasan suprasannāsyaḥ samāmaṃtryaitad abravīt /
kaṃcit te kuśalaṃ vatsa kuto 'trāsi samāgataḥ /
lokeṣu kiṃ pravṛttāṃtaṃ tat pracakṣva mahāmate /
(Rm 55)
iti pṛṣṭe jinendreṇa sa maudgalyaḥ purogataḥ // Rm_4.28{28} //
ādau tasya muner natvā tat pravṛttam udāharat /
āgato 'smi bhadanto 'haṃ caritvā pretabhūmiṣu // Rm_4.29{29} //
tatra sthito 'ham īkṣan tāṃ pretīm ekāṃ bhayānakīṃ /
dagdhasthūṇānibhāṃ nagnāṃ parvatasannibhodarāṃ // Rm_4.30{30} //
sūcīchidramukhacchidrāṃ kaṃkārayantrikām iva /
svakeśaromasaṃchannāṃ jvalitāgniśikhām iva // Rm_4.31{31} //
tivrātivedanākrāntām ārttasvarānurodināṃ /
durgandhām aśucivyāptāṃ svakeśaparitāpitāṃ // Rm_4.32{32} //
viṇmūtrānubhoktuṃ ca sākṣāt pāpāvatārikāṃ /
bhagavan sā mayā dṛṣṭvā tṛṣṇārttā jalalālasā // Rm_4.33{33} //
bhramantī jalamārgantī jalāśrayeṣu sarvataḥ /
nadīkūpataḍāgādin udapānajalāśrayān // Rm_4.34{34} //
svechāmbupūritān dṛṣṭvā prādhāvat sahasā yadā /
tasyā darśaṇamātreṇa te sarve 'pi jalāśrayāḥ // Rm_4.35{35} //
nirjalāḥ paṃkaśeṣeṇa śuśuṣuś ca samaṃtataḥ /
tathā viśoṣitāṃ dṛṣṭvā nadyādīṃs tāñ jalāśrayān // Rm_4.36{36} //
nirāśā paritaptāṅgā sā pretī paryamūrchata /
tataś ca punar utthāya kṣuttṛṣṇonmādacāriṇī // Rm_4.37{37} //
jalaṃ cānnaṃ samanveṣṭuṃ babhrāma dikṣu sarvataḥ /
tathāpi sā jalaṃ nāsādayat kuhāpi vā // Rm_4.38{38} //
tato 'titṛṣṇayā taptā viṇmūtrabhoktum aichata /
tad api kṛcchrato 'nviṣya bhuktvā tṛptiṃ na sā yayau // Rm_4.39{38} //
tathāmedhyāni bhuktvāpi kadācin naiva tṛptitā /
kṣuttṛṣṇāhatāklāntā patitā kheditāvasat // Rm_4.40{40} //
māṃ dṛṣṭvā sahasotthāya śanair mandasvarāvadat /
svāgataṃ bho bhavān aitu rakṣa māṃ pāpinīṃ laghu // Rm_4.41{41} //
pānīyaṃ dehi me bhadra pānīyaṃ dātum arhasi /
iti proktābhidhāvanti pānīyaṃ mām ayācata // Rm_4.42{42} //
tato 'ham avadaṃ caināṃ pānīyaṃ nātra vidyate /
kātvam evaṃ nu duḥkhāni bhuktvātra vasase kathaṃ // Rm_4.43{43} //
kiṃ tvayā hi kṛtaṃ pāpaṃ yenaivaṃ duḥkhatādhunā /
(Rm 56)
vaktavyaṃ cec ca tat pāpaṃ sarvaṃ me vaktum arhasi // Rm_4.44{44} //
iti me gaditaṃ śrutvā sa pretī punar abravīt /
kiṃ mayā vakṣyate pāpaṃ yat purā kudhiyā kṛtaṃ // Rm_4.45{45} //
sarvajño hi bhavacchāstā sa evaṃ paripṛchyatāṃ /
tat sarvāṇi ca me pāpaṃ sa vyākuryāt sa sarvavit // Rm_4.46{46} //
asmannāmnā ca saṃbuddho vaṃdyatāṃ bhavatādarāt /
iti tayoditaṃ śrutvā pratijñāya tatheti ca // Rm_4.47{47} //
bhavantaṃ praṣṭum āyāmi tat samādeṣṭum arhasi /
ārttasvarā rudantī sā pretī vindati vedanāṃ // Rm_4.48{48} //
yena viṇmūtradhānāni tena dhāvati duḥkhitā /
tad api kṛcchrato labdhvā bhuṃkte kiṃ cit kadā cana // Rm_4.49{49} //
evaṃ sā pāpinī pretī dṛṣṭātiduḥkhitā mayā /
kiṃ tayā prakṛtaṃ pāpaṃ martyaloke sudāruṇaṃ // Rm_4.50{50} //
yenaivaṃvidhaduḥkhaṃ sā hy anubhavati sāṃprataṃ /
kadā sā pāpato muktā kathaṃ ca sugatiṃ vrajet // Rm_4.51{51} //
tat sarvaṃ vadatāṃ śāsta sarvasatvaprabodhane /
iti tenārthite cāsau bhagavān punar abravīt // Rm_4.52{52} //
maudgalyāyana sā pretī pāpinī matsarī kudhīḥ /
tayā yat prakṛtaṃ pāpaṃ yena sā duḥkhabhāginī // Rm_4.53{53} //
tat sarvaṃ te pravakṣyāmi śṛṇu śrotuṃ yadīchasi // Rm_4.54{54} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ kāśyapo nāma sarvavit /
sarvavidyādhipo nātho dharmarājas tathāgataḥ // Rm_4.55{55} //
samantabhadrakṛc chāstā traidhātukavināyakaḥ /
jino 'rhan sugatas trāyī saṃbodhimārgadeśakaḥ // Rm_4.56{56} //
sa satvānāṃ hitārthena bodhicaryāḥ prakāśayan /
vārāṇasīm upāśritya mṛgadāve jināśrame // Rm_4.57{57} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bodhisatvagaṇair api /
tasminn eva parṣatmadhye tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_4.58{58} //
tasmiṃś ca samaye tasya bhikṣur anyatamo yatiḥ /
anyatranagare gatvā pratyāgachat svam āśramaṃ // Rm_4.59{59} //
(Rm 57)
tatra mārge tṛṣārtto 'sau dūrāt kūpaṃ vilokayan /
sahasā samupāgatya kūpāntikam upāyayau // Rm_4.60{60} //
tadaikā dārikā tatra pūrayitvā ghaṭaṃ jalaiḥ /
sahasā śirasohitvā gṛhaṃ gantum upācarat // Rm_4.61{61} //
sa tṛṣārtto yatir dṛṣṭvā tām ambughaṭavāhikāṃ /
samupetya jalaṃ pātuṃ prārthayan samupācarat // Rm_4.62{62} //
bhaginyo 'haṃ tṛṣārtto 'smi dūradeśād upāgataḥ /
tvāṃ dṛṣṭvā sahasopetya jalaṃ pātum ihāgataḥ // Rm_4.63{63} //
tad bhaginī jalaṃ dehi jīvaya māṃ tṛṣāturaṃ /
datvā me jīvanaṃ tvaṃ tac ciraṃ jīvyā niroginī // Rm_4.64{64} //
iti tenārthitaṃ dṛṣṭvā dārikāsau durāśayā /
mātsaryyaprahatatvātā taṃ bhikṣuṃ paryyabhāṣata // Rm_4.65{65} //
are bhikṣo 'tra māyāhi mriyase yadi vā khalu /
na te dadāmi pānīyaṃ ghaṭo pūrṇo bhaven mama // Rm_4.66{66} //
kūpe yatnāt samuddhṛtya pūrayitvāmbunā ghaṭe /
prohitvāyaṃ mayānītas tvadarthe kiṃ na manyate // Rm_4.67{67} //
nirlajja kva nu te lajjā parakīyāmbum ichasi /
rājā kiṃ tvaṃ dhanī vāsi gurur vā kiṃ na manyate // Rm_4.68{68} //
ity ākṣepaṃ pratikṣipya taṃ bhikṣuṃ saugataṃ yatiṃ /
adatvaivāmṛtaṃ kiṃ cit satvarā sā gṛhaṃ yayau // Rm_4.69{69} //
tato bhikṣus tṛṣārtto 'pi lajjayāsau nyavarttate /
anyatraivaṃ samāyācya pītvā yayau svam āśramaṃ // Rm_4.70{70} //
tatrāśrame taror mūle paryaṇkam upabhujya saḥ /
anuśocaya tāṃ nārīṃ manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_4.71{71} //
aho sā durmatī nārī mātsaryyaprahatāśayā /
kathaṃ na manyate hy evaṃ mānuṣyajanma durllabhaṃ // Rm_4.72{72} //
mānuṣyaṃ puṇyato labdhvā nisphalaṃ kriyate tayā /
dhik tāṃ durāśayāṃ mūḍhāṃ yasyā janma nirarthakaṃ // Rm_4.73{73} //
kadaiṣā pāpato muktvā sadgatiṃ samavāpsyati /
mā gāt sā narake duḥkhaṃ bhūyād dharmānumodinī // Rm_4.74{74} //
śīghraṃ lokeśvarasmārttaṃ labdhvā vrajatu sanmatiṃ /
(Rm 58)
ity evaṃmanasā bhāṣya sa bhikṣur vijitendriyaḥ // Rm_4.75{75} //
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā tasthau dhyānasamāhitaḥ /
tato 'sau dārikā gehe prāptā bhartuḥ purogatā // Rm_4.76{76} //
etat sarvaṃ pravṛttāṃtaṃ vistareṇābravīn mudā /
svāmin nadyāmbusaṃpūrṇaṃ ghaṭaṃ dhṛtvāgatā pathi // Rm_4.77{77} //
tato bhikṣur upāgatya pānīyaṃ māṃ prayācati /
adatvaivaṃ jalaṃ tasmai bhikṣave satvarāgatā // Rm_4.78{71} //
vahuśo yācyamānāpi kiṃ cin naiva dadāmy ahaṃ /
iti tayoktamātre 'sau bharttā sādhur api krudhā /
tāṃ bhāryāṃ rukṣaṇetreṇa dṛṣṭvā caivam abhāṣata // Rm_4.79{72} //
are pāpini durbuddhe kathaṃ na dīyate tvayā /
kiyad vyeti jalaṃ datvā bhikṣave tṛṣitāya te // Rm_4.80{71!} //
jalamātrapradāne 'pi yasyāḥ śraddhā na vidyate /
sā kim annaṃ dhanaṃ ratnaṃ kathāṃ dātuṃ samutsahet // Rm_4.81{72} //
dhik tvāṃ pāpinīṃ duṣṭāṃ yasyā nāsti dayārthine /
kiṃ tvayā mama satyāpi yaśodharmapraghātayā // Rm_4.82{73} //
yady evaṃ na pradadyās tvaṃ kasmai cid arthine jalaṃ /
preyasīm api bhārye tvāṃ parityakṣyāmy ahaṃ khalu // Rm_4.83{74} //
yadi me priyatāṃ kartum ichasi snehacetasā /
arthino mānayitvā tad dānaṃ kartuṃ samutsaheḥ // Rm_4.84{75} //
no ced evaṃ mayā tyaktā vraja mā tiṣṭha me gṛhe /
avaśyaṃ nau viyogaḥ syād ekānte maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_4.85{76} //
kiṃ tvādṛśyā striyā puṃsaḥ kevalaṃ dharmahānaye /
dharmaṃ vinā na me kāryyaṃ dākṣiṇyāpi ca bhāryayā // Rm_4.86{77} //
kiṃ tvayā kāṃtayāpy evaṃ mātsaryyakuladurdhiyā /
dharma eva vinaśyeta tad vraja mā gṛhe vasa // Rm_4.87{78} //
dharmeṇa rakṣyate lokaḥ kāntayā kiṃ hi rakṣyate /
tat kāntāpi parityājyā yadi pāpanuraginī // Rm_4.88{79} //
(Rm 59)
bhāryā hi pālanīyā sā yadi dharmārthinī satī /
kiṃ tvaṃ pāpārthinī duṣṭā yaśodharmavināśinī // Rm_4.89{80} //
naivāhaṃ ca tvayā sārddhaṃ bhoktuṃ rantuṃ samutsahe /
kriyate cet tvayā dharmas tathā vasa mayā saha // Rm_4.90{81} //
no ced evaṃ mayā tyaktā tvaṃ mā tiṣṭha gṛhe vraja /
evaṃ bharttrocyamānāpi pramadā sā na bodhitā // Rm_4.91{82} //
mātsaryyālīḍhacittatvād roṣitā caivam abravīt /
naiva sthāsyāmy ahaṃ yāsye kiṃ sthitvaivaṃ vininditā // Rm_4.92{83} //
kiyat tvayy aparādhaṃ me yat tathāhaṃ vimocitā /
kiṃ sa bhikṣur gurur rājā mitraṃ vā te pitā suhṛt // Rm_4.93{84} //
jñātir vā sa sakhā vandhuḥ kiṃ ca bhrātā prabhur dhanī /
pradattaṃ kiṃ adattaṃ ca kiyan naṣṭaṃ bhavet yataḥ // Rm_4.94{85} //
naiva kiṃcic ca dāsyāmi kasmai cid bhikṣave 'rthitaṃ /
adatvā me bhavet kiṃ hi dāsyāmy ahaṃ yathechayā // Rm_4.95{86} //
dāsyāmi vā na dāsyāmi kā carcātra tathā tava /
pāpaś cen mayi pacyeta dharmo vāpi tathā mama // Rm_4.96{87} //
tvam atra mā kṛthāś cintāṃ kiṃ tvayātra vicāryyate /
śubhaṃ vāpy aśubhaṃ vā me tava kiṃ tad vicāratā // Rm_4.97{88} //
tathāpi mama doṣaṃ ced yāsyāmi na vasāmy ahaṃ /
varaṃ prāṇaparityājyaṃ na tu dānaṃ dadāmy ahaṃ // Rm_4.98{89} //
ity asau pramadākruṣya bhartur ākṣipya garvitā /
kvacit kiṃcic ca kasmaicid dadau naiva kadācana // Rm_4.99{90} //
gṛhe tithīn upāyātān dṛṣṭvaivātipraroṣitā /
vahudhā kruṣya tān gehān nyakāsayad balādapi // Rm_4.100{91} //
tadāśīrvacanāny evaṃ śrutvāpi parikopitā /
hasati nindayitvaināṃ paribhāṣya nyakāsayat // Rm_4.101{92} //
sadā badhvā gṛhadvāraṃ yācakāgatiśaṃkayā /
koṣṭha eva samāsīnā kadācin na viniryayau // Rm_4.102{93} //
(Rm 60)
sarvadā svāminā sārddhaṃ kṛtvaivaṃ kalahaṃ muhuḥ /
svayam eva prabhuktvāsau kālam evam ayāpayat // Rm_4.103{94} //
tataḥ kāla upāyāte pramadā sā rujānvitā /
tadāpy evaṃ na cotsehe kiṃcid dātuṃ samarthine // Rm_4.104{95} //
tataḥ pravṛddharogārttā tṛṣṇārttā pariśoṣitā /
mṛtā sā narake yātā pretī bhavati sāṃprataṃ // Rm_4.105{96} //
yā cābhūd dārikā duṣṭā mātsaryyaprahatāśayā /
saivaiṣā hi tvayā dṛṣṭā pretī narakavāsinī // Rm_4.106{97} //
iti maudgalya dṛṣṭvaivaṃ pratyakṣaṃ pāpaduḥkhinīṃ /
sarvādā śraddhayārthibhyo dātavyaṃ jalam ādarāt // Rm_4.107{98} //
sarvavastupradānānāṃ jaladānaṃ mahattaraṃ /
sarveṣāṃ jīvanaṃ yasmād amṛtaṃ saṃvaraṃ jalaṃ // Rm_4.108{99} //
jalapānaṃ vinā sarve na jīvanti hi jantavaḥ /
tad amṛtaṃ jalaṃ śuddhaṃ dātavyam arthine sadā // Rm_4.109{100} //
jalam eva hi pītvā te nirāhārās tapasvinaḥ /
yogino 'nekavarṣāni jīvanti prāṇino yathā // Rm_4.110{1} //
sarvāhārābhisaṃtyaktā jivaṃti prāṇino jalaiḥ /
sarvān na paribhuktvāpi na jīvanti jalair vinā // Rm_4.111{2} //
tad amṛtapradānaṃ taj jīvadānaṃ pracakṣyate /
sarvavastupradānebhyo jaladānaṃ praśasyate // Rm_4.112{3} //
viśeṣād grīṣmakāle tu tṛṣārttāya ca rogine /
bālavṛddhāturebhyaś ca dātavyaṃ jalam āditaḥ // Rm_4.113{4} //
jaladānaṃ mahādānaṃ jaladānasamaṃ na hi /
yenābhidhāryyate prāṇaṃ tat phalaṃ saṃpraśasyate // Rm_4.114{5} //
sarvadhātupradānebhyaḥ sarvaratnapradānataḥ /
sarvānnabhogyadānebhyo jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.115{6} //
kanyākoṭipradānāc ca gajakoṭipradānataḥ /
gavāṃ koṭipradānāc ca jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.116{7} //
saptaratnamayībhūmipradānāc ca mahīyate /
evaṃ sarvapradānebhyo jaladānaṃ mahattaraṃ // Rm_4.117{8} //
tṛpyante devatāḥ sarve pitṛlokās tathāpare /
sarve bhūtāś ca satvāś ca jalenaiva sadāpi hi // Rm_4.118{9} //
tathā dravyāni sarvāṇi bhūtāni hy aśuciny api /
jalābhiṣiktamātreṇa śuddhyante sarvadā khalu // Rm_4.119{10} //
jalaṃ vinā na tṛpyante bhuktvāpi divyabhojanaṃ /
(Rm 61)
tasmāt sarvapradānānāṃ jaladānaṃ mahīyate // Rm_4.120{11} //
tathā ye ca sudhāṃ pītvā divyakāntā samarpitā /
ramanti tridaśāḥ svarge te hi sarve jalapradāḥ // Rm_4.121{12} //
cakravarttī nṛpendro yo ramaṇībhiḥ sahāmṛtaṃ /
bhuktvā ramati saṃmodī so 'pi cāmbupradānataḥ // Rm_4.122{13} //
evaṃ cānye 'pi ye lokā yathechā sukhabhoginaḥ /
niḥkleśā nirujā bhadrās te hi sarve jalapradāḥ // Rm_4.123{14} //
ye tu nīcāśayādīnāḥ kṣutpipāsāturāḥ kṛśāḥ /
yācakāḥ preṣyakāś cāpi sarve te 'mbho'pradānikāḥ // Rm_4.124{15} //
jaladānodbhavaṃ puṇyaṃ saṃkhyātuṃ naiva śakyate /
sarvair api munīṃdraiś ca kim anyair vibuddhair janaiḥ // Rm_4.125{16} //
matveti śraddhayā nityaṃ divyāmṛtābhivāṃchibhiḥ /
arthibhyaḥ sarvasatvebhyo dātavyaṃ jalam ādarāt // Rm_4.126{17} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve ca bhikṣavaḥ /
sarvebhyaḥ sarvadā kartuṃ jaladānaṃ samaichan // Rm_4.127{18} //
athānandaḥ samutthāya natvā taṃ śrīghanaṃ guruṃ /
kṛtāṃjalipuṭo pṛchan tatpāpaparimocanaṃ // Rm_4.128{19} //
kadā sā bhagavan pretī tatpāpāt parimokṣyate /
sarvasatvābhibodhārthaṃ tat samādeṣṭum arhasi // Rm_4.129{20} //
ity ānandena pṛṣṭe 'sau sarvajño bhagavāṃs tadā /
tam ānaṃdaṃ samārabhya prāha pāpavimocanaṃ // Rm_4.130{21} //
śṛṇv ānaṃda samādhāya yena sā parimokṣyate /
sarvasatvaprabodhāya tad upāyaiḥ pracakṣyate // Rm_4.131{22} //
sā pretī narakeṣv evaṃ sarveṣu bhramitā sadā /
duḥkhābhivedanākhinnā paritaptānutāpitā // Rm_4.132{23} //
tataḥ kālāntare saivaṃ smṛtvā ratnatrayaṃ yadi /
(Rm 62)
namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vaded yadā // Rm_4.133{24} //
tadā lokeśvaro sarvalokanātho jinātmajaḥ /
dṛṣṭvā tāṃ sahasopetya svaprabhābhiḥ parispṛśet // Rm_4.134{25} //
yadā lokeśvarābhābhiḥ sparśitā sā sudhī satī /
tadātisaukhyatāṃ labdhvā vismitaivaṃ vyacintayet // Rm_4.135{26} //
aho saukhyaṃ mayā labdhaṃ kasyānubhāvato 'dhunā /
kim āhosvid itaś cyutvāgato 'nyatra vasāmy ahaṃ // Rm_4.136{27} //
iti cintāri tiṣṭhantī vismayoddhatamānasīṃ /
dṛṣṭvā lokeśvaraś caināṃ bodhayitum upācaret // Rm_4.137{28} //
upetya tarpayitvā ca svatanuniḥsṛtair jalaiḥ /
vividhair bhojanaiś cāpi pratarppayet sa bodhirāṭ // Rm_4.138{29} //
tato 'sau pāpinī pretī pītvā tat tanujāmṛtaṃ /
paritṛptā viśuddhāṅgā natvā taṃ prārthayet tathā // Rm_4.139{30} //
namas te bhagavan nātha kṛpayā māṃ samuddhara /
darśaya dharmamārgaṃ me sadā te śaraṇaṃ vraje // Rm_4.140{31} //
tayaivaṃ prārthite cāsau lokanātho dayānidhiḥ /
darśayitvāryamārgaṃ ca śrāvayed dharmadeśanāṃ // Rm_4.141{32} //
yāṃ śrutvaiva ca sā pretī sarvapāpavimocitā /
tataś cyutvā viśuddhātmā janma bodhikule labhet // Rm_4.142{33} //
tatra bodhicarīḥ prāptuṃ cared vratam upoṣadhaṃ /
tadvratapuṇyabhāvaiś ca bodhicaryyāḥ samācaret // Rm_4.143{34} //
kramād bodhicarīḥ pūryya bodhipraṇidhimānasaḥ /
bodhisatvo mahāsatvo bhaviṣyati na saṃśayaḥ // Rm_4.144{35} //
tato lokahitaṃ kṛtvā saṃbodhipadam āśrayan /
sarvadā ca sukhaṃ bhuktvā sukhāvatīṃ gamiṣyati /
tatrāmitābhasaṃbuddhaṃ sevitvā samupāśrayan /
saṃbodhijñānaṃ āsādya nirvṛtiṃ cāpy avāpsyati // Rm_4.145{36} //
yady asau smarate pretī triratnānāṃ samāhitā /
tadā caivaṃ tataś cyutvā saukhāvatīṃ gamiṣyati // Rm_4.146{37} //
no ced evaṃ hi sā pretī sadāpi narake vaset /
yāvan na smarate buddhaṃ tāvan na mokṣyate tataḥ // Rm_4.147{38} //
(Rm 63)
evaṃ sarve 'pi ye satvā yāvanto narakāsthitāḥ /
tāvantas te 'pi sarve ca duṣṭāḥ pāpānucārikāḥ // Rm_4.148{39} //
yadaiṣāṃ ye triratnānāṃ smaranty anutāpitāḥ /
namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vadaṃti ca // Rm_4.149{40} //
tadā tatpāpanirmuktā viśuddhāṅgāḥ śubhāśayāḥ /
saddharmācaraṇaṃ kartum utsaheyuḥ samāhitāḥ // Rm_4.150{41} //
tato lokeśvaro dṛṣṭvā tān satvān dharmabhājanān /
bodhayitvā prayatnena bodhimārge niyojayet // Rm_4.151{41!} //
tataḥ sarve ca te satvā bodhipraṇidhimānasāḥ /
sarvasatvahitārthena samicheyuḥ śivāṃ carīṃ // Rm_4.152{42} //
tatas te narakāc cyutvā saṃprayāyuḥ sukhāvatīṃ /
tatrāmitābhanāthasya dharmaṃ śrutvānumoditāḥ // Rm_4.153{33!} //
bodhicaryyāḥ samāśritya kuryur lokahitāni te /
kramād bodhicarīḥ pūryya sarvakleśavimuktigāḥ // Rm_4.154{34} //
saṃbodhijñānam āsādya nirvṛtiṃ samavāpnuyuḥ /
evam anye 'pi ye satvā lokeśasaraṇaṃ gatāḥ // Rm_4.155{35} //
te āśu pāpanirmuktāḥ sukhāvatīṃ vrajanti hi /
ye ye lokeśvaraṃ smṛtvā bhajanti satataṃ mudā /
te te sarve ca niḥpāpā bhavanti bodhibhāginaḥ // Rm_4.156{36} //
tasmāl lokeśvaraṃ smṛtvā gatvā ca śaraṇaṃ sadā /
trimaṇḍalaviśuddhena caritavyaṃ vratottamaṃ // Rm_4.157{37} //
vratottamaṃ samākhyātam āryāṣṭāṃgikapoṣādhaṃ /
sarveṣāṃ api puṇyānāṃ tadvratapuṇyam uttamaṃ // Rm_4.158{38} //
yenaivāśu viśuddhyaṃte ghorapātakināpi ca /
tasmād etat mahatpuṇyaṃ vratarājaṃ vidur jināḥ // Rm_4.159{39} //
yasya puṇyānubhāvena pūryya pāramitāgaṇāḥ /
sarvakleśān vinirjitya śīghraṃ bodhim avāpnuyuḥ // Rm_4.160{40} //
ye 'py atītāś ca saṃbuddhāḥ sarvajñāḥ sugatā jināḥ /
te 'pi tadvratapuṇyais tu śīghraṃ bodhim avāpnuvan // Rm_4.161{41} //
ye 'py etarhi ca saṃbuddhāḥ saṃbodhidharmadeśakāḥ /
(Rm 64)
te 'py etadvratapuṇyaiś ca bhavanti bodhipāragāḥ // Rm_4.162{42} //
ye cāpy anāgatā buddhā bhaviṣyanti tathāgatāḥ /
te 'py etadvratapuṇyais tu lapsyante bodhisaṃpadaṃ // Rm_4.163{43} //
evam anye 'pi ye prājñāḥ saṃbodhipadavāṃchitāḥ /
te 'py etadvratam ādhāya labhanti bodhisaṃpadaṃ // Rm_4.164{44} //
tasmād etadvrataṃ dhṛtvā dātavyaṃ dānam adarāt /
etat phalaṃ sadākṣīṇaṃ sūte kalpatarur yathā // Rm_4.165{45} //
etadvratadharāḥ satvāḥ saddharmācaraṇodyatāḥ /
sarvathā na vrajaṃty eva durgatiṣu kadācana // Rm_4.166{46} //
sadaiva sugatiṃ prāptāḥ sarvasatvānukaṃpinaḥ /
saddharmācaraṇaṃ dhṛtvā bodhisatvā bhavanti te // Rm_4.167{47} //
ye ca lokeśvaraṃ smṛtvā caranty etadvrataṃ sadā /
te paśyanti sadāpy enaṃ lokanāthaṃ jagatprabhuṃ // Rm_4.168{48} //
tena lokeśvareṇāpi dṛśyaṃte te 'pi sarvadā /
ye ca lokeśasaṃdṛṣṭās te sarve bodhibhāginaḥ // Rm_4.169{49} //
bodhisatvā mahāsatvāḥ saṃbodhiṃ samavāpnuyuḥ /
ye smaranti sadā nityaṃ lokeśaṃ karuṇāmayaṃ /
sahasā durgatiṃ tyaktvā muktvā yāyuḥ sukhāvatīṃ // Rm_4.170{50} //
ye ca taccharaṇaṃ gatvā bhajaṃti taṃ jinātmajaṃ /
sarvapāpavinirmuktās te 'pi yāyuḥ sukhāvatiṃ // Rm_4.171{51} //
ye sugandhair jalaiḥ śuddhaiḥ snāpayanti jagadguruṃ /
mandākinyāṃ ca te snātvā śuddhā yāṃti sukhāvatiṃ // Rm_4.172{52} //
paṃcagaṃdhādisaurabhyair lokeśaṃ lepayaṃti ye /
cakravarttipadaṃ bhuktvā te 'pi yāṃti sukhāvatīṃ // Rm_4.173{53} //
cīvaraṃ ye dadaṃty asmai te divyavastrasaṃyutāḥ /
sarvadharmādhināthāś ca yāṃti cāṃte sukhāvatīṃ // Rm_4.174{53*} //
satkṛtya śraddhayā ye 'pi puṣpais tam arcayanti ye /
(Rm 65)
te surendrapadaṃ prāpya yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.175{54} //
saurabhyayojitair dhūpair ye bhajanti tam īśvaraṃ /
te narendrapadaṃ bhuktvā yāṃti cānte sukhāvatiṃ // Rm_4.176{55} //
ye dadanti ca bhaiṣajyaṃ tasmai lokādhipāya ca /
cakravarttipadaṃ prāpya yāṃti te ca sukhāvatīṃ // Rm_4.177{56} //
ye dadanti pradīpāni tasmai lokeśvarāya ca /
te mahendrapadaṃ bhuktvā yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.178{57} //
naivedyaṃ ye dadanty asmai te bhavanti nareśvarāḥ /
divyabhogyāni bhuktvā ca yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.179{58} //
ye ca pānaṃ dadanty asmai te pītvā satataṃ sudhāṃ /
svarge ramanti devendrā yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.180{59} //
phalamūlādikaṃ dattaṃ yaiś ca tasmai sutāyine /
yathepsitasukhaṃ bhuktvāṃte 'pi yāṃti sukhāvatīṃ // Rm_4.181{60} //
tāmbūlaṃ pūgasaṃyuktaṃ lokeśāya dadanti ye /
surūpāḥ satsukhaṃ bhuktvāṃte 'pi yānti sukhāvatīṃ // Rm_4.182{61} //
śayyāsanaṃ pradattaṃ yais tasmai satvānukaṃpine /
te kṣitīśaśriyaṃ bhuktvā yānty aṃte ca sukhāvatīṃ // Rm_4.183{62} //
siṃhāsanaṃ pradattaṃ yais tasmai dharmānuśāsine /
te vaṃdyāḥ sarvalokaiś ca yānty ante ca sukhāvatīṃ // Rm_4.184{63} //
chatraṃ tasmai pradattaṃ yais te nṛpāś cakravarttinaḥ /
yaśodharmasukhaṃ bhuktvā saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_4.185{64} //
patākāṃ ye prayachanti tasmai lokādhipāya cā /
te 'pi sarvāṃ mahīṃ bhuktvā yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.186{65} //
tasmai ye ca prayachanti dhāturatnagaṇāni ca /
te narendrāś caturdvīpāṃ bhuktvā yānti sukhāvatīṃ // Rm_4.187{66} //
ye vitānaṃ vitanvaṃti gehe tasya kṛpānidheḥ /
te narendrāḥ surendrāś ca bhūtvā yāṃti sukhāvatīṃ // Rm_4.188{67} //
trailokyādhipates tasya ye kurvanti pradakṣiṇāṃ /
te narendraśriyaṃ bhuktvā yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.189{68} //
saṃgītair ye prakurvanti pūjāṃ tasya jagat prabhoḥ /
sadā subhāṣitāny eva śṛṇvanti te guṇākarāḥ // Rm_4.190{69} //
cāmarair vyajanair vāpi taṃ nāthaṃ vījayanti ye /
(Rm 66)
te nṛpāḥ suralakṣmīṃ ca bhuktvā yāṃti jinālaye // Rm_4.191{70} //
śodhayanti ca ye nityaṃ vihāre kāruṇānidheḥ /
divyanetrāś ca te saukhyaṃ bhuktvā yāṃti surālayaṃ // Rm_4.192{71} //
kṛtvā ramyaṃ vihāraṃ ca lokeśāya dadanti ye /
te mahendraśriyaṃ bhuktvā saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_4.193{72} //
vihāre tatra saṃsiddhe yaṣṭim āropya ye narāḥ /
suvarṇakalaśāṃś chatradhvajaghaṇṭāvalīyutān // Rm_4.194{73} //
paṃcavarṇapatākābhiḥ puṣpasragbhiś ca saṃyutān /
saṃpratisthāṃ prakurvati mahotsāhair vidhānataḥ // Rm_4.195{74} //
te narendrāḥ surendrāś ca yaśodharmasukhānvitāḥ /
māheśvaryyaśriyaṃ bhuktva yānti cānte sukhāvatīṃ // Rm_4.196{75} //
padyagadyamayaiḥ stotrair ye stuvaṃti taṃ īśvaraṃ /
niḥpāpāḥ sukhinaḥ prājñās te prayānti sukhāvatīṃ // Rm_4.197{76} //
ye cāṣṭāṃgapraṇāmāni asmai śāstre prakurvaṃte /
cakravartīpadaṃ bhuktvā te prayānti jinālayaṃ // Rm_4.198{77} //
ye smaranti sadā nityaṃ tam īśaṃ sugatātmajaṃ /
te sadyaḥ pāpanirmuktā ante yānti sukhāvatīṃ // Rm_4.199{78} //
ye ye satvāś ca taṃ nāthaṃ smṛtvā bhajanti sarvadā /
te te sarve na yānty eva durgatiṣu kadācana // Rm_4.200{80} //
sadāpi sadgatiṣv eva yātāḥ saukhyasamanvitāḥ /
saddharmācaraṇaṃ kṛtvā saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_4.201{81} //
evaṃ ye pāpinaś cāpi lokeśaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
te 'pi pāpavinirmuktāḥ śuddhā yāṃti jinālayaṃ // Rm_4.202{82} //
evaṃ lokeśvaro nāthaḥ puṇyakṣetraṃ śubhapradaḥ /
ciṃtāmaṇiḥ kalpavṛkṣo yathepsitaphalapradaḥ // Rm_4.203{83} //
(Rm 67)
na hi tena samaḥ kaścin mahatpuṇyaphalapradaḥ /
kuto 'dhikas tu vidyeta traidhātubhuvaneṣv api // Rm_4.204{84} //
tenaiva sakalāḥ satvā bodhayitvā prayatnataḥ /
āryyamārge pratiṣṭhāpya preritā nirvṛtāv api // Rm_4.205{85} //
pāpiṣṭho api satvāś ca tenopetya svayaṃ tathā /
narakebhyaḥ samuddhṛtya saṃpreritāḥ sukhāvatīṃ // Rm_4.206{86} //
evaṃ sarve 'pi satvāś ca nānopāyavidhānataḥ /
darśayitvāryyamārgāṇi tena bodhau niveśitāḥ // Rm_4.207{87} //
tasmāt sarvādhikeśaḥ sa lokeśvaro maheśvaraḥ /
sarvadharmānubhartā sa lokanāthaḥ pratīyate /
kenāpi gaṃtuṃ tasya puṇyaskaṃdhaṃ na śakyate /
mayāpi śakyate naivaṃ sarvaiś cāpi munīśvaraiḥ /
evaṃ matvā tvam ānaṃdaḥ lokanathaṃ dayodadhiṃ // Rm_4.208{88} //
sarvadevādhideveśaṃ smṛtvaiva satataṃ bhaja /
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ sarvadāpi samaṃtataḥ // Rm_4.209{89} //
kutaś cin naiva vidyeran bhayāni vividhāny api /
yatra lokeśvarasmṛtis tatrotpātabhayaṃ na hi // Rm_4.210{90} //
agner api bhayaṃ naiva nāpy utpātamarudbhayaṃ /
na codakabhayaṃ tatra na ca bhūmibhayaṃ khalu // Rm_4.211{91} //
vidyutpātabhayaṃ nāpi na cāśanibhayaṃ sadā /
na ca śatrubhayaṃ kvāpi nāpi rājabhayaṃ tathā // Rm_4.212{92} //
na ca caurabhayāny evaṃ na ca rogabhayāni ca /
sarvabhayaḥ praśāmyante lokeśasmṛtibhāvataḥ // Rm_4.213{93} //
sarve 'py upadravāś caivaṃ prayāṃti vilayaṃ tataḥ /
evaṃ lokeśvaro nātho mahatpuṇyānubhāvavān // Rm_4.214{94} //
yenaivaṃ trijagallokaṃ pālitaṃ putravat sadā /
tasmāl lokeśvaro nityaṃ sevitavyaḥ śubhārthibhiḥ // Rm_4.215{95} //
yasya dharmānubhāvena sarvatrāpi śivaṃ sadā /
iti matvā tvayānaṃda tad dharmāñ chrāvayan sadā // Rm_4.216{97} //
prerayitvā ca tadbhaktau saṃbodhau saṃpraveśaya /
(Rm 68)
etatpuṇyānubhāvais tvam apy evaṃ kuśalī bhavan // Rm_4.217{98} //
bodhisatvo mahāsatvo bhaven nūnaṃ jinātmajaḥ // Rm_4.218{99} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdaḥ sasāṃghikaḥ /
tatheti pratimoditvā sadā lokeśam asmarat // Rm_4.219{100} //
evaṃ rājaṃs tvayā cāpi smṛtvā lokeśvaraḥ sadā /
sevitavyaḥ prayatnena bodhipraṇidhicetasā // Rm_4.220{1} //
tatas tvaṃ sahasā sarvapāpebhyaḥ parimocitaḥ /
bodhisatvo viśuddhātmā prayāsyasi sukhāvatīṃ // Rm_4.221{2} //
ity evaṃ guruṇādiṣṭaṃ upaguptena dhīmatā /
śrutvā rājānumoditvā so 'bhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_4.222{3} //
idaṃ śrutvāvadānaṃ ye śrāvayitvā parān api /
bhajaṃti lokanāthaṃ te saṃprayāyuḥ sukhāvatīṃ // Rm_4.223{4} //

++ iti ratnāvadānamālāyaṃ pretikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 69)
V Śālapuṣpāvadāna
athāśoko mahīpālo bhūyaḥ śrotuṃ subhāsitaiḥ /
upaguptaṃ guruṃ natvā kṛtāṃjalir avocat // Rm_5.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tad arhasi samādeṣṭuṃ lokānāṃ puṇyavṛddhaye // Rm_5.2{2} //
iti vijñāpite tena nṛpendreṇa prasādinā /
upagupto yatiś cāpi taṃ nṛpaṃ pratyabhāṣata // Rm_5.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga sarvalokahitārthabhṛt /
yathā me guruṇādiṣṭaṃ vakṣye 'haṃ te tathā khalu // Rm_5.4{4} //
puraikasamaye buddho bhagavāñ chrīghano jinaḥ /
śrāvastyāṃ jetakāraṇye vihāre maṇimaṇḍite // Rm_5.5{5} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ saṃghair bodhisatvagaṇaiḥ saha /
saddharmadeśanāṃ kartuṃ vyaharal lokaśāsituṃ // Rm_5.6{6} //
taddharmadeśanāṃ śrotuṃ sarve satvāḥ samāgatāḥ /
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi rājāno rājamātrikāḥ // Rm_5.7{7} //
vaiśyāḥ śūdrā amātyāś ca maṃtriṇaḥ sādhavo janāḥ /
śreṣṭhinaḥ sārthavāhāś ca dhaninaś ca vaṇiggaṇāḥ // Rm_5.8{8} //
paurājānapadāś cāpi nānādeśasamāgatāḥ /
devā daityāś ca gandharvā yakṣakinnararākṣasāḥ // Rm_5.9{9} //
siddhāvidyādharāḥ sādhyā vasavaś ca grahādhipāḥ /
nāgeṃdrā garuḍāś caivam ṛṣayo brahmacāriṇāḥ // Rm_5.10{10} //
yogino yatayaś cāpi lokapālāḥ sasainyakāḥ /
sarve taṃ sugataṃ natvā dharmaṃ śrotum upāgatāḥ // Rm_5.11{11} //
satkṛtya pūjayitvā ca kṛtāṃjalipuṭo mudā /
parivṛtya puraskṛtya dṛṣṭvā tasthuḥ samāhitāḥ // Rm_5.12{12} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān dharmavāṃchinaḥ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_5.13{13} //
tatra devādayaḥ sarve tat saddharmāmṛtaṃ mudā /
pītvā cābhyanumodantaḥ prāpur jñānaviśeṣatāṃ // Rm_5.14{14} //
(Rm 70)
śrāvasteyāt tadāneke dārikā dārakāś ca te /
kusumān yācitaṃ śālabhaṃjikākhyaṃ giriṃ yayuḥ // Rm_5.15{15} //
tatra te sahasā gatvā dṛṣṭvā puṣpāṇy anekaśaḥ /
prādāya samupāgatvā śrāvastyām acaran mudā // Rm_5.16{16} //
tatraikā dārikā vālā śreṣṭhiputrī pramoditā /
śanaiḥ sā śālapuṣpāṇi prādāya pṛṣṭhato 'carat // Rm_5.17{17} //
tadā ca bhagāvān buddho bhikṣusaṃghasamanvitaḥ /
śrāvastyāṃ bhojanaṃ bhuktvā tato bahir viniryayau // Rm_5.18{18} //
tatra sā dārikādrākṣīd bhagavantaṃ tam āgataṃ /
dvātriṃśal lakṣaṇāśītivyaṃjanaṃ samalaṃkṛtaṃ // Rm_5.19{19} //
vyāmaprabhāvirājantaṃ sahasreṇādhikaprabhaṃ /
jaṃgamam iva ratnāṅgaṃ samantabhadrarūpikaṃ // Rm_5.20{20} //
dṛṣṭvaivaṃ śrīghanaṃ nāthaṃ dārikā sā pramoditā /
śraddhayārcayituṃ puṣpair manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_5.21{21} //
aho puṇyaṃ mayā labdhaṃ yat saṃbuddho dṛśyate 'dhunā /
evaṃ kadā kathaṃ kutra drakṣyate 'yaṃ munīśvaraḥ // Rm_5.22{22} //
bhāgyenaivaṃ mayā labdhaṃ saṃbuddhadarśanaṃ tathā /
nūnaṃ bhāgyavatī cāsmi yat puṇyanidhir āpyate // Rm_5.23{23} //
tasmāt puṇyaṃ mahāratnaṃ prāptum upetya sādaraṃ /
etaiś ca kusumaiḥ sarvair arhāmy etaṃ samarcituṃ // Rm_5.24{24} //
kadāyaṃ lapsyate bhūyaḥ paravaśyā striyā mayā /
tad ahaṃ sahasopetya puṣpāṇy asmāy upākire // Rm_5.25{25} //
sadā notpadyate nātra saṃbuddho hi kadā cana /
atisudurllabhaṃ hy asya darśanaṃ ca sadā na hi // Rm_5.26{26} //
mānuṣyaṃ durllabhaṃ janma vinā puṇyair na labhyate /
mānuṣye 'labhyamāne 'pi saṃbuddhe sevyate kathaṃ // Rm_5.27{27} //
mānuṣye labhyamāne 'pi kṣaṇaṃ saṃpat sudurllabhā /
narair apy akṣaṇaprāptaiḥ kathaṃ buddhe 'nusevyate // Rm_5.28{28} //
tad adya mānuṣī bhūtvā prāpyaivaṃ sukṛtau kṣaṇaṃ /
yady atra kusumair ebhiḥ saṃbuddhaṃ nārcayāmy ahaṃ // Rm_5.29{29} //
(Rm 71)
tato me niṣphalaṃ janma mānuṣye vyartham eva hi /
kiṃ mamānena dehena sarvathaikāntanāśinā // Rm_5.30{30} //
kim anenāpi jīvena mṛtyau nityaṃ puraḥsthite /
kiyat kālaṃ ca jīveyaṃ gacheyaṃ maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_5.31{31} //
ciraṃ sthitvāpi kiṃ sāraṃ saṃbuddhabhajanaṃ vinā /
varaṃ prāṇaparityāgaṃ kṛtvā saṃbuddhadarśanaṃ // Rm_5.32{32} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ sarvadehādikaṃ dhanaṃ /
etad eva tu satsāraṃ yad buddhe bhajanaṃ sadā // Rm_5.33{33} //
tadaitaiḥ kusumaiḥ sarvaiḥ pūjayāmi munīśvaraṃ /
kathaṃ na pūjayisyāmi saṃbuddhaṃ trijagadguruṃ // Rm_5.34{34} //
iti niścitya sā vālā dṛṣṭvā taṃ sugataṃ mudā /
sahasopetya taiḥ sarvaiḥ sālapuṣpair avākiran // Rm_5.35{35} //
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya praṇamya taṃ praharṣitā /
kiṃ cid dūre parāvṛtya tasthau dṛṣṭvā muniṃ mudā // Rm_5.36{36} //
tato 'sau bhagavān buddhas tasyā āyurvihīnatāṃ /
matvā tāṃ saṃnrīksyaivaṃ svaṃ vihāraṃ samāyayau // Rm_5.37{37} //
atha sā dārikā bhūyas tathānyatkusumāni ca /
gṛhasyārthe samādātuṃ tataḥ śālavanaṃ yayau // Rm_5.38{38} //
tatra śālataruṃ dṛṣṭvā praphullakusumānvitaṃ /
tatpuṣpāṇi samācetuṃ sahasā sā ruroha taṃ // Rm_5.39{39} //
tatrāvaruhya puṣpāṇi cinvantī sā pramodataḥ /
agraśākhāsamārūḍhā papāta sahasā tataḥ // Rm_5.40{40} //
patitā sā virugnāṅgā tīvrātivedanāturā /
hā hatāsmīti niścitya saṃbuddhasmaraṇaṃ vyadhāt // Rm_5.41{41} //
namo buddhāya dharmāya saṃghāya sugatāya ca /
iti proktvaiva saṃbuddhaṃ smaranti maraṇaṃ yayau // Rm_5.42{42} //
tataḥ svargopapannā sā vismitaivaṃ vyacintayat /
kutaś cyutvā kuhotpannā kena vā kuśalena ca // Rm_5.43{43} //
iti cintāparītā sā sahasaivaṃ vyabuddhyata /
martyāc cyutvāgatā svarge buddhe puṣpapradānataḥ // Rm_5.44{44} //
iti buddhvā ca sā bhadrā suprasāditamānasī /
tam eva sugataṃ nāthaṃ smṛtvā natvābhyanandata // Rm_5.45{45} //
(Rm 72)
tato devair upanītaṃ divyapuṣpasvalaṃkṛtaṃ /
vimānaṃ sā samāruhya devasabhām upāyayau // Rm_5.46{46} //
tasmiṃś ca samaye śakraḥ sudharmāyāṃ suraiḥ saha /
saṃbuddhavarṇanāṃ kṛtvā tasthau devān pramodayan // Rm_5.47{47} //
tathā tāṃ samupāyātāṃ śālapuṣpābhyalaṃkṛtāṃ /
dṛṣṭvā divyātivarṇābhāṃ papracha vismito hariḥ // Rm_5.48{48} //
gātraṃ kena vimṛṣṭakāṃcananibhaṃ padmotpalābhaṃ tava /
divyaśrīr atulākṛteyam iha te kena prabhā niḥsṛtā /
vaktraṃ kena vibuddhapadmasadṛśaṃ cāmīkarābhaṃ tava /
kasya tvaṃ varadevate phalam idaṃ yat karmajaṃ bhujyate // Rm_5.49{49} //
iti prokte surendreṇa sā bhadrā devakanyakā /
taṃ devādhipatiṃ natvā kṛtāṃjalipuṭo 'bravīt // Rm_5.50{50} //
saśrāvakā narāditya ākīrṇaśālapuṣpakaiḥ /
tatkarmakuśalaṃ kṛtvā rājate me 'dhikaṃ tanuḥ // Rm_5.51{51} //
jalajenduviśuddhābhaṃ vadanaṃ me 'bhirocate /
etatkarmānubhāvena vijānīyāḥ sureśvara // Rm_5.52{52} //
tayeti proditaṃ śrutvā devendro 'sau suvismitaḥ /
dṛṣṭvā caināṃ subhadrāṅgīṃ praharṣayann abhāṣata // Rm_5.53{53} //
aho guṇamayaṃ kṣetraṃ sarvadoṣavivarjitaṃ /
yatra nyastaṃ tvayā vījam itthaṃ svargopapattaye // Rm_5.54{54} //
ko nārcayet pravarakāṃcanarāśigauraṃ buddhaṃ vibuddhakamalāyatapatranetraṃ /
yatrādhikārajanitāni viśobhitāni kāṃtāmukhāni kamalāyatalocanāni // Rm_5.55{55} //
dhanyo 'si tvaṃ subhadrāṃgi saṃbuddhaguṇabhāvini /
sarvathā hi sa saṃbuddhaḥ sevitavyaḥ sadāpi ca // Rm_5.56{56} //
yasya puṇyaprasādāt tvaṃ sadyaḥ svarge samāgatā /
sa eva bhagavān nāthaḥ saṃsmṛtvā sevyatāṃ sadā // Rm_5.57{57} //
tatas te sarvadā nityaṃ maṃgalaṃ syāt samaṃtataḥ /
ciraṃ divyasukhaṃ bhuktvā yāyāś cānte sukhāvatīṃ // Rm_5.58{158} //
ity ādiṣṭaṃ surendreṇa sā devakanyakā sudhīḥ /
anumodya ca taṃ śakraṃ natvā svam ālayaṃ yayau // Rm_5.59{59} //
(Rm 73)
tataḥ sā saṃsthitā devīprāsāde divyamaṇḍite /
divyabhogyasukhaprāptā moditvaivaṃ vyacintayet // Rm_5.60{60} //
yac cyutvāhaṃ manuṣyebhyo 'dhunā svargasamāgatā /
tat saṃbuddhaprasādena jānāmi nānyathā khalu // Rm_5.61{61} //
yan mayā pūjito buddhaḥ śālapuṣpair vanodbhāvaiḥ /
tatpuṇyaphalabhogyārthe āgatāhaṃ surālayaṃ // Rm_5.62{62} //
yad divyasukhasaṃprāptaṃ tat saṃbuddhaprasādataḥ /
tena tam evaṃ saṃbuddhaṃ punar gacheya vaṃdituṃ // Rm_5.63{63} //
na yuktaṃ saugate gantuṃ paryyuṣitena vāsasā /
yuktaṃ tu saugate gaṃtum aparyuṣitavāsasā // Rm_5.64{64} //
iti sā manasā matvā devakanyā subhadrikā /
snātvā saurabhyaliptāṃgā divyaśuddhāmvarāvṛtā // Rm_5.65{65} //
divyālaṃkāramālādimaulīkuṇḍalamaṃḍitā /
anekadevakanyābhir apsarobhiḥ samanvitā // Rm_5.66{66} //
divyapūjopacārāṇi gṛhītvā sahasā yayau /
tasyām eva niśi svarddhyā bhāsayantī samaṃtataḥ // Rm_5.67{67} //
jetavanam upetyāsau praviveśa jinālayaṃ /
tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇamya caraṇau muneḥ // Rm_5.68{68} //
paṃcopahārapūjābhiḥ pūjayitvā kṛtāṃjaliḥ /
natvā ca purataḥ tasthau saddharmaśravaṇotsukā // Rm_5.69{69} //
athāsau bhagavāṃs tasyā jñātvāśayaviśuddhatāṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_5.70{70} //
catvāri cāryyasatyāni niḥkleśapuṇyalabdhaye /
daśakuśalamūlāni samyaksatvaviśuddhaye // Rm_5.71{71} //
āryyāṣṭāṅgikamārgāṃś ca saṃbodhimārgalabdhaye /
bodhipākṣikadharmāṃś ca saṃbuddhaguṇalabdhaye // Rm_5.72{72} //
athāsau devakanyā tāṃ saddharmadeśaṇaṃ muneḥ /
śrutvānumoditā cāpi prāpya dharmaviśeṣatāṃ // Rm_5.73{73} //
jñānavajreṇa satkāyadṛṣṭiśailaṃ vibheda sā /
śrotāpattiphalaṃ prāptā dṛṣṭasatyābhavat tadā // Rm_5.74{74} //
tato bhūyaḥ praṇamyaivaṃ bhagavantaṃ kṛtāṃjaliḥ /
suprasannamukhāmbhojo trir udānam udāharat // Rm_5.75{75} //
(Rm 74)
bhagavann idam asmākaṃ mahāpuṇyasukhodayaṃ /
jananyāpi kṛtaṃ nāpi na pitrā na ca vaṃdhubhiḥ // Rm_5.76{76} //
na jñātibhir na mitraiś ca na sahāyasuhṛjjanaiḥ /
nāpi sālohitaiś cāpi pitṛlokair na cāparaiḥ // Rm_5.77{77} //
na rājñā na cāmātyair na maṃtribhir na ca paurikaiḥ /
na gurubhir na vipraiś ca na yatibhir na tāpasaiḥ // Rm_5.78{78} //
na devair nāpi daityaiś ca nāpi lokādhipair api /
tathānyaiś ca kṛtaṃ naiva yad idaṃ bhavatā kṛtaṃ // Rm_5.79{79} //
uchoṣito yad asmākaṃ rudhirāśrusaritpatiḥ /
asthimayo mahāchailo yad asmābhiś ca laṃghitaḥ // Rm_5.80{80} //
tavānubhāvāt pihitaḥ sughoro hy apāyamārgo bahudoṣayuktaḥ /
apāvṛtā svargagatiḥ supuṇyā nirvāṇamārgaś ca mayopalabdhaḥ // Rm_5.81{81} //
bhavatprasādān nirupetadoṣaṃ mayādya labdhaṃ suviśuddhacakṣuḥ /
prāptaṃ ca śāntaṃ padam āryyakāntaṃ tīrṇaś ca duḥkhārṇavapāram asmi // Rm_5.82{82} //
naravarendrasurāsurapūjite vigatajanmajarāmaraṇādayaḥ /
bhavasahasrasudullabhadarśane saphalam adya mune tava darśanaṃ // Rm_5.83{83} //
tataḥ praṇatvā caraṇāraviṃdau muneḥ prakṛtvā tṛpradakṣiṇāṃ ca /
prajātaharṣā sugataṃ jineṃdraṃ smṛtvā ca bhūyo divam āyayau sā // Rm_5.84{84} //
tathā svargasamāyātā devakanyā mumoda sā /
yathā vaṇig labdhalābho rogamukto yathāturaḥ // Rm_5.85{85} //
samyagniṣpannaśasyāpto yathā ca kṛṣikārmikaḥ /
siddhayātrāpralabdhārthaḥ sārthavāho vaṇig yathā // Rm_5.86{86} //
atha te bhikṣavaḥ sarve dṛṣṭvaivam avabhāsitaṃ /
saṃdigdhavismitāś caivaṃ paprachus taṃ munīśvarāṃ // Rm_5.87{87} //
bhagavann adya rātrau ko bhavato 'ntikam āgataḥ /
brahmā vā surarājo vā lokapālagaṇā api // Rm_5.88{88} //
asmābhir jñāyate nāyaṃ yo 'dya rātrāv ihāgataḥ /
(Rm 75)
tad asmān vismitān sarvān bodhayituṃ samarhasi // Rm_5.89{89} //
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭo bhagavān sa munīśvaraḥ /
tāṃś ca bhikṣugaṇān sarvān samāmaṃtryābravīt tathā // Rm_5.90{90} //
na hi sa bhikṣavo brahmā nāpi vāsau surādhipaḥ /
naiva lokādhipālāś ca yādya rātrāv ihāgatā // Rm_5.91{91} //
api tu dārikā dṛṣṭā yuṣmābhiḥ sagatā pathi /
yayāhaṃ sālapuṣpaiś ca prāvakīryyābhitoṣitaḥ // Rm_5.92{92} //
sā māṃ puṣpair avākīryya gṛhasyārthe punar vanaṃ /
gatā puṣpāṇy upāhartuṃ vṛkṣārūḍhāpatat taroḥ // Rm_5.93{93} //
tato 'sau patanodvignā vedanākrāṃtacetasā /
triratnāni smaranty eva dehaṃ tyaktvā divaṃ yayau // Rm_5.94{94} //
tatra svarge samāsādya smṛtva māṃ sugataṃ punaḥ /
draṣṭuṃ dharmaṃ ca me śrotum ihāsau samupāgatā // Rm_5.95{95} //
tan mayā deśitaṃ tasyai saṃbodhidharmam uttamaṃ /
śrutvā sā cānumodyaivaṃ saṃharṣitā divaṃ yayau // Rm_5.96{96} //
ity evaṃ bhikṣavo matvā triratnāni śubhārthibhiḥ /
sevitavyāni saṃsmṛtvā gatvā ca śaraṇaṃ sadā // Rm_5.97{97} //
ye bhajanti triratnāni saṃsmṛtvā śaraṇaṃ gatāḥ /
durgatiṃ te na gachaṃti vrajanti sadgatiṃ sadā // Rm_5.98{98} //
ye nindanti triratnāni pratikṣipya pramādataḥ /
sadgatiṃ te na gachanti vasanti narake sadā // Rm_5.99{99} //
tasmān nityāṃ triratnāni saṃsmṛtvā śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya bhāvayitvā ca bhajadhvaṃ bodhivāṃchayā // Rm_5.100{100} //
tathā vo maṅgalaṃ nityaṃ sarvatra sarvadā bhavet /
kramād bodhicarīṃ pūrya saṃbodhim api lapsyatha // Rm_5.101{1} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te bhikṣavo mudā /
tathety abhyanumodantas triratnāni sadābhajan // Rm_5.102{2} //
ity evaṃ guruṇādiṣṭaṃ mayaivaṃ te pracakṣyate /
śrutvaitac chrāvayitvā ca triratnāni sadā bhaja // Rm_5.103{3} //
tatas tvaṃ kramaśaś caiva bodhicaryāṃ samācaran /
sarvapāpavinirmuktaḥ sukhāvatīṃ samāvrajeḥ // Rm_5.104{3*} //
ity etad guruṇādiṣṭaṃ upaguptena bhikṣuṇā /
(Rm 76)
śrutvā rājā tathety evam abhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_5.105{4} //
tat saṃbuddhānubhāvaṃ munivarakathitaṃ śālapuṣpāvadānaṃ /
ye śrutvā śrāvayanti pramuditamanasaḥ śraddhayā bodhikāmāḥ /
te sarvakleśamuktāḥ sakalaguṇadharā bodhicaryyānuraktāḥ /
kṛtvā loke hitārthaṃ jinavaravasatiṃ saṃprayaṃti praharṣaiḥ // Rm_5.106{5} //

++ iti śālapuṣpāvadānaṃ samāptaṃ ++


(Rm 77)
VI Sūkaryavadāna
punar evaṃ yatīśo 'sāv upagupto jināṃśajaḥ /
triratnasmṛtijaṃ puṇyaṃ khyātuṃ nṛpam abravīt // Rm_6.1{1} //
mahatpuṇyānubhāvatvaṃ triratnasmṛtisaṃbhavaṃ /
tad ahaṃ te pravakṣyāmi śṛṇu rājan samāhitaḥ // Rm_6.2{2} //
dharmatā khalu devānāṃ svargacyavanadharmmiṇāṃ /
paṃcapūrvanimittāni prādurbhaveyur ātmani // Rm_6.3{3} //
akliṣṭāni hi vāsāṃsi kliśyeyuś cyavanāntike /
amlānāni ca mālyāni mlāyeran sahasā khalu // Rm_6.4{4} //
daurgandhaṃ niḥsared dehāt kakṣābhyāṃ sveda udbhavet /
pracyutisamaye prāpte svāsane na dhṛtiṃ labhet // Rm_6.5{5} //
etatpaṃcanimittāni svargāc cyavanadharmiṇāṃ /
sarveṣāṃ prodbhaveyuś ca pracyutisamayāgame // Rm_6.6{6} //
puraikadevaputrasya tathā cyavanadharmiṇaḥ /
etatpaṃcanimittāni prādur āsaṃś cyuteḥ puraḥ // Rm_6.7{7} //
atha cyavanadharmāsau devaputro viṣāditaḥ /
avaśyaṃ cyavanaṃ svargān matvā rautsīd adhīritaḥ // Rm_6.8{8} //
āvartya svavimānasthaḥ parivarttya vimūrchitaḥ /
punaś caitanyam āsādya vilapaṃ paryyadevataḥ // Rm_6.9{9} //
hā mandākini hemāvjavyāpte puṇyāmbuvāhini /
tvayi snātvapy ahaṃ cyutvā yāsyāmi durgatiṃ kathaṃ // Rm_6.10{10} //
hā caitraratham utsṛjya kva krīḍeyaṃ yathechayā /
hā nandanavanaṃ ramyaṃ tyaktvāhaṃ kva rameya ca // Rm_6.11{11} //
hā miśrikāvanaṃ divyaṃ tyaktvā ramye kuhādhunā /
hā pāruṣyavanaṃ tyaktvā kva ramyāmy apsarogaṇaiḥ // Rm_6.12{12} //
kva sukhaṃ lapsyate pāṇḍukaṃvalakaśilāṃ vinā /
(Rm 78)
hā devasamitiṃ tyaktvā kva śroṣyāmi subhāṣitāṃ // Rm_6.13{13} //
hā hā sudarśanaṃ ramyaṃ puraṃ tyaktvā vraje cyutaḥ /
prāsādaṃ vaijayaṃtañ ca kadā drakṣyāmy ahaṃ punaḥ // Rm_6.14{14} //
hā śakrapramukhair devaiḥ sārddhaṃ kṛdāpramoditaḥ /
adhunā me kva tat saukhyaṃ śrotuṃ cāpi na lapsyate // Rm_6.15{15} //
hā devyam amṛtaṃ tyaktvā kiṃ prabhokṣyāmi sāṃprataṃ /
divyakāmasukhaṃ bhuktvā punar durgatim āśrayan // Rm_6.16{16} //
kiyad duḥkhaṃ ca saṃbhoktuṃ yāsyāmi narakeṣv ahaṃ /
etad divyamahotsāhād bhraṣṭo 'haṃ narake gataḥ // Rm_6.17{17} //
mahadduḥkhābhisaṃtaptaḥ sahiṣyāmi kathaṃ tadā /
hā hato 'smi svapāpena kiṃ pāpaṃ prakṛtaṃ mayā // Rm_6.18{18} //
yenetaḥ svargataś cyutvā punar yāsyāmi nārakān kiṃ /
upāyaṃ kariṣyāmi na yāyāṃ yena durgatiṃ // Rm_6.19{19} //
ko me śāstātra vidyeta yo māṃ dharme niyojayet /
dharmeṇa rakṣyate prāṇī narake saṃsthito 'pi ca // Rm_6.20{20} //
dharmaṃ vinātra devo 'pi svargāt prabhransyate punaḥ /
kiṃ karomi kva yāsyāmi nātropāyaṃ tu manyate // Rm_6.21{21} //
sarvathāham itaś cyutvā gacheyaṃ durgatiṃ khalu /
itaś cyutasya me janma labdhavyaṃ bhuvane kuha // Rm_6.22{22} //
iti dhairyaṃ samādhāya manasaivaṃ vyalokayat /
cyutvetaḥ saukaraṃ janma prāptavyaṃ saptame dine // Rm_6.23{23} //
evaṃ svāptagatiṃ dṛṣṭvā papāta savimūrchitaḥ /
athādrākṣīn mahendras taṃ patitaṃ bhuvi mūrchitaṃ // Rm_6.24{24} //
dṛṣṭvā ca sahasopetya sudhāsekair asiṃcayat /
tato 'sau cetanāṃ labdhvā śanair utthāya taṃ prabhuṃ // Rm_6.25{25} //
dṛṣṭvā pādau pariṣvajya natvaivaṃ prārthayad rudan /
hā hā nātha mahendro 'si sarvalokādhipaḥ prabhuḥ // Rm_6.26{26} //
mām adhaḥ patitaṃ dṛṣṭvā nopekṣāṃ kartum arhasi /
(Rm 79)
bhavān hi jagatāṃ rājā svāmī bharttā patiḥ prabhuḥ // Rm_6.27{27} //
nātho dharmānuśāstā ca tan māṃ rakṣatum arhasi /
tvadṛte 'nyo na me kaścid rakṣako vidyate 'tra hi // Rm_6.28{28} //
tad anukaṃpayā dṛṣṭyā dhṛtvā mām uddhara prabho /
yadi māṃ rakṣituṃ nātha na śaknoti bhavān api // Rm_6.29{29} //
ko māṃ samuddhared anyo hā hato narake vraje /
maṃḍākinyāṃ tvayā sārddhaṃ snātvā pūtātmako 'py ahaṃ // Rm_6.30{30} //
kathaṃ ca narake gatvā vaseyam aśuciṃ caran /
sahāpsarogaṇair nityaṃ caritvā naṃdane vane // Rm_6.31{31} //
divyasaṃgītivādyaiś ca ramāmi saṃpramoditaḥ /
adyetaḥ patito pṛthvyāṃ rājagṛhopajāṃgale // Rm_6.32{32} //
saukaraṃ janma lapsyāmi saptame divase khalu /
tatra mūtrapuriṣādīn amedhyān api kṛcchrataḥ // Rm_6.33{33} //
labdhvā bhuktvā cariṣyāmi vyādhasaṃghair upadrutaḥ /
bahuvarṣasahasrāṇi bhūtvaivaṃ sūkarātmajaḥ // Rm_6.34{34} //
amedhyakardame nityaṃ vatsyāmy āvartya saṃcaran /
evaṃ divyāmṛtaṃ bhuktvā ramitvā bhavatā saha // Rm_6.35{35} //
kathaṃ hi nārake gatvā bhokṣye 'medhyāni saṃcaraḥ /
imaṃ kalpataruṃ tyaktvā yathepsitaphalapradaṃ // Rm_6.36{36} //
jāṃgalaṃ vṛkṣam āśritya sthito bhokṣyāmi kiṃ tadā /
sarvathāhaṃ cyuto 'smītaḥ prerito hi svakarmaṇā // Rm_6.37{37} //
vividhāni ca duḥkhāni bhoktuṃ yāsyāmi nārake /
tad upāyaṃ pradātavyaṃ bhavatā me 'nukaṃpinā // Rm_6.38{38} //
yenāśu durgater muktaḥ prāgacheyaṃ ca svargatiṃ /
sarvathā rakṣa māṃ nātha yady asti te kṛpā mayi // Rm_6.39{39} //
bhavān māṃ patitaṃ dṛṣṭvā nopekṣāṃ kartum arhati /
bhavān eva jagacchāstā sarvalokādhipaḥ prabhuḥ // Rm_6.40{40} //
tad āśu māṃ prayatnena samuddhartuṃ samarhati /
idaṃ te darśanaṃ nātha paścimaṃ me bhavet khalu // Rm_6.41{41} //
(Rm 80)
janmaśatasahasraiś ca durlabhaṃ syād dhi saṃgamaṃ /
ity evaṃ vilapaṃ devaputras sa taṃ surādhipaṃ // Rm_6.42{42} //
natvā pādau nirīkṣyaiva tasthāv aśrugalanmukhaḥ /
atha śakraḥ surendro 'sau dṛṣṭvaivaṃ pravilāpitaṃ // Rm_6.43{43} //
kāruṇyā krāntacittas tam āśvāsayann abhāṣata /
mā kṛthā rodanaṃ bhadra samāśvasi hi dhīraya // Rm_6.44{44} //
kriyante kiṃ prayatnāni sarvathā maraṇaṃ dhruvaṃ /
mṛtyur mahāvaliṣṭho hi sarvasatvāntakārakaḥ // Rm_6.45{45} //
hrīyante mṛtyunā sarve mṛtyuḥ kena nihanyate /
anirvāyo hi sarvatra sarvatraidhātukeṣv api // Rm_6.46{46} //
sarveṣām api jantūnām ekānte maraṇaṃ dhruvaṃ /
tasmān mā bhes tathā mṛtyoḥ kiṃ viṣādena sidhyate // Rm_6.47{47} //
tad dhairyyataiḥ samālaṃvya triratnaṃ śaraṇaṃ vraja /
gatvā ca śaraṇaṃ teṣāṃ smara nityaṃ samāhitaḥ // Rm_6.48{48} //
tatas tvaṃ durgatiṃ muktvā sadgatiṃ samavāpnuyāḥ /
etad eva hi saṃsāre mahopāyaṃ śubhāptaye // Rm_6.49{49} //
nānyad dhi vidyate kiṃcin mṛtyau sādhāraṇe dhruve /
tad anyaccetanāṃ hitvā triratnāny abhisaṃsmaran // Rm_6.50{50} //
namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vadan bhaja /
ye triratnasmṛtiṃ dhṛtvā mṛtās te puṇyabhāginaḥ // Rm_6.51{51} //
kramād bodhicarīṃ prāpya yāyuś cānte sukhavatīṃ /
tvaṃ cāpi triratnānaṃ smṛtvā mṛtaḥ supuṇyadhṛk // Rm_6.52{52} //
kramād bodhicarīṃ prāpya saṃprayāyāḥ sukhāvatīṃ /
itīndreṇa samādiṣṭaṃ śrutvā devasuto 'tha saḥ // Rm_6.53{53} //
tathety anusaṃmodya punar natvaivam abravīt /
adyārabhya mahendrāhaṃ triratnānaṃ sadā smaran // Rm_6.54{54} //
gatvā ca śaraṇaṃ teṣāṃ upāsako bhave khalu /
ity uktvā sa mahendrasya puraḥ sthitvā kṛtāñjaliḥ // Rm_6.55{55} //
anusmṛtya triratnānāṃ namaskṛtim udāharat /
namo buddhāya bhadrāya namo dharmāya tāyine // Rm_6.56{56} //
(Rm 81)
namaḥ saṃghāya nāthāya sarvadāpi name bhaje /
adyārabhya triratnānāṃ sadāhaṃ śaraṇaṃ vraje // Rm_6.57{57} //
upāsako bhaven nityaṃ namāmi satataṃ smaret /
ity uktvā devaputro 'sau kāladharmayutaś cyutaḥ // Rm_6.58{58} //
tuṣite devaloke 'bhūd upapannaḥ supuṇyataḥ /
dharmatā khalu devānāṃ ye devāḥ svargataś cyutāḥ // Rm_6.59{59} //
te 'dholokeṣu gacheyur na tūrddhvabhuvaneṣu hi /
atha śakro narendro 'sau dṛṣṭvā taṃ svargataś cyutaṃ // Rm_6.60{60} //
kutrāsau labhate janma ity adhastād vyalokayat /
kim asau sūkarīgarbha utpanno vā na veti ca // Rm_6.61{61} //
apaśyat sarvataś cainaṃ na dadarśa kuhāpi sa /
tato 'sau vismitaḥ śakro divyena cakṣuṣā punaḥ // Rm_6.62{62} //
kutrāsau labhate janma ity evaṃ samalokayat /
vata tiryyakṣu jāto 'sau preteṣu ca prajāyate // Rm_6.63{63} //
atha narakeṣu vā jāta ity evaṃ samalokayat /
teṣu triṣv apy apāyeṣu nādrākṣīt taṃ samaṃtataḥ // Rm_6.64{64} //
tato manuṣyalokeṣu jāto veti dadarśa ca /
tatrāpi ca sa sarvatra nādrākṣīt taṃ sureśvaraḥ // Rm_6.65{65} //
tataś caturmahārājabhuvaneṣu prajāyate /
iti teṣu ca sarvatra vilokayan dadarśa na // Rm_6.66{66} //
tataś ca vismitaḥ śakras trayastriṃśe vyalokayan /
tatrāpi taṃ na cādrākṣīt kutrāpi ca samaṃtataḥ /
evaṃ sarvatra lokeṣu vilokayaṃs tadudbhavaṃ /
adṛṣṭvā vismitaḥ śakraḥ punar evaṃ vyaciṃtayat /
aho vata mahāścaryyaṃ yan mayāpi na dṛśyate // Rm_6.67{67} //
kutrāsau jāyate nūnaṃ na manye tat pravṛttitāṃ /
ko nu jñāsyati tadvṛttiṃ buddhād anyo na kaścana // Rm_6.68{68} //
buddha eva jagaddarśī ṣaḍabhijñas trikālavit /
tasmād aham ito gatvā saṃbuddhe samupācaran // Rm_6.69{69} //
(Rm 82)
vijñapyaivaṃ ca tadvṛttiṃ praṣṭum arhāmi sāṃprātaṃ /
ity evaṃ manasā dhyātvā devendro 'sau savismayaḥ // Rm_6.70{70} //
sahasā jetakāraṇye jināśramam avātarat /
tatrāsau sugataṃ dṛṣṭvā saharṣavismayānvitaḥ // Rm_6.71{71} //
praṇamya purataḥ sthitvā kṛtāṃjalipuṭo 'vadat /
bhagavaṃs tad vijānīyā yad ihāham upāgataḥ // Rm_6.72{72} //
tathāpi praṣṭum ichāmi tat samādeṣṭum arhasi /
ekaḥ kālagato devaputraḥ svargāc cyuto gataḥ // Rm_6.73{73} //
ṣaṭsu lokeṣu sarvatra dṛśyate na mayā hy asau /
kutrāsau jāyate śāstar mayā na dṛśyate kvacit // Rm_6.74{74} //
tasyotpattiḥ kuha sthāne tat samādeṣṭum arhasi /
itīndravacanaiḥ śrutvā sa saṃbuddho munīśvaraḥ // Rm_6.75{75} //
tasya puṇyātmanaḥ sthānaṃ iṃdrāya samacakṣatac /
kauśika tuṣito nāma lokadhātuḥ prasiddhitaḥ // Rm_6.76{76} //
tatrāsau modate devo gatvā triśaraṇaṃ cyutaḥ /
ityādiṣṭaṃa munīndreṇa śrutvā sa tridaśādhipaḥ // Rm_6.77{77} //
vismitaḥ suprasannātmā praṇatvaivaṃm udānayat /
aho buddham aho dharmam aho saṃghaṃ śubhaṃkaraṃ // Rm_6.78{78} //
yat saṃśaraṇamātre 'pi satvā yānti śubhālayaṃ /
ye buddhaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachaṃti durgatiṃ // Rm_6.79{79} //
prahāya pātakān sarvān divyalokam upāsate /
ye dharmaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachaṃti durgatiṃ /
prahāya mānuṣān kāyān divyān kāyān upāsate // Rm_6.80{80} //
ye saṃghaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachanti durgatiṃ /
prahāya sarvaduḥkhāni divyasaukhyāny upāsate // Rm_6.81{81} //
dhanyās te puruṣā bhadrāḥ saṃbodhipadagāminaḥ /
ye saṃsmṛtvā triratnāni vrajanti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_6.82{82} //
athāsau bhagavāñ chrutvā śakreṇaivaṃ subhāṣitaṃ /
tathānuvarṇayan prāha kauśikaṃ taṃ surādhipaṃ // Rm_6.83{83} //
evam etad dhi devendra yathaivaṃ tvaṃ prabhāṣase /
(Rm 83)
dhanyās te puruṣā bhadrā triratnaṃ bhajaṃti ye // Rm_6.84{84} //
ye buddhaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachanti durgatiṃ /
kleśavairīṃ vinirjitya saṃbodhiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_6.85{85} //
ye dharmaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachanti durgatiṃ /
māradharmavinirmuktā bodhidharmān avāpnuyuḥ /
ye saṃghaṃ śaraṇaṃ yāṃti na te gachaṃti durgatiṃ /
pātakebhyo vinirmuktāḥ saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_6.86{86} //
na bhajanti munīndraṃ ye te bhramaṃti bhavārṇave /
saṃbodhimārgato bhraṣṭā naṣṭā gachanti durgatiṃ // Rm_6.87{87} //
ye śṛṇvaṃti na saddharmaṃ te kleśaparidāhitāḥ /
māradharmaratā duṣṭāḥ praṇaṣṭā yāṃti durgatiṃ /
na mānayaṃti ye saṃghaṃ na te jānaṃti sadgatiṃ /
sadā duḥkhābhisaṃtaptā bhraṣṭā gachaṃti durgatiṃ /
nindanti ye triratnāni te duṣṭā mārapākṣikāḥ /
naiva caraṃti sanmārge vinaṣṭā yaṃti durgatiṃ /
tasmād ye mānavāḥ santo vāṃchanti sadgatiṃ sadā /
taiḥ saṃsmṛtvā triratnānāṃ karttavyaṃ śaraṇaṃ mudā // Rm_6.88{88} //
ye smaranti triratnānāṃ na te gachaṃti durgatiṃ /
prahāya pātakān sarvāñ śīghraṃ yānti sukhāvatīṃ // Rm_6.89{89} //
sukhāvatyāṃ jinendrasya dharmaṃ śrutvānumoditāḥ /
bodhicittaṃ samāsādya caranti bodhicārikāṃ // Rm_6.90{90} //
tatas tāḥ kramataḥ pūryya saṃvṛttipāram āgatāḥ /
paramārthacarīṃ prāpya nirvṛttiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_6.91{91} //
idaṃ hi bodhimārgānāṃ vījaṃ vijñāya kauśika /
triratnasmaraṇaṃ nityaṃ karttavyaṃ bodhivāṃchibhiḥ // Rm_6.92{92} //
kadāpi naiva moktavyaṃ triratnasmaraṇaṃ sadā /
gatvā ca śaraṇaṃ teṣāṃ triratnānāṃ samācara // Rm_6.93{93} //
evaṃ tena munīndreṇa samādiṣṭaṃ sa kauśikaḥ /
śrutvaivam ity anujñāya prābhyanandat prasāditaḥ // Rm_6.94{94} //
tato 'sau bhagavantaṃ taṃ natvā sa racitāṃjaliḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya punar natvā divaṃ yayau // Rm_6.95{95} //
(Rm 84)
tato devapure gatvā sudharmamaṃdire sthitaḥ /
devalokān samāmaṃtrya tat pravṛttaṃ samabravīt // Rm_6.96{96} //
bho bho devagaṇāḥ sarve śṛṇudhvaṃ tat samāhitaḥ /
yad adbhutaṃ mahāpuṇyaṃ saṃbodhihetum ucyate // Rm_6.97{97} //
dharmatā khalu devānāṃ ye ye devā hi nākataḥ /
cyutās te te prayānty adho na tūrddhvaṃ yānti ke cana // Rm_6.98{98} //
idānīṃ tu vrajeyus te ye devāḥ svargataś cyutāḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvorddhvagatiṃ na tv adhogatiṃ // Rm_6.99{99} //
dṛśyatām amuko devaputras triśaraṇaṃ gataḥ /
svargāc cyutvā samutpannas tuṣite 'sau pramodate // Rm_6.100{100} //
yūyam api ca tad dṛṣṭvā triratnānāṃ samāhitāḥ /
gatvā ca śaraṇaṃ nityaṃ smṛtvā bhajadhvam ādarāt // Rm_6.101{1} //
tato yūyaṃ na yāyāta durgatiṣu kadā cana /
sadā divyasukhaṃ bhuktvā prayāsyatha sukhāvatīṃ // Rm_6.102{2} //
ye buddhe śaraṇaṃ yāṃti na te gachanti durgatiṃ /
kleśavairān vinirjitya saṃbodhipadam āpnuyuḥ // Rm_6.103{3} //
ye dharme śaraṇaṃ yānti na te gachanti durgatiṃ /
māradharmavinirmuktā buddhadharmāṇy avāpnuiyuḥ // Rm_6.104{4} //
ye saṃghe śaraṇaṃ gatvā na te gachanti durgatiṃ /
sarvapātakanirmuktā prayāsyaṃti sukhāvatīṃ // Rm_6.105{5} //
na bhajanti triratnaṃ ye te bhramanti bhavārṇave /
saddharmanindakā bhraṣṭā naṣṭā gachanti durgatiṃ // Rm_6.106{6} //
durgatiṣu bhramaṃtas te duḥkhāni vividhāni ca /
bhuktvā caranti duṣṭāṃśā naiva gachaṃti sadgatiṃ // Rm_6.107{7} //
tad duḥkhaṃ hātum ichaṃti sukhaṃ prāptuṃ ca ye sadā /
te triratnaṃ sadā smṛtvā bhajaṃtāṃ śaraṇaṃ gatāḥ // Rm_6.108{8} //
tato vo maṃgalaṃ nityaṃ naiva yāyāta durgatiṃ /
sadgatim eva yāyāta saṃbodhim api lapsyatha // Rm_6.109{9} //
iti tena surendreṇa samādiṣṭaṃ hitārthinā /
śru tadā sarve 'pi devāś ca triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
(Rm 85)
sarvadānusmarantaś ca satkṛtyaivaṃ prabhejire // Rm_6.111{11} //
evaṃ devās tadā ye ye triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
te te svargād api cyutvā naivāgachann adhogatiṃ // Rm_6.112{12} //
tata ūrddhvaṃ samudgamya prāgachaṃs tuṣitālaye /
triratnaśaraṇaṃ yātā maitreyaṃ samupāśrayan // Rm_6.113{13} //
tathā śakraś ca tān sarvān maitreyasamupāśritān /
dṛṣṭvānumodanāṃ kurvan prābhyanandat suraiḥ saha // Rm_6.114{14} //
iti me guruṇā khyātaṃ tathā te vakṣyate mayā /
evaṃ matvā mahārāja triratnaśaraṇaṃ vraja // Rm_6.115{15} //
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhicarīḥ prāpya saṃbodhipadam āpnuyāḥ // Rm_6.116{16} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
triratnaśaraṇe sthāpya tvayā dharmapravṛddhaye // Rm_6.117{17} //
ity evam upaguptena samādiṣṭaṃ subhāṣitaṃ /
śrutvā rājā tathety evaṃ prānvamodat sapārṣadaḥ // Rm_6.118{18} //
ye puṇyaprāptukāmās tad idam avirataṃ sūkarīkāvadānaṃ /
śṛṇvanti śravayanti pramuditamanasā durgatiṃ te na yānti /
nirjitya kleśasaṃghāṃs triguṇahitakarā bodhicaryyānuraktā /
maitreyaṃ bodhisatvaṃ tuṣitabhuvanāgāḥ saṃbhajanti prakāmaṃ // Rm_6.119{19} //

++ iti ratnāvadānamālāyāṃ sūkaryyavadānaṃ samāptaṃ ++


(Rm 86)
VII Vapuṣmatkumārāvadāna
athaśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_7.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
sarvasatvahitārthāya tat samādeṣṭum arhasi // Rm_7.2{2} //
iti saṃprārthite tena rājñāśokena bhūbhujā /
upagupto yatiś cāsau dṛṣṭvā taṃ nṛpam abravīt // Rm_7.3{3} //
sādhu rājan samādhāya śrūyatāṃ puṇyavṛddhaye /
yathā me guruṇā khyātaṃ tathā te vakṣyate mayā // Rm_7.4{4} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ śrīghanaḥ śakyakeśarī /
sarvavidyāguṇācāryyas traidhātukavināyakaḥ // Rm_7.5{5} //
sugato 'rhan mahābhijño dharmarājas tathāgataḥ /
jinaḥ samantabhadrāṃśaś caturbrahmavihārakaḥ // Rm_7.6{6} //
sa ekasamaye tatra kapilākhye purottame /
nyagrodhāramake ramye vyaharac chrāvakaiḥ saha // Rm_7.7{7} //
tasmiṃś ca samaye tatra dharmmaṃ śrotuṃ samāgatāḥ /
devāsuramahārājā yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_7.8{8} //
garuḍā nāgarājāś ca siddhavidyādharā grahāḥ /
yogino yatayaś cāpi munayo brahmacāriṇaḥ // Rm_7.9{9} //
rājānaḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyāmātyāś ca maṃtriṇaḥ /
śreṣṭhinaḥ sārthavāhāś ca paurā jānapadā api // Rm_7.10{10} //
evam anye 'pi satvāś ca ye saddharmaguṇavāṃchinaḥ /
te sarve samupāgatya vaṃditvā taṃ munīśvaraṃ // Rm_7.11{11} //
pūjayitvā puraskṛtya parivṛtya samantataḥ /
kṛtāṃjalipuṭo dharmaṃ śrotuṃ samupatasthire // Rm_7.12{12} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān dharmakāṃkṣiṇaḥ /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_7.13{13} //
taṃ ca dharmāmṛtaṃ pītvā sarve te saṃpramoditāḥ /
(Rm 87)
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajanta upatasthire // Rm_7.14{14} //
bhagavāṃś ca tathā nityaṃ sarvasatvahitārthataḥ /
saddharmadeśanāṃ kṛtvā vyaharat sāṃghikaiḥ saha // Rm_7.15{15} //
tasmiṃś ca samaye tatra pure kapilavastuni /
āsīc chākyo mahāsādhur mahābhogo mahādhanaḥ // Rm_7.16{16} //
tena kalatram ānītaṃ svakulasadṛśāt kulāt /
tayā sa kāntayā sārddhaṃ rarāma paricārayan // Rm_7.17{17} //
tasyaivaṃ ramamāṇasya sā bhāryāsīt sugarbhiṇī /
tato 'sau samaye 'sūta dārakaṃ divyasuṃdaraṃ // Rm_7.18{18} //
martyātikrāntavarṇābhaṃ divyakalpasuvarṇitaṃ /
sūkṣmachaviṃ subhadrāṃgaṃ gauravarṇaṃ manoharaṃ // Rm_7.19{19} //
maheśākhyaṃ manāpaṃ ca darśanīyaṃ prasādikaṃ /
abhirūpaṃ supuṣṭāṃgaṃ sarvalakṣaṇamaṇḍitaṃ // Rm_7.20{20} //
tatrāsau janako dṛṣṭvā dārakaṃ taṃ subhadrikaṃ /
moditaḥ sahasā jñātiṃ samāhūyābravīt tathā // Rm_7.21{21} //
bhavantaḥ paśyatāṃ putro mamāyaṃ divyasuṃdaraḥ /
asya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ pracakṣyatāṃ // Rm_7.22{22} //
iti tenoditaṃ śrutvā jñātayas te sasaṃmatāḥ /
dṛṣṭvā taṃ vālakaṃ divyaṃ kalyavarṇaṃ susuṃdaraṃ // Rm_7.23{23} //
saṃmīlya saṃmataṃ kṛtvā dṛṣṭvā tasyāṅgalakṣaṇaṃ /
kṛtvā jātimahaṃ nāma sthāpituṃ saṃvabhāṣire /
yad ayaṃ dārako divyavapuḥ kalyātisuṃdaraḥ /
tasmād bhavatu nāmnāyaṃ vapusmān iti viśrutaḥ /
iti saṃbhāṣaṇāṃ kṛtvā sarve te jñātivargikāḥ // Rm_7.24{24} //
purastāt tasya śākyasya gatvā caivaṃ vabhāṣire /
yad ayaṃ bhavataḥ putro divyavapur guṇānvitaḥ // Rm_7.25{25} //
tasmād bhavatu nāmnāyaṃ vapuṣmān iti viśrutaḥ /
tatheti samabhikhyāya pitrā sa suta ātmajaḥ // Rm_7.26{26} //
aṣṭābhya upamātṛbhya upanyasto 'bhipālane /
tato 'sau dārakas tābhir dhātrībhir upacāraṇaiḥ // Rm_7.27{27} //
(Rm 88)
pālito varddhitaḥ puṣṭa āsīt padmaṃ yathā hrade /
kramāt pravarddhitaś cāsau kumāro 'bhūd yadā tataḥ // Rm_7.28{28} //
tadā suhṛtsahāyaiś ca sārddhaṃ krīḍitum ācarat /
yatra yatra vapuṣmān sa cakrāma bhuvi saṃcaraṃ // Rm_7.29{29} //
tatra tatrābhavan medhyā bhūpradeśāḥ samaṃtataḥ /
evaṃvidhamahāpuṇyamaheśākhyaḥ śivāśayaḥ // Rm_7.30{30} //
kāruṇiko mahāśrāddhaḥ svaparātmahitārthabhṛt /
dharmakāmaḥ subhadrātmā pūjyo mānyo jitendriyaḥ // Rm_7.31{31} //
abhivādyaḥ kumāro 'pi vapuṣmān sa vyarājata /
tataḥ karmavipākena preryyamānaḥ kumārakaḥ // Rm_7.32{32} //
sa vapuṣmān suhṛtsaṃghaiḥ sārddhaṃ puro viniryayau /
tato 'sau jetakāraṇyaṃ dūrād dṛṣṭvā pramoditaḥ // Rm_7.33{33} //
ramituṃ tatra mahodyāne sahasā samupācarat /
tataḥ samupaviṣṭo 'sau dṛṣṭvodyānaṃ pramoditaḥ // Rm_7.34{34} //
śāntarūpān yatīn paśyan vihāre harṣito 'viśat /
tatrāsau bhagavantaṃ taṃ dadarśa samitisthitaṃ // Rm_7.35{35} //
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyañjanaparimaṇḍitaṃ /
vyāmābhālaṃkṛtaṃ kāmyaṃ śatasūryyādhikaprabhaṃ // Rm_7.36{36} //
samaṃtabhadrarūpaṃ ca ratnāṃgam iva jaṃgamaṃ /
dṛṣṭvāsau suprasannātmā samupetya purogataḥ // Rm_7.37{37} //
pādau tasya muner natvā dharmaṃ śrotum upāviśat /
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tasya cittaṃ viśodhitaṃ // Rm_7.38{38} //
aryyasatyāni mārgaṃ ca dideśa bodhisādhanaṃ /
tac chrutvā sugatoditaṃ vapuṣmān sa praharṣitaḥ // Rm_7.39{39} //
bhavābhisaraṇodvignaḥ saddharmaguṇam aichata /
bhitvā sa jñānavajreṇa satkāyadṛṣṭiparvataṃ // Rm_7.40{40} //
śrotāpattiphalaṃ labdhvā dṛṣṭasatyo 'bhavat sudhīḥ /
saṃsāraṃ cāsthiraṃ matvā bhavabhogyasunispṛhaḥ // Rm_7.41{41} //
pravrajyāṃ caritum aichat svākhyāte sugatāśrame /
tato 'sau purato gatvā munīndrasya kṛtāṃjaliḥ // Rm_7.42{42} //
pādau natvā prasannāsyaḥ pravrajyāṃ samayācata // Rm_7.43{43} //
namas te bhagavañ chāstaḥ śaraṇaṃ bhavatāṃ vraje /
(Rm 89)
tat pravrajyāvrataṃ dehi cariṣye brahmacārikāṃ // Rm_7.44{44} //
iti tenārthitaṃ dṛṣṭvā bhagavāṃs taṃ kumārakaṃ /
pravrajyācaraṇāraktaṃ matvā caivaṃ samabravīt // Rm_7.45{45} //
kumāra yadi te vāṃchā pravrajyācaraṇe 'sti hi /
pitror ādeśam āsādya prāgacha dāsyate tadā // Rm_7.46{46} //
iti śrutvā munīndrasya nirdeśaṃ tat tatheti saḥ /
naṃditaś caraṇau natvā svagṛhaṃ sahasāgataḥ // Rm_7.47{47} //
tato gṛhe samāsādya pitroś ca purataḥ sthitaḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā vṛttāṃtaṃ samabhāṣata // Rm_7.48{48} //
adyāmba tāta saṃbuddho dṛśyate 'pūrvadarśanaḥ /
sarvalakṣaṇasaṃpūrṇo divyātikāntasuṃdaraḥ // Rm_7.49{49} //
saṃsthitaḥ parṣadāṃ madhye bhāṣati dharmam uttamaṃ /
apūrvaṃ śrūyate tasya subhāṣitavaco'mṛtaṃ // Rm_7.50{50} //
tatsubhāṣitasudhāṃ pītvā cittaṃ me tṛpyate na hi /
bhūyas tad amṛtaṃ pātuṃ vratam ichāmi sāṃprataṃ // Rm_7.51{51} //
anye 'pi bahavo dṛṣṭvā bhikṣavo brahmacāriṇaḥ // Rm_7.52{52} //
śāntaśīlāḥ śubhātmāno dayākāruṇyamānasāḥ /
tat sabhāgavrataṃ cartum ichāmi khalu sāṃprataṃ // Rm_7.53{53} //
tad anujñāṃ pradattaṃ me kṛpāsti yadi vāṃ mayi /
evaṃ tasya svaputrasya vacanaṃ vajrasannibhaṃ // Rm_7.54{54} //
tau mātāpitarau śrutvā mūrchitau petatur bhuvi /
tataḥ putraprayatnena cetanāṃ prāpya tau punaḥ // Rm_7.55{55} //
pariṣvajya svakaṃ putraṃ tam evaṃ paryyadevatāṃ /
hā putra katham ajño 'si hātmaja vallabho 'si naḥ // Rm_7.56{56} //
hā suta vaṃcyase kena hā tāta kiṃ nu vāṃchasi /
hā jīva katham ekānte tyaktvāsmān kva nu yāsyase // Rm_7.57{57} //
nandanaḥ supriyāś cāsi kena duḥkhena yāsyase /
kiṃcid duḥkhaṃ na te dattaṃ asmābhir vā kadā cana // Rm_7.58{58} //
kutaḥ kiṃ jāyate duḥkhaṃ tad vadasva yadīhasi /
ity evaṃ paridevitvā pitāsau cetasātmajaṃ // Rm_7.59{59} //
(Rm 90)
nivārayan pravaṃdhena bodhayituṃ samabravīt /
tvaṃ kumāra vayastho 'si sukomalaḥ sukhaidhitaḥ // Rm_7.60{60} //
śītatāpāsahiṣṇuś ca yathechābhogyasaṃrataḥ /
kiṃcid duḥkhānabhijñas tvaṃ tat kathaṃ pravrajeḥ suta // Rm_7.61{61} //
pravrajito gṛhaṃ tyaktvā bahirdeśe vases sadā /
cīvaraprāvṛtaḥ piṇḍaṃ yācitvā svayam āhareḥ // Rm_7.62{62} //
anekajantusaṃcāre vane 'raṇye kathaṃ vaseḥ /
jaṃgale durgame naikacaurākīrṇe kathaṃ careḥ // Rm_7.63{63} //
ekākī ca kathaṃ tiṣṭher vṛkṣamūle ca nirjane /
śmaśāne saṃsthitaḥ paśyan mṛtakānto traseḥ kathaṃ // Rm_7.64{64} //
śayithāś ca kathaṃ śūnye gṛhe bhūtanivāsite /
evaṃ suduṣkarīṃ caryyāṃ carituṃ katham ichasi // Rm_7.65{65} //
tat pravrajyāvrate cittaṃ mā kṛthās tvaṃ nivarttaya /
iti madvacanaṃ śrutvā gṛhe sthitvā sukhaṃ rama // Rm_7.66{66} //
nityaṃ pravrajatāṃ duḥkhaṃ kiṃ siddhaṃ duḥkhacaryyayā /
dharme vaṃchāsti cet putra gṛhe sthitvā cara vrataṃ // Rm_7.67{67} //
śṛṇvaṃś ca dharmaśāstrāṇi śrāvayaṃś ca bahūñ janān /
dānaṃ kṛtvā viśuddhātmā triratnaṃ satataṃ bhaja // Rm_7.68{68} //
yasya kiṃcid gṛhe nāsti jñātir vaṃdhuś ca kaścana /
nāpi mitragatiś cāpi pravrajyā tasya yujyate /
kiṃ tava setsyate putra pravrajyāṃ pākuniṣṭhayā /
sarvathā tyaja tadvāṃchā gṛhe dharmaṃ sukhaṃ cara /
iti pitroditaṃ śrutvā vapuṣmān sa viśaṃkitaḥ // Rm_7.69{69} //
pitroḥ pādān punar natvā pratyuvāca prabodhayan /
satyaṃ tāta gṛhe saukhyaṃ dharmāṇāṃ caram uttamaṃ // Rm_7.70{70} //
saṃpado 'pi samṛddhās te kāmabhogyaṃ mahatsukhaṃ /
gṛhe parigrahāḥ poṣyās tad arthaṃ dhanam arjayet // Rm_7.71{71} //
(Rm 91)
arjane hi mahatkaṣṭaṃ rakṣaṇe 'pi prayatnatā /
aneke saṃpado 'pāyā rājāgnyudakataskarāḥ // Rm_7.72{72} //
kṣaṇād dhareyur ākṛṣya tad duḥkhaṃ sahituṃ kathaṃ /
saṃpado 'nte vipattiḥ syāt kasya saṃpadviniścalā // Rm_7.73{73} //
vipattau hīyate dhairyyam adhairyyāt kleśito bhavet /
kleśito doṣam āpnoti tadā puṇye matiḥ kutaḥ // Rm_7.74{74} //
apuṇye kupitā lakṣmir naivāśraye gamiṣyati /
lakṣmīvirahite gehe kuto dharmasya gocaraṃ // Rm_7.75{75} //
saṃpattau tu labhen mānaṃ mānād dhi jāyate madaḥ /
madād pramādito dharme tadā dharmo gṛhe kutaḥ // Rm_7.76{76} //
adharmāt kāmabhogyaṃ tu kevalaṃ pāpasādhanaṃ /
kāmārthe kleśitā lokāḥ kāmārthe duḥkhabhāginaḥ // Rm_7.77{77} //
kāmārthe pratihanyante tena kāme sukhaṃ kathaṃ /
saṃty evaṃ tāta sarvatra bhayāni vividhāni hi // Rm_7.78{78} //
traidhātukabhavasthānāṃ kasya nāsti bhayaṃ kuha /
daivāt sarvatra jāyante duḥkhāni ca sukhāni ca // Rm_7.79{79} //
kleśacittasamutthāni duḥkhāni ca bhayāni ca /
yatra yatrāpi saṃyāti kleśitātmā sukhechayā // Rm_7.80{80} //
tatra tatrāpi karmotthair duḥkhair bhayaiś ca hanyate /
yatra yatrāpi saṃyāti dharmacitto hitechayā /
tatra tatrāpi sarvatra nirbhayaś carate sukhaṃ /
yal lokānāṃ bhayasthānaṃ tatraiva ramate yatiḥ /
vivikte nirjane 'raṇye vṛkṣamūle guhāsu ca // Rm_7.81{81} //
śūnyagehe śmaśāne 'pi sukhaṃ dhyātvā yatir vaset /
svadharmai rakṣito yogī saṃyatātmā kuto bhayaḥ // Rm_7.82{82} //
kim eva vahuvādena nirvāṇārthimano mama /
tan nirvātuṃ svadehe 'pi nirapekṣaḥ parivraje // Rm_7.83{83} //
tad anujñāṃ pradattaṃ me pravrajyāvratasādhane /
yadi na dīyate 'nujñā mariṣye 'haṃ na saṃśayaḥ // Rm_7.84{84} //
iti tasyātmajasyaivaṃ nirvandhavacanaṃ pitā /
(Rm 92)
śrutvā viyogaduḥkhārttaḥ punas taṃ sutam abravīt // Rm_7.85{85} //
mā putra sahasā kārṣī maraṇābhilāṣitaṃ manaḥ /
sarvathāpy anivarttī tvam avaśyaṃ ced gamiṣyasi // Rm_7.86{86} //
yad ichasi vrataṃ kartuṃ saddharmārthimanas tava /
pravraja śraddhayā putra svākhyāte buddhaśāsane // Rm_7.87{87} //
evaṃ bharttroditaṃ śrutvā tan mātā mūrchitāpatat /
cirāt sā cetanāṃ prāptā rudantī cāvadat sutaṃ // Rm_7.88{88} //
hā putra katham ekānte māṃ vihāya kva yāsyasi /
hā me jīvo 'si kiṃ paśyaṃ pravrajituṃ samīhasi // Rm_7.89{89} //
kiṃcid duḥkhaṃ na te dattaṃ mayāmvāyā kadā cana /
kena duḥkhena te cittaṃ pravrajituṃ samichati // Rm_7.90{90} //
pravrajyā śobhate putra vṛddhatve vā daridrite /
tvaṃ tu dahara ityaś ca tat pravrajyāṃ careḥ kathaṃ // Rm_7.91{91} //
yāvac ca jivitaṃ me 'sti tāvan mā gāḥ suta kvacit /
yāvac cāsti gṛhe saṃpat tāvad bhuktvā sukhaṃ vasa // Rm_7.92{92} //
yadāhaṃ maraṇaṃ yātā yadā cāpattitā gṛhe /
jñātimitraparityaktas tadā vrajasva vāṃchayā // Rm_7.93{93} //
ity ukte 'pi tayoḥ pitror udator vighnaśaṃkitaḥ /
pādāṃ natvā vapuṣmān sa sahasā niryayau gṛhāt // Rm_7.94{94} //
tato veṇuvanaṃ gatvā praṇamya munim ādarāt /
kṛtāṃjalipuṭo bhūtvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_7.95{95} //
pitṛprāptābhyanujño 'haṃ nātha sāṃpratam āgataḥ /
tat pravrajyāṃ vrataṃ dehi paṃcaśikṣāpadāni ca // Rm_7.96{96} //
upasampacchubhācāram anuśikṣāpadaṃ ca me /
brahmacaryyaṃ cariṣyāmi saṃbodhau kṛtaniścayaḥ // Rm_7.97{97} //
adyāgreṇa mahābuddha bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
sadharmasāṃghikānāṃ cṃ kāyavākcittabhaktitaḥ // Rm_7.98{98} //
ity ukte bhagavān dṛṣṭvā pṛṣṭvā hastena tac chiraḥ /
ehi bhikṣo kumāreti saṃvadaṃs taṃ samagrahīt // Rm_7.99{99} //
ehīti prokte sugatena muṇḍaḥ pātrī vapuṣmān sakaṣāyavāsāḥ /
(Rm 93)
sadyapraśāntendriya eva tasthau svarṇṇaprabho buddhamanorathena // Rm_7.100{100} //
saccittalabdhaḥ sa muneḥ prasādāt prayujyamāno vyaharat samādhau /
vyāyachamānaḥ khalu bodhimārge saṃbuddhadharme ghaṭamāna evaṃ // Rm_7.101{1} //
sarvaṃ ca saṃsāram anityatāhataṃ matvā ca traidhātugatiṃ vighātinīṃ /
kleśāṃś ca sarvān pravihāya saṃyataḥ sākṣād varo 'rhaṃ sa babhūva sāṃghikaḥ // Rm_7.102{2} //
suvītarāgaḥ samaloṣṭahema ākāśacittaśubhagaṃdhivāsī /
bhindann avidyāṃgam ivāṇḍakośaṃ prāptād abhijñāḥ pratisaṃvidaś ca // Rm_7.103{3} //
satkāralobheṣu parāṃmukhatvāt sa śakradevāsuramānuṣāṇāṃ /
pūjyaś ca mānyo 'py abhivandanīyo babhūva sa brahmavihāracārī // Rm_7.104{4} //
atha te bhikṣavaḥ sarve taṃ dṛṣṭvā vismayānvitāḥ /
bhagavantaṃ praṇamyaivaṃ paprachus tasya karmatāṃ // Rm_7.105{5} //
kenāyaṃ karmaṇā nātha vapuṣmān atisuṃdaraḥ /
pravrajya sahasārhatvaṃ prāpto bhavati cātmavit // Rm_7.106{6} //
iti pṛṣṭe ca tair nātho bhagavāṃs tān samabravīt /
bhikṣavaḥ śrūyatāṃ vakṣye tasya ca karma yat kṛtaṃ // Rm_7.107{7} //
etena yat kṛtaṃ karma tat kenānyena bhokṣyate /
yenaiva yat kṛtaṃ karma tenaiva tad dhi bhujyate // Rm_7.108{8} //
puraikanavate kalpe vipaśvī nāma sarvavit /
samudapādi loke 'rhan dharmarājas tathāgataḥ // Rm_7.109{9} //
vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato bhadrakṛj jinaḥ /
sarvajño 'nuttaro nāthaḥ puruṣadamyasārathiḥ // Rm_7.110{10} //
śāstā traidhātukasthānāṃ vināyako guṇākaraḥ /
saddharmaratnadāta sa bhagavān puṇyabhāskaraḥ // Rm_7.111{11} //
purīṃ vaṃdhumato rājño rājadhānīm upāśrayan /
sārddhaṃ bhikṣugaṇaiḥ śiṣyai bodhisatvagaṇair api // Rm_7.112{12} //
hitāya sarvasatvānāṃ dideśa dharmam uttamaṃ /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ bodhicaryyānusārikaṃ // Rm_7.113{13} //
tataḥ sa buddhakāryyāṇi kṛtvā sarvāṇy aśeṣataḥ /
nirvāṇam āyayau śānto vahnir ivendhanakṣayāt // Rm_7.114{14} //
tato vandhumatā rājñā tat tanuḥ saṃskṛto 'gninā /
(Rm 94)
taddhātūś ca samāropya stūpa uccair mahān kṛtaḥ // Rm_7.115{15} //
tatra ratnamaye stūpe sadvidhāne pratiṣṭhite /
nityasatkārapūjābhiḥ kāritaṃ ca mahotsavaṃ // Rm_7.116{16} //
saṃgītivādyanṛtyaiś ca mahānaṃdapracāribhiḥ /
kārayitvā mahotsāhaṃ sthāpitaṃ sumahanmahaḥ // Rm_7.117{17} //
ekasmin divase tatra pumān eko daridritaḥ /
tanmahāṃte dine 'nyasmiṃ stāpāṃgaṇam upāviśat // Rm_7.118{18} //
tatra stūpāṅgaṇe cāsau praviṣṭaḥ samalokayat /
mlānībhūtāni puṣpāṇi prakīrṇṇāni samaṃtataḥ // Rm_7.119{19} //
tāni nirmālyapuṣpāṇi vikīrṇṇāni samaṃtataḥ /
glānībhūtāny aśuddhāni dṛṣṭvā caivaṃ vyacintayat /
ayaṃ caityo munīndrasya vipaścino guṇāṃbudheḥ // Rm_7.120{20} //
dhāturatnamayastūpaḥ sarvalokābhiḥ pūjitaḥ /
etan nirmālyapuṣpais tu mlānitaiḥ pavaneritaiḥ // Rm_7.121{21} //
ākīrṇo malinībhūto hy aśuddheḥ syād aśobhitaḥ /
tasmād etāni puṣpāṇi nirmālyāni samaṃtataḥ // Rm_7.122{22} //
apanīya viśuddhāya mārjayeyam iha drutaṃ // Rm_7.123{23} //
iti dhyātvā daridro 'sau nirmālyāny apanīya vai // Rm_7.124{25} //
saṃmārja nyāsamamārkṣī stūpāṃgaṇaṃ samaṃtataḥ /
tataḥ stūpāṃgaṇaṃ sarvaṃ virajaṃ pariśodhitaṃ /
dṛṣṭvā prasannacitto 'sau natvaivaṃ praṇidhiṃ dadhe /
yan mayātra jinastūpe nirmālyāny apanīya vai /
saṃmṛjya śobhanaṃ kṛtvā kuśalaṃ samupārjitaṃ /
anena kuśalenāhaṃ sadā durgatimocitaḥ // Rm_7.125{26} //
evaṃvidhaguṇajñānalābhi bhūyāsam ātmavit /
evaṃvidhaṃ ca śāstāraṃ saṃbuddhaṃ jñānabhāskaraṃ // Rm_7.126{27} //
ārāgayaṃ samāśritya labheyaṃ saugatiṃ gatiṃ /
praṇidhānaṃ tathā dhṛtvā nityam evam upāśrayan // Rm_7.127{28} //
tatstūpe śaraṇaṃ gatvā bhaje ratnatrayaṃ sadā /
bhikṣavaḥ kiṃ nu manyadhve yo puruṣaḥ daridrikaḥ // Rm_7.128{29} //
(Rm 95)
ayam eva vapuṣmān sa jñeyo hi nānyathā khalu /
yat stūpāṃgaṇaṃ tena saṃbuddhaguṇabhāvinā // Rm_7.129{30} //
samantataḥ susaṃmṛjya pariśuddhīkṛtaṃ tadā /
tena puṇyavipākena jāta āḍhyakule 'dhunā // Rm_7.130{31} //
divyābhisundaraḥ kāntaḥ sa vapuṣmān bhavaty ayaṃ /
yat praṇidhiḥ kṛtaḥ stūpe natvā tena sucetasā // Rm_7.131{32} //
tena me śāsane 'py adya pravrajyārhan bhavaty ayaṃ /
ārāgitas tathārhañ ca saṃbuddhaḥ sugato jinaḥ // Rm_7.132{33} //
anena bhikṣuṇā bodhiprāptena brahmacāriṇā /
ity evaṃ karma jānīta sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ bhave // Rm_7.133{34} //
yenaiva yat kṛtaṃ karma tenaiva tat phalaṃ gataṃ /
na naśyanti hi karmāṇi kalpakoṭiśatair api // Rm_7.134{35} //
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalaṃti khalu dehināṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kathaṃ cana // Rm_7.135{36} //
nāgnibhir dahyate karma vāyubhiś ca na śuṣyate /
jalaiś ca klidyate nāpi kṣīyate nāpi bhūmiṣu // Rm_7.136{37} //
anyathāpi bhaven naiva karmaṇāṃ gatir ābhavaṃ /
śuklānāṃ śubhataiva syāt kṛṣṇānāṃ durgatis sadā // Rm_7.137{38} //
miśritā miśritānaṃ tu bhujyaṃte sarvajantubhiḥ /
tasmād apāsya kṛṣṇāni karmāṇi miśritāni ca // Rm_7.138{39} //
caraṇīyāṃ śubheṣv eva karmasu sukhavāṃchibhiḥ /
tatheti bhikṣavaḥ sarve te ca lokāḥ sabhāśritāḥ // Rm_7.139{40} //
buddhavāco 'mṛtaṃ pītvā nananduḥ śubhakāminaḥ /
evam etan mahārāja śrutaṃ me gurubhāṣitaṃ // Rm_7.140{41} //
evaṃ śrutvā tvayāpy evaṃ karttavyaṃ puṇyam eva hi /
puṇyam eva bhavet trātā suhṛn mitraṃ hitaṃkaraḥ // Rm_7.141{42} //
nānyaḥ kaścid ihāmutra vidyate bhavacāriṇāṃ /
tasmāt puṇyaṃ svayaṃ śrutvā karttavyam ādarāt sadā // Rm_7.142{43} //
prajāś ca śrāvayitvaivaṃ puṇye saṃsthāpaya sadā /
ity evaṃ guruṇādiṣṭaṃ upaguptena bhikṣuṇā // Rm_7.143{44} //
śrutvā rājā janaiḥ sārddhaṃ tatheti prābhyanaṃdata /
(Rm 96)
śṛṇvanti ye śrāvayantīha yaś ca vapuṣmato 'daḥ prathitāvadānaṃ /
te kleśanirmuktaviśuddhacittāḥ prayānti nūnaṃ sugatālayeṣu // Rm_7.144{45} //

++ iti ratnāvadānamālāyāṃ vapuṣmatāvadānaṃ nāma samāptam ++


(Rm 97)
VIII Praśnottarāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ saṃbuddhaguṇalālasaḥ /
upaguptaṃ guruṃ natvā prāṃjaliś caivam abravīt // Rm_8.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇādiṣṭaṃ tathā me khyātum arhasi // Rm_8.2{12} //
iti tena narendreṇa pṛṣṭe 'sau ca jināṃśajaḥ /
upagupto yatir bhūyas taṃ nṛpeśam abhāṣata // Rm_8.3{31} //
śṛṇu rājaṃs tathā vakṣye yathā me guruṇoditaṃ /
śrutvā ca bhavatāpy evaṃ karttavyaṃ dharmasādhanaṃ // Rm_8.4{41} //
puraikasamaye cāsau śākyasiṃhos dayākaraḥ /
sarvajñaḥ sugato nāthaḥ śāstā traidhātukādhipaḥ // Rm_8.5{5} //
sarvavidyādhipo buddhaḥ ṣaḍabhijño munīśvaraḥ /
mārajiṣṇur vinetārhaṃ dharmarājas tathāgataḥ // Rm_8.6{6} //
sarvasatvahitārthāya śrāvastyāṃ vahir āśrame /
jetavane vihārasthe vyaharac chrāvakaiḥ saha // Rm_8.7{7} //
bodhisatvagaṇaiś cāpi sūpāsakaiś ca cailakaiḥ /
devāsuragaṇaiś cāpi caturvarṇṇādimānavaiḥ // Rm_8.8{8} //
caturbhiś ca mahārājaiḥ sasainyaparivārakaiḥ /
sarvasatvaiś ca pauraiś ca saddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_8.9{9} //
satkṛtya pūjayitvā ca parivṛtya puraskṛtaḥ /
sa bhagavān sabhāmadhye siṃhāsane sthito vabhau // Rm_8.10{10} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tāṃ sabhāṃ samupasthitāṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_8.11{11} //
te tad dharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ pramoditāḥ /
bhagavantaṃ punar natvā svasvasthānaṃ pratīyire // Rm_8.12{12} //
tato 'sau bhagavān rātrau dhyānāgāre samāviśan /
paryyaṅkaṃ samupāśritya tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_8.13{13} //
tadaikā devatā tasyāṃ rātrau svargāt samāgatā /
svakāntyā bhāsayaṃty evaṃ jetavanam upāviśat // Rm_8.14{14} //
(Rm 98)
tatas tāṃ bhagavān dṛṣṭvā devatāṃ samupāgatāṃ /
saṃnirīkṣya samāmaṃtrya tathaināṃ samabodhayat // Rm_8.15{15} //
devate svāgataṃ kacci kuśalaṃ te samehi bho /
prāyātāsi yad arthena tad vadasva prapūraye // Rm_8.16{16} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa tenāsau devatā mudā /
saṃpṛchāvasaraṃ labdhvā harṣitā samupākramat // Rm_8.17{17} //
tatrāsau purato gatvā natvā pādau kṛtāṃjaliḥ /
pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā tasthāv ekāntike muneḥ // Rm_8.18{18} //
sarvajetavanaṃ tasyā devatāyāḥ prabhāvataḥ /
udāreṇāvabhāsena pravisphuṭaṃ vabhau tadā // Rm_8.19{19} //
tathāvabhāṣitaṃ dṛṣṭvā sarve te bhikṣusāṃghikāḥ /
vismitāḥ sahasotthāya dṛṣṭvā tam upatasthire // Rm_8.20{20} //
atha sā devatotthāya kṛtāṃjalipuṭo 'gragā /
bhagavantaṃ munīndraṃ taṃ praṇatvaivam apṛchata // Rm_8.21{21} //
sarvajña bhagavaṃ chāstaḥ yenāhaṃ samupāgatā /
tadarthaṃ tvaṃ samādiśya cittaṃ me paribodhaya // Rm_8.22{22} //
ke narāḥ sugatiṃ yānti ke narāḥ svargagāminaḥ /
keṣāṃ cāpi divārātrau sadā puṇyaṃ pravarddhate // Rm_8.23{23} //
ke cāpi durgatiṃ yāṃti ke cādhaḥ patitā narāḥ /
keṣāṃ cāpi divārātrau sadā pāpaṃ pravarddhate // Rm_8.24{24} //
kiṃdado valavāṃ syāc ca kiṃdadaś ca praśobhitaḥ /
kiṃdadaḥ sukhito lokaḥ cakṣuṣmān api kiṃpradaḥ // Rm_8.25{25} //
kiṃ nu vā niśitaṃ śastraṃ kiṃ vā hālāhalaṃ viṣaṃ /
kiṃ ca prajvalito vahniḥ kiṃ mahad dāruṇaṃ tamaḥ // Rm_8.26{26} //
gṛhītaṃ kiṃ nu martyena kin teneha samujjhitaṃ /
abhedyaṃ kavacaṃ kiṃ ca kiṃ vā tīkṣṇam ihāyudhaṃ // Rm_8.27{27} //
ko nv asau procyate cauro dhanaṃ kiṃ vā satāṃ mataṃ /
ke vā traidhātuke loke procyante muṣitaiti // Rm_8.28{28} //
kaś ceha satsukhī loke ko vā ca parameśvaraḥ /
ko vibhūṣito nityaṃ kaś cāpy atra vidaṃvitaḥ // Rm_8.29{29} //
vatsalo vāṃdhavo ko nu ko vā duṣṭāśayo ripuḥ /
kiṃ mahad dāruṇaṃ duḥkhaṃ kiṃ mahat paramaṃ sukhaṃ // Rm_8.30{30} //
(Rm 99)
kiṃ ca loke priyo pathyaḥ kiṃ vāpathyaṃ na cāpriyaṃ /
ko nu pīḍākaro vyādhiḥ ko nu vai ko bhiṣagvaraḥ // Rm_8.31{31} //
kenāyam āvṛto lokaḥ kena loko vaśīkṛtaḥ /
kena tyajati mitrāṇi kena svargaṃ na gachati // Rm_8.32{32} //
kena mitrāṇi varddhyaṃte kena śāmyaṃti śatravaḥ /
kena svargam avāpnoti kena mokṣaṃ ca gachati // Rm_8.33{33} //
kenāyaṃ badhyate lokaḥ kena loko vimucyate /
kasyeha viprahāṇena nirvāṇam iti kathyate // Rm_8.34{34} //
kiṃ nu rājā ca caurāś ca syaṃdamānāḥ samudyatāḥ /
no śaknuvanty apāhartuṃ striyo vā puruṣasya ca // Rm_8.35{35} //
kiṃ na dahati saptārciḥ kiṃ na bhinatti mārutaḥ /
kiṃ vā na kledayaṃty āpaḥ kiṃ na kṣīṇaṃ ca bhūmiṣu // Rm_8.36{36} //
imaṃ saṃśayam adyāpi mama tac chetum arhasi /
asmāl lokāt paraṃ lokaṃ ko gato 'tyaṃtavaṃcitaḥ // Rm_8.37{37} //
kiṃ nu hatvā sukhaṃ śete kiṃ ca hatvā na śocati /
kasya caikasya dharmasya vadhaṃ saṃśasi gautama // Rm_8.38{38} //
mayaitad bhagavan pṛṣṭaḥ sarvajño 'si yato sudhīḥ /
tan mama saṃśayaṃ chetuṃ samyag ādeṣṭum arhasi // Rm_8.39{39} //
tayaivaṃ pṛchyamāno 'sau bhagavān sarvavij jinaḥ /
devatāṃ tāṃ samālokya tat praśnottaram abravīt // Rm_8.40{40} //
śṛṇu tvaṃ devate samyak kṛtvā cittaṃ samāhitaṃ /
tavaitat paripṛchāyāḥ pratyuttaram udāhare // Rm_8.41{41} //
ārāmāropakā ye 'tra ye ca vā setukārakāḥ /
prapātodakayānaṃ ca pradadanti pratiśrayaṃ // Rm_8.42{42} //
śraddhāśīlena satyena kṣamayā vītamatsarāḥ /
te narāḥ sugatiṃ yānti te narāḥ svargagāminaḥ // Rm_8.43{43} //
teṣām eva hi martyānāṃ divārātrau niraṃtaraṃ /
avichinnāḥ puṇyadhārāḥ pravarddhyante sadā khalu // Rm_8.44{44} //
daśākuśalakarttāro yena saddharmaniṃdakāḥ /
te narā durgatiṃ yānti bhramanti pāpacāriṇaḥ // Rm_8.45{45} //
ye cātatāyino martyāḥ svakuladharmanaṣṭakāḥ /
te narāḥ patitā yanti narake duḥkhabhāginaḥ // Rm_8.46{46} //
(Rm 100)
teṣāṃ pāpiṣṭhasatvānāṃ divārātrau niraṃtaraṃ /
avichinnāḥ pāpadhārāḥ pravahante sadā khalu // Rm_8.47{47} //
annado valavān bhogī vastradaḥ śobhito bhavet /
pānadaḥ sukhitaḥ tṛptaś cakṣuṣmān bhavati dīpadaḥ // Rm_8.48{48} //
duṣṭavāg niśitaṃ śastraṃ rāgo hālahalaṃ viṣaṃ /
dveṣaḥ prajvalito vahnir avidyā dāruṇaṃ tamaḥ // Rm_8.49{49} //
gṛhītaṃ yat svayaṃ dattaṃ yad gṛhe tad ihojjhitaṃ /
abhedyaṃ kavacaṃ kṣāntiḥ prajñā tīkṣṇaṃ mahāyudhaṃ // Rm_8.50{50} //
vitarko 'kuśalaś cauraḥ śilaṃ dhanaṃ satāṃ mataṃ /
te eva muṣitā loke yaiḥ śīlaṃ vinipātitaṃ // Rm_8.51{51} //
alpechaḥ satsukhī loke saṃtuṣṭaḥ parameśvaraḥ /
śīlavān bhūṣito nityaṃ naṣṭaśīlo vidaṃvitaḥ // Rm_8.52{52} //
vatsalo vāndhavaḥ puṇyaṃ pāpaṃ duṣṭāśayo ripuḥ /
nārakaṃ dāruṇaṃ duḥkhaṃ skaṃdhābhāvaparaṃ sukhaṃ // Rm_8.53{53} //
kāmāḥ priyā apathyā hi mokṣaḥ pathyo priyaḥ satāṃ /
dveṣaḥ pīḍākaro vyādhiḥ buddha eko bhiṣagvaraḥ // Rm_8.54{54} //
ajñānenāvṛto loko mohanaḥ pravaśīkṛtaḥ /
lobhāt tyajati mitrāṇi saṃgāt svargaṃ na gachati // Rm_8.55{55} //
tyāgān mitrāṇi varddhante maitryā śāmyanti śatravaḥ /
śīlāt svargam avāpnoti jñānān mokṣaṃ su gachati // Rm_8.56{56} //
ichayā badhyate loko nīchayā ca vimucyate /
tṛṣṇāyā viprahāṇena nirvāṇam iti kathyate // Rm_8.57{57} //
puṇyaṃ rājā ca caurāś ca syaṃdamānāḥ samudyatāḥ /
na śaknuvaṃty apāhartuṃ striyo vā puruṣasya ca // Rm_8.58{58} //
puṇyaṃ na dahate vahnir bhinatti ca na mārutaḥ /
puṇyaṃ na kledayaṃty āpo naiva kṣīṇvaṃti bhūmayaḥ // Rm_8.59{59} //
vidyamāneṣu bhogyeṣu puṇyaṃ yena na saṃcitaṃ /
asmāl lokāt paraṃ lokaṃ sa gato 'tyaṃtavaṃcitaḥ // Rm_8.60{60} //
krodhaṃ hatvā sukhaṃ śete krodhaṃ hatvā na śocati /
(Rm 101)
krodhasyaikasya dharmasya vadhaṃ saṃśāmi sarvadā // Rm_8.61{61} //
etat praśnottaraṃ śrutvā devatāsau pramoditā /
bhagavaṃtaṃ punar natvā prasaṃśyaivam avocata // Rm_8.62{62} //
dhanyo 'si bhagavan buddha sarvapraśnottarapradaḥ /
sarvajño jagatāṃ śāstā ṣaḍabhijño munīśvaraḥ // Rm_8.63{63} //
vīrasya ca na paśyāmi brāhmaṇyaṃ parinirvṛtiṃ /
sarvavīro bhayātītas trātuṃ loke 'bhiśaktibhāg // Rm_8.64{64} //
ity uktvā devatā bhūyaḥ kṛtvā pradakṣiṇatrayaṃ /
natvā pādau munīndrasya tata eva divaṃ yayau // Rm_8.65{6} //
atha te bhikṣavaḥ sarve śrutvā śāstrānudeśitaṃ /
satyam evaṃ parijñāya samyak karmasu cerire // Rm_8.66{66} //
evam etan mahārāja guruṇā me prabhāṣitaṃ /
śrutvā caivaṃ parijñāya saddharme nirato bhava // Rm_8.67{67} //
dharmeṇa sugatiṃ yāyāt pāpena durgatiṃ vrajet /
tasmād dharmaṃ puraskṛtya prajāḥ samyak prapālaya // Rm_8.68{68} //
daśākuśalakarmāṇi tyaktvā saṃvṛtim ācara /
sarvopakaraṇaṃ dānaṃ dātavyaṃ svargavāṃchinā // Rm_8.69{69} //
duṣṭasaṃgaṃ parityajya hatvā rāgaviṣaṃ muhuḥ /
dveṣāgniśamanaṃ kṛtvā hy avidyā saṃpraghātyatāṃ // Rm_8.70{70} //
kāmavitarkatāṃ tyaktvā bodhipraṇidhicetasā /
trikāyaśodhanaṃ kṛtvā śīladhanam upārjyatāṃ // Rm_8.71{71} //
skaṃdhābhāvaṃ parijñāya matvā duṣṭāśayaṃ ripuṃ /
kṣamāsv āvaraṇaṃ dhṛtvā duṣṭasaṃghān vijīyatāṃ // Rm_8.72{72} //
māradharmān vinirjitya saṃbodhidharmasādhane /
dhairyavīryamahotsāhair udyamaṃ kriyatāṃ sadā // Rm_8.73{(73)} //
kleśamānamadāñ jitvā kṛtvā cittaṃ samāhitaṃ /
sarvasatvahitārtheṣu dhyātāṃ bodhisādhanaṃ // Rm_8.74{(74)} //
lokaṃ māyāsamudbhūtam ajñānatamasāvṛtaṃ /
dṛṣṭvā prajñāpradīpena preryatāṃ sugateḥ pathi // Rm_8.75{(75)} //
evaṃ rājan bhavān matvā duṣṭasaṃgān vivarjayet /
(Rm 102)
satsaṃgaṃ nirato nityaṃ triratnasevako bhava // Rm_8.76{(76)} //
sarvā api prajāś caivaṃ paribodhya prayatnataḥ /
preraṇīyā tvayā rājan saṃvṛtticaraṇe sadā // Rm_8.77{(77)} //
evaṃ matvā bhavāṃ rājā saṃsārasāram āpnuvan /
kramād bodhicarī pūrya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_8.78{(78)} //
ity etad guruṇādiṣṭam upaguptena bhikṣuṇā /
śrutvā tatheti rājāsāv abhyanaṃdat saparṣikāḥ // Rm_8.79{(79)} //
devatāparipṛchākhyasūtraṃ śṛṇvaṃti ye mudā /
śrāvayaṃti ca te saukhyaṃ bhuktvā yāṃti sukhāvatīṃ // Rm_8.80{(80)} //

++ iti devatāparipṛchāsūtraṃ samāptaṃ ++


(Rm 103)
IX Śuklāvadāna
athāśoko nareṃdraś ca kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punaḥ śrotuṃ samarthayat // Rm_9.1{(1)} //
bhadaṃta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇādiṣṭaṃ tan mamākhyātum arhasi // Rm_9.2{(2)} //
iti pṛṣṭe nṛpeṇāsauv upagupto jināṃśajaḥ /
tam aśokaṃ mahīnāthaṃ saṃnirīkṣya samabravīt // Rm_9.3{(3)} //
śṛṇu vakṣyāmi te rājaṃ yathā me guruṇoditaṃ /
śrutvaitad bhavatāpy evaṃ karttavyaṃ dharmam ādarāt // Rm_9.4{(4)} //
puraikasamaye rājaṃ śākyasiṃho dayāṃbudhiḥ /
sarvajño dharmarāṇ nāthaḥ śāstā traidhātukādhipaḥ // Rm_9.5{(5)} //
sarvavidyādhipo buddhaḥ ṣaḍabhijño munīśvaraḥ /
jino 'rhan sugato buddhas tathāgato vināyakaḥ // Rm_9.6{(6)} //
bhagavān satvahitārthena pure kapilavastuni /
nyagrodhamaṇḍitodyāne karaṇḍakanivāpake // Rm_9.7{(7)} //
śrāvakabhikṣusaṃghaiś ca bodhisatvagaṇaiḥ saha /
saddharmadeśanāṃ kartuṃ vijahāra jināśrame // Rm_9.8{(8)} //
tad dharmaṃ śrotum āyātair upāsakaiś ca cailakaiḥ /
devāsuragaṇaiś cāpi caturbhi lokapālakaiḥ // Rm_9.9{(9)} //
cāturvarṇṇyair manuṣyaiś ca paurajānapadādibhiḥ /
saṃbodhicaraṇotsāhaiḥ saddharmaguṇalālasaiḥ // Rm_9.10{(10)} //
satkṛto pūjitaś caivaṃ parivṛtya puraskṛtaḥ /
bhagavān sa sabhāmadhye siṃhāsanasthito vabhau // Rm_9.11{(11)} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā sabhāṃ tāṃ samupasthitāṃ /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_9.12{(12)} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve satvāś ca moditāḥ /
tathainaṃ śrīghanaṃ nityaṃ bhejire dharmalālasāḥ // Rm_9.13{(13)} //
tasmiṃś ca samaye tatra pure kapilavastuni /
rohiṇākhyo mahāchākyo dhanāḍhyo dhanadopamaḥ // Rm_9.14{(14)} //
mahābhogo mahāśrāddhaḥ suviśālaparigrahaḥ /
dātā sādhur mahā dhīraḥ pratyuvāsa sukhānvitaḥ // Rm_9.15{15} //
samaye tena śākyena svakulasadṛśāt kulāt /
bhāryā nītā subhadrāṅgī svakuladharmacāriṇī // Rm_9.16{16} //
tato 'sau rohiṇaḥ śākyas tayaiva kāntayā saha /
(Rm 104)
mahāragānurāgeṇa rarāma paricārayan // Rm_9.17{17} //
tasyaivaṃ ramamāṇasya kṛīḍato 'py anurāgataḥ /
na putro na sutā vāpi sucireṇāpy ajāyata // Rm_9.18{18} //
tato 'sau rohiṇaḥ putrīputralābhe samutsukaḥ /
putracintāparaḥ koṣṭhe sthitvaivaṃ ca vyacintayat // Rm_9.19{19} //
īyatsaṃpad gṛhe me 'sti na ca putrasutāpi na /
etā me saṃpado rājā mamātyayād grahīṣyati // Rm_9.20{20} //
hā me saṃpad vinaṣṭā syāt paratrāpi gatir na hi /
vyarthas majjanma saṃsāre yato me santatir na hi // Rm_9.21{21} //
ko me kuryāc ca saṃskāraṃ kaś ca piṇḍaṃ pradāsyati /
kutrāhaṃ śaraṇaṃ yāyāṃ hā daivanihato 'smy ahaṃ // Rm_9.22{22} //
iti cintāviṣaṇṇo 'sau śokāgāre vyavasthitaḥ // Rm_9.23{23} //
kapolaṃ svakare dhṛtvā tasthau bhogyanirutsukaḥ /
evaṃ cintāsamākrāntaṃ rohiṇaṃ taṃ nirutsukaṃ // Rm_9.24{24} //
dṛṣṭvā sarve suhṛnmitrā vāndhavāś ca vyabodhayan /
kim evaṃ tiṣṭhase bhadra kiṃ ca duḥkhaṃ prajāyate // Rm_9.25{25} //
vaktavyaṃ cet tathāsmākaṃ vaktum arhasi sarvathā /
iti pṛṣṭe ca taiḥ sarvair vandhumitrasuhṛjjanaiḥ // Rm_9.26{26} //
rohiṇo 'sau puras teṣāṃ sarvam evam abhāṣata /
bhavantaḥ śṛṇuta sarve kathyate duḥkhatā mayā // Rm_9.27{27} //
mahatī me gṛhe saṃpad asyā bhoktā na vidyate /
kathaṃ me vidyate vaṃśas tat prakāraṃ na manyate // Rm_9.28{28} //
yadi vo 'sti mayi snehas tad upāyaṃ pracakṣyatāṃ /
evaṃ tenārthitaṃ śrutvā sarve te snehavaṃdhitāḥ // Rm_9.29{29} //
tasya vaṃśasamutpatter upāyaṃ samupādiśan /
mā kārṣīḥ śokatāṃ bhadra tad upāyaṃ nu vidyate // Rm_9.30{30} //
devatārādhanāṃ kṛtvā yācasva putram ātmanā /
avaśyaṃ devatānāṃ te prasannānāṃ prasādataḥ // Rm_9.31{31} //
putro vā duhitā vāpi bhaviṣyati na saṃśayaḥ /
ity etat taiḥ samādiṣṭaṃ śrutvāsau rohiṇo mudā // Rm_9.32{32} //
devatārādhanāṃ kartuṃ prayatātmā samārabhat /
pūjāṅgaiḥ pūjāyitvā ca brāhmaṇaṃ harim īśvaraṃ // Rm_9.33{33} //
(Rm 105)
iṃdrādilokapālāñ ca saṃtatiṃ samayācata /
evaṃ putrābhinandī sa sadāraḥ vaṃśakāmyayā // Rm_9.34{34} //
devatārādhanaṃ kṛtvā tasthau nityaṃ samutsukaḥ /
tathāpi tasya śākyasya svadaivaparimāṇataḥ // Rm_9.35{35} //
na putro na ca putrī vā suciram apy ajāyata /
tato 'sau rohiṇaḥ śākyo devatāsu nirāśayā // Rm_9.36{36} //
putravāṃchāviraktātmā tasthau gehe nirutsavaḥ /
asti caiṣa mahārāja pravādo laukikodbhavaḥ // Rm_9.37{37} //
yad devatāprasādena jāyate saṃtatiḥ khalu /
evaṃ ced vā tathā rājann ekaikasya bhavet khalu // Rm_9.38{38} //
yathā putrasahasraṃ vā nṛpasya cakravarttinaḥ /
api tu saṃmukhībhāvāt tristhānānāṃ nṛpeśvara // Rm_9.39{39} //
putrā vāpi sutāś cāpi jāyaṃte prāṇināṃ khalu /
tadyathā pitarau raktau kalyā cartumatī prasūḥ /
gaṃdharvaḥ prasthitaḥ kāle tadā garbhe samudbhavet // Rm_9.40{40} //
tataś ca samaye tasya rohiṇasyānurāgiṇaḥ /
bhāryyā kalyāvatībhūtā snātvā ratiṃ samārabhat // Rm_9.41{41} //
tadaikā devatā svargāc cyutvā karmānubhoginī /
tasya śākyasya bhāryyāyā garbhe sā samupāviśat // Rm_9.42{42} //
tataḥ svāpannasatvā sā matvā garbhasamudbhavaṃ /
svāmino 'gre rahaḥ sthitvā harṣitaivaṃ nyavedayat // Rm_9.43{43} //
svāminn āpannasatvāsmi vaṃśa āvāṃ samudbhavet /
tad bhavān sarvakṛyāni kārayatv anumoditaḥ // Rm_9.44{44} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā rohiṇo 'sau pramoditaḥ /
bhāryāṃ tāṃ garbhiṇīṃ dṛṣṭvā saṃsmitaḥ pratyabhāṣata // Rm_9.45{45} //
satyaṃ me bhāṣitaṃ bhadre matvā bhava samāhitā // Rm_9.46{45!} //
pramādam atra mā kārṣī yadi snehāsti te mayi /
evaṃ te kuśalaṃ bhadre yadi putraṃ janiṣyasi // Rm_9.47{46} //
tadā niṣkāśayāmi tvāṃ yadi putrīṃ janiṣyasi /
iti bhartur vacaḥ śrutvā sā strī vivṛddhadohadā /
(Rm 106)
bhartur viyogaśaṃkārttā babhūva parikheṭitā // Rm_9.48{47} //
yāvat sā samaye sūta dārikāṃ divyasuṃdarīṃ /
śuklavastraparītāṅgāṃ garbhamalāviliptitāṃ // Rm_9.49{48} //
tatas tāṃ dārikāṃ jātāṃ śrutvāsau rohiṇo ruṣā /
pratyākhyātuṃ svayaṃ bhāryāṃ viveśa sūtikāgṛhe // Rm_9.50{49} //
prajāpatyā tayā bhartur upanītā puraḥ sutā /
śuklavastraparītāṅgā bhadrāṅgī divyasuṃdarī // Rm_9.51{50} //
tataḥ sa rohiṇo dṛṣṭvā tāṃ sutāṃ divyasuṃdarīṃ /
śuklavastraparītāṅgāṃ paravismayam āyayau // Rm_9.52{51} //
aho bhāgyān mayā labdhā suteyaṃ bhadrarūpiṇī /
yad eṣā sahajaiḥ śuklavastraiḥ prāvṛtya jāyate // Rm_9.53{52} //
tasmān nūnaṃ iyaṃ sākṣād devakanyāvatāritā /
saddharmacāriṇī bhadrā bhaviṣyati na saṃśayaḥ // Rm_9.54{53} //
ity uktvāsau pitā śākyaḥ paśyaṃs tāṃ dārikāṃ cirāt /
atṛpto niścalākṣaś ca tasthau saṃmūrchito yathā // Rm_9.55{54} //
tato jñātīn samāhūya kṛtvā jātimahaṃ mudā /
tan nāmakaraṇaṃ tasyās tān punaḥ sa samabravīt // Rm_9.56{55} //
bhavanto 'syāḥ sutāyā me bhadrāṅgyā anurūpataḥ /
nāmadheyaṃ prasiddhena karttavyaṃ kriyatāṃ śubhaṃ // Rm_9.57{56} //
iti tenārthite tasyāḥ sarve te jātayas tathā /
sahajaśuklavastrāṅgaṃ dṛṣṭvaivaṃ saṃvabhāṣire // Rm_9.58{57} //
yad iyaṃ dārikā saumyā bhadrāṃgī divyasuṃdarī /
śuklavastrāvṛtā jātā tac chukleti prasidhyatu // Rm_9.59{58} //
iti saṃbhāṣaṇāṃ kṛtvā sarve te jñātayas tathā /
rohiṇaṃ taṃ samāmaṃtrya tathaivaṃ samudāharat // Rm_9.60{59} //
yad iyaṃ te sutā bhadra bhadrāṅgī divyasuṃdarī /
śuklavastrāvṛtā jātā tac chukleti pracakṣyatāṃ // Rm_9.61{60} //
tathety anumataṃ kṛtvā tena pitrā prasāditā /
śuklā sā duhitāṣṭāsu dhātrīṣu samupārpitā // Rm_9.62{61} //
tatas tāsāṃ ca dhātrīṇām upacārapracārataḥ /
varddhitābhūt suramyāṅgī hradastham iva paṃkajaṃ // Rm_9.63{62} //
yathā yathā ca sā śuklā parivṛddhābhavat kramāt /
(Rm 107)
tathā tathā ca tad vastraṃ vavṛddhe nirmalī 'bhavat // Rm_9.64{63} //
na ca kāyo 'py abhūt tasmāt malābhiliptadurbhagaḥ /
vabhau tu nirmalaḥ śuddhaḥ sugaṃdhiparivāhakaḥ // Rm_9.65{64} //
yadā sā dārikā śuklā parivṛddhā kramād abhūt /
kumārī sarvalokānāṃ manonetrābhihāriṇī // Rm_9.66{65} //
tataḥ sā śikṣituṃ vidyā guruṇāṃ samupāśritā /
śikṣitvā kramaśo vidyāṃ pāram āśu yayau sudhīḥ // Rm_9.67{66} //
tadā ye ye ca tāṃ śuklām apaśyad divyasuṃdarīṃ /
te te sarve 'pi paśyanto vismitā moham āyayuḥ // Rm_9.68{67} //
tatas te brāhmaṇādyāś ca tadguṇākṛṣṭamānasāḥ /
svasvadūtena tāṃ śuklāṃ rohiṇaṃ prārthayan muhuḥ // Rm_9.69{68} //
jātiśreṣṭho hy ahaṃ vipras tac chuklāṃ me dātum arhasi /
iti tāṃ brāhmaṇaputrā rohiṇaṃ pratyayācayan // Rm_9.70{[69]} //
rājaputro 'smy ahaṃ vīras tat sutā me pradīyatāṃ /
iti rājakumārās taṃ rohiṇaṃ tāṃ samarthayan // Rm_9.71{[70]} //
ahaṃ vaiśyaḥ prajābhartā tac chuklāṃ me dātum arhasi /
iti vaiśyakumārās tāṃ rohiṇaṃ prārthayari muhuḥ // Rm_9.72{[71]} //
ahaṃ maṃtrisuto vijñas tac chuklā me pradīyatāṃ /
iti maṃtrisutāḥ sarve rohiṇaṃ pratyayācayan // Rm_9.73{71!} //
mahāmātyasuto 'haṃ hi tac chuklāṃ me prayachatāṃ /
ity āmātyakumārās tāṃ rohiṇaṃ pratyayācayan // Rm_9.74{72} //
evam anye 'pi lokāś ca rūpadravyābhimāninaḥ /
svasvadūtena tāṃ śuklāṃ rohiṇaṃ pratyayācayan // Rm_9.75{73} //
evaṃ sarvaiś ca tair nityaiḥ prārthyamāno mahājanaiḥ /
rohiṇaḥ sa viṣaṇṇātmā sthitvaivaṃ ca vyacintayat // Rm_9.76{74} //
hā me duḥkhāni jātāni katham atra pratikriyā /
sarvathāhaṃ praṇaṣṭaḥ syāṃ sutayāḥ kāraṇe 'dhunā // Rm_9.77{75} //
yady ekasmai pradāsyāmi sutām etāṃ manoharāṃ /
anye sarve 'pi me vairā bhaviṣyaṃti tadā khalu // Rm_9.78{76} //
avaśyaṃ me sutā hīyaṃ vairiṇī māṃ haniṣyati /
evaṃ duḥkhānudāyinyā putryāpi kiṃ mamaitayā // Rm_9.79{77} //
iti cintāviṣaṇṇo 'sau tac cintākulamānasaḥ /
(Rm 108)
kapolaṃ svakare sthāpya tasthau koṣṭhe nirutsavaḥ // Rm_9.80{78} //
evaṃ cintāvibhinnāsyaṃ pitaraṃ taṃ viṣādinaṃ /
sā śuklā duhitā dṛṣṭvā praṇatvaivam abhāṣata // Rm_9.81{79} //
kim evaṃ tiṣṭhase tāta kiṃ te duḥkhaṃ nu jāyate /
kathyatāṃ tad yadi sneho mayi te varttate pitaḥ // Rm_9.82{80} //
iti putryā vacaḥ śrutvā pitā sa ruṣitāśayaḥ /
niḥsnehas tāṃ sutāṃ śuklāṃ dṛṣṭvaivaṃ paryyabhāṣata // Rm_9.83{81} //
tvan nimitte mahad duḥkhaṃ jāyate me kuputrike /
kiṃ tavāgre kathitvaitaṃ yato naiva pratikriyā // Rm_9.84{82} //
avaśyaṃ tvaṃ sutā śatruḥ sarvathā māṃ haniṣyasi /
evaṃ duḥkhābhidāyinyā putryāpi kiṃ mama tvayā // Rm_9.85{83} //
iti pitroditaṃ śrutvā sā śuklā prahatāśayā /
sahasā pitaraṃ natvā rudaṃtyaivaṃ abhāṣata /
tāta kiṃ me nimittena duḥkhaṃ te jāyate kathaṃ /
sarvathaitat pravaktavyaṃ yadi te 'haṃ sutātmajā /
tad upāyaṃ kariṣyāmi yena duḥkhaṃ nihanyate // Rm_9.86{84} //
tad etat sarvathā tāta mamāgre vaktum arhasi /
iti putryodite bhūyaḥ pitāsau rohiṇo 'vadat // Rm_9.87{85} //
tat kin te kathyate putri yato nāsti pratikriyā /
bahavaḥ prārthayitāras tava rājasutādayaḥ // Rm_9.88{86} //
kumārā brāhmaṇā vaiśyāḥ śūdrāś ca maṃtrinaṃdanāḥ /
amātyanaṃdanāś cāpi sārthavāhasutādayaḥ // Rm_9.89{87} //
evam anye 'pi ye cānyā guṇadravyābhimānitāḥ /
paurikā grāmikāś cāpi kularūpābhimānikāḥ // Rm_9.90{88} //
etaiḥ sarvair ahaṃ nityaṃ sumudritas tvadarthibhiḥ /
katham atra kariṣyāmi cetanā me na vidyate // Rm_9.91{89} //
tvam evaikā hi me putrī bahavo yācakāś ca te /
ekasmai yadi dāsyāmi sarve 'nye syur mamāhitāḥ // Rm_9.92{90} //
atas tvāṃ khaṇḍaśaḥ kṛtvā sarvebhyo 'py arpaye ca vai /
evaṃ tu kriyamāṇe me kuśalatvaṃ bhaviṣyati // Rm_9.93{91} //
anyathā ced bhaven naiva kuśalaṃ me sadāpi hi /
(Rm 109)
iti pitroditaṃ śrutvā śuklā sā mṛtyuśaṃkita // Rm_9.94{92} //
moditeva pituḥ pādau praṇatvaivam abhāṣata /
prasīda mā kṛthāḥ khedaṃ mamaitat kāraṇe pitaḥ // Rm_9.95{93} //
tathāhaṃ te kariṣyāmi yathā doṣo na vidyate /
nāhaṃ kāmārthinī tāta tad anujñāṃ pradehi me // Rm_9.96{94} //
pravrajitvā cariṣyāmi bhagavacchāsane vrataṃ /
ity etad bhāṣitaṃ putryā śrutvāsau rohiṇaḥ pitā // Rm_9.97{95} //
putrīviyogam āśaṃkya punar evam abhāṣata /
mā kṛthāḥ sarvathā putri pravrajyācaraṇe manaḥ // Rm_9.98{96} //
tvaṃ strī vālā na śaknuyāḥ pravrajyāṃ carituṃ sute /
pravrajyāyāṃ vrataṃ kaṣṭaṃ puruṣair api duṣkaraṃ // Rm_9.99{97} //
tvaṃ tu vālā subhadrāṃgī komalā divyasuṃdarī /
kathaṃ tad duṣkarasthāne vrataṃ kartuṃ saheḥ sute // Rm_9.100{98} //
tan mā kṛthās tathā vāle pravrajyāyāṃ manas tyaja /
yadi kāmārthinī nāsi kasmai cid dāsyate na hi // Rm_9.101{99} //
tat putri svagṛhe sthitvā vrataṃ dhṛtvā sukhaṃ vasa /
yadi kāmārthinī vāsi putri teṣāṃ tvadarthināṃ // Rm_9.102{100} //
svayaṃvaravidhiṃ kṛtvā svayaṃ vara yam ichasi /
tadā me dūṣaṇaṃ nāsti tavāpi dūṣaṇaṃ na hi // Rm_9.103{1} //
sarvatrāpi hi lokeṣu vidhir eṣa pravarttate /
tasmāt teṣāṃ kumārāṇāṃ patiṃ bhadraṃ svayaṃ vara // Rm_9.104{2} //
tenaiva patinā sārddhaṃ vrataṃ kṛtvā sukhaṃ cara /
tadā santatim utpādya bhuktvā bhogyaṃ yathā sukhaṃ // Rm_9.105{3} //
saṃvṛtticaraṇaṃ kṛtvā tathānte svargam āpnuyāḥ /
tenaivaṃ mā kṛthāḥ putri pravrajyācaraṇe manaḥ // Rm_9.106{4} //
kiṃ te pravrajyayā siddhyen mahadduṣkaracaryyayā /
ity ukte janakenāsau śuklā kāmaparāṅmukhā // Rm_9.107{5} //
saddharmacaraṇaprepsuḥ pitaram evam abravīt /
nāhaṃ kāmārthinī tāta saṃbodhipadavāṃchinī // Rm_9.108{6} //
tasmād bhogyāny api tyaktvā caritum ichāmi sadvrataṃ /
sabhayāḥ saraṇāḥ kāmāḥ sakleśāś ca viṣopamāḥ // Rm_9.109{7} //
tasmāt kāme na me vāṃchā nirvāṇe eva me manaḥ /
(Rm 110)
sadevāsuramānuṣyā ye satvāḥ kāmarāgiṇaḥ // Rm_9.110{8} //
sarve te kleśitāś cāndhāś caranti pātakeṣv api /
kṛtvā te pātakāny evaṃ gachanti durgatiṣv api // Rm_9.111{9} //
vividhāni ca duḥkhāni bhuṃjate narakāsthitāḥ /
brāhmaṇā api dhīrāś ca vaidikā brahmacāriṇaḥ // Rm_9.112{10} //
te 'pi kāmānurāgena bhraṣṭā gacchaṃti durgatiṃ /
tapasvino mahābhijñāḥ śuddhātmānā jitendriyāḥ /
te 'pi kāmānurāgena bhraṣṭā gacchaṃti durgatiṃ /
yatayo yoginaś cāpi nirgraṃthāś ca digaṃvarāḥ // Rm_9.113{11} //
te 'pi kāmānurāgena bhraṣṭā gacchanti durgatiṃ /
rājānaḥ kṣatriyāś cāpi kṛtvā yuddhaṃ parasparaṃ // Rm_9.114{12} //
āhave nidhanaṃ yānti tad api kāmakāraṇe /
amātyā maṃtriṇaś cāpi mārayanti parārdhinaḥ // Rm_9.115{13} //
tatpāpair durgatiṃ yānti tad api kāmahetunā /
yodhāraś ca mahāvīrā yuddhaṃ kṛtvā parasparaṃ // Rm_9.116{14} //
saṃgrāme nidhanaṃ yānti tad api kāmakāraṇe /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca ratnadravyātilālasāḥ // Rm_9.117{15} //
samudre patitāḥ kecin mṛtāḥ kecic ca jaṃgale /
kecin mṛtā mahāraṇye cauraiḥ kecid upadrutāḥ // Rm_9.118{16} //
kṣutpipāsāhatāḥ kecin mṛtā mārge rujānvitāḥ /
śītavātātapākrāntā mṛtā kecic chramāturāḥ // Rm_9.119{17} //
kecid gṛhagatā eva mṛtāḥ kecic ca roginaḥ /
kecid bhāraṃ vahantaś ca mṛtāḥ kecid bhayānvitāḥ // Rm_9.120{18} //
jantubhiḥ khāditāḥ kecit tat sarvaṃ kāmahetunā /
kṛṣiṇaś ca dinaṃ yāvat kṣatrakarmasamudyatāḥ // Rm_9.121{19} //
dinānte gṛham agatya śerate te mṛtā iva /
evam anye 'pi lokāś ca śilpipreṣyajanādayaḥ // Rm_9.122{20} //
dāsadāsījanāś cāpi svasvakarmasamudyatāḥ /
evaṃ nityam aviśrāntaṃ kuṭuṃvadhanasādhane // Rm_9.123{21} //
vahaṃti kheditāḥ kleśaṃ tat sarvaṃ kāmahetunā /
evaṃ caurādiduṣṭāś ca paradravyāpahāriṇaḥ // Rm_9.124{22} //
pātakāny api kurvanti tad api kāmakāraṇe /
kecic ca paradravyāṇi haranti hārayanti ca // Rm_9.125{23} //
kecid dhatvāpi sarvaṃ haranti krūramānasāḥ /
dhanārthe kiṃ na kurvanti duṣṭā lubdhāś ca nirdayāḥ // Rm_9.126{24} //
(Rm 111)
praghnanti pitarau kecit te 'pi ghnanti gurūn api /
kecid vighnanti mitrāṇi jñātivandhujanān api // Rm_9.127{[125]} //
patnīputraduhitṝś ca bhrātrīṃś ca bhāginīr api /
kecid ghnanti sahāyāṃś ca dāsadāsījanāny api // Rm_9.128{26} //
bālān vṛddhāṃś ca nārīṃś ca tat sarvaṃ kāmakāraṇe /
kecic ca prāṇinaḥ pakṣimṛgamatsyādijantukān // Rm_9.129{27} //
hatvā khādanti pāpiṣṭhās tad api kāmakāraṇe /
evaṃ tiryyaggaṇāś cāpi pakṣisiṃhādijantavaḥ // Rm_9.130{28} //
parasparaṃ nihatyaivaṃ khādanti kāmahetunā /
evaṃ śathāvaṃcayantas trāsayanto 'pi vālakān // Rm_9.131{29} //
adattaṃ pratigṛhnanti tad api kāmakāraṇāt /
mithyākāmaratāḥ kecit paradārāṃś ca kāminīḥ // Rm_9.132{30} //
haranti chadmanā cāpi tad api kāmakāraṇe /
yac ca mṛṣāvadaṃto 'pi parakāryyābhighāṭakāḥ // Rm_9.133{31} //
sādhayanti svakāryāṇi tad api kāmahetunā /
yac ca piśunavādena suhṛnmitrānucāriṇāṃ /
virodhaṃ kārayanty evaṃ tad api kāmahetunā // Rm_9.134{[132]} //
yac ca pāruṣyavādena gurusādhujanān api /
paribhāṣya vinindanti tad api kāmakāraṇe // Rm_9.135{[133]} //
yat saṃbhinnapralāpena suhṛnmitrānuyāyināṃ /
cittāni bhedayanty evaṃ tad api kāmakāraṇe // Rm_9.136{[134]} //
yac ca māyānurāgeṇa sādhūnāṃ dharmacāriṇāṃ /
prabhedayanti cittāni tad api kāmahetunā // Rm_9.137{[135]} //
yad īrṣyāmatsarālīḍhā dṛṣṭvā paraguṇarddhitāṃ /
vyāpādaṃ cintayanty evaṃ tad api kāmakāraṇe // Rm_9.138{[136]} //
yan mithyādṛṣṭikā loke sarvadharmaprahāsikāḥ /
bhogyāni bhuṃjate hṛtvā tad api kāmakāraṇe // Rm_9.139{[137]} //
kecij jātiparibhraṣṭā nīcajātiprasaṃgatāḥ /
svakuladharmabhraṣṭāś ca tad api kāmakāraṇe // Rm_9.140{[138]} //
evaṃ sarve 'pi satvāś ca sadgatiparivartinaḥ /
kāmarthe kleśitātmāno bhramanti durgatau sadā // Rm_9.141{[139]} //
(Rm 112)
evaṃ yāvanti duḥkhāni saṃsāre ṣaḍgatiṣv api /
tāni sarvāṇi satvānāṃ jāyante kāmahetunā // Rm_9.142{[130]} //
evaṃ matvā tu ye vijñāḥ kāmaṃ tyaktvā virāgiṇaḥ /
pravrajitvā suniḥkleśā brahmacaryyaṃ caranti te // Rm_9.143{[131]} //
tato me sabhaye kāme saraṇe ca viṣopame /
vidvadbhir garhite tāta manovāṃchā na varttate // Rm_9.144{32} //
tatpravrajyāṃ samāśritya bhagavaccharaṇaṃ gatā /
brahmacaryyaṃ caritvāhaṃ prāptum ichāmi nirvṛtiṃ // Rm_9.145{33} //
buddho hi jagatāṃ śāstā dharmarājo vināyakaḥ /
tat tasya śaraṇe gatvā caritum ichāmi saccarīṃ // Rm_9.146{34} //
yady asti te mayi snehaḥ saddharme cānurāgatā /
tad anumodanāṃ kṛtvānujñāṃ me dātum arhasi // Rm_9.147{35} //
yadi tu saugate dharme 'py anujñāṃ me dadāsi na /
tīrthayātrāṃ bhramiṣyāmi sarvadāhaṃ virāginī // Rm_9.148{36} //
iti putrīvacaḥ śrutya śākyo 'sau rohiṇaḥ pitā /
sutādharmaviyogatvaṃ vijñāyaivam acintayat // Rm_9.149{37} //
yad iyaṃ me sutā bhadrā nirāśravā virāginī /
avaśyaṃ svagṛhaṃ tyaktvā pravrajet sarvathā khalu // Rm_9.150{38} //
avaśyaṃ me 'nayā putryā viyogaṃ sarvathā bhavet /
sarvathā hy anivāryyeyaṃ vrajatu saugatāśrame // Rm_9.151{39} //
yadāyaṃ saugate dharme pravrajitvā nirāśravā /
brahmacaryyaṃ caraty evaṃ tato nirvṛtim āpnuyāt // Rm_9.152{40} //
yad iyaṃ me sutā kāntā subhadrā divyasuṃdarī /
yadi gehaṃ parityaktvā tīrthayātrāṃ kariṣyati // Rm_9.153{41} //
tadā nūnam iyaṃ bhrāṃtā tīrthikadharmasaṃratā /
kuladharmaparibhraṣṭā vinaṣṭā syān na saṃśayaḥ // Rm_9.154{42} //
tato 'smākaṃ yaśodharmavinaṣṭo 'pi bhavet khalu /
tasyāś ca dūragāminyā darśanaṃ syāt sudullabhaṃ // Rm_9.155{43} //
(Rm 113)
tasmād asyā na karttavyā vāraṇā dharmasādhane /
caratu saugatīṃ caryyām iyaṃ hi nirvṛtaye // Rm_9.156{44} //
tathā cet saphalaṃ janma mānuṣye syān mamāpi ca /
teneyaṃ jagatāṃ bhartuḥ śāsane caratu vrataṃ // Rm_9.157{45} //
ity evaṃ manasā dhyātvā śākyo 'sau rohiṇaḥ pitā /
śuklāṃ tāṃ svātmajāṃ bhadrāṃ saṃnirīkṣyaivam abravīt // Rm_9.158{46} //
satyam evaṃ sute bhadre yathoddiṣṭaṃ tvayā khalu /
kiṃ tu tvaṃ dārikā nārī pravrajyāṃ tat kathaṃ careḥ // Rm_9.159{47} //
pravrajyā duṣkarasthānaṃ nārīṇāṃ tu viśeṣataḥ /
tat pravrajyāvrate sthitvā mā paścāt paritapyathāḥ // Rm_9.160{48} //
yadi tvaṃ niścayenaiva pravrajyāvratam ichasi /
tac carasva munīndrasya śāsane vratam ādarāt // Rm_9.161{49} //
yathā ca guruṇādiṣṭaṃ śrutvā tathā samāhitaḥ /
samyak chikṣāḥ samādhāya cara nityam atandritā // Rm_9.162{50} //
saṃbuddhaśāsanaṃ dhṛtvā śraddhābhaktisamanvitā /
triratnaśaraṇaṃ gatvā bodhivrataṃ samācara // Rm_9.163{51} //
iti pitrā samādiṣṭe śuklā sā pratimoditā /
natvā pādau pituś caivaṃ jananyāś caraṇe 'namat // Rm_9.164{52} //
tataḥ sā jananī dṛṣṭvā tāṃ śuklāṃ svātmajāṃ priyāṃ /
pariṣvajya rudanty evaṃ pravrajyāyāṃ nyavārayat // Rm_9.165{53} //
hā putri katham ekānte māṃ tyaktvā kva vrajiṣyase /
hā jīva kiṃ nu paśyantī pravrajituṃ tvam īhase // Rm_9.166{54} //
kiṃ cid duḥkhaṃ na te dattaṃ mayāmvayā kadā cana /
kenaivaṃ hetunā putrī pravrajituṃ tvam ichasi // Rm_9.167{55} //
tvaṃ tu nārī subhādrāṅgī kumārī divyasuṃdarī /
kiṃcid duḥkhānabhijñā ca tat pravrajyāṃ kathaṃ care // Rm_9.168{56} //
yāvaj jīvāmy ahaṃ caiva tāvat mā gāḥ kuhāpi hi /
yāvac cāsti gṛhe saṃpat tāvad bhuktvā sukhaṃ vasa // Rm_9.169{57} //
yadāhaṃ maraṇaṃ yātā yadā cāpi gṛhe vipat /
jñātimitrajanais tyaktvā tadā vrajasva vāṃchayā // Rm_9.170{58} //
iti mātrā niṣiddhe 'pi śuklā sā vighnaśaṃkitās /
mātuḥ pādau praṇatvaiva sahasā niryayau gṛhāt // Rm_9.171{59} //
(Rm 114)
tataḥ sā satvarā gatvā nyagrodhārama āśrame /
dadarśa bhikṣuṇībhikṣūn śantaśīlāñ jiteṃdriyān // Rm_9.172{60} //
tān sarvān kramato natvā vihāre samupāviśat /
tatrasthaṃ sugataṃ nātham apaśyac chrighanaṃ jinaṃ // Rm_9.173{61} //
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaiḥ parimaṃḍitaṃ /
sahasreṇādhikābhāsaṃ vyāmābhaparirocitaṃ // Rm_9.174{62} //
śāntātmānam subhadrāṃśaṃ samantabhadrarūpiṇaṃ /
ratnarāśim ivojjvālaṃ sumerum iva jaṃgamaṃ // Rm_9.175{63} //
dṛṣṭvaiva niścalā tasthau harṣotphullatanūruhā /
dṛṣṭvaivaṃ sucirāt tasya śrīghanasyāntike yayau // Rm_9.176{64} //
tathaivaṃ samupāyātāṃ dṛṣṭvā tāṃ bhagavān muniḥ /
svāgataṃ dārike bhadre ehīty uktvā samagrahīt // Rm_9.177{65} //
tato 'sau dārikā śuklā svāgatāsmi munīśvara /
ity uktvā prāṃjaliṃ kṛtvā nanāma caraṇau muneḥ // Rm_9.178{66} //
tato bhagavatā tena preṣitā mātur antike /
sā śuklā sahasā gatvā gautamyāc caraṇe 'namat // Rm_9.179{67} //
tathā tāṃ samupāyātāṃ śuklāṃ sadvratavāṃchinīṃ /
dṛṣṭvā sā gautamī spṛṣṭvā hastenaiva samagrahīt // Rm_9.180{68} //
tataḥ pravrājayitvā sā gautamyā bhikṣuṇī kṛtā /
khikkhirīpātrahastāṅkā saṃgatābhūj jitendriyā // Rm_9.181{69} //
yenaiva śuklavastreṇa prāvṛtā samajāyata /
tataḥ paṃcasuraktaṃ jātāni cīvarāṇy api // Rm_9.182{70} //
tair eva civarai raktaiḥ prāvṛtā pariśobhitā /
sā śuklā suprasannāsyā muṇḍitāpy abhyarocata // Rm_9.183{71} //
tato buddhānubhāvena supraśāntasubhāvinī /
jitvā kleśārivargāṃś ca śikṣāpāraṃ samāyayau // Rm_9.184{72} //
matvānityaṃ ca saṃsāraṃ bhavagatiṃ vighātinīṃ /
nihatya sarvasaṃskāragatīsatanadharmiṇī // Rm_9.185{73} //
māracaryyāvinirmuktā sākṣād arhatvam āyayau /
avidyāṅgaṃ vinirbhidya prāptavidyā śubhāśayā // Rm_9.186{74} //
abhijñā guṇasaṃpannā pratisaṃvidvatī sudhīḥ /
suvītarāgiṇī dhīrā loṣṭhahemasamānikā // Rm_9.187{75} //
(Rm 115)
ākāśasamacittā ca pāṇītalasamāśayā /
niraṃjanāvikalpā ca śrīkhaṇḍatulyavāsinī // Rm_9.188{76} //
svātmasatkāralābheṣu parāṇmukhī sunispṛhā /
sarvasatvahitādhāni saṃbuddhadharmacāriṇī // Rm_9.189{77} //
sadevāsuralokānāṃ pūjyā mānyā samantataḥ /
vaṃdanīyā cābhitoṣyā ca vabhūva brahmacāriṇī // Rm_9.190{78} //
atha te bhikṣavaḥ sarve dṛṣṭvā tāṃ brahmacāriṇīṃ /
vismitāḥ sugataṃ natvā paprachur iti sādaraṃ // Rm_9.191{79} //
bhagavan kim iyaṃ śuklā purā karmākaroc chubhaṃ /
yena vastrāvṛtā jātā bhavaty evaṃ ca bhikṣuṇī // Rm_9.192{80} //
tat sarvaṃ naḥ samādeṣṭum arhasi sarvavid guro /
yad anayā kṛtaṃ karma bhikṣuṇyā śuklayā purā // Rm_9.193{81} //
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān sa munīśvaraḥ /
tān bhikṣusāṃghikān sarvān saṃnirīkṣyaivam abravīt // Rm_9.194{82} //
śṛṇudhvaṃ bhikṣavaḥ sarve yad anayā kṛtaṃ purā /
tat sarvaṃ kathayiṣyāmi sarvalokābhibodhane // Rm_9.195{83} //
purāsminn eva bhadrākhye kalpe 'bhūt kāśyapo jinaḥ /
saṃbuddhaḥ sugato nātho dharmarājas tathāgataḥ // Rm_9.196{84} //
sarvavidyādhipaḥ śāstā traidhātukavināyakaḥ /
sarvajño bhagavān arhan brahmacārī hitaṃkaraḥ // Rm_9.197{85} //
sa munīndro jagannātho vārāṇasīm upāśrayan /
mṛgadāve vane ramye vyaharac chrāvakaiḥ saha // Rm_9.198{86} //
bhikṣubhir bodhisatvaiś ca bhikṣuṇībhir upāsakaiḥ /
sārddham upāsikābhiś ca yatibhiś ca maharṣibhiḥ // Rm_9.199{87} //
tatrastho bhagavān buddho sarvasatvahitāya saḥ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_9.200{88} //
tadaikānyatarā kācic chreṣṭhibhāryā śubhāśayā /
sukalyāṇārthinī śrāddhā saddharmamānasī sudhīḥ // Rm_9.201{89} //
kena cit karaṇiyena mṛgadāvam upācarat /
tatra bhikṣūn kramād dṛṣṭvā saṃbuddhāntikam upāyayau // Rm_9.202{90} //
tatra sā samupāgatya dadarśa taṃ munīśvaraṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanair upalakṣitaṃ // Rm_9.203{91} //
vyāmābhālaṃkṛtaṃ saumyaṃ śatasūryyādhikaprabhaṃ /
supraśāntendriyāṃ kāmyaṃ samaṃtabhadrarūpakaṃ // Rm_9.204{92} //
(Rm 116)
ratnarāśim ivojjvālaṃ sumerum iva jaṃgamaṃ /
tathā dṛṣṭvaiva prāmodāt sāṃjaliṃ samupāgatā // Rm_9.205{93} //
natvā pādau munes tasthāv ekāntike kṛtāṃjaliḥ /
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā tasyāś cittaṃ viśodhitaṃ // Rm_9.206{94} //
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ /
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sā śūdrī pariharṣitā // Rm_9.207{95} //
sasaṃghaṃ sugataṃ nāthaṃ bhojayituṃ samaichata /
tataḥ sā svagṛhe gatvā sādhayitvā subhojanaṃ // Rm_9.208{96} //
saṃbuddhapramukhaṃ saṃghaṃ svāṃtargehe nyamaṃtrayat /
tatra svasvāsanāsīnaṃ saṃbuddhaṃ taṃ sasāṃghikaṃ // Rm_9.209{97} //
pūjayitvā tadarhaiś ca bhojanaiḥ samatoṣayat /
tataḥ sā śraddhayā tebhyaḥ sarvebhyo 'pi prasannitā // Rm_9.210{98} //
buddhapramukhasaṃghebhyaḥ pratyekaṃ cīvaraṃ dadau /
tato nityaṃ ca sā bhaktyā cakre saṃbuddhasevanāṃ // Rm_9.211{99} //
tatpuṇyaiś cāpi saddharme pravrajituṃ samaichata /
tato 'sau pitarau natvābhyanujñāpya prasādinī // Rm_9.212{100} //
bhagavacchāsane gatvā pravrajyāvratam ācarat /
tasmāt kiṃ bhikṣavo yūyaṃ manyadhve yābhavat tadā // Rm_9.213{1} //
śreṣṭhibhāryā na cānyā sā śuklaivaiṣeti manyata /
yad anayā prasādinyā buddhapramukhasāṃghike // Rm_9.214{2} //
pratyekaṃ cīvaraṃ dattaṃ pravrajyā cāpi sādhitā /
etatpuṇyavipākena prāvṛtya śuklavāsasā // Rm_9.215{3} //
jātā pravrajitā caiṣā bhavati brahmacāriṇī /
ity evaṃ karmajaṃ bhogyaṃ prāṇino bhuṃjate bhave // Rm_9.216{4} //
yenaiva yat kṛtaṃ karma tenaiva bhujyate phalaṃ /
na naśyaṃti hi karmāṇi kalpakoṭiśatair api // Rm_9.217{5} //
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalaṃti khalu dehināṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kathaṃ cana // Rm_9.218{6} //
nāgnibhir dahyate karma vāyubhiś ca na śuṣyate /
jalaiś ca klidyate nāpi kṣīyate nāpi bhūmiṣu // Rm_9.219{7} //
anyathā ca bhaven naiva karmagatiḥ kathaṃ cana /
śuklānāṃ śubhatā nityaṃ kṛṣṇānāṃ duḥkhatā sadā // Rm_9.220{8} //
miśritā miśritānāṃ ca jaṃtubhir bhujyate gatiḥ /
tasmād apāsya kṛṣṇāni karmāṇi miśritāni ca // Rm_9.221{9} //
caritavyaṃ śubheṣv eva karmasu sukhavāṃchibhiḥ /
(Rm 117)
tatheti bhikṣavaḥ sarve te ca lokaḥ sabhāsthitāḥ // Rm_9.222{10} //
śrutvā tat sugatādiṣṭam abhyanandan prasāditāḥ /
evam etan mahārāja guruṇā me prabhāṣitaṃ // Rm_9.223{11} //
evaṃ rājaṃs tvayāpy evaṃ karttavyaṃ puṇyam ādarāt /
puṇyam eva bhave vandhubhrātā mitraṃ suhṛtsakhā // Rm_9.224{12} //
nānyaḥ puṇyāt paraḥ kaścid vidyate bhavacāriṇāṃ /
tasmāt puṇyaṃ svayaṃ kṛtvā lokeṣv api pracāraya // Rm_9.225{13} //
prajāś ca bodhayitvaivaṃ puṇyamārge pracāraya /
ity evaṃ guruṇādiṣṭam upaguptena bhikṣuṇā // Rm_9.226{14} //
śrutvā tatheti rājāsau prābhyanandaj janaiḥ saha // Rm_9.227{15} //
ya idaṃ śuklāvadānaṃ jinavarakathitaṃ puṇyahetor narāṇāṃ
śṛṇvanti śravayanti pramuditamanasaḥ sadguṇaprāptukāmāḥ /
te sarve kleśamuktāḥ suvimalamanaso bodhicaryā carantaḥ
satsaukhyāny eva bhuktvā munivaranilaye saṃprayātā vasanti // Rm_9.228{16} //

++ iti ratnamālāyāṃ śuklāvadānaṃ nāma samāptam ++


(Rm 118)
X Hiraṇyapāṇyavadāna
athāśoko mahīpāla upaguptaṃ jināṃśajaṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā punar evam abhāṣata // Rm_10.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇā khyātaṃ tathā vaktuṃ samarhasi // Rm_10.2{2} //
evaṃ tena nṛpendreṇa prārthite sa jinātmajaḥ /
upagupto mahābhijñas taṃ nṛpaṃ caivam abravīt // Rm_10.3{3} //
śṛṇu rājaṃs tathā vakṣye yathā me guruṇoditaṃ /
śrutvā caivaṃ sadā bodhicaryāṃ cara samāhitaḥ // Rm_10.4{4} //
puraikasamaye 'sau ca śākyamunis tathāgataḥ /
sarvajñaḥ sugato nāthaḥ śāstā traidhātukādhipaḥ // Rm_10.5{5} //
sarvavidyādhipas tāyī ṣaḍabhijño munīśvaraḥ /
jino 'rhaṃ bhagavān buddho dharmarājo vināyakaḥ // Rm_10.6{6} //
śrāvastyāṃ vahir udyāne jetavane jināśrame /
anāthapiṇḍadārāme vihāre maṇimaṇḍite // Rm_10.7{7} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhir upāsakaiḥ /
triratnopāsikābhiś ca cailakaiś ca śubhāśayaiḥ // Rm_10.8{8} //
bodhisatvagaṇaiś cāpi sahānyaiś ca maharṣibhiḥ /
osaddharmadeśanāṃ datvā tasthau lokahitārthataḥ // Rm_10.9{9} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ prājagmuḥ sadguṇārthinaḥ /
devā daityāś ca nāgāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_10.10{10} //
siddhavidyādharādyāś ca lokapālagaṇādayaḥ /
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyāḥ śūdrāś ca maṃtriṇaḥ // Rm_10.11{11} //
amātyāḥ śreṣṭhinaś cāpi dhaninaś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca tadanye 'pi ca sajjanāḥ // Rm_10.12{12} //
paurā jānapadāś cāpi sarve te samupāgatāḥ /
taṃ buddhaṃ sugataṃ natvā pūjayitvā samaṃtataḥ // Rm_10.13{13} //
parivṛtya paraskṛtya tasthuḥ sāṃjalayo mudā /
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupāsthitān /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_10.14{14} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve satvāḥ surādayaḥ /
harṣitā anumodanto vabhūvur bodhicāriṇaḥ // Rm_10.15{15} //
(Rm 119)
evaṃ nityaṃ ca te satvāḥ pītvā dharmāmṛtaṃ muneḥ /
triratnaśaraṇaṃ gatvā bhejire samupāśritāḥ // Rm_10.16{16} //
tadaiva samaye tasyāṃ śrāvastyāṃ puri saṃsthitaḥ /
āsīd gṛhapatiḥ prāḍhyo mahābhogyasamṛddhimān // Rm_10.17{17} //
kuvelavan mahāśrīmān suvistīrṇaparigrahaḥ // Rm_10.18{18} //
śrāddho dātā mahābhogī sarvalokahitārthabhṛt /
evaṃ maharddhikasyāpi tasya gṛhapateś ciraṃ /
na putro na ca putrī vā samudapādi daivataḥ // Rm_10.19{19} //
tato 'putro gṛhastho 'sau vaṃśavichinnakheṭitaḥ /
kapolaṃ svakare sthāpya viṣādyaivaṃ vyacintayat // Rm_10.20{20} //
anekadhanaratnādyāḥ saṃpado me maharddhikāḥ /
viśālaparivārāś ca vidyante suparigrahāḥ // Rm_10.21{21} //
putro me duhitā vāpi vidyate na kathaṃ cana /
saṃpado 'pi nirarthāḥ syur yato bhoktā na vidyate // Rm_10.22{22} //
hā hā sarvaṃ vinaṣṭaṃ syād yato me santatir na hi /
kiṃ me 'nayā samṛddhyāpi yatra vaṃśo na vidyate // Rm_10.23{23} //
vyartham eva mayā dravyaṃ kaṣṭena samupārjitaṃ /
kiṃ kariṣyāmi taddravyaṃ sarvathā maraṇe sati // Rm_10.24{24} //
ke hi grastā na saṃsāre mṛtyusarppeṇa jaṃtavaḥ /
mayi mṛtyuprayāte 'tra saṃskāraṃ kaḥ kariṣyati // Rm_10.25{25} //
durgatiśodhanaṃ kaś ca piṇḍam ekaṃ pradāsyati /
nūnaṃ madatyayād rājā sarvasvam āhariṣyati // Rm_10.26{26} //
tadā nāmāpi me loke na kaś cana grahīṣyati /
yad artham eva saṃpattīḥ sādhayāmi prayatnataḥ // Rm_10.27{27} //
tad eva yadi nāsty evaṃ tat kiṃ me syāt sujīvite // Rm_10.28{28!} //
varam evādya mṛtyur na mithyācirajīvanaṃ /
yasmāc ciram api sthitvā mṛtyuduḥkhaṃ tadaiva hi // Rm_10.29{29} //
tan me bhogye 'pi vāṃchā na bhuktvāpi kiṃ sukhaṃ vinā /
aputrasya sukhaṃ naiva paratreha niranvayāt // Rm_10.30{30} //
tan me janmāpi vyarthaṃ syād dhy aputro 'smi niranvayāt /
hā hato 'haṃ svadaivena kiṃ mayātra kariṣyate // Rm_10.31{31} //
kasyāgre saṃvadiṣyāmi ko me buddhiṃ pradāsyati /
(Rm 120)
kasyāhaṃ śaraṇaṃ yāsye ko māṃ samuddhariṣyati // Rm_10.32{32} //
iti cintāviṣaṇno 'sau tasthau koṣṭhe yathāturaḥ /
nirutsāhī gṛhān naiva nirapāyāt kadācana // Rm_10.33{33} //
etac cintāviṣaṇṇābhaṃ taṃ gṛhasthaṃ suhṛjjanāḥ /
dṛṣṭvaiva sahasopetya bodhayituṃ samabruvan // Rm_10.34{34} //
kiṃ te duḥkhaṃ samutpannaṃ kenaivaṃ tiṣṭhase sakhe /
vaktavyaṃ cet tadā āśu sarvathā vaktum arhasi // Rm_10.35{31} //
iti pṛṣṭe suhṛdbhis tair gṛhasthaḥ sa viniśvasan /
tān sarvān suhṛdo dṛṣṭvā tad duḥkhaṃ samudāharat // Rm_10.36{36} //
suhṛdo me bhavanto hi tan mayātra pracakṣyate /
saṃpattir mahatī me 'sti putro naiva sutāpi naḥ // Rm_10.37{37} //
tena me saṃpadaḥ sarvā vinakṣyanti nirarthitāḥ /
etac cintāviṣārttāhaṃ tiṣṭhāmi putravāṃchitaḥ // Rm_10.38{38} //
aputrasya sukhaṃ nāsti paratreha samaṃtataḥ /
tan me janmāpi vyarthaṃ syād aputrasya niranvayāt // Rm_10.39{39} //
tathā hato 'haṃ svadaivena kiṃ mayātra cariṣyate /
iti tenodite sarve jñātivaṃdhusuhṛjjanāḥ // Rm_10.40{40} //
tasya grīhapateś caivāṃ tad upāyaṃ samādiśat /
kiṃ bhadrātra viṣādena yatra devādhikāratā // Rm_10.41{41} //
tathāpi kriyatāṃ yatnaṃ klaibyaṃ tyaktvā tvayādhunā /
yad aśakyaṃ valair dravyais tad upāyena śakyate // Rm_10.42{42} //
tasmāt klaibyam iha tyaktvā kuru yatnaṃ samāhitaḥ /
devatārādhanāṃ kṛtvā sarvakāryyaṃ hi sādhayet // Rm_10.43{43} //
tadādau devatāḥ pūjya yācasva putram ātmanā /
tato devaprasādena tavadharmānubhāvataḥ /
putro vā duhitā vāpi samupapatsyate dhruvaṃ // Rm_10.44{44} //
tatas te saṃtatiś caivaṃ varddhiṣyati kramāt tathā /
tadāpi bhṛśato muktaḥ sadgatiṃ samavāpnuyāt // Rm_10.45{45} //
iti taiḥ samupādiṣṭaṃ śrutvāsāv anumoditāḥ /
devatārādhanaṃ kartuṃ prayatātmā samārabhat // Rm_10.46{46} //
pūjāṃgaiḥ pūjayitvaivaṃ brahmāṇaṃ harim īśvaraṃ /
iṃdrādilokapālānāṃ saṃtatiṃ samayācata // Rm_10.47{47} //
(Rm 121)
evaṃ putrābhilāsī sa sadā ca santatīchayā /
devatārādhanaṃ kṛtvā tasthau nityaṃ samutsukaḥ // Rm_10.48{48} //
nityam evaṃ kṛtasyāpi tasya daivapraṇāmataḥ /
na putro duhitā vāpi nodapādi cirād api // Rm_10.49{49} //
tathā cāpi gṛhastho 'sau devatāsu nirāśayā /
santatyucchinnacintārttas tasthau bhūyo viṣāditaḥ // Rm_10.50{50} //
tataḥ kaścit suhṛt sādhuḥ saṃbuddhopāsakaḥ sudhīḥ /
taṃ gṛhastham upāgatya tathaivaṃ paryyabodhayat // Rm_10.51{51} //
sādho kin te viṣādena tad dhīraṃ samupāśraya /
yadi te santatau vāṃchā tan me śrutvā tataś cara // Rm_10.52{52} //
kim evaṃ devatāḥ pūjya yācase putram ādarāt /
yatra daivādhikāratvaṃ tatra kiṃ devatā valaṃ // Rm_10.53{53} //
vaṃśārthe yadi te bhaktir asty evaṃ devatāsu tat /
saṃbuddhaśaraṇaṃ gatvā saddharmaṃ samupāśraya // Rm_10.54{54} //
tato dharmānubhāvena buddhasyāpi prasādataḥ /
nūnaṃ te satsutaḥ śīghram utpatsyati na saṃśayaḥ // Rm_10.55{55} //
yadi notpatsyate putras tava devavirodhataḥ /
puṇyam utpatsyate nūnaṃ tena sadgatim āpnuyāt // Rm_10.56{56} //
ye buddhaśaraṇaṃ yānti te labhanti śubhāśayaṃ /
ye viśuddhāśayā loke saddharmaṃ te śṛṇvanti hi // Rm_10.57{57} //
ye saddharmānuśṛṇvan to bodhicittaṃ labhanti te /
pralabdhabodhicittā ye te caranti guṇārthinaḥ // Rm_10.58{58} //
guṇakāmāś ca ye loke te bhajanti jinātmajān /
bodhisatvānubhāvena bodhicaryāṃ samāpnuyuḥ // Rm_10.59{59} //
bodhicaryāratā ye ca na te gachaṃti durgatiṃ /
sarvakleśagaṇāñ jitvā saukhyāvatīm avāpnuyuḥ // Rm_10.60{60} //
evaṃ matvā jinaṃ smṛtvā saddharmaṃ samupāśrayeḥ /
tatas te saṃbhaved bhadram ihāmutrāpi sarvataḥ // Rm_10.61{61} //
iti tenoditaṃ śrutvā gṛhastho 'sau 'numoditaḥ /
tatheti pratisaṃśrutya saṃbuddhaṃ smartum aichata // Rm_10.62{62} //
tato gṛhapatir nityaṃ sadāraḥ śraddhayānvitaḥ /
saṃbuddhaṃ sugataṃ smṛtvā vaṃśam evam ayācata // Rm_10.63{63} //
namas te bhagavan nātha bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
(Rm 122)
tan māṃ karuṇāya dṛṣṭyā draṣṭum arhasi sarvathā // Rm_10.64{64} //
bhavān eva hi jagannāthaḥ sarvasatvahitārthadaḥ /
tvayā mahyaṃ hitārthāya satputraṃ dātum arhasi // Rm_10.65{65} //
ity evaṃ sa gṛhī sādhuḥ putrābhilaṣitaḥ sadā /
sabhāryyaḥ sugataṃ smṛtvā tathā nityaṃ samutsukaḥ // Rm_10.66{66} //
tadaiva samaye kaścid devaputro divaś cyutaḥ /
sa saṃbuddhānubhāvena tadbhāryāgarbham āviśat // Rm_10.67{67} //
tataḥ svāpannasatvābhūt sā bhāryā gṛhiṇaḥ satī /
dohadalakṣaṇopetā kṛśāṅgī bhāvinī kramāt // Rm_10.68{68} //
pravṛddhagarbhā sā dṛṣṭvā svayaṃ ca garbham ādarāt /
dakṣapārśvagataṃ satvaṃ matvā caivaṃ vyaciṃtayat // Rm_10.69{69} //
nūnaṃ me jāyate garbhe satvo buddhānubhāvataḥ /
yad ayaṃ dakṣiṇe vartti tena putro bhavet khalu // Rm_10.70{70} //
iti niścitya sā nārī putrotpatyāśayā mudā /
svasvāmino pure sthitvā rahasyaivaṃ nyavedayat // Rm_10.71{71} //
dṛṣṭyāryyaputra varddhasva yad ahaṃ garbhiṇī bhave /
nūnam ayaṃ bhavet putro yat sthito dakṣiṇodare // Rm_10.72{72} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhasthaḥ pramoditaḥ /
daksiṇaṃ vāhum unnamya nandann evam udānayat // Rm_10.73{73} //
cirābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyaṃ sāṃprataṃ /
jātaḥ syān nāmajātā me kulavaṃśasthitir bhavet // Rm_10.74{74} //
kṛtyāni ca prakurvīta bibhṛyād bharaṇaṃ prati /
nūnaṃ buddhānubhāvena satputro 'pi bhaviṣyati // Rm_10.75{75} //
yad asmākaṃ kṛtaṃ pūrvaṃ karma dānādikaṃ śubhaṃ /
etat puṇyānubhāvena bhavet kuśalam etayoḥ // Rm_10.76{76} //
tatas tena sadā bharttā saha saṃmodacāriṇī /
pathyāhāropacāraiś ca varddhito sukhacāriṇī // Rm_10.77{77} //
tataḥ sā samaye sūta putraṃ divyātisuṃdaraṃ /
darśanīyaṃ susaumyāṅgaṃ prāsādikaṃ manoharaṃ // Rm_10.78{78} //
sarvāṅgalakṣaṇopetaṃ sadīnārakaradvayaṃ /
sarvasatvamanāpīśam abhirūpaṃ subhadrikaṃ // Rm_10.79{79} //
tataḥ sā jananī tasya vālakasya karadvayaṃ /
(Rm 123)
dīnārāṃkitam ālokya saharṣaṃ vismitābhavat // Rm_10.80{80} //
tato 'sau janakaś cāpi jātaṃ putramahādbhutaṃ /
sakhībhir veditaṃ śrutvā vismito draṣṭum āyayau // Rm_10.81{81} //
tataḥ prajāpatiḥ sāpi vismito svāmino 'grataḥ /
darśayitvā sutaṃ putraṃ śaṃkitaivaṃ nyavedayat // Rm_10.82{82} //
svāmiṃ paśya mahāścaryyam asya hemānvitau karau /
tac chubhaṃ vāpy aśubhaṃ vā darśayitvā vicāraya // Rm_10.83{83} //
iti bhāryyoditaṃ śrutvā dṛṣṭvā taṃ vālakaṃ ciraṃ /
dīnāraṃ bhujayoḥ paśyaṃ tasthau savismayānvitaḥ // Rm_10.84{84} //
tatas tasya gṛhastho 'sau nimittaṃ jñātum ādarāt /
naimittikaṃ samāhūya dārakaṃ tam adarśayat // Rm_10.85{86} //
bhavanto dṛśyatām asya dārakasya karadvayaṃ /
tan nimittaṃ parijñāya tat phalaṃ vaktum arhatha // Rm_10.86{86} //
ity ukte tena te sarve dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ śubhaṃ /
dīnāre bhujayoś cāpi parijñāyaivam abravīt // Rm_10.87{87} //
sādho gṛhapate hy asya dārakasya karadvayaṃ /
suvarṇalakṣaṇopetaṃ tat te bhadraṃ bhavet khalu // Rm_10.88{88} //
tavāyaṃ dārako dātā maheśākhyo bhavet kila /
svahastaṃ saṃprasāryyaiva hemavṛṣṭiṃ kariṣyati // Rm_10.89{89} //
apanīya svayaṃ hastād idaṃ dīnāram arpayet /
apanīte punar anyat prādur bhavet tato 'dhikaṃ // Rm_10.90{90} //
ity evaṃ taiḥ samādiṣṭaṃ śrutvā saṃharṣito gṛhī /
tato jātimahaṃ kṛtvā jñātīn evam abhāṣata // Rm_10.91{91} //
bhavanto dārakasyāsya śubhākṣarasamanvitaṃ /
nāmadheyaṃ yathāyogyaṃ kriyatāṃ saṃprasiddhitaṃ // Rm_10.92{92} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sarve te jñātayas tathā /
dṛṣṭvā tasya nimittāni saṃmatenaivam abruvan // Rm_10.93{93} //
yasmād dhastadvayo 'py asya hiraṇyenopalakṣitaṃ /
tan nāmnā prasiddho 'stu hiraṇyapāṇir ity ayaṃ // Rm_10.94{94} //
evaṃ jñātisamudiṣṭaṃ śrutvāsau sa gṛhādhipaḥ /
tatheti tasya putrasya cakre nāmavyavasthitaṃ // Rm_10.95{95} //
tato hiraṇyapāṇiḥ sa dārakaḥ pratipālane /
aṣṭāsu yo 'pi dhātrīṣu tena pitrā samarpitaḥ // Rm_10.96{96} //
tābhiḥ prapālyamāno 'sau pathyapuṣṭopacāraṇaiḥ /
varddhito 'bhūt kramād āśu hradastham iva paṃkajaṃ // Rm_10.97{97} //
(Rm 124)
tathā kramāt pravṛddho 'sau hiraṇyapāṇir ātmavit /
śrāddho bhadrāśayo dhīmān svaparārthahitārthikaḥ // Rm_10.98{98} //
tataḥ sa śikṣituṃ vidyāḥ sadguruṃ samupāśrayat /
kramāt teṣāṃ prasādāc ca vidyāpāraṃ yayau laghuḥ // Rm_10.99{99} //
tato 'sau dārako vidvān dātā śraddhāsamanvitaḥ /
svahastaṃ saṃprasāryyaiva dadau dānaṃ yathepsitaṃ // Rm_10.100{100} //
gurubhyo brāhmaṇebhyaś ca yācakebhyaḥ sa dārakaḥ /
svahastaṃ saṃprasāryyaiva dadau hemaṃ yathepsitaṃ // Rm_10.101{1} //
tathā tad dānam ākarṇya śravaṇabrāhmaṇādayaḥ /
arthino dhanalubdhāś ca saṃpratīyuḥ samaṃtataḥ // Rm_10.102{2} //
tathā taṃ samupetyaivaṃ sarvadigbhyaḥ samāgatāḥ /
vālāvṛddhādayo dīnā yayācire yathepsitaṃ // Rm_10.103{3} //
tadā hiraṇyapāṇiḥ sa dṛṣṭvaitān arthino mudā /
sarvopakaraṇaiś cāpi sarvāṃs tān samatoṣayat // Rm_10.104{4} //
tatas te yācakāḥ sarve tenaiva paritarpitāḥ /
yathechayā sukhaṃ bhuktvā pracerur dharmamānasā // Rm_10.105{5} //
tathā vīthigataś caivaṃ hastadvayaṃ prasārya saḥ /
hemarāśiṃ samutthāpya sarvebhyaḥ pradadau mudā // Rm_10.106{6} //
tathā sarve 'pi te lokā dhanāḍhyāḥ sukhino 'bhavan /
naiko 'bhūt kṛpano duḥkhī no 'pi kaścid daridritaḥ // Rm_10.107{7} //
sarve 'pi dhaninaḥ prāḍhyā dātāro bhogino 'bhavan /
satyadharmānuraktāś ca saddharmaśravaṇārthinaḥ // Rm_10.108{8} //
tadā tasyaiva tat kīrttiḥ sarvatra bhuvaneṣv api /
lokair udgīryamāno 'sau prasasāra samaṃtataḥ // Rm_10.109{9} //
tad dṛṣṭvā brāhmaṇo lobhī mātsaryyaprahatāśayaḥ /
tad yaśaḥ pratilabdhaṃ sa manasaivaṃ vyacintayat // Rm_10.110{10} //
yad asya bhujayor hema cintāmaṇisamaṃ khalu /
tenāyaṃ bhavate śrīmān prārthitārthādhikapradaḥ // Rm_10.111{11} //
yac cāyaṃ dārakaḥ śrāddhaḥ prārthanāsaṃpradāyakaḥ /
tad ahaṃ prārthanāṃ kṛtvā pratigṛhṇīya tat maṇiṃ // Rm_10.112{12} //
ity asau manasā dhyatvā lobhākṛṣṭo tvarānvitaḥ /
(Rm 125)
taṃ hiraṇyabhujaṃ pretya tad dīnāraṃ samayācata // Rm_10.113{13} //
jayo 'stu te sadā sādho dīrghāyuś ca sumaṃgalaṃ /
tathaiva tvaṃ sadā bhūyā arthināṃ kalpapādapaḥ // Rm_10.114{14} //
tvatkīrttyā samāhūtaḥ prāgato 'smi yad āśayā /
tadarthaṃ pūrayitvā me cittaṃ harṣaya sarvataḥ // Rm_10.115{15} //
ity evaṃ prārthite tena vipreṇābhipragalbhinā /
dṛṣṭvā hiraṇyapāṇiḥ sa taṃ vipraṃ pratyabhāṣata // Rm_10.116{16} //
sādhu vipra prasīda tvaṃ yadarthaṃ samupāgataḥ /
tadarthaṃ saṃpradatvādya harṣayiṣyāmi te manaḥ // Rm_10.117{17} //
tac chaṃkā mā kṛthā hy atra yad yat te hṛdi rocate /
tat tan nūnaṃ pradāsye te tad vadasva yad īhitaṃ // Rm_10.118{18} //
iti tenoditaṃ śrutvā vipro 'sau saṃpraharṣitaḥ /
svastīty āśīrvaco datvā tad dīnāram ayācata // Rm_10.119{19} //
sādho hiraṇyapāṇe yat tava hastasamudbhavaṃ /
tad dīnāraṃ pradatvā me cittaṃ saṃharṣayārthadaḥ // Rm_10.120{20} //
iti tenoditaṃ śrutvā tat pitāsau suvismitaḥ /
savandhujñātimitras taṃ putram evam abhāṣata // Rm_10.121{21} //
śṛṇu putra mayā proktaṃ tavaiva hitakāraṇaṃ /
yadi te svāminī prītis tat karttavyaṃ hi sarvathā // Rm_10.122{22} //
tvaṃ hi putra mayā labdhaḥ saṃbuddhasyānubhāvataḥ /
tat saṃbuddhaśāsane kāryyam eva dātu samarhasi // Rm_10.123{23} //
yac cedan bhujayor jātaṃ dīnāraṃ maṇisaṃnibhaṃ /
tad api sugatasyaiva prabhāvān manyatāṃ khalu // Rm_10.124{24} //
yac cedaṃ te karodbhūtaṃ jīvitaṃ sahajendriyaṃ /
tat svakarāt samuddhṛtya kathaṃ dadyā dvijātaye // Rm_10.125{25} //
yadīdaṃ dāsyate hastāt samuddhṛtya valād api /
tadā te jīvitaṃ vāpi sahānena vrajaṃ khalu // Rm_10.126{26} //
tasmād evaṃ parijñāya yadi te jīvita priyaṃ /
tad evaṃ sahajaṃ hema mā pradāhi dvijātaye // Rm_10.127{27} //
tad anyad dīyatāṃ tasmai yad yad vastu samīchitaṃ /
idaṃ tu sarvathānyasmai dātavyaṃ naiva yatnataḥ // Rm_10.128{28} //
yenaiva tvaṃ maheśākhyo sarvārthiprārthitārthadaḥ /
tena yadā paribhraṣṭas tadā kiṃ tena manyase // Rm_10.129{29} //
yenāpi ca tvayā sarve yācakāḥ saṃpratarpitāḥ /
(Rm 126)
tac cintāmaṇisāmānyaṃ kathaṃ dātuṃ samichasi // Rm_10.130{30} //
yat tvayā sukṛtaṃ karma prakṛtvā puṇyam ācitaṃ /
nūnaṃ tasya vipākatvaṃ bhuṃjayos te pratiṣṭhitaṃ // Rm_10.131{31} //
tasmād idaṃ mahāratnaṃ kasmiñcin mā pradīyatāṃ /
datvā tv idaṃ mahāratnaṃ kim anyal labdham ichasi // Rm_10.132{32} //
yadi tv idaṃ mahāratnaṃ dātum evaṃ pratiṣṭhitaṃ /
saṃpradehi jinendrāya tat puṇyam akṣayaṃ vahuṃ // Rm_10.133{33} //
puṇyena labhyate janma śuddhavamṣe mahatkule /
puṇyena dīyate kīrttiṃ nirvṛtiṃ ca samāpnuyāt // Rm_10.134{34} //
yadi puṇye 'sti te vāṃchā tad buddhaśaraṇaṃ gataḥ /
dehi buddhānuśāsinyā tad dānaṃ hi mahatphalaṃ // Rm_10.135{35} //
tato nityaṃ sukhaṃ bhuktvā kṛtvā saṃbodhisādhanaṃ /
kramād bodhicariṃ prāpte nirvṛtiṃ vā samāpnuyāḥ // Rm_10.136{36} //
iti pitrā samādiṣṭaṃ śrutvāsau hemabhṛt sudhīḥ /
tatheti niścayaṃ kṛtvā punar evam abhāṣata // Rm_10.137{37} //
satyaṃ tāta tvayādiṣṭaṃ tat sarvaṃ hitam eva me /
tasmāt tathā cariṣyāmi tvadājñāṃ śirasā vahan // Rm_10.138{38} //
kiṃ tu satyaṃ mayā proktām idaṃ dātuṃ dvijātaye /
tat katham anyathā kṛtvā puṇyam eva samāpnuyāt // Rm_10.139{39} //
tat satyaṃ pūraṇe tāta pradadyāmi mamātmanaḥ /
atha na dāsyate hy atra kiyat kālaṃ hi jīvitaṃ // Rm_10.140{40} //
yad idaṃ bhujayor hemaṃ mamātmasahasaṃbhavaṃ /
tathaivaṃ sahajīvena vinakṣyati na saṃśayaḥ // Rm_10.141{41} //
yathedaṃ tu mahāratnaṃ mama devasamudbhavaṃ /
tathaivaṃ saṃpradatvāsmai punaḥ prāpsyāmi te 'dhikaṃ // Rm_10.142{42} //
yathā buddhānubhāyena saṃjātaṃ karayor idaṃ /
tathā satyānubhāvena punar anyaj janiṣyate // Rm_10.143{43} //
dharmeṇa tuṣyate buddho mūlaṃ dharmasya satyavāk /
tat satyapāraṇārthena dāsyāmy aham idaṃ maṇiṃ // Rm_10.144{44} //
satyaṃ vinā na phullante puṇyāni prakṛtāny api /
mlānibhūtāni naśyante śasyānīvāmṛtaṃ vinā // Rm_10.145{45} //
satyena varddhate dharmaṃ dharmeṇa pālyate naraḥ /
dharmiṣṭhaḥ sadgatiṃ yāti tasmāt satyaṃ mahadvalī // Rm_10.146{46} //
tasmāt satyavalenātra yaśodharmārthalabdhaye /
sarvathāsmai pradāsyāmi mā kṛthās taṃ nivāraṇaṃ // Rm_10.147{47} //
(Rm 127)
iti putravacaḥ śrutvā pitā sa vismayānvitaḥ /
tathety abhyanumoditvā tasthau tūṣṇī vilokayan // Rm_10.148{48} //
tato hiraṇyapāṇiḥ sa matvā pitrādhivāsitaṃ /
tad dīnāraṃ sahasotkṛtya viprāya pradadau mudā // Rm_10.149{49} //
tat pradattam asau vipraḥ pratigṛhya pramoditaḥ /
datvāśīrvacanaṃ tasmai svagṛhaṃ sahasā yayau // Rm_10.150{50} //
tataś cānantaraṃ tasya bhuje 'nyat tadguṇādhikaṃ /
dīnāraṃ divyaratnābhaiḥ prādurāsīn mahādbhutaṃ // Rm_10.151{51} //
tad dattānaṃtarodbhūtaṃ dīnāraṃ tadguṇādhikaṃ /
dṛṣṭvā śrutvā ca sarve te lokā āśu suvismitāḥ // Rm_10.152{52} //
tato hiraṇyapāṇiḥ sa evaṃ lokān praharṣayan /
saṃbuddhaśāsane dātuṃ jetavanam upācarat // Rm_10.153{53} //
tatra bhikṣūn yatīn dṛṣṭvā saddharmacaraṇotsukaḥ /
saṃbuddhaṃ sugataṃ draṣṭuṃ vihāraṃ samupāviśat // Rm_10.154{54} //
tatrāsau bhagavantaṃ tam adrākṣīt samitisthitaṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaiḥ parimaṃḍitaṃ // Rm_10.155{55} //
vyāmaprabhāsam ujvālaṃ sahasreṇādhikaprabhaṃ /
śānteṃdriyaṃ subhadrāṃgaṃ saumyarūpaṃ manoharaṃ // Rm_10.156{56} //
dṛṣṭvāsau suprasannātmā sahasā samupāgataḥ /
natvā pādau munes tasya purastāt samupāśrayan // Rm_10.157{57} //
tatrāsau bhagavān tasya dṛṣṭvāśayaviśuddhatāṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_10.158{58} //
taṃ dharmaṃ sugatādiṣṭaṃ śrutvāsau saṃpramoditaḥ /
ānaṃdaṃ samupāśritya praṇamyaivaṃ vyajijñapat // Rm_10.159{59} //
bhadanta dātum ichāmi saṃghebhyo bhojanaṃ khalu /
tad ājñāṃ dehi me śāsta yadi te 'sti kṛpā mayi // Rm_10.160{60} //
iti vijñāpite tena hiraṇyapāṇinā mudā /
sa ānaṃdaḥ samālokya dārakaṃ taṃ samādiśat // Rm_10.161{61} //
sādhu vatsa mahābhāgyād bhadram ālocitaṃ tvayā /
yady atra dāsyate bhojyaṃ kārṣāpaṇaṃ pradīyatāṃ // Rm_10.162{62} //
evaṃkṛte tu te vatsa maṃgalaṃ sarvadā bhavet /
ataś ca durgatiṃ hitvā sadgatiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_10.163{63} //
ity ānaṃdasamādiṣṭe dārako 'sau pramoditaḥ /
svayaṃ hastau prasāryyaiva hemarāśiṃ vyadhāt punaḥ // Rm_10.164{64} //
tāṃ dṛṣṭvā bhikṣavaḥ sarve vismitāḥ saṃpraharṣitāḥ /
(Rm 128)
taddravyaiḥ sādhayāmāsa bhojyāni surasāni ca // Rm_10.165{65} //
tataḥ sa dārako bhojyais taiḥ praṇītasusādhitaiḥ /
saṃbuddhapramukhaṃ sarvasāṃghikaṃ samatoṣayat // Rm_10.166{66} //
tato 'sau bhojanānte ca saṃbuddhapramukhaṃ kramāt /
sarvasaṃghaṃ praṇamyaivaṃ punas tasthau kṛtāṃjaliḥ // Rm_10.167{67} //
tataḥ śrībhagavān dṛṣṭvā tasyāśayaviśuddhatāṃ /
āryyasatyaṃ samāyuktaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_10.168{68} //
tac chrutvā hemapāṇiḥ sa satkāyadṛṣṭiparvataṃ /
prabhitvā jñānavajreṇa viṃśatiśikharodgataṃ // Rm_10.169{69} //
śrotāpattiphalaṃ prāpto dṛṣṭasatyo 'bhavat tataḥ /
saṃbuddhasagaṇaṃ natvā svagehaṃ harṣito yayau // Rm_10.170{70} //
tatra sarvaṃ sa tadvṛttaṃ pitror ākhyāya harṣitaḥ /
pravrajyācaraṇānujñāṃ pitarau pratyayācata // Rm_10.171{71} //
cittaṃ me rocate tāta pravrajyāvratasādhane /
tad anujñāṃ pradattaṃ me hitaṃ mayi yadīcchatha // Rm_10.172{72} //
iti putroditaṃ śrutvā svātmajaṃ sa pitāvadat /
mā kṛthā sahasā putra pravrajyācaraṇe manaḥ // Rm_10.173{73} //
pravrajyācaraṇe bhaikṣyaṃ duḥkhinām eva tadvrataṃ /
tvaṃ vṛddhimān mahādātā tat pravrajyāṃ kutaś careḥ // Rm_10.174{74} //
kiṃ vāpyate vivāhas tvaṃ daharaś ca kumārikaḥ /
pravrajyā duṣkaraṃ sthānaṃ tat kathaṃ pracaret sutaḥ // Rm_10.175{75} //
tat tāvat tvaṃ yuvā putra vivāhitvā kulastriyaṃ /
bhuktvā saukhyaṃ yathākāmaṃ gṛhe dharmaṃ samācara // Rm_10.176{76} //
tato vaṃśaṃ samutpādya kulasthitiprasiddhaye /
kuladharmaṃ pratisthāpya tataḥ pravraja vārddhikaḥ // Rm_10.177{77} //
yadā vṛddho daridraś ca pravrajyāṃ hi tadā caret /
yāvad yuvā samṛddhaś ca tāvat tvaṃ pravraja kathaṃ // Rm_10.178{78} //
saṃpattiḥ kṣaṇayauvanyam etan māravaladhruvaṃ /
tadetadā kathaṃ putra pravrajyāvratam ācareḥ // Rm_10.179{79} //
ity etad duṣkaraṃ matvā pravrajyācaraṇe manaḥ /
sarvathā tvaṃ vinirvārya kuladharmaṃ samācara // Rm_10.180{80} //
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ imu putra bhaved dhruvaṃ /
(Rm 129)
yaśodharmasukhānvetya sadgatiṃ cāpy avāpnuyāḥ // Rm_10.181{81} //
iti pitroditaṃ śrutvā dārako 'sau viśaṃkitaḥ /
bodhayan pitaraṃ dharme punar evam abhāṣata // Rm_10.182{82} //
satyam eva tathā tāta yad etad bhāṣyate tvayā /
tathāpi śrūyatāṃ tāta yad abhiprāyakaṃ mama // Rm_10.183{83} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ jīvitaṃ cāpi bhaṃguraṃ /
kṣaṇadhvaṃsi śarīraṃ ca kṣaṇasaṃpad ghanopamaṃ // Rm_10.184{84} //
evaṃ paśyan ahaṃ tāta saṃsārabhoganispṛhaḥ /
pravrajyāvratam āśritya prāptum ichāmi nirvṛtiṃ // Rm_10.185{85} //
api ca dullabhaṃ janma mānuṣaṃ bhavacāriṇāṃ /
sarveṣām api jantūnāṃ maraṇaṃ sarvathā dhruvaṃ // Rm_10.186{86} //
mānuṣye labhyamāne tu kuto dharmānubhāvanā /
vinā dharmānubhāvena kathaṃ sadgatim āpnuyāt // Rm_10.187{87} //
saṃbuddho 'pi sasaṃgho 'yaṃ sthāsyati na sadeha ca /
anyatrāpi vrajen nūnaṃ nirvṛtiṃ vā gamiṣyati // Rm_10.188{88} //
saṃbuddhe nirvṛtiṃ yāte saddharmo 'pi vinakṣyate /
saddharmāntargate loke mlechadharmavalī bhavet // Rm_10.189{89} //
mlechadharmavalīkrānte sarvatra bhūmimaṃḍale /
sarvalokāś ca kāmāṃdhā bhaveyuḥ kleśamāninaḥ // Rm_10.190{90} //
tada dharmānusaṃvṛttau matiḥ kasyāpi no caret /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhartuṃ kaḥ samartho bhaviṣyati // Rm_10.191{91} //
naiva saṃyujyate cittaṃ pravrajyāsaṃvaraṃ vinā /
aviśodhitacittātmā na yāyāt paramāṃ gatiṃ // Rm_10.192{92} //
tac cittaye viśuddhyarthaṃ nirvāṇapadalabdhaye /
pravrajyāsaṃvaraṃ dharttuṃ ichāmi tāta sāṃprataṃ // Rm_10.193{93} //
tad yadi me hitaṃ draṣṭum ichasi tāta sarvadā /
tad anujñāṃ samādātum arhasi mātra cāraye // Rm_10.194{94} //
iti puroditaṃ śrutvā pitā sa paribodhitaḥ /
tathety anumataṃ kṛtvābhavat tūṣṇīvyavasthitaḥ // Rm_10.195{95} //
tadā tajjananī cāsau dṛṣṭvā taṃ sutam ātmajaṃ /
snehād aśru vimocantī nivārayitum abravīt // Rm_10.196{96} //
hā putra katham ekānte māṃ vihāya kva yāsyase /
mā putra sahasā gacha kiṃcit kālaṃ vinodaya // Rm_10.197{97} //
yāvaj jīvāmy ahaṃ tāta tāvan mā gāḥ kuhāpi ca /
(Rm 130)
mṛtāyāṃ mayi bho putra tadā vrajasva vāṃchite // Rm_10.198{98} //
acireṇaiva māṃ mṛtyur grahīṣyati na saṃśayaḥ /
tāvad eva gṛhe sthitvā dānaṃ kurvan sukhaṃ vasa // Rm_10.199{99} //
iti mātroditaṃ śrutvā putro 'sau parimoditaḥ /
natvā tāṃ jananīm evaṃ bodhayitum abhāṣata // Rm_10.200{100} //
yat tvayāmve rudanty evaṃ mṛtyunāma prakīrtitaṃ /
tena me coditaṃ cittaṃ pravrajyāvratasādhane // Rm_10.201{1} //
dhruvaṃ janmavatāṃ mṛtyur mṛtānāṃ janma ca dhruvaṃ /
parivarttini saṃsāre mṛtaḥ ko hi na jāyate // Rm_10.202{2} //
dharmiṣṭho vīryāvāṃś cāpi maraṇaṃ yāti sarvataḥ /
pāpiṣṭho nighnitaś cāpi maraṇaṃ yāti sarvataḥ // Rm_10.203{3} //
dharmiṣṭhaḥ satsukhaṃ bhuktvā mṛto yāty eva sadgatiṃ /
pāpiṣṭho duḥkhatāṃ bhuktvā mṛto gachati durgatiṃ // Rm_10.204{4} //
yadā saṃtyajate jantuḥ saṃsāraprāṇavāyunā /
tadā saṃtyajyate sarvair vaṃdhumitrajanair api // Rm_10.205{5} //
tadā na vidyate ko 'pi hitakārī sahānugaḥ /
dharma ekaḥ sahāyaḥ syāt sarvatrāpi hitārthakṛt // Rm_10.206{6} //
tasmāt mātaḥ prayatnena karttavyaṃ dharmam ādarāt /
dharmeṇa rakṣyate sarva ihāmutra sahāpi hi // Rm_10.207{7} //
dharmeṇaivābhipālyante vālavṛddhāturādayaḥ /
dharmeṇa sudhṛtāḥ satvā nimagnā duḥkhasāgare // Rm_10.208{8} //
dharmeṇa jīyate duṣṭo dharmeṇa jīyate kaliḥ /
dharmeṇa jīyate rāgo mṛtyur dharmeṇa jīyate // Rm_10.209{9} //
dharmeṇa sukule janma lakṣmī dharmeṇa sthīyate /
vidyāyaśo 'rthamoksāś ca prāpyante dharmataḥ khalu // Rm_10.210{10} //
dharmaṃ tu saugataṃ kāryaṃ sarvalokahitaṃkaraṃ /
sugatasyāpi dharmeṣu pravrajyādharmam uttamaṃ // Rm_10.211{11} //
yam āśritya mahāsatvā jitvā kleśagaṇān laghuḥ /
sākṣād arhatpadaṃ prāpya vrajanti nirvṛtiṃ parāṃ // Rm_10.212{12} //
iti matvā hi te sarve bhikṣavo bhavanispṛhāḥ /
pravrajyāvratam āśritya bhavanti brahmacāriṇaḥ // Rm_10.213{13} //
tathātrāhaṃ samichāmi pravrajyāvratam uttamaṃ /
tad anujñāṃ pradatvā me nātra kāryo viṣāditaḥ // Rm_10.214{14} //
(Rm 131)
yadi na dīyate 'nujñā tad api no viyogataḥ /
akasmān mṛtyunā ghrāya grasiṣyati puro hi naḥ // Rm_10.215{15} //
tadā kiṃ te kariṣyāmi mamāpi kiṃ kariṣyasi /
kṛtvānuśocanāṃ caiva yāsyāmo maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_10.216{16} //
iti mātaḥ parijñāya tad anujñāṃ pradehi me /
viṣādaṃ mā kṛthā atra prasādīnī bhavet prabhu // Rm_10.217{17} //
tathā te maṃgalaṃ nityam ihāmutrāpi saṃbhavet /
ahaṃ ca saugataṃ dharmaṃ dhṛtvā nirvṛtim āpnuyāṃ // Rm_10.218{18} //
iti putroditaṃ śrutvā mātāsau paribodhitā /
tathānumodanāṃ kṛtvā tasthau tūṣṇīvyavasthitān // Rm_10.219{19} //
atha hiraṇyapāṇiḥ saḥ pitror matvābhisaṃmataṃ /
tayoś ca caraṇe natvā sahasā niryayau gṛhāt // Rm_10.220{20} //
tatra jñātigaṇāṃś cāsau vandhumitrasuhṛjjanān /
kṛpaṇātithisaṃghādiṃ vāṃchitārthair atoṣayat // Rm_10.221{21} //
tato 'sau vāṃdhavān sarvān saṃtarpya paribodhayan /
āśu jetavanaṃ gatvā vihāraṃ samupāviśat // Rm_10.222{22} //
tatrāsau sugataṃ dṛṣṭvā kṛtāṃjalipuṭo mudā /
bhagavaṃtaṃ tam ānamya pravrajyāṃ samayācata // Rm_10.223{23} //
namas te bhagavac chāsta bhavatāṃ caraṇaṃ vraje /
tat pravrajyāvrataṃ datvā brahmacaryaṃ pradehi me // Rm_10.224{24} //
iti tenārthite 'sau śrībhagavān tam abhāṣata /
ehi bhikṣo kumāra tvaṃ brahmacaryaṃ carehi sa // Rm_10.225{25} //
iti prokto munīndro 'sau pāṇinā tac chiraḥ spṛśan /
samyakpravājayitvāśu svasaṃghe taṃ samagrahīt // Rm_10.226{26} //
ehīti proktamātre 'pi jinendreṇa sa muṇḍitaḥ /
khikkhirīpātrahastābhūc lcīvaraprāvṛtaḥ sudhīḥ // Rm_10.227{27} //
tataḥ śikṣāsu śikṣitvā prāpyopasaṃpado 'pi ca /
vyāyacchad ghaṭamānaś ca samādhiṣu samāhitaḥ // Rm_10.228{28} //
tad idaṃ paṃcagaṃdaṃ ca bhavacakraṃ calācalaṃ /
viditvā sarvasaṃskāragatiś cāpi vighāṭinī // Rm_10.229{29} //
bhiṃdan sarvam avidyāṅgaṃ prāpya vidyāḥ śubhaṃkarāḥ /
pratisaṃvidguṇaprāpto jitakleśagaṇo yatiḥ // Rm_10.230{30} //
sākṣād arhatpadaṃ prāpya vītarāgo jitendriyaḥ /
samaloṣṭasuvarṇaś ca vāsīcaṃdanasaṃnibhaḥ // Rm_10.231{31} //
(Rm 132)
ākāśasamacittaś ca nirvikalpo niraṃjanaḥ /
saṃsārabhogyasatkāralābhalobhasunispṛhaḥ // Rm_10.232{32} //
paṃcābhijñapadaprāpto caturbrahmavihārikaṃ /
sadevāsuramartyānāṃ traidhātukanivāsināṃ // Rm_10.233{33} //
pūjyo mānyo 'bhivaṃdyaś ca babhūva sa hiraṇyabhṛt /
tatas te bhikṣavaḥ sarve dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ yatiṃ // Rm_10.234{34} //
vismitāḥ śrīghanaṃ natvā paprachus tasya karmatāṃ /
bhagavan kena dharmeṇa hiraṇyapāṇir ayaṃ sudhīḥ // Rm_10.235{35} //
sarvārthino hi saṃtarpya sākṣād arhan bhavaty api /
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān tān tathābravīt // Rm_10.236{36} //
śrūyatāṃ bhikṣavaḥ sarvair yuṣmābhir vismitāśayaiḥ /
anena yat kṛtaṃ karma tan mayā kathyate 'dhunā // Rm_10.237{37} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ kāśyapo 'rhan munīśvaraḥ /
sarvavidyādhipaḥ śāstā tathāgato vināyakaḥ // Rm_10.238{38} //
sasāṃghiko jinendro 'sau vārāṇasīm upāśritaḥ /
bodhicaryāṃ samādiśya kṛtvā dharmamayaṃ jagat // Rm_10.239{39} //
sarvāṇi buddhakāryāṇi samāpya nirvṛtiṃ yayau /
tadā rājā kṛkī nāma matvā taṃ nirvṛtiṃ gataṃ // Rm_10.240{40} //
vidhivad agnisaṃskāraṃ kārayitvā mahārcanaiḥ /
tatas taddhāturatnāni garbha āropya sādarāt // Rm_10.241{41} //
hemaratnamayaṃ stūpaṃ kārayām āsa sa prabhuḥ /
tat susiddhaṃ pratiṣṭhāpya sadvidhānair mahotsavaiḥ // Rm_10.242{42} //
mahaś cāpi tadā tatra sthāpayitvā bhajan nṛpaḥ /
tasminn āropyamānāyāṃ yaṣṭyāṃ pūjāparigrahī // Rm_10.243{43} //
kintavo kaṃdaro nāma nidadhe rūpakadvayaṃ /
tataḥ sa pādayor natvā praṇidhānaṃ vyadhāt tathā // Rm_10.244{44} //
yan mayā śraddhayā bhaktyāropitaṃ rūpakadvayaṃ /
yat puṇyaṃ ca vipākena jāyeyaṃ sukule sadā // Rm_10.245{45} //
karodbhavasuvarṇaiḥ saṃtarpayitvārthino janān /
evaṃvidhaṃ ca śāstāram ārogya samupāśritaḥ // Rm_10.246{46} //
etad dharmaṃ samāsādya prāpnuyāṃ paramāṃ gatiṃ /
tena puṇyavipākena praṇidhānena bhūyasā // Rm_10.247{47} //
hiraṇyapāṇir ayaṃ dātā bhavaty arhaṃ sa sāṃprataṃ /
evaṃ sarve 'pi saṃsāre bhuṃjate karmajaṃ phalaṃ // Rm_10.248{48} //
(Rm 133)
yenaivaṃ yat kṛtaṃ karma tenaiva bhuṃjyate phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kadā cana // Rm_10.249{49} //
śubhaṃ vāpy aśubhaṃ vāpi bhuktaṃ tu kṣīyate khalu /
nāgnibhir dahyate karma klidyate nodakair api // Rm_10.250{50} //
vāyubhiḥ śuṣyate nāpi bhūmiṣu kṣīyate na hi /
anyathāpi bhaven naiva saṃsāre karmaṇo gatiḥ // Rm_10.251{51} //
śubhasya śubhataiva syāt kṛṣṇasya kṛṣṇataiva hi /
miśrasya miśritaiva syād anyathā na sadā bhavet // Rm_10.252{52} //
evaṃ matvātha saṃsāre caritavyaṃ sadā śubhaṃ /
na praṇasyaṃti karmāṇi kalpakoṭiśatair api // Rm_10.253{53} //
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti prāṇināṃ khalu /
ity asau bhagavān buddhaḥ satkarmadeśanāmataiḥ // Rm_10.254{54} //
tarpayan sa kalāṃl lokān tato viśrāntam ādadhau /
iti śāstroditaṃ śrutvā sarve te bhikṣusāṃghikāḥ // Rm_10.255{55} //
śubheṣv eva sadā nityaṃ saṃpraceruḥ samāhitaḥ /
mahārāja tvayāpy evaṃ caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_10.256{56} //
bodhayitvā prajāñ caivaṃ sthāpanīyāḥ śubhe sadā /
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhavet khalu /
kramād bodhicarīṃ prāpya saṃbodhipadam āpuṇyāḥ // Rm_10.257{57} //
iti tena samādiṣṭaṃ śrutvā sa nṛpatīśvaraḥ /
tathety abhyanumoditvā prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_10.258{58} //
śṛṇvanti ye śrāvayantīha yaś ca hiraṇyapāṇer avadānam etat /
te kleśamuktāḥ sugatānubhaktāḥ prayānti nūnaṃ sugatālayeṣu // Rm_10.259{59} //

++ iti śrīratnamālayāṃ hiraṇyapāṇyavadānaṃ nāma samāptaṃ ++


(Rm 134)
XI Hastakāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā bhūyo 'py evam abhāṣata // Rm_11.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇākhyātaṃ tathā me vaktum arhasi // Rm_11.2{2} //
iti tena narendreṇa pṛṣṭo 'sau sugatāṃśajaḥ /
upagupto mahābhijñas taṃ nṛpaṃ pratyabhāṣata // Rm_11.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi tad anumodanāṃ kuru // Rm_11.4{4} //
puraikasamaye caivaṃ śrīghano 'sau tathāgataḥ /
saṃbuddhaḥ sugataḥ śāstā sarvadharmānudeśakaḥ // Rm_11.5{5} //
śrāvastyāṃ vahir udyāne jetavane manorame /
anāthapiṇḍadodyāne vihāre sugatāśrame // Rm_11.6{6} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ upāsakaiś ca cailakaiḥ /
bodhisatvair mahāsatvais tadanyaiś ca maharṣibhiḥ // Rm_11.7{7} //
vyaharat sarvahitārthāya dharmāmṛtaṃ pravarṣayan /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ prayayur bodhikāminaḥ // Rm_11.8{8} //
lokapālā mahārājā svasvasainyajanaiḥ saha /
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāś ca maṃtriṇo janāḥ // Rm_11.9{9} //
amātyāḥ sādhavaḥ paurā dhaninaś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca tathānye sarvajātikāḥ // Rm_11.10{10} //
sarvadigbhyaḥ samāgatya sarve te samupāgatāḥ /
taṃ buddhaṃ sugataṃ nāthaṃ pūjayitvā samaṃtataḥ // Rm_11.11{11} //
parivṛtya purodhāya śakhyāviguṇakāmitāḥ /
kṛtāṃjalipuṭo tasthuḥ saddharmacaraṇotsukāḥ // Rm_11.12{12} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_11.13{13} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokādhipādayaḥ /
harṣitās te 'numodanto vabhūvuḥ paribodhitāḥ // Rm_11.14{14} //
tadaiva samaye tasyāṃ śrāvastyāṃ purisaṃbhavaḥ /
āsīd gṛhapatiḥ prāḍhyaḥ kuveravat samṛddhimān // Rm_11.15{15} //
śrāddho dātā mahābhogī sarvahitārthabhṛt /
(Rm 135)
triratnasevako dhīmān suviśālaparigrahaḥ // Rm_11.16{16} //
saṃgṛhī vidhivad bhāryāṃ svakuladharmacāriṇī /
pariṇītā yathākāmaṃ saṃrame paricārayan // Rm_11.17{17} //
tasyāsau ramaṇī bhāryā saṃvṛttā garbhiṇī satī /
asūta samaye putraṃ prāsādikaṃ manoharaṃ // Rm_11.18{18} //
sa ca jātismaro vālo jātamātraḥ svakau bhujau /
saṃdṛṣṭvāliṃgya cuṃvitvā pariṣvajyaivam abravīt // Rm_11.19{19} //
aho vatādya me hastau sucireṇa samudbhavau /
aho labdhāv imau hastau sucireṇa mayādhunā // Rm_11.20{20} //
tenaivaṃ jātamātreṇa dṛṣṭaṃ kṛtaṃ prabhāṣitaṃ /
dṛṣṭvā śrutvā ca sā mātā trāsitā vismitābhavat // Rm_11.21{21} //
kim etad iti saṃtrastā dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ mudā /
bharttāraṃ sahasāhūya agram enam adarśayat // Rm_11.22{22} //
tadāsau dārakaś cāpi dṛṣṭvā taṃ janakaṃ mudā /
hastau dṛṣṭvā tathāliṃgya cuṃvayitvā caivam abravīt // Rm_11.23{23} //
aho vatādya me hastau sucireṇa samudbhavau /
aho labdhāv imau hastau sucireṇa mayādhunā // Rm_11.24{24} //
iti saṃdarśayaṃ hastāv evaṃ cāpy avadac chiśuḥ /
dārako 'sau punaḥ supto nidrāṃ bheje yad ichayā // Rm_11.25{25} //
tato 'sau janako 'py etad dṛṣṭvā śrutvā pravismitaḥ /
kiṃ etad iti sāśaṃkā jñātin āhūya cābravīt /
bhavanto 'dya prajātaṃ me putraratnaṃ manoharaṃ /
tan nimittaṃ nirīkṣyaitat satyaṃ me vaktum arhatha /
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te jñātayo mudā /
tat putraṃ dārakaṃ draṣṭuṃ tat koṣṭhaṃ samupādiśat /
tathāsau dārakaś caivaṃ tān dṛṣṭvā samupasthitān /
bhujau paśyan pariṣvajya cuṃvitvaivam abhāṣata /
aho vatādya me hastau sucireṇa mayādhunā /
bhavanto 'rhatsu mā cittaṃ dūṣayata kadā cana /
kharāṃ vācaṃ ca mārhatsu niścārayata sarvadā /
evaṃ saṃdarśayaṃ hastau vacanaṃ saṃvadaṃ śiśuḥ /
dārako 'sau punaḥ supto nidrāṃ bheje yad ichayā /
etat te jñātayo dṛṣṭvā śrutvā sarve 'pi vismitāḥ /
kim etad iti bhāṣanto vabhūvuḥ parisaṃkitāḥ // Rm_11.26{26} //
tatas te jñātayaḥ sarve vijñāya tasya lakṣaṇaṃ /
saṃmīlya tam upāmaṃtrya gṛhasthaḥ pratiharṣitaḥ // Rm_11.27{27} //
tasya jātimahaṃ kṛtvā punar evam avocata /
bhadanto dārakasyāsya nāmadheyaṃ pramāṇataḥ // Rm_11.28{28} //
(Rm 136)
yathāyogyaprasiddhena karttum arhatha sāṃprataṃ /
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te jñātayas tataḥ // Rm_11.29{29} //
saṃmīlya saṃmataṃ kṛtvā taṃ gṛhasthaṃ samabruvan /
yad ayaṃ te suto vālo jātamātraḥ svakau bhujau // Rm_11.30{30} //
paśyan āliṃgyā cuṃvitva mudā caivaṃ prabhāṣate /
tad ayaṃ dārako nāmnā hastaka iti viśrutaḥ // Rm_11.31{31} //
bhavatu sarvalokeṣu suciraṃ cāpi jīvatu /
tatheti pratinaṃditvā gṛhastho 'sau pramoditaḥ // Rm_11.32{32} //
tena nāmnā prasiddhena prathayām āsa taṃ sutaṃ /
tato 'sau dārakas tena pitrā putrābhinaṃditaḥ /
upanyastopadhātrīṣu dhāraṇapratipālane // Rm_11.33{33} //
tatas tāsāṃ prayatnaiḥ sa pathyopacāraṇaiḥ kramāt /
dine dine pravṛddho 'bhūd hradastham iva paṃkajaṃ // Rm_11.34{34} //
evaṃ sa hastakas tābhiḥ pālyamānaḥ pravarddhitaḥ /
kumāraḥ sakhibhiḥ sārddhaṃ krīḍāsthānaṃ gato 'ramat // Rm_11.35{35} //
tatra teṣāṃ sakhīnāṃ ca hastako 'sau puraḥsthitaḥ /
hastāv āliṃgya saṃrakṣya cuṃvitvaivam abhāṣata // Rm_11.36{36} //
aho vatādya me hastau sucireṇa samudbhavau /
aho labdhāv imau hastau sucireṇa mayādhunā // Rm_11.37{37} //
bhavanto 'rhatsu mā cittaṃ dūṣayata kadācana /
kharāṃ vācaṃ ca mārhatsu niścārayata keṣu cit // Rm_11.38{38} //
iti saṃrakṣitau hastau tenaivaṃ ca prabhāṣitaṃ /
dṛṣṭvā śrutvābhavan sarve sakhāyātīvavismitāḥ // Rm_11.39{39} //
tataś ca janakenāsau lipiśālāniveśitaḥ /
guruṃ samyag upāśritya vidyāpāraṃ yayau laghu // Rm_11.40{40} //
tatra teṣāṃ guruṇāṃ ca hastako 'sau puraḥsthitaḥ /
hastau dṛṣṭvā samāliṃgya cuṃvitvā caivam abravīt // Rm_11.41{41} //
aho vatādya me hastau sucireṇa samudbhavau /
aho labdhav imau hastau sucireṇa mayādhunā // Rm_11.42{42} //
bhavanto 'rhatsu mā cittaṃ dūṣayata kadā cana /
kharāṃ vācaṃ ca mārhatsu niścārayata keṣu cit // Rm_11.43{43} //
iti dṛṣṭvā ca saṃśrutya sarve te guravo 'pi ca /
sarve śiṣya gaṇāś cāpi vabhūvur vismayānvitāḥ /
yasmiṃś ca samaye tatra deśe bhayaupakrame /
(Rm 137)
janakāyaḥ samudbhrānto 'gopāyat svasvabhāṇḍakaṃ /
tadāsau hastako 'py evaṃ samudbhrāntaḥ svakau bhujau /
saṃbhujya gopayitvaivaṃ janakāyam abhāṣata /
aho vatādya me hastau sucireṇa samudbhavau /
aho labdhāv imau hastau sucireṇa mayādhunā /
bhavanto 'rhatsu mā cittaṃ dūṣayata kadā cana /
kharāṃ vācaiva mārhatsu niścārayata keṣu cit /
evaṃ hastau susaṃrakṣya tenaivaṃ ca prabhāṣitaṃ /
dṛṣṭvā śrutvā ca te sarve lokā āsan suvismitāḥ // Rm_11.44{44} //
tato 'sau hastako 'nyasmiṃ divase sakhibhiḥ saha /
jetavanaṃ mahodyānaṃ jināśrame upāyayau // Rm_11.45{45} //
tatrādrākṣīt mahābuddhaṃ bhagavantaṃ sabhāsthitaṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaiḥ parimaṃḍitaṃ // Rm_11.46{46} //
vyāmaprabhāsamuddīptaṃ śatasūryādhikaprabhaṃ /
śāntendriyaṃ subhadrāṃgaṃ saumyakāntaṃ manoharaṃ // Rm_11.47{47} //
dṛṣṭvāsau suprasannātmā sahasā samupāgataḥ /
pādau tasya muner natvā dharmaṃ śrotuṃ puro 'viśat // Rm_11.48{48} //
tato 'sau bhagavān tasya dṛṣṭvāśayaṃ viśodhitaṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_11.49{49} //
taṃ sugatoditaṃ dharmaṃ āryyasatyasamanvitaṃ /
śrutvāsau hastako vijñaḥ satkāyadṛṣṭiparvataṃ // Rm_11.50{50} //
saṃbhidya jñānavajreṇa viṃśatiśikharodgataṃ /
śrotāpattiphalaṃ prāpto dṛṣṭasatyo 'bhavat tataḥ // Rm_11.51{51} //
saṃbuddhasugataṃ natvā svagehaṃ sahasā yayau // Rm_11.52{52} //
tatraitat sarvavṛttāṃtaṃ pitror ājñāya harṣitaḥ /
pravrajyāsādhane 'nujñāṃ pitarau pratyayācata // Rm_11.53{53} //
cittaṃ me rocate tāta pravrajyāvratasādhane /
tad anujñāṃ pradattaṃ me hitaṃ mayi yadīchatha // Rm_11.54{54} //
iti putroditaṃ śrutvātmajaṃ taṃ pitāvadat /
mā kṛthāḥ sahasā putra pravrajyāsādhane manaḥ // Rm_11.55{55} //
pravrajyā duṣkaraṃ sthānaṃ tad anyadvratam ācara /
pravrajyāgrahaṇaṃ vṛddhe daridrite suśobhite // Rm_11.56{56} //
tvaṃ ca putra kumāro 'si daharo 'tisukomalaḥ /
kiṃcid duḥkhe 'nabhijñāya tat pravrajyāṃ careḥ kathaṃ // Rm_11.57{57} //
tad yāvad yauvanaṃ dehaṃ yāvat saṃpac ca te gṛhe /
tāvad gehe sukhaṃ bhuktvā gṛhī dharmaṃ samācara // Rm_11.58{58} //
yadā vṛddho daridro ca pravrajyāyāṃ tadā cara /
(Rm 138)
yāvad yuvā samṛddhaś ca tāvat tvaṃ pravrajeḥ kathaṃ // Rm_11.59{59} //
saṃpattikṣaṇayauvanyaṃ etan mārasya gocaraṃ /
tad etasmiṃ kathaṃ putra pravrajyāvratam ācareḥ // Rm_11.60{60} //
ity etad duṣkaraṃ matvā pravrajyācaraṇe manaḥ /
yatnenāpi vinivārya kuladharme samāśraya // Rm_11.61{61} //
tatas te maṃgalaṃ nityam ihāmutrāpi sarvataḥ /
yaśodharmasukhāny evaṃ sadgatiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_11.62{62} //
iti vākyaṃ pituḥ śrutvā hastako 'sau viśaṃkitaḥ /
pitarau bodhayan dharme punar evam abhāṣata // Rm_11.63{63} //
satyam etat tathā tāta tvayaivaṃ satyam ucyate /
atrāpi śrūyatāṃ tāta mamābhiprāyam ucyatāṃ // Rm_11.64{64} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ jīvitaṃ cāpi caṃcaraṃ /
kṣaṇadhvaṃsi śarīraṃ ca saṃpac cāpi ghanopamā // Rm_11.65{65} //
evaṃ dṛṣṭvā ha tātāhaṃ saṃsārasukhaniḥspṛhaḥ /
pravrajyāvratam ādhāya prāptum ichāmi sadgatiṃ // Rm_11.66{66} //
api ca janma mānuṣyaṃ dullabhaṃ bhavacāriṇāṃ /
tatrāpi maraṇaṃ nityaṃ purataḥ sarvasaṃmukhaṃ // Rm_11.67{67} //
mānuṣyaṃ labhyamāne hi kuto dharmānucāritaṃ /
vinā dharmānucāreṇa sadgatiṃ katham āpnuyāṃ // Rm_11.68{68} //
saṃbuddho 'pi sadā nātra saṃsthāpyati sasāṃghikaḥ /
ato 'nyatrāpi yāyād vā nirvṛtiṃ cāvrajet khalu // Rm_11.69{69} //
saṃbuddhe nirvṛtiṃ yāte saddharma lapsyate kutaḥ /
saddharmāntargate loke māracaryyā samācaret // Rm_11.70{70} //
māracaryyāsamākrānte sarvatra bhuvaneṣv api /
sarve satvāś ca kāmārttā bhaveyuḥ kleśabhāginaḥ // Rm_11.71{71} //
tadā dharmānucāreṣu buddhiḥ kasya kathaṃ caret /
pravrajyāsaṃvaraṃ sthātuṃ kaḥ samartho bhavet tadā // Rm_11.72{72} //
na ca saṃśuddhyate cittaṃ pravrajyāsaṃvaraṃ vinā /
aviśodhitacitte hi naiva yāyāc chivāṃ gatiṃ // Rm_11.73{73} //
tac cittapariśuddhyarthaṃ nirvṛte ca yad āptaye /
pravrajyāvratam ādātum ichāmi tāta sāṃprataṃ // Rm_11.74{74} //
yad atra yadi me tāta hitaṃ kartuṃ samichasi /
pravrajyāsādhane 'nujñāṃ dātuṃ me prārhasi drutaṃ // Rm_11.75{75} //
iti putravacaḥ śrutva sa gṛhastho 'nubodhitaḥ /
(Rm 139)
tathety abhyanumoditvā tad anujñāṃ vyasṛjata // Rm_11.76{76} //
tac chrutvā jananī cāsau dṛṣṭvā taṃ putram ātmajaṃ /
viyogaduḥkhasaṃkārtā rundanty evaṃ nyavārayat // Rm_11.77{77} //
hā putra katham ekānte māṃ vihāya kva yāsyasi /
sahasā putra mā kārṣī pravrajyācaritaṃ manaḥ // Rm_11.78{78} //
yāvaj jīvāmy ahaṃ jīva tāvan mā pravrajātmaje /
mṛtāyāṃ mayi putra tvaṃ pravrajasva yathechayā // Rm_11.79{79} //
acireṇa hi me mṛtyur bhaviṣyati na saṃśayaḥ /
tāvad eva gṛhe dharmaṃ kurvan bhuktvā sukhaṃ vasa // Rm_11.80{80} //
iti mātur vacaḥ śrutvā putro 'sau paricoditaḥ /
mātaraṃ tāṃ praṇatvaivaṃ bodhayitum abhāṣata // Rm_11.81{81} //
yat tvayāmve rudanty evaṃ mṛtyunāmātra kīrttyate /
tena me preritaṃ cittaṃ pravrajyāvratadhāraṇe // Rm_11.82{82} //
dhruvaṃ janmavatāṃ mṛtyuḥ saṃsāre parivarttinaḥ /
jāto na mriyate ko hi mṛtaḥ kaś ca na jāyate // Rm_11.83{83} //
gṛhastho dharmakṛc cāpi yāty evaṃ maraṇaṃ dhruvaṃ /
brahmacārī vanastho 'pi yāty evaṃ maraṇaṃ khalu // Rm_11.84{84} //
gṛhastho bahubhir yatnaiḥ prakṛtvā dravyasādhanaṃ /
kṛcchreṇa sādhayan dharmaṃ mṛto yāti surālayaṃ // Rm_11.85{85} //
yāvad dharmaphalaṃ svarge tāvad bhuktvā sukhaṃ vaset /
tato dharmaphale hīne svargāc cyuto yated adhaḥ // Rm_11.86{86} //
adholokeṣv avīcyādau narakeṣu bhramec ciraṃ /
vividhāni ca duḥkhāni bhuktvā jīvaṃ ciraṃ vaset // Rm_11.87{87} //
yāvan na jāyate tasya puṇyānumodanā matau /
tāvat karmajaduḥkhāni prabhuktvā narake caret // Rm_11.88{88} //
yadā tu jāyate tasya triratnasmaraṇe matiḥ /
tadā tatsmṛtipuṇyena dharme 'numodyate matiḥ // Rm_11.89{89} //
yadā puṇyānurāgeṇa saṃbuddhaśaraṇaṃ vrajet /
tadā taṃ sugataṃ dṛṣṭvā dharmākaraiḥ parispṛśet // Rm_11.90{90} //
sugate dṛkprabhāspṛṣṭe pāpaduḥkhair vimocitaḥ /
narakebhyaḥ samuttīrya prayāyāt sugatālayaṃ // Rm_11.91{91} //
tatrāpi yadi dharmeṣu caran nityam ataṃdritaḥ /
kramād bodhicarīṃ prāpya prayāyāt paramāṃ gatiṃ // Rm_11.92{92} //
evaṃ māta gṛhastho hi kṛtvāpi dharmam ādarāt /
(Rm 140)
sukhaduḥkhāni saṃbhuktvā saṃsāre carate bhraman // Rm_11.93{93} //
kathaṃ cit sucireṇaivaṃ sugatasya prasādataḥ /
bhavacārakanirmuktaṃ prayāyāt paramāṃ gatiṃ // Rm_11.94{94} //
pravrajyārhatpadaṃ prāpya prāptum ichāmi nirvṛtiṃ /
tan mamātra tvayā māta naiva kāryā nivāraṇā // Rm_11.95{95} //
yadi puṇye 'sti te vāṃchā tad anujñāśu dīyatāṃ /
yadi na dīyate 'nujñā tad api nau viyogatā // Rm_11.96{96} //
akasmāt mṛtyur āgatya bhaviṣyati purāpi nau /
tadā te kiṃ kariṣyāmi kiṃ mamāpi kariṣyasi // Rm_11.97{97} //
sadānuśocanām eva kṛtvā jīvaṃ tyajevahi /
iti mātar viditvā tvaṃ tadanujñāṃ pradehi me // Rm_11.98{98} //
vighnatāṃ mā kṛthā hy atra dharme bhavānumodinī /
tathā cec chubhatā nityam ihāmutrāpi te bhavet // Rm_11.99{99} //
ahaṃ ca saugatiṃ caryāṃ kṛtvā yāsyāmi nirvṛtīṃ /
iti putroditaṃ śrutvā matāsau paribodhitā // Rm_11.100{100} //
tathānumodanāṃ kṛtvābhavat tūṣṇīvyavasthitā // Rm_11.101{1} //
athāsau hastako vijñaḥ pitror matvābhisaṃmataṃ /
tayoḥ pādān praṇatvaivaṃ sahasā niryayau gṛhāt // Rm_11.102{2} //
tato jñātigaṇān sarvān vandhumitrasuhṛjjanān /
sarvān atithivargāṃś ca vāṃchitārthaiḥ pratoṣayan // Rm_11.103{3} //
santarpya bodhayitvā ca sahasā saṃpraharṣitaḥ /
jetavanaṃ pragatvā sa vihāraṃ samupāviśat // Rm_11.104{4} //
tatrasthaṃ sugataṃ dṛṣṭvā sahasā samupāyataḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_11.105{5} //
namas te bhagavan nātha bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tat pravrajyāṃ vrataṃ dehi cariṣye brahmasaṃvaraṃ // Rm_11.106{6} //
iti tenārthite buddho bhagavān tam abhāṣata /
ehi bhikṣo kumārātra cara brahmavrataṃ varaṃ // Rm_11.107{7} //
ity ādiśya munīndro 'sau pāṇinā tac chiraḥ spṛśan /
samyak pravrājayitvāśu svasaṃghe taṃ samagrahīt // Rm_11.108{8} //
ehīty ādiṣṭamātre 'pi munīndreṇa sa hastakaḥ /
muṇḍitaḥ khiṣkhirīpātrahasto 'bhūc cīvarāvṛtaḥ // Rm_11.109{9} //
kramāc chikṣā samāsādya prāpyopasaṃpado 'pi ca /
vyāyaccha ghaṭamānaś ca samādhiṣu samāhitaḥ // Rm_11.110{10} //
tad idaṃ paṃcagaṃḍaṃ ca bhavacakraṃ calācalaṃ /
viditvā sarvasaṃskāragatiś cāpi vighātinī // Rm_11.111{11} //
bhindan sarvam avidyāṅgaṃ prāpya vidyāgaṇāḥ śivāḥ /
(Rm 141)
pratisaṃvidguṇāḥ prāpya jitvā kleśagaṇāṃ yatiḥ // Rm_11.112{12} //
sākṣād arhatpadaṃ prāptaḥ vītarāgo jiteṃdriyaḥ /
samaloṣṭahiraṇyaś ca vāsīcaṃdanasaṃnibhaḥ // Rm_11.113{13} //
ākāśasamacittāṃgo nirvikalpo niraṃjanaḥ /
saṃsārabhogyasatkāralābhalobhaparāṅmukhaḥ // Rm_11.114{14} //
paṃcābhijñāpadaprāptaś caturbrahmavihārakaḥ /
sadevāsuramartyānāṃ traidhātukanivāsināṃ // Rm_11.115{15} //
pūjyo mānyo 'bhivaṃdyo 'bhūd dhastako 'rhaṃ yatiḥ sudhīḥ /
sahasā kleśagaṇāñ jitvā sākṣād arhan bhavaty api // Rm_11.116{16} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ yatiṃ /
vismitāḥ śrīghanaṃ natvā paprachus tasya karmatāṃ // Rm_11.117{17} //
tad adya bhagavac chāstaḥ sarvasatvānubodhaye /
yad anena kṛtaṃ karma tat samādeṣṭum arhati // Rm_11.118{18} //
iti te bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān sa munīśvaraḥ /
tān svaśiṣyān yatīn bhikṣūn samāmaṃtryābravīt tathā // Rm_11.119{19} //
śṛṇudhvaṃ bhikṣavaḥ sarve yūyaṃ hi vismayānvitāḥ /
yad anena kṛtaṃ karma tan mayā vaḥ pracakṣyatāṃ // Rm_11.120{20} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ kāśyapo nāma sarvavit /
ssarvatraidhātukādhīśaḥ sarvavidyādhipo jinaḥ // Rm_11.121{21} //
dharmarājo jagacchāstā tathāgato vināyakaḥ /
sarvadharmānusaṃbharttā saṃbodhisaṃprakāśitaḥ // Rm_11.122{22} //
sasāṃghiko munīndro 'sau vārāṇasīm upāśritaḥ /
sarvasatvahitārthena tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_11.123{23} //
tasya saddharmarājasya kāśyapasya jagadguroḥ /
śāsane dvau yatī bhikṣū saṃśītikau vabhūvatuḥ // Rm_11.124{24} //
tayor eko mahādhīro vinīto 'rhaṃ vahuśrutaḥ /
dvitīyo 'lpaśrutaḥ bhikṣuḥ pṛthagjanasamānikaḥ // Rm_11.125{25} //
yo 'sāv arhan mahāvijño vahuśruto vicakṣaṇaḥ /
sa jñāto 'rhan mahāpuṇyaḥ sarvalokaiḥ prapūjitaḥ // Rm_11.126{26} //
yo 'bhūc cālpaśruto bhikṣuḥ saṃśītikaḥ pṛthagjanaḥ /
sa kena cit pūjito naivaṃ yathā so 'rhaṃ yatiḥ sudhīḥ // Rm_11.127{27} //
yadā so 'rhan mahābhijño yatra yatra nimaṃtritaḥ /
(Rm 142)
tenaiva sarvataḥ paścācchramanena sahācarat // Rm_11.128{28} //
tathānyasmin dine so 'rhaṃ dātrānyena nimaṃtritaḥ /
gantukāmas tadā tatra paścācchramaṇam aicchata // Rm_11.129{29} //
tad āgamanam anviṣya naiva pratyalabhat kvacit /
tatas taddarśanābhāvād anyam āhūya bhikṣukaṃ // Rm_11.130{30} //
taṃ paścācchramaṇaṃ kṛtvā dātur gṛham upācarat /
tadanantaram evāsau tatrāśrame upāgataḥ // Rm_11.131{31} //
tam arhantam apaśyan sa tasthau tūṣṇī nirāśitaḥ /
tathaivaṃ taṃ niṣīdantaṃ dṛṣṭvā te bhikṣavo narāḥ // Rm_11.132{32} //
tasyauddhatyamanaḥ kartum evam ūcuḥ parasparaṃ /
bhadanta paśyatādyāyaṃ tenāhato na nīyate // Rm_11.133{33} //
anyo 'dya nīyate paścācchramaṇaḥ kena hetunā /
iti tair bhikṣubhiḥ proktaṃ śrutvāsau pratibheditaḥ /
tasyārhato 'ntike cittaṃ praduṣyābhyaśapat tathā // Rm_11.134{34} //
yad adya māṃ parityajya samāhūyānyato harāt /
gachata bhojanaṃ bhoktuṃ tad ahasto bhavatv asau // Rm_11.135{35} //
tadāsau bhojanaṃ bhuktvā tenaivaṃ bhikṣuṇā saha /
svāśramaṃ samupāyātas tam adrākṣīd ruṣākulaṃ // Rm_11.136{36} //
ity evaṃ śapitaṃ vāpi matvā so 'rhaṃ mahāmatiḥ /
dṛṣṭvā taṃ kṛpayā dṛṣṭyā tūṣṇībhūtvā vyaciṃtayat // Rm_11.137{37} //
aho ayaṃ mahāmūḍha īdṛg mayi prabhāṣate /
etat karmaphalaṃ ghoraṃ kathaṃ bhokṣyati nārake // Rm_11.138{38} //
yad ayaṃ mama doṣeṇa krodhenaivaṃ khalīkṛtaḥ /
tad etat karmavaipākyaṃ mayaiva paripācyatāṃ // Rm_11.139{39} //
ity evaṃ manasā dhyātvā sa mahārhaṃ kṛpānidhiḥ /
tatpāpapariśuddhyarthaṃ samādhiṃ vidadhe ciraṃ // Rm_11.140{40} //
tataḥ so 'py ayatir bhikṣur dṛṣṭvā taṃ dhyānasaṃsthitaṃ /
paścāttāpāgnisaṃtaptes tatpādapraṇato 'vadat // Rm_11.141{41} //
bhadanta yan mayā rauṣyāt krodhābhibhūtacetasā /
procitaṃ pātakaṃ ghoraṃ tad bhavān kṣantum arhati // Rm_11.142{42} //
yan mayā duṣṭacittena bhavato 'py upabhāṣyate /
(Rm 143)
tadatyayaṃ bhavāñ chāstaḥ pratihartuṃ samarhati // Rm_11.143{43} //
adyāgreṇa sadā cāpi bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tan me yad aparādhatvaṃ tat sarvaṃ kṣantum arhati // Rm_11.144{43!} //
punar naitat kariṣye 'haṃ akarttavyaṃ yady atra hi /
avaktavyaṃ ca yat kiṃ cin na tad vakṣyāmi sarvathā // Rm_11.145{44} //
abhāvyaṃ cāpi yat kiṃcid bhāvayiṣye na tat punaḥ /
yad eva taṃ prakarttavyaṃ tad eva hi karomy ahaṃ // Rm_11.146{45} //
vaktavyam eva vakṣye 'haṃ bhāvyam eva prabhāvaye /
etat sarvaṃ samāsena samādeṣṭuṃ samarhati // Rm_11.147{46} //
bhavadājñāṃ śirodhṛtvā satyam evaṃ caret sadā // Rm_11.148{47!} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa samādheḥ samutthitaḥ /
taṃ bhikṣuṃ kṛpayā dṛṣṭvā paśyann evaṃ samabravīt // Rm_11.149{48} //
śṛṇu vatsa samādhāya tvām atrāhaṃ prabodhaye /
yathā me gaditaṃ śrutvā tathā kuru samāhitaḥ // Rm_11.150{49} //
prāṇihiṃsā na karttavyā tathādattapratigrahaṃ /
strīṇāṃ saṃgānurāgaṃ ca akarttavyaṃ kadā cana // Rm_11.151{50} //
mṛṣāvādaṃ na vaktavyaṃ paiśūnyavacanaṃ tathā /
saṃbhinnapralāpaṃ ca pāruṣyaṃ ca kadā cana // Rm_11.152{51} //
mithyādṛṣṭir abhidhyā ca vyāpādaṃ ca tathā sadā /
bhikṣubhir manasā naiva ciṃtanīyā kadā cana // Rm_11.153{52} //
etāni daśapāpānāṃ mūlāni duḥkhadāni hi /
tasmād evaṃ parijñāya tyaktavyāni sukhārthibhiḥ // Rm_11.154{53} //
punar anyac chṛṇuṣvātra vakṣye dāruṇapātakaṃ /
saddharmāṇāṃ pratikṣepaṃ kartavyaṃ na kadā cana // Rm_11.155{54} //
tathā vāryāpavādatvaṃ vaktavyaṃ na kadā cana /
paṃcānaṃtaryapāpāni naiva kāryāṇi kena cit // Rm_11.156{55} //
yāni śrutvāpi dṛṣṭvāpi bhāvayitvānumodya ca /
patanto narakeṣv eva kleśāndhāni ca santi hi // Rm_11.157{56} //
tasmād etāni karmāṇi mānasāpi ca mā kṛthā /
varjanīyāni yatnena saddharmasukhavāṃchibhiḥ // Rm_11.158{57} //
karttavyaṃ tu sadā nityam āryasatyānubhāvitaṃ /
āryāṣṭāṃgikamārge ca caritvā vratam ādarāt // Rm_11.159{58} //
vratānām api sarveṣām āryāṣṭāṃgam upoṣadhaṃ /
(Rm 144)
pravaraṃ vratam ākhyātaṃ sarvair api munīśvaraiḥ // Rm_11.160{59} //
yasya puṇyānubhāvena pariśuddhatrimaṃḍalāḥ /
niḥśeṣapāpanirmuktāḥ prayānty arhatpadaṃ drutaṃ // Rm_11.161{60} //
evam etat parijñāya vrataṃ kṛtvā samācaran /
tatas te kramataḥ pāpaṃ niḥśeṣaṃ kṣiṇuyād drutaṃ // Rm_11.162{61} //
tataś ca kramaśaḥ śikṣāḥ śikṣitvātra samāhitaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā brahmacaryyaṃ samācara // Rm_11.163{62} //
tatas tvaṃ kramaśaś caivaṃ śodhayitvā trimaṃḍalaṃ /
sarvakleśavinirmuktaḥ sākṣād arhan bhaviṣyasi // Rm_11.164{63} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāsau paribodhitaḥ /
tatheti ca parijñāya tadvrataṃ kartum aichata // Rm_11.165{64} //
tathā tasyārhataḥ śāstuḥ sadaivaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
kramāc chikṣāś ca śikṣitvā tad upoṣadham ācarat // Rm_11.166{65} //
adhītya sakalā vidyā triratnasamupāśrayan /
sarvakleśān vinirjitya brahmacaryaṃ samācarat // Rm_11.167{66} //
bhikṣavo jñāyatām eṣa yo 'sau bhikṣuḥ pṛthagjanaḥ /
yad anenārhate śāstre śapitaṃ ruṣṭacetasā // Rm_11.168{67} //
tenāhasto vabhūvāyaṃ paṃcajanmaśatāny api /
yac cānenārhataḥ śastur gatvā ca śaraṇaṃ sadā // Rm_11.169{68} //
adhītya sakalā vidyā brahmacaryaṃ samāśritaṃ /
tenāyaṃ śāsanenātra pravrajyārhaṃ bhavaty api // Rm_11.170{69} //
iti hi bhikṣavo matvā caritavyaṃ śubhe sadā /
śubhena sadgatiṃ yāṃti kṛṣṇena durgatiṃ sadā // Rm_11.171{70} //
miśritenāpi miśratvaṃ bhuṃjate sarvajaṃtavaḥ /
yenaiva yat kṛtaṃ karma tasyaiva karmaṇaḥ phalaṃ // Rm_11.172{71} //
tenaiva bhujyate loke nānyena spṛśyate kvacit /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kadā cana // Rm_11.173{72} //
bhuktaṃ tu kṣīyate karma śubhaṃ vāpy aśubhaṃ tathā /
nāgnibhir dahyate kena vāyubhiś ca na śuṣyate // Rm_11.174{73} //
klidyate nodakaiś cāpi kṣīyate naiva bhūmiṣu /
na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api // Rm_11.175{74} //
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti prāṇināṃ khalu /
evam etat prabhaṣitvā jinendro 'sau mahāmuniḥ // Rm_11.176{75} //
bodhayan sakalāṃl lokān samādhiṃ vidadhe tataḥ /
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā sarve ca sāṃghikāḥ // Rm_11.177{76} //
śubheṣv eva sadā raktāḥ pracerire samāhitāḥ // Rm_11.178{77} //
ity evaṃ me samākhyātaṃ guruṇā śāṇavāsinā /
(Rm 145)
tathaivaṃ te mayā khyātaṃ śrutvā caivaṃ śubhe cara // Rm_11.179{78} //
prajāś ca śrāvayitvaivaṃ bodhayitvā prayatnataḥ /
saddharmācaraṇeṣv evaṃ preraṇīyā narādhipa // Rm_11.180{79} //
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhipathaḥ prāpya saṃbodhim āpnuyāḥ khalu // Rm_11.181{80} //
iti tenopaguptena bhāṣitaṃ sa nareśvaraḥ /
śrutvā tatheti vaṃditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_11.182{81} //
ye śṛṇvantīdam evaṃ pramuditamanaso hastakākhyāvadānaṃ
ye cāpi śrāvayanti pratidinam aniśaṃ bodhicaryābhiraktāḥ /
te sarve kleśamuktāḥ suvimalamanaso bodhisatvā guṇāḍhyā
bhuktvā saukhyaṃ prakāmaṃ munivaranilayaṃ saṃprayāṃti pramodāḥ // Rm_11.183{82} //

++ iti śriratnamālāyāṃ hastakāvadānaṃ nāma samāptam ++


(Rm 146)
XII Sārthavāhāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_12.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
yathā te guruṇādiṣṭaṃ tathā me khyātum arhasi // Rm_12.2{2} //
iti tena narendreṇa pṛṣṭe 'sau sugatātmajaḥ /
upagupto yatiś caivaṃ taṃ nṛpaṃ pratyabhāṣata // Rm_12.3{3} //
śṛṇu rājan samādhāya yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi tac chrutvā mudito bhava // Rm_12.4{4} //
puraikasamaye caivaṃ śākyasiṃho jagadguruḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā sarvadharmānudeśakaḥ // Rm_12.5{5} //
sarvavidyādhipo nāthas traidhātukavināyakaḥ /
dharmarājo munīndro 'sau sarvasatvahitaṃkaraḥ // Rm_12.6{6} //
śrāvastyāṃ vahir udyāne jetāhvaye mahāvane /
anāthapiṇḍadārāme vihāre saugatāśrame // Rm_12.7{7} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddham upāsakaiś ca cailakaiḥ /
bodhisatvagaṇaiś cāpi tathānyaiś ca maharṣibhiḥ // Rm_12.8{8} //
vyaharat satvahitārthena dharmāmṛtaiḥ pravarṣayan /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ prāyayur bodhivāṃchinaḥ // Rm_12.9{9} //
lokapālagaṇāḥ sarve svasvasainyagaṇaiḥ saha /
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyāḥ śūdrāś ca maṃtriṇaḥ // Rm_12.10{10} //
amātyā dhaninaḥ paurāḥ sādhavaś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca tathānye sarvajātikāḥ // Rm_12.11{11} //
sarvadigbhyaḥ samāgatya sarve te samupāgatāḥ /
saṃbuddhaṃ śrīghanaṃ natvā pūjayitvā samaṃtataḥ // Rm_12.12{12} //
parivṛtya puraskṛtya saddharmaśravaṇārthinaḥ /
kṛtāṃjalipuṭo dṛṣṭvā saṃtasthuḥ saṃmukhānatāḥ // Rm_12.13{13} //
athāsau bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupāśritān /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_12.14{14} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokādhipādayaḥ /
harṣitās te 'numodanto nananduḥ paribodhitāḥ // Rm_12.15{15} //
tadaiva samaye tasyāṃ śrāvastyāṃ puri saṃsthitaḥ /
(Rm 147)
āsīt sāṃyātrikotsāhī sārthavāho mahodyamī // Rm_12.16{16} //
svakuladharmabhṛd vīraḥ svakulavṛttimānitaḥ /
yaśodharmārthakāmāptyai samudraṃ gantum aichata // Rm_12.17{17} //
tato 'sau svāṃ priyāṃ bhāryāṃ bodhayitvā prayatnataḥ /
svasahāyāś ca tāṃ sarvāṃ samāhūya samabravīt // Rm_12.18{18} //
bhavaṃto śrūyatāṃ sarve yad abhilaṣitaṃ mama /
atrāsti yadi vo vāṃchā tan me svāgantum arhatha // Rm_12.19{19} //
ahaṃ ratnākaraṃ gantum iche ratnasamṛddhaye /
tat prāyāta mayā sārddhaṃ yadi saṃpattim ichatha // Rm_12.20{20} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te ratnalobhitāḥ /
sahasā gaṃtum ichante ratnākare mahodadhau // Rm_12.21{21} //
tato 'sau sārthabhṛc chīghraṃ sarve sārthagaṇaiḥ saha /
svastyayanavidhiṃ kṛtvā pratasthe saṃpramoditaḥ // Rm_12.22{22} //
tataḥ kramād vyatikramya grāmāraṇyavanāni ca /
sarve te pracaranto vai tīraṃ prāpur mahodadheḥ // Rm_12.23{23} //
tato bhāṃḍāni naukāyām āropyāruhya ca svayaṃ /
karṇadhāraprayatnais te jagāhire 'mbudhiṃ kramāt // Rm_12.24{24} //
tataḥ kramāt samullaṃghya bahudvīpāntarāṇi te /
ratnākaraṃ samāsādya ratnāni samasādhayan // Rm_12.25{25} //
tatas te bahuratnāni samāsādya pramoditāḥ /
tataḥ pratyāgatā abdhes tīrāntikaṃ samāyayuḥ // Rm_12.26{26} //
tatra tat karmadoṣeṇa kālavātair vighaṭṭitaṃ /
bhidyate vahanaṃ teṣāṃ hṛdayaiḥ sā sahāśu tat // Rm_12.27{27} //
tadā te vaṇijaḥ sarve niḥprayatnapratikriyā /
sarvabhāṇḍaiḥ sahāgāḍhe nipetur duṣkare 'mbudhau // Rm_12.28{28} //
kecit phalakam ālamvya samuttīrṇāḥ svavīryataḥ /
kecid vāhuvalādhānaṃ samuttīrya sthalaṃ yayuḥ // Rm_12.29{29} //
kecic ca vilayaṃ prāptā nirālamvyanirāśrayāḥ /
utpravanto nimajjantaḥ kheditā nidhanaṃ yayuḥ // Rm_12.30{30} //
tatas te vaṇijaḥ sarve ye viśiṣṭā viṣāditāḥ /
te yaśodhanavibhraṣṭāḥ śūnyahastā gṛhaṃ yayuḥ // Rm_12.31{31} //
tathāsau sārthavāho 'pi gṛhaṃ prāpto viṣāditaḥ /
etad vṛttaṃ svabhāryāyāḥ kathitvaivaṃ vyacintayat // Rm_12.32{32} //
hā hā me mandabhāgyatvāj jāyate mīdṛśī vipat /
(Rm 148)
atrāhaṃ kiṃ kariṣyāmi yato bhāgyaṃ na vidyate // Rm_12.33{33} //
bhāgyavān puruṣo dhīro bhāgyavān kuśalī sudhīḥ /
bhāgyena labhyate saṃpad yaśaḥ saukhyaguṇānvitaḥ // Rm_12.34{34} //
dhīḥ śrīlakṣmīyaśoratnaṃ valaṃ saṃpat kṣaṇādayaḥ /
etadādyā guṇāḥ sarve śobhanti bhāgyam āśritāḥ // Rm_12.35{35} //
nihīnabhāgyavṛttes tu puruṣasyāpi saṃmate /
etadādyādiguṇāḥ sarve na prasiddhyaṃti sarvataḥ // Rm_12.36{36} //
tad atra kiṃ kariṣye 'haṃ kva yāsyāmi dhanāptaye /
dhanahīnā na śobhante gṛhasthāḥ sādhavo 'pi hi // Rm_12.37{37} //
varaṃ prāṇaparityāgaṃ na tu dravyair vinā gṛhe /
paśuvan nirasaṃ bhuktvā sthāsyāmy evaṃ nirutsavaṃ // Rm_12.38{38} //
bhāgyena labhyate dravyaṃ bhāgyaṃ dharmeṇa labhyate /
dharme hi jāyate sveṣṭadevatāyāḥ prasādataḥ // Rm_12.39{39} //
tad dharmabhāgyalabdhārthaṃ svakuladevatāṃ prati /
samyag ārādhayitvaivaṃ yāyāṃ ratnākaraṃ punaḥ // Rm_12.40{40} //
manasīti viniścitya sa sārthavāhakaḥ punaḥ /
svakuladevatāṃ samyag ārādhya samayācata // Rm_12.41{41} //
namas te devate nityaṃ bhaje 'haṃ śaraṇaṃ gataḥ /
kṣaṃtavyaṃ me 'parādhatvaṃ prasīda parameśvara // Rm_12.42{42} //
itthaṃ sā devatā samyag ārādhya saṃpramoditā /
sarvasārthān samāhūya punar evam abhāṣata // Rm_12.43{43} //
bho bhavanto vijānīdhvaṃ vayaṃ sarve vaṇigjanāḥ /
tad atra bhavatām agre kathyate me samīhitaṃ // Rm_12.44{44} //
yad bhavanto vayaṃ sarve sārthavāhakulodbhavāḥ /
tat tathaiva gṛhe sthitvā naiva śobhāṃ vrajemahi // Rm_12.45{45} //
tasmāt svakulavṛttisthaiḥ sarvair asmābhir udyataiḥ /
yaśodharmasukhāptyarthaṃ karttavyaṃ dhanasādhanaṃ // Rm_12.46{46} //
dhanahīnā na śobhante gṛhasthā hi kuṭuṃvinaḥ /
sārthavāho 'stu śobhante vahuratnārjanodyatāḥ // Rm_12.47{47} //
tad viṣādaṃ parityaktvā yaśoratnasukhāptaye /
dhairyyam ālamvya sarvaiś ca karttavyaṃ dhanasādhanaṃ // Rm_12.48{48} //
dhanavān puruṣo lokaiḥ sarvatrāpi pramānyate /
dhanena sādhayed dharmaṃ dharmeṇa sadgatiṃ vrajet // Rm_12.49{49} //
tasmān nityaṃ mahotsāhais ñltyaktvālasyakuśīdatā /
arjanīyaṃ prayatnena dhanaṃ dānāya bhuktaye // Rm_12.50{50} //
dānaṃ vibhūṣaṇaṃ loke dānaṃ durgatinivāraṇaṃ /
(Rm 149)
dānaṃ svargasya sopānaṃ dānaṃ śāntikaraṃ sadā // Rm_12.51{51} //
asmād dānaṃ sadā kartuṃ bhoktuṃ saukhyaṃ yathechayā /
bhūyo ratnākaraṃ gaṃtum arhāmahe dhanārjane // Rm_12.52{52} //
tatra ratnāni saṃgṛhya svastipratyāgatā vayaṃ /
yāvaj jīvaṃ sukhaṃ bhuktvā dānaṃ kṛtvā vasemahi // Rm_12.53{53} //
yadi daivo vipattiḥ syāt samudre patitā vayaṃ /
tīrtharāje mṛtāḥ sarve yāsyāmaḥ svargatiṃ dhruvaṃ // Rm_12.54{54} //
yadi bhāgyād athāsmākaṃ devānāṃ ca prasādataḥ /
yātrāsiddhir bhaven nūnaṃ yāvaj jīvaṃ sukhaṃ tadā // Rm_12.55{55} //
asmād ratnākare gantuṃ iche ratnapralabdhaye /
tat prāyāta mayā sārddhaṃ yadi saṃpattim ichatha // Rm_12.56{56} //
iti tasyoditaṃ śrutvā te sarve vaṇijo mudā /
tathā tena sahaichānta gantuṃ ratnākaraiḥ punaḥ // Rm_12.57{57} //
tato 'sau sārthabhṛc chīghraṃ dhṛtvā svastyayanaṃ mudā /
sarve sārthagaṇaiḥ sārddhaṃ pratasthe svapurād vahi // Rm_12.58{58} //
tataḥ kramād vyatikramya grāmāraṇyavanāni ca /
pracarantaś ca te sarve tīraṃ prāpur mahodadheḥ // Rm_12.59{59} //
tatra sarve 'pi te sārthā bhāṇḍāni vahane kramāt /
āropya sahasārūḍhā jagāhire mahāmbudhau // Rm_12.60{60} //
tataḥ kramāt samullaṃghya vahudvīpāntarāṇi te /
ratnākaraṃ samāsādya ratnāni samasādhayan // Rm_12.61{61} //
tatra te vahuratnāni samāgṛhya praharṣitāḥ /
tataḥ pratyāgatāś cābdhes tīrāntikam upāyayuḥ // Rm_12.62{62} //
tatas taddaivayogena kālikāvātaghaṭṭitā /
sā naukā bhidyate caivaṃ teṣāṃ vai hṛdayaiḥ saha // Rm_12.63{63} //
tadā te vaṇijaḥ sarve niḥprayatnapratikriyā /
sarvabhāṇḍaiḥ sahāgāḍhe nyapatan duṣṭare 'mbudhau // Rm_12.64{64} //
tatra te vilayaṃ prāptā nirālaṃvā nirāśrayāḥ /
unmajjanto nimajjantaḥ preritās tīram ūrmibhiḥ // Rm_12.65{65} //
kecit phalakam āśritya samuttīryya svavīryyataḥ /
kecid vāhuvalādhānaiḥ samuttīryya sthalaṃ yayuḥ // Rm_12.66{66} //
kecin nihīnavīryyāṅgā hanyamānā mahormibhiḥ /
utplavantā nimajjantaḥ kheditā nidhanaṃ yayuḥ // Rm_12.67{67} //
tatas teṣāṃ ca sārthānāṃ ye 'vaśiṣṭā sujīvinaḥ /
(Rm 150)
yaśoratnaviyuktās te śūnyahastā gṛhaṃ yayuḥ // Rm_12.68{68} //
tathāsau sārthavāho 'pi gṛhaṃ gatvā viṣāditaḥ /
etad vṛttaṃ svavaṃdhūnāṃ kathitvaivam abhāṣata // Rm_12.69{69} //
hā mayā kiṃ kṛtaṃ pāpaṃ yenedrig jāyate vipat /
dvidhāpi siddhyate naiva yato bhāgyaṃ na vidyate // Rm_12.70{70} //
pāpair na siddhyate karma atra yatnasya kiṃ valaiḥ /
dharmeṇa siddhyate karma tasmād dharmo valottamaḥ // Rm_12.71{71} //
tasmād dharmaṃ puraskṛtya karttavyaṃ dravyasādhanaṃ /
dravyena sādhayet karma sadgatiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_12.72{72} //
karma tu siddhyate samyak kulavṛttiṃ ca cāriṇāṃ /
kulavṛttiṃ parityajya yo 'nyavṛttau caret kudhīḥ // Rm_12.73{73} //
sa ihāpi paribhraṣṭaḥ paratra durgatiṃ vrajet /
yenaivaṃ sadgatiprāptis tadaiva karmma sādhayet // Rm_12.74{74} //
yato 'pi durgatiṃ prāptis tat karma tarhitaṃ budhaiḥ /
tad atra kiṃ kariṣye 'haṃ kva yāsyāmy artham arjituṃ /
arthaṃ vinā kathaṃ dharmaṃ karttavyaṃ hi kuṭuṃvibhiḥ // Rm_12.75{75} //
vinā dharmaṃ hi saṃsāre janma jīvaṃ ca nisphalaṃ /
kiṃ te na pauruṣeṇāpi yena dharmaṃ na sādhyate // Rm_12.76{76} //
dhig dhig me janma saṃsāre jīvituṃ na tathotsahe /
varaṃ prāṇaparityāgaṃ na tv evaṃ cirajīvitaṃ // Rm_12.77{77} //
avaśyaṃ jantubhir mṛtyur gantavyaṃ ekadhā dhruvaṃ /
tato 'tra martum ichāmi na tv evam uṣituṃ gṛhe // Rm_12.78{(78)} //
evaṃjīvo na śobhe 'haṃ dhig pravādāgnidagdhitaḥ /
kathaṃ me śāmyate duḥkhaṃ yenāhaṃ parikheditaḥ // Rm_12.79{(78)} //
kiṃ karttavyaṃ kva gantavyaṃ yatnaṃ cātra na vidyate /
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi ko me 'sti rakṣako janaḥ // Rm_12.80{79} //
yaśodharmaparibhraṣṭo vrajeyaṃ durgatiṃ khalu /
tadāhaṃ kiṃ kariṣyāmi dharmayaśaḥsukhānvitaḥ // Rm_12.81{80} //
mānuṣye labhyamāne hi kuto dharmānusādhanaṃ /
vinā dharmmaṃ yaśodravyaḥ kiṃ saukhyaṃ gṛhavāsināṃ // Rm_12.82{81} //
vinā dharmayaśodravyair yo gṛhasthaḥ paśuḥ khalu /
dharmeṇa sādhayed dravyaṃ yaśobhāgyasukhāptaye // Rm_12.83{82} //
dharmād dhi jāyate puṇyaṃ dānaśīlakṣamādibhiḥ /
puṇyenaiva pralabhyante caturvargā api dhruvaṃ // Rm_12.84{83} //
(Rm 151)
tad eteṣāṃ mamaiko 'pi na vidyate kathaṃ cana /
hā hato 'smi svadaivena kiṃ karomi vikheditaḥ // Rm_12.85{84} //
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi namo daivāya karmaṇe /
evaṃ teṣāṃ svavaṃdhūnāṃ vilapītvā sa sārthapaḥ // Rm_12.86{85} //
tasthau cintākulībhūto dhanārjananirāśrayā /
evaṃ vyavasthitaṃ dṛṣṭvā taṃ te sarve 'pi vāṃdhavāḥ // Rm_12.87{86} //
datvāśvāsaṃ vinodāya bodhayante dhruvaṃ tathā /
sādho sārthapate satyaṃ tat sarvaṃ yat tvayocyate // Rm_12.88{87} //
tad evaṃ dhairyyam ālaṃvya prodyamasva gṛhe vasan /
sādho kutrāpi mā dhāva nirmāṇasadṛśaṃ phalaṃ // Rm_12.89{88} //
yāvad evāmbhasā kumbhaḥ siṃdhāv andhau 'vapūryate /
yad abhāvi na tad bhāvi bhāvi naiva tad anyathā // Rm_12.90{89} //
avaśyaṃ bhāvino bhāvā bhavaṃti sarvadehināṃ /
avaśyaṃ bhāvino bhāvā na bhaveyus tathā yadi // Rm_12.91{90} //
pitrā tyaktaḥ kathaṃ rāmo rājyabhraṣṭo vanaṃ yayau /
tatrāpi vasatas tasya bhāryā śītā pativratā // Rm_12.92{91} //
āhṛtya rakṣasā nītā kathaṃ laṃkāpure 'vasat /
tato rāmeṇa vīryeṇa hatvāsau rāvaṇas tataḥ // Rm_12.93{92} //
pratyānīya punaḥ śītā tyaktā bharttrā svayaṃ kathaṃ /
punar ṛṣeḥ samānīya sabhāmadhye parikṣitā // Rm_12.94{93} //
tataḥ pṛthyā svayaṃ gṛhya sītānītā rasātalaṃ /
tatas tadvirahārttāsau rāmaḥ saṃsāranispṛhaḥ // Rm_12.95{94} //
nadyāṃ prāṇasvayaṃ tyaktvā janaṃ sārddhaṃ divaṃ yayau /
evam anye 'pi rājāno yudhiṣṭhirā nṛpādayaḥ /
rājyabhraṣṭā vane gatvā vibhramus te 'pi daivataḥ // Rm_12.96{95} //
evam anye 'pi lokāś ca sarvatraidhātukabhavāḥ /
uttamā adhamā madhyā saṃti te 'pi svadaivataḥ // Rm_12.97{96} //
kecid gṛhe mṛtāḥ kecij jāyamānā mṛtā api /
kecid vālye mṛtāḥ kecit kaumāratve mṛtās tathā // Rm_12.98{97} //
yauvane 'pi mṛtāḥ kecin mṛtā vṛddhe vadanti me /
sarve 'py evaṃ mṛtā lokāḥ svasvadaivapramāṇataḥ // Rm_12.99{98} //
evaṃ devādayo lokāḥ sukhaduḥkhānuyoginaḥ /
svasvadaivānubhāvena ṣaḍgatiṣu caranti te // Rm_12.100{99} //
kecid vālye sukhaṃ bhuktvā yauvane duḥkhabhāginaḥ /
kecic ca yauvane saukhyaṃ bhuktvā vṛddhe suduḥkhitāḥ // Rm_12.101{100} //
(Rm 152)
kecic ca duḥkhitā vālye yauvane saukhyabhāginaḥ /
vṛddhatvasya sukhībhūtā bhavaṃti te 'pi hi daivataḥ // Rm_12.102{1} //
sarve 'pi sukham ichanti duḥkhaṃ nechati kaś cana /
tathā sukhāni saṃprāptuṃ yatnaṃ kurvanty anekaśaḥ // Rm_12.103{2} //
keṣāṃ cit siddhyate yatnaṃ keṣāṃ cid vā na siddhyati /
keṣāṃ cid vighnatāṃ yāti tat sarvaṃ daivayogataḥ // Rm_12.104{3} //
tathā ca rogiṇāṃ rogā vaidyopacāraṇair api /
varddhyante naiva śāmyante tad api daivayogataḥ // Rm_12.105{4} //
keṣāṃ cid rogiṇāṃ rogā vinā vaidyopacāraṇe /
śāmyaṃte yatnato cāpi tad api daivayogataḥ // Rm_12.106{5} //
tathā cald maṃtriṇāṃ maṃtrāḥ siddhyante yatnato laghuḥ /
keṣāṃ cid vighnatāṃ yānti tad api daivakāraṇāt // Rm_12.107{6} //
tathaivaṃ vaṇijāṃ lābhoḥ siddhyante yatnato 'pi ca /
keṣāṃ cin naiva yatnena tad api daivayogataḥ // Rm_12.108{7} //
tathā vīrā raṇe śatruṃ vinā yatnaṃ jayaṃty api /
kecit tu ripunā yuddhe hanyamānā mṛtāḥ pare // Rm_12.109{8} //
kecit kṛtvā mahāyuddhaṃ hanyamānāḥ parasparaṃ /
tyaktvā dehaṃ gatāḥ svargaṃ tad api daivayogataḥ // Rm_12.110{9} //
evaṃ sāṃyātrikā ratnaṃ prāptuṃ ratnākaraṃ gatāḥ /
kecid ratnāni saṃgṛhya svasti pratyāgatā gṛhaṃ // Rm_12.111{10} //
kecid ratnam alabdhaṃ vai śūnyahastā gṛhāgatāḥ /
kecic ca nidhanaṃ yātās tatraiva makarālaye // Rm_12.112{11} //
kecid yatnāt samuttīrya jīvanto gṛham āgatāḥ /
kecic ca jāṃgale caurair nihatā maraṇaṃ gatāḥ // Rm_12.113{12} //
kecic ca jaṃtubhir mārge hiṃsyamāne mṛtā vane /
keṣāṃ cit siddhyate yātrā mahallābhasamanvitāḥ // Rm_12.114{13} //
keṣāṃ cid vighnatāṃ yānti tathāpi daivayogataḥ /
kaiś cid gṛhe nidhiḥ prāptaḥ kaiś cid deśāntare vane // Rm_12.115{14} //
kaiś cid dūre bhramadbhiś ca naiva kiṃ cit kva cid dhanaṃ /
keṣāṃ cid varddhate saṃpad yatnāyāsaṃ vinā laghu // Rm_12.116{15} //
keṣāṃ cid dhīyate saṃpad rakṣitāpi prayatnataḥ /
keṣāṃ cit susthirā saṃpat keṣāṃ cid vala asthirā // Rm_12.117{16} //
keṣāṃ cij jāyate naiva nānopāyārjanair api /
evaṃ nānāprakāraiś ca satvās traidhātukodbhavāḥ // Rm_12.118{17} //
(Rm 153)
bhuṃjate sukhaduḥkhāni svasvadaivānusāriṇāḥ /
sukhasyānte hi duḥkhāni duḥkhasyānte sukhāni ca // Rm_12.119{18} //
bhuṃjante jaṃtavaḥ sarve bhramante ṣaḍgatiṣv api /
tathā bhavanti mitrāṇi dviṣo 'pi hitakāriṇaḥ // Rm_12.120{19} //
mitrāṇy api dviṣo duṣṭā bhavaṃti daivayogataḥ /
tathāmṛtaṃ viṣībhūtaṃ viṣaṃ cāpy amṛtī bhavet // Rm_12.121{20} //
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahad varaṃ // Rm_12.122{21} //
tathā ca brahmaṇaḥ śīrṣaṃ nikṛttaṃ śūlapāṇinā /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahāvalī // Rm_12.123{22} //
tathā cakrī suvīro 'pi vyādheṣu nihato mṛtaḥ /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahad valaṃ // Rm_12.124{23} //
yaś ca bhūtādhipaś ceśaḥ so 'py umatto digaṃvaraḥ /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ maheśvaraḥ // Rm_12.125{24} //
caṃdro 'pi ca kalaṃkāṅko māse māse 'pi hīyate /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahadvalaṃ // Rm_12.126{25} //
evaṃ candradineśau ca graheṇāpi nipīḍitau /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahāvalī // Rm_12.127{26} //
rāmo rakṣovijetāpi putreṇa nihato raṇe /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahāvalī // Rm_12.128{27} //
tathārjjunaḥ sudhīro 'pi putreṇāpi hato raṇe /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahāvalaṃ // Rm_12.129{28} //
tathā ca parśurāmeṇa mātāpi nihatā krudhā /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahāvalaḥ // Rm_12.130{29} //
biṃbisāro nṛpendro 'pi putreṇājātaśatruṇā /
vaṃdhane māritaṃ caivaṃ tad api daivayogataḥ // Rm_12.131{30} //
tasmāc ca brahmadattena dharmapālo sa nandanaḥ /
māritaḥ pramadātuṣṭyai tad api daivayogataḥ // Rm_12.132{31} //
rājñī ca durpatī mātā svātmajasyāpi rohitaṃ /
pītvaiva nirdayā tuṣṭā tad api daivayogataḥ // Rm_12.133{32} //
kṣāntivādī muniś cāpi rājñā nirdayacetasā /
asinā ghātito 'raṇye tad api daivayogataḥ // Rm_12.134{33} //
prasenajin nṛpeśo 'pi putreṇāpi svarājyataḥ /
nirvāsito vane bhrāntas tad api daivayogataḥ // Rm_12.135{34} //
evam anye 'pi rājāno hatvā jñātī svavāṃdhavān /
bhuṃjate prāpya rājyāni tad api daivayogataḥ // Rm_12.136{35} //
evaṃ pitrā sutās tyaktvā mātrā ca svātmajā api /
vaṃdhumitrādibhis tyaktvā kecid daivānuyogataḥ // Rm_12.137{36} //
bhāryāpi svāminā tyaktvā bharttāpi bhāryyayā tathā /
(Rm 154)
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahattaraṃ // Rm_12.138{37} //
putreṇāpi pitā tyaktaṃ mātāpi jananī tathā /
dhātrī cāpi parityaktās tathā pautrapitāmahaḥ // Rm_12.139{38} //
tathā pitāmahas tyaktaḥ putraiś cāpy atinirdayaiḥ /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahattaraṃ // Rm_12.140{39} //
tathā rājñā svabhṛtyāś ca sevakā api sajjanāḥ /
aparādhaṃ vinā tyaktās tad api daivayogataḥ // Rm_12.141{40} //
tathā sakhisahāyāṃ ca vaṃdhumitrasuhṛjjanān /
parityaktvā nihaṃty ante tad api daivayogataḥ // Rm_12.142{40*} //
tathā śiṣyān gurur hanti śiṣyo hanti gurum api /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahattaraṃ // Rm_12.143{41} //
tathāpi ghnanti bharttāraṃ svāminaṃ sevakānn api /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahattaraṃ // Rm_12.144{42} //
tathā ca svayam ātmānaṃ ghnanti kecid ruṣānvitāḥ /
tad api daivayogena tasmād daivaṃ mahattamaḥ // Rm_12.145{43} //
kecic chastraiḥ svayaṃ hatvā kecid bhuktvā viṣādikaṃ /
kecid agnau jale svabhre prapātāt patitā mṛtāḥ // Rm_12.146{44} //
kecit pāśaiḥ svayaṃ badhya mṛtāḥ kecic ca vaṃdhane /
kecit pānāśanādīṃś ca tyaktvā yāṃti yamālayaṃ // Rm_12.147{45} //
evaṃ kṛtvāpi yānty eva kecid vāpi surālayaṃ /
kecic ca narake yānti tat sarvaṃ daivayogataḥ // Rm_12.148{46} //
tathā mṛddārupāṣāṇe nānādhātupratiṣṭhitāḥ /
devatāś ca dadanty evaṃ phalaṃ daivaniyogataḥ // Rm_12.149{47} //
pare 'pi svajanā iṣṭāḥ sahajā api ca dviṣaḥ /
bhavanti tat kṣaṇād eva tad api daivayogataḥ // Rm_12.150{48} //
evaṃ traidhātukotpannāḥ sarve satvāś ca jaṃtavaḥ /
ṣaḍgatiṣu bhramantas te caranti daivayogataḥ // Rm_12.151{49} //
kecid vīrā guṇāḍhyāś ca suṃdarā bhāgyamāninaḥ /
sarvasaṃpatsamṛddhāś ca cakravarttinṛpādayaḥ // Rm_12.152{50} //
kecic ca nirguṇāḥ prāḍhyāḥ kecin nirguṇinaḥ śaṭhāḥ /
kecic ca vikalāṃgāś ca guṇasaṃpattibhāginaḥ // Rm_12.153{51} //
kecic ca suṃdarā mūrkhā nirdhanā nirguṇāḥ śaṭhāḥ /
kecic ca guṇinaḥ prāḍhyā nīcakarmānucāriṇaḥ // Rm_12.154{52} //
kecin nīcakulotpannāḥ guṇāḍhyāḥ sādhuvṛttayaḥ /
(Rm 155)
dātāro dhanino vīrāḥ sarvasatvānupālakāḥ // Rm_12.155{53} //
kecid uccakulotpannā nirguṇā duṣṭavṛttayaḥ /
kṛpaṇā vikalāṃgāś ca nirdayāś ca durāśayāḥ // Rm_12.156{54} //
kecid vīrā hy alābhijñāḥ kulīnāḥ sādhavo 'pi ye /
te 'pi jātinihīne 'pi bhajaṃti śaraṇaṃ gatāḥ // Rm_12.157{55} //
kecic ca guṇavanto 'pi kucelāḥ kṛśagātrikāḥ /
pretavad bhujyamānāś ca caraṃti bhikṣukā bhuvi // Rm_12.158{56} //
kecic ca nirguṇā vāpi vaṃcakā duṣṭamānasāḥ /
mānyante sādhuval loke tad api daivayogataḥ // Rm_12.159{57} //
evaṃ nānāvidhā lokāḥ ṣaḍgatiṣu samudbhavāḥ /
sukhaduḥkhāni bhuṃjante bhramaṃti daivayogataḥ // Rm_12.160{58} //
tasmād daivaṃ mahāvīraṃ sarvatraidhātukeṣv api /
kenāpi śakyate naiva vaśe netuṃ kathaṃ cana // Rm_12.161{59} //
tena daivaṃ mahānāthaḥ sarvakarmādhipaḥ prabhuḥ /
sraṣṭā bharttā ca harttā ca traidhātuvāsinām api // Rm_12.162{60} //
tasyāpy adhipatibrahmā sarvalokeśvaro vidhiḥ /
tat tasya śaraṇaṃ gatvā bhaktyā nityaṃ samarcaya // Rm_12.163{61} //
tasmiṃ tuṣṭe vidhau devaiḥ parituṣṭaṃ bhaved dhruvaṃ /
tato daivaprasādena sarvatra maṃgalaṃ bhavet // Rm_12.164{62} //
daive tuṣṭe susiddhyante sarvakarmāṇi yatnataḥ /
viruddhe tu na siddhyante yatnaiḥ saṃsādhitāny api // Rm_12.165{63} //
tasmād daivādhipaṃ devaṃ brahmāṇaṃ caturānanaṃ /
bhaja daivaprasannāya sarvakāryaprasiddhaye // Rm_12.166{64} //
daivaṃ brahmaprasādena śubhadaṃ saṃmukhī bhavet /
tatas te maṃgalaṃ nityaṃ sarvakāryyeṣu saṃbhavet // Rm_12.167{65} //
evaṃ sārthapate natvā vidhānaṃ kāryyasādhanaṃ /
vidhinārādhya sadbhaktyā kuruṣva karmasādhanaṃ // Rm_12.168{66} //
tathā cet sarvathā nityaṃ yātrāyaṃ maṃgalaṃ bhavet /
anyad vā cintitaṃ kāryaṃ sarvāpy evaṃ prasatsyate // Rm_12.169{67} //
yadi vāṃchāsti te bhūyo gantuṃ ratnākaraṃ prati /
tathābhyarcya vidhātāraṃ gachet svasti bhavet khalu // Rm_12.170{68} //
iti tenoditaṃ śrutvā sārthavāhas tatheti saḥ /
pratijñāya samabhyarcya brahmāṇaṃ prārthayat tadā // Rm_12.171{69} //
namas te bhagavan brahmaṃ yātrāsiddhiṃ kuruṣva me /
evaṃ vidhiṃ samārādhya sa sārthādhipatis tataḥ // Rm_12.172{70} //
ratnaṃ prāptyai punaḥ sārthān samāhūyābravīt tathā /
(Rm 156)
bhavantaḥ śrūyatāṃ vākyaṃ yan mayā samudīritaṃ // Rm_12.173{71} //
atrāsti yadi vo vāṃchā tathā kartuṃ samudyatāṃ /
ahaṃ ratnākaraṃ bhūyo gantuṃ ichāmi sāṃprataṃ // Rm_12.174{72} //
tad yadīchatha ratnāni tathā yāta mayā saha /
kiṃ cāpy atra vayaṃ sarve sārthavāhakulodbhavāḥ // Rm_12.175{73} //
tad gṛhe paśuvad bhuktvā kathaṃ śobhī vrajemahi /
saṃsāre sarvajaṃtūnāṃ ekadhā maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_12.176{74} //
tat kiṃ no maraṇe bhītyā mṛtyuṃ kena nivāryyate /
yadi daivād vipattiḥ syād asmākaṃ karmmadoṣataḥ // Rm_12.177{75} //
sarvatīrthajalādhāre mṛtāḥ svargaṃ vrajemahi /
yadi bhāgyāc ca no yātrā siddhā svastimatī bhavet /
tadā jīvaṃ sukhaṃ dānaṃ kṛtvā svargaṃ vrajemahi /
tad viṣādaṃ parityajya yaśodharmmasukhāptaye // Rm_12.178{76} //
vīryotsāhaṃ samādhāya samāyāta mayā saha /
iti tasya vacaḥ śrutvā sarve te vaṇijo mudā // Rm_12.179{77} //
tatheti ca samutsāhaṃ kṛtvā gaṃtuṃ samudyatāḥ /
tataḥ sarve 'pi te sārthā dhṛtvā svastyayanaṃ vidhiṃ // Rm_12.180{78} //
paṇyam ādāya tenaiva saha sārthabhṛtā yayuḥ /
tatas te prasthitāḥ sarve grāmāraṇyavanasthalīḥ // Rm_12.181{79} //
samuttīryya kramād yātās tīraṃ prāpur mahodadheḥ /
tatra nāvi samārūḍhā karṇadhāraprayatnataḥ // Rm_12.182{80} //
marutāṃte 'nukūlena jagāhire mahodadhiṃ /
tatas teṣāṃ ca sarveṣāṃ daivayogānuyogataḥ // Rm_12.183{81} //
sā naukā kālikāvātasaṃkṣubdhābhūd vibheditā /
tadā sarve 'pi te sārthā dṛṣṭvā naukāṃ vibheditāṃ // Rm_12.184{82} //
trasitāḥ sahasā tasmāt pratyāyayuḥ prayatnataḥ /
tatas te vaṇijaḥ sarve vipaṃnāśā viṣāditāḥ // Rm_12.185{83} //
rātrau svasvagṛhe gatvā vibhagnāsā viṣedire /
tathāsau sārthavāho 'pi lajjitaḥ khaṇḍitāśayaḥ // Rm_12.186{84} //
kheditātmā gṛhe tasthau mūkavad dhi natotsavaḥ /
tato bhāryyā satī bhadrā patikhedavibheditaṃ /
dṛṣṭvā taṃ vikalībhūtaṃ samupetyābravīt punaḥ // Rm_12.187{85} //
mā viṣādaṃ kṛthāḥ svāminn atra dhairyyaṃ samāśrayaḥ /
dharmiṣṭhe śaraṇaṃ gatvā kuruṣva dharmasādhanaṃ // Rm_12.188{86} //
(Rm 157)
dharmmeṇa jīyate pāpaṃ niṣpāpo nirmalāśayaḥ /
śuddhacitto viśuddhātmā puṇyātmā bhāgyam āpnuyāt // Rm_12.189{87} //
tato bhāgyavataḥ puṃso yad yat karmaṇi sādhitaṃ /
tat tat sarvaṃ prasiddhyeta tasmād dharmaṃ carottamaṃ // Rm_12.190{88} //
dharmam eva suhṛd mitram ihāmutra sahānugaḥ /
dharmmeṇa pālyate sarvaṃ tasmād dharmo jagatsuhṛt // Rm_12.191{89} //
dharmā nānāvidhā loke kulacaryyānusarataḥ /
sarveṣām api dharmāṇāṃ dayā dharme viśiṣyate // Rm_12.192{90} //
dayāluḥ sugato buddho dharmarājas tathāgataḥ /
samantabhadra ātmajñaḥ sarvasatvahitaṃkaraḥ // Rm_12.193{91} //
sarvajño mārajic chāstā jagannāthaḥ śubhārthadaḥ /
ṣaḍabhijño jagadbharttā sarvalokādhipeśvaraḥ // Rm_12.194{92} //
tasmāt tasya munīndrasya sadbhaktyā śaraṇaṃ vrajan /
saddharmaśaraṇaṃ kṛtvā bhaja nityam upāsakaḥ // Rm_12.195{93} //
tatas te naśyate pāpaṃ maṃgalaṃ ca bhaved dhruvaṃ /
tadaiva sarvakāryāṇi sametsyaṃte na saṃśayaḥ // Rm_12.196{94} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa sārthādhipatir mudā /
tatheti saṃpratijñāya saṃbuddhaśaraṇaṃ yayau // Rm_12.197{95} //
namas te bhagavan nātha pāpistho 'haṃ sudurbhagaḥ /
bhavatāṃ śaraṇaṃ gache tan māṃ dṛṣṭvāśu rakṣatāṃ // Rm_12.198{96} //
yan mayā prakṛtaṃ pāpaṃ kāritaṃ vānumoditaḥ /
tat sarvaṃ deśayiṣyāmi tan me dehi śubhāṃ gatiṃ // Rm_12.199{97} //
bhavatāṃ sarvadā nātha śaraṇaṃ yāmy upāsakaḥ /
anyo me śaraṇaṃ nāsti tan māṃ rakṣa sadā bhaje // Rm_12.200{98} //
tridhāpi me jagannātha yātrā bhagnā svadaivataḥ /
gṛhasthaḥ sārthavāho 'haṃ tan me dehi susaṃpadaḥ // Rm_12.201{99} //
yanv ahaṃ sāṃprataṃ nātha bhavataṃ śaraṇaṃ vrajan /
bhūyo ratnākaraṃ gantuṃ ichāmi ratnalabdhaye // Rm_12.202{100} //
yadi yātrā bhavet siddhi yāval lābhaṃ ca lapsyate /
tadupāyena saṃbuddhaṃ pūjayeyaṃ sasāṃghikaṃ // Rm_12.203{1} //
ity evaṃ niścayaṃ kṛtvā saṃbuddhaṃ saṃsmaran muhuḥ /
tāṃ bhāryyāṃ bhadrikāṃ dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_12.204{2} //
bhadre tvayā yad ādiṣṭaṃ tathā kartuṃ samutsahe /
adyāgreṇa jagannāthaṃ śaraṇaṃ yāsyāmy upāsakaḥ // Rm_12.205{3} //
(Rm 158)
bhadre nāmnā jinendrasya yāsye ratnākare punaḥ /
yadi yātrā bhavet siddhi yāval lābhaṃ ca lapsyate // Rm_12.206{4} //
tadupārddhena ratnena sasaṃghaṃ sugataṃ tadā /
yathārhaṃ pūjayiṣye 'ham iti saṃkalpitaṃ mayā // Rm_12.207{5} //
yadi daivād vipattiḥ syāt saṃbuddhanāma saṃsmaran /
sarvatīrthajalādhāne mṛto yāyāṃ sukhāvatīṃ // Rm_12.208{6} //
tad atra yadi me kāryyaṃ śubhaṃ kartuṃ samichasi /
tad viṣādaṃ parityajya dhairyyaṃ kṛtvā sukhaṃ vasa // Rm_12.209{7} //
iti bharttroditaṃ śrutvā sā bhāryyā bhadrikā satī /
tatheti pratisaṃmodya svāminaṃ taṃ samabravīt // Rm_12.210{8} //
yady evaṃ te samīhāsti kṛtv etaṃ niścayaṃ prabho /
saṃbuddhasmaraṇaṃ dhṛtvā gacha svastiṃ samācara // Rm_12.211{9} //
yadi buddhakṛpādṛṣṭiḥ satveṣu vidyate kila /
tathāvaśyaṃ sa saṃbuddhaḥ paśyan tvāṃ cāpy acet khalu // Rm_12.212{10} //
tadā te maṅgalaṃ nityaṃ yātrā svastimatī bhavet /
tatas te janma saṃsāre sāphalyaṃ ca bhavet khalu // Rm_12.213{11} //
tena svāmiṃ jineṃdrasya nāmasvastyayanaṃ dadhat /
gacha yātrā susiddhāstu svasti pratyāgatāśu ca // Rm_12.214{12} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa sārthādhipatir mudā /
bhūyaḥ sārthagaṇān sarvān samāhūyābravīt tathā // Rm_12.215{13} //
bhavanta śrūyatāṃ vākyaṃ yan mayātra samīhitaṃ /
ahaṃ ratnākaraṃ bhūyo gantum ichāmi sāṃprataṃ // Rm_12.216{14} //
tad asti yadi vo vāṃchā yaśaḥsaṃpatsukhāptaye /
samāyāta mayā sārddhaṃ ratnākaraṃ vrajemahi // Rm_12.217{15} //
yadi bhāgyād dhi no yātrā siddhā svastimatir bhavet /
yāvajīvaṃ sukhaṃ dharmaṃ kṛtvā svargaṃ vrajemahi /
atha vā syād vipattir naḥ sarvatīrthajalāśraye /
mṛtāḥ svargaṃ gamiṣyāmo hy avaśyaṃ maraṇe sati // Rm_12.218{16} //
paśuvat kiṃ gṛhe sthitvā sukhaṃ vā kiṃ yaśo vinā /
yaśonvitā mṛtā ye hi tatpumāṃso narottamāḥ // Rm_12.219{17} //
yad artham eva jīvāmas tad arthaṃ yan na vidyate /
kiṃ tena jīvitenāpi kevalaṃ duḥkhabhāginaḥ // Rm_12.220{18} //
varam evādya me mṛtyur na vyarthaṃ cirajīvitaṃ /
(Rm 159)
yasmāc ciram api sthitvā mṛtyur kena nivāryyate // Rm_12.221{19} //
iti mṛtyubhayaṃ dṛṣṭvā sarvatrāpy anivāraṇaṃ /
tyaktvā viṣādakauśīdyaṃ prodyamahyaṃ yaśorjane // Rm_12.222{20} //
evaṃ nānāprakāreṇa tena sārthabhṛtāpi te /
bodhyamānā vaṇiksaṃghāḥ kiṃ cin naiva samūcire // Rm_12.223{21} //
abhadro 'yaṃ pumāṃ cāpi yato yātrā na siddhyati /
iti tena mahāṃbhodhau naiko 'pi gantum aichata // Rm_12.224{22} //
atha sārthapatir dṛṣṭvā tān sarvān viratotsavān /
eko 'pi vā svayaṃ gantum aichad ratnākaraṃ prati // Rm_12.225{23} //
tato bhāryāṃ samāmaṃtrya paribodhya prasannadhīḥ /
svastyayanavidhiṃ kṛtvā pratasthe bhārakaiḥ saha // Rm_12.226{24} //
tataḥ paṇyaṃ samādāya bhāravāhajanaiḥ saha /
purād vahi vinirgatya kramād deśāṃtaraṃ yayau // Rm_12.227{25} //
kramāc caṃcūryyamāno 'sau grāmāraṇyavanasthalīḥ /
parikraman samullaṃghya prāpus tīraṃ mahodadheḥ // Rm_12.228{26} //
tatrāsau sārthabhṛd dṛṣṭvā taṃ samudraṃ mahāmbudhiṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā prārthayac charaṇaṃ gataḥ // Rm_12.229{27} //
namas te jīvam ādhāra sarvasatvārthasaṃpade /
tvadāsayā samāyāmi tad āśāṃ me prapūraya // Rm_12.230{28} //
tato 'sau karṇadhāraṃ ca toṣayitvā prabodhayan /
kṛtāṃjalipuṭo natvā saṃdhṛtvā samayācata // Rm_12.231{29} //
karṇadhāra mahāvāho tavāhaṃ śaraṇaṃ vraje /
tat svasti cārayan naukāṃ yātrāsiddhiṃ prasādhaya // Rm_12.232{30} //
tathāsau vahanaṃ kṛtvā dṛḍhītaṃ gāḍhavaṃdhitaṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā saṃdhṛtvā samayācata // Rm_12.233{31} //
yathā mātā ca garbhasthaṃ vālakaṃ saṃprarakṣate /
tathā mām eva garbhasthe nauke mātaḥ prarakṣatāṃ // Rm_12.234{32} //
tataś ca sugataṃ smṛtvā triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
kṛtāṃjalipuṭo bhūtvā praṇamyaivam ayācata // Rm_12.235{33} //
namas te bhagavan nātha yathā trāsi jagattrayaṃ /
tathā māṃ kṛpayā dṛṣṭvā pāhi vraje ratnākare // Rm_12.236{34} //
ity evaṃ sārthavāho 'sau praṇatvā sugataṃ smaran /
(Rm 160)
bhāṇḍāny āropya naukāyaṃ samārohaj janaṃ saha // Rm_12.237{35} //
tato 'sau naukrameṇaiva karṇadhāraprayatnataḥ /
marutāṃ cānukūlena saṃjagāha mahāmbudhau // Rm_12.238{36} //
yat tatra sārthavāho 'sau saṃsmaran sugataṃ muhuḥ /
tena puṇyabalenaiva sā naukā svastim ācaran // Rm_12.239{37} //
tathā kramāc caranty evaṃ dvīpalokāntarāṇi ca /
vyatikramya suśighreṇa ratnākaraṃ samāyayau // Rm_12.240{38} //
tatra ratnākare prāpya ratnāni samasādhayan /
tato ratnāni saṃgṛhya pratasthe vahanāsthitaḥ // Rm_12.241{39} //
tataḥ kramād vyatikramya dvīpalokāntarāṇi ca /
tīraṃ prāpuḥ suśīghreṇa buddhadṛṣṭiprasādataḥ // Rm_12.242{40} //
tataḥ sthalaṃ samāsādya śailāraṇyavanasthalīḥ /
grāmāṃ deśāṃ parikramya śrāvastyāṃ puram āyayau // Rm_12.243{41} //
tato gṛhe praviṣṭo 'sau bharyyayā saha moditaḥ /
suhṛnmitrajanaiś cāpi kṛtvālāpaṃ nyaṣīdata // Rm_12.244{42} //
tataḥ sadyar gṛhastho 'sau bhāryyayā saha naṃditaḥ /
bhāṇḍam udghāṭya ratnāni pratyavekṣitum ārabhat // Rm_12.245{43} //
tatra divyavicitrāṇi ratnāni vividhāni ca /
dṛṣṭvā harṣaṃ samāsādya punar evaṃ vabhāṣate // Rm_12.246{44} //
mamaitāni suratnāni divyāny etādṛśāni hi /
tatra divyavicitrāṇi nānāratnakulāni ca // Rm_12.247{45} //
labdhāni taj jinendrasya kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
tasmād yathāpratijñātaṃ śraddhayā sāṃprataṃ mayā // Rm_12.248{46} //
yad upārddhaṃ pradātavyaiḥ śravaṇāyārhate 'pi naḥ /
tad upārddhaṃ kathaṃ cānudātavyaṃ munaye 'rhate // Rm_12.249{47} //
yadi rājā vijānīyād etad arddhaṃ hare mama /
ratnalubdho nareśo yaṃ daṇḍaṃ vā praṇayaṃ mayi // Rm_12.250{48} //
tadā me syād vipattiś ca tat kathaṃ kriyate mayā /
aho daivād vipattir mām adyāpi ca na muṃcati /
tat kathaṃ vā pratijñātaṃ pūrayituṃ na manyate /
namas te bhagavan nātha sarvajño 'si munīśvaraḥ // Rm_12.251{49} //
rakṣa māṃ pāpinaṃ mūḍhanimagnaṃ duḥkhasāgare /
ity asau sugataṃ smṛtvā taccintāvyathitāśayaḥ // Rm_12.252{50} //
kapolaṃ svakare dhṛtvā tasthau koṣṭhe nirutsavaḥ /
(Rm 161)
tathaivaṃ sthitam ālokya svāmi naṃ taṃ viṣāditaṃ // Rm_12.253{51} //
sā bhāryā bhadrikopetya puraḥ sthitvābravīt tathā /
svāmiṃ bharttaḥ kim eva tvaṃ sthito 'si duḥkhito yathā // Rm_12.254{52} //
kiṃ vā te jāyate duḥkhaṃ tad vaca cet priyāsmi te // Rm_12.255{53} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa sārthādhipatiḥ punaḥ /
tāṃ bhāryyāṃ samupāmaṃtrya punaś caivam abhāṣata // Rm_12.256{54} //
bhadre yaj jāyate duḥkhaṃ tat pravakṣye śṛṇu priye /
yathā mayā pratijñātaṃ pūrayituṃ kathaṃ tathā // Rm_12.257{55} //
yady upārddhaṃ pradāsyāmi śravaṇāyārhate 'pi nu /
etad arddhaṃ hared rājā lobhān me daṇḍayed api // Rm_12.258{56} //
ity evaṃ tadviṣādena vyathito 'haṃ nirutsavaḥ /
tan me nātra pratīkāro kathaṃ kartuṃ na manyate // Rm_12.259{57} //
iti bharttroditaṃ śrutvā sā bhāryā punar abravīt /
viṣādaṃ mā kṛthāḥ svāmiṃ śṛṇu yan me samīhitaiḥ // Rm_12.260{58} //
tāvad imāni saṃkalpaḥ paścāt tat samayāgate /
pūjayā saha bhojaiś ca sasaṃghāyārhate 'rcayet // Rm_12.261{59} //
evaṃ kṛte tathā svāmin pratijñā tena setsyate /
bhītiś cāpi na vidyeta tasmād evaṃ kuru prabho // Rm_12.262{60} //
iti bhāryāvacaḥ śrutvā sa sārthādhipatir mudā /
tatheti pratisaṃśrutya punar evam abhāṣata // Rm_12.263{61} //
tāvad imāni sarvāṇi ratnāni te samarppaye /
paścāt kāle sasaṃghaṃ taṃ pūjayiṣye munīśvaraṃ // Rm_12.264{62} //
idānīṃ sugaṃdhadhūpena pūjayeyaṃ munīśvaraṃ /
ity uktvā sarvaratnāni bhāryāyāṃ sa nyadhāpayet // Rm_12.265{63} //
tato 'sau cāguruṃ krītvā kārṣāpaṇadvayena vā /
gatvā jetavane vihāre tatra dvāre sthito gurum adhūpayet // Rm_12.266{64} //
tatrāpatramāno 'sau saṃbuddhaśaraṇaṃ gataḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā saṃsmaran prārthayat tathā // Rm_12.267{65} //
bhagavac chāstāsi sarvajño vijānīyā mamāśayaṃ /
tadyathā me pratijñātaiḥ pūrayituṃ samarhasi // Rm_12.268{66} //
athāsau bhagavān tasya matvāśayaviśuddhatāṃ /
(Rm 162)
mahad ṛdhyabhisaṃskāraṃ cakāra tatprasādataḥ // Rm_12.269{67} //
yena sa dhūpa ākāśe prābhyudgamya purīṃ ca tāṃ /
sphuritvā khe punar abhrakūṭībhūtvābhyaśobhayat // Rm_12.270{68} //
tatrāsau sārthabhṛd dṛṣṭvā prātihāryaṃ tad adbhutaṃ /
mahānaṃdaprasaṃnātmā punar evaṃ vyaciṃtayat // Rm_12.271{69} //
naitan me pratirūpaṃ syād yad ayaṃ sugato jinaḥ /
mayā nābhyarcito ratnair dhig me cittabhayād drutaṃ // Rm_12.272{70} //
yanv ahaṃ sāṃprataṃ nāthaṃ prārthayitvā sasāṃghikaṃ /
saratnaiḥ pūjayiṣyāmi bhojanaiś ca svake gṛhe // Rm_12.273{71} //
ity asau niścayaṃ kṛtvā kṛtāṃjalipuṭo mudā /
saṃbuddhasaṃmukhaṃ gatvā praṇatvaivaṃ vyajijñapat // Rm_12.274{72} //
bhagavan nātha sarvajña kṣamasva me 'parādhatāṃ /
bhavatāṃ pūjanāṃ kartum ichāmi me prasīdatu // Rm_12.275{73} //
ity evaṃ prārthite tena sa saṃbuddho munīśvaraḥ /
tatheti pratisaṃmodya tūṣṇībhūtvā vyavasthitaḥ // Rm_12.276{74} //
tato 'sau sārthabhṛn matvā sugatenādhivāsitaṃ /
praṇatvā ca muneḥ pādau sahasā svagṛhaṃ yayau // Rm_12.277{75} //
tatra sa bhāryyayā sārddhaṃ vaṃdhumitra janair api /
praṇītaṃ bhojyapūjāṃgaṃ sādhayām āsa satvaraṃ // Rm_12.278{76} //
tato bhojyārcanāṃgāni sajjīkṛtya pramoditaḥ /
vihāre sahasā gatvā natvā taṃ prārthayan muniṃ // Rm_12.279{77} //
bhagavan nātha saṃbuddha samayo 'yaṃ pravarttate /
tad bhavān sāṃghikaiḥ sārddhaṃ samāgantuṃ samarhati // Rm_12.280{78} //
ity evaṃ prārthite tena sa saṃbuddhaḥ sasāṃghikaḥ /
pratasthe sūryyavan mārge prātihāryaṃ pradarśayan // Rm_12.281{79} //
tataḥ kramāt purīṃ prāpya tad gṛhaṃ samupāviśat /
tad datte pādyaṃ ādāya śuddhāsane nyaṣīdata // Rm_12.282{80} //
tatas tān sāṃghikān sarvān saṃbuddhapramukhān kramāt /
svasvāsanasamāsīnān dṛṣṭvā samyak samarcayat // Rm_12.283{81} //
yathārhaṃ bhojanair vāpi varṇagandharasānvitaiḥ /
saṃbuddhapramukhān saṃghān saṃtarpya paryatoṣayat // Rm_12.284{82} //
tataś ca bhojanānte sa śodhayitvā bhujādikaṃ /
(Rm 163)
apanīya ca pātrāṇi tāmbūlādīn aḍhaukayat // Rm_12.285{83} //
tato yāni suratnāni pūrvasaṃkalpatāni hi /
etaiḥ sarvaṃ suratnais taṃ saṃbuddhaiḥ samavākiran // Rm_12.286{84} //
tāni ratnāni sarvāṇi saṃbuddhasyānubhāvataḥ /
muner upari khe gatvā chatrībhūtvā sthitā vabhau // Rm_12.287{85} //
tatas taṃ sa gṛhī dṛṣṭvā dviguṇasaṃpramoditaḥ /
pādau tasya muner natvā praṇidhānaṃ vyadhāt tathā // Rm_12.288{86} //
anena dānadharmeṇa puṇyena kuśalena ca /
bhaveyaṃ sugato buddho loke 'ndhe 'pariṇāyake // Rm_12.289{87} //
amukto mocayiṣyāmi tārayiṣyāmy atāritān /
bhītān āśvāsya saṃbodhau sthāpayiṣyāmi nirvṛtau // Rm_12.290{88} //
tathāsau bhagavān buddhas tathāśayaviśodhitaṃ /
saṃbodhau nihitaṃ cittaṃ jñātvā smitaṃ vyadhāt tathā // Rm_12.291{89} //
tadā tasya munīndrasya mukhapadmād vinirgatāḥ /
paṃcavarṇā vibhāsanto viniśceruḥ subhānavaḥ // Rm_12.292{90} //
tatas te bhāsvarāḥ sarve pravisṛtāḥ samaṃtataḥ /
kecid ūrddhaṃ gatāḥ kecin madhyaṃ kecid rasātale // Rm_12.293{91} //
kecid adho gatā yās te sarve te narakeṣu ca /
nipataṃto vibhāsanto pravisasruḥ samaṃtataḥ // Rm_12.294{92} //
ye uṣṇanarakās teṣu śitībhūtā vicerire /
ye śītanarakās teṣu nyapatad uṣṇikāś ca te // Rm_12.295{93} //
ye ye taiḥ kiraṇaiḥ spṛṣṭās te te sarve sukhānvitāḥ /
yadā te sukhasaṃprāptās tadā te vismayānvitāḥ // Rm_12.296{94} //
aho naḥ sukham adyaivaṃ katham etad vyacintayan /
kiṃ nu vayam itaś cyutvā kutra yātāsma sāṃprataṃ // Rm_12.297{95} //
āhosvid upapannāḥ syur anyatra bhuvaneṣv api /
iti saṃdehināṃ teṣāṃ satvānāṃ paribodhane // Rm_12.298{96} //
bhagavān nirmite buddhaṃ preṣayan narakān prati /
dṛṣṭvā taṃ nirmitaṃ muniṃ vismitā harṣitāś ca vai // Rm_12.299{97} //
te sarve narakā lokāḥ saṃmīlya saṃvabhāṣire /
na bhavanta itaś cyutvā gatāsmānyatra bhūmiṣu // Rm_12.300{98} //
kiṃs tv ayaṃ nu mahāsatvaḥ hy apūrvadarśanaḥ pumān /
(Rm 164)
nūnam asyānubhāvena duḥkhāni samitāni ca // Rm_12.301{99} //
tad vayam enam ānamya vaṃde mayā pramuktaye /
iti saṃbhāṣya te sarve natvā tac charaṇaṃ gatāḥ // Rm_12.302{100} //
namo buddhāya dharmāya saṃghāyeti vavandire /
iti te nirmite tasmin prasādya cittam āratāḥ // Rm_12.303{1} //
sarvapāpavinirmuktā martyadevālayaṃ yayuḥ /
evaṃ te bhānavaḥ sarve sarvatra narakeṣv api // Rm_12.304{2} //
prodyante nārakān sarvān pratyāyayur muneḥ puraḥ /
tathā tad bhānavaś caivam upariṣṭāṃ gatā api // Rm_12.305{3} //
te 'pi sarve caturlokapālānāṃ bhuvanāni ca /
avabhāsya kramāt sarvān devalokān abhāsayan // Rm_12.306{4} //
tathākaniṣṭhaparyantaṃ traidhātukān abhāsayan /
evaṃ sarvāś ca tān sarvān avabhāsya samaṃtataḥ // Rm_12.307{5} //
gāthāḥ prodghoṣayantaś ca pralayaṃ saugate vṛṣe /
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaśūnyaṃ hy anātmakaṃ // Rm_12.308{6} //
tasmāt māraṃ parityajya gachadhvaṃ śaraṇaṃ muneḥ /
niṣkrāmatārabhadhvaṃ kaṃ yujyadhvaṃ buddhaśāsane // Rm_12.309{7} //
mṛtyusainyaṃ dhunītāśu naḍāgāraṃ karī yathā /
yo 'py asmin dharmavinaye hy apramattaś cariṣyati // Rm_12.310{8} //
tyaktvā jātisasaṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_12.311{9!} //
atha te bhānavaḥ sarve traidhātubhuvaneṣv api /
sarvān satvān samuddhṛtya punaḥ pratyāyayur muneḥ // Rm_12.312{10} //
atha te bhānavaḥ sarve bhagavantaṃ munīśvaraṃ /
pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā mūrddhni cāntardadhur muneḥ // Rm_12.313{11} //
athaitat sabhāsīnā lokāḥ sarve sasāṃghikāḥ /
tat tadadbhutam ālokya vabhūvur vismayoddhatāḥ // Rm_12.314{12} //
athānaṃdaḥ samutthāya kṛtāṃjalipuṭo mudā /
bhagavantaṃ guruṃ natvā papracha smitakāraṇaṃ // Rm_12.315{12!} //
bhagavan bhavato vaktrāt paṃcavarṇāḥ subhāṃsavaḥ /
vinirgatā diśaḥ sarvān avabhāsya śatā punaḥ // Rm_12.316{13} //
bhavān hi sugato śāstā saṃbuddho bhagavañ jinaḥ /
(Rm 165)
nirmado nirahaṃkāraḥ mānamātsaryyavarjitaḥ // Rm_12.317{14} //
tad bhava bhagavaṃ kasmāt smitaiḥ karoti sāṃprataṃ /
dṛṣṭvaivaṃ taṃ smitaṃ sarve ime lokāḥ pravismitāḥ // Rm_12.318{15} //
nāhetuḥ sugatā buddhā arhanto vigatoddhavāḥ /
darśayanti smitaṃ kecit tat kena bhavataḥ smṛtaṃ // Rm_12.319{16} //
tad etad dhetum ichanti śrotuṃ sarve ime janāḥ /
tad etat kāraṇaṃ śāstaḥ samādeṣṭuṃ samarhati // Rm_12.320{17} //
ity evaṃ prārthite tena śiṣyeṇānaṃdayoginā /
tatheti pratisaṃmodya tam ānaṃdaṃ vabhāṣata // Rm_12.321{18} //
evam etat tathānaṃda yathaiva bhāṣasi tvayā /
tat smitaṃ yadarthaṃ me tad vakṣye śṛṇutādarāt // Rm_12.322{19} //
paśyānaṃda mamānena sārthavāhena sādhunā /
ebhī ratnaiś ca satkṛtya kṛtā pūjā svabhaktitaḥ // Rm_12.323{20} //
anena kuśalenaiva sārthavāho mahāsudhīḥ /
kramād bodhicarīṃ prāpya pūryya pāramitā daśa // Rm_12.324{21} //
saṃbodhipākṣikān dharmān prāpya brahmavihārikaḥ /
saṃbodhiṃ samavāpyaivaṃ jitvā māragaṇān api // Rm_12.325{22} //
buddho ratnottamo nāma sarvajño 'rhaṃ tathāgataḥ /
dharmarājo jagaṃnātho loke śāstā bhaviṣyati // Rm_12.326{23} //
tad anumodanāṃ kṛtvā saddharmaṃ bhajatādarāt /
dharmeṇaiva jagaj jitvā māracaryāvinirgataḥ // Rm_12.327{24} //
bhadracarī samāsādya saṃbodhipadam āpnuyāt /
dharnio hi jagatāṃ mitram ihāmutra samantataḥ // Rm_12.328{25} //
hitakārī suhṛd iṣṭaḥ sarvadāpi sahānugaḥ /
tasmād dharmaṃ samādhāya saṃcaradhvaṃ samāhitaḥ // Rm_12.329{26} //
tena vā maṃgalaṃ nityaṃ sarvabhāvī bhaved dhruvaṃ // Rm_12.330{27} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvānaṃdaḥ sapārṣadaḥ /
tatheti moditas taṃ ca guruṃ natvā sa naṃdataḥ // Rm_12.331{28} //
so 'pi sārthapatiś caiva svakaṃ vyākaraṇaṃ kila /
munīndreṇa samādiṣṭaṃ śrutvātīvābhyanaṃdatat // Rm_12.332{29} //
tataś cābhiprasannātmā samutthāya kṛtāṃjaliḥ /
bhagavaṃtaṃ sasaṃghaṃ taṃ praṇatvaivaṃ vyatijñapat // Rm_12.333{30} //
namas te bhagavan nātha sarvadharmādhipeśvaraḥ /
(Rm 166)
bhavatāṃ śaraṇaṃ kṛtvā bhavāmy aham upāsakaḥ // Rm_12.334{31} //
yan mayā prakṛtaṃ pāpaṃ kāritaṃ cānumoditaṃ /
tat sarvaṃ deśayiṣyāmi tan me dehi śubhāṃ cariṃ // Rm_12.335{32} //
bodhau cittaṃ samādhāya triratnaṃ samupāśraye /
kṣamasva me 'parādhatvaṃ tan māṃ rakṣa mudā tathā // Rm_12.336{33} //
evaṃ tenārthitaṃ śrutvā sa saṃbuddho 'bhyadhāt punaḥ /
yathā te 'bhihitaṃ sādho tathā saṃsetsyate dhruvaṃ // Rm_12.337{34} //
tasmāc cittaṃ samādhāya triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā bodhicaryāṃ samācara // Rm_12.338{35} //
tatas tvaṃ kramato hy evaṃ pūrya pāramitā drutaṃ /
bodhisatvo mahāsatvo bhaved bodhim avāpnuyāt // Rm_12.339{36} //
etat satyaṃ parijñāya saddharmaṃ saṃprasādhaya /
tena te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ // Rm_12.340{37} //
jayo 'stu te sadā bodhau siddhyatu praṇihitaṃ drutaṃ /
ciraṃ jīvaṃ hitaṃ loke dharmaṃ dhṛtvā sukhaṃ vasa // Rm_12.341{38} //
ity asau bhagavān buddhas tasmai datvāśiṣaṃ śubhāṃ /
saṃghaiḥ saha samutthāya svaṃ vihāraṃ yayau tataḥ // Rm_12.342{39} //
atha sārthapatiś cāsau sadāraḥ saṃpramoditaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā saddharmeṣu sadācarat // Rm_12.343{40} //
tathā sarve 'pi satvāś ca śrutvā tasya pravṛttitāṃ /
bodhicittaṃ samādhāya triratnaśaraṇaṃ yayuḥ // Rm_12.344{41} //
etat me guruṇākhyātaṃ saṃśrutaṃ yathā mayā /
tathātraivaṃ tava prītyā kathyate saṃprabudhyatāṃ // Rm_12.345{42} //
tathā rājan tvayāpy evaṃ svayaṃ dhṛtvā vṛṣaṃ śubhe /
bodhayitvā prajāś cāpi sthāpanīyāḥ sadā śubhe // Rm_12.346{43} //
evaṃ cet te sadāpy evaṃ sarvatrāpi sumaṃgalaṃ /
bhaven nūnaṃ mahārājan satyam etan na saṃśayaḥ /
dharmeṇa nirjitaṃ pāpaṃ dharmeṇa jīyate kudhīḥ /
dharmeṇa nirjitā mārā dharmeṇa bodhim āpnuyāt /
tasmād bodhipadaṃ prāptuṃ yadīcchatha narādhipaḥ /
bodhicittaṃ samādhāya sadā ratnatrayaṃ bhaja /
tathā taṃ kramaṇo rāja bodhicaryyāhitāya ca /
sarvamāragaṇām jitvā saṃbodhim āpnuyā dhruvaṃ /
etat tenopaguptena guruṇādiṣṭaṃ samādarāt /
(Rm 167)
śrutvā rājo tathety evaṃ pratyanandan sapārṣadaḥ /
ye śṛṇvantīdam evaṃ praṇihitamanasaḥ sārthavāhāvadānaṃ /
ye cāpi śrāvayanti pramuditamanasaḥ sarvalokahitārthaṃ /
te sarve bodhisatvā vijitakalimalo buddhadharmānuraktāḥ /
saṃbhuktvā satsukhāni prathitaguṇayutā buddhakṣetre prayānti /

++ iti śrīratnamālāvadānakathāyāṃ sārthavāho'vadānaṃ nāma dvādaśa ++


(Rm 168)
XIII Vaḍikāvadāna
oṃ namaḥ śrīsarvabuddhabodhisatvebhyaḥ /
yaḥ śrīmāñ chrīghano loke saddharmaiḥ samupādiśat /
śāsanāni trilokeṣu jayantu tasya sarvadā // Rm_13.1{1} //
avadānatatvaṃ vakṣyāmi natvā taṃ śrīghanaṃ guruṃ /
purābhūt pāṭalīputre nagare svargasannibhe // Rm_13.2{2} //
aśoko nṛparājendras triratnasevakaḥ kṛtī /
ekasmin samaye tatra sa rājā svajanaiḥ saha // Rm_13.3{3} //
paurikaiś ca sabhāṃ kṛtvā saddharmaṃ śrotum aicchata /
tadā sa saugato bhikṣur upagupto jināṃśajaḥ // Rm_13.4{4} //
lokān dharmotsukān dṛṣṭvā samādheḥ sahasotthitaḥ /
tatsabhāyāṃ samākramya siṃhāsane śubhāsane // Rm_13.5{5} //
bhāsayaṃs tatsabhālokāṃs tasthau pūrṇasudhāṃśuvat /
athāśoko mahīpālaḥ sa maṃtripaurikaiḥ saha // Rm_13.6{6} //
pūjāṅgaiḥ pūjayitvā tam upaguptam avandata /
sthitvā bhūmau svajānubhyām uttarāsaṅgam udvahan // Rm_13.7{7} //
kṛtāñjaliḥ puṭo natvā punar evam abhāṣata /
bhadanta śrotum icchāmi saddharmaṃ sukhasaṃpradaṃ // Rm_13.8{8} //
yathoktaṃ śrīmunīndreṇa tathā deṣṭuṃ ca me 'rhati /
evaṃ tena mahīndreṇa prārthite sa yatīśvaraḥ // Rm_13.9{9} //
upagupto narendraṃ taṃ samāmantryaivam abravīt /
sādhu suṣṭhu mahārāja śṛṇu saddharmam ādarāt // Rm_13.10{10} //
yathā me guruṇā khyātaṃ tathā vakṣyāmi te hite /
purā sa bhagavān buddhaḥ śakyasiṃho śubhākaraḥ // Rm_13.11{11} //
dharmarājo jagacchāstā sarvajñaḥ sugato jinaḥ /
sarvavidyākalāvijñaḥ ṣaḍabhijño munīśvaraḥ // Rm_13.12{12} //
mārajil lokavin nātho vināyakas tathāgataḥ /
śrāvastyāṃ jetakāraṇye mahodyāne manorame // Rm_13.13{13} //
anāthapiṇḍadākhyasya gṛhasthasya mahātmanaḥ /
nānāvṛkṣasamākīrṇe nānāpuṣpapraśobhitaiḥ // Rm_13.14{14} //
nānāphalabharānamraiḥ kalpavṛkṣasamānikaiḥ /
aṣṭāṅgaguṇasaṃpannajalaiḥ padmotpālādibhiḥ // Rm_13.15{15} //
supuṣpaiḥ paripūrṇābhiḥ puṣkariṇībhir āśrite /
nānājantuguṇaiś cāpi mithaḥ snehānuvandhitaiḥ // Rm_13.16{16} //
nānāpakṣigaṇaiś cāpi saṃharṣair upasevite /
tasmiṃ divyamanoramye munisaṃghaniṣevite // Rm_13.17{17} //
puṇyakṣetre jināvāse vihāre maṇimaṇḍite /
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bodhisatvair upāsakaiḥ // Rm_13.18{18} //
sarvasatvahitārthena tasthau dharmmaṃ prakāśituṃ /
(Rm 169)
evaṃ tatra sabhāsīnaṃ saṃbuddhaṃ dharmabhāṣiṇaṃ // Rm_13.19{19} //
dṛṣṭvā dharmāmṛtaṃ pātuṃ sarvalokāḥ samāyayuḥ // Rm_13.20{19!} //
daivā daityāś ca siddhāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
grahā vidyādharāḥ sādhyā nāgeṃdrā garuḍā api // Rm_13.21{20} //
sarve 'pi lokapālāś ca munayaś ca maharṣayaḥ /
yatayo yoginaś cāpi tīrthikāś ca tapaśvinaḥ // Rm_13.22{21} //
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyāḥ śūdrāś ca maṃtriṇaḥ /
amātyāḥ koṭṭavārāś ca sārthavāhā mahājanāḥ // Rm_13.23{22} //
śilpino vaṇijaś cāpi gṛhasthāḥ paurikā janāḥ /
tathā jānapadāś cāpi grāmyāḥ kārpaṭikā api // Rm_13.24{23} //
evam anye 'pi satvāś ca sarvajātisamudbhavāḥ /
pūjāpaṃcopahārāṇi gṛhītvā bhaktimānasā // Rm_13.25{24} //
saddharmaṃ śraddhayā śrotum anumodya samāyayuḥ /
tatra sarve praviṣṭās te dṛṣṭvā taṃ sugataṃ jinaṃ // Rm_13.26{25} //
vanditvānanditāḥ sarve pūjāṃ cakrur yathākramaṃ // Rm_13.27{26!} //
tato natvā samāsīnāḥ parivṛtya pramoditāḥ /
dharmmaṃ śrotuṃ puraskṛtya tasthuḥ sāñjalayo mudā // Rm_13.28{27} //
atha sa bhagavān dṛṣṭvā tāṃl lokān dharmavāñchinaḥ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_13.29{28} //
evaṃ sa bhagavān nityaṃ sarvasatvahitārthikaḥ /
dharmaṃ prakāśayaṃ loke tasthau dīptāṃśumān iva // Rm_13.30{29} //
tasminn avasare tatra śrāvastyāṃ purisaṃbhavaḥ /
āḍhyaḥ śreṣṭhī mahābhogaḥ suvistīrṇaparigrahaḥ // Rm_13.31{30} //
śrāddho bhadrāśayo dhīraḥ sarvalokasuhṛtpriyaḥ /
tīrthikasevako mānī vabhūva śrīmadānvitaḥ // Rm_13.32{31} //
tadā sa sundarībhāryāṃ kuladharmasamānikāṃ /
ādāya ratisaṃrakto reme nityaṃ yathāsukhaṃ // Rm_13.33{32} //
tasyaivaṃ ramamāṇasya bhāryā sābhūt sugarbhiṇī /
tataḥ pravṛddhagarbhā sā pāṇḍuvarṇā vyarājata // Rm_13.34{33} //
tataḥ sā garbhasaṃjātaṃ putraṃ tasyām upāśritaṃ /
putraṃ matvābhinaṃdaṃtī bharttāram evam abravīt // Rm_13.35{34} //
svāmin garbhe prajāto me yat kukṣau dakṣiṇāśritaḥ /
dārako 'yaṃ bhavet putraḥ nūnaṃ tasmāt pramodaya // Rm_13.36{35} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhasthaḥ praharṣitaḥ /
garbhe sa vyāśritaṃ dṛṣṭvā mudaivaṃ samudānayat // Rm_13.37{36} //
vata me jāyate putras tad ahaṃ bhāgyavān bhave /
putramukhaṃ hi paśyeyaṃ vaṃśasthitir bhaved api // Rm_13.38{37} //
yan mama vidyate puṇyaṃ dānaśīlādisaṃcitaṃ /
tenānayor dvayor astu jananīputrayoḥ śivaṃ // Rm_13.39{38} //
evaṃ proktvā gṛhasthaḥ sa śraddhayā saṃpramoditaḥ /
bhikṣvarthibrāhmaṇebhyaś ca dadau dānaṃ yathepsitaṃ // Rm_13.40{39} //
(Rm 170)
kuleṣṭadevatāś cāpi samabhyarcya yathāvidhi /
tac chubhaṃ prārthayan nityaṃ tasthau putrasamutsukaḥ // Rm_13.41{40} //
tataḥ sā bhadrikā nārī pathyopacārabhoginī /
asūta samaye putraṃ suṃdaraṃ lakṣaṇānvitaṃ // Rm_13.42{41} //
tataḥ sa janakaḥ śrutvā saṃprajātaṃ sutaṃ mudā /
sahasā samupāsritya dadarśa taṃ sasuṃdaraṃ // Rm_13.43{42} //
darśanīyaṃ subhadrāṅgaṃ prāsādikaṃ manoharaṃ /
dṛṣṭvāpi suciraṃ paśyann eva tasthāv atṛptitaḥ // Rm_13.44{43} //
tato jātimahaṃ kṛtvā tasya pitrā prasādinā /
vaḍika iti nāmnā prakhyāpito 'bhūt sa dārakaḥ // Rm_13.45{45!} //
tataḥ sa vālako 'ṣṭābhyo dhātrībhyaḥ pratipālane /
mānayitvānusaṃbhāṣya pitrā samarpito 'bhavat // Rm_13.46{46} //
tathā sa vaḍiko vālo 'ṣṭābhir dhātrībhir ādarāt /
pālyamānaḥ pravṛddho 'bhūt hradastham iva paṃkajaṃ // Rm_13.47{47} //
yadā sa dārakaḥ paṃcavarṣito 'bhūn madānvitaḥ /
tadā vidyopalabdhārthī lipiśālām upāviśat // Rm_13.48{48} //
tatra sa sadguruṃ natvā kramāl lipīn mudāgrahīt /
gurubhaktiprasādena lipipāraṃ yayau laghu // Rm_13.49{49} //
tataḥ sa gurubhiḥ samyac chiṣyamāṇaḥ subuddhimān /
adhītya sarvaśāstrāṇi vidyāpāraṃ yayau laghu // Rm_13.50{50} //
tadā tad vaḍikasyāpi pūrvakarmavipākataḥ /
dehe kasmāt samutpanno mahāvyādhiḥ parākramat // Rm_13.51{51} //
tadā sa vyādhinā tena pīḍyamāno 'bhimūrchitaḥ /
asahyavedanākrānto virurāva divāniśaṃ // Rm_13.52{52} //
tathā taṃ vyādhināghrātam asahyavedanāturaṃ /
krandantaṃ sa pitā dṛṣṭvā kṛpayaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_13.53{53} //
hā me daivaviruddhena putro 'yaṃ vyādhimūrchitaḥ /
asahyavedanākrānto bhoktum api na vāñchati // Rm_13.54{54} //
avaśyaṃ maraṇaṃ yāyāt kathaṃ jīved abhuktavān /
mṛte putre mariṣye 'haṃ snehaduḥkhaṃ kathaṃ sahe // Rm_13.55{55} //
iti cintāvyathākrānto bhogye 'pi viratotsavaḥ /
tam eva svātmajaṃ paśyaṃs tasthau snehābhivandhitaḥ // Rm_13.56{56} //
mātāpi taṃ sutaṃ dṛṣṭvā snehaduḥkhāgnitāpitā /
(Rm 171)
mṛtyuśaṃkā paritrastā rudantī samupācarat // Rm_13.57{57} //
tadā tasya suhṛnmitravāṃdhavāḥ samupāgatāḥ /
sarve te rogiṇaṃ dṛṣṭvā snehārttā evam abruvan // Rm_13.58{58} //
kiṃ bho svasthaṃ na te dehe bhoktuṃ kiṃ vā na vāñchasi /
bhuṃkṣva yathepsitaṃ pathyaṃ tiṣṭha dhairyaṃ samāśrayan // Rm_13.59{59} //
iti prokte 'pi taiḥ sarvaiḥ sa vaḍiko jvarānvitaḥ /
dṛṣṭvaiva tān muhuḥ paśyan naiva kiñcid abhāṣata // Rm_13.60{60} //
tataḥ sarve 'pi te dṛṣṭvā taṃ vaḍikaṃ rujāturaṃ /
mṛtyuśaṃkāviṣādigdhaṃ pitaraṃ taṃ tathāvadan // Rm_13.61{61} //
sādho 'sya varddhate rogas tad rogavyupāśāntaye /
sahasā vaidyam āhūya darśayasva samāhitaḥ // Rm_13.62{62} //
upadiṣṭaṃ yathā tena vaidyena sudhiyā tathā /
paricaryyāṃ samādhāya kurūpacāram ādarāt // Rm_13.63{63} //
tathā pathyopacāreṇa siddhauṣadhyasahair api /
kramād asya śarīrastho rogaḥ śāntiṃ vrajed dhruvaṃ // Rm_13.64{64} //
tatas te 'yaṃ suto bhadraḥ paripuṣṭatanuḥkṛtī /
svakuladharmam ādhāya sukhaṃ jīvec chubhe caran // Rm_13.65{65} //
iti matvā mahābhāga mā kṛthās tad viṣādanaṃ /
dhairyam ālamvya devāṃś ca smṛtvā bhuktvā sukhaṃ vasa // Rm_13.66{66} //
ity evaṃ samupādiśya tad gṛhasthāt samutthitāḥ /
sarve te snehaduḥkhārttāḥ svasvageham upācarat // Rm_13.67{67} //
tataḥ sa gṛhabhṛt tasya putrasya rogaśāṃtaye /
sadvaidyaṃ samupāhūya sādaraṃ samadarśayat // Rm_13.68{68} //
tasya roganimittaṃ sa vaidyo dṛṣṭvā samīkṣya ca /
pathyauṣadhyupacāreṇa samāhita upācarat // Rm_13.69{69} //
tathāpi tasya tadrogaḥ parivṛddho dine dine /
kenāpi hy upacāreṇa naiva śāntim upāyayau // Rm_13.70{70} //
tadrogaṃ varddhitaṃ dṛṣṭvā janakaḥ sa viṣāditaḥ /
bhūtikaṃ sahasāhūya rogahetum apṛcchata // Rm_13.71{71} //
tataḥ sa bhūtiko dṛṣṭvā tasya rogapraśāntaye /
sa bhūtadevatābhyaś ca valiṃ prādād yathāvidhi // Rm_13.72{72} //
tathāpi vṛṃhito rogas tasya karmavipākataḥ /
kiñcid api viśeṣeṇa naiva śāntim upāyayau // Rm_13.73{73} //
tataḥ sa janako dṛṣṭvā tad rogaṃ parivarddhitaṃ /
āyurvidam upāmaṃtrya rogahetum apṛcchata // Rm_13.74{74} //
(Rm 172)
sa ayurvidako dṛṣṭvā tasya grahadaśāphalaṃ /
kudaśāvyupaśāntyarthaṃ grahapūjām upādiśat // Rm_13.75{75} //
tathā sa janakas tasya rogiṇo grahaśāntaye /
brāhmaṇaṃ samupāmantrya grahapūjām akārayat // Rm_13.76{76} //
tathāpi tasya tadrogo varddhito na śamaṃ yayau /
daivena samupāghrāte tadupāye na siddhyate // Rm_13.77{77} //
tathā sa janakas tasya putrasya rogavṛddhitaṃ /
dṛṣṭvā nirāśayā bhinnacitto mūrcchām upāyayau // Rm_13.78{78} //
tadā sā supriyā bhāryā bharttāraṃ taṃ vimohitaṃ /
dṛṣṭvaiva samupāgṛhya samāśvāsyaivam abravīt // Rm_13.79{79} //
svāmin dhairyyaṃ samālambya tyaja citte vimohatāṃ /
kim asmākaṃ prayatnena daivasyātra pramāṇike // Rm_13.80{80} //
sarvathā bhāvino bhāvāḥ phalaṃti sarvajīvināṃ /
yad abhāvi na tad bhāvi bhāvi cen na tad anyathā // Rm_13.81{81} //
tasmād daivaprasādāya svakuleśeṣṭadevatāḥ /
anusmṛtya samārādhya yācasva putrajīvitaṃ // Rm_13.82{82} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhastho 'numoditaḥ /
kuladevaṃ samabhyarcya prārthayad evam ādarāt // Rm_13.83{83} //
prasīda me kuleśa tvaṃ kṣamasva hy aparādhatāṃ /
tavaiva śaraṇastho 'haṃ tan me putraṃ prarakṣatāṃ // Rm_13.84{84} //
evaṃ tena gṛhasthena prārthite 'pi divāniśaṃ /
tasya rogo vivṛddho 'bhūn naiva śāmyam upākramat // Rm_13.85{85} //
tathā brahmādidevāṃś ca sarvān lokādhipān api /
vihāramaṇḍapārāmakṣetrāraṇyasamāśritān // Rm_13.86{86} //
nadīkūpataḍāgādijalāśrayapratisthitān /
balibhoktṝn kalaṃkasthān mārgaśṛṅgāṭakāśritān // Rm_13.87{87} //
evam anyatra sarvatra pratisthitān samarcayan /
putrasyārogyakauśalyaṃ jīvitaṃ sa samarthayan // Rm_13.88{88} //
tathāpi tasya rogo na śamito 'bhūt pravarddhitaḥ /
tatas taṃ janako dṛṣṭvā nirāśā mūrchito 'patat // Rm_13.89{89} //
tadā sa vaḍiko rogī pitaraṃ taṃ vimūrchitaṃ /
pṛthivyāṃ patitaṃ dṛṣṭvā śanair nīcasvaro 'vadat // Rm_13.90{90} //
hā hā me jāvate pāpaṃ yenāyaṃ patitaḥ pitā /
(Rm 173)
snehaduḥkhāgnisaṃtaptaḥ putrato maraṇaṃ vrajet // Rm_13.91{91} //
hā tātottiṣṭha māṃ paśya mā tyajātmajaṃ āturaṃ /
dhairyyam ālamvya saṃdhāya rakṣa māṃ samupasthitaḥ // Rm_13.92{92} //
ity asau vilapan putraḥ pitaraṃ taṃ vimūrchitaṃ /
dṛṣṭvā bhojanakety aśru muñcaṃs tasthau nirāśritaḥ // Rm_13.93{93} //
tadā sā supriyā bhāryyā bharttāraṃ taṃ vimūrchitaṃ /
dṛṣṭvaiva sahasāliṃgya samutthāpyaivam abravīt // Rm_13.94{94} //
svāmin dhairyaṃ samālaṃbya paśya māṃ te priyaṃ satīṃ /
tyaktvā dainyaṃ samādhāya paśyan rakṣātmakaṃ priyaṃ // Rm_13.95{95} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhastho samutthitaḥ /
dṛṣṭvā tāṃ supriyāṃ bhāryāṃ putraṃ caivam abhāṣata // Rm_13.96{96} //
hā daiva kiṃ mayā pāpaṃ prakṛtaṃ dāruṇaṃ purā /
yenāyaṃ sukṛtī putraḥ tyaktvā māṃ kva prayāsyati // Rm_13.97{97} //
hā hā me saṃpadaś caitāḥ samṛddhāḥ samupārjitāḥ /
ko nu bhoktā bhaved āsāṃ vyarthaṃ nakṣyanti sarvaśaḥ // Rm_13.98{98} //
kim atrāhaṃ kariṣyāmi yāsyāmi śaraṇaṃ ca kaṃ /
ko nu māṃ sahasā rakṣed datvā putrasya jīvitaṃ // Rm_13.99{99} //
kim atrāsya rujaḥ śāntyai kariṣyāmi pratikriyāṃ /
na jāne parimūḍho 'smi cetanā me na vidyate // Rm_13.100{100} //
iti cintāparītātmā putrasnehavimohitaḥ /
kāruṇākulacitto 'pi punar evaṃ vyacintayat // Rm_13.101{101} //
yad ime tīrthikā vijñā bhagavanto vicakṣaṇāḥ /
sarvajñāḥ sadguṇādhārāḥ śāstāro me hitaṃkarāḥ // Rm_13.102{102} //
tat tān sarvān samāmaṃtrya gṛhe bhokṣyaiḥ samarcayan /
imaṃ putraṃ puraḥ sthāpya darśayeyaṃ śubhāptaye // Rm_13.103{103} //
tat sudṛṣṭiprasādena nūnam asya bhavec chuvaṃ /
tato hi kramaśo rogāḥ śāmyeyuḥ sarvathā laghu // Rm_13.104{104} //
tadāyam ātmajaḥ puṣṭo na rogī sutanuḥ sukhī /
kṛtī śubharato bhogī kuladharme samācaret // Rm_13.105{105} //
iti niścitya sa śreṣṭhī tatra tīrthyāśrame gataḥ /
tān sarvāṃs tīrthikān natvā prārthayed evam ādarāt // Rm_13.106{106} //
namo vo brahmavijñebhyo bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
vijñapyate yad arthaṃ tad anugrahītum arhata // Rm_13.107{107} //
(Rm 174)
iti tenoditaṃ śrutvā tīrthikās te 'bhimānikāḥ /
sarve taṃ samupāmaṃtrya pramodayitum abruvan // Rm_13.108{108} //
sādhu vada mahāsādho yat te kāryaṃ samīhitaṃ /
tat sarvaṃ sarvathāsmābhiḥ kṛtam evaṃ kariṣyate // Rm_13.109{109} //
iti tais tīrthikaiḥ prokte sa śreṣṭhī saṃprasāditaḥ /
kṛtāñjalipuṭo natvā punar evam abhāṣata // Rm_13.110{110} //
bhagavanto mahāvijñā bhavanto guravo mama /
tat sarvaṃ pratijānīta yad arthaṃ samupācare // Rm_13.111{111} //
tathāpi cārthayiṣye 'tra yan me kaṣṭaṃ pravarttate /
tad vo vijñāpanaṃ kartuṃ bhavataḥ śaraṇaṃ vraje // Rm_13.112{112} //
yan mayā prakṛtaṃ pāpaṃ tena me svātmajādhunā /
rogaiḥ saṃpīḍyate 'tīvaniḥsvastho maraṇaṃ vrajet // Rm_13.113{113} //
nānāsvastividhānair hi tasya rogo na śāmyati /
bhiṣajāṃ kṛtayatnāni na siddhyanti kathaṃ cana // Rm_13.114{114} //
anekā devatāś cāpi prābhyarcya prārthito mayā /
tathāpi śāmyate naiva tasya rogo vivarddhitaḥ // Rm_13.115{115} //
yathā yathā rujāśāntisvastyupāyakṛtāni hi /
tathā tathā na tadrogaḥ praśāmyati pravarddhyate // Rm_13.116{116} //
kim upāyaṃ kariṣyāmi kena śāmyeta tadgadaḥ /
tad upāyaṃ pradātavyaṃ yenāśu śāmyate kramāt // Rm_13.117{117} //
iti vijñāpanāṃ kartuṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tan me 'nukampayāsu no rogaśāntir vidhīyatāṃ // Rm_13.118{118} //
bhavanto me 'nuśāstāraḥ sarvajñā brahmacāriṇaḥ /
tan me sukṛpayā dṛṣṭyā paritrātuṃ samarhata // Rm_13.119{119} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sarve te tīrthikā api /
śreṣṭhinaṃ taṃ samāmaṃtrya punar evaṃ samabruvan // Rm_13.120{120} //
śṛṇu sādho yad asmābhir hitārthaṃ te pracakṣyatāṃ /
tat satyaṃ naḥ parijñāya pramāṇīkriyatāṃ kila // Rm_13.121{121} //
vayaṃ hi sarvalokānāṃ śāstāro hitasādhakāḥ /
tasmād atra viṣādatvaṃ mā kṛthā dhairyam āśraya // Rm_13.122{122} //
adyaiva sahasā gatvā vayaṃ dṛṣṭvā tavātmajaṃ /
niḥpāpaṃ nīrujaṃ svāsthyaṃ kariṣyāmaḥ sujīvitaṃ // Rm_13.123{123} //
apy etad vacanaṃ satyaṃ śrutvā dṛṣṭvā pramāṇaya /
(Rm 175)
anyathā na bhavet kvāpi hy asmākaṃ brahmacāriṇāṃ // Rm_13.124{124} //
iti tais tīrthikaiḥ proktaṃ śrutvā sa gṛhasattamaḥ /
tatheti pratiharṣitvā natvā tān svagṛhaṃ yayau // Rm_13.125{125} //
tatra sa gṛha āsādya dāsidāsajanaiḥ saha /
tadarhabhojyapūjāṅgasāmagrīṃ samasādhayat // Rm_13.126{126} //
tasminn eva kṣaṇe tatra sarve te tīrthikā mudā /
sahasā samupāgatya svasvāsane upāviśat // Rm_13.127{127} //
tathā tān samupāsīnān dṛṣṭvā śreṣṭhī sa moditaḥ /
pūjāṅgaiḥ kramato 'bhyarcya bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_13.128{128} //
tataś ca bhojanānte sa vaḍikaṃ taṃ priyātmajaṃ /
rogiṇaṃ samupāhṛtya teṣāṃ puro 'bhyadarśayat // Rm_13.129{129} //
te sarve tīrthikā dṛṣṭvā vaḍikaṃ taṃ rujānvitaṃ /
tadāmayanimittaṃ ca nirīkṣyaivam upādiśat // Rm_13.130{130} //
aho hy asya mahārogaṃ mahāpātakasaṃbhavaṃ /
tatpātakavimuktyai tu dātavyaṃ dānam ādarāt // Rm_13.131{131} //
tadyathā navaratnāni hemalakṣapalāni ca /
śraddhayā brahmacāribhyaḥ saṃpradadyāt samarcayan // Rm_13.132{132} //
yady etad dīyate dānaṃ tvayā gṛhapate tathā /
bhagnakuṣmāṇḍadarinamahiṣīśatadakṣiṇā // Rm_13.133{133} //
purā dattā naṃdarājñā asmākaṃ brahmacāriṇāṃ /
pādasphoṭāmayas tasya śāṃto 'bhūt tatprabhāvataḥ // Rm_13.134{134} //
tathāsya sarvapāpāni vinakṣyanti na saṃśayaḥ /
tataḥ sarve 'pi rogāś ca vinakṣyanti kramād drutaṃ // Rm_13.135{135} //
tato rogair vimukto 'yaṃ kuśalī svāsthyam āpnuyāt /
tataḥ puṣṭo viśuddhāṅgaḥ suśīlaḥ sukṛtī sudhīḥ /
svakulācāradharmiṣṭho vaṃśāṃś cāpi samuddharet // Rm_13.136{136} //
iti matvā tvayā sādho dātavyaṃ dānam ādarāt /
anyathā na bhavet svasti tavāsya naṃdanasya ca // Rm_13.137{167} //
iti tair gaditaṃ śrutvā sa śreṣṭhī paribodhitaḥ /
tasyātmajasya trāṇārthaṃ tathā dātum udācarat // Rm_13.138{[138]} //
tataḥ sa punar abhyarcya tān sarvāns tīrthikān patīn /
pradadau navaratnāni svarṇalakṣapalāni ca // Rm_13.139{139} //
tatas te tīrthikāḥ sarve dṛṣṭvā tāni pramoditāḥ /
sarvāny api pratigṛhya tathāśīrvacanaṃ daduḥ // Rm_13.140{140} //
svasty astu te sadā sādho kalyāṇam astu sarvathā /
(Rm 176)
nīrogī suciraṃ jīvyā jayo 'stu te samantataḥ // Rm_13.141{141} //
etad eva samādiśya sarve te tīrthikās tataḥ /
tāni sarvāṇi vastūni pratigṛhyāśramaṃ yayuḥ // Rm_13.142{142} //
tathāpi tasya rogā na śamitā varddhitāḥ kramāt /
svadaivaphalabhogyāni bhoktavyāni hi sarvathā // Rm_13.143{143} //
tatas taj janako dṛṣṭvā svātmajaṃ taṃ rujāturaṃ /
nirāśāmūrchito bhūmau nipataṃ vyalapat tathā // Rm_13.144{144} //
hā daiva kiṃ mayā pāpaṃ dāruṇaṃ prakṛtaṃ purā /
yato 'yaṃ svātmajaḥ putraḥ puro me maraṇaṃ vrajet // Rm_13.145{145} //
kṛtāny upāyayatnāni dānāni vividhāni ca /
sarvāṇy etāni matpāpair nisphalāni bhavanti hi // Rm_13.146{146} //
kiṃ mayātrāpi karttavyaṃ ko 'tra me hitam ādiśet /
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi ko 'pi trātā na vidyate // Rm_13.147{147} //
kasyātra śaraṇaṃ yāsye ko no rakṣed dayādṛśā /
sarve vayaṃ vinaṣṭāsma hā daiva śaraṇaṃ vraje // Rm_13.148{148} //
ity evaṃ vilapaṃtaṃ taṃ janakaṃ vaḍiko 'pi saḥ /
dṛṣṭvā śanaiḥ samāhūya pura evam abhāṣata // Rm_13.149{149} //
bho tāta kiṃ tvayātrāpi karttavyaṃ hi mayāpi ca /
sarveṣām api jantūnāṃ daivagatiḥ pramāṇikā // Rm_13.150{150} //
iti matvā viṣādatvaṃ hṛdaye mā kṛthās tyaja /
saṃbuddhaśaraṇaṃ kṛtvā bhaja nityam anusmaran // Rm_13.151{151} //
buddha eva jagacchāstā trātā lokahitaṃkaraḥ /
durgatitārako nātho bharttā sadgatināyakaḥ // Rm_13.152{152} //
tad evaṃ sugataṃ smṛtvā saddharmaṃ samupāśrayan /
saṃghānāṃ bhajanaṃ kṛtvā cinu puṇyaṃ samāhitaḥ // Rm_13.153{153} //
triratne sādhitaṃ puṇyaṃ na kṣiṇuyāt kadā cana /
yadi daivād vipattiḥ syāt puṇyaṃ tu labhate varaṃ // Rm_13.154{154} //
puṇyena rakṣyate lokaḥ puṇyena sadgatiṃ vrajet /
tasmāt puṇyaṃ mahāratnaṃ cinu dhairyaṃ samāśrayan // Rm_13.155{155} //
avaśyamaraṇe loke kiṃ viṣādena siddhyate /
iti matvāpi taṃ buddhaṃ smṛtvā bhaja samāhitaḥ // Rm_13.156{156} //
tathāhaṃ vā tam evātra saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ vrajan /
saṃsmṛtvā bhajanaṃ kurvan vrajeya maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_13.157{157} //
yadi tasya jinendrasya kṛpāsti mayi pāpini /
(Rm 177)
tatkṛpādṛkprasādena jīveya nīrujaḥ punaḥ // Rm_13.158{158} //
yadi daivabalenāhaṃ mṛte tatsmṛtipuṇyataḥ /
sarvathā durgatiṃ tyaktvā sadgatiṃ punar āpnuyāṃ // Rm_13.159{159} //
evaṃ jñātvā tvayā tāta mā kriyatāṃ viṣādatā /
saṃsāre 'vaśyaṃ marttavyaṃ sarveṣām api janmināṃ // Rm_13.160{160} //
ity uktvā sa rujārtto 'pi vaḍiko dhairyyam āśrayan /
saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ kṛtvā smṛtvā tasthau samāhitaḥ // Rm_13.161{161} //
tathā sa gṛhabhṛc chreṣṭhī śrutvaitad ātmajoditaṃ /
satyam etat parijñāya buddhaṃ smṛtvā tathāvadat // Rm_13.162{162} //
namo buddhāya dharmāya saṃghāya ca sadā smare /
adyārabhya sadā nityaṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje // Rm_13.163{163} //
yadi vo 'sti kṛpā loke rakṣantu naḥ suduḥkhinaḥ /
sarvathā kṛpayā dṛṣṭyā dṛṣṭvāśu trātum arhati // Rm_13.164{164} //
yathānye tribhave lokā bhavadbhiḥ pratipālitāḥ /
tathāsmān kṛpayā dṛṣṭvā trātum arhati sarvathā // Rm_13.165{165} //
rakṣatu bhagavan nātha jīvayeyaṃ mamātmajaṃ /
kṛpayānugrahaṃ kṛtvā putraratnaṃ prayaccha me // Rm_13.166{166} //
yadi jīved ayaṃ putro bhavaddṛṣṭiprasādataḥ /
bhavatāṃ śaraṇe sthitvā caratu vratam ādarāt // Rm_13.167{167} //
ity evaṃ smaraṇaṃ kṛtvā saṃbuddhaśaraṇaṃ vrajan /
sa śreṣṭhī taṃ sutaṃ dṛṣṭvā tasthau mohavinoditaḥ // Rm_13.168{168} //
tasminn eva kṣaṇe lokāṃ trātuṃ sa bhagavān muniḥ /
saṃpaśyan kṛpayā dṛṣṭyā prādrākṣīt tān saduḥkhinaḥ // Rm_13.169{169} //
tathā tān duḥkhino dṛṣṭvā bhagavān sa jineśvaraḥ /
sahasā tān paritrātuṃ buddharasmiṃ vyamuñcata // Rm_13.170{170} //
tābhiḥ kanakavarṇābhiḥ saṃbuddharaśmibhis tadā /
samantāt samatikramya tad gṛham avabhāsitaṃ // Rm_13.171{171} //
tato maitryaṃśavaś cāpi tena bhagavatā punaḥ /
samutṣṛṣṭās tanau tasya paryaspṛśan prasāditāḥ // Rm_13.172{172} //
tatas tasya tanus taiḥ saṃspṛṣṭamātre samaṃtataḥ /
prahlāditā sukhaprāptā svāsthyatāṃ samupāyayau // Rm_13.173{173} //
tataḥ sa vaḍikaḥ svāsthyaṃ prāpya nirmalamānasaḥ /
vismitaḥ pitaraṃ paśyan samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_13.174{174} //
aho buddhasya māhātmyam aho dharmānubhāvatā /
aho saṃghaprabhāvatvaṃ paśya tāta muneḥ prabhāṃ // Rm_13.175{175} //
(Rm 178)
yasyānusmṛtimātreṇa kṛpā loke prasāryate /
dhanyo 'yaṃ bhagavān buddho jayatv evaṃ sadā sthitaḥ // Rm_13.176{176} //
yasya dayānubhāvena jīvema nīrujaḥ sukhī /
pāpaiś cāpi vimukto 'ham iti satyaṃ pramanyate // Rm_13.177{177} //
tasmāt tam eva śāstāraṃ saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ vraje /
yāvadbhavam anusmṛtvā bhajeya samupāśritaḥ // Rm_13.178{178} //
evaṃ buddhaguṇān smṛtvā vaḍikaḥ sa pramoditaḥ /
kṛtāñjaliḥ smaran bhūyaḥ praṇatvaivam ayācata // Rm_13.179{179} //
namas te bhagavan nātha bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
yāvadbhavaṃ triratnānāṃ bhaveyaṃ sevakaḥ sadā // Rm_13.180{180} //
ity evaṃ sugataṃ smṛtvā vaḍikaḥ so 'bhibodhitaḥ /
bhūyo bhūyaḥ smaran natvā tasthau svāsthyatvam āgataḥ // Rm_13.181{181} //
tadā sa bhagavān buddho dṛṣṭvā taṃ śuddhamānasaṃ /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ tad dvāre samupāsarat // Rm_13.182{182} //
taddvārasamupāsīnaṃ taṃ munīndraṃ raviprabhaṃ /
dṛṣṭvaiva vismito dvāsthaḥ sahasā gṛham āviśat // Rm_13.183{183} //
tatra gṛhapatiṃ dṛṣṭvā vaḍikaṃ taṃ ca sādaraṃ /
purataḥ samupetyaiva vyajñāpayat sasatvaraḥ // Rm_13.184{184} //
gṛhapate munīndro 'tra gṛhadvāra upasthitaḥ /
tad atra sahasopetya samāmaṃtrya praveśaya // Rm_13.185{185} //
iti tenoditaṃ śrutvā vaḍikaḥ sa prasāditaḥ /
utthitaḥ sahasopetya taṃ munīndraṃ mudānamat // Rm_13.186{186} //
natvā taṃ sugataṃ gehe prajñapya svāsanaṃ mudā /
vijñapya samupāmaṃtrya praveśayaṃs tathārthayan // Rm_13.187{167!} //
svāgataṃ bhagavan vāṃche bhavatāṃ śaraṇaṃ mune /
praviśatu jagannātha vijayasvāsane śubhe // Rm_13.188{168} //
iti tenodite buddho bhagavān sa samāviśan /
svāsane samupāsīno vaḍikaṃ taṃ tathāvadat // Rm_13.189{1691} //
kiṃ te vaḍika duḥkhatvaṃ vādhakaś ca kathaṃ vada /
iti bhagavatā pṛṣṭo vaḍikaḥ sa tathāvadat // Rm_13.190{190} //
kāyikaṃ jāyate duḥkhaṃ cetasikaṃ ca me mune /
tad bhavān kṛpayā dṛṣṭyā śamayet tat prabādhanaṃ // Rm_13.191{191} //
iti tad vijñāpitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
(Rm 179)
taccittaduḥkhaśāntyarthaṃ maitrīdharmam upādiśat // Rm_13.192{192} //
vaḍikātra sadā loke maitracittaṃ samācara /
anena te manodāhaṃ praśāmyeta sadāpi hi // Rm_13.193{193} //
ity ādiśya munīndraḥ sa punar evaṃ vyaciṃtayat /
vatendrakṣīrikāṃ nāma mahauṣadhāṃ samānayet // Rm_13.194{194} //
iti cittamataṃ śāstuḥ parijñāya surādhipaḥ /
ādāya kṣīrikāṃ nāma mahauṣadhīm upānayat // Rm_13.195{195} //
tatra so surarājas taṃ bhagavantaṃ praṇamya tāṃ /
mahauṣadhīm upasthāpya pura evaṃ samabravīt // Rm_13.196{196} //
bhagavan pratigṛhṇātu divyauṣadhīm imāṃ bhavān /
anayātra yathākāryaṃ sādhayatu sukhāptaye // Rm_13.197{197} //
ity ukte tena śakreṇa dṛṣṭvā tāṃ bhagavān muniḥ /
gṛhītvā vaḍikāyaivaṃ pradatvā caivam ādiśat // Rm_13.198{198} //
gṛhāṇa vaḍikemāṃ te kāyikaduḥkhaśāminīṃ /
anayā te śarīre saṃskriyatām upacāraṇaiḥ // Rm_13.199{199} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa vaḍikaḥ so 'numoditaḥ /
tatheti tāṃ samādāya yathādiṣṭam upācarat // Rm_13.200{200} //
tatas tasya tanū rogair vimuktā paripuṣṭitā /
krameṇa śāmyasaundaryaṃ prāpyābhiparyaśobhata // Rm_13.201{201} //
tataḥ śāstrā yathādiṣṭaṃ vaḍikena tathā hṛdi /
maitrī prabhāvitā loke svātmaje supriye yathā // Rm_13.202{202} //
tadā tasya mahadduḥkhaṃ cetasikaṃ śaśāma tat /
mahāmaitryā pariṣikte hṛdaye 'gnir ivāmbubhiḥ // Rm_13.203{103!} //
tataḥ sa vaḍikaḥ svasthaḥ pariśuddhendriyaḥ sudhīḥ /
bhagavantaṃ tam ānamya prārthayad evam ādarāt // Rm_13.204{104} //
vande 'haṃ bhavatāṃ pādau sarvadā śaraṇaṃ vraje /
tathā ca sarvadā nātha kṛpayā trātum arhati // Rm_13.205{105} //
yady evaṃ bhavatāṃ śāstaḥ kṛpādṛṣṭir na vidyate /
mṛto 'haṃ narake 'dyāpi gato duḥkhāny avāpnuyāṃ // Rm_13.206{106} //
yad evaṃ svasthito jīve tat te kṛpāmbubhāvataḥ /
tathā me 'nugrahaṃ kartuṃ nityam arhati sarvadā // Rm_13.207{107} //
ity evaṃ prārthanāṃ kṛtvā bhūyaḥ sa vaḍiko mudā /
sāñjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā paśyaṃs tasthau munīśvaraṃ // Rm_13.208{108} //
tathā tajjanakaḥ śreṣṭhī sadāraḥ saṃpramoditaḥ /
triratne śaraṇaṃ kṛtvā saṃbuddhaṃ taṃ samarcayat // Rm_13.209{109} //
(Rm 180)
tataḥ sa gṛhabhṛc chreṣṭhī dṛṣṭvā taṃ sugataṃ mudā /
kṛtāñjalipuṭo natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_13.210{210} //
vande te caraṇau śāstaḥ sarvadā śaraṇaṃ vraje /
evaṃ no 'nugrahaṃ kartuṃm arhati kṛpayā sadā // Rm_13.211{211} //
tataḥ sa bhagavān buddhas tathāstv iti samādiśat /
ṛddhyākāśaṃ samutplutya svam āśramam upāyayau // Rm_13.212{212} //
tatra sa bhagavān prāptaḥ sabhāmadhye samāśritaḥ /
etad vṛṣṭi samākhyāya tasthau dharmaṃ samādiśat // Rm_13.213{213} //
tadā sa vaḍiko bhūyo buddhaguṇān anusmaran /
sa saṃghaṃ sugataṃ bhojyaiḥ pūjayituṃ samaichata // Rm_13.214{214} //
tadā sa nṛpate rājñaḥ prasenajita ānataḥ /
etat sarvaṃ pravṛttāṃtaṃ nivedyaivam abhāṣata // Rm_13.215{215} //
rājann ahaṃ mahārogī triratnaśaraṇaṃ vraje /
tat triratnakṛpādṛṣṭer jīve rogair vimocitaḥ // Rm_13.216{216} //
tan mayā sa munīndro 'pi sarvasaṃghaiḥ sahādhunā /
samāmaṃtrya gṛhe bhojyaiḥ pūjayituṃ samicchyate // Rm_13.217{217} //
tan me 'nugrahaṇaṃ kṛtvā lokānāṃ puṇyavṛddhaye /
tadadhivāsanāṃ kṛtvā samanujñāpaya prabho // Rm_13.218{218} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa rājābhyanumoditaḥ /
vaḍikaṃ taiḥ samālokya praśaṃsyaiva samādiśat // Rm_13.219{219} //
vaḍika tvaṃ mahāsādhus tad buddhaśaraṇaṃ gataḥ /
tathānuśraddhayā nityaṃ bhaja ratnatrayaṃ sadā // Rm_13.220{220} //
iti rājñābhyanujñātaṃ śrutvā sa vaḍiko mudā /
nṛpatiṃ taṃ praṇatvaivaṃ svagṛhaṃ samupāyayau // Rm_13.221{221} //
tatra gṛhe samāsādya kṛtvānumataṃ pituḥ /
śāstu nimaṃtraṇāṃ kartuṃ vihāre samudācaran // Rm_13.222{222} //
tatra sa samupāviṣṭo dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
kṛtāñjalipuṭo natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_13.223{223} //
bhagavaṃs tad vijānīyād yadarthaṃ samupāvraje /
tathāpy atra bhavadagre prārthaye 'nugrahaṃ kuru // Rm_13.224{224} //
yad ahaṃ roganirmuktaḥ puna janma ivāptavān /
tad bhavatāṃ kṛpādṛṣṭeḥ prasādād itin manyate // Rm_13.225{225} //
tad ahaṃ bhavatāṃ sarvasaṃghānāṃ bhojanair gṛhe /
pūjayituṃ samiche tad anugrahītum arhati // Rm_13.226{226} //
(Rm 181)
iti saṃprārthitaṃ tena śrutvā sa bhagavān muniḥ /
tathety abhyanumoditvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_13.227{227} //
tataḥ sa vaḍiko matvā bhagavatādhivāsitaṃ /
mudā tasya muneḥ pādau natvāśu svagṛhaṃ yayau // Rm_13.228{228} //
tatra sa sahasā gehe vandhumitrajanaiḥ saha /
saṃghārhabhojyapūjāṅgaṃ sāmagrīṃ samasādhayat // Rm_13.229{229} //
tataḥ sa sarvasāmagrīṃ sādhayitvāsanāni ca /
prajñapya śuddhite bhūmau maṃdayitvā samantataḥ // Rm_13.230{230} //
tatas taṃ śrīghanaṃ buddhaṃ sasaṃghaṃ svajanaiḥ saha /
āmaṃtrituṃ vihāre sa sahasā samupācarat // Rm_13.231{231} //
tatra sa samupāviṣṭo dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
sasaṃghaṃ sāṃjalir natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_13.232{232} //
bhagavan sādhyate sādhyaṃ samayo varttate 'dhunā /
tad bhavāṃ sāṃghikaiḥ sārddhaṃ vijayituṃ samarhati // Rm_13.233{233} //
iti tenārthitaṃ śrutvā tatheti sa munīśvaraḥ /
pātracīvaram ādhāya sarvasaṃghaiḥ sahācarat // Rm_13.234{234} //
tatra mārgeṣu sarvatra nagare ca samantataḥ /
prakāśayan prātihāryaṃ tad gṛhaṃ samupāviśat // Rm_13.235{235} //
tatra gṛhe samāsādya pādārghaṃ pratigṛhya saḥ /
svāsane samupāviśya kramāt tasthau sasāṃghikaḥ // Rm_13.236{236} //
tadā sa vaḍiko dṛṣṭvā taṃ buddhaṃ svāsane sthitaṃ /
sasaṃghaṃ sarvapūjāṅgaiḥ sarvapuṣpaiḥ samarcayat // Rm_13.237{237} //
tataś ca surasair bhojyaiḥ supraṇītaiḥ suhādhitaiḥ /
varṇagandharasopetaiḥ sarvais tāṃ samatoṣayat // Rm_13.238{268!} //
tataś ca bhojanānte sa pātrādīny apanīya ca /
mukhādīṃ śodhayitvā ca pūgauṣadhīn praḍhaukayat // Rm_13.239{269} //
tataḥ sa prāñjalir natvā sasaṃghaṃ sugataṃ mudā /
purastho manasā hy evaṃ praṇidhānaṃ vyadhāt smaran // Rm_13.240{270} //
anena kuśalenāhaṃ loke 'ndhe 'pariṇāyake /
yathāyaṃ bhagavān buddhas tathā bhūyāsam ātmavit // Rm_13.241{271} //
yathānena munīndreṇa jagal loko 'bhipālitaḥ /
tathāhaṃ sarvalokānāṃ pālayeyaṃ samantataḥ // Rm_13.242{272} //
atīrṇāṃs tārayiṣyāmi mocayiṣyāmy amocitān /
anāsvastān samāśvāsya sthāpayiṣyāmi nirvṛtau // Rm_13.243{273} //
(Rm 182)
ity evaṃ manasā tena praṇidhānaṃ kṛtaṃ mudā /
matvā sa bhagavān buddho smitaṃ prāvirvyadhān mudā // Rm_13.244{274} //
tadā tasya munīndrasya mukhāt paṃca surasmayaḥ /
nisṛtya triṣu lokeṣu bhāsayantaḥ samāsaran // Rm_13.245{275} //
yāpi kāś cid adholoke prasṛtā narakeṣu tāḥ /
uṣṇeṣu śītalībhūtā śītaleṣu tathoṣṇikāḥ // Rm_13.246{276} //
tadā tābhiḥ parispṛṣṭāḥ sarve nairayikā janāḥ /
mahatsaukhyaṃ samāsādya vismitāś caivam ālapat // Rm_13.247{277} //
aho saukhyaṃ kathaṃ hy evam anyatra kiṃ gatā vayaṃ /
kasya puṇyānubhāvena kvāsmākaṃ jāyate sukhaṃ // Rm_13.248{278} //
iti cintābhidagdhānāṃ teṣāṃ cittaprabodhane /
bhagavān nirmitaṃ buddhaṃ saṃpreṣya samadarśayat // Rm_13.249{279} //
tatra taṃ nirmitaṃ buddhaṃ dṛṣṭvā sarve 'pi te mudā /
vismitāḥ sahasaṃmīlya punar evaṃ vabhāṣire // Rm_13.250{280} //
aho samantabhadro 'yaṃ puruṣo dṛśyate 'dhunā /
nūnam asyānubhāvena saukhyaṃ no jāyate khalu // Rm_13.251{281} //
iti saṃbhāṣya te sarve tasmin buddhe prasāditāḥ /
namo buddhāya dharmāya saṃghāya ceti prāvadan // Rm_13.252{282} //
tataḥ sarve 'pi te satvās triratnasmṛtipuṇyataḥ /
te durgativinirmuktāḥ sadgatiṃ samupāyayuḥ // Rm_13.253{283} //
evaṃ tā raśmayaḥ sarvā avabhāsya samaṃtataḥ /
sarvasatvān samuddhṛtya muneḥ pratyāyayuḥ punaḥ // Rm_13.254{284} //
tathā yā raśmayaḥ kāścid upariṣṭāt prasāritāḥ /
tāḥ sarvān devalokānāṃ avabhāsya samantataḥ // Rm_13.255{285} //
yāvad bhavāgraparyaṃtaṃ bhāsayantaḥ prasāritāḥ /
evaṃ cāpi mahāśabdam udghuṣya samudācaran // Rm_13.256{286} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmakaṃ /
tad bhave sadgatiṃ hitvā saddharmaṃ bhajatādarāt // Rm_13.257{287} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ ca yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyusainyaṃ ca naḍāgāram iva dvipaḥ // Rm_13.258{288} //
yo 'py asmin dharmavaineye hy apramattaś caret sadā /
(Rm 183)
sa hitvā jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_13.259{289} //
ity evaṃ tan mahāśabdaṃ śrutvā sarve 'pi te surāḥ /
tathety abhyanumodantas triratnaśaraṇaṃ yayuḥ // Rm_13.260{290} //
tathā tā arciṣaḥ sarvā avabhāsya samaṃtataḥ /
punaḥ pratyāgatās tasya muner antikam āyayuḥ // Rm_13.261{291} //
tatas tā arciṣaḥ sarvāḥ saṃmīlya samupāsthitāḥ /
kṛtvā pradakṣiṇāṃ traidham uṣṇīṣe 'ntardadhau muneḥ // Rm_13.262{292} //
athānaṃdas tam ālokya vismitaḥ sahasotthitaḥ /
kṛtāñjalipuṭo natvā paprachaivaṃ munīśvaraṃ // Rm_13.263{293} //
bhagavan bhavato vaktrāt paṃcavarṇāḥ suraśmayaḥ /
vinisṛtā diśaḥ sarvā bhāṣayanti samantataḥ // Rm_13.264{294} //
nākāraṇaṃ jinā buddhā darśayanti smitaṃ kvacit /
bhavatsmitaṃ samālokya sarve bhavanti vismitāḥ // Rm_13.265{295} //
taddhetu śrotum ichaṃti sarve 'pīme sabhāśritāḥ /
tad eṣāṃ saṃśayaṃ chetuṃ taddhetu samupādiśa // Rm_13.266{296} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tāṃ ca sarvāṃ sabhāṃ dṛṣṭvā tathānandam abhāṣata // Rm_13.267{297} //
paśyānaṃda mamānena vaḍikenānumodinā /
saṃgheṣu śraddhayā bhaktyā satkṛtya bhajanaṃ kṛtaṃ // Rm_13.268{298} //
etatpuṇyavipākena vaḍiko 'yaṃ sudhīḥ kṛtī /
kramād bodhicarīḥ pūrya daśabhūmīśvaro bhavan // Rm_13.269{299} //
sarvamāragaṇāṃ jitvā saṃbodhiṃ samavāptavān /
ślakṣṇavāṇyabhidho buddhas tathāgato bhaviṣyati // Rm_13.270{300} //
yad anena triratneṣu śaraṇaṃ saṃprasādinā /
praṇidhānaṃ kṛtaṃ tena saṃbuddho 'yaṃ bhaved dhruvaṃ // Rm_13.271{301} //
evaṃ matvā tathānaṃda triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya samupāśritya bhaja nityaṃ samāhitaḥ // Rm_13.272{302} //
ye satvāḥ śraddhayā smṛtvā triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
durgatiṃ te na gachanti bhavanti bodhibhāginaḥ // Rm_13.273{303} //
evaṃ matvā triratnānāṃ satkṛtya śraddhayā mudā /
saṃsmṛtya śaraṇaṃ gatvā bhaktavyaṃ bodhivāṃchibhiḥ // Rm_13.274{304} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdaḥ sa moditaḥ /
sāṃghikaṃ saha lokaiś ca tatheti prābhyanaṃdata // Rm_13.275{305} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasmai vaḍikāya subhāgine /
datvāśīrvacanaṃ bhūyaḥ samāmaṃtrya tam abravīt // Rm_13.276{306} //
(Rm 184)
vaḍika tvaṃ mahābhāga triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
bodhicaryyāṃ caran nityaṃ saṃbodhiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_13.277{307} //
iti satyaṃ parijñāya sarvasatvahitārthabhṛt /
tathā ratnatrayaṃ smṛtvā bhaja nityaṃ samāhitaḥ // Rm_13.278{308} //
ity ādiśya munīndraḥ sa saṃghaiḥ sārddhaṃ samutthitaḥ /
vaḍikaṃ taṃ samāmaṃtrya svavihāraṃ yayau tathā // Rm_13.279{309} //
tathā sa vaḍiko nityaṃ triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
sadā lokahitaṃ kṛtvā bodhicaryāṃ samācarat // Rm_13.280{310} //
etan me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā narādhipa /
tathā te kathyate rājaṃ śrutvā caivaṃ prakāśaya // Rm_13.281{311} //
tathā tvayāpi rājendra satvānāṃ hitasādhane /
triratnaśaraṇaiḥ kṛtvā karttavyā bodhicārikāḥ // Rm_13.282{312} //
tathā te sarvadā nityaṃ sarvatra maṃgalaṃ bhavet /
kramād bodhicarīṃ pūrya saṃbodhim api cāpnuyāḥ // Rm_13.283{313} //
iti matvā mahārāja prajāś cāpi prabodhayan /
saddharme saṃpratisthāpya sarvathā trātum arhasi // Rm_13.284{314} //
iti tenopaguptena samādiṣṭaṃ niśamya saḥ /
rājā tatheti vijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_13.285{315} //
śrutvāvadānaṃ vaḍikasya sādhor idaṃ narā ye 'bhyanumodayanti /
sarve 'pi te lokahitānuraktā bhavanti bodhiguṇalābhikā hi // Rm_13.286{316} //

++ iti ratnāvadānatatve vaḍikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 185)
XIV Gāndharvikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ śrotum anyat subhāṣitaṃ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_14.1{1} //
bhadanta śrotum icchāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tad yathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_14.2{2} //
iti tena narendreṇa prārthitaṃ sa jinātmajaḥ /
śrutvā taṃ nṛpatiṃ dṛṣṭvā punar evaṃ samādiśat // Rm_14.3{3} //
śṛṇu rājan mayākhyātaṃ yathā me guruṇoditaṃ /
tathā śrūtvānumoditvā śubhe caritum arhasi // Rm_14.4{4} //
purā sa bhagavān buddhaḥ śrāvastyāṃ bahir āśrame /
jetāraṇye mahodyāne vihāre maṇimaṇḍite // Rm_14.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ cailakair vratibhis tathā /
bhikṣuṇībhis tathānyaiś cā mahāsātvair upāsakaiḥ // Rm_14.6{6} //
vihṛtya sarvasatvānāṃ samitisthitaḥ /
saṃbodhisādhānaṃ dharmam upādeṣṭuṃ samārabhat // Rm_14.7{7} //
tadā tasya munīndrasya vaktrapadmād vinisṛtaṃ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve satvā upagatāḥ // Rm_14.8{8} //
brahmaśakrādi devendrāḥ sarve lokādhipā api /
daityendrāḥ sagaṇā yakṣāḥ siddhagaṃdharvarākṣasāḥ // Rm_14.9{9} //
vidyādharagaṇāś capi nāgeṃdrāś ca mahoragāḥ /
garuḍāḥ kinnarendrāś ca tathānye 'pi samāgatāḥ // Rm_14.10{10} //
brāhmaṇā ṛṣayaś cāpi tāpasā brahmacāriṇaḥ /
yatayo yogino vijñās tathānye tīrthikā api // Rm_14.11{11} //
rajānaḥ kṣatriyāś cāpi vīrā rājakumārakāḥ /
amātyā maṃtriṇaś cāpi vaiśyāś cāpi prajādhipāḥ // Rm_14.12{12} //
śreṣṭhino vaṇijaś cāpi sārthavāhā mahājanāḥ /
paurā jānapadā grāmyās tathā kārpaṭikā api // Rm_14.13{13} //
evaṃ anye 'pi satvāś ca sarve lokāḥ samāgatāḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ tad vihāre upāviśat // Rm_14.14{14} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā samabhyarcya praṇamya ca /
satkṛtya samupāśritya parivṛtya sāmāntataḥ // Rm_14.15{15} //
taṃ muṇīndraṃ samālokya śrotuṃ tad dharmadeśanāṃ /
sāñjalayaḥ prasannāsyā upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_14.16{16} //
tathā tān samupāsīnān dṛṣṭvā sa bhagavāñ jinaḥ /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_14.17{17} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve satvāḥ pramoditāḥ /
(Rm 186)
triratnabhajanaṃ kṛtvā vabhūvur bodhicāriṇaḥ // Rm_14.18{18} //
tadāpi paṃcamātrāṇi gāṃdharvikaśatāni ca /
śrāvastyāṃ puri jātāni samadāni pracerire // Rm_14.19{19} //
tadā tāṃ samadān dṛṣṭvā gaṃdharvādhipateḥ sutaḥ /
supriyo nāma tan mādam īrṣyayā hantum udyayau // Rm_14.20{20} //
tataḥ sa supriyaḥ sarvagāndharvikasukauśalaḥ /
divyavīṇāṃ samādāya tatraiva samupācarat // Rm_14.21{21} //
saptasvarān ekataṃtryām ekaviṃśatimūrchanāḥ /
samudghoṣayamānaḥ ca svamatiṃ darśayan yayau // Rm_14.22{22} //
ṣaṇmahānagareṣv evaṃ paṭṭaneṣu samantataḥ /
samudghoṣayamānaś ca śrāvastīṃ sa upāviśat // Rm_14.23{23} //
tatra taṃ samupāviṣṭaṃ dṛṣṭvā sarve 'pi paurikāḥ /
śrutvā tad adbhutaṃ nādaṃ vismitāḥ samupācaran // Rm_14.24{24} //
tāni ca paṃcamātrāṇi gāṃdharvikaśatāny api /
śrutvā dṛṣṭvā ca sarvāṇi vismayaṃ samupāyayuḥ // Rm_14.25{25} //
tada tāni ca sarvāṇi dṛṣṭvā paṃcaśatāny api /
svasvamadābhimānatvāṃ pravihāya viṣedire // Rm_14.26{26} //
tataḥ sarve 'pi te tena sahavāde bhayānvitāḥ /
nṛpater antikaṃ gatvā tat pravṛttiṃ nyavedayan // Rm_14.27{27} //
jaya prabho vijānīyād yad vayaṃ samupāgatāḥ /
tad atra no bhayatrastāṃ trātum arhati sarvathā // Rm_14.28{28} //
atrāsau supriyo nāma gandharvādhipateḥ sutaḥ /
nūnaṃ no madaghātāya vijetuṃ samupāgataḥ // Rm_14.29{29} //
tat tasyāpy abhimānatvāṃ nihaṃtuṃ satpratikriyāṃ /
kriyatāṃ sahasāsmākam iti vijñāpanāṃ śṛṇu // Rm_14.30{30} //
iti vijñāpitaṃ sarvais taiḥ śrutvā sa narādhipaḥ /
sarvāns tān samupāmaṃtrya pura evaṃ samādiśat // Rm_14.31{31} //
alpotsukā bhavanto 'tra bhavate mā viṣīdata /
bhaviṣyāmo 'tra kālajñāś caratu sa yathechayā // Rm_14.32{32} //
iti rājñā samādiṣṭaṃ śrutvā te 'bhyanumoditāḥ /
tad vivādabhayātaṃkaṃ tyaktvā sarve prasedire // Rm_14.33{33} //
tadā sa supriyas tatra dṛṣṭvā tān abhimānikān /
teṣāṃ mānavighātārthaṃ manasaivaṃ vyacintayat // Rm_14.34{34} //
ayaṃ rājapi gāṃdharvavidyābhimāniko bhavet /
tad anena sahātrāhaṃ vādaṃ kuryāṃ sabhāśraye // Rm_14.35{35} //
ity evaṃ niścayaṃ kṛtvā supriyaḥ so 'bhimānikaḥ /
nṛpatiṃ tam upālabdhuṃ tat sabhāṃ samupācarat // Rm_14.36{36} //
tatra sa nṛpatir dṛṣṭvā supriyaṃ tam upāgataṃ /
prajñapyāsanam āmaṃtrya praṇatvaivam abhāṣata // Rm_14.37{37} //
svāgataṃ te bhavann atra tiṣṭhāsane prasīda me /
kim arthe 'tra samāyāsi tad ādeṣṭuṃ hi me 'rhasi // Rm_14.38{38} //
(Rm 187)
iti tenoditaṃ śrutvā supriyaḥ sa sabhāsthitaḥ /
nṛpatiṃ taṃ samālokya pura evam abhāṣata // Rm_14.39{39} //
śṛṇu rājan mayākhyātaṃ śrutaṃ yat te yaśo mahat /
tad guṇān bhavato draṣṭum ihāhaṃ samupācare // Rm_14.40{40} //
tan me darśaya rājendra gāndharvaguṇām ātmanaḥ /
kas te sāstā gurur vāsti taṃ cāpi me pradarśaya // Rm_14.41{41} //
iti tenoditaṃ śrutvā sa rājā pratibhāṇavān /
supriyaṃ taṃ samālokya tathety evam abhāṣata // Rm_14.42{42} //
sādhu paśya mahābhāga darśayisyāmi taṃ guruṃ /
yo me śāstā mahābhijñaḥ sarvavidyāguṇādhipaḥ // Rm_14.43{43} //
sa me śāstādhunehaiva sarvasatvahitārthataḥ /
jetāraṇye mahodyāne nivaśati vṛṣaṃ diśan // Rm_14.44{44} //
sādhu paśya mahābhāga taṃ guruṃ me hitārthadaṃ /
tad ehi saha yāsyāma śāstāraṃ darśayāmi taṃ // Rm_14.45{45} //
iti tena narendreṇa samākhyātaṃ sa supriyaḥ /
śrutvā tatheti pramodya gantum abhāṣata // Rm_14.46{46} //
sādhu rājan samichāmi śāstāraṃ tat pradarśaya /
tena saha vivādāni kuryāṃ tatra nayāśu māṃ // Rm_14.47{47} //
iti tenoditaṃ śrutvā nṛpatiḥ sa tatheti hi /
supriyaṃ taṃ samādāya vihāre gantum aichata // Rm_14.48{48} //
tataḥ sa nṛpatis tena supriyeṇābhimāninā /
taiś ca paṃcaśatair anyair gāndharvikaiḥ sahācarat // Rm_14.49{49} //
tasminn avasare buddho bhagavān sa munīśvaraḥ /
loke satvān samuddhartuṃ kṛpayā samapaśyata // Rm_14.50{50} //
tadā tena nareśena sārddham evam upāgataṃ /
supriyaṃ taṃ sa ālokya manasaiva vyacintayat // Rm_14.51{51} //
aho vata sudhīr yā sā gandharvādhipanandanaḥ /
pañcaśikho 'bhidho vīṇām ādāyehopasaṃkramet // Rm_14.52{52} //
iti tena munīndreṇa manasā paricintitaṃ /
matvā pañcaśikhaḥ so 'pi tathāgantuṃ samaichata // Rm_14.53{53} //
tataḥ sa saptagaṃdharvasahasreṇa sahānvitaḥ /
vaiḍūryadaṇḍavīṇāṃ saṃprādāya sahasācaran // Rm_14.54{54} //
tathā sa saṃkramaṃs tatra vihāre samupāviśan /
dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ natvā tāṃ vīṇāṃ samupānayat // Rm_14.55{55} //
tataḥ sa sugataṃ bhaktyā samabhyarcya prasannadhīḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ tat sabhāyām upāśrayat // Rm_14.56{56} //
tadā sa supriyo 'py enaṃ dṛṣṭvā mānābhigarvitaḥ /
tāṃ vīṇāṃ kvanayann agre 'nuśrāvituṃ samārabhat // Rm_14.57{57} //
tatprakvāṇāt svarā sapta ekai viṃśati mūrchanāḥ /
samutthitāḥ sarvalokacetānsi paryamohayan // Rm_14.58{58} //
tadā sarve 'pi te lokāḥ śrutvā tat prakvaṇān mudā /
nṛpatipramukhāś cāpi paraṃ vismayam āyajuḥ // Rm_14.59{59} //
(Rm 188)
tataḥ sa bhagavāṃś cāpi tasya mānābhighātane /
vaiḍūryadaṇḍavīṇāṃ tām anuśrāvitum ārabhat // Rm_14.60{60} //
ekaikasyāṃ hi tat taṃtryā naikasvaraviśeṣitāḥ /
mūrchanāś ca tathā nānāvidhā niścāritās tathā // Rm_14.61{61} //
tataḥ śabdāt samuccerur gāthā evaṃ pracodināḥ /
tadyatheha bhave sarvaṃ duḥkhaṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ // Rm_14.62{62} //
idaṃ kāyaṃ ca vīṇāvad indriyāṇi svarānī ca /
mūrchanā iva cittāni jñātvā bodhau samācara // Rm_14.63{63} //
etadgāthām anuśrutvā sarve lokā nṛpādayaḥ /
satyam etad iti jñātvā bodhicittaṃ pralehire // Rm_14.64{64} //
tadā sa supriyo 'py evaṃ śrutvā matvānumoditaḥ /
paritatyāja gāṃdharvavidyāmadābhimānatāṃ // Rm_14.65{65} //
tato niryātya vīṇāṃ sa gandhakuṭyāṃ virāgitaḥ /
bhagavacchāsane tatra pravrajituṃ samaichata // Rm_14.66{66} //
tadā taṃ śrīghanaṃ natvā supriyaḥ so 'numoditaḥ /
kṛtāñjaliḥ puraḥ sthitvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_14.67{67} //
vaṃde te caraṇau śāsta bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tan me 'trānugrahaṃ kṛtvā pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_14.68{68} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
dṛṣṭvā tad āśayaṃ śuddhaṃ gaṃdharvaṃ taṃ tathāvadat // Rm_14.69{69} //
gaṃdharva saugate dharme pravrajituṃ yadīchasi /
pitror ājñāṃ samāsādya prehi dāsyāmi te vrataṃ // Rm_14.70{70} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa supriyo mudā /
tatheti taṃ muniṃ natvā sahasarddhyā gṛhaṃ yayau // Rm_14.71{71} //
tatra sa sahasā prāpto natvā tau pitarau mudā /
sāñjaliḥ purataḥ sthitvā prārthayad evam ādarāt // Rm_14.72{72} //
śṛṇu me vāñchitaṃ tāta yadi te kṛpayā mayi /
tan mamānugrahaṃ kṛtvā saddharme māṃ niyojaya // Rm_14.73{73} //
ahaṃ hi saugataṃ dharmaṃ dṛṣṭvā vāñchāmi tad vrataṃ /
tat pravrajyāṃ samāsādya prāptum ichāmi nirvṛtiṃ // Rm_14.74{74} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ tad atrāpi na me ratiḥ /
avaśyaṃ hi bhaven mṛtyuḥ sarveṣāṃ prāṇinām api // Rm_14.75{75} //
evaṃ dṛṣṭvātra saṃsāre bhogyaṃ nechāmi niḥspṛhaḥ /
tat pravrajyāvrataṃ dhṛtvā prāptum iche sunirvṛtiṃ // Rm_14.76{76} //
api cāsau munīndro hi sadātraiva na tiṣṭhati /
buddhakāryaṃ samāpyaiva nirvṛtiṃ sarvathā vrajet // Rm_14.77{77} //
kiṃ cātra sarvadā naivam utpatsyate munīśvaraḥ /
kadā cid evam utpanno loke bodhiṃ samādiśet // Rm_14.78{78} //
tathā ca durlabhaṃ janma sadgatau ca kṣaṇaṃ tathā /
tatkṣaṇe 'labhyamāne 'tra kathaṃ dharmānulapsyate // Rm_14.79{79} //
dharmaṃ vinātra saṃsāre kiṃ sāraṃ sukhino 'pi hi /
kṣaṇadhvansi śarīraṃ hi jīvitaṃ ca tṛṇāmbuvat // Rm_14.80{80} //
(Rm 189)
dharmeṇa sadgatiṃ yāyāt saṃbodhim api prāpnuyāt /
tat pravrajyācariṃ dhṛtvā prāptum iche 'tra nirvṛtiṃ // Rm_14.81{81} //
tad ātra yadi vāṃ tāta kṛpāsti svātmaje mayi /
sarvathānugrahaṃ kṛtvā tad anujñāṃ pradehi me // Rm_14.82{82} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa gandharvādhipaḥ sudhīḥ /
suciraṃ taṃ sutaṃ dṛṣṭvā snehād evam abhaṣata // Rm_14.83{83} //
satyam evaṃ sutākhyātaṃ tathāpi me vacaḥ śṛṇu /
pravrajyā duṣkarīcaryyā tat kathaṃ tvaṃ samācareḥ // Rm_14.84{84} //
tvaṃ hi yuvā pramatto 'si madanākrāṃtamānasaḥ /
kāmabhogyasukhāraktas tat kathaṃ tad vrataṃ careḥ // Rm_14.85{85} //
pravrajito viraktātmā saṃsārabhogyanispṛhaḥ /
sarvān parigrahāns tyaktvā sadaikāntī vane vase // Rm_14.86{86} //
sukule duḥkule cāpi yācitvā viraśāsanaṃ /
bhuṃjīthās tat kathaṃ bhuktvā samādhiṃ saṃpradhāsyasi // Rm_14.87{87} //
ity evaṃ duṣkaraṃ jñatvā pravrajyāvratasādhane /
sahasā mā kṛthāś cittaṃ nivāraya samāhitaḥ // Rm_14.88{88} //
yady ativāṃchase putra pravrajyāgrahaṇe tathā /
vṛddhatve samupāśritya triratnaṃ tad vrataṃ cara // Rm_14.89{89} //
tat tvaṃ yāvad yuvā gehe saukhyaṃ bhuktvā yathepsitaṃ /
vṛddhatve tad vrataṃ dhṛtvā triratnāni sadā bhaja // Rm_14.90{90} //
tathā cet te bhavej janma sāphalyaṃ bhavacāraṇe /
sukhaṃ bhuktvā vrataṃ dhṛtvā nirvṛtiṃ vā samāpnuyāḥ // Rm_14.91{91} //
iti me vacanaṃ śrutvā matvaivaṃ tat prabodhitaḥ /
tāvad gṛhe sukhaṃ bhuktvā smṛtvā ratnatrayaṃ vasa // Rm_14.92{92} //
iti pitroditaṃ śrutvā supriyaḥ so 'bhiśaṃkitaḥ /
punas taṃ pitaraṃ dṛṣṭvā bodhayann evam abravīt // Rm_14.93{93} //
satyam evaṃ bhave tāta tathāpi vakṣyate mayā /
tac chrutvāpi tvayā parijñāya vibudhyatāṃ // Rm_14.94{94} //
satkule durlabhaṃ janma tatrāpi durlabhaṃ kṣaṇaṃ /
durlabhaṃ sugatotpādaṃ durlabhaṃ tadvrataṃ bhave // Rm_14.95{95} //
iti matvātra saṃsāre kleśamānamadākule /
avaśyaṃ maraṇaṃ dṛṣṭvā prāptum iche 'tra nirvṛtiṃ // Rm_14.96{96} //
tad atra kṛpayā mahyam anujñāṃ dātum arhasi /
yūyaṃ cāpi hi tad dharmabhāṇaiḥ sadgatim āpsyatha // Rm_14.97{97} //
iti hetoḥ pita tatra vilambaṃma kṛthā ciraṃ /
sahasānugrahaṃ kṛtvā tad anujñāṃ pradehi me // Rm_14.98{98} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa gaṃdharvādhipaś cirāt /
snehaduḥkhāgnisaṃtapto galadaśrumukho 'vadat // Rm_14.99{99} //
ayi supriya putra tvaṃ snehān mayā nivāryasa /
yady ativāṃchase prāptuṃ nirvṛtiṃ tan samācara // Rm_14.100{100} //
saṃbuddhaśaraṇaṃ kṛtvā pravrajya saṃvaraṃ dadhat /
(Rm 190)
triratnabhajanaṃ kṛtvā cara nityaṃ samāhitaḥ // Rm_14.101{1} //
iti pitroditaṃ śrutvā supriyaḥ so 'bhimoditaḥ /
pitroḥ pādān praṇatvaiva sahasā niryayau gṛhāt // Rm_14.102{2} //
tataḥ sa sahasā gatvā vihāraṃ samupācarat /
tatra prāpto munīndraṃ taṃ dṛṣṭvaiva samupāviśat // Rm_14.103{3} //
tatra taṃ śrīghanaṃ nātvā prāñjaliḥ pura āśrayan /
suprasannamukhāṃbhojaḥ prārthayad evam ādarāt // Rm_14.104{4} //
sarvajña bhagavāñ chāstar ādiṣṭaṃ bhavatāyathā /
tathānujñāṃ pituḥ prāpya prāgatāham ihādhunā // Rm_14.105{5} //
tad atra bhavatāṃ śāstaḥ śaraṇaṃ samupāgataḥ /
brahmacaryaṃ cariṣyāmi tat pravrajyāṃ pradehi me // Rm_14.106{6} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sa jagadguruḥ /
dṛṣṭvā tasyāśayaṃ śuddhaṃ punar eva samādiśat // Rm_14.107{7} //
ehi supriya bhikṣo 'tra cara brahmacariṃ śivāṃ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā samādhiṃ samupāśrayat // Rm_14.108{8} //
tato dṛṣṭvā ca saṃsāraṃ kleśasaṃghasamākulaṃ /
paṃcagaṃḍamayaṃ dehaṃ jīvitaṃ ca trināmvuvat // Rm_14.109{9} //
samādhisaṃvaraṃ dhṛtvā saṃbodhisādhanodyataḥ /
sarvakleśaripuñ jitvā sākṣād arhatpadaṃ yayau // Rm_14.110{10} //
tataḥ supriyo bhikṣuḥ prāptābhijñaḥ kṛtī sudhīḥ /
bhindan sarvam avidyāṅgaṃ nirvikalpo 'bhavad yatiḥ // Rm_14.111{11} //
samaloṣṭasuvarṇaś ca pariśuddhatrimaṃḍalaḥ /
vāsīcaṃdanakalpo 'bhūd ākāśasamamānasaḥ // Rm_14.112{12} //
saṃsārabhogyasatkāramānyalābhaparāṅmukhaḥ /
niḥkleśaḥ pariṣuddhātmā brahmacārī niraṃjanaḥ // Rm_14.113{13} //
sadevāsuralokānāṃ sarvabhuvanavāsināṃ /
vaṃdyaḥ pūjyo 'bhinaṃdyaś ca mānanīyo bhavan babhau // Rm_14.114{14} //
tadaivaṃbhūtam arhantaṃ supriyaṃ tam śubhendriyaṃ /
prālokya vismitāḥ sarve tatsabhāsthāḥ prasedire // Rm_14.115{15} //
tadā sarve 'pi te lokā devā daityāś ca kinnarāḥ /
yakṣāḥ siddhāś ca gaṃdharvā nāgāś ca rākṣasā api // Rm_14.116{16} //
garuḍāś ca tathānye 'pi vidyādharāś ca sāpsarāḥ /
sarve lokādhipāś cāpi triratnaśaraṇaṃ gatāḥ // Rm_14.117{17} //
saṃbuddhaśāsane tatra sāṃghikānāṃ samantataḥ /
rakṣāvaraṇasaṃguptiṃ kṛtvābhajan samudyatāḥ // Rm_14.118{18} //
tad dṛṣṭvā tāni pañcāpi gāṃdharvikaśatāni ca /
anumodya prasannāni saṃmīlyaivaṃ vabhāṣire // Rm_14.119{19} //
ete sarve vayaṃ nīce karmaṇi parivarttikāḥ /
sukhānabhijñaduḥkhārttāḥ kleśinaḥ kṛchravṛttayaḥ // Rm_14.120{20} //
yad asmābhiḥ purā puṇyaṃ kiṃ cid vāpi na sādhitaṃ /
tenāsyātra vayaṃ sarve duḥkhino nīcavṛttayaḥ // Rm_14.121{21} //
tad asmābhir ayam śāstā munīśvaraḥ sasāṃghikaḥ /
satkṛtya bhojanair vāpi pūjanīyo yathāvidhiḥ // Rm_14.122{22} //
nūnam etadvipākena bhavemahi subhāginaḥ /
(Rm 191)
tataḥ puṇyānusāreṇa bodhimārge caremahi // Rm_14.123{23} //
tataḥ krameṇa saṃprāpya bodhicaryyāṃ śubhāṃ carīṃ /
carantas tadvipākaiś ca nirvṛtiṃ saṃlabhemahi // Rm_14.124{24} //
iti matvā vayaṃ sarve vijñapya nṛpatiṃ tathā /
sasaṃghaṃ sugataṃ bhojyair arhāmahe samarcituṃ // Rm_14.125{25} //
tatheti saṃmataṃ kṛtvā sarve te 'bhyanumoditāḥ /
nṛpater vijñāpanāṃ kartuṃ sahasā samupācaran // Rm_14.126{26} //
tatra te samupāsṛtya dṛṣṭvā taṃ nṛpatiṃ mudā /
kṛtāñjalipuṭo natvā prārthayann evam ādarāt // Rm_14.127{27} //
jaya deva mahārāja lokān dharmeṇa pālaya /
kiñcid vijñāpanāṃ karttuṃ vayam upāgatāḥ // Rm_14.128{28} //
vijānīyād bhavān hy etat tathāpi prārthayāmahe /
śrutvā no 'nugrahaṃ kṛtvā kṛpayā tat prasīdatu // Rm_14.129{29} //
yad vayaṃ deva sarve 'tra nīcakarmānucāriṇaḥ /
tat sasaṃghaṃ muniṃ bhojyaiḥ samichāmaḥ samarcituṃ // Rm_14.130{30} //
tad anujñāṃ pradatvā naḥ kṛpayoddhartum arhasi /
etad vijñāpanāṃ kurmas tat prasīda nṛpādhipa // Rm_14.131{31} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā nṛpatiḥ so 'numoditaḥ /
tān sarvān samupāmaṃtrya punar evaṃ samādiśat // Rm_14.132{32} //
sādhu bhavatu sarveṣāṃ yuṣmākaṃ satsamīhitaṃ /
tat tathā kriyatāṃ buddhe satkāraṃ śraddhayādarāt // Rm_14.133{33} //
saṃbuddhe yat kṛtaṃ karma tat phalaṃ kṣiṇuyān na hi /
kramād bodhicariṃ pūrya nirvṛtiṃ samavāpnuyāt // Rm_14.134{34} //
tad atra sarvathā yūyaṃ sasaṃghaṃ śrīghanaṃ muniṃ /
yathārhabhojanaṃ bhaktyā pūjayadhvaṃ samādarāt // Rm_14.135{35} //
ity ādiṣṭam ḥ - ndreṇa śrutvā sarve 'pi te mudā /
tatheti pratinaṃditvā nṛpaṃ natvā tato 'caran // Rm_14.136{36} //
tatas te saṃmataṃ kṛtvā vihāre sahasā gatāḥ /
dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ natvā prārthayann evam ādarāt // Rm_14.137{37} //
bhagavaṃs tad vijānīyād yad arthaṃ samupāgatāḥ /
tathāpi prārthayeyaivam anugrahītum arhati // Rm_14.138{38} //
yad vayaṃ bhavatāṃ sarvasāṃghikānāṃ yathāvidhiṃ /
pūjayituṃ samichāmo satkartuṃ bhojanair api // Rm_14.139{39} //
tad bhavāṃ kṛpayā dṛṣṭvā kṛtvāsmākaṃ anugrahaṃ /
pure śvaḥ sāṃghikaiḥ sārddhaṃ vijayituṃ samarhasi // Rm_14.140{40} //
iti taiḥ prārthite sarvair bhagavān sa munīśvaraḥ /
teṣāṃ dharmapravṛddhyarthaṃ tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_14.141{41} //
tatas sarve 'pi te matvā bhagavatādhivāsitaṃ /
bhūyas taṃ śrīghanaṃ natvā svaṃ puraṃ sahasā yayuḥ // Rm_14.142{42} //
tatra sarve 'pi te bhūmiṃ śodhayitvā samantataḥ /
prajñapya svāsanāny evaṃ sāmagriṃ samasādhayan // Rm_14.143{43} //
(Rm 192)
tataḥ pūjopahārāṇi bhojyāṅgāni rasāni ca /
peyāni supraṇītāni sādhayitvā pramoditāḥ // Rm_14.144{44} //
tatra taṃ sugataṃ sarvaṃ saṃghaṃ cāmaṃtrituṃ yayuḥ /
vihāre samupasṛtya śrīghanaṃ saṃpraṇemire // Rm_14.145{45} //
kṛtāñjalipuṭo natvā sarve te samupasthitāḥ /
saṃbuddhapramukhaṃ saṃghaṃ prārthayann evam ādarāt // Rm_14.146{46} //
sarvajña bhagavaṃ chāstaḥ samayo varttate 'dhunā /
tad bhavān saṃghikaiḥ sārddhaṃ vijayituṃ samarhati // Rm_14.147{47} //
iti taiḥ prārthite dṛṣṭvā bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
pātracīvaram ādaya pratasthe saṃprabhāsayan // Rm_14.148{48} //
tatra mārgeṣu sarvatra prātihāryaṃ pradarśayan /
sarveṣāṃ śubhatāṃ kṛtvā tat pure samupāviśat // Rm_14.149{49} //
pradakṣiṇakrameṇaivaṃ caraṃs tatra samaṃtataḥ /
bhāsayaṃ bhadratāṃ kurvan tatpradeśe samācaran // Rm_14.150{50} //
tatra pādyārgham ādāya krameṇa saha sāṃghikaṃ /
svāsane samupāviśya tasthau bhānur ivojvalan // Rm_14.151{51} //
tadā taṃ śrīghanaṃ sarvasaṃghaṃ ca svāsane sthitaṃ /
dṛṣṭvā sarve 'pi te harṣāt pūjayituṃ samārabhan // Rm_14.152{52} //
tathā krameṇa saṃpūjya taṃ buddhapramukhaṃ gaṇaṃ /
yathārhabhojanaiḥ sarvaṃ saṃtṛptaṃ samatoṣayan // Rm_14.153{53} //
tatas te bhojanāṃte tatpātrāṇi vyapanīya ca /
karādīñ chodhayitvā tad bhūmiṃ ca paryaśodhayan // Rm_14.154{54} //
tataḥ pūgādikaṃ datvā punaḥ sarve 'pi te mudā /
kṛtāñjalipuṭā natvā samupatasthire punaḥ // Rm_14.155{55} //
te ca gāṃdharvikāḥ sarve triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
bodhipraṇidhim ādhāya prabhejire samāhitāḥ // Rm_14.156{56} //
veṇuvīṇāmṛdaṃgādi tūryasaṃgītivādanaiḥ /
upasthitya sasaṃghaṃ taṃ śrīghanaṃ samatoṣayat // Rm_14.157{57} //
tada sa bhagavāṃ dṛṣṭvā teṣāṃ bhaktiprasādinīṃ /
sarveṣāṃ śuddhacittāni vyamuñcat smitam uddhavāt // Rm_14.158{58} //
tat saṃsmitasahotpannāḥ paṃcavarṇāḥ śubhāṃśavaḥ /
sarvatra bhuvane gatvā pracerur amṛtāṃśuvat // Rm_14.159{59} //
teṣāṃ ke cid adhogatvā narakeṣu samantataḥ /
avabhāsya parispṛṣṭvā sarvatrāpi sukhaṃ daduḥ // Rm_14.160{60} //
tadā te nārakīyās tat prabhāspṛṣṭāḥ sukhānvitāḥ /
kim etad iti saṃdigdhāḥ saṃmīlyaivaṃ vabhāṣire // Rm_14.161{61} //
aho nu jāyate saukhyam asmākaṃ sāṃprataṃ kathaṃ /
vatānyatra gatāḥ smo 'dya kasya puṇyānubhāvataḥ // Rm_14.162{62} //
iti saṃdigdhacittānāṃ teṣāṃ manaḥ prabodhane /
bhagavān nirmitaṃ buddhaṃ saṃpreṣayan samaṃtataḥ // Rm_14.163{63} //
tatrā taṃ saugataṃ dṛṣṭvā sarve te narakasthitāḥ /
vismitāḥ samupāsṛtya vavandire prasāditāḥ // Rm_14.164{64} //
(Rm 193)
namo buddhāya dharmāya saṃghāya ca namas sadā /
iti proktvā praṇatvā taccharaṇaṃ samupāyayuḥ // Rm_14.165{65} //
etatpuṇyānubhāvena sarve te narakotthitāḥ /
sahasā svargatiṃ yātāḥ saddharme samudācaran // Rm_14.166{66} //
evaṃ tān sarvasatvāṃś ca samuddhṛtya samantataḥ /
sarve te 'py aṃśavo bhūyas saṃbuddhāntikam upācaran // Rm_14.167{67} //
ke cid ūrddhvagatā yāvad akaniṣṭhaṃ samantataḥ /
avabhāsya samudghuṣya tatraivaṃ samacodayan // Rm_14.168{68} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ /
iti satyaṃ parijñāya triratnaṃ bhajatādarāt // Rm_14.169{69} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ ca yūjyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mārasainyāś ca naḍāgāraṃ yathā karī // Rm_14.170{70} //
yo 'py asmin saugate dharme hy apramattaś caret sadā /
sa tyaktvā janma saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_14.171{71} //
iti saṃcodayantas tāṃ sārvān devāṃś ca sarvataḥ /
te sarve 'py aṃśavo bhāyaḥ sugatāntikam āyayuḥ // Rm_14.172{72} //
tatas te 'py aṃśavaḥ sarve saṃmīlya saṃgatā muneḥ /
pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā tasyorṇāyāṃ samāviśan // Rm_14.173{73} //
tad dṛṣṭvā te sabhālokā vismayoddhatamānasāḥ /
kim etad iti saṃcintya sarve tasthuḥ śakautukāḥ // Rm_14.174{74} //
athānaṃdaḥ samālokya tān sarvān vismayoddhavān /
utthāya sāñjalir natvā śāstāraṃ taṃ samabravīt // Rm_14.175{75} //
bhagavans te mukhād bhāsiḥ paṃcavarṇā vinirgatā /
avabhāsya diśaḥ sarvā ūrṇāyāṃ ca viśanti tāḥ // Rm_14.176{76} //
etad dṛṣṭvā sabhālokāḥ sarve 'pīme savismayāḥ /
taddhetuṃ śrotum ichanti tad upādeṣṭum arhati // Rm_14.177{77} //
nāhetu hi smitaṃ buddhā darśayanti kadā cana /
yad dhetau bhavatā śāstur hasitaṃ tat samādiśa // Rm_14.178{78} //
iti saṃprārthitaṃ śiṣyena sa munīśvaraḥ /
tam ānaṃdaiḥ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_14.179{79} //
paśyānaṃda yad etair hi sarvai gāndharvikair api /
mama sasāṃghikasyaivaṃ satkāraṃ prakṛtaṃ mudā // Rm_14.180{80} //
etatpuṇyavipākena sarve 'pīme bhavāntare /
kramād bodhicarīṃ prāptā niḥkleśā vimalāśayāḥ // Rm_14.181{81} //
māracaryāvinirmuktāḥ pariśuddhās trimaṇḍalāḥ /
varṇasvarābhidhāḥ sarve pratyekasugatā jināḥ // Rm_14.182{82} //
prāntāśayyāsānāsīnā hīnadīnānukampakāḥ /
dakṣiṇīyā mahāsatvā bhaviṣyanti śubhaṃkarāḥ // Rm_14.183{83} //
evam etāt samālokya yūyaṃ yadi samichatha /
tathātra śraddhayā nityaṃ triratnaṃ bhajatādarāt // Rm_14.184{84} //
ye triratnaṃ sadā bhaktyā satkṛtyaivaṃ bhajanti te /
vihāya durgatiṃ nityaṃ sadgatiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_14.185{85} //
(Rm 194)
iti matvātra saṃsāre yeṣāṃ vāṃchā sukhe śive /
te satkṛtya triratneṣu śraddhayā bhajatāniśaṃ // Rm_14.186{86} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve ca te janāḥ /
satyam evaṃ pratijñāya triratnaṃ sarvadābhajan // Rm_14.187{87} //
tad dṛṣṭvā bhikṣavaḥ sarve vismayoddhatamānasāḥ /
kṛtāñjalipuṭā natvā paprachus taṃ munīśvaraṃ // Rm_14.188{88} //
yad evaṃ bhagavann ebhiḥ satkāraṃ prakṛtaṃ mahat /
tat te kena supuṇyena samyag ādeṣṭum arhati // Rm_14.189{89} //
evaṃ tair bhikṣubhiḥ sarvaiḥ prārthite sa jineśvaraḥ /
sarvāns tāñ chrāvakān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat // Rm_14.190{90} //
śṛṇudhvaṃ bhikṣavaḥ puṇyaṃ yan mayā prakṛtaṃ purā /
tad atra kathitaṃ śrutvā śraddhayābhyanumodata // Rm_14.191{91} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ prabodhanābhidho jinaḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_14.192{92} //
sarvavidyādhipo nāthas tathāgato vināyakaḥ /
mārajil lokavid bharttā subhadro 'rhan hitaṃkaraḥ // Rm_14.193{93} //
tadā sa bhagavān buddho janapadeṣu cārikāṃ /
carann anyāṃ rājadhānīm anuprāptaḥ sasāṃghikaḥ // Rm_14.194{94} //
tatra tasya narendrasya krīḍodyāne taror adhaḥ /
praviśya svāsanāsīnas tasthau vahnir ivojvalan // Rm_14.195{95} //
tadaikasmin dine tatra rājā kāntāpravādinaiḥ /
saṃgītaiḥ saha saṃrakto ramituṃ samupāviśat // Rm_14.196{96} //
tatrasthaṃ taṃ samāsīnaṃ sugataṃ suprabhojvalaṃ /
dṛṣṭvaiva sahasopetya natvā kṛtvā pradakṣiṇāṃ // Rm_14.197{97} //
samādhisthaṃ tam ālokya taṣṭhau ciram upāśrayan /
tatas tanmukhapadmotthasaddharmāmṛtalipsayā // Rm_14.198{98} //
vādyamānaiḥ satair vādyair muniṃ prābodhayan nṛpaḥ /
tataḥ sa sugato buddho samādheḥ śīghram utthitaḥ // Rm_14.199{99} //
sāntaḥpuraṃ nareṃdraṃ taṃ prādrākṣīt samupasthitaṃ /
tadā taṃ nṛpatiṃ dṛṣṭvā sa saṃbuddhaḥ prabodhanaḥ // Rm_14.200{100} //
saddharmmaṃ samupādeṣṭuṃ samāmaṃtryaivam abravīt /
ehi rājan mahāvāho svāgataṃ te mahīpate // Rm_14.201{1} //
saddharmaṃ samupāśritya bodhicaryāṃ samācara /
sadā dānaṃ pradatvātra śīlaṃ dhṛtvā samāhitaḥ // Rm_14.202{2} //
kṣāntyā prasādayal lokān dharmavīryaṃ prasādhaya /
bodhau cittaṃ samādhāya prajñāratnam upārjaya // Rm_14.203{3} //
tadratnānubhāvena saṃbodhimārgam āpnuyāḥ /
tatas te maṅgalaṃ nityam ihāmutre sadā bhavet // Rm_14.204{4} //
sarvasatvahitaṃ kurvan sadgatim eva prāpnuyāḥ /
iti matvā mahārāja saddharmaṃ samupāśrayan // Rm_14.205{5} //
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā satkṛtya bhaja sarvadā /
triratneṣu kṛtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana // Rm_14.206{6} //
(Rm 195)
sarvadā satphalāny eva sūte bodhiṃ samarpayet /
iti matvā mahārāja triratnaśaraṇaṃ gataḥ // Rm_14.207{7} //
bodhicaryāvrataṃ dhṛtvā cara nityaṃ samāhitaḥ /
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ // Rm_14.208{8} //
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ /
iti tenārhatādiṣṭaṃ munīndreṇa sa bhūpatiḥ // Rm_14.209{9} //
śrutvā tatheti vijñapya prābhyanandat prabodhitaḥ /
tataḥ sa mudito rājā taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ // Rm_14.210{10} //
yathāvidhi samabhyarcya bhojanaiḥ samatoṣayat /
tataś ca bhojanānte sa nṛpatiḥ sāñjalir mudā /
taṃ munīndraṃ praṇatvaivaṃ praṇidhānaṃ hṛdo vyadhāt // Rm_14.211{11} //
anena kuśalenāhaṃ loke 'ndhe 'pariṇāyake /
samyag bodhiṃ samāgamya bhaveyaṃ sugato jinaḥ // Rm_14.212{12} //
etat tena narendreṇa praṇidhānaṃ kṛtaṃ mudā /
matvā sa sugatas tasya tathāśīrvacanaṃ dadau // Rm_14.213{13} //
jayo 'stu te sadā rājaṃ dharmeṇa pālaya prajāḥ /
praṇidhānaṃ yathā bodhau tathā te siddhyatu dhruvaṃ // Rm_14.214{14} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa tena śrutvā sa bhūpatiḥ /
muditaḥ sāñjalir natvā taṃ munīndraṃ samabravīt // Rm_14.215{15} //
adyārabhya sadā śāstas triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
saṃbodhisaṃvaraṃ dhṛtvā cariṣyāmi samāhitaḥ // Rm_14.216{16} //
tad bhavān kṛpayā dṛṣṭyā sadā māṃ draṣṭum arhati /
sarvadā bhavatām eva śaraṇe 'smi samāsthitaḥ // Rm_14.217{17} //
iti saṃprārthanāṃ kṛtvā rājā sa sajano mudā /
bhagavaṃtaṃ tam ānamya sānaṃdaḥ svapuraṃ yayau // Rm_14.218{18} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā samutthāya sasāṃghikaḥ /
sarvatra bhadratāṃ kṛtvā svāśrame samupāyayau // Rm_14.219{19} //
manyatāṃ bhikṣavo yo 'sau rājā saṃbuddhasevakaḥ /
aham eva tadābhūvan nānyo draṣṭavya eva saḥ // Rm_14.220{20} //
yan mayā śraddhayā tasya prabodhanasya tāyinaḥ /
pūjākāri mahotsāhais tūryasaṃgītivādanaiḥ // Rm_14.221{21} //
tena puṇyavipākena mamātraiva mahotsavaiḥ /
etair gāndharvikair evaṃ satkāraḥ prakṛtādhunā // Rm_14.222{22} //
evaṃ matvā mahatpuṇyaṃ saṃbuddhabhajanodbhavaṃ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā bhajanīyaṃ śubhārthibhiḥ // Rm_14.223{23} //
yūyaṃ cāpi sadā nityaṃ śāstāraṃ sadguruṃ jinaṃ /
saṃbuddhaṃ samupāśritya viharadhvaṃ samāhitāḥ // Rm_14.224{24} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te bhikṣavo mudā /
sarve tatheti vijñapya triratnāni sadābhajan // Rm_14.225{25} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā narādhipa /
tathādhunā samākhyātaṃ tava puṇyapravṛddhaye // Rm_14.226{26} //
evaṃ rājaṃs tvayāpy evaṃ triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
saṃbuddhaśāsanaṃ dhṛtvā cara dharmaṃ samāhitaḥ // Rm_14.227{27} //
(Rm 196)
prajāś cāpi tathā rājaṃ bodhayitvā prayatnataḥ /
saṃbodhisādhane dharme yojanīyās tvayādarāt // Rm_14.228{28} //
tathā cet te sadā bhadraṃ bhaven nūnaṃ samantataḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_14.229{29} //
iti śāstrā samādeṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti pratimoditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_14.230{30} //
gāṃdharvikānām avadānam etac chrutvānumodanti narā mudā ye /
te sarva enaḥparimuktacittā bhuktvā sukhāny eva labhanti bodhiṃ /

++ iti ratnāvadānatatve gāṃdharvikāvādanaṃ samāptam ++


(Rm 197)
XV Sūkṣmatvacovadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_15.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhasi // Rm_15.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā sa yatiḥ sugatātmajaḥ /
aśokaṃ taṃ nṛpaṃ dṛṣṭvā punar evam upādiśat // Rm_15.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvāpy evaṃ pramodaya // Rm_15.4{4} //
purā sa bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho jagadguruḥ /
vihāre jetakāraṇye vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_15.5{5} //
tasmiṃś ca samaye tatra sarve bhikṣugaṇā api /
śrāvakāś cailakāś caiva sarva upāsakā api // Rm_15.6{6} //
sarve 'pi bhikṣuṇīsaṃghā upāsikāgaṇā api /
bodhisatvagaṇāś cāpi saddharmasādhanodyatāḥ // Rm_15.7{7} //
sabhāmadhyāsanāsīnaṃ śrīghanaṃ taṃ jagadguruṃ /
upatasthuḥ puraskṛtya parivṛtya samaṃtataḥ // Rm_15.8{8} //
tadā tasya munīndrasya mukhāmbhojavinirgataṃ /
bhadradharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve lokāḥ samāgatāḥ // Rm_15.9{9} //
śakrādayaḥ surendrāś ca brahmādayo maharddhikāḥ /
lokapālā mahāvīrāḥ sasainyaparivārakāḥ // Rm_15.10{10} //
yogino yatayaś cāpi maharṣayas tapaśvinaḥ /
brāhmaṇāś ca mahāvijñāḥ saddharmaguṇavāṃchinaḥ // Rm_15.11{11} //
rājāno rājaputrāś ca vaiśyā maṃtrijanā api /
amātyāḥ śreṣṭhino bhaṭṭāḥ paurikāś ca gṛhādhipāḥ // Rm_15.12{12} //
sainyādhipāś ca yodhāraḥ sārthavahā mahājanāḥ /
vaṇijaḥ śilpinaś cāpi grāmyāḥ kārpaṭikā api // Rm_15.13{13} //
evam anye 'pi lokāś ca saddharmaguṇavāñchinaḥ /
sarve dharmāmṛtaṃ pātuṃ vihāre samupāgatāḥ // Rm_15.14{14} //
tatra prāptāḥ sabhāmadhye samāsīnaṃ munīśvaraṃ /
śrīghanaṃ taṃ samālokya praṇatvā samupācaran // Rm_15.15{15} //
tatra te samupāsṛtya sarve taṃ śrīghanaṃ muniṃ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā samabhyarcya praṇemire // Rm_15.16{16} //
tataḥ sarve 'pi te lokāḥ parivṛtya samantataḥ /
sāñjalayaḥ prasannāsyā upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_15.17{17} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāṃs tān samupasthitān /
ādimadhyāntakalyāṇam āryadharmam upādiśat // Rm_15.18{18} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te tridaśādayaḥ /
(Rm 198)
lokā dharmaviśeṣatvaṃ vijñāya prāṇanandire // Rm_15.19{19} //
tasminn avasare tatra śrāvastyāṃ pauriko gṛhī /
śreṣṭhī mahājanaḥ śrimāñ chrāddho bhadrāśayābhavat // Rm_15.20{20} //
sa ekasmiṃ dine svasmin bhāṇḍālakoṣṭhake viśan /
svasaṃpannicayaṃ dṛṣṭvā manasaivaṃ vyacintayat // Rm_15.21{21} //
aho me jāyate saṃpad dīyatī saṃpravarddhitā /
tathāpi varddhyate tṛṣṇā yataḥ saukhyaṃ na kiṃ cana // Rm_15.22{22} //
yad ime caṃcalā bhogā jalacaṃdranibhā mama /
anityā asthirāḥ padmapatrasthitajalopamā // Rm_15.23{23} //
tad atra kiṃ mano 'dyāpi tṛṣṇayākṛṣyate mama /
yena carāmy ahaṃ loke duḥkhī bhavikalāśayaḥ // Rm_15.24{24} //
tat kiṃ me saṃpadā sāraṃ yataḥ saukhyaṃ na vidyate /
dharmārthe gocaraṃ naiva kevalaṃ madavṛddhaye // Rm_15.25{25} //
madena varddhate mānaṃ mānāl loke pramādatā /
pramādād dīpyate cerṣyā kopāgnir dīpyate tataḥ // Rm_15.26{26} //
kopāt krūrāśayaś caṇḍo nirdayo duritāśayaḥ /
pāpātmā hiṃsako duṣṭo daśākuśalasādhakaḥ // Rm_15.27{27} //
svayaṃ naṣṭaḥ parāṃś cāpi nāśayati durāśayaḥ /
tato 'tipāpasaṃrakto durācaro 'tidurmanāḥ // Rm_15.28{28} //
tato 'tidurmatir drohī saṃvṛttidharmaniṃdakaḥ /
triratnāni pratikṣipya mahāpātakam ācaret // Rm_15.29{29} //
tato 'tipāpasaṃkliṣṭāḥ pramūḍho narakaṃ vrajet /
narakeṣu bhraman nityaṃ duḥkhāny eva sadāśnuyāt // Rm_15.30{30} //
yad vātrāpi ca saṃsāre jīvitam adhruvaṃ khalu /
kṣaṇadhvaṃsi śarīraṃ ca sārveṣāṃ maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_15.31{31} //
tad atrāham asārebhyo bhogebhyaḥ sāram uttamaṃ /
saddharmaṃ samupādātuṃ yatnaṃ kuryāṃ samādarāt // Rm_15.32{32} //
saddharmaṃ saugataṃ dharmam ity ākhyātaṃ purāvidaiḥ /
tad atra saugate kṣetre dānaṃ kurvīya sāṃprataṃ // Rm_15.33{33} //
bauddhakṣetre kṛtaṃ dānaṃ bodhivījaṃ bhaved dhruvaṃ /
etad evātra saṃsāre sādhanīyaṃ śubhāptaye // Rm_15.34{34} //
dānena śuddhyate cittaṃ sucittaḥ sumatiṃ labhet /
subuddhiḥ sadguṇāraktaḥ saṃvṛttiśīlabhṛt kṛtī // Rm_15.35{35} //
suśīlaḥ kṣāntimān dhīraḥ parātmasamabhāvikaḥ /
sudhīro vīryavān sarvasatvārthasādhanodyataḥ // Rm_15.36{36} //
apradhṛṣyo mahāsatvaḥ kleśāridamako bhavet /
tataḥ supariśuddhātmā samādhisusthito bhavet // Rm_15.37{37} //
tat samādhivalādhānaiḥ prajñābdhipāram āgataḥ /
bodhiratnaṃ samāsādya bodhisatvo 'dhipo bhavet // Rm_15.38{38} //
etad ratnānubhāvena bhadraṃkalā samantataḥ /
(Rm 199)
sarvamārān vinirjitya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_15.39{39} //
ity arhadbhir mahābhijñaiḥ samākhyātaṃ mayā śrutaṃ /
tat saṃbuddhapadāṃ praptuṃ buddhaṃ bhajeya sāṃprataṃ // Rm_15.40{40} //
nūnaṃ buddhānubhāvena bhāvitaṃ setsyate dhruvaṃ /
tad buddhapramukhaṃ sarvasaṃghaṃ pūjeya sādaraṃ // Rm_15.41{41} //
iti niścitya sa śrīmān gṛhasthaḥ saṃpramoditaḥ /
bhagavaṃtaṃ sasaṃghan taṃ pūjayituṃ samaichata // Rm_15.42{42} //
tataḥ sa sajanaḥ śreṣṭhī triratnabhajanotsukaḥ /
vihāre jetakāraṇye prayayau saṃpraharṣitaḥ // Rm_15.43{43} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sa gṛhasthaḥ pramoditaḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samarcayad yathāvidhiḥ // Rm_15.44{44} //
tataḥ sa sajano natvā sāñjaliḥ saṃpramoditaḥ /
munīndraṃ taṃ samālokya puraḥ sthitvaivam abravīt // Rm_15.45{45} //
sarvajña bhagavaṃ chāstar bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tato 'bhilaṣite kārye prasīdatu jagadguro // Rm_15.46{46} //
bhagavaṃ bhavataḥ śāstuḥ sasaṃghasya jagadguroḥ /
pūjayituṃ samichāmi tad anujñāṃ dadātu me // Rm_15.47{47} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
tathāstv iti pratijñāya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_15.48{48} //
tataḥ sa gṛhabhṛn matvā bhagavatādhyuvāsa taṃ /
sāñjalis taṃ muniṃ natvā muditaḥ svagṛhaṃ yayau // Rm_15.49{49} //
tatra sa svajanaiḥ svasmiṃ gṛhe margeṣu sarvataḥ /
pariśodhya sugaṃdhaiś ca pariṣiṃcyābhyaśobhayat // Rm_15.50{50} //
tatrāsanāni prajñapya vitānāni vitatya ca /
muktapuṣpaiḥ samākīrya surabhiṃ samadhūpayat // Rm_15.51{51} //
tataḥ sa bhojyasāmagrīṃ sādhayitvā svavaṃdhubhiḥ /
tathopahārasāmagrīṃ pariśuddhām asādhayat // Rm_15.52{52} //
tato 'nye dyur gṛhasthaḥ sa snātvā śuddhāṃvarāvṛtaḥ /
saṃbuddhāmaṃtraṇaṃ kartuṃ vihāre sajano yayau // Rm_15.53{53} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sasaṃghaṃ sa purogataḥ /
kṛtāñjalipuṭo natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_15.54{54} //
bhagavan nātha sarvajña samayo vartate 'dhunā /
tat sasaṃgho mamāvāse bhāvān āgantum arhati // Rm_15.55{55} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
pātracīvaram ādāya saṃpratasthe prabhāsayan // Rm_15.56{56} //
tatra sa bhagavān mārge kṛtvā bhadraṃ prabhāsayan /
bhikṣusaṃghagaṇaiḥ sārddhaṃ śrāvastīṃ samupāviśan // Rm_15.57{57} //
tadābhūn nagare tatra sarvatrāpi sumaṅgalaṃ /
upadravāṇi sarvāṇi sahasā vilayaṃ yayuḥ // Rm_15.58{58} //
andhā rūpāṇi paśyantaḥ śṛṇvanto vadhirā ravān /
hīnendriyāś ca ye te 'pi pratilabdhendriyā vavuḥ // Rm_15.59{59} //
ksutpipāsāhatā ye ca te 'bhavan parituṣṭitāḥ /
rogiṇo nīrujā āsan kuvelā rucirāmvarāḥ // Rm_15.60{60} //
(Rm 200)
mūkā āsan pravaktāro jaḍāś cāpi suvāgminaḥ /
ciravairābhisaṃnaddhās te 'py āsan maitrabhāvitāḥ // Rm_15.61{61} //
ye ca caṇḍāśāyāḥ krūrās te 'py abhūvan dayālavaḥ /
ye ca duṣṭā durācārās te santas samyamodyatāḥ // Rm_15.62{62} //
daridrā dhaninaḥ proḍhyā dūrvalā valino 'bhavan /
ye śaṭhā vaṃcakāś cauras te āryāḥ satyavādinaḥ // Rm_15.63{63} //
evaṃ ye duḥkhinaḥ satvās te sarve sukhino 'bhavan /
evaṃ sa bhagavāṃs tatra kṛtvā bhadraṃ samantataḥ // Rm_15.64{64} //
pradakṣiṇakrameṇaivaṃ sasaṃghaṃ tadgṛhe viśan /
tatra tasya munīndrasya sa gṛhastho yathākramaṃ /
pādyaṃ dadau sasaṃghasya sadārāḥ śucināmbunā // Rm_15.65{65} //
tataḥ sa suprāsannātmā sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
prajñapte svāsane tatra yathākramaṃ nyaveśayat // Rm_15.66{66} //
tatra te sāṃghikāḥ sarve saṃbuddhapramukhāḥ kramāt /
svasvāsane samāviśya samātasthuḥ samāhitāḥ // Rm_15.67{67} //
tataḥ svasvāsanāsīnān saṃbuddhapramukhān yatīn /
tān sarvān sa gṛhī dṛṣṭvā yathāvidhi samarcayat // Rm_15.68{68} //
tataḥ sa sajanaḥ śreṣṭhī svahastena sasāṃghikaṃ /
taṃ munīndraṃ sudhākalpair bhojanaiḥ samatarpayet // Rm_15.69{69} //
tataḥ saṃtṛptitaṃ dṛṣṭvā sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
apanīya sa pātrāṇi tad dhastādīn vyaśodhayat // Rm_15.70{70} //
tataḥ sa sāñjalir natvā tān buddhapramukhān yatīn /
puro nīcāsanāsīno dharmaṃ śrotum upāśrayat // Rm_15.71{71} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā taṃ gṛhaṣṭhaṃ subhāvinaṃ /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dharmām ādeṣṭum abravīt // Rm_15.72{72} //
ārogyam astu te nityaṃ gṛhapate sadā śivaṃ /
bodhau cittaṃ samādhāya cara dharmaṃ samāhitaḥ // Rm_15.73{73} //
dharmeṇa jīyate pāpaṃ niṣpāpaḥ sadgatiṃ vrajet /
sadgatau satsukhāny eva bhuktvā saṃcarate sadā // Rm_15.74{74} //
dharmeṇa puruṣo vidvān sarvavidyākalādhipaḥ /
sudhiro guṇavān vijño bhavec chrīmān maharddhikaḥ // Rm_15.75{75} //
dharmeṇa suciraṃ jīved ārogyaṃ ca sadā tanau /
sarvatrāpi bhaven nityaṃ maṃgalaṃ nirupadravaṃ // Rm_15.76{76} //
dharmo na naśyate kvapi hriyate nāpi kena cit /
kenāpi naśyate naiva cālayituṃ kadā cana // Rm_15.77{77} //
nāgnibhir dahyate dharmaḥ klidyate nāpi codakaiḥ /
vāyubhiḥ śuṣyate naiva kṣīyate nāpi bhūmiṣu // Rm_15.78{78} //
dharmeṇa bhūḥ sthirībhūtā dharmeṇa dīpyate 'nalaḥ /
dharmeṇa calate vāyur dharmeṇa vahate jalaḥ // Rm_15.79{79} //
dharmeṇa dīpyate bhānur dharmeṇaivaṃ sudhākaraḥ /
(Rm 201)
meghā dharmeṇa varṣāṇā bhūmiḥ śaṣyauṣadhībharāḥ // Rm_15.80{80} //
dharmeṇaivaṃ tathā sarve lokapālā maharddhikāḥ /
sarvaduṣṭān vinirjitya pālayanti jagattraye // Rm_15.81{81} //
dharmo na śīyate kvāpi dharmo na paribhūyate /
sarvatra jayate dharmo dharmo hi śobhate sadā // Rm_15.82{82} //
dharmahīnā na śobhante śrimanto guṇino 'pi ca /
dharmmiṣṭhā eva śobhante daridrā nirguṇā api // Rm_15.83{83} //
dharmeṇa rakṣitā vīrāḥ saṃgrāme vijitārayaḥ /
yaśomānyamahatsaṃpatsukhāni te labhanti ca // Rm_15.84{84} //
tathā vīrā vaṇiksārthā dharmeṇaivābhirakṣitāḥ /
mahāmbudhiṃ samuttīrya ratnāny api labhanti ca // Rm_15.85{85} //
dharmavanto narā dhīrā buddhimanto vicakṣaṇāḥ /
sarvavidyākalāvijñā jayante paravādinaḥ // Rm_15.86{86} //
tathā dharmānubhāvena śilpavidyākalāvidaḥ /
yaśomānyaprasādaśrīsatsukhāni labhanti ca // Rm_15.87{87} //
tathā ca maṃtriṇo 'mātyā dharmavanto vicakṣaṇāḥ /
rājyakāryāṇi sarvāṇi sādhayanto jayanty arīn // Rm_15.88{88} //
rājānaḥ kṣatriyāś caivaṃ dharmanītivicakṣaṇāḥ /
sarvaduṣṭān vinirjitya virājante nārādhipāḥ // Rm_15.89{89} //
tathā dharmeṇa rājendraś cakravarttī mahīśvaraḥ /
saptaratnasamāyuktaḥ sarvaśāstā virājate // Rm_15.90{90} //
tathā dharmadharā eva yatayo yogino 'pi ca /
sarvakleśagaṇāñ jitvā labhanti paramaṃ padaṃ // Rm_15.91{91} //
tatharṣayo mahābhijñā dharmabhṛto maharddhikāḥ /
yathābhilaṣitāṃ siddhiṃ prāpya mokṣaṃ vrajanti ca // Rm_15.92{92} //
tathā dharmānusāreṇa maṃtravidyārthasādhakāḥ /
siddhisamṛddhisaṃprāptāḥ sādhayanti yathehitaṃ // Rm_15.93{93} //
tathā ca mānavāḥ sarve lokā dharmānusārataḥ /
nihīnamadhyamotkṛṣṭāḥ prabhavanti mahītale // Rm_15.94{94} //
tathā dharmānusāreṇa lokā daityādayo 'pi ca /
nihīnamadhyamotkṛṣṭā pracaranti rasātale // Rm_15.95{95} //
tathā svargeṣu devāś ca svasvadharmānubhāvataḥ /
sukhāni suciraṃ bhuktvā pravasanti pramoditāḥ // Rm_15.96{96} //
evaṃ sarvatra lokeṣu svasvadharmānubhāvataḥ /
sarve satvāḥ sukhaprāptāḥ pracaranti yathechayā // Rm_15.97{97} //
evaṃ traidhātukotpannāḥ satvāḥ sarve surādayaḥ /
svasvadharmānusāreṇa bhramanti ṣaḍgatiṣv api // Rm_15.98{98} //
kim atra vahunoktena dharma eva jagatprabhuḥ /
dharmeṇaiva sadā nityaṃ rakṣitaḥ pracarec chubhe // Rm_15.99{99} //
ṣubhena siddhyate cittaṃ śuddhacittaḥ sudhīr bhavet /
subuddhiḥ sadguṇādhāraṃ sadguruṃ samupāśrayet // Rm_15.100{100} //
tadguror upadeśena caran nityaṃ samāhitaḥ /
bodhicittaṃ samādhāya triratnāni sadā bhajet // Rm_15.101{1} //
etatpuṇyānubhāvena saddharmasādhanodyataḥ /
(Rm 202)
bodhisatvo mahāsatvo bodhicaryāṃ vrataṃ caret // Rm_15.102{2} //
tato māragaṇāñ jitvā pūrya pāramitāḥ kramāt /
trividhāṃ bodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_15.103{3} //
evaṃ dharmavaraṃ matvā triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
saddharmaṃ samupaśritya cara bodhipadāptaye // Rm_15.104{4} //
mṛtyukāle vipattau ca dharmma evānugas suhṛt /
tadā sarve tyajanty āśu ko 'pi naiva sahānugaḥ // Rm_15.105{5} //
dharma eva tadā trātā sarvatrāpy anugaḥ suhṛt /
tasmād dharmo mahāratnaṃ sādhanīyaṃ prayatnataḥ // Rm_15.106{6} //
evaṃ sa bhagavāñ chāstā dharmasyābhyanubhāvatāṃ /
samādiśya kṣaṇaṃ tasthau tūṣṇībhūtvā samāhitaḥ // Rm_15.107{7} //
tatas tasya munīndrasya pādau sa mudito gṛhī /
praṇatvā manasā caivaṃ praṇidhānaṃ sāmadadhe // Rm_15.108{8} //
anena kuśalenāhaṃ sarvakleśavivarjitaḥ /
pratyekāṃ bodhim āsādya nirvṛtiṃ samavāpnuyāt // Rm_15.109{9} //
tataḥ sa suprasannāsyo gṛhasthaḥ sajano mudā /
bhagavataṃ tam ālokya puras tasthau samāhitaḥ // Rm_15.110{10} //
tadā sa bhagavāṃs tasya śrīmato hṛdaye sthitaṃ /
praṇidhānaṃ parijñāya susaṃsmitaṃ vyamuñcata // Rm_15.111{11} //
tatas tasya munīndrasya mukhapadmāt surasmayaḥ /
paṃcavarṇā vinirgatya sarvatra samudācaran // Rm_15.112{12} //
tāsāṃ yā raśmayo yātā adholoke samantataḥ /
tāḥ sarvanarakeṣv evam avabhyāsya samāsarat // Rm_15.113{13} //
tadā tābhiḥ parispṛṣṭāḥ sarve te narakasthitāḥ /
mahatsaukhyaṃ samāsādya vismayaṃ samupāyayuḥ // Rm_15.114{14} //
tatra sarve 'pi te satvāḥ parasparasamāgatāḥ /
sarvaduḥkhavinirmuktāḥ saṃmīlyaivaṃ samabruvan // Rm_15.115{15} //
aho citraṃ kim adyaivaṃ mahat saukhyaṃ prajāyate /
kiṃ nu vayaṃ bhavanto 'smāc cyutā anyatra cāgatāḥ // Rm_15.116{16} //
yad asmākaṃ mahad duḥkhaṃ tat sarvaṃ śāmyate 'dhunā /
saṃjāyate mahāsaukhyaṃ tad adbhutaṃ na manyate // Rm_15.117{17} //
nūnam atrādhunā ko 'pi bodhisatvaḥ samāgataḥ /
yasmād iyaṃ mahāraśmir avabhāsya prasaryati // Rm_15.118{18} //
iti ciṃtābhidagdhānaṃ teṣāṃ cittaprabodhane /
bhagavān nirmitaṃ buddhaṃ sarvatra tatra preṣayet // Rm_15.119{19} //
tadā taṃ saugatiṃ mūrttiṃ dṛṣṭvā sarve 'pi te mudā /
aho citram iti proktvā vismitāś caivam abruvan // Rm_15.120{20} //
nehaivetaś cyutāḥ sarve nāpy anyatra gatā vayaṃ /
ihaiva saṃsthitāḥ sarve narake pravasāmahe // Rm_15.121{21} //
api tv ayaṃ mahān satvo 'pūrvadarśana āgataḥ /
nūnam asyānubhāvena saṃjāyante sukhāni naḥ // Rm_15.122{22} //
tad asmiṃ sugatākare vayaṃ sarve prasāditāḥ /
upetya praṇatiṃ kṛtvā sarvathā saṃbhajemahi // Rm_15.123{23} //
iti saṃbhāṣya sarve te nārakīyāḥ pramoditāḥ /
(Rm 203)
upetya taṃ mahāsatvaṃ sāñjalayo 'bhinemire // Rm_15.124{24} //
namo buddhāya dharmāya saṃghāye ca namaḥ sadā /
ity uktvā ca triratnānāṃ saṃsmṛtvā śaraṇaṃ yayuḥ // Rm_15.125{25} //
iti te nirmite tasmiṃ cittaṃ prasādya nirmalāḥ /
sarvanirmuktakarmāṇaḥ sahasā sadgatiṃ yayuḥ // Rm_15.126{26} //
tathā corddhagatā yās tāḥ kramāc cāturmahādhipān /
samārabhya trayastriṃśān sarvāṃś cāpi surālayāt // Rm_15.127{27} //
yāvad bhavāgraparyantam avabhāsya prasāritāḥ // Rm_15.128{27} //
tathā cāpi samodghuṣya sarvān devān anodayan /
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkham śūnyam anātmakaṃ /
iti matvā śubhe nityaṃ caritavyaṃ sadāpi ca // Rm_15.129{28} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ tad yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyusainyāni naḍāgāraṃ karī yathā // Rm_15.130{29} //
yo hy asmiṃ dharmavinaye hy apramattaś cariṣyati /
tyaktvā janmātra saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_15.131{30} //
iti matvātra saṃbodhipadaṃ yadi samichatha /
tac chraddhayā triratnāni bhajadhvaṃ sarvadādarāt // Rm_15.132{31} //
etac chabdaṃ samākarṇya sarve devāḥ prabodhitāḥ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā prabhejire sadādṛtāḥ // Rm_15.133{32} //
evaṃ tā raśmayaḥ sarvāḥ sarvāṃl lokāṃc chubhe vṛṣe /
bodhayitvā pratisthāpya pratyāyayur muneḥ puraḥ // Rm_15.134{33} //
tatra tā raśmayaḥ sarvāḥ piṇḍitās tasya tāyinaḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā sūrṇāyāṃ nyaviśat punaḥ // Rm_15.135{34} //
tad dṛṣṭvā vismitāḥ sarve lokās te samitisthitāḥ /
kiṃ dharmam ādiśed buddha iti saṃciṃtya tasthire // Rm_15.136{35} //
athānando mahābhijñaḥ samutthāya kṛtāñjaliḥ /
puraḥ sthito munīndraṃ taṃ praṇatvā prārthayat tathā // Rm_15.137{36} //
bhagavān nānāvidhā raśmir bhavanmukhābjanirgatāḥ /
avabhāsya jagallokaṃ bhavadūrṇāṃ niveśitā // Rm_15.138{37} //
mārajin nirmalasvānto nirvikalpo niraṃjanaḥ /
nāhetvapratyayaṃ buddhā nirdainyā nirmadoddhavāḥ /
smitaṃ caṃdrakarāhāsaṃ darśayanti kadācana // Rm_15.139{38} //
tad yad arthaṃ bhavān smitaṃ darśayati munīśvara /
tad arthaṃ śrotum icchaṃti sarve lokā ime 'dhunā // Rm_15.140{39} //
tad bhavāṃ yat samādeṣṭum ichati sāṃprataṃ mune /
tad dharmaṃ samupādiśya prasādayatv imāṃ sabhāṃ // Rm_15.141{40} //
iti tena vaśiṣyeṇa prārthite sa munīśvaraḥ /
tam āyuṣmantam ānandaṃ samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_15.142{41} //
evam etat sadānaṃda nāhetvapratyayaṃ smitaṃ /
saṃbuddhā api te sarve darśayanti kadā cana // Rm_15.143{42} //
yad arthe smitam ānaṃda darśitaṃ sāṃprataṃ mayā /
(Rm 204)
tad arthaṃ saṃpravakṣyāmi tac chṛṇudhvaṃ samāhitāḥ // Rm_15.144{43} //
paśyasi tvaṃ tadānaṃda śreṣṭhinānena yan mama /
evaṃvidhaṃ sasaṃghasya satkāraṃ śraddhayā kṛtaṃ // Rm_15.145{44} //
etatpuṇyavipākena mayi cittaprasādataḥ /
ayaṃ śrīmān mahāsatvo bodhisatvo bhavet sudhīḥ // Rm_15.146{45} //
tataḥ kleśavimuktātmā pariśuddhatrimaṃḍalaḥ /
sūkṣmatvag iti vikhyātaḥ pratyekabuddha ātmavit // Rm_15.147{46} //
bhaviṣyati mahābhijñaḥ saṃvṛtiparamārthavit // Rm_15.148{47!} //
evam etat mahatpuṇyavījam ārādhitaṃ mama /
sāsane śrīmatānena śraddhayā bodhicetasā // Rm_15.149{48} //
buddhakṣetre kṛtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana /
saṃbodhisatphalaṃ dadyān nānyad dharmaphalaṃ khalu // Rm_15.150{49} //
evaṃ mahattaraṃ puṇyaṃ buddhakṣetreṣu satkṛtaṃ /
matvā taccharaṇaṃ kṛtvā triratnaṃ bhajatādarāt // Rm_15.151{50} //
ye buddaśaraṇaṃ gatvā bhajanti sarvadādarāt /
te sadā sadgatiṃ yātāś caraṃti bodhisaṃvaraṃ // Rm_15.152{51} //
ye dharmaṃ śaraṇaṃ kṛtvā śrutvā bhajanti sādaraṃ /
sarve te 'kleśino bhadrāḥ saṃprayānti jinālayaṃ // Rm_15.153{52} //
ye saṃghe śaraṇaṃ gatvā bhajanti śraddhayā sadā /
na te gacchanti duḥkhatvaṃ sadā yānti sukhāvatīṃ // Rm_15.154{53} //
iti matvā tathā yūyaṃ sadā nityaṃ samāhitāḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā bhajadhvaṃ śraddhayādarāt // Rm_15.155{54} //
tena puṇyavipākena yūyaṃ sarve 'pi sarvathā /
trividhāṃ bodhim āsādya saṃbuddhapadam āpsyatha // Rm_15.156{55} //
iti śāstrā munīndreṇa samādiṣṭaṃ niśamyate /
sarve 'pi sāṃghikāḥ sarve lokāś ca saṃpramoditāḥ // Rm_15.157{56} //
tatheti pratisaṃśrutya triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ prabhejire samāhitāḥ // Rm_15.158{57} //
so 'pi śreṣṭhī tathā śāstrā samādiṣṭaṃ tadātmanaṃ /
vyākaraṇaṃ samākarṇya prābhyanandat prabodhitaḥ // Rm_15.159{58} //
tataḥ prabhṛti sa śrīmāṃs triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ sadā bheje pramoditaḥ // Rm_15.160{59} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā sasāṃghikaḥ samutthitaḥ /
tathā sarvatra bhadrāṇi prakurvan svāśramaṃ yayau // Rm_15.161{60} //
ity evaṃ guruṇākhyātaṃ tathā mayātra kathyate /
tvam apy evaṃ mahārāja śrutvā dharmaṃ śubhe cara // Rm_15.162{61} //
prajāś cāpi tathā dharmaṃ śrāvayitvā prabodhayan /
bodhimārge pratiṣṭhāpya śubhe 'bhyava sadādarāt // Rm_15.163{62} //
tathā te sarvadā nityaṃ maṃgalaṃ nirupadravaṃ /
bhaven nūnaṃ mahārāja satyam etat prabudhyatāṃ // Rm_15.164{63} //
etatpuṇyavipākena daśapāramitā api /
paripūryya krameṇaivaṃ saṃbodhim api cāpsyai // Rm_15.165{64} //
evaṃ satyaṃ parijñāya triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhaja bodhiṃ yadīchasi // Rm_15.166{65} //
(Rm 205)
iti tenārhatā śāstrā samādiṣṭaṃ niśamya saḥ /
nṛpas tatheti saṃśrutya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_15.167{66} //
sūkṣmatvaco 'vadānaṃ yat tad idaṃ ye narā mudā /
satkṛtya śraddhayā bhaktyā śṛṇvanti śrāvayanti ca // Rm_15.168{67} //
te sarve sadgatiṃ yātā bhuktvā saukhyāni sarvadā /
saddharmaṃ samupāśritya saṃprayānti jinālayaṃ // Rm_15.169{68} //

++ iti ratnāvadānatatve sūkṣmatvaco'vadānaṃ samāptaḥ ++

(Rm 206)
XVI Pretikāvadāna
athāśoko mahārājaḥ kṛtāñjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar eva samabravīt // Rm_16.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhasi // Rm_16.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ tena rājñā sa yatir ātmavit /
tam aśokaṃ mahīpālaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_16.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvānumodanāṃ kuru // Rm_16.4{4} //
purā sa bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho jagadguruḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_16.5{5} //
bhikṣubiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ cailakair bhikṣuṇīgaṇaiḥ /
upāsakair mahāśrāddhais tathā copāsikāgaṇaiḥ // Rm_16.6{6} //
bodhisatvagaṇaiś cāpi saddharmasādhanodyataiḥ /
kṛtakṛtyair mahābhijñaiś caturbrahmavihārakaiḥ // Rm_16.7{7} //
rājagṛhe puropānte veṇuvane śubhāṅkite /
karaṇḍakanivāpākhye mahodyāne jināśrame // Rm_16.8{8} //
vihṛtya sarvasatvānāṃ hitārthena sabhāśritaḥ /
ādimadhyāntākalyāṇaṃ dharmam ādeṣṭum ārabhat // Rm_16.9{9} //
tadā sarve 'pi devendrāḥ sadevāḥ kamalāsanaḥ /
sarve lokādhipāś cāpi yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_16.10{10} //
siddhā vidyādharāḥ sādhyā rākṣasā dānavādhipāḥ /
nāgeṃdrā garuḍāś cāpi sajanaparivārakāḥ // Rm_16.11{11} //
ṛṣayo brahmaṇāś cāpi yatayo yogino 'pi ca /
rājāno rājaputrāś ca maṃtriṇo 'pi ca // Rm_16.12{12} //
amātyāḥ sainyalokāś ca sārthavāhā mahājanāḥ /
vaṇijaḥ śilpinaś cāpi gṛhasthāḥ paurikā janāḥ // Rm_16.13{13} //
grāmyā jānapadāś cāpi kārpaṭikāś ca nairgamāḥ /
tathānye 'pi samāyātāḥ saddharmaguṇavāṃchinaḥ // Rm_16.14{14} //
tatra sarve 'pi te lokā vihāre samupāgatāḥ /
taṃ munīndraṃ samāsīnaṃ dṛṣṭvā natvā pramoditāḥ // Rm_16.15{15} //
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā samabhyarcya yathākramaṃ /
natvā sāñjalayaḥ sarve parivṛtya samaṃtataḥ // Rm_16.16{16} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ suprasannamukhāmbujaṃ /
śrīghanaṃ taṃ samālokya samātasthuḥ samāhitāḥ // Rm_16.17{17} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_16.18{18} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā lokāḥ sarve 'pi te mudā /
(Rm 207)
saṃbodhisādhanotsāhāḥ pracerire pramoditāḥ // Rm_16.19{19} //
tasminn avasare tatra rājagṛhāntike vane /
veṇuvanāntike paṃcapretaśatāni cerire // Rm_16.20{20} //
nagnāny atikṛtāṅgāni dagdhasthūṇākṛtīni vai /
romavastrāṇi rukṣāṇi śailopamodarāṇi ca // Rm_16.21{21} //
sūcīchidramukhāny asthiyaṃtravad ucchṛtāny api /
kṣutpipāsābhidagdhāni hīnadīnasvarāṇy api // Rm_16.22{22} //
tīvraduḥkhāni taptāni pralapanti vihāyasi /
vibhramanti sadā kvāpi kiñci sthitiṃ na lebhire // Rm_16.23{23} //
tadaikasmin dine tatra maudgalyāyana ātmavit /
āyuṣmān saugato bhikṣur mahābhijño dayānvitaḥ // Rm_16.24{24} //
pūrvāhne pātram ādāya kāṣāyacīvarāvṛtaḥ /
rājagṛhe pure piṇḍaṃ yācituṃ samupācaran // Rm_16.25{25} //
tatra yatiḥ sa tāṃ pretāṃ sarvān vibhramato 'mvare /
dṛṣṭvene ka iti dhyātvā paśyañ janair upācaran // Rm_16.26{26} //
te sarve pretakāś cāpi dṛṣṭvā taṃ bhikṣum āgataṃ /
sahasopetya natvāgre rudanta etad abruvan // Rm_16.27{27} //
bhadanta bhavatāṃ pādau vandāmahe samānatāḥ /
tad asmākaṃ hitaṃ kṛtvā kṛpayā trātum arhati // Rm_16.28{28} //
vayaṃ rājagṛhe jātāḥ paurāḥ paṃcaśatāny api /
svakarmaparibhuṃjānaḥ pretībhūtāś carāmahe // Rm_16.29{29} //
tadā vayam ime sarve gṛhasthāḥ śreṣṭhino narāḥ /
mahādhanā mahābhogās tīrthikā dharmasevakāḥ // Rm_16.30{30} //
yad vayaṃ matsārākrāntamānasāḥ kuṭukuñcakāḥ /
āgṛhītapariṣkārāḥ kevalārjanasādhakāḥ // Rm_16.31{31} //
naiva kiñ cit tadā dānam adadmahi kadā cana /
arthinam āgataṃ dṛṣṭvā prākuṣyāmahi roṣitāḥ // Rm_16.32{32} //
paradattāny api śrutvā dṛṣṭvā cāpi praroṣitāḥ /
dīyamāneṣu vighnāni prākurmahi prayatnataḥ // Rm_16.33{33} //
saugatā api cārhantaḥ pretā iveyam āgatāḥ /
ity asmābhiḥ pramohāndhaiḥ paribhāṣyābhininditāḥ // Rm_16.34{34} //
tata ete vayaṃ sarve kālaṃ kṛtvā ca sāṃprataṃ /
evaṃ pretālayotpannā duḥkhārditāś carāmahe // Rm_16.35{35} //
iti bhadanta vijñāya gatvā rājagṛhe bhavān /
kṛpayāsmatpravṛttāṃtaṃ jñātīnāṃ purato vadan // Rm_16.36{36} //
chandakabhikṣaṇaṃ kṛtvā buddhādiṃ sarvasāṃghikaṃ /
asmannāmnā samabhyarcya bhojayituṃ samarhati // Rm_16.37{37} //
saṃbuddhapramukhebhyaś ca saṃghebhyo bhavatādarāt /
asmannāmnā prakarttavyaṃ praṇāmam api sadguro // Rm_16.38{38} //
dakṣiṇādeśanāpy asmannāmnā buddhādisāṃghikaiḥ /
(Rm 208)
bhavatā kārayitavyā ity asmāsu kṛpāṃ kuru // Rm_16.39{39} //
yathāsmākam itaḥ pretalokā muktir bhaved dhruvaṃ /
tathāsmāsu bhavāmc chāstā kṛpayā kartum arhāti // Rm_16.40{40} //
iti taiḥ prārthitaṃ sarvaiḥ sa maudgalyāyanaḥ sudhīḥ /
śrutvā tatheti saṃśrutya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_16.41{41} //
tatas tān pretikān sarvān sa maudgalyāyano yatiḥ /
samālokya samāśvāsya punar etat samabravīt // Rm_16.42{42} //
tatra yūyaṃ ca sarva śvaḥ pravṛtte saṃghabhojane /
sasaṃghaṃ śrīghanaṃ draṣṭuṃ samāyāta samādarāt // Rm_16.43{43} //
iti tenārhātādiṣṭaṃ śrutvā te pretakā api /
tatheti hi pratijñāya praṇatvā taṃ vane yayuḥ // Rm_16.44{44} //
tataḥ sa saugato bhikṣur maudgalyo yatir ātmavit /
gatvā rājagṛhe teṣāṃ jñātīnāṃ samupācaran // Rm_16.45{45} //
tatra sarvatra teṣāṃ tat jñātīnāṃ bhavaneṣu sa /
gatvā teṣāṃ pravṛttāṃtaṃ sarvam evaṃ nyavedayat // Rm_16.46{46} //
tataḥ sa tatra sarvāṃs tāṃ jñātīn āhūya sādaraṃ /
teṣāṃ pretagater muktihetor evaṃ samabravīt // Rm_16.47{'47} //
śṛṇuta bho mahābhāgya yūyaṃ sarve samāhitāḥ /
yuṣmākaṃ jñātivargāṇāṃ muktihetuṃ pravakṣyate // Rm_16.48{48} //
yato yuṣmatsagotrās te matsariṇo durāśayāḥ /
āgṛhītapariṣkārā daśākuśalasaṃcarāḥ // Rm_16.49{49} //
nāpi dānaṃ pradattaṃ taiḥ kasmai ci kvāpi kiṃ cana /
paradattāny api śrutvā dṛṣṭvā vā paryabhāṣyata // Rm_16.50{50} //
arhanto bhikṣavo vā tair yācakāś ca gṛhāgatāḥ /
paribhāṣyābhisaṃtarjya niṣkāsitā gṛhād valāt // Rm_16.51{51} //
pretā iva sadā bhikṣāṃ yācitveme 'bhibhuṃjate /
ity arhato yatī cāpi dṛṣṭvaiva te 'bhyanindayan // Rm_16.52{52} //
etatkarmavipākais te pretībhūtā vane 'dhunā /
kṣutpipāsāhatā nityaṃ vibhramyante 'bhiduḥkhitāḥ // Rm_16.53{53} //
tat tesāṃ tan mahatpāpamuktihetor ihādhunā /
saṃbuddhaśāsane dānaṃ kartum ichāmy ahaṃ khalu // Rm_16.54{54} //
mayaitad dakṣiṇādeśās tan nāmnā kārayiṣyate /
tadā tat pāpamuktās te sarve yāyur divaṃ dhruvaṃ // Rm_16.55{55} //
tad atra śraddhayā yūyaṃ yathāśakti mayārthitāḥ /
saṃghabhojanasāmagriṃ sarve pradātum arhaya // Rm_16.56{56} //
saṃghabhojye pravṛtte 'tra sarve te pretikā api /
draṣṭuṃ samāgamiṣyanti yūyaṃ cāgaṃtum arhatha // Rm_16.57{57} //
ity uktvā prārthite tena maudgalyena dayālunā /
śrutvā taj jātayaḥ sarve vismayāṃ samupāyayuḥ // Rm_16.58{58} //
tatas te vismitāḥ sarve tat pretagatimuktaye /
(Rm 209)
tat bhojyasāmagrīṃ śraddhayā dātum icchire // Rm_16.59{59} //
ke cit tasmai suvarṇāni ke cid ratnāni saṃdaduḥ /
ke cid ropyādi dhātūṃś ca dravyāni vividhāni cā // Rm_16.60{60} //
taṇḍulāni daduḥ ke cid dadur dhānyāni ke cana /
ke cid daduḥ kalāyāṃś ca godhūmāṃś ca yavān api // Rm_16.61{61} //
kulmāṣān masurāṃś cāpi māṣacanakasarṣapān /
mudgāṃś cāpi tathānyāṃś ca sarvān vrīhin daduḥ pare // Rm_16.62{62} //
tilapriyaṃgusiddhārthān bhaṃgāś ca rājikā api /
mūlaśākakadamvāṃś ca patrapuṣpāṃkurāṇi ca // Rm_16.63{63} //
śṛṅgaverātipakvāni phalāni vividhāni ca /
surasāni supathyāni pradaduś cāpare mudā // Rm_16.64{64} //
tiktāmlalavaṇādīni rasāni vividhāni ca /
śunṭhīś ca pippirīś cāpi maricāni dadur mudā // Rm_16.65{65} //
hiṅguṃ ca jīrakāṃś cānye viḍarkasaiṃdhavādi ca /
anye ghṛtāni tailāni pradaduḥ śraddhayā mudā // Rm_16.66{66} //
śaktūṃś ca piṣṭakāṃś cānyamodakāṃś ca dadur mudā /
tathā dadhīni dugdhāni madhuni ca guḍāni ca // Rm_16.67{67} //
tathānye sarkarāś cāpi pradaduḥ śraddhayā mudā /
tathauṣadhāni pathyāni pācakāni daduḥ pare // Rm_16.68{68} //
lāṅgalīpūgatāmbūlaravaṃgādīni saṃdaduḥ /
sarvapeyāni bhojyāni vividhāny api /
sarve te jñātayas teṣāṃ saṃghabhokṣyāya saṃdaduḥ // Rm_16.69{69} //
evaṃ te sarvavastūni datvā sarve pramoditāḥ /
sāṃjalayaḥ praṇatvā taṃ maudgalyaṃ yatim ūcire // Rm_16.70{70} //
bhadanto 'nugrahaṃ kṛtvā saṃbuddhapramukhaṃ bhavān /
sarvasaṃghaṃ samabhyarcya bhojayatu pratoṣayan // Rm_16.71{71} //
vayam apy āgamiṣyāmaḥ pravṛtte saṃghabhojane /
tān pretān samupāyātān sarvān draṣṭuṃ sabāndhavāḥ // Rm_16.72{72} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā tatheti sa prabodhayan /
tāni dravyāni sarvāṇi gṛhītvā svāśrame yayau // Rm_16.73{73} //
tataḥ sa bhikṣur āyuṣmān vihāre samupācaran /
dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ natvā sāñjaliḥ samupāśrayan // Rm_16.74{73} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā taṃ maudgalyam upasthitaṃ /
prahasan suprasannāsyaḥ samāmaṃtryaitad abravīt // Rm_16.75{74} //
kaṃ cit te kuśalaṃ vatsa kuto 'trāsi samāgataḥ /
lokeṣu kiṃ pravṛttāṃtaṃ tan pracakṣva mahāmate // Rm_16.76{75} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sa maudgalyāyanaḥ sudhīḥ /
bhagavantaṃ tam ānatvā sāñjalir etad abravīt // Rm_16.77{76} //
bhagavan kṛpayā śāstaḥ sarvatra kauśalaṃ mama /
rājagṛhe pure piṃḍaṃ yācituṃ samupācaran // Rm_16.78{77} //
tatra mārge vanopānte paṃca pretaśatāny api /
dṛṣṭvā māṃ samupasṛtya praṇatvaitad vadanti vai // Rm_16.79{78} //
bhadanta tad vijānīyā yad vayaṃ pretikā ime /
sarve rājagṛhe jātā gṛhasthāḥ paurikāḥ khalu // Rm_16.80{79} //
(Rm 210)
tadā vayaṃ svayaṃ naṣṭā daśākuśalacāriṇaḥ /
ete svadaivayogena pretībhūtāś carāmahe // Rm_16.81{80} //
tad bhavān kṛpayāsmākaṃ pretagativimuktaye /
jñātīnām api sarveṣāṃ karmaplotiṃ nivedya hi // Rm_16.82{81} //
chandakabhikṣaṇaṃ kṛtvāpy asmannāmnā sasāṃghikaṃ /
bhagavantaṃ samabhyarcya bhojayituṃ samarhati // Rm_16.83{82} //
asmannāmnāya saṃbuddhaṃ sasaṃghaṃ namatāṃ bhavān /
dakṣiṇādeśanāś cāsmannāmnā deśayatum arhasi // Rm_16.84{83} //
tato nūnaṃ vayaṃ sarve pretagativimocitāḥ /
nirmuktapāpakāḥ śuddhāḥ prāpnuyāma surālayaṃ // Rm_16.85{84} //
ity asmatprārthanāṃ kṛtvā kṛpayāsmān samuddharan /
bodhimārge pratisthāpya pātum arhati sarvadā // Rm_16.86{85} //
iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā tathā rājagṛhe gataḥ /
tad jñātīnāṃ puras teṣāṃ pravṛttāṃtaṃ nivedya ca // Rm_16.87{86} //
chandakabhikṣaṇaṃ tebhyo yācitvāham ihācare /
tathārcayitum ichāmi bhagavantaṃ sasāṃghikaṃ // Rm_16.88{87} //
iti me prārthanāṃ kṛtvā bhavāṃ chāstā jagadguruḥ /
tad adhivāsanāṃ kṛtvā kṛpayā tān samuddhara // Rm_16.89{88} //
iti saṃprārthitaṃ tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
tatheti saṃpratiśrutya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_16.90{89} //
tato matvā sa maudgalyo bhagavato 'dhivāsitaṃ /
sahasā bhojyasāmagrīṃ sapauraiḥ samasādhayat // Rm_16.91{90} //
tato 'nye dyuḥ prabhātāyāṃ sarvasādhitasiddhite /
sāñjalis taṃ munīndraṃ ca praṇatvaitat samabravīt // Rm_16.92{91} //
bhagavan sarvasāmagrīṃ saṃsādhitaṃ susiddhyate /
tat sarvasāṃghikaiḥ sārddhaṃ sahasāgaṃtum arhati // Rm_16.93{92} //
iti saṃprārthite tena bhagavāṃ sa munīśvaraḥ /
bhikṣuṃ prāha samāhūya gaṇḍīm ākoṭyatām iti // Rm_16.94{93} //
tadādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā bhikṣus tatheti saḥ /
āśrutya sahasādāya gaṇḍīm ākoṭayat tadā // Rm_16.95{94} //
tad gaṇḍīśabdam ākarṇya sarve te sāṃghikā api /
vihāre sahasāgatya bhagavantaṃ praṇemire // Rm_16.96{95} //
tataḥ sa bhagavāṃs tatra svāsane samupāviśat /
sarve te sāṃghikāś cāpi kramāt svasvāsane 'viśan // Rm_16.97{96} //
tatas tad jñātayaḥ sarve tatrānye paurikā api /
tān pretān draṣṭum āyātā upatasthuḥ sakautukāḥ // Rm_16.98{97} //
tadā te pretikāḥ sarve prakṣiptāḥ karmavāyubhiḥ /
bahulokāntare dure yātās tasthur vimohitāḥ // Rm_16.99{98} //
tadā sa yatir ālokya sarvasaṃghān samāsthitān /
tadjñātibandhuvargāṃś ca pretān draṣṭuṃ samācarat // Rm_16.100{99} //
tatra pretān adṛṣṭvā sa maudgalyo vismitāśayaḥ /
kiṃ te 'tra nāgatā veti samantato vyalokayat // Rm_16.101{100} //
(Rm 211)
vilokayan sa sarvatra nādrakṣīt tāṃ samaṃtataḥ /
sa saṃdigdhaḥ punas tatra samyagdṛṣṭyā vyalokayat // Rm_16.102{1} //
sarvatrāpi sa tāṃ pretān adṛṣṭvā vismayānvitaḥ /
sarvatra magadhe 'paśyat samyagdṛśā samāhitaḥ // Rm_16.103{2} //
tatrāpi ca sa sarvatra naiva kaṃ cid apaśyate /
tato 'tivismito 'nyatra divyadṛśābhyalokayat // Rm_16.104{3} //
aṃgavaṃgakaliṃgeṣu saurāṣṭramagadheṣu ca /
tatrāpi tān adṛṣṭvā sa narakeṣu samantataḥ /
divyena cakṣuṣā paśyan na ca tatrāpy apaśyata // Rm_16.105{4} //
tataś caturmahārājabhuvaneṣu samantataḥ /
sa divyacakṣuṣā paśyaṃs tatrāpi nābhyapaśyata // Rm_16.106{5} //
tatrāpi tān adṛṣṭvā sa maudgalyo vismayānvitaḥ /
devālayeṣu sarvatra krameṇa samalokayat // Rm_16.107{6} //
tatrāpi tāṃ samanteṣu sa maudgalyo 'tivismitaḥ /
tān adṛṣṭvātisaṃdigdho bhagavatāntike 'carat // Rm_16.108{7} //
tatra sa purato gatvā śāstāraṃ taṃ munīśvaraṃ /
kṛtāñjalipuṭo natvā paprachaitat pravṛttitāṃ // Rm_16.109{8} //
bhagavan sarvalokeṣu paśyatā divyacakṣusā /
mayā na dṛśyate kaś cit te pretāḥ kvādhunā gatāḥ // Rm_16.110{9} //
teṣāṃ nāmnā bhavatpūjāṃ karttum etat prasādhitaṃ /
yad atra nāgatāḥ kecit tat te pretā gatāḥ kuha // Rm_16.111{10} //
dṛśyante na mayā kvāpi sarvatrāpi samīkṣyate /
eko 'pi nāgato hy atra kva gatās te 'dhunā khalu // Rm_16.112{11} //
tan me cittaṃ prasaṃdigdhaṃ dṛṣṭvā śāstā bhavān sudṛk /
teṣāṃ gatiṃ samākhyāya saṃbodhayitum arhati // Rm_16.113{12} //
iti saṃprārthite tena maudgalyena sa sarvavit /
bhagavāṃs taṃ samālokya maudgalyam etad abravīt // Rm_16.114{13} //
maudgalya mā kṛthā yatnaṃ khedam evābhipatsyase /
gatās te pretikāḥ sarve sudūrabhuvane 'dhunā // Rm_16.115{14} //
sarve te yatidevarṣipratyekasugatair api /
adṛśye viṣaye yātāḥ preritāḥ karmavāyubhiḥ // Rm_16.116{15} //
yadi sarvāṃ ca tāṃ draṣṭuṃ vāṃchasi tvam ihāśritaḥ /
sarvāṃs tāṃ darśayiṣyāmi paśya buddhānubhāvatāṃ // Rm_16.117{16} //
tad atra tvaṃ samādāya gaṇḍīm ākoṭaya drutaṃ /
oṃ namo bhagavate aparimitāyurjñānasuviniścitatejorājāya tathāgatāyārhate samyakambuddhāya // tadyathā //
oṃ puṇye puṇye mahāpuṇye aparimitapuṇye aparimitapuṇyajñānasaṃbhāropacite /
oṃ sarvasaṃskārapariśuddhe dharmate gagaṇasamudgate svabhāvaviśuddhe mahānayaparivāre svāhā /
aṣṭottaraśatākṣaryyānayāsaṃlabdhacetanāḥ // Rm_16.118{17} //
sarve te 'trāgamiṣyanti gaṇḍīśabdābhināditāḥ /
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā sa pratibodhitaḥ // Rm_16.119{18} //
sahasā tat sabhāmadhye gaṇḍīm ākoṭayat tathā /
tad gaṇḍīśabdam ākarṇya sarve te pretikā api /
(Rm 212)
pariśuddhāśayā draṣṭuṃ vihāre samupācaran // Rm_16.120{19} //
tatra sarve 'pi te pretā dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya sāñjalayaḥ praṇemire // Rm_16.121{20} //
kramāt tāṃ sarvasaṃghāṃś ca praṇatvā te pramoditāḥ /
sarve 'py ekāntam āśritya paśyanta upatasthire // Rm_16.122{21} //
tatra tad jñātayaḥ sarve paurikāś cāpare 'pi ca /
tān pretān samupāsīnān dṛṣṭvā tasthuḥ sakautukāḥ // Rm_16.123{22} //
evaṃ sarve 'pi te pretāḥ svasvajñātīn upasthitān /
bhātrādīn bandhuvargāṃś ca dṛṣṭvaivam upatasthire // Rm_16.124{23} //
tataḥ so 'rhan mahābhijño maudgalyas tān upasthitān /
pretān sarvān samālokya natvāhaivaṃ munīśvaraṃ // Rm_16.125{24} //
bhagavan nātha sarvajña te pretāḥ sarva āgatāḥ /
tad eṣāṃ bhagavāṃ cchāstānugrahaṃ karttum arhati // Rm_16.126{25} //
nivedyeti sa maudgalyaḥ saṃbuddhapramukhaṃ kramāt /
sarvaṃ saṃghaṃ samabhyarcya bhojayan samatoṣayat // Rm_16.127{26} //
tataḥ sa sarvasaṃghaṃ taṃ dṛṣṭvā saṃtṛptikaṃ mudā /
apanīyāśu pātrāṇi hastādīn samaśodhayat // Rm_16.128{27} //
tataḥ khapurasūkṣmailātāmbūlādi rasāyanaṃ /
datvā kṣamārthanāṃ kṛtvā prārthayat sa munīśvaraṃ // Rm_16.129{28} //
bhagavan nātha sarvajña bhavāṃ chāstā sasāṃghikaḥ /
dakṣiṇādeśanām ebhyaḥ pretebhyaḥ kartum arhati // Rm_16.130{29} //
iti saṃprārthitaṃ śrutvā sarve te pretikā mudā /
sasaṃghaṃ taṃ muniṃ natvā sādaram upatasthire // Rm_16.131{30} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sasaṃghas tān upasthitān /
dakṣiṇādeśanāṃ tebhyaḥ sarvebhyo vidadhe śubhāṃ // Rm_16.132{31} //
ito dānād dhi yat puṇyaṃ tat pretān anugachatu /
uttiṣṭhantaḥ prayānty ete sarve pretāḥ surālayaṃ // Rm_16.133{21} //
ity ādiśya punas tatra bhagavāṃ sa munīśvaraḥ /
āryyasatyaṃ samārabhyāparimitāyuṣas tadā // Rm_16.134{22} //
dhāraṇyā guṇamāhātmyaṃ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_16.135{23} //
saṃsāre mānuṣe janma durlabhaṃ bhavacāriṇāṃ /
mānuṣye labhyamāne 'pi kṣaṇasaṃpat sudurlabhā // Rm_16.136{24} //
mānuṣye 'labhyamāne hi jantūnāṃ sukhatā kutaḥ /
duḥkhāny eva bhave nityaṃ puṇye matiḥ kathaṃ caret // Rm_16.137{25} //
vinā puṇyamatiṃ jantuḥ saddharme katham ācaret /
vinā saddharmabhāvena sadgatiṃ katham āpnuyāt // Rm_16.138{26} //
preteṣu sarvadā nityaṃ kṣutpipāsāvidāhitaḥ /
tiryakṣu narakeṣv eva bhraman duḥkhāny avāpnuyāt // Rm_16.139{27} //
tad atra mānuṣe janmaprāptair yatnena mānavaiḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ śrotavyaṃ sadvṛṣaṃ mudā // Rm_16.140{28} //
saddharmaśrutamātreṇa mahatpuṇyam avāpnuyāt /
etat puṇyavipākena sadgurau sarvadā bhajet // Rm_16.141{29} //
(Rm 213)
sadguror upadeśena saddharmeṣv eva sadācaret /
etatpuṇyavipākena sadgatiṃ sarvadā vrajet // Rm_16.142{30} //
tatra sukhāni saṃbhuktvā saṃcareta śubhe sadā // Rm_16.143{31} //
etad dharmānubhāvena mahatsamṛddhim āpnuyāt /
mahatsamṛddhisaṃpatsu karttavyaṃ dānam arthiṣu // Rm_16.144{32} //
dānena varddhyate lakṣmīr lakṣmīmāṃ cchobhate pumān /
sadbuddhiḥ sadguṇādhāro yaśobhāgyasukhānvitaḥ // Rm_16.145{33} //
tataḥ saugatadharmāṇi śrutvā nityaṃ prabodhitaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā bhajed bhaktyā sadādarāt // Rm_16.146{34} //
etatpuṇyānubhāvena bodhicittaṃ samāpnuyāt /
bodhicitte hi labdhe hi bodhisatvo bhavet kṛtī // Rm_16.147{35} //
tataḥ sa bodhicittena daśapāramitāḥ kramāt /
paripūrya mahāsatvas trividhāṃ bodhim āpnuyāt // Rm_16.148{36} //
tato māragaṇāṃ jitvā pariśuddhas trimaṇḍalaḥ /
qsākṣād arhatpadaṃ prāpya nirvṛtipadam āpnuyāt // Rm_16.149{37} //
evaṃ vijñāya martyena karttavyaṃ dānam arthine /
dānena sadgatiṃ yāyād adātā durgatiṃ vrajet // Rm_16.150{38} //
durgatiṣu sadā bhuktvā duḥkhāni vividhāṃ sa /
sarvadā duḥkhasaṃkliṣṭaḥ pāpeṣv evārataś caret // Rm_16.151{39} //
etatpāpavipākena daśasv akuśaleṣv api /
nirato hy aviśaṃkena saṃcareta pramādataḥ // Rm_16.152{40} //
tataḥ so hy atipāpiṣṭhaḥ saddharmanindakaḥ kudhīḥ /
svayaṃ naṣṭaḥ parāṃś cāpi nāśayen nāstikaḥ śaṭhaḥ // Rm_16.153{41} //
tato 'tipāpasaṃkliṣṭaḥ pratikṣipya jinān api /
ghoreṣu narakeṣv eva gatvā bhraman sadā vaset // Rm_16.154{42} //
sadāpi narakeṣv evaṃ bhramatas tasya duḥkhinaḥ /
kaścin naiva samuddhartuṃ śaknuyāt saugatād ṛte // Rm_16.155{43} //
yāvan na smarate buddhaṃ tāvat sa narake vaset /
yad eva smarate buddhaṃ tadā syāc chuddhitāśayaḥ // Rm_16.156{44} //
tadā taṃ kṛpayā buddho dṛṣṭvā bauddhena cakṣuṣā /
puṇyakareṇa saṃspṛṣṭvā samuddhared araṃ tataḥ // Rm_16.157{45} //
tatas taṃ pāpinaṃ bauddhā dharmāmbubhir viśodhya ca /
krameṇa bodhimārgeṣu niyojayet prabodhayan // Rm_16.158{46} //
tataḥ sa pariśuddhātmā saṃbuddhaśāsane rataḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā saddharma eva prācaret // Rm_16.159{47} //
tataḥ satvahitārthe sa bodhicaryāsamudyataḥ /
kramāt pāramitāḥ sarvā pūrayituṃ samudyamet // Rm_16.160{48} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ pūrayitvā samāhitaḥ /
bodhisatvo mahāsatvo buddhātmajo bhaved api // Rm_16.161{49} //
tataḥ kleśagaṇāñ jitvā pariśuddhatrimaṃḍalaḥ /
trividhāṃ bodhim āsādya nirvṛtipadam āpnuyāt // Rm_16.162{50} //
evaṃ matvā sadā nityaṃ triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
saddharmaṃ samupāśritya caradhvaṃ mānavā mudā // Rm_16.163{51} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te brāhmaṇādayaḥ /
(Rm 214)
sarve lokā parijñāya dṛṣṭasatyās tathācaran // Rm_16.164{52} //
tathā sarve 'pi te pretāḥ śrutvā tad dharmadeśanāṃ /
mudā taṃ śrīghanaṃ natvā śuddhātmānas tato 'caran // Rm_16.165{53} //
tatas tad jñātayaḥ sarve dṛṣṭvā śrutvā sakautukāḥ /
sasaṃghaṃ taṃ muniṃ natvā svasvālayaṃ yayur mudā // Rm_16.166{54} //
tataḥ sa bhagavān buddhaḥ samutthāya saṣāṃghikaḥ /
dhyānālayaṃ samāśritya tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_16.167{55} //
sa maudgalyāyanaś cāpi kṛtakṛtyaḥ pramoditaḥ /
śāstāraṃ taṃ praṇatvaivaṃ svam āśramaṃ samāśrayat // Rm_16.168{56} //
tadā sarve 'pi te pretāḥ saṃbuddhe 'bhiprasāditāḥ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā tataś cyutā divaṃ yayuḥ // Rm_16.169{57} //
tatrotpannā hi te sarve mahatsaukhyasamanvitāḥ /
pariśuddhasubhadrāṅgā vismitā etad abruvan // Rm_16.170{58} //
aho 'smākaṃ mahatsaukhyaṃ kim evaṃ jāyate 'dhunā /
kutaś cyutāḥ kuhāyāmaḥ karmaṇā kena vā vayaṃ // Rm_16.171{59} //
atha buddhānubhāvena sarve te pretapūrvakāḥ /
devaputrā anusmṛtvā prabodhitāḥ samabruvan // Rm_16.172{60} //
bhavanto yad vayaṃ sarve pretā buddhānubhāvataḥ /
maudgalyasyārhato bhikṣoḥ kṛpādṛṣṭiprayatnataḥ // Rm_16.173{61} //
saṃbuddhadarśanaprāptās triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
etat puṇyaparispṛṣṭāḥ pariśuddhatrikāyikāḥ // Rm_16.174{62} //
tataḥ pretagateś cyutvā svargaloke samāgatāḥ /
mahaddivyasukhāny evam atra labhāmahe 'dhunā // Rm_16.175{63} //
etat satyaṃ parijñāya tasya śāstur jagadguroḥ /
punaḥ sarve vayaṃ gatvā satkṛtya prabhajemahi // Rm_16.176{64} //
iti saṃbhāṣaṇaṃ kṛtvā sarve te pretapūrvakāḥ /
devaputrāḥ śubhāmbhobhiḥ snātvā divyāmvarāvṛtāḥ // Rm_16.177{65} //
divyasugaṃdhaliptāṅgā divyālaṃkārabhūṣitāḥ /
divyapūjopacārāṇi gṛhītvā mahadutsavaiḥ /
sarvaṃ veṇuvanaṃ bhābhir avabhāsya samantataḥ // Rm_16.178{66} //
vihāre samupāsṛtya dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
natvā pradakṣiṇīkṛtvā praharṣitā upācaran // Rm_16.179{67} //
tatra divyopacārais taiḥ pūjāṃgais taṃ munīśvaraṃ /
sarve 'pi te samabhyarcya satkṛtya śraddhayābhajan // Rm_16.180{68} //
tatra caikāntam āśritya saddharmmaśravaṇotsukāḥ /
kṛtāñjalipuṭāḥ sarve upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_16.181{69} //
atha sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
āryasatyaṃ samārabhaḥ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_16.182{70} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te pretapūrvakāḥ /
devaputrāś ca dharmāṇāṃ viśeṣatvaṃ pralebhire // Rm_16.183{71} //
tatas te muditāḥ sarve saṃbodhipadavāṃchinaḥ /
śāstāraṃ taṃ punar natvā samālokyaitad abruvan // Rm_16.184{72} //
bhagavan yad vayaṃ sarve vimuktakarmabaṃdhanāḥ /
(Rm 215)
pretalokāt paricyutvā svarge yātāḥ sma sāṃprataṃ // Rm_16.185{73} //
divyasukhāni sāmbhuktvā devaiḥ saha pramoditāḥ /
saddharmaguṇam ākarṇya carāmahe sadādhunā // Rm_16.186{74} //
tat kṛpālo yatas tasya maudgalyasya mahāmateḥ /
kṛpadṛṣṭiprasādena nūnaṃ manyāmahe vayaṃ // Rm_16.187{75} //
tad bhavaddarśanaṃ prāpya pītvā dharmāmṛtāny api /
muditāḥ śraddhayā bhaktyā triratnaṃ saṃbhajāmahe // Rm_16.188{76} //
etatpuṇyaiḥ parītāṅgāḥ pariśuddhāśayā mudā /
bhavatāṃ darśanaṃ kartuṃ bhūyaḥ prāyāmahe vayaṃ // Rm_16.189{77} //
tathā ca bhavatāṃ śāstaḥ kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
āryadharmāmṛtaṃ pītvā saṃtuṣṭiṃ na labhāmahe // Rm_16.190{78} //
tad vayaṃ bhavatām evaṃ sarvadā śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya samupāsṛtya bhaktum ichāmahe punaḥ // Rm_16.191{79} //
tad bhavān kṛpayāsmā kaṃ kṛtvānugraham ābhavaṃ /
saddharmaṃ samupādiśya sarvadā trātum arhati // Rm_16.192{80} //
bhavatāṃ kṛpayāsmābhi duḥkhābdhiḥ parilaṃghitaḥ /
satkāyadṛṣṭiśailaṃ ca jñānavajreṇa bhidyate // Rm_16.193{81} //
jñānacakṣuś ca saṃprāptaṃ dṛṣṭaṃ māyāmayaṃ bhavaṃ /
āryamārgaś ca saṃprāptaḥ prāptā ca nirvṛtiśrutiḥ // Rm_16.194{82} //
dhanyā ime vayaṃ sarve yad bhavaccharaṇaṃ gatāḥ /
āryadharmāmṛtaṃ pītvā mahānandaṃ labhāmahe // Rm_16.195{83} //
dhanyās te puruṣāḥ sarve ye buddhaśaraṇaṃ gatāḥ /
sadā dharmāmṛtaṃ pītvā kārāṃ kurvanti śāsane // Rm_16.196{84} //
evaṃ bhavāṃ jagacchāstā sarvasatvānukampayā /
saddharmaṃ samupādiśya tiṣṭhatu sarvadā sukhaṃ // Rm_16.197{85} //
iti prabhākhya sarve te devaputrāḥ pramoditāḥ /
taṃ munīndraṃ praṇatvā ca suprasannā divaṃ yayuḥ // Rm_16.198{86} //
tatra sarve 'pi te devās triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
prabhejire sadā smṛtvā saṃbodhipadavāṃchinaḥ // Rm_16.199{87} //
tataḥ prātaḥ samutthāya bhagavān so 'numoditaḥ /
taṃ maudgalyāyanaṃ śiṣyaṃ samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_16.200{88} //
sādhu maudgalya saṃvṛttaṃ saphalaṃ te kṛpāmate /
yat tvayā prakṛtaṃ kāyaṃ vaiyāvṛttaṃ suśobhitaṃ // Rm_16.201{89} //
yannāmnā bhikṣaṇaṃ kṛtvā buddhapūjā kṛtā tvayā /
te sarve devalokeṣu samutpannāḥ pratisthitāḥ // Rm_16.202{90} //
te sarve 'dya niśāyāṃ matsakāśaṃ samupagatāḥ /
teṣāṃ bhadrāśayaṃ dṛṣṭvā saddharmo deśito mayā // Rm_16.203{91} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā te sarve 'pi pramoditāḥ /
dṛṣṭasatyāḥ prakrāntāś ca gachanti tridaśālaye // Rm_16.204{92} //
tatra svarge 'pi te sarve triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
prabhajanti sadā nityaṃ saṃbodhiguṇavāṃchinaḥ // Rm_16.205{93} //
yannāmnā yat kṛtaṃ karma tat phalaṃ te prabhuṃjate /
(Rm 216)
evaṃ lokahitaṃ kartuṃ karttavyaṃ puṇyasādhanaṃ // Rm_16.206{94} //
evaṃ lokahitaṃ kṛtvā prakurvanti śubhāni ye /
te pumāṃso mahāsatvā bodhisatvā jinātmajāḥ // Rm_16.207{95} //
evaṃ vijñāya lokānāṃ hitaṃ kartuṃ samudyataḥ /
saddharmasādhaneṣv eva caritavyaṃ samāhitaḥ // Rm_16.208{96} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā so 'rhaṃ mahāmatiḥ /
satyam iti pratijñāya prābhyanandat prabodhitaḥ // Rm_16.209{97} //
tataḥ so 'rhan mahābhijñas tac chāstrādiṣṭam ādarāt /
tad jñātīnāṃ purogatvā sarvam evaṃ nyavedayat // Rm_16.210{98} //
te 'pi ca jñātayaḥ sarve tenārhatā niveditaṃ /
śrutvā satyam iti jñātvā prāmodyaṃ pratilebhire // Rm_16.211{99} //
tatas te jñātayaḥ sarve triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ prabhejire samādarāt // Rm_16.212{100} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā narādhipa /
lokaprabodhanārthena tava prītyā prakathyate // Rm_16.213{1} //
evaṃ vijñāya rājendra pretānāṃ śubhasādhanaṃ /
triratnabhajanaṃ lokaiḥ kārayituṃ tvam arhasi // Rm_16.214{2} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ bhaven nūnaṃ samaṃtataḥ /
sarvasatvahitodbhutaṃ mahatpuṇyaṃ hi satphalaṃ // Rm_16.215{3} //
iti matvā mahārāja lokān sarvān prabodhayan /
pratiṣṭhāpya śubhe dharme pālayasva samāhitaḥ // Rm_16.216{4} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti pratimoditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_16.217{5} //
pretāvadānaṃ manujā idaṃ ye śṛṇvanti ye cāpi niśāmayanti /
te sarva evaṃ pratilabdhapuṇyā bhuktvā sukhāni pracaranti loke // Rm_16.218{6} //

++ iti ratnāva dānatatve pretikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 217)
XVII Kacaṃgalāvadāna
athāśoko mahārājaḥ pramoditaḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evaṃ abhāṣata // Rm_17.1{1} //
bhadanta śrotum icchāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_17.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan yatiḥ sudhīḥ /
upagupto nareṃdrāṃ taṃ samalokyaivam ādiśat // Rm_17.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvā cāpy anumodaya // Rm_17.4{4} //
puraikasamaye buddhaḥ sākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ sāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_17.5{5} //
śrāvastyā nikaṭe 'raṇye jetāśrame śubhālaye /
vihāre śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣubhiś cailakair api // Rm_17.6{6} //
bhikṣuṇībhiḥ suśilābhir upāsikāgaṇair api /
upāsakais tathānyaiś ca triratnaśaraṇāgataiḥ // Rm_17.7{7} //
bodhisatvagaṇaiś cāpi satvoddharaṇatatparaiḥ /
vijahāra jagallokaṃ dharmāṃśubhiḥ prabhāsayan // Rm_17.8{8} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve lokāḥ samāgatāḥ /
śakrādayaḥ suparvāṇabrahmādi lokapālakāḥ // Rm_17.9{9} //
daityā nāgāś ca gaṃdharvā yakṣakinnararākṣasāḥ /
garuḍā vidyādharāś cāpi sarve te saṃpracerire // Rm_17.10{10} //
tataḥ sarve 'pi te tatra puraskṛtya samantataḥ /
parivṛtya sasaṃghaṃ tam upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_17.11{11} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_17.12{12} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te saṃpramoditāḥ /
dharmaviśeṣam ājñāya prābhyanandañ chūbhāśayāḥ // Rm_17.13{13} //
tasminn avasare tatra vṛddhārāmodakārthinī /
kacaṅgalābhidhā kumbhaṃ dhṛtvā kūpāntike 'carat // Rm_17.14{14} //
tatra tāṃ bhagavān dṛṣṭvā matvā janmāntaraprasūṃ /
ānaṃdaṃ samupāmaṃtrya pura evam abhāṣata // Rm_17.15{15} //
gachānaṃda tvam etasyāṃ vṛddhāyāṃ prārthayāmṛtaṃ /
bhagavāṃs tṛṣito mātas tad ambu dīyatām iti // Rm_17.16{16} //
etad bhagavatādiṣṭaṃ śrutvānaṃdas tatheti saḥ /
sahasā samupāśritya tāṃ vṛddhām evam abravīt // Rm_17.17{17} //
mātar me bhagavāñ chāstā tṛṣito 'yam ihādhunā /
tat pānīyaṃ pradatvā me mahaddharmam avāpnuhi // Rm_17.18{18} //
(Rm 218)
iti saṃprārthitaṃ tena śrutvā sā sthavirā satī /
tam ānandaṃ samālokya muditaivam abhāṣata // Rm_17.19{19} //
bhadanta sādhu tatrāham amṛtapūritaṃ ghaṭaṃ /
svayam eva samānīya dāsyāmi vrajatāṃ bhavān // Rm_17.20{20} //
iti tayoditaṃ śrutvā sa ānaṃdaḥ prabodhitaḥ /
upetyaivaṃ samākhyāya śāstuḥ pura upāśrayat // Rm_17.21{21} //
tadā sā sahasā kṛtvā ghaṭaṃ śuddhāmbupūritaṃ /
svayam eva samādāya tatrābhisaṃmukhācarat // Rm_17.22{22} //
tatra sā samupāśritya prādrākṣīt taṃ munīśvaraṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanapratimaṇḍitaṃ // Rm_17.23{23} //
vyāmaprabhābhibhāsvaṃtaṃ śatasūryādhikaprabhaṃ /
jaṃgamam iva ratnābhaṃ saumyaṃ samantabhadrakaṃ // Rm_17.24{24} //
saha taddarśaṇāt tatra putrasnehasamudbhavāḥ /
stanābhyāṃ praśrutās tasyāḥ kṣīradhārā niraṃtaraṃ // Rm_17.25{25} //
tato dharmānubhāvena smṛtvā pūrvabhavātmajaṃ /
putra putreti soktvā taṃ pariṣvektum upācarat // Rm_17.26{26} //
tadā te bhikṣavaḥ sarve evaṃ tāṃ samupadrutāṃ /
dṛṣṭvaiva sahasotthāya pradhārayitum ārabhan // Rm_17.27{27} //
tad dṛṣṭvā bhagavāṃ chastā sarvāṃs tāṃ sāṃghikān api /
sahasā samupāmaṃtrya punar evaṃ samādiśat // Rm_17.28{28} //
mā bhikṣava imāṃ vṛddhāṃ dhārāyatātra muñcata /
paṃcajanmaśatāny eṣā mātā me bhūyataḥ purā // Rm_17.29{29} //
tatpūrvajanmamāteyaṃ putrasnehānubhāvinī /
samāliṃgatum īchantī mama gātre pradhāvati // Rm_17.30{30} //
yady atraiṣā nivāryyete gātra me śleṣmaṇād api /
idānīṃ rudhiraṃ hy uṣṇaṃ kamṭhād asyāḥ kṣaret kṣaṇāt // Rm_17.31{31} //
kṛtajñatām anusmṛtvā dṛṣṭvemāṃ putralālasāṃ /
kāruṇyād gātrasaṃśleṣaṃ dadāmy atrānukaṃpayā // Rm_17.32{32} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā te sarvasāṃghikāḥ /
tāṃ śāstuḥ pūrvaprasūṃ matvā vyavatasthuḥ savismayāḥ // Rm_17.33{33} //
tatkṣaṇād urddhavāhuḥ sā samīkṣya taṃ munīśvaraṃ /
sahasā saṃpradhāvitvā samāliṃgya namac ciraṃ // Rm_17.34{34} //
tataś cirāt samutthāya sā vṛddhā sāñjalir mudā /
śrīghanaṃ taṃ samālokya puras tasthau samāhitā // Rm_17.35{35} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tāṃ puraḥ samupāsthitāṃ /
āryyasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_17.36{36} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sa vṛddhāpi kacaṃgalā /
pariśuddhāśayā bhadrā bodhicaryā prabodhitā // Rm_17.37{37} //
satkāyadṛṣṭibhūmīdhraṃ viṃśatiśikharodgataṃ /
nirbhidya jñānavajreṇa dṛṣṭasatyaprabodhitā // Rm_17.38{38} //
saṃprāpya śrotaāpattiphalaṃ sākṣat kṛtodyamā /
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā gāthā imā abhāṣata // Rm_17.39{39} //
(Rm 219)
yat karttavyaṃ svaputreṇa mātur duṣkarakāriṇā /
tat kṛtaṃ bhavatā me 'tra cittaṃ mokṣaparāyaṇaṃ // Rm_17.40{40} //
durgatibhyaḥ samuddhṛtya svarge mokṣaṃ ca sāṃprataṃ /
sthāpito 'haṃ prayatnena viśeṣasaṃprabodhane // Rm_17.41{41} //
tathā me 'nugrahaṃ kṛtvā saṃbodhipadasādhanaṃ /
pravrajyāsaṃvaraṃ dātum arhati sāṃprataṃ bhavān // Rm_17.42{42} //
bhavatāṃ śaraṇaṃ kṛtvā triratnabhajanodyatā /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā cariṣye brahmacārikāṃ // Rm_17.43{43} //
ity arthitaṃ tayā śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tasyāś cittaviśuddhatvaṃ matvaivaṃ samupādiśat // Rm_17.44{43!} //
yadi śraddhāsti te mātaḥ pravrajyāsadhane khalu /
bharttur anujñāṃ samāsādya prāgacha cara saṃvaraṃ // Rm_17.45{44} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā saṃpramoditā /
tathā hīti pratijñāya muniṃ natvā tato 'carat // Rm_17.46{45} //
tatra sā sahasā gehe gatvā taṃ svāminaṃ mudā /
kṛtāṃjalipuṭo natvā puraḥ sthitvaivam abravīt // Rm_17.47{46} //
svāmi cchṛṇv adbhutaṃ vakṣye yad adyāhaṃ jalārthinī /
ghaṭaṃ dhṛtvā vahir deśe kūpāntikam upācare // Rm_17.48{47} //
tatra māṃ samupāyātāṃ dṛṣṭvānando mahāyatiḥ /
sahasā samupāśritya bhagavate 'mbu yācate // Rm_17.49{48} //
tato 'haṃ sahasā śuddhaiḥ pūrayitvā jalair ghaṭaṃ /
dhṛtvā svayaṃ pradātuṃ tat sabhāyām upasaṃcare // Rm_17.50{49} //
tatra tam śrīghanaṃ dṛṣṭvā cittaṃ me snehamohitaṃ /
kṣāradhārā stanābhyāṃ ca saṃpraśrutā niraṃtaraṃ // Rm_17.51{50} //
tatrāhaṃ sneharāgāṃdhā svātmajam iva taṃ muniṃ /
ūrddhavāhuḥ pariṣvaktuṃ pradhāvāmi bhavāntare // Rm_17.52{51} //
evaṃ mām abhidhāvantīṃ dṛṣṭvā te sāṃghikā api /
sarve pradhātum ichantaḥ pradhāvanti samutthitāḥ // Rm_17.53{52} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān evam utthitān /
sahasā samupāmaṃtrya pura evaṃ samādiśat // Rm_17.54{53} //
mā imāṃ sarvathā yūyaṃ nivārayitum arhatha /
yan mameyaṃ puṇyaṃ ca śatajanmaprasū kila // Rm_17.55{54} //
tad atra māṃ samālokya svātmajasneharāgiṇī /
pariṣvaktuṃ samīchantī pradhāvatīyam unmukhī // Rm_17.56{55} //
yady atreṣātra dhāryyeta purato me vimūrchitā /
uṣṇaṃ rudhiram utsṛjya mṛtyuṃ yāyān na saṃśayaḥ // Rm_17.57{56} //
etac chāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā te sāṃghikās tathā /
prabodhitāḥ praṇatvā māṃ svasvāsane samāśritāḥ // Rm_17.58{57} //
evaṃ tena munīndreṇa samākhyātaṃ niśamya tat /
sarvaṃ prabudhyamānāhaṃ purāvṛttaṃ smarāmi hi // Rm_17.59{58} //
tato 'haṃ vismayākrāṃtahṛdayātyabhinaṃditā /
(Rm 220)
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatiṣṭhāmi sādaraṃ // Rm_17.60{59} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā mām evaṃ samupasthitāṃ /
āryasatyaṃ samārabhya samādiśati sadvṛṣaṃ // Rm_17.61{60} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā mano me 'tipramodite /
bhūyo 'pi tad rasāsvādatṛṣitaṃ pātum ichate // Rm_17.62{61} //
sarve te sāṃghikās tatra saddharmāmṛtatṛptitāḥ /
śuddhātmānaḥ subhadrāṃgāḥ pariśuddhās trimaṃḍalāḥ // Rm_17.63{62} //
śuddhaśīlāḥ śubhācārā dayākāruṇyabhāvinaḥ /
sarvasattvahitādhānāḥ saṃsāralābhanispṛhāḥ // Rm_17.64{63} //
samādhidhāraṇīvidyā ghaṭamānāḥ samāhitāḥ /
sākṣād arhatpadaprāptā nirvikalpā niraṃjanāḥ // Rm_17.65{64} //
saṃbuddhaśaraṇaṃ kṛtvā saṃbodhisādhanodyatāḥ /
vihāre samupāsīnāḥ pradṛśyante mayā prabho // Rm_17.66{65} //
tat sabhāgaṃ cariṃ prāptuṃ pravrajyāvratam ichyate /
tad atra kṛpayā bharttas tad anujñāṃ pradehi me // Rm_17.67{66} //
iti bhāryāsamākhyātaṃ śrutvā so 'tidaridritaḥ /
sāścaryastambhitas tasthau paśyaṃs tām eva niścalaḥ // Rm_17.68{67} //
tataḥ sa suciraṃ bhāryāṃ tām evam abhilokayan /
viyogaśaṃkayā trastaḥ śanair evam abhāṣata // Rm_17.69{68} //
are nāri pramūdhāsi kim evaṃ tvaṃ prabhāṣase /
katham evaṃ tvayākhyātaṃ ko 'tra satyaṃ pratīṣyati // Rm_17.70{69} //
yad asau bhagavān buddhaś cakravarttinṛpātmajaḥ /
sarvatraidhātukādhīśo dharmarājo vināyakaḥ // Rm_17.71{70} //
jagacchāstā jagannāthaḥ sarvajñaḥ sugato jinaḥ /
munīndro mārajid arhan ṣaḍabhijñas tathāgataḥ // Rm_17.72{71} //
bodhisatvo mahāsatvaḥ samaṃtabhadrarūpakaḥ /
daśabalo maheśākhyo brahmacārī jitendriyaḥ // Rm_17.73{72} //
subrahmāmaradaityādilokānāṃ sarvadehināṃ /
śaraṇyo mānanīyo hi vandyaḥ pūjyo bhavaty api // Rm_17.74{73} //
tvam evaṃ durbhagā nārī daridratātiduḥkhinī /
dāsī paravatī preṣyā kṛpaṇā duḥkṛtākṛtiḥ // Rm_17.75{74} //
katham evaṃvidhāyās te garbhe jāto 'py asau mahān /
bodhicittaṃ samāsādya prācarad bodhicārikāṃ // Rm_17.76{75} //
yataḥ puṇyavipākena pūrya pāramitāḥ kramāt /
adhunā bodhim āsādya saṃbuddho 'yaṃ bhavaty api // Rm_17.77{76} //
etatpuṇyavibhāgena kathaṃ te īdṛśī gatiḥ /
adyāpīdṛgavasthā hi kiṃ cit saukhyaṃ na vidyate // Rm_17.78{77} //
tad atra mā vadaivaṃ ca tathoktvā naiva śobhase /
kas tavaitad vacaḥ śrutvā supratītaḥ pramāṇayet // Rm_17.79{78} //
dhik pravādāgnidagdhāṅgā mahatkaṣṭābhikhedītā /
vamitvā rudhiraṃ hy uṣṇaṃ tvaṃ nūnaṃ maraṇaṃ vrajeḥ // Rm_17.80{79} //
mithyāvādābhisaṃkalpād api hi narake vrajet /
tvam api ca tathā nūnaṃ narake na vrajeḥ kathaṃ // Rm_17.81{80} //
(Rm 221)
narakeṣu sadā nityaṃ duḥkhāni vividhāni vai /
bhuktvātivedanākrāntā suciraṃ sthāsyase dhruvaṃ // Rm_17.82{81} //
iti bharttroditaṃ śrutvā sā vṛddhā strī kacaṃgalā /
vibhinnahṛdayā tasthau tan nirāśābhimohitā // Rm_17.83{82} //
tadā sā sucireṇaiva saṃprāpya cetanāṃ tataḥ /
bharttāraṃ taṃ punar dṛṣṭvā bodhayitum abhāṣata // Rm_17.84{83} //
svāminn atra prasīda tvaṃ mām evaṃ vada sarvathā /
satyam etan mayā proktaṃ na mithyeti prakalpaya // Rm_17.85{84} //
yadi mithyāvacaḥ syān me tenāhaṃ narake vraje /
atha me vacanaṃ satyam atrāhaṃ sadgatiṃ vraje // Rm_17.86{85} //
tenātrobhayathāpy eva viyogaṃ nau bhavet khalu /
sarveṣām api jaṃtūnām avaśyaṃ maraṇaṃ bhave // Rm_17.87{86} //
kim evaṃ jīvitenāpi kevalaṃ duḥkhabhāginā /
yatra na vidyate dharmmaṃ tatra kiṃ sukhatāpi ca // Rm_17.88{87} //
dharmārtham eva saṃsāre janmadehārthasādhanaṃ /
dharmaṃ vinā kim etair naḥ kevalaṃ duḥkhatāptaye // Rm_17.89{88} //
iti matvā mahānto 'pi śrīmanto 'pi vicakṣaṇāḥ /
sarvān parigrahān tyaktvā pravrajanti jināśrame // Rm_17.90{89} //
tathātrāhaṃ parijñāya saṃbuddhaśaraṇaṃ gatā /
saddharmasādhanaṃ karttum ichāmi sāṃprataṃ prabho // Rm_17.91{90} //
tat pravrajyāvratānujñāṃ pradātuṃ me samarhasi /
etatpuṇyavibhāgena tvaṃ cāpi sadgatiṃ vrajeḥ // Rm_17.92{91} //
yadi na dīyate 'nujñā pravrajyāvratasādhane /
akasmāt mṛtyunāghrāte tadā kathaṃ nivāraye // Rm_17.93{92} //
kiyat kālaṃ ca jīveyaṃ vṛddhāhaṃ jirṇitendriyā /
iti matvātra māṃ naivaṃ nivārayitum arhasi // Rm_17.94{93} //
kiṃ cāhaṃ jaratī vṛddhā tat te kiṃ snehatā mayi /
vṛddhayā durbalāṅgātra kārye kiṃ nu prayojanaṃ // Rm_17.95{94} //
tvaṃ cāpi jarayākrānto vṛddho 'si durbalendriyaḥ /
tat kiṃ te sneharāgeṇa vṛddhāyā mayi sāṃprataṃ // Rm_17.96{95} //
adyāpi kiṃ sukhāśā nau jarākrāntaśarīrayoḥ /
avaśyaṃ mṛtyur atrāvāṃ samākramya grasiṣyati // Rm_17.97{96} //
tadāhaṃ kiṃ kariṣyāmi tvaṃ cāpi kiṃ kariṣyasi /
śocitveva niṣatsyāmi tvam apy evaṃ niṣatsyasi // Rm_17.98{97} //
avaśyam atra saṃsāre bhāvi bhāvā phalanty api /
kasyāpi bhūyate nātra bhāvi bhāvānyathā kvacit // Rm_17.99{98} //
svakṛtakarma evātra gṛhītvā sarvajaṃtavaḥ /
yātā yānti ca yāsyaṃti dehaṃ tyaktvā yamālayaṃ // Rm_17.100{99} //
tatra yamājñayā sarve svakṛtakarmabhāginaḥ /
dharmiṇaḥ sadgatiṃ yātāḥ pāpino durgatiṃ gatāḥ // Rm_17.101{100} //
evaṃ sarve ime satvāḥ svadaivaphalabhoginaḥ /
sasukhāni ca duḥkhāni bhuktvā bhramanti sarvadā // Rm_17.102{1} //
(Rm 222)
evaṃ svāmin parijñāya sarvadā sukhavāṃchibhiḥ /
dharmam evātra saṃsāre karttavyaṃ yatnataḥ sadā // Rm_17.103{2} //
dharman tu pravaraṃ śreṣṭhaṃ saugatasaṃvarodbhavaṃ /
iti buddhaiḥ samākhyātaṃ tvayāpy etac chrutaṃ na kiṃ // Rm_17.104{3} //
tasmād ahaṃ munīndrasya śāsane śaraṇaṃ gataḥ /
pravrajyāsaṃvaraṃ dharttum ichāmi sāṃprataṃ prabho // Rm_17.105{4} //
etatpuṇyavipākena pariśuddhās trimaṇḍalāḥ /
sākṣād arhatpadaṃ prāpya nirvṛtipadam āpnuyāṃ // Rm_17.106{5} //
etad dharmavibhāgena tvaṃ cāpi sadgatiṃ vrajeḥ /
iti matvā tathā svāmiṃs tad anujñāṃ dadātu me // Rm_17.107{6} //
tvam atra svagṛhe sthitvā triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
yāvaj jīvaṃ sukhaṃ bhuktvā śubhe cara sadādarāt // Rm_17.108{7} //
etatpuṇyavipākena tvaṃ cāpy evaṃ sudhīr bhaveḥ /
tatas te saugate dharme vāṃchā jāyeta cetasi // Rm_17.109{8} //
tatas tvaṃ śraddhayā gatvā saṃbuddhaśāsane svayaṃ /
pravrajyāsaṃvaraṃ prāpya sākṣād arhatvam āpnuyāḥ // Rm_17.110{9} //
iti matvā bhavān svāmin saddharmaṃ yadi vāñchati /
tat pravrajyāvratānujñāṃ mahyaṃ pradātum arhati // Rm_17.111{10} //
iti tayoditaṃ śrutvā sa daridraḥ prabodhitaḥ /
tāṃ bhāryāṃ suciraṃ dṛṣṭvā śanair evam abhāṣata // Rm_17.112{11} //
hā priye katham eva tvaṃ māṃ vihātuṃ samichasi /
kim atrāhaṃ vadiṣyāmi tvayaivaṃ pratibhāṣate // Rm_17.113{12} //
yadi te 'sti mano dhairyyaṃ kṛtvā śraddhānvitāśrayā /
pravraja saṃvaraṃ dhṛtvā cara satyasamāhitā // Rm_17.114{13} //
iti bhartroditaṃ śrutvā sā vṛddhāpi kacaṃgalā /
bharttāraṃ taṃ praṇatvaivaṃ tato 'carat pramoditā // Rm_17.115{14} //
tataḥ sā sahasā gatvā tatrāśrame upāgatā /
śrīghanaṃ taṃ samālokya purataḥ samupācarat // Rm_17.116{15} //
tatra tat purato gatvā sāñjaliḥ sā pramoditā /
munīndraṃ taṃ praṇatvaivaṃ pravrajyāṃ samayācata // Rm_17.117{16} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tad bhavāṃ kṛtvā kṛpayā mahyaṃ pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_17.118{17} //
tayeti prārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
savyena pāṇinā tasyā vṛddhāyāḥ śirasi spṛśan // Rm_17.119{18} //
ehi mataś cara brahmacārikāṃ tvaṃ samāhitā /
ity uktvā tāṃ samāgṛhya sāṃghike punar abravīt // Rm_17.120{19} //
gacha māta prajāpatyā gautamyāḥ śaraṇaṃ vraja /
sārhantī bhikṣuṇīmātā pravrajyāṃ te pradāsyati // Rm_17.121{20} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā pratinaṃditā /
tathety āśrutya śāstāraṃ taṃ praṇatvā tato 'carat // Rm_17.122{21} //
tatra sā samupāsṛtya dṛṣṭvā tāṃ gautamīṃ mudā /
(Rm 223)
upetya sāṃjalir natvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_17.123{22} //
mātar atra samāyāmi bhavatyāḥ śaraṇaṃ mudā /
tad bhavantī jaganmātā pravrajyāṃ pradadātu me // Rm_17.124{23} //
tayeti prārthitaṃ śrutvā gautamī sānumoditā /
hastena śirasi spṛṣṭvā sāṃghikatāṃ samagrahīt // Rm_17.125{24} //
tatra sāśu prajāpatyāṃ pravrajitā yathāvidhiḥ /
muṇḍitā khikkhirīpātrahastā kākhāyacīvarā // Rm_17.126{25} //
saumyendriyā subhadraṃgā vṛddhāpi sā kacaṃgalā /
bhikṣuṇīgaṇamadhyasthā śāntarūpātyaśobhata // Rm_17.127{26} //
tataḥ sā bhikṣuṇī śāstu gautamyāś ca prasādataḥ /
samādhidhāraṇīvidyādhyayanābhisamudyatā // Rm_17.128{27} //
hitvāvidyāgaṇaṃ prāptavidyābhijñāviśāradā /
pratisaṃvidguṇādyāgu pariśuddhākṛtir vabhau // Rm_17.129{30!} //
atha sā parivijñāya bhavacakraṃ calācalaṃ /
viditvā saṃskāragatīś cābhivighātinīs tataḥ // Rm_17.130{31} //
sarvakleśagaṇāṃ jitvā pariśuddhas trimaṇḍalā /
sākṣād arhatpadaṃ prāpya vabhūva brahmacāriṇī // Rm_17.131{32} //
tadā sā nirjitakleśā nirvikalpā niraṃjanā /
caṃdanakalpasaurabhyā samaloṣṭhasuvarṇikā // Rm_17.132{33} //
saṃsārabhogasatkāraniṣpṛhākāśasannibhā /
sarvasatvahitādhānā sarvasūtrāṃtapāragā // Rm_17.133{34} //
sadevāsuralokānāṃ tridhātukanivāsināṃ /
vaṃdyā pūjyābhimānyā ca vabhūva sā subhāṣiṇī // Rm_17.134{35} //
yadā sa bhagavañ chāstā bhikṣuṇīnāṃ subhāṣitaṃ /
saṃkṣepeṇa samuddiśya dhyānāgāre samāśrayat // Rm_17.135{36} //
tadā sā bhikṣuṇī tatra kacaṃgalā subhāṣiṇī /
bhikṣuṇīnāṃ sabhāmadhye sutrāntaṃ samupādiśat // Rm_17.136{37} //
tac chrutvā bhagavāṃs tatra tayā sūtrāṃtadeśite /
sarvāns tān sāṃghikān bhikṣūn samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_17.137{38} //
eṣo 'grā bhikṣavo mātā bhikṣuṇīnāṃ mamāśrame /
sūtrāntabhāgakartṝṇāṃ yad uteyaṃ kacaṃgalā // Rm_17.138{39} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve 'pi sāṃghikāḥ /
savismayā munīndraṃ taṃ paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_17.139{40} //
bhagavann anayā karmaṃ kiṃ prakṛtaṃ purākṛtaṃ /
imān sarvān sabhāsīnān prabodhayitum arhati // Rm_17.140{41} //
yeneyam śāsane bauddhe vṛddhā pravrajitādhunā /
sākṣād arhatvam āsādya bhavati brahmacāriṇī // Rm_17.141{42} //
kiṃ vānayā purākarma kṛtaṃ kutra kadā kathaṃ /
sūtrāntabhāgakartṝṇāṃ yenāgreyaṃ bhavaty api // Rm_17.142{43} //
kiṃcāpi prakṛtaṃ karmaṃ purānayā kadā kathaṃ /
yenātra paścime garbhāvāse na dhārito bhavān // Rm_17.143{44} //
etat sarvaiḥ parijñāya bhagavānn asyāḥ purākṛtaṃ /
imān sarvān sabhāsīnān prabodhayitum arhati // Rm_17.144{45} //
(Rm 224)
iti tair bhikṣubhiḥ sarvaiḥ prārthite sa munīśvaraḥ /
sarvāṃs tān sāṃghikān dṛṣṭvā samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_17.145{46} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve yad yat kṛtaṃ purānayā /
tat tat sarvaṃ pravakṣyāmi yuṣmākaṃ cittabodhane // Rm_17.146{47} //
purā me bodhisatvasya bodhicaryānucāriṇaḥ /
paṃcajanmaśatāny eṣā janany āsīn niraṃtaraṃ // Rm_17.147{48} //
tadā me dadato dānam antarāyaḥ kṛto 'nayā /
tenādyāpi daridreyaṃ durbhagā ca bhavaty api // Rm_17.148{49} //
pravrajyāyai tadai caiṣā vahudhā prārthitā mayā /
naivānujñāṃ dadau mahyaṃ vighnam eva vyadhād dhaṭhāt // Rm_17.149{50} //
etatkarmavipākena vṛddhaiṣā duḥkhinī satī /
pravrajyāsaṃvaraṃ prāptā carati mama śāsane // Rm_17.150{51} //
yadi naiṣā tadā dānaṃ vighnā mamākariṣyati /
naiṣādhunā daridrātra bhavati hi kadā cana // Rm_17.151{52} //
pravrajyāyāṃ ca me vighnaṃ yadi naiṣākariṣyata /
acariṣyad vrataṃ vālye na tu vṛddhātra sāṃprataṃ // Rm_17.152{53} //
yan mamaivaṃ kṛtaṃ vighnaṃ dāne vrate tadānayā /
tenādhunā daridraiṣā vṛddhā vrataṃ caraty api // Rm_17.153{54} //
yat tadā sukṛtaṃ kiṃ cit prakṛtaṃ nānayā purā /
tenāhaṃ paścime garbhāvāse 'dhunā na dhāritaḥ // Rm_17.154{55} //
yat sā māyā mahādevī mahāpuṇyārthasādhinī /
tenāhaṃ paścime garbhāvāse tayātra dhāritaḥ // Rm_17.155{56} //
bhūyo 'py eṣā purā tatra vāraṇasyāṃ dvijātmajāḥ /
kleśāgniparidagdhāṃgā daridrā kṛpaṇābhavat // Rm_17.156{57} //
tadā tatra munīndrasya kāśyapasya jagadguroḥ /
śāsane śaraṇaṃ gatvā pravrajitācarad vrataṃ // Rm_17.157{58} //
tatra sa sarvaśāstrārthakovidātivicakṣaṇā /
sarvasūtrāntasaddharmaṃ bhikṣuṇīnām upādiśat // Rm_17.158{59} //
tadā sā bhikṣuṇī tatra kiñcit kāryārtharoṣitāḥ /
sarvās tā bhikṣuṇīr dāsīvādena paryabhāṣata // Rm_17.159{60} //
etatkarmavipākena saiṣādhunātiduḥkhitā /
parasevākarā dāsī bhavati durbhagākṛtiḥ // Rm_17.160{61} //
yac cānayā tadā tatra vidyābhyāsīkṛtaṃ mudā /
tenaiṣā sahasārhantī bhavati brahmacāriṇī // Rm_17.161{62} //
yac cāpy esā tadā tatra sūtrāntaṃ samupādiśat /
tena sūtrāntavaktānām agrā bhavati sāṃprataṃ // Rm_17.162{63} //
evaṃ hi bhikṣavaḥ sarve manyadhvaṃ karmasaṃbhavaṃ /
sukhaṃ duḥkhaṃ ca saṃsāre bhramatāṃ sarvadehināṃ // Rm_17.163{64} //
yenaiva yat kṛtaṃ karmaṃ tenaivaṃ bhujyate phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karmaṃ kvāpi kadā cana // Rm_17.164{65} //
nāgnibhir dahyate karmaṃ klidyate nodakair api /
vāyubhiḥ śuṣyate naiva kṣīyate na ca bhūmiṣu // Rm_17.165{66} //
(Rm 225)
ahyathāpi bhaven naiva vipāke karmaṇaḥ phalaṃ /
yad uptaṃ bhūtale bījaṃ tad eva sūyate phalaṃ // Rm_17.166{67} //
anyathā na bhavet kvāpi kṛtaṃ karmaṃ phalaṃ bhave /
śubhasya karmaṇaḥ pāke śubhataiva sadā bhave // Rm_17.167{68} //
kṛṣṇasya kṛṣṇataiva syā miśritasyāpi miśritaṃ /
evaṃ vijñāya kṛṣṇāni vihāya miśritāni ca // Rm_17.168{69} //
śubha eva sadāpy atra caritavyaṃ śubhārthibhiḥ /
śubhena sadgatiṃ yāyāt kṛṣṇena durgatiṃ sadā // Rm_17.169{70} //
miśritena tathohe ca gatīr yāyād bhaved dhruvaṃ /
iti matvātra saṃsāre sarvadā śubhavāñchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_17.170{71} //
ye bhajanti sadā buddhaṃ na te gacchanti durgatiṃ /
sarvadā sadgatau bhadraṃ kṛtvā yānti jinālayaṃ // Rm_17.171{72} //
ye śṛṇvanti sadā dharmmaṃ na yānti te 'pi durgatiṃ /
sarvadā bhadrasaukhyāni bhuktvā yānti sukhāvatīṃ // Rm_17.172{73} //
dānaṃ dadanti ye saṃghe te 'pi na yānti durgatiṃ /
sarvadā śubhasaukhyāni bhuktvā yānti jināśrayaṃ // Rm_17.173{74} //
evaṃ matvātra saṃsāre triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajadhvaṃ samupāsthitāḥ // Rm_17.174{75} //
triratneṣu kṛtaṃ karmaṃ tadvipāke mahatphalaṃ /
aprameyam asaṃkhyeyaṃ saṃbodhipadasādhanaṃ // Rm_17.175{76} //
etatpuṇyānubhāvena bodhisatvāḥ sadā bhave /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā pracaranti yathechayā // Rm_17.176{77} //
nānārūpadharāḥ sarve satvārthasādhanodyatāḥ /
saddharmaṃ samupādiśya pālayanti jagattrayaṃ // Rm_17.177{78} //
kramāt pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya śubhānvitāḥ /
sarvakleśagaṇāñ jitvā pariśuddhās trimaṇḍalāḥ // Rm_17.178{79} //
jitvā māragaṇāñ cāpi prāpya saṃbodhim uttamāṃ /
sarvatra dharmasotkṛtvā tato nirvṛtim āyayuḥ // Rm_17.179{80} //
ye 'tītā jinās te 'pi triratnabhajanodyamāt /
kramād bodhiṃ samāsādya nirvṛtipadam āgatāḥ // Rm_17.180{81} //
varttamānā jinās te 'pi triratnabhajanodbhavaiḥ /
puṇyair bodhiṃ samāsādya gacheyur nirvṛtiṃ tathā // Rm_17.181{82} //
anāgatā jinās te 'pi triratnabhajanodbhavaiḥ /
puṇyair evaṃ kramād bodhiṃ prāpya yāsyanti nirvṛtiṃ // Rm_17.182{83} //
ahaṃ cāpi tathā nūnaṃ triratnabhajanodyamī /
etatpuṇyānubhāvena bodhiṃ prāpnomi sāṃprataṃ // Rm_17.183{84} //
tathāham api sarvatra kṛtvā dharmamayaṃ jagat /
sarvān bodhau niyojyaivaṃ yāsyāmi nirvṛtiṃ dhruvaṃ // Rm_17.184{85} //
evaṃ ye ye bhajanty atra triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
te te sarve 'pi saṃbodhiṃ prāpya nirvṛtim āyayuḥ // Rm_17.185{86} //
(Rm 226)
iti matvātra saṃsāre nirvṛtipadavāṃchinaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā pracaradhvaṃ śubhe sadā // Rm_17.186{87} //
tathā kṛtvātra saddharmaṃbhuktvaiva satsukhāny api /
kramād bodhiṃ samāsādya nirvṛtiṃ samavāpsyatha // Rm_17.187{88} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve 'pi te janāḥ /
sāṃghikāś ca tathety uktvā prābhyanaṃdat prabodhitāḥ // Rm_17.188{89} //
tadā tatra janāḥ sarve triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ prabhejire 'numoditāḥ // Rm_17.189{90} //
etatpuṇyānubhāvais tu tadā samaṃtataḥ /
sarvadā maṃgalotsāhaṃ babhuva nirupadravaṃ // Rm_17.190{91} //
iti me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
śrutvā rājans tvam apy evaṃ triratnaṃ bhaja sarvadā // Rm_17.191{92} //
prajāś cāpi tathā dharmaṃ śrāvayitvā prabodhayan /
triratnabhajanaṃ nityaṃ kārayituṃ sadārhasi // Rm_17.192{93} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramāt pāramitā pūrya bodhiṃ cāpi samāpsyasi // Rm_17.193{94} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pratijñāya prābhyanandan sapārṣadaḥ // Rm_17.194{95} //
kacaṃgalāyā avadānam etac chṛṇvanti ye śrāvayatīha yaś ca /
vihāya pāpaṃ khalu te 'pi sarve bhuktvā sukhāny eva sugatiṃ vrajanti // Rm_17.195{96} //

++ iti ratnamālāyām avadānatatve kacaṃgalāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 227)
XVIII Dhanikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evaṃ samabravīt // Rm_18.1{1} //
bhadanta śrotum icchāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_18.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
upagupto narendraṃ taṃ samālokyaivam abravīt // Rm_18.3{3} //
śṛṇu rājan samādhāya yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ saṃpravakṣyāmi tava puṇyapravṛddhaye // Rm_18.4{4} //
puraikasamaye sa śrīśākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_18.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhiś ca cailakaiḥ /
upāsakai mahāśrāddhair upāsikāgaṇair api // Rm_18.6{6} //
bodhisatvagaṇaiś cāpi mahāsatvaiḥ śubhārthibhiḥ /
sarvasatvahitārthāya bodhicaryāṃ prakāśibhiḥ // Rm_18.7{7} //
vṛjiṣu puri vaiśālyāṃ markaṭākhyahradāntike /
kūṭāgāraguhāvāse vijahāra prabhāsayan // Rm_18.8{8} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ tatra sarve samāgatāḥ /
brahmaśakrādidevendrā lokapālā digāsthitāḥ // Rm_18.9{9} //
grahāḥ siddhagaṇāḥ sādhyā yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
garuḍā nāgarājāś ca vidyādharāś ca dānavāḥ // Rm_18.10{10} //
rākṣasāḥ sagaṇāś caiva ṛṣayo brahmacāriṇaḥ /
brahmaṇāḥ kṣatriyā bhūpā rājāno 'pi narādhipāḥ // Rm_18.11{11} //
tathā rājakumārāś ca vaiśyā maṃtrijanā api /
gṛhasthāḥ śreṣṭhinaḥ paurāḥ sārthavāhā mahājanāḥ // Rm_18.12{12} //
vaṇijaḥ śilpinaś cāpi tathānye 'pi śubhārthinaḥ /
grāmyā jānapadāś cāpi tathā kārpaṭikā api // Rm_18.13{13} //
evam anye 'pi lokāś ca saddharmāmṛtavāṃchinaḥ /
sarve te samupāyātās tatrādrākṣus tam īśvaraṃ // Rm_18.14{14} //
sabhāmadhyāsanāsīnaṃ sarvasaṃghapuraskṛtaṃ /
śrīghanaṃ taṃ samālokya sarve te samupāśritāḥ // Rm_18.15{15} //
natvā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcya yathākramaṃ /
punaḥ sāñjalayo natvā parivṛtya samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_18.16{16} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
ādimadhyāntakalyāṇīṃ bodhicaryāṃ samādiśat // Rm_18.17{17} //
(Rm 228)
tadāryadharmam ākarṇya sarve lokāḥ pramoditāḥ /
tadā te dharmavaiśeṣyaṃ matvā pratinanaṃdire // Rm_18.18{18} //
tadā tatra mahāpūryyāṃ vaiśālyāṃ pauriko mahān /
gṛhastho dhaniko nāma śrīmān sarvaguṇī sudhīḥ // Rm_18.19{19} //
śrāddho bhadrāśayo dātā śuddhaśīlo vicakṣaṇaḥ /
sarvasatvahitādhānād āsīt satpuruṣottamaḥ // Rm_18.20{20} //
patnī dharmasakhī tasya śīlavatyabhidhābhavat /
tanayaś ca vaṃdānyākhyaḥ satyavatyabhidhā snuṣā // Rm_18.21{21} //
tadā tatra dvijā sarve bhaktimanto jagadguroḥ /
pūjānimaṃtraṇe cakruḥ samayaṃ saṃmatās tathā // Rm_18.22{22} //
bhavanto yan munīndro 'yam atrāsmākaṃ hitechayā /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ sasaṃghaḥ samupāgataḥ // Rm_18.23{23} //
tad asmābhir munīndro 'yaṃ pūjanīyaṃ samādarāt /
ato nimaṃtraṇīyo 'tra sarvaiḥ saṃbhūya nānyathā // Rm_18.24{24} //
ekaś cet kurute dravyamadād asya nimaṃtraṇaṃ /
sarvair nirvāsanīyo 'sau yato 'nyadharmavighnakṛt // Rm_18.25{25} //
tadā sa dhaniko 'jñātvā samayaṃ tais tathā kṛtaṃ /
svayam eva munīndraṃ taṃ pūjayituṃ samichata // Rm_18.26{26} //
tataḥ sa dhanikaḥ śrīmān divyasaṃpatsamṛddhimān /
svayaṃ nimaṃtraṇaṃ karttuṃ sasaṃghasya muner yayau // Rm_18.27{27} //
tatra sa samupāsṛtya natvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
sasaṃghaṃ tat puraḥ sthitvā prārthayad eva sāṃjaliḥ // Rm_18.28{28} //
bhagavan nātha sarvajña bhagavaṃtaṃ sasāṃghikaṃ /
pūjayituṃ samichāmi paśyan me 'nugrahaṃ kuru // Rm_18.29{29} //
iti saṃprārthitaṃ tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
tathā hīti pratiśrutvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_18.30{30} //
tadā te brāhmaṇāḥ sarve saṃbhūya samupāgatāḥ /
bhagavataś caraṇau natvā cakrur bhojyanimaṃtraṇaṃ // Rm_18.31{31} //
tac chrutvā bhagavān prāha tān dṛṣṭvā bhaktimānasān /
pūrvam eva sasaṃghāham anenodya nimaṃtritaḥ // Rm_18.32{32} //
etad ākarṇya sarve te brāhmaṇā bheditāśayāḥ /
paraṃ pratīkṣyamānāś ca śanaiḥ svasvagṛhaṃ yayuḥ // Rm_18.33{33} //
tataḥ sa dhaniko matvā munīndreṇādhyuvāsitaṃ /
muditas taṃ muniṃ natvā sahasā svagṛhaṃ yayau // Rm_18.34{34} //
tatra sa svagṛhe gatvā vāṃdhaveṣṭajanais saha /
tadarhabhojyasāmagrīṃ sahasā samasādhyayat // Rm_18.35{35} //
tato bhojyasthalaṃ tatra śodhayitvā samantataḥ /
ratnadhvajair vitānaiś ca sa patākair amaṇḍayat // Rm_18.36{36} //
tato yathākramaṃ tatra divyaratnamayāni ca /
svāsanāni samāstīryya sugaṃdhīḥ samadhūpayat // Rm_18.37{37} //
(Rm 229)
tataḥ sa prātar utthāya snātvā śuddhāmvarāvṛtaḥ /
pūjāpādyārghasāmagrīṃ pratiṣṭhāpya pramoditaḥ // Rm_18.38{38} //
savāṃdhaveṣṭajanas tatra kūṭāgāre samācarat /
sāñjalis taṃ muniṃ natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_18.39{39} //
bhagavan nātha sarvajña samayo varttate 'dhunā /
tat sasaṃgho mamāvāse vijayituṃ samarhasi // Rm_18.40{40} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
khikkhirīpātram ādāya pratasthe cīvarāvṛtaḥ // Rm_18.41{41} //
tatra sa bhagavān mārge kṛtvā bhadraṃ samantataḥ /
prabhāsayan krameṇaivaṃ vaiśālyāṃ samupaviśat // Rm_18.42{42} //
tathāyātaṃ munīndraṃ taṃ śrīghanaṃ sāṃghikānvitaṃ /
dṛṣṭvā vaiśālikāḥ lokāḥ sarve 'pi samapūjayan // Rm_18.43{43} //
evam abhyarcyamāno 'bhivaṃdyamāno 'bhinaṃditaḥ /
bhāsayan bhadratāṃ kṛtvā saṃghaiḥ saha samācarat // Rm_18.44{44} //
tatra tasya gṛhe gatvā sasaṃghaḥ sa munīśvaraḥ /
tad dattaṃ pādyam ādāya svāsane samupāśrayat // Rm_18.45{45} //
tatas te sāṃghikāś cāpi sarve tatra yathākramaṃ /
tad dattaṃ pādyam ādāya svasvāsane samāśrayan // Rm_18.46{46} //
tataḥ sa dhaniko dṛṣṭvā sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
svasvāsane samāsīnaṃ pūjāṅgaiḥ samapūjayat // Rm_18.47{47} //
tato divyopacārais taṃ bhagavantaṃ sasāṃghikaṃ /
supraṇītai rasopetair bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_18.48{48} //
tadbhojyaṃ surasaṃ bhuktvā bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
amṛtair iva saṃtuṣṭas tṛptiṃ yayau pramoditaḥ // Rm_18.49{49} //
asaṃghaiḥ taṃ muniṃ tṛptaṃ dṛṣṭvā sa dhaniko mudā /
tato 'panīya pātrāṇi taddhastādīny aśodhayat // Rm_18.50{50} //
tataḥ śuddhauṣadhīpūgatāmvūlādi rasāyanaṃ /
buddhapramukhasaṃghebhyo muditaḥ sa svayaṃ dadau // Rm_18.51{51} //
tataḥ sa harṣito natvā taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
purataḥ sāñjaliḥ sthitvā prārthayad evam ādarāt // Rm_18.52{52} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ gataḥ /
bhaktyaiva bhajanaṃ kurve tat kṣamasvāparādhatāṃ // Rm_18.53{53} //
sadaivaṃ kṛpayā dṛṣṭya paśyan bhavān sasāṃghikaḥ /
mamānugraham ādhāya trātum arhati sarvathā // Rm_18.54{54} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā sasāṃghiko 'numoditaḥ /
dhanikaṃ taṃ samālokya naṃdayann evam ādiśat // Rm_18.55{55} //
gṛhapate sadā nityam ārogyam astu vo dhruvaṃ /
bodhipraṇidhisiddhiś ca bhūyād bhadraṃ ca sarvadā // Rm_18.56{56} //
tatas tasya priyā bhāryā śīlavaty anumoditā /
sāñjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā prārthayat taṃ munīśvaraṃ // Rm_18.57{57} //
bhagavan nātha sarvajña śvaś cātra bhavatām ahaṃ /
(Rm 230)
pūjāṃ kartuṃ samicche tad anugrahītum arhati // Rm_18.58{58} //
tayeti prārthite dṛṣṭvā bhagavān sa tad āśayaṃ /
śraddhānvitaṃ pratijñāya tuṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_18.59{59} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā samutthāya sasāṃghikaḥ /
bhāsayaṃ bhadratāṃ kṛtvā svāśrame ca samāśrayat // Rm_18.60{60} //
tataḥ paradine prātaḥ snātvā śuddhāṃvarāvṛtā /
sādhitvā sarvasāmagrīṃ sā dūtaṃ preṣayan munau // Rm_18.61{61} //
sa dūtaḥ sahasā gatvā vihare taṃ munīśvaraṃ /
sasaṃghaṃ sāṃjalir natvā punar evaṃ nyavedayat // Rm_18.62{62} //
bhagavan nātha sarvajña samayo varttate 'dhunā /
tat sasaṃgho bhavāṃs tatra sahasāgantum arhati // Rm_18.63{63} //
tataḥ sa bhagavānn evaṃ bhadraṃ kṛtvā sasāṃghikaḥ /
dhanikasya gṛhe gatvā pādyaṃ gṛhyāsane 'viśat // Rm_18.64{64} //
tatrāsane samāsīnaṃ sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
dṛṣṭvā śīlavatī sātha yathāvidhi samarcayat // Rm_18.65{65} //
tataś ca sā muditā sarvaṃ saṃghaṃ buddhādikaṃ tathā /
divyopacārasaṃyuktair bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_18.66{66} //
tataḥ saṃtarppitaṃ dṛṣṭvā śodhayitvā karādikaṃ /
datvā tāmvurapūgādiṃ natvā sā samupāśrayat // Rm_18.67{67} //
tataḥ sa bhagavān tasmai datvāśiṣaṃ sasāṃghikaḥ /
samutthāya tataś caivaṃ svavihāre samāśrayat // Rm_18.68{68} //
tathā sarve tadānyo 'pi dhanikasyātmajaḥ sudhīḥ /
tat paredyu vihāraṃ taṃ gatvā natvā nyamaṃtrayat // Rm_18.69{69} //
bhagavānn api tasyaivaṃ dṛṣṭvā śraddhānvitaṃ manaḥ /
tatheti pratimoditvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa ca // Rm_18.70{70} //
tataḥ sas taṃ muniṃ natvā svagṛhaṃ sahasāgataḥ /
bāṃdhavaiḥ sarvasāmagrīṃ muditaḥ samasādhayat // Rm_18.71{71} //
tataḥ prātaḥ samutthāya snātvā śuddhāmvārāvṛtaḥ /
vihāre samupāsṛtya natvaivaṃ munim abravīt // Rm_18.72{72} //
bhagavan nātha sarvajña samayo varttate 'dhunā /
tat saṃgho bhavān gehe mamāgantuṃ samarhati // Rm_18.73{73} //
tataḥ sasaṃgha utthāya bhagavān sa tathācarat /
tadgṛhe pādyam ādāya tatrāsane samāśrayat // Rm_18.74{74} //
tataḥ sa mudito buddhapramukbaṃ sarvasāṃghikaṃ /
samabhyarcya tathā divyabhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_18.75{75} //
tato 'panīya pātrāṇi śodhayitvā karādikaṃ /
datvā pūgādikaṃ natvā purataḥ samupāśrayat // Rm_18.76{76} //
punaḥ sa sāṃjalir natvā prakṛtvā ca kṣamārthanāṃ /
sasaṃghaṃ taṃ munīndraṃ tam saṃdṛṣṭvaivaṃ samupāśrayat // Rm_18.77{77} //
tadā tasya snuṣā cāpi satyavatī pramoditā /
bhagavaṃtaṃ sasaṃghaṃ taṃ praṇatvaivaṃ nyamaṃtrayat // Rm_18.78{78} //
(Rm 231)
bhagavānn api tasyāś ca dṛṣṭva śraddhānvitaṃ manaḥ /
tatheti pratimoditvā tuṣṇībhūtvā radhāṃ vyadhāt // Rm_18.79{79} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasmai datvāśiṣaṃ sasāṃghikaḥ /
tathā kṛtvā śubhaṃ loke gatvāśrame samāśrayat // Rm_18.80{80} //
tataḥ sāpi tathā prātaḥ snātvā śuddhāmvarāvṛtā /
dūtenāpi munīndraṃ taṃ sasaṃghaṃ samacodayat // Rm_18.81{81} //
tathā sa bhagavāṃś cāpi sasāṃghikaḥ samutthitaḥ /
pracaran bhadratāṃ kṛtvā tasyā gehe samāviśat // Rm_18.82{82} //
tatra pādyārgham ādāya bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
śubhāsane samāsīnas tasthau tatra prabhāsayan // Rm_18.83{83} //
tathāsthitaṃ munīndraṃ taṃ dṛṣṭvā saṃpramoditā /
yathāvidhi samabhyarcya tathā bhojyair atoṣayat // Rm_18.84{84} //
tātas taṃ sugataṃ tṛptaṃ sasāṃghikaṃ samīkṣya sā /
tatrāpanīya pātrāṇi hastādīṃ paryaśodhayat // Rm_18.85{85} //
tataḥ pūgādikaṃ datvā prārthayitvā kṣamāṃ tathā /
sasaṃghaṃ taṃ muniṃ natvā sā sāñjalir upāśrayat // Rm_18.86{86} //
tathā sa bhagavāṃs tasyai datvāśīṣaṃ sasāṃghikaḥ /
tato vihāyasā gatvā svāśrame ca samāśrayat // Rm_18.87{87} //
tathā sa dhaniko bhaktyā bhagavantaṃ sasāṃghikaṃ /
divyādbhutarddhisaṃbhāraiḥ punar evaṃ nyamaṃtrayat // Rm_18.88{89!} //
tatputreṇa tṛtīye 'hni caturthe snuṣayā tathā /
sasaṃgho bhagavānn evaṃ divyabhogair nimaṃtritaḥ // Rm_18.89{90} //
tac chrutvā tad dvijāḥ sarve vaiśālikāḥ prajā api /
alabdhāvasarāḥ śāstuḥ pūjāyāṃ praticukruśuḥ // Rm_18.90{91} //
tatas te saṃmataṃ kṛtvā sarve viprāḥ sapaurikāḥ /
dhanikāya puraṃ kruddhāś cakrur nikāsanodyamaṃ // Rm_18.91{92} //
evaṃ tat samataṃ jñātvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
dhanikaṃ taṃ samāhūya pura evam upādiśat // Rm_18.92{93} //
sādho gṛhapate sarve ime vaiśālikā dvijāḥ /
kruddhās te saṃghabhojye 'tra hy alabdhāvasarā mama // Rm_18.93{94} //
tad atra tvaṃ kṣamāṃ kṛtvā dvijān sarvān prabodhaya /
kṛtvātra vinayaṃ dharme prasādayitum arhasi // Rm_18.94{95} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa dhanikas tathā /
ity āśrutya dvijān sarvān samupetyaivam abravīt // Rm_18.95{96} //
bhavanto na mayā jñātaṃ bhavatāṃ kopakāraṇaṃ /
tad atra me samākhyāta yad arthe kupyate 'dhunā // Rm_18.96{97} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te brāhmaṇā /
kopāgniparidagdhāsyā dhanikaṃ taṃ ninindire // Rm_18.97{98} //
tatraiko brāhmaṇaḥ sādhur dayāluḥ sukṛtārthavit /
dhanikaṃ taṃ samāmaṃtrya bodhayituṃ samabravīt // Rm_18.98{99} //
sādho gṛhapate 'smābhir yathātra samataṃ kṛtaṃ /
(Rm 232)
tathā tat te pravakṣyāmi śrutvā tat pratibudhyatāṃ // Rm_18.99{100} //
bhavanto yan munīndro 'yam atrāsmākaṃ hitechayā /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ sasāṃghikaḥ samāgataḥ // Rm_18.100{1} //
tad asmābhir munīndro 'yaṃ pūjanīyaḥ samādaraiḥ /
ato nimaṃtraṇīyo 'tra sarvaiḥ saṃbhūya nānyathā // Rm_18.101{2} //
ekaś cet kurute vittamadād asya nimaṃtraṇaṃ /
sarvair nirvāsanīyo 'sau yato 'nyadharmavighnakṛt // Rm_18.102{3} //
ity asmābhiḥ kṛtaṃ sādho samayaṃ sarvasaṃmataṃ /
tad vilaṃghya tvayaikena śāstuḥ pūjā kṛtā sadā // Rm_18.103{4} //
etad dheto ime sārve brāhmaṇā ruṣitās tathā /
niṣkāsayitum ichanti tvām anyadharmavādhakaṃ // Rm_18.104{5} //
kiṃ cāpi bhagavān atra sarvadā sthāsyate na hi /
tat sarve bhagavatpūjāṃ kartuṃ vāṃchanti sāṃprataṃ // Rm_18.105{6} //
yac cāyaṃ bhagavāñ chāstā dharmarājo munīśvaraḥ /
sarvasatvahitārthāya samutpanna ihā 'dhunā // Rm_18.106{7} //
tathātra sarvasatvānaṃ hitaṃ kartum upācaran /
saddharmaṃ samupādiśya caraty ayaṃ samaṃtataḥ // Rm_18.107{8} //
tathātrāpi hitaṃ kartum asmākaṃ samupāgataḥ /
saddharmaṃ samupādiśya vijayate sasāṃghikaḥ // Rm_18.108{9} //
tad atra sarvalokānāṃ triratnabhajanotsavaṃ /
dātum arhasi sarveṣām api puṇyapravṛddhaye // Rm_18.109{10} //
eka eva tvaṃ evaṃ tu mā kṛthā bhajanaṃ sadā /
sarvaiḥ saṃbhūya te sāstuḥ karttavyaṃ bhajanaṃ sadā // Rm_18.110{11} //
iti tenoditam śrutvā dhanikaḥ sa vivodhitaḥ /
brāhmaṇaṃ taṃ samālokya praṇatvaivam abhāṣata // Rm_18.111{12} //
mayā na jñāyate hy evaṃ bhavadbhiḥ samayaṃ kṛtaṃ /
tad atra me 'parādhatvaṃ kṣantum arhanti sarvathā // Rm_18.112{13} //
yadi vo vidyate śraddhā triratnabhajane sadā /
kurudhvaṃ sarvadāpy atra saṃbuddhabhajanaṃ khalu // Rm_18.113{14} //
yadā na vidyate pūjā saṃbuddhe 'smin sasāṃghike /
tadaivāhaṃ kariṣyāmi saṃbuddhabhajanaṃ khalu // Rm_18.114{15} //
iti tena samākhyātaṃ śrutvā sarve 'pi te dvijāḥ /
satyam iti parijñāya vabhūvus tat prasāditāḥ // Rm_18.115{16} //
tatas te brāhmaṇāḥ sarve saṃbhūya saha paurikaiḥ /
bhagavataḥ sasaṃghasya nimaṃtritum upāsaran // Rm_18.116{17} //
tatra te brāhmaṇāḥ sarve sametya saha paurikaiḥ /
sāñjalayo munīndraṃ taṃ natvaivaṃ prārthayan mudā // Rm_18.117{18} //
bhagavan nātha sarvajña trimāsyaṃ bhavatāṃ sadā /
satkāraṃ kartum ichāma tvadanujñāṃ dadātu naḥ // Rm_18.118{19} //
iti taiḥ prārthite sarvair dṛṣṭvā sa bhagavān muniḥ /
teṣām āśayaśuddhatvaṃ tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_18.119{20} //
(Rm 233)
tatas te brāhmaṇāḥ sarve bhagavatādhivāsitaṃ /
matvā sapaurikā natvā taṃ muṇiṃ svapure 'caran // Rm_18.120{21} //
tatra te paurikā viprāḥ śodhayitvā samamṭataḥ /
bhojyakṣatre dhvajair uccair vitānaiḥ paryaśobhayan // Rm_18.121{22} //
tatrāsanāni prajñapya sarvasāmagrasādhanaṃ /
kṛtvā sarve 'pi te lokā mahotsāhaṃ pracakrire // Rm_18.122{23} //
tatas te brāhmaṇāḥ prātaḥ snātvā śuddhāmvarāvṛtāḥ /
tatrāśrame sametyaivaṃ natvā taṃ prārthayan muniṃ // Rm_18.123{24} //
bhagavan nātha sarvajña samayo varttate 'dhunā /
tat sasaṃgho bhavāṃs tatra pure āgantum arhati // Rm_18.124{25} //
tataḥ sa bhagavān buddhaḥ sasaṃghaś cīvarāvṛtaḥ /
khikkhiripātram ādāya saṃpratasthe prabhāsayan // Rm_18.125{26} //
tatra mārgeṣu sarvatra bhagavān sa sasāṃghikaḥ /
bhāsayaṃ bhadratāṃ kṛtvā pracaraṃs tatpure 'viśat // Rm_18.126{27} //
tatra sa bhagavān kṣetre suśodhite sasāṃghikaḥ /
tad dattaṃ pādyam ādāya svāsane samupāśrayat // Rm_18.127{28} //
saṃbuddhapramukhaṃ sarvaṃ saṃghaṃ te samatoṣayat /
tatas taṃ sugataṃ tṛptaṃ saṃghaṃ cāpi vilokyate // Rm_18.128{29} //
tat pātrāṇy upanītvā tad dhastādīkaṃ vyaśodhayat /
tataḥ sa pūgatāmbūramahauṣadhyarasāya naṃ // Rm_18.129{30} //
datvā kṣamārthanaṃ kṛtvā taṃ sasaṃghaṃ praṇemire /
tatas te brāhmaṇāḥ sarve paurāś cāpi pramoditāḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātim upātasthuḥ samāhitāḥ // Rm_18.130{31} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāṃs tān samupasthitān /
āryyasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_18.131{32} //
tato bhadrāśiṣaṃ datvā bhagavān saha saṃghikaiḥ /
bhāsayaṃ bhadratāṃ kurvan gatvā svāśramam āśrayat // Rm_18.132{33} //
evaṃ vaiśālikā lokās te traimāsyaṃ niraṃtaraṃ /
yathārhabhojanaiḥ śāstuḥ sasaṃghasya prabhejire // Rm_18.133{34} //
tato 'nte dhanikaś cāpi patnī putraḥ snuṣāpi ca /
saṃbuddhapramukhaṃ saṃghaṃ divyabhogyaiḥ samārcayat // Rm_18.134{35} //
bhagavānn api tathā tebhyo datvā śubhāśiṣaṃ tataḥ /
samutthāya sasaṃghaś ca gatvāśrame samāśrayat // Rm_18.135{36} //
tataḥ sa dhanikaḥ patnīputrasnuṣāsamanvitaḥ /
dṛṣṭasatyaḥ sadā ratnatrayasevārato 'bhavat // Rm_18.136{37} //
etatpuṇyānubhāvena bhūyo 'tiśrīsamṛddhimān /
sarvalokahitaṃ kṛtvā pracacāra śubhe sadā // Rm_18.137{38} //
tad dṛṣṭvā vismitāḥ sarve bhikṣavaḥ samupāśritāḥ /
bhagavantaṃ praṇatvaivaṃ paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_18.138{39} //
bhagavan kiṃ purānena dhanikena vṛṣaṃ kṛtaṃ /
kutra kathaṃ kadaitan naḥ sarvam ākhyātum arhati // Rm_18.139{40} //
(Rm 234)
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān sa munīśvaraḥ /
sarvāns tāṃ saṃghikān dṛṣṭvā tadaivaṃ samupādiśat // Rm_18.140{41} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve yad anena vṛṣaṃ kṛtaṃ /
tat patnyā ca putreṇa snuṣayā ca tad ucyate // Rm_18.141{42} //
varāṇasyām abhūt pūrvaṃ mālikaḥ kamalābhidhaḥ /
durbhikṣakṣapite kāle parāṃ durgatim āgataḥ // Rm_18.142{43} //
patnī patnavikā nāma putraḥ kuvaliyābhidhaḥ /
pāṭalokhyā snuṣā ceti vabhūvus tasya saṃmatāḥ // Rm_18.143{44} //
tadaikasmin dine tasya gṛhāntike prapuṣpite /
udyāne sāyam āgatya pratyekabuddha āśrayet // Rm_18.144{45} //
te sarve ekavastrā hi paryyāyena nṛpālaye /
datvā puṣpāṇi prāyātāḥ svabhavane niṣīdire // Rm_18.145{46} //
tadā sa ca gṛhasthās te tatrodāne jvalat prabhāṃ /
dṛṣṭvā kiṃ mahojvālam udyāne iti vismitāḥ // Rm_18.146{47} //
sahasā te samutthāya tatrodyāne nirīkṣituṃ /
sarvagatāḥ samīkṣantaḥ dadṛśus taṃ prabhāsayaṃ // Rm_18.147{48} //
tatra te samupāśritya dṛṣṭvā taṃ dhyānasaṃsthitaṃ /
sāñjalayaḥ praṇatvaiva muditā svagṛhaṃ yayuḥ // Rm_18.148{49} //
tatra te svagṛhāsīnāḥ prātas tatpūjanotsukāḥ /
nirddhanās tad vyathāṃ prāpu lūnapakṣāḥ khagā iva // Rm_18.149{50} //
tadā sa mālikas tasmai pūjāṃ kartuṃ samutsukaḥ /
tad dravyaṃ svagṛhe samyag anviṣya samalokayat // Rm_18.150{51} //
tatra gṛhe sa sarvatra samanviṣya samaṃtataḥ /
kañci mātram api dravyam alabdhaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_18.151{52} //
aho mayā purā pāpaṃ prakṛtaṃ kiṃ yato 'dhunā /
akiṃcanyo daridro 'smi kim atra jīvitena me // Rm_18.152{53} //
yato na vidyate dravyaṃ kiṃ cid api gṛhe mama /
tat kena kariṣyāmi pūjām asya mahātmanaḥ // Rm_18.153{54} //
atrāyaṃ svayam āgatya mamodyāne samāśritaḥ /
pratyekabuddha ātmajo dhyātvā tiṣṭhati bhāsayan // Rm_18.154{55} //
tad asya sugatasyātra karttavyā satkṛtir mayā /
kadāyaṃ puri ramyatra samāgachet svayaṃ punaḥ // Rm_18.155{56} //
tat prātaḥ śūnyapātreṇa gached ito mamātmavit /
tan mamātra bhave śūnyam iva janmāpi nisphalaṃ // Rm_18.156{57} //
yato mānyo 'bhipūjyo yaṃ pūjyate na kathaṃ cana /
tatra kiṃ jāyate bhadraṃ puṇyaṃ vāsya kathaṃ kutaḥ // Rm_18.157{58} //
puṇyaṃ vinātra saṃsāre kiṃ sāraṃ janma nisphalaṃ /
bhuktvāpi kiṃ sukhāny atra suciraṃ jīvite nanu // Rm_18.158{59} //
puṇyārthe jīvitaṃ janma tad atra yadi naśyati /
kim eva jīvitenāpi janmanā pāpasādhinā // Rm_18.159{60} //
tan mṛtyur me varaṃ hy atra na mithyācirajīvitaṃ /
avaśyam eva saṃsāre sarvatra maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_18.160{61} //
kim evaṃ dehapuṣṭena bhuktvā duḥkhāṃ sarvadā /
tat kenāpi pradānena pūjayeyam imaṃ jinaṃ // Rm_18.161{62} //
(Rm 235)
puṇyena sadgatiṃ yāyāṃ pāpena durgatiṃ sadā /
tat pāpaṃ parityaktuṃ puṇyaṃ prāptu yateya hi // Rm_18.162{63} //
yady atra pūjyate nāyaṃ drakṣyate ca kadā kuha /
buddhapūjāṃ vinā bhadre puṇyaṃ ca lapsyate kutaḥ // Rm_18.163{64} //
yāvan na prāpyate puṇyaṃ tāvad durgaticāraṇaṃ /
tasmāt puṇyaṃ prayatnena karttavyaṃ sukhatāptaye // Rm_18.164{65} //
tad atra śraddhayā kiṃcin mātreṇāpi svavastunā /
satkṛtyainaṃ mahābhijñaṃ bhajeyaṃ samupasthitaḥ // Rm_18.165{66} //
iti dhyātvā viniścitya mālikaḥ saṃpramoditaḥ /
bhāryāṃ putraṃ snuṣāṃ cāpi samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_18.166{67} //
aye priye snuṣe putra yūyaṃ śṛṇuta madvacaḥ /
yad atra kartum ichāmi tatra yūyaṃ prasādataḥ // Rm_18.167{68} //
yad atrāyaṃ mahābhijñaḥ svayam eva samāgataḥ /
asmākaṃ gṛhe dravyaṃ kiñcit mātraṃ na vidyate // Rm_18.168{69} //
tat kenātra kariṣyāmaḥ pūjām asya mahātmanaḥ // Rm_18.169{69!} //
yadi na pūjyate 'smābhiḥ sugato 'yaṃ munir yatiḥ /
tadā puṇyaṃ vayaṃ kutra lapsyāmahe kadā kathaṃ // Rm_18.170{70} //
puṇyaṃ vinātra saṃsāre nisphalaṃ janma jīvitaṃ /
tad vayaṃ puṇyato prāptuṃ yatema sarvathā vayaṃ // Rm_18.171{71} //
puṇyena sadgatiṃ prāpya pāpena durgatiṃ sadā /
tat sadgatisukhaprāptyai puṇyaṃ kurvīmahi dhruvaṃ // Rm_18.172{72} //
caturṇāṃ vidyate 'smākam ekaṃ sarvasvam amvaraṃ /
anenāpy enam āchādya prabhajamahi sāṃprataṃ // Rm_18.173{73} //
nādyarājakule nagnā gachāmaḥ kiṃ bhaviṣyati /
etat me vacanaṃ śrutvābhyanumoditum arhatha // Rm_18.174{74} //
iti tenoditaṃ śrutvā patnī putraḥ snuṣāpi te /
sarve 'py abhyanumoditvā tathā kurv iti procire // Rm_18.175{76!} //
ity etat samayaṃ kṛtvā sarve te śraddhayānvitāḥ /
gatvā tenaikavastreṇa taṃ prāchādya samārcayan // Rm_18.176{77} //
tatas te muditāḥ sarve kṛtāñjalipuṭā muneḥ /
tasya pādau praṇatvaivaṃ praṇidhānaṃ pracakrire // Rm_18.177{78} //
anena vastradānena vayaṃ sarve śubhāśayāḥ /
bhaveyaṃ sadgatiṃ yātā divyasaṃpattihāninaḥ // Rm_18.178{79} //
śāstāraṃ sugataṃ buddhaṃ samārādhya sadā bhave /
triratnabhajanaṃ kṛtvā bhavema bodhicāriṇaḥ // Rm_18.179{80} //
iti tair muditaiḥ sarvaiḥ praṇidhānaṃ kṛtaṃ tathā /
viditvā sa mahāvijñas tathāstv iti samādiśat // Rm_18.180{81} //
tatas tesāṃ manoharṣaṃ kṛtvā sa sugato muniḥ /
tata uḍḍīya pakṣīva bhāsayan svāśrame yayau // Rm_18.181{82} //
tad dṛṣṭvā te nanditāḥ sarve buddhadharmānuśaṃsinaḥ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā pracerire sukhaṃ sadā // Rm_18.182{83} //
tatpuṇyapraṇidhānena dhaniko 'yaṃ sa mālikaḥ /
(Rm 236)
jāto divyaprabhāvarddhiḥ patnīputrasnuṣānvitaḥ // Rm_18.183{84} //
manaḥśuddhividhānena dānenātiglaghīyasā /
bhavanty alaghvyāḥ saṃkalpaiḥ saṃpadaḥ satvaśālināṃ // Rm_18.184{85} //
buddhakṣetreṣu yat karma sukṛtaṃ duḥkṛtaṃ tathā /
mahattaratvam āsādya phalaty eva sadā bhave // Rm_18.185{86} //
iti matvātra saṃsāre karttavyaṃ sukṛtaṃ sadā /
bauddhe satkṛtapuṇyena labhanti bodhisaṃpadaḥ // Rm_18.186{87} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā sarve 'pi sāṃghikāḥ /
menire cittavaimalyamūlaṃ dānaphalaśriyaṃ // Rm_18.187{88} //
tac chrutvā brāhmaṇās te 'pi tatpuṇyavismitā mudā /
bhagavaṃtaṃ sadā smṛtvā prabhejire 'numoditāḥ // Rm_18.188{89} //
tathā te brāhmaṇāś cāpi sarve 'pi paurikās tathā /
tatpuṇyapariśuddhāṃśā vabhuvuḥ kuśalodyatāḥ // Rm_18.189{90} //
helārpitaṃ ratnadhanaṃ tṛṇāgraṃ śraddhāvatīrṇaṃ tṛṇam apy anarghaṃ /
anekaśobhānubhavaṃ hi cittaṃ cittaṃ nimittaṃ śubhasaṃbhavānāṃ // Rm_18.190{91} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
śrutvāpy evaṃ mahārāja karttavyaṃ sukṛtaṃ sadā // Rm_18.191{92} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_18.192{94} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pratijñāya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_18.193{95} //
idaṃ narā ye dhanikāvadānaṃ śṛṇvanti ye cāpi niśāmayanti /
sukhāni bhuktvā sa śubhe sadā te sarve 'pi śamyānti jinālayan te /

++ iti ratnāvadānatatve dhanikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 237)
XIX Raivatāvadāna
athāśoko narendraḥ sa kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_19.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭum ca me 'rhati // Rm_19.2{2} //
iti sāṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhaṃ mahāmatiḥ /
upagupto narendraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_19.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvaivaṃ paribudhyatāṃ // Rm_19.4{4} //
krauryeṇa dvirasanāḥ śuciveṣṭitānāṃ mithyāpavādaviṣamaṃ viṣam utsṛjanti /
te pāpaśāpaparitāpaparaṃparārttās tīvravyalīkatimiravivaraṃ viśanti // Rm_19.5{5} //
tadyathābhūt purā bhikṣuḥ kāsmīre patitāśrame /
raivatakābhidho bauddhaḥ sarvabhūtadayāśrayaḥ // Rm_19.6{6} //
sa kadācid dhanoddeśe vivikte sughaṭāntare /
tarutvacaḥ kaṣāyena cakre cīvararaṃjanaṃ // Rm_19.7{7} //
tasminn avasare tatra piśunākhyadvijanmanaḥ /
dhenuvatsā vane naṣṭā vabhūvur yūthanirgatāḥ // Rm_19.8{8} //
tadā sa brāhmaṇo dṛṣṭvā taṃ duṣṭāśitaśaṃkitaḥ /
sarvatrāpi samanviṣṭā tatrāpy anveṣituṃ yayau // Rm_19.9{9} //
tatra taccīvarakvāthavāke vahnisamudgataṃ /
dhūmaṃ sa dvija ālokya vatsapākam amanyata // Rm_19.10{10} //
tataḥ sa brāhmaṇaḥ sārddhaṃ svajanaiḥ śastrapāṇibhiḥ /
tad draṣṭuṃ śailam āruhya sahasāgāt tadantike // Rm_19.11{11} //
tatra taṃ raivataṃ bhikṣuṃ dṛṣṭvā sa dvija ādarāt /
upetya cūḍika-iḍyāhataṃ kumbham apaśyat // Rm_19.12{12} //
tad dṛṣṭvā śaṃkitaś cāsau vinayān samupāsaran /
kim etat kriyate bhikṣor iti taṃ paryapṛchata // Rm_19.13{13} //
iti pṛṣṭe dvijenāsau raivato bhikṣur ādarāt /
tatra cīvararāgo 'yam iti taṃ dvijam abravīt // Rm_19.14{14} //
asminn avasare tasyā pūrvakarmavipākataḥ /
gomāṃsaraktapāṇīyaḥ sapākaḥ samapadyata // Rm_19.15{15} //
sukhaṃ duḥkhatvam ānāti śuklam apy eti kālatāṃ /
vidhau vidhuratāṃ yāte dharmo 'py āyāty adharmatāṃ // Rm_19.16{16} //
mithyāpāpaprakaṭatā janakopaḥ padacyutiḥ /
(Rm 238)
apuṇyaparipākānām etat pratyakṣalakṣaṇaṃ // Rm_19.17{17} //
doṣaḥ samunmiṣati yāty aguṇaḥ prakāśaṃ kāryaṃ viparyayam upeti viśīryate dhīḥ // Rm_19.18{18} //
puṃsāṃ purāvihitaḥ duḥkṛtapākakāle ke ke na nāma nipatanti mahābhighātāḥ // Rm_19.19{19} //
tataḥ sa brāhmaṇo 'py atra kumbhe kim iti śaṃkitaḥ /
paśyāmīti viniścitya nirīkṣitum upācarat // Rm_19.20{20} //
viruddhāmiṣagaṃdhena rudhireṇa ca śaṃkitaḥ /
apaśyan sa dvijaḥ kumbhe māṃsapiṇḍaṃ supakvitaiḥ // Rm_19.21{21} //
pratyakṣadoṣam ālokya dvijaḥ krodhito ruṣā /
tam abhāṣata nirbhatsya tīvravaiśaśakaṃpitaḥ // Rm_19.22{22} //
aho vata sadācāraḥ sthito 'yaṃ vijane vane /
yasyedṛśāni karmāṇi na kasyacid iha paśyati // Rm_19.23{23} //
pravrajyāraṃjitaḥ kāyaḥ kriyā mlechajanocitā /
jānāti channapāpānāṃ kaḥ kūṭavrataśāntitāṃ // Rm_19.24{24} //
ity ukte tena sākṣepaṃ sa raivato 'py aciṃtayat /
doṣe pratyakṣalakṣyasmin kiṃ bravīmi niruttaraḥ // Rm_19.25{25} //
mama daivāya ghāto 'yam ity ukte ko 'numanyate /
hāsyāyatanatām eti pratyakṣyāpahnavī janaḥ // Rm_19.26{26} //
upasthitaṃ sahe sarvaṃ maunam ālambya kevalaṃ /
ayaṃ me niḥpratīkāraḥ salilād agnidutthitaḥ // Rm_19.27{27} //
doṣe guṇātiśayam āśu guṇe 'pi doṣaṃ paiyūṣadhāmni viṣam apy amṛtaṃ viṣe ca //
saṃdarśayaty aniśam adbhutarūpam eva kālendrajālikāvadhūr bhavitavyeyaṃ // Rm_19.28{28} //
ity evaṃ manasā dhyātvā raivataḥ sa mahāmatiḥ /
svadaivasmaraṇaṃ kṛtvā tasthau yogasamāhitaḥ // Rm_19.29{29} //
iti dhyānaṃ samālambya sthitaṃ taṃ raivataṃ muniṃ /
dṛṣṭvātiruṣitaś cāsau saṃtaryya paryabhāṣata // Rm_19.30{30} //
are re durmate bhikṣo kiṃ atra durjane vane /
sthitvevaṃ dāruṇaṃ pāpaṃ sādhayitvā niṣīdasi // Rm_19.31{31} //
are pāpiṣṭha bhāṣasva yad arthe vālakāṃ vṛṣaṃ /
hatvātra pacyate māṃsa tvayātmano pareṇa vā // Rm_19.32{32} //
pareṇāpi hataṃ dṛṣṭvā tat pāpaiḥ parilipyase /
tat tvayā vṛṣabhī hatvā kathaṃ pāpair na dahyase // Rm_19.33{33} //
dhig dhik tvām atra rebhikṣo saṃbuddhaśāsane yataḥ /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā nirjane vana āśrayan // Rm_19.34{34} //
mahadduḥkarakarmāṇi kṛtvaivaṃ tapase 'dhunā /
are re śrūyate kiṃ na tvayā saṃbuddhabhāṣitaṃ // Rm_19.35{35} //
atha śrutvāpi te tatra śraddhā na vidyate khalu /
kim evaṃ pātakaṃ kṛtvā pravrajyāsaṃvaraṃ caran // Rm_19.36{36} //
kevalaṃ pāpakāny eva sādhayitvātra tiṣṭhase /
pravrajito viraktātmā pariśuddhatrimaṃḍalaḥ // Rm_19.37{37} //
sarvasatvadayādṛṣṭiś caren nityaṃ samāhitaḥ // Rm_19.38{37!} //
adattaṃ kasya cid dravyaṃ gṛhīyān na kathaṃ cana /
(Rm 239)
dayākaruṇyayuktātmā na kuryāt prāṇipīḍinaṃ // Rm_19.39{38} //
kāmabhogam adharmeṇa naiva bhuṃjyāt kadā cana /
mṛṣāvādaṃ kadāpy atra naiva brūyāt kathaṃ cana // Rm_19.40{39} //
pāruṣyavacanaṃ cāpi naiva brūyāt kathaṃ cana /
paiśunyavacanaṃ vāpi vaden na kasya cit puraḥ // Rm_19.41{40} //
saṃbhinnapralāpaṃ ca na pravadet kasya cid api /
vyāpādaṃ kasya cic cāpi bhāvayen na kathaṃ cana // Rm_19.42{41} //
abhidhyāṃ ca tathā naiva ciṃtayet kasya cid api // Rm_19.43{42} //
mithyādṛṣṭiṃ sadā kvāpi bhāvayen na kadā cana /
etāni daśapāpānāṃ mūlāni sarvathā tyajet // Rm_19.44{43} //
etāni ye samālabhya pracaranti pramādataḥ /
te sarve kleśasaṃtaptā bhramanti duḥkhino bhave // Rm_19.45{44} //
tataḥ kleśāgnisaṃtaptāḥ pāpeṣv eva samāhitāḥ /
duḥkhāny eva sadā bhuktvā narakeṣu bhramanti te // Rm_19.46{45} //
iti matvātra saṃsāre tyaktvaitāni daśāpi hi /
santo nityam śubheṣv eva pracaranti samāhitāḥ // Rm_19.47{46} //
śubhena sadgatiṃ yānti papina durgatiṃ sadā /
ity ākhyātaṃ jinaiḥ sarvaiḥ kiṃ naitac chrūyate tvayā // Rm_19.48{47} //
katham etad avajñāya pravrajitas tvam ācareḥ /
dhik te cittaṃ yad evaṃ me govatsaṃ bhoktum ichati // Rm_19.49{48} //
pravrajito hi śuddhātmā pariśuddhas trimaṇḍalaḥ /
sarvasatvadayācittaś caren nityaṃ samāhitaḥ // Rm_19.50{49} //
sarvasatvahitaṃ kṛtvā brahmacaryaṃ samāhitaḥ /
bhikṣānnamātrasaṃkṛṣṭaḥ suniḥspṛhaś carec chubhe // Rm_19.51{50} //
samādhinirato yogī dhāraṇīparamārthabhṛt /
sarvakleśān vinirjitvā sarvamāragāṇān api // Rm_19.52{51} //
sarvān parigrahān tyaktvā nirvikalpo niraṃjanaḥ /
sākṣād arhatvam āsādya brahmacaryaṃ samācaret // Rm_19.53{52} //
evaṃ pravrajito bhikṣuś caran nityaṃ suśīlabhṛt /
śivāṃ bodhiṃ samāsādya nirvṛtipadam āpnuyāt // Rm_19.54{53} //
tvaṃ tu pravrajito 'py evaṃ mahaddāruṇapātakaṃ /
kṛtvātra nirjane bhuktvā carase mlechacārikāṃ // Rm_19.55{54} //
hā vatātra vinaṣṭo 'si yad etat pātakānvitaḥ /
sahasā narake gatvā ciraṃ duḥkhāni bhokṣyasi // Rm_19.56{55} //
kiṃ tvayā prakṛtaṃ pāpaṃ purā janmāntare kathaṃ /
yad atra saugate dharmaṃ prāpto 'py evaṃ durāśayaḥ // Rm_19.57{56} //
tac carasva samādhāya prāyaścittavrataṃ punaḥ /
etatpāpābhisaṃśuddhyai punar vratasamāptaye // Rm_19.58{57} //
tathā te śuddhite kāye maṃgalaṃ ca bhavet kramāt /
pariśuddhas trikāyaś ca pravrajyāsaṃvaraṃ cara // Rm_19.59{58} //
tadā tvaṃ sarvathā jitvā kleśān māragaṇānn api /
sākṣād arhatvam āsādya brahmacārī bhaviṣyati // Rm_19.60{59} //
(Rm 240)
tadā tvaṃ pariśuddhātmā nirvikalpo niraṃjanaḥ /
śivāṃ bodhiṃ samāsādya nirvṛtipadam āpnuyāḥ // Rm_19.61{60} //
iti tenoditaṃ śrutvā raivataḥ sa prabodhitaḥ /
tathāpi maunam ādhāya tathau daivābhyanusmaran // Rm_19.62{61} //
evaṃ sthitaṃ tam ālokya brāhmaṇaḥ sa ruṣānvitaḥ /
evaṃ dvidhā tridhāpy enaṃ paribhāṣyābhyanindayat // Rm_19.63{62} //
evaṃ dvidhā tridhāpy ukte brāhmaṇena sa raivataḥ /
svadaivam abhyanusmṛtvā maunenaiva nyaṣīdata // Rm_19.64{63} //
svadaivacintayas tasya maunāt sa brāhmaṇo ruṣā /
raivataṃ tāṃ katākṣeṇa dṛṣṭvainaṃ paryabhāṣata // Rm_19.65{64} //
are re durmate bhikṣo kim evaṃ tiṣṭhase 'dhunā /
uttiṣṭhātra pravaṃdhitva nayāmi tvāṃ nṛpāntike // Rm_19.66{65} //
evaṃ tenodite 'py eva sthitaḥ sa raivato yatiḥ /
kiṃ cin naivāvaden maunam evālambya nyaṣīdata // Rm_19.67{66} //
tataḥ sa brāhmaṇas tasya maunād atiprakopitaḥ /
murddhni pāpam iva sthūlaṃ laguḍaṃ marpayātayat // Rm_19.68{67} //
tathābhighātyamāno 'pi raivataḥ sa samāhitaḥ /
daivam evābhyanusmṛtvā tasthau niḥkaṃpitāśayaḥ // Rm_19.69{68} //
tathāsthitaṃ taṃ munim ātmavidyaṃ daivaṃ smaraṃtaṃ hy akṛtāparādhaṃ /
nināya paścātkṛtavāhudaṃḍaṃ sadas tadā naṃdanabhūmibhartuḥ // Rm_19.70{69} //
tathāsthitaṃ tam ālokya sa dvijaḥ pratiroṣitaḥ /
raktākṣaṃ raivataṃ vaddhvā sahasānayan nṛpāntike // Rm_19.71{70} //
tatra sa brāhmaṇo nītvā taṃ rājñaḥ sthitaḥ /
tadvatsapiśitaṃ pakvam upasthāpya 'bhyadarśayat // Rm_19.72{71} //
tataḥ sa brāhmaṇaḥ krūras tasya bhikṣo savistaraṃ /
sarvavṛttāṃtam ākhyāya taṃ nṛpaṃ paryakopayat // Rm_19.73{72} //
tad vatsamāṃsam ālokya nṛpatiḥ sa prakopitaḥ /
raivataṃ taṃ yatiṃ vaddhvā cakre kārāgṛhātithiṃ // Rm_19.74{73} //
nirdoṣaḥ kleśam āśnāti tambhate guptapātakaḥ /
jānāti kasya kaḥ śuddhiṃ citrākāreṣv asākṣiṣu // Rm_19.75{74} //
tatra sa vaṃdhanāgāre vaṃdhito 'pi sa sanmatiḥ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā tasthau daivānucintayan // Rm_19.76{75} //
tatraivaṃ vaṃdhanāgāre tasmin bhikṣau nivandhite /
kāle na visnito rājā tad vicāre 'pi nāsmarat // Rm_19.77{76} //
tadānyasmin dine tatra te vatsāḥ sarva āgatāḥ /
mātṛbhiḥ saha saṃsaktās tṛṇaṃ bhuktvā niṣedire // Rm_19.78{77!} //
tān vatsān mātṛsaṃsaktān sarvān ālokya sa dvijaḥ /
vismitaḥ punar ālokya paśyann evaṃ vyaciṃtayat // Rm_19.79{78} //
aho vatsā ime sarve kutra gatvādhunāgatāḥ /
(Rm 241)
sarvatrānviṣyamānā hi kutrāpi nābhyadṛśyate // Rm_19.80{79} //
hā mamātra mahatpāpo jāyate sāṃprataṃ kathaṃ /
yan mayā sahasā bhikṣor asamīkṣyāparādhyate // Rm_19.81{80} //
yathā bhikṣor ghaṭe mānsaṃ dṛṣṭvaiṣām iti cintayat /
caurāyam iti taṃ bhikṣuṃ paryabhāṣaṃ ruṣābhṛtaṃ // Rm_19.82{81} //
aparādhaṃ vinārhaṃtam api bhikṣuṃ pratāḍayat /
vaddhvā taṃ sahasā rājñaḥ puro 'tra samupānayaṃ // Rm_19.83{82} //
rājāpi mama vākyena sahasaiva nimaṃtrayan /
vaddhvāśu vaṃdhanāgāre prasthāpayati sāṃprataṃ // Rm_19.84{83} //
tad atra kiṃ kariṣyāmi vatsāḥ sarve ihāgatāḥ /
aparādhā yater neti vadeya sāṃprataṃ kathaṃ // Rm_19.85{84} //
yady avakṣyaṃ tathā rājā tadā me kupito nṛpaḥ /
sarvasvam apahṛtvāpi prāhariṣyate mām iha // Rm_19.86{85} //
atha yadi bhayād rājño nāvadiṣyaṃs tathā kvacit /
nūnaṃ taṃ yatim arhantam api rājā haniṣyate // Rm_19.87{86} //
tadāhaṃ kiṃ kariṣyāmi tadghorapātakānalaiḥ /
pacyamānas sadāvīcau tiṣṭheyam atiduḥkhitaḥ // Rm_19.88{87} //
tad atra kiṃ kariṣyāmi yatropāyaṃ na vidyate /
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi vrajeya śaraṇaṃ kuha // Rm_19.89{88} //
yad imaṃ saugataṃ bhikṣum arhantaṃ brahmacāriṇaṃ /
anaparādhinaṃ hatvā kathaṃ pāpair na lepsyate // Rm_19.90{89} //
etair hi pātakair ghorair ahaṃ rājā janā ime /
sarve vatsyāmahe 'vīcau bhuktvā duḥkhāni sarvadā // Rm_19.91{90} //
hā me daivād yateś cāpi nirjane vasato 'pi yat /
ghaṭe 'bhidṛśyate vatsamānsībhūtaṃ hi cīvaraṃ // Rm_19.92{91} //
avaśyaṃ bhāvino bhāvā bhavanty eva na cānyathā /
tad atra kiṃ kariṣyāmi bhikṣur vā kiṃ kariṣyati // Rm_19.93{92} //
tasyaiva karmadoṣeṇa māṃsībhūtaṃ hi cīvaraṃ /
atha mamaiva daivena tad iti manyate na hi // Rm_19.94{93} //
tad atra kiṃ vadeyāhaṃ daivaṃ hi sarvakarmakṛti /
iti mamārho 'py asya dūṣaṇaṃ nātra vidyate // Rm_19.95{94} //
tathapy etat pravṛttir na vaktavyaṃ kasya cid api /
na gaṃtavyaṃ vahiḥ kvāpi sthātavyaṃ svagṛhe sadā // Rm_19.96{95} //
kadā cit skhalitā buddhir vāṇī ca vismṛtasya me /
etad dhi pātakaṃ ghoraṃ samācakṣata kutra cit // Rm_19.97{96} //
tadāhaṃ niṃdyamāno 'tra sarvalokair itas tataḥ /
bhratsyamānaḥ kathaṃ loke cariṣye duṣṭajaṃtuvat // Rm_19.98{97} //
iti dhyātvā viniścitya brāhmaṇaḥ sa viṣāditaḥ /
kasyāpy etat pravṛttāṃtaṃ noce daurjanyalajjayā // Rm_19.99{98} //
tat pātakāgnisaṃtaptaḥ smṛtvārhantaṃ tam eva saḥ /
prāyaścittavrataṃ kurvann iva tasthau gṛhāśritaḥ // Rm_19.100{99} //
evaṃ dvādaśavarṣāṇi nṛpeṇāpi sa vismṛtaḥ /
(Rm 242)
raivato vaṃdhanāgāre tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_19.101{100} //
atha dvādaśavarṣānte tac chiṣyāḥ sarva āgatāḥ /
tat pravṛttiṃ samākarṇya vismitās te 'bhavaṃs tadā // Rm_19.102{1} //
tataḥ sarve 'pi te śiṣyāḥ saṃmīlya nṛpateḥ puraḥ /
upetyaitat pravṛttāṃtaṃ samākhyāya nyavedayan // Rm_19.103{2} //
ārogyam astu te rājan lokān dharmeṇa pālaya /
yadarthe vayam āyāmas tatra bhavān prasīdatu // Rm_19.104{3} //
yad asmākaṃ gurur bhikṣur aparādhaṃ vinā kathaṃ /
bhavatā vaṃdhanāgāre sthāpitas tad vicāraya // Rm_19.105{4} //
iti tair bhikṣubhiḥ sarvais tac chiṣyaiḥ prārthite tadā /
vyomavāṇī tathākhyāya narendraṃ taṃ vyabodhayat // Rm_19.106{5} //
tat khavāṇiṃ samākarṇya nṛpaḥ sa paribodhitaḥ /
tac chiṣyaiḥ sārito bhikṣuṃ taṃ mumocāśu vaṃdhanāt // Rm_19.107{6} //
aho grāvāgralikhitā niścalā karmasaṃtatiḥ /
prāptabhijño 'pi yat prāpa krūrakleśadaśāṃ tathā // Rm_19.108{7} //
taṃ yatiṃ nirgataṃ dṛṣṭvā sa rājābhyānutāpitaḥ /
ninindā mandapuṇyatvaṃ pramādād dhatam ātmanaḥ // Rm_19.109{8} //
tadā sa nṛpati rājā sahasā tasya pādayoḥ /
sāṃjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā samutthāyaivam abravīt // Rm_19.110{9} //
bhadanto vicāryaiva pramadā yad bhavān mayā /
sthāpito vaṃdhane tan me 'parādhaṃ kṣaṃtum arhati // Rm_19.111{10} //
vismṛtā me sahāyāṃ ca parijñātā na kena cit /
daṇḍaḥ patati śuddheṣu prāptaḥ pāpe mahīpatau // Rm_19.112{11} //
ity uktaḥ kṣitipālena kṣāntiprakṣālitāśayaḥ /
raivataḥ sa nareṃdraṃ taṃ samālokyaivam abravīt // Rm_19.113{12} //
rājan na te 'parādhatvaṃ mamaitat karmajaṃ phalaṃ /
tad atra mā kṛthāḥ kheṭaṃ saugata ātmavidyutaṃ // Rm_19.114{13} //
tatas taṃ yatim arhantaṃ sa rājā sahasādarāt /
cīvareṇa samāchādya piṃḍakena samārcayat // Rm_19.115{14} //
tadaitad vṛttim ākarṇya brāhmaṇaḥ sa tvarānvitaḥ /
āgatya tat sabhāmadhye dattāśīḥ samupācarat // Rm_19.116{15} //
tatra sa samupāsṛtya rājñe datvā jayāśiṣāṃ /
taṃ yatiṃ sāñjalir natvā prārthayan vinayāt kṣamāṃ // Rm_19.117{16} //
bhadanta bhavatām evam aparādham akārayan /
tan me 'parādhatāṃ kṣaṃtum arhati sarvathā bhavān // Rm_19.118{17} //
ity ukte tena vipreṇa raivataḥ sa viśuddhadhīḥ /
brāhmaṇaṃ taṃ viṣaṇṇāsyaṃ samālokyaivam abravīt // Rm_19.119{18} //
na manyur vidyate vipra na tvayāpakṛtaṃ mayi /
mamaiva daivayā kena māṃsībhūtaṃ hi cīvaraṃ // Rm_19.120{19} //
tatrāhaṃ maunam ālambya sthito daivābhyanusmaran /
tenātra kiṃ vadiṣyāmi daivā hi valavān bhave // Rm_19.121{20} //
na tvayāpākṛtaṃ kiñcid vipulakleśapātitaḥ /
(Rm 243)
tan mamopanataṃ pāke svakarmasadṛśaṃ phalaṃ // Rm_19.122{21} //
yat sautkaṇṭhatayaiva sarvavipadaḥ kurvanti kaṇṭhagrahaṃ sarvāṅgaprasabhopabhogasubhagāḥ kliśyanti yat saṃpadaḥ /
yat svāchaṃdyasukhāspadaṃ viharaṇaṃ dīrghaṃ ca yad vaṃdhanaṃ tat puṃsāṃ nijakarmapākaśavalaṃ saṃsāravallīphalaṃ // Rm_19.123{22} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvā naṃdaḥ sa bhūpatiḥ /
vismitaḥ kautukāc caivaṃ dṛṣṭvā taṃ yatim abravīt // Rm_19.124{23} //
tavāpi sumate kasya phalam etat kukarmaṇaḥ /
kiṃ purā prakṛtaṃ karman tat samākhyātum arhati // Rm_19.125{24} //
iti pṛṣṭe narendreṇa raivataḥ sa sudhir yatiḥ /
taṃ nareṃdraṃ samālokya bodhayituṃ tathāvadat // Rm_19.126{25} //
sādhu śṛṇu mahārāja yan mayā prakṛtaṃ purā /
tad atrāhaṃ pravakṣyāmi sarvalokaprabodhane // Rm_19.127{26} //
vārāṇasyāṃ purā krūracarito 'bhūt kuthābhidhaḥ /
gocauraḥ kutsikācāro gomāṃsavihitāśanaḥ // Rm_19.128{27} //
kadā cit sa vane gatvā hatvā govatsam ātmanā /
tad vatsamāṃsam ādāya sahasā tato viniryayau // Rm_19.129{28} //
tatra gorakṣiṇo vatsanaṣṭam anviṣya sarvataḥ /
dṛṣṭvā taṃ māṃsabhārārttaṃ kopāt samabhidudruvuḥ // Rm_19.130{29} //
tatra sa kutha ālokya tān sarvān samupadrutān /
sahasopadruto 'raṇye pradudrāva vanāṃtare // Rm_19.131{30} //
tatra pratyekabuddhasya dhyānalīnasya so 'grataḥ /
upanikṣipya tan māṃsaṃ tatraikānte nyalīyata // Rm_19.132{31} //
te 'pi gorakṣiṇaḥ sarve sānucarām abhidrutāḥ /
tatra pratyekabuddhaṃ tam ālokya samupācaran // Rm_19.133{32} //
tatra sa kutha āgatya teṣāṃ gorakṣiṇāṃ puraḥ /
gomāṃsaṃ darśayitvā taṃ caurāyam ity adarśayat // Rm_19.134{33} //
tatra te gobhṛtaḥ sarve gomāṃsaṃ tan muneḥ puraḥ /
dṛṣṭvaiva sahasā kopāt taṃ munim abhyaghātayat // Rm_19.135{34} //
vadhyo 'yam iti taṃ vadhvā gopālās te prakopitāḥ /
ākruśya sahasānītvā kārāgāre nyavaṃdhayat // Rm_19.136{35} //
tataḥ sa kutha ākarṇya taṃ yatiṃ vaṃdhane dhṛtaṃ /
paścāttāpāgnisaṃtaptas tahīty evaṃ vyaciṃtayat // Rm_19.137{36} //
hā mayā pāpināpy evaṃ sādhyate pātakāni ca /
avaśyaṃ vahnināvīcau kuṃhbhyāṃ pakṣye rataṃś ciraṃ // Rm_19.138{37} //
yad ayaṃ nirjane dhyāto pratyekabuddha ātmavit /
caurāyam iti saṃdarśya vaṃdhane sthāpitomayā // Rm_19.139{38} //
etatpāpavipāke hi sarvadā narake sthitaḥ /
tīvraduḥkhāgnisaṃtapta ante māṃ svakṛte phalaṃ // Rm_19.140{39} //
hā mayaivaṃ mahāghoraṃ pātakaṃ durdhiyā kṛtaṃ /
kadā tat pātakān mukto vrajeyaṃ sadgatiṃ kathaṃ // Rm_19.141{40} //
(Rm 244)
hā sarvajña namas tubhyaṃ paśya mām atipāpinaṃ /
bhavānn eva jagattrātā tan me 'pi trātum arhati // Rm_19.142{41} //
mayā mūḍhena duṣṭena mahāpātakam ācitaṃ /
tad vimuktyām upāyaṃ me kṛpayā dātum arhati // Rm_19.143{42} //
iti kuthaḥ sa cāṇḍālaḥ smṛtvā saṃbuddham ādarāt /
paścāttāpābhisaṃtaptas tasthau gehe pramohitaḥ // Rm_19.144{43} //
tataḥ sa cetanaṃ prāpya saṃbuddhasyānubhāvataḥ /
sahasā tata utthāya tadantike upācarat // Rm_19.145{44} //
tatra sa samupāsṛtya tesāṃ gorakṣiṇaṃ puraḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā yācitvābhayam abravīt // Rm_19.146{45} //
bhavanto 'tra mayā pāpaṃ kṛtaṃ tat pratidekṣyate /
tad bhavaṃtaḥ samākarṇya kṣaṃtum arhaṃti sarvathā // Rm_19.147{46} //
asya pratyekabuddhasya hy aparādho na vidyate /
tatra mayātiduṣṭena cauro 'yam iti darśitaḥ // Rm_19.148{47} //
tad atra mucyatām eṣa pratyekasugato muniḥ /
satkṛtyābhyarcya piṃḍena mānanīyo hi sarvadā // Rm_19.149{48} //
atraitat pātakaṃ nāsya mamaiva mastake pacet /
tad aham eva vadhyo 'tra tad ayaṃ mucyatāṃ yatiḥ // Rm_19.150{49} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve gorakṣiṇo 'pi te /
ruṣṭās taṃ sahasā vaddhvā paryyākhyāyātyatāḍayat // Rm_19.151{50} //
tat tāḍanaravaṃ śrutvā sa pratyekajinaḥ sudhīḥ /
gopālāṃs tān samāmaṃtrya punar evaṃ samādiśat // Rm_19.152{51} //
bhavanto mucyatām eṣa māparādhe 'pi hanyatāṃ /
kṣamā hi paramaṃ dharmaṃ tat kurvantu kṣamām iha // Rm_19.153{52} //
tantāsādyāgano yogaṃ kartum arhanti sarvathā /
kiṃ daivaṃ nihataṃ hatvā yuṣmākaṃ setsyate phalaṃ // Rm_19.154{53} //
mayaitad vaṃdhanaṃ prāptaṃ mamaiva daivayogataḥ /
tad asyāpy aparādho 'tra nāstīty eṣa vimucyatāṃ // Rm_19.155{54} //
iti pratyekabuddhena tenādiṣṭaṃ niśamyate /
tatheti pratibuddhitvā tat kopaṃ mumucus tadā // Rm_19.156{55} //
atha te gobhṛtaḥ sarve śrutvā tasya muner vacaḥ /
sahasā vinatiṃ kṛtvā vaṃdhanāt taṃ vyamuṃcayat // Rm_19.157{56} //
tatas te gobhṛtaḥ sarve taṃ pratyekamuniṃ mudā /
cīvareṇa samāchādya samabhyarcyātyatoṣayan // Rm_19.158{57} //
tatra taṃ samupāśritya kṛtāṃjalipuṭo natāḥ /
tad aparādhasaṃtaptāḥ prārthayann evam ādarāt // Rm_19.159{58} //
bhagavañ jñāyate 'smābhir bhavato nāparādhatā /
tenāsmākaṃ kṣamāṃ kartum arhaty atra bhavān api // Rm_19.160{59} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā sa pratyekajinaḥ /
tān sarvān gobhṛto dṛṣṭvā samāśvāsyaivam abravīt // Rm_19.161{60} //
bhavanto mā viṣīdantu dūṣaṇaṃ vā na vidyate /
etad vṛttiṃ vijānāmi saugatā hi bhavārthavit // Rm_19.162{61} //
(Rm 245)
ity ādiśya sa sarvajñaḥ pratyekabuddha utthitaḥ /
tata ākāśa utplutya svāśramaṃ gate āśrayan // Rm_19.163{62} //
tad dṛṣṭvā te janāḥ sarve gopālāḥ prativismitāḥ /
tam eva sugataṃ smṛtvā saddharme sarvadācaran // Rm_19.164{63} //
yo 'sau kuthābhidho goghnaḥ praduṣṭo 'haṃ tadābhavat /
tatpāpair narakeṣv evaṃ ciraṃ duḥkhāni bhuktavān // Rm_19.165{64} //
asmiñ janmany api prāptakleśadvādaśavārṣikaṃ /
tad asyātrāparādhaṃ na mamaitad daivayogataḥ // Rm_19.166{65} //
iti mahārāja śubhāśubhaṃ svadaivataḥ /
saṃsāre 'tra sadā puṇyaṃ karttavyaṃ satsukhārthibhiḥ // Rm_19.167{66} //
puṇyam evātra saṃsāre sārasarvārthasiddhidaṃ /
puṇyaṃ vinā na siddhyante kṛtakarmāṇi sarvathā // Rm_19.168{67} //
puṇyena jāyate svarge puṇyena yānti sadgatiṃ /
puṇyena sarvadā bhadraṃ kṛtvā yāṃti jinālayaṃ // Rm_19.169{68} //
daṃḍena mucyate vadhyaḥ puṇyasyaivānubhāvataḥ /
daṃḍārho 'pi prahāreṇa prahārārho 'pi roṣataḥ // Rm_19.170{69} //
roṣārhā romaharṣanena mucyate puṇyato nṛpa /
yāvantaḥ sūkhinaḥ sarvasaṃpatsamanvitāḥ // Rm_19.171{70} //
sarve te puṇyakarttāra iti jñeyā narādhipa /
puṇyena śuddhyate cittaṃ śuddhāśayo bhavet sudhīḥ // Rm_19.172{71} //
subuddhiḥ sarvadā nityaṃ śubheṣv eva samācaret /
śubhācāro viśuddhāṃgaḥ satyavādī jitendriyaḥ // Rm_19.173{72} //
pariśuddhāśayo dhīro bhavet satvahitārthabhṛt /
tathaitat puṇyayuktātmā sarvavidyākalārthavit // Rm_19.174{73} //
bhaved dharmārthavijñaś ca suguṇaśrīsamanvitaḥ /
tato māheśvarīsaṃpatprāpto lokahitodyataḥ // Rm_19.175{74} //
dānaṃ kṛtvā sadā saukhyaṃ bhuktyā nityaṃ śubhe caret /
etatpuṇyavipākena pariśuddhas trimaṇḍalaḥ // Rm_19.176{75} //
śubhraśīlo viśuddhātmā sadāryavratam ācaret /
etatpuṇyānubhāvena kṣantidharmārthasādhakaḥ // Rm_19.177{76} //
svaparātmasamābhāvī caret maitrīsukhānvitaḥ /
etatpuṇyavipākena dharmotsāhaguṇānvitaḥ // Rm_19.178{77} //
sarvaduṣṭagaṇāñ jitvā caret satvahite kṛtī /
etatpuṇyaprabhāvaiś ca sarvakleśān vinirjayan /
samādhidhāraṇīvijñaś cared dhyānaṃ samāhitaḥ // Rm_19.179{78} //
etatpuṇyavipākaiś ca sarvaśāstrābdhipāragaḥ /
prajñāratnaṃ samāsādya mahābhijñapadaṃ labhet // Rm_19.180{79} //
etatpuṇyānubhāvaiś cia sarvopāyavidhānavit /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā śubhe nityaṃ samācaret // Rm_19.181{80} //
etatpuṇyānubhāvaiś ca bodhipraṇidhimānasaḥ /
sarveṣāṃ maṃgalaṃ kṛtvā bhadracaryāṃ samācaret // Rm_19.182{81} //
etatpuṇyaprabhāvaiś ca daśabalasamanvitaḥ /
sarvamārān vinirjitya cared bodhivrataṃ sadā // Rm_19.183{82} //
etat puṇyabalenaiva saṃbodhijñānam uttamaṃ /
(Rm 246)
mahāratnaṃ samāsādya bhavet sarvavināyakaḥ // Rm_19.184{83} //
tataḥ sarvatra lokeṣu kṛtvā bhadrāṇi sarvadā /
bodhisatvo mahāsatvaḥ saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_19.185{84} //
etatpuṇyānubhāvaiś ca sarvāṃs traidhātukāsthitān /
satvān bodhau pratisthāpya kṛtvā dharmamayaṃ jagat // Rm_19.186{85} //
etatpuṇyavipākena dharmarājas tathāgataḥ /
nirvṛta ālayalīno mahābuddho bhaved dhruvaṃ // Rm_19.187{86} //
evaṃ matvā mahārāja nirvṛtipadalabdhaye /
yadīchasi tathā puṇyam eva karttavyam ābhavaiḥ // Rm_19.188{87} //
puṇyam eva mahāratnaṃ sarvatrāpi mahānugaṃ /
sarvārthasiddhidaṃ bhadraṃ saṃbuddhapadasādhanaṃ // Rm_19.189{88} //
iti vijñāya rājendra hitvā pāpānurāgatāṃ /
puṇyāny evātra saṃsāre karttavyāni hi sarvadā // Rm_19.190{89} //
pāpena sarvadāpy evaṃ durgatīṣv eva saṃgatāḥ /
mūḍhā kleśāgnisaṃtaptā bhramanti bhavacārake // Rm_19.191{90} //
yāvaṃto duḥkhito duṣṭā saṃsāre kleśatāpitāḥ /
sarve te pāpakarttāra iti buddhaiḥ prakathyate // Rm_19.192{91} //
iti matvā mahārāja sadā bhadraṃ yadīchasi /
hitvā pāpānurāgatvaṃ saddharmaṃ cinu sādaraṃ // Rm_19.193{92} //
saddharmaṃ saugataṃ dharmaṃ yal lokaṃ hitasādhanaṃ /
tenātra sarvadharmāṇāṃ pravaram agram ucyate // Rm_19.194{93} //
tad etaddharmasaṃprāptyai triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajasva samupasthitaḥ // Rm_19.195{94} //
triratne yat kṛtaṃ karmaṃ śubhaṃ vāpy aśubhaṃ tathā /
tat phalam aprameyam asaṃkhyeya mahattaraṃ // Rm_19.196{95} //
etatpuṇyānubhāvena sarve buddhā munīśvarāḥ /
jagad dharmamayaṃ kṛtvā niḥkleśā parinirvṛtāḥ // Rm_19.197{96} //
evaṃ vijñāya bhūmīndra hitvā pāparatiṃ sadā /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cara nityaṃ sadā śubhe // Rm_19.198{97} //
abhuktaṃ kṣīyate naiva kvāpi karma śubhāśubhaṃ /
yenaiva yat kṛtaṃ karmaṃ tenaiva bhujyate phalaṃ // Rm_19.199{98} //
nāgnibhir dahyate karmaṃ dahyate deha eva hi /
nodakaiḥ klidyate karmaṃ klidyate tanur eva ca // Rm_19.200{99} //
nānilaiḥ śuṣyate karmaṃ kāya evābhiśuṣyate /
na kṣītau kṣīyate karmaṃ kṣīyate tanur eva hi // Rm_19.201{100} //
anyathāpi bhaven naiva vipāke karmaṇaḥ phalaṃ /
yathaiva yat kṛtaṃ yena tenaiva bhujyate tathā // Rm_19.202{1} //
kṛṣṇasya karmaṇaḥ pāke duḥkhataiva sadā bhave /
śubhasya sukhatā nityaṃ miśritasyobhayaṃ tathā // Rm_19.203{2} //
evaṃ karmavipākotthaṃ śubhāśubhaphalaṃ sadā /
bhuktvā sarvatra saṃsāre bhramanti sarvajaṃtavaḥ // Rm_19.204{3} //
evaṃ matvā mahārāja kṛṣṇāni miśritāni ca /
vihāyātra śobheṣv eva caritavyaṃ sadā bhave // Rm_19.205{4} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvānaṃdaḥ sa bhūpatiḥ /
(Rm 247)
tatheti prativijñapya sajanaḥ prābhya naṃdataḥ // Rm_19.206{5} //
tataḥ sa nṛpatir bhūyo raivataṃ taṃ mahāmatiṃ /
sucīvaraiḥ samāchādya sāṃjaliḥ praṇatiṃ vyadhāt // Rm_19.207{6} //
punar utthāya bhūpālas tam arhantaṃ kṛtāṃjaliḥ /
praṇatvā vinayaṃ kurvan kramāc ca prārthayat tathā // Rm_19.208{7} //
bhadantātra prasīdasva kṣamasva me 'parādhatāṃ /
sarvadā darśanaṃ datvānugrahaṃ kartum arhasi // Rm_19.209{8} //
ity ukte 'nena bhūpena raivataḥ sa prasāditaḥ /
haṃsarāja ivāplutya bhāsayan khe samāyayau // Rm_19.210{9} //
tatrākāśe samāsīnaḥ prātihāryaṃ pradarśayan /
lokaiḥ saṃdṛśyamāno 'sau dhyātvā tasthau samujvalan // Rm_19.211{10} //
tatas tair bhikṣubhiḥ śiṣyaiḥ samanvitaḥ prabhāsayan /
tathākāśāś caraṃ gatvā svāśrame samupāśrayan // Rm_19.212{11} //
tad dṛṣṭvā sa nṛpo lokaiḥ sahātivismayānvitaḥ /
triratnabhajanaṃ kurvan pracacāra sadā mudā // Rm_19.213{12} //
evaṃ hy adoṣena viśeṣayuktyā pratyakṣaṇakṣyīkṛtalakṣaṇena /
alaṃkṛtaḥ sādhujanaḥ khalena nighnīkṛto 'pi na vikāram eti // Rm_19.214{13} //
evaṃ svadaivayogena jāyate hy aparādhatā /
tan nānyasyāparādhatvaṃ vaktavyaṃ kena cit kva cit // Rm_19.215{14} //
iti me guruṇākhyātaṃ tathātra kathyate mayā /
iti matvā mahārāja sadā dharme samācara // Rm_19.216{15} //
prajāś cāpi tathā rājan bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayasva sadādarāt // Rm_19.217{16} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvaṃ cāpi bhavet sadā /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_19.218{17} //
iti satyaṃ parijñāya triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajasvātra samāhitaḥ // Rm_19.219{18} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pratijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_19.220{19} //
satkṛtyedaṃ narā ye kalimatidaraṇaṃ raivatasyāvadanaṃ śṛṇvanti śrāvayanti pramuditamanaso bhaktiśraddhāprasannāḥ /
te sarve 'py evam atra vimalasumanasaḥ sarvadā satsukhāni bhuktvā kṛtvā subhadraṃ jinavaranilaye saṃprayānti pramodāṃ // Rm_19.221{20} //

++ iti ratnāvadānatatve raivatāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 248)
XX Mahiṣāvadāna
atha sa pārthivo 'sokaḥ kṛtāñjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_20.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_20.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan mahāmatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_20.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi sarve lokaprabodhane // Rm_20.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_20.5{5} //
ṣaḍabhijño jagannātho mārajit tu tathāgataḥ /
puraikasamaye sārddhaṃ bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ saha // Rm_20.6{6} //
cailakair bhikṣuṇībhiś caivam upāsikāgaṇair api /
upāsākais tathānyaiś ca saddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_20.7{7} //
bodhisatvair mahāsatvair brahmendrādisurādhipaiḥ /
sarve lokādhipaiś cāpi dānavendraiḥ śubhārthibhiḥ // Rm_20.8{8} //
nāgendrair garuḍendraiś ca yakṣagaṃdharvakinnaraiḥ /
grahai vidyādharaiś cāpi tathānyaiś ca vṛṣārthibhiḥ // Rm_20.9{9} //
stūya mānārcyamānaś ca vaṃdyamāno 'bhinaṃditaḥ /
sarvasatvahitārthena janapadeṣu sarvataḥ // Rm_20.10{10} //
saddharmaṃ samupādiśya pracacāra sasāṃghikaḥ /
tathā ca kośale rāṣṭre varaṃ dharmam upādiśat // Rm_20.11{11} //
tato 'nyatrāpi saddharmam upadeṣṭuṃ tato 'carat /
tatrānyasmin vane prāpto bhagavān sa sasāṃghikaḥ // Rm_20.12{12} //
sarvatra maṃgalaṃ kṛtvā pracacāra śanaiḥ kramāt /
tatrārāṇye mahān yūtho mahiṣīṇāṃ samācarat // Rm_20.13{13} //
tatraiko mahiṣaś caṇḍo valavīryasamanvitaḥ /
mahāśṛṃgo mahākāyaḥ pratyavasan madotkaṭaḥ // Rm_20.14{14} //
tatrāsan paṃcamātrāṇi mahiṣapālaśatāni ca /
sarve tan mahiṣīyūtham anurakṣyādhyuvāsata // Rm_20.15{15} //
tadaikasmin dine tatra bhagavān sa sasaṃghikaḥ /
pracaraṃs tatpradeśe taṃ mahiṣīyutham aikṣata // Rm_20.16{16} //
tadā te mahiṣīpālā taṃ munīṃdraṃ sasaṃghikaṃ /
samupāyātam ālokya dūrād evam aghoṣayan // Rm_20.17{17} //
bhagavān mātra samāyāhi pathānyena vrajādhunā /
asty atra mahiṣo duṣṭas tat sahasā carānyata // Rm_20.18{18} //
(Rm 249)
iti taiḥ śabditaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
sasaṃghaḥ samupāśritya tāṃ dṛṣṭvaivam ahhāṣata // Rm_20.19{19} //
alpotsukābhavatv atra bhagavantaḥ kiṃ kuto bhayaṃ /
kālajño 'haṃ jinendro 'smi tadarthe 'tra samācare // Rm_20.20{20} //
tadā sa mahiṣo duṣṭas taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
dūrād dṛṣṭvā samutthāya pradudrāva tadantike // Rm_20.21{21} //
tatra tadgaṃdham āghrāya dṛṣṭvā taṃ raktacīvaraṃ /
ruṣā lāṃgūlam unnāmya saṃmukhaḥ prābhyadhāvata // Rm_20.22{22} //
tatra tena jinendreṇa pañcasiṃhā mahoddhatāḥ /
abhinirmāya tatpṛṣṭhe sthāpitā bhīmarūpiṇaḥ // Rm_20.23{23} //
tathā nirmāya tatrāgniskaṃdhau dvāv atiprojvalau /
ubhayoḥ pārśvayos tasya sthāpito bhīmanisvanau // Rm_20.24{24} //
tathātra kūṭasaṃkāśo nirmāya mahatī śilā /
upariṣṭāt pratiṣṭhāpya darśitā tasya bhītaye // Rm_20.25{25} //
tatra sa mahiṣo 'drākṣīt tān siṃhān pṛṣṭhasaṃsthitān /
pārśvayor ubhayor agniskaṃdhaur uparitāṃ śilāṃ // Rm_20.26{26} //
evaṃ sa mahiṣo duṣṭo mahābhayam upasthitaṃ /
samantataḥ samālokya pravikheṭābhimohitaḥ // Rm_20.27{27} //
tatra sa trasito dṛṣṭvā parāyituṃ caturdiśaḥ /
samantato bhayād vignas tasthau trāṇanirāśrayaḥ // Rm_20.28{28} //
tataḥ sa cakitas tasya munīndrasyābhisaṃmukhaṃ /
upetya caraṇau natvā śaraṇaṃ samupāyayau // Rm_20.29{29} //
tatra tadbhayabhinnāsyaḥ parikhinnāśayo rudan /
bhagavaṃtaṃ tam ālokya tasthau 'trāṇāśrayo puraḥ // Rm_20.30{30} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā mahiṣyaṃ tam upasthitaṃ /
śaraṇāgatam ālokya dharmam evam upādiśat // Rm_20.31{31} //
bhadramukheti saṃskārāḥ sarve 'nityā bhave dhruvāḥ /
sarvadharmā anātmanaḥ śāntaṃ nirvāṇam eva hi // Rm_20.32{32} //
iti dharmaravam śrutvā sa tat puṇyānubhāvataḥ /
pūrvajanmapravṛttāṃtaṃ smṛtvā prarurodānutāpitaḥ // Rm_20.33{33} //
evaṃ taṃ ruditaṃ dṛṣṭvā bhagavān sa munīśvara /
bodhayituṃ samāśvāsya punar gāthe 'bhyabhāṣata // Rm_20.34{34} //
idānīṃ kiṃ kariṣyāmi tiryagyonigatasya te /
akṣaṇapratipannasya kiṃ rodiṣi nirarthakaṃ // Rm_20.35{25} //
sādhu prasādyatāṃ cittaṃ mayi kāruṇike jine /
tiryagyoniṃ virāgyeha tataḥ svargaṃ gamiṣyasi // Rm_20.36{26} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa mahiṣas tadā /
sarvaṃ smṛtvā purāvṛttaṃ manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_20.37{27} //
hā mayā durdhiyājñena tyaktvā saddharmasaṃyamaṃ /
krodhāgninā svayaṃ dagdhā saṃtāpare 'pi tāpitā // Rm_20.38{28} //
yenāhaṃ hā paribhraṣṭaḥ saddharmamaṇinā 'dhunā /
viṣarāgāgnisaṃtaptaḥ kṛṣṇāhir iva durmatiḥ // Rm_20.39{29} //
(Rm 250)
tad atra kiṃ kariṣyāmi tiryakjātir ihādhunā /
kiṃ mamānena kāyena duḥkhe pāpānusādhinā // Rm_20.40{30} //
yatra puṇyaṃ sukhaṃ nāsti tatra kiṃ jīvitena me /
varam evādya me mṛtyur na tv evaṃ cirajīvitaṃ // Rm_20.41{31} //
avaśyaṃ mṛtyum āpnuyāṃ sarveṣāṃ maraṇaṃ dhruvaṃ /
tad atra me śarīre kā snehatā jīvite 'pi vā // Rm_20.42{32} //
dhik kāyaṃ jīvitaṃ cāpi yena puṇyaṃ na sādhyate /
puṇyam eva bhave sāraṃ sarvatra satsukhapradaṃ // Rm_20.43{33} //
puṇyaṃ vinātrā saṃsare kiṃ śrīsaṃpatsukhānvite /
sarvaṃ vihāya gaṃtavyaṃ puṇyām ekaṃ tadānugaḥ // Rm_20.44{34} //
puṇyam eva jaganmitraṃ puṇyam eva sadānugaḥ /
puṇyam eva mahatsāraṃ puṇyam eva hitārthadaṃ // Rm_20.45{35} //
tasmāt puṇyaṃ prayatnena sādhanīyaṃ bhave sadā /
sarvatra sukhatāhetu puṇyam eveti kathyate // Rm_20.46{36} //
tat puṇyaratnasaṃprāptyai buddhasya śaraṇaṃ gataḥ /
sarvathā smaraṇaṃ kṛtvā bhajeyeha samāhitaḥ // Rm_20.47{37} //
ity evaṃ manasā dhyātvā mahiṣaḥ sa prabodhitaḥ /
taṃ buddhaṃ śrīghanaṃ natvānusmṛtvābhajān mudā // Rm_20.48{38} //
tataḥ sa bhagavāns tasya dṛṣṭvāśayaviśuddhatāṃ /
saddharmaṃ samupādiśya sasaṃghaḥ svāśrame yayau // Rm_20.49{39} //
tatrāśrame samāsīno bhagavān sasasāṃghikaḥ /
sarvasatvahitārthena saṃbodhidharmam ādiśat // Rm_20.50{40} //
taddharmadeśanāṃ śrotuṃ sarve lokāḥ samāgatāḥ /
brahmaśakrādayo devā lokapālāś ca dānavāḥ // Rm_20.51{41} //
grahā vidyādharāḥ siddhā yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
garuḍā nāgarājāś ca rākṣasāś ca śubhārthinaḥ // Rm_20.52{42} //
ṛṣayo brāhmaṇāś cāpi nṛpā rājakumārakāḥ /
vaiśyāc ca maṃtriṇo 'mātyā gṛhasthāś ca mahājanāḥ // Rm_20.53{43} //
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca śilpinaḥ paurikā api /
grāmyā jānapadāś cāpi tīrthyāḥ kārpaṭikā api // Rm_20.54{44} //
evam anye 'pi lokāś ca saddharmaguṇavāṃ chinaḥ /
sarve te samupāgatya tatrāśrame samāviśat // Rm_20.55{45} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā bhikṣusaṃghapuraskṛtaṃ /
natvā pradakṣiṇīkṛtvā samānarcur yathākramaṃ // Rm_20.56{46} //
tatas te praṇatiṃ kṛtvā parivṛtya samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_20.57{47} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitāṃ /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_20.58{48} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te saṃprabodhitāḥ /
dharmaviśeṣam ājñāya triratnaṃ sarvadābhajan // Rm_20.59{49} //
tatra sa mahiṣaḥ pūrvajanmavṛttim anusmaran /
tadā taddeham utsraṣṭuṃ manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_20.60{50} //
hā duṣṭena mayā pūrvam ācitaṃ ghorapātakaṃ /
(Rm 251)
tenāhaṃ mahiṣo duṣṭo bhavāmy atra yathoditaṃ // Rm_20.61{51} //
tad atra kiṃ prakurvīya paśus tat pāpaśodhaṇaṃ /
tat triratnam anusmṛtvā careyāham upoṣadhaṃ // Rm_20.62{52} //
datvātrāham imaṃ kāyaṃ satvebhyaḥ śraddhayā 'dhunā /
manasā sugataṃ dhyātvā martuṃ tiṣṭheya sāṃprataṃ // Rm_20.63{53} //
tad imaṃ deham utkṛtya tvagmānsarudhirādikaṃ /
asthimajjādi sarvaṃ ca bhujantu prāṇino mudā // Rm_20.64{54} //
ye ye satvā imaṃ dehaṃ bhujanti surasaṃ mudā /
te te sarve sadā dharmaṃ kṛtvā yāntu surālāyaṃ // Rm_20.65{55} //
tathaitat puṇyapākena muktvāsmān pāpakāśrayāt /
āsādya sadgatau janma bhajeyaṃ sugataṃ sadā // Rm_20.66{56} //
iti dhyātvā viniścitya mahiṣaḥ sa prasannadhīḥ /
tyaktvāhāraṃ tapaśvīva buddhaṃ smṛtvācarat tapaḥ // Rm_20.67{57} //
tathā sa mahiṣo dhyātvā triratnaṃ cābhyanusmaran /
dehaṃ tyaktvā viśuddhātmā surālayaṃ samāyayau // Rm_20.68{58} //
tatra svarge sa utpanno mahāsukhasamanvitaḥ /
vismitābhiprasannātmā tadaivaṃ samaciṃtayat // Rm_20.69{59} //
aho hi jāyate saukhyaṃ kutaś cyutvā kuhācare /
kasya puṇyavipākena mamaivaṃ jāyate śubhaṃ // Rm_20.70{60} //
iti ciṃtayatas tasya mahiṣapūrviṇas tathā /
vismayākrāṃtacittasya samutpannābhavan matiḥ // Rm_20.71{61} //
aho tiryaggateś cyutvā devaloka ihāsare /
saṃbuddhasmṛtipuṇyena devo bhavāmi sāṃprataṃ // Rm_20.72{62} //
tad ahaṃ tasya munīndrasya draṣṭuṃ gacheya sāṃprataṃ /
śraddhayā samupāśritya saddharmaṃ śṛṇuyāṃ punaḥ // Rm_20.73{63} //
iti mahiṣapūrvī sa devaputraḥ pramoditaḥ /
tatra tasya munīndrasya darśane gaṃtum aichata // Rm_20.74{64} //
tataḥ sa muditaḥ snātvā śuddhadivyāṃvarāvṛtaḥ /
divyagaṃdhānuliptāṃgo divyālaṃkārabhūṣitaḥ // Rm_20.75{65} //
divyapūjopahārāṇi gṛhītvā devagaṇaiḥ saha /
tasyāṃ rātrau munīndrasya bhāsayann āśrame yayau // Rm_20.76{66} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā muditaḥ samupāsaran /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samānarcca yathāvidhiḥ // Rm_20.77{67} //
tatas tasya munīndrasya sāṃjaliḥ sa praṇamya ca /
saddharmadeśanāṃ śrotuṃ purataḥ samupāśrayat // Rm_20.78{68} //
tathā te tat sahāyāś ca devaputrāḥ prasāditāḥ /
bhagavaṃtaṃ sāṃjalayaḥ upāśrayan // Rm_20.79{69} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
āryyasatyasamārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_20.80{70} //
tatsaddharmāmṛtaṃ pītvā saha devaiḥ pramoditaḥ /
devo mahiṣapūrvi sa dharmaviśeṣam āptavān // Rm_20.81{71} //
satkāyaduṣṭibhūmīndhraṃ viṃśatiśikharodgataṃ /
nirbhidya jñānavajreṇa śrotaāpattim āyayau // Rm_20.82{72} //
(Rm 252)
tātaḥ sa dṛṣṭasatyas taṃ bhagavantaṃ munīśvaraṃ /
kṛtāṃjaliḥ puṭo natvā trir udānam udānayat // Rm_20.83{73} //
bhagavann idam asmākaṃ kṛtaṃ na janakena hi /
na mātrā na ca rājñāpi nānyena kena cit khalu // Rm_20.84{74} //
bhavataiva yad asmākaṃ kṛtapāpaviśodhanaṃ /
tenābhiśoṣitāśeṣarudhirāśrusāritpariḥ // Rm_20.85{75} //
laṃghitā asthiśailāś ca pihitā pāpapaddhatiḥ /
vivṛtāḥ svargamārgāś ca mokṣamārgaś ca darśitaḥ // Rm_20.86{76} //
mayāptaṃ vimalaṃ cakṣuḥ śāntam āryapadaṃ tathā /
duḥkhārṇavaḥ samuttīrṇo bodhimārgo 'pi dṛśyate // Rm_20.87{77} //
tad bhavatāṃ kṛpādṛṣṭeḥ prasādān mama sāṃprataṃ /
saṃsārajanma sāphalyaṃ buddhaputrāsmy ahaṃ yataḥ // Rm_20.88{78} //
adyārabhya sadā nityaṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ gataḥ /
bodhau cittaṃ samādhāya cariṣyāmi śubhāṃ cariṃ // Rm_20.89{79} //
tad atrānugrahaṃ kṛtvā bhavāñ chāstā jagaguruḥ /
kṛpayā sarvadā paśyann evaṃ māṃ trātum arhati // Rm_20.90{80} //
iti saṃprārthitaṃ tena suparvaṇā niśamya saḥ /
śāstā tasyāśayaṃ śuddhaṃ samalokyaivam ādiśat // Rm_20.91{81} //
sadho śṛṇu hitaṃ vakṣye sadā bhadraṃ yadīchasi /
triratnaṃ śaraṇaṃ gatvā bhaja nityaṃ samādarāt // Rm_20.92{82} //
ye buddhaśaraṇaṃ kṛtvā bhajaṃti śraddhayā sadā /
māracaryābhimuktās te saṃprayāṃti jinālayaṃ // Rm_20.93{83} //
ye dharmaṃ saugataṃ nityaṃ śṛṇvanti śraddhayā mudā /
sarvapāpābhimuktās te saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_20.94{84} //
ye ca saṃghe prakurvanti satkāraṃ śraddhayādarāt /
te sarve durgater muktvā saṃprayānti surālayaṃ // Rm_20.95{85} //
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā ye bhajanti sadādarāt /
durgatiṃ te na gachaṃti sadā gachaṃti sadgatiṃ // Rm_20.96{86} //
sadgatau te sadā sthitvā triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
kṛtvā lokahitaṃ saukhyaṃ bhuktvā ramanti sarvadā // Rm_20.97{87} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya yathākramaṃ /
trividhāṃ bodhim āsadya nirvṛtiṃ samavāpnuyuḥ // Rm_20.98{88} //
iti nirvāṇasatsaukhyaḥ prāptuṃ yadi samichasi /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā bhaja nityaṃ samāhitaḥ // Rm_20.99{89} //
etatpuṇyānubhāvena pariśuddhas trimaṃḍalaḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_20.100{90} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa paribodhitāḥ /
tathety abhyanumoditvā punar evam abhāṣata // Rm_20.101{91} //
adya me saphalaṃ saṃpūritaṃ manorathaṃ /
bodhiratnābhisaṃpanno buddhaputro 'smi sāṃprataṃ // Rm_20.102{92} //
sarvadā bhavatām eva śaraṇe 'haṃ samāsthitaḥ /
triratnabhajanaṃ kurvañ cariṣye bodhisaṃvaraṃ // Rm_20.103{93} //
iti saṃprārthanāṃ kṛtvā devaputraḥ sa moditaḥ /
(Rm 253)
śrīghanaṃ taiḥ punar natvā sasahāyo divaṃ yayau // Rm_20.104{94} //
tatra svarge sa saṃprāpto devaiḥ saha samāśritaḥ /
triratnasmaraṇaṃ kurvan saukhyaṃ bhuktvā samācarat // Rm_20.105{95} //
tasyāṃ rātrau mahatkāntiṃ prabhāṃ dṛṣṭvā savismayāḥ /
sarve te mahiṣīpālā vabhūvuḥ śaṃkitāśayāḥ // Rm_20.106{96} //
tataḥ prātaḥ samutthāya sarve te kautukānvitāḥ /
saṃmīlya sahasā tatra buddhāśrame upācaran // Rm_20.107{97} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sarve te pratimoditāḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā samupatasthur ādarāt // Rm_20.108{98} //
tadā sa bhagāvān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_20.109{9!} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te pratibodhitāḥ /
bhagavaṃtaṃ punar natvā paprachur evam ādarāt // Rm_20.110{100} //
bhagavann adya rātrau ka ihāśrame prabhāsayan /
bhavatāṃ samupāyātas tat samādeṣṭum arhati // Rm_20.111{1} //
iti tair mahiṣīpālaiḥ paripṛṣṭe sa sarvavit /
bhagavāṃs tān samālokya purāvṛttim upādiśat // Rm_20.112{2} //
yo 'trāsau mahiṣo duṣṭo dṛṣṭvāsmān samupadrutaḥ /
samantato bhayaṃ dṛṣṭvā trasto me śaraṇaṃ gataḥ // Rm_20.113{3} //
tadā maddharmam ākarṇya pūrvajātim anusmaran /
mayi cittaṃ prasādyaiva tyaktvāhārā tyajan tanuṃ // Rm_20.114{4} //
tato 'smatsmṛtipuṇyena pāpamukto viśuddhadhīḥ /
svargaloke samutpanno devo bhavati sāṃprataṃ // Rm_20.115{5} //
sa eṣa devaputro 'dya niśāyām atra bhāsayan /
devalokaiḥ sahāyāto darśanāya mamālāye // Rm_20.116{6} //
matsaddharmaṃ samākarṇya dṛṣṭasatyaḥ sa harṣitaḥ /
devasaṃghaiḥ saha svarge svālaye pragatas tathā // Rm_20.117{7} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvātivismayoddhatāḥ /
sarve te mahiṣīpālā mitha evaṃ samabruvan // Rm_20.118{8} //
aho citra hi yan nāma tiryyagyonigato 'pi saḥ /
buddhaṃ sadgurum āsādya dharmaṃ śrutvābhavat sudhīḥ // Rm_20.119{9} //
sadgurau sugate cittaṃ prasādya viratāśanaḥ /
trirātnasmaraṇaṃ kṛtvā prāṇaṃ tyaktvā divaṃ yayau // Rm_20.120{10} //
tato 'pīha samāgatya saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
abhyarcya dharmam ākarṇya dṛṣṭasatyo divaṃ yayau // Rm_20.121{11} //
svarge 'pi tat tathā nityaṃ sadguroḥ śaraṇaṃ gataḥ /
śraddhayā bhajanaṃ kurvaṃ chubhe 'carat samāhitaḥ // Rm_20.122{12} //
dhanyo 'yaṃ sugataḥ śāstā sarvasatvaśubhaṃkaraḥ /
yatra cittaṃ prasādyaiva paśur api divaṃ gataḥ // Rm_20.123{13} //
vayaṃ tu mānavāḥ sarve katham enaṃ munīśvaraṃ /
sadguruṃ samupāsādya śraddhayā na bhajemahi // Rm_20.124{14} //
(Rm 254)
tathā saddharmam ākarṇya prasādād asya sadguroḥ /
atkṛtya sarvadā bhadraṃ na lābhema kathaṃ vayaṃ // Rm_20.125{15} //
viśeṣadharmam ājñāya dṛṣṭasatyāḥ samāhitāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā nūnaṃ gachema sadgatiṃ // Rm_20.126{16} //
tad atra sadguror asya munīndrasyādhunā vayaṃ /
sarve 'pi śraddhayābhyarcya bhajemahi samādarāt // Rm_20.127{17} //
tat sāddharmaṃ samākarṇya śraddhayā samupasthitāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caremahi śubhe sadā // Rm_20.128{18} //
tadādau sugatasyāsya sasaṃghasyā 'dhunā vayaṃ /
yathārhabhojanenātra pūjayema prapuṣṭaye // Rm_20.129{18!} //
iti saṃbhāṣaṇāṃ kṛtvā sarve te pratimoditāḥ /
tatheti saṃmataṃ kṛtvā tatra buddhāśrame yayuḥ // Rm_20.130{19} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sasaṃghaṃ taṃ pramoditāḥ /
sarvasāṃjalayo natvā prārthayann evam ādarāt // Rm_20.131{20} //
bhagavan nātha sarvajña bhagavaṃtaṃ sasaṃghikaṃ /
pūjayituṃ samichāmas tann atrānugrahaṃ kuru // Rm_20.132{21} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
teṣāṃ puṇyābhisaṃvṛddhyai tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_20.133{22} //
tathādhyuvāsitaṃ matvā sarve te pariharṣitāḥ /
pādau tasya munīndrasya natvā nijālayaṃ yayuḥ // Rm_20.134{23} //
tatra te muditāḥ sarve dadhikṣīrodanādikaṃ /
yathārhabhojyasāmagriṃ sahasā samasādhayan // Rm_20.135{24} //
tatas te samaye gatvā tatra buddhāśrame mudā /
sasāṃghikaṃ munīndraṃ taṃ praṇatvaivaṃ nyavedayan // Rm_20.136{25} //
bhagavan nātha sarvajña samayo varttate 'dhunā /
tat saṃgha bhagavān pūjāṃ pratigrahitum arhati // Rm_20.137{26} //
iti taiḥ prārthite sarve bhagavān sasasāṃghikaḥ /
utthāya bhojanakṣetre upācarān prabhāsayan // Rm_20.138{27} //
tatra pādyaṃ samādāya saṃbuddhapramukhāḥ kramāt /
sarve te sāṃghikās tatra svasvāsane samāśrayan // Rm_20.139{28} //
tāṃ buddhapramukhān sarvān sāṃghikān svāsanāśritān /
dṛṣṭvā te muditā sarve sāmānarcur yathākramaṃ // Rm_20.140{29} //
tatas te surasair bhojyaiḥ kṣīrodanaiḥ savyaṃjanaiḥ /
praṇītair bhagavaṃtaṃ taṃ sasaṃghaṃ samatoṣayan // Rm_20.141{30} //
tatas taṃ sugataṃ tṛptaṃ sasāṃghikaṃ samīkṣya te /
tat pātrāṇy apanīyāśu tad dhastādi samaśodhayan // Rm_20.142{31} //
tataḥ sapūgatāmburāmahauṣadharasāyanaṃ /
saṃbuddhapramukhebhyas te saṃghebhyaḥ pradadur mudā // Rm_20.143{32} //
tatas te mahiṣīpālāḥ kṛtāṃjalipūṭā mudā /
śrīghanaṃ taṃ sasaṃghaṃ ca natvā samupatasthire // Rm_20.144{33} //
tathā tan samupāsīnān sarvān dṛṣṭvā sa sarvavit /
(Rm 255)
āryadharmaṃ samādiśya bodhimārge 'bhyayojayat // Rm_20.145{34} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te 'bhyanumoditāḥ /
saṃbuddhaśāsane tatra pravrajituṃ samīkṣire // Rm_20.146{35} //
tatās te mahiṣīpālāḥ sarve kṛtvābhisaṃmataṃ /
kṛtāṃjalipuṭā natvā prārthayan taṃ munīśvaraṃ // Rm_20.147{36} //
bhāgavaṃ nātha sarvajña bhavatāṃ śāsane vayaṃ /
pravrajituṃ samichāmas tan no 'nvāhartum arhati // Rm_20.148{37} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tān viśuddhāśayān sarvān samālokyaivam ādiśat // Rm_20.149{38} //
mātāpitror vinānujñāṃ pravrajyāṃ na dadāmy ahaṃ /
tad anujñāṃ samādāya preta dāsyāmi vas tadā // Rm_20.150{39} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sarve te pratinaṃditāḥ /
taṃ munīndraṃ praṇatvāśu svasvagehaṃ yayur mudā // Rm_20.151{40} //
tatra te sahasā gatvā samātāpitṛvāṃdhavān /
paribodhya prayatnena prāpyānujñāṃ samācaraṃ // Rm_20.152{41} //
tatra te sahasā gatvā bhagavata upāsṛtāḥ /
pādau sāṃjalayor natvā prārthayann evam ādarāt // Rm_20.153{42} //
bhagavan sarvavit pitṛprāptānujñāḥ samāgatāḥ /
tatrānugraham ādhāya pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_20.154{43} //
iti taiḥ prārthite śāstā bhagavān savyapāṇinā /
teṣāṃ śiras susaṃspṛṣṭvā samālokyaivam ādiśat // Rm_20.155{44} //
sameta bhikṣavaḥ sarve yūyaṃ śraddhāsamaṃgitāḥ /
pravrajyāvratam ādhāya carata brahmacārikāṃ // Rm_20.156{45} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sarve te muṇḍitā vabhuḥ /
khikkhirīpātradharttāraḥ kākhāyacīvarāvṛtāḥ // Rm_20.157{46} //
tataḥ śastuḥ prasādena sarve te vimalāśayāḥ /
pralabdhabodhisaccittāḥ śuddhaśīlā jiteṃdriyāḥ // Rm_20.158{47} //
bhitvāvidyāguṇāḥ samyak prāptavidyāviśāradāḥ /
pratisaṃvitsusaṃprāptāḥ satyamārgasamanvitāḥ // Rm_20.159{48} //
samādhidhāraṇīvidyā ghaṭamānāḥ samāhitāḥ /
kṣamānvitāḥ śubhātmāno yogino bhikṣavo 'bhavan // Rm_20.160{49} //
tatas te sarvasaṃsāraṃ matvānityaṃ cālācalaṃ /
dṛṣṭvā ca sarvasaṃskāragatīr ahivighātinīḥ // Rm_20.161{50} //
sarvakleśagaṇān hitvā jitvā māragaṇān api /
sākṣād arhatvam āsādya pracerur brahmacārikāḥ // Rm_20.162{51} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve pariśuddhatrimaṃḍalāḥ /
vītasaṃgā mahābhijñā nirvikalpā niraṃjanāḥ // Rm_20.163{52} //
samaloṣṭakasauvarṇāḥ satkāralābhanispṛhāḥ /
akāśasamacittāṅgā bhave lābhaparāṅmukhāḥ // Rm_20.164{53} //
devāsurādi lokānāṃ traidhātukanivāsināṃ /
pūjyā mānyāś ca vaṃdyāś ca babhūvur bodhicāriṇaḥ // Rm_20.165{54} //
(Rm 256)
tad dṛṣṭvā bhikṣavaḥ sarve vismayoddhatamānasāḥ /
bhagavaṃtaṃ muniṃ natvā papracbus tat purākṛtaṃ // Rm_20.166{55} //
bhagavan kāni karmāṇi tena mahiṣapūrviṇā /
kṛtāni devaputreṇa yair asau mahiṣo 'bhavat // Rm_20.167{56} //
ebhiś ca mahiṣīpālaiḥ kiṃ karma prakṛtaiḥ purā /
yenārhatvaṃ samāsādya bhavaṃti brahmacāriṇaḥ // Rm_20.168{57} //
etat sarvaṃ samādiśya bhavāñ chāstātra sāṃprataṃ /
asmākaṃ api cetāṃsi prabodhayitum arhati // Rm_20.169{58} //
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān sa munīśvaraḥ /
tān sarvān sāṃghikān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat // Rm_20.170{59} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve tena mahiṣapūrviṇā /
purā kṛtāni karmāṇi tāni vakṣyāmi sāṃprataṃ // Rm_20.171{60} //
ebhiś ca mahiṣipālaiḥ purā yāni kṛtāny api /
tāni sarvāṇi karmāṇi vakṣyāmi ca tathā 'dhunā // Rm_20.172{61} //
tadyathābhūt purā buddhaḥ kāśyapo 'rhans tathāgataḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyākaḥ // Rm_20.173{62} //
bhagavān sa tadā pūryyāṃ varāṇasyā upāśrame /
mṛgadāve samāśritya vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_20.174{63} //
tadā tasya munīndrasya śāsane tripiṭo yatiḥ /
bhikṣur eko mahāvijño niścayārthaviśāradaḥ // Rm_20.175{64} //
tadaikasamaye bhikṣupaṃcaśataiḥ puraskṛtaḥ /
sa sabhāyāṃ samāsīnaḥ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_20.176{65} //
tasya te bhikṣavaḥ śikṣāḥ śaikṣāś ca saṃścayānvitāḥ /
tripiṭārthaṃ parijñātuṃ paprachus taṃ guruṃ muhuḥ // Rm_20.177{66} //
evaṃ tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe sa guruḥ pratiroṣitaḥ /
tān sarvāñ chrāvakāñ chiṣyāñ chaikṣāṃś ca paryabhāṣata // Rm_20.178{67} //
tatas te śrāvakāḥ sarve dṛṣṭvā taṃ ruṣitaṃ guruṃ /
praṇatvā vinayaṃ kṛtvā punar evam abhāsire // Rm_20.179{68} //
bhavanta mā kṛthā roṣaṃ prasīdasva kṛpānidhe /
vyākhyātaṃ bhavatā samyak tad asmābhi na budhyate // Rm_20.180{69} //
tad bhūyo 'pi bhavān etadarthaṃ samyak suvistaraṃ /
asmac cetaṃ prabodhārthaṃ samupādeṣṭum arhati // Rm_20.181{70} //
iti taiḥ prārthite bhūyas tripiṭaḥ so 'tiroṣitaḥ /
tathā tāñ chrāvakān sarvān paribhāṣyaivam abravīt // Rm_20.182{71} //
are re mahiṣā yūyaṃ tat kiṃ jānītha madvacaḥ /
tad bhūyaḥ kiṃ pravakṣyāmi yac chrutvāpi na budhyate // Rm_20.183{72} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te pariroṣitāḥ /
taṃ guruṃ yatim arhantam api pratyavadas tathā // Rm_20.184{73} //
yad vayaṃ mahiṣāḥ sarve tad bhavān mahiṣādhipaḥ /
yad asmākaṃ yathā śāsta tathā bhavatu pālakaḥ // Rm_20.185{74} //
iti taiḥ śrāvakaiḥ sarvaiḥ śikṣaiḥ śaikṣaṃ ca roṣitaiḥ /
sadguror antike kopād yat khalaṃ pratibhāṣitaṃ // Rm_20.186{75} //
etat pāpābhiśaṃkārttāḥ paścāttāpābhitāpinaḥ /
(Rm 257)
tam arhantaṃ guruṃ natvā punar evaṃ vabhāṣire // Rm_20.187{76} //
aho mūḍhā vayaṃ sarve yat kopāt sadguror api /
pratyākhyāya vayo 'smābhiḥ pratyuttaraṃ pradīyate // Rm_20.188{77} //
tad etat pātakaṃ ghoraṃ kathaṃ vayaṃ śahemahi /
tad bhavān kṛpayāsmākaṃ kṣaṃtum arhati sarvathā // Rm_20.189{78} //
tathā janmāṃtare cāpi bhavantam eva sadguruṃ /
kalyāṇamitram āsādya prāpnuyāma susaṃvaraṃ // Rm_20.190{79} //
iti saṃprārthanāṃ kṛtvā sarve te bhikṣavas tathā /
tasya guror upāśritya dharmaṃ śrutvābhajan sadā // Rm_20.191{80} //
tatas te samaye sarve śrāvakās tripiṭo 'pi saḥ /
kālaṃ gatāḥ punar janma lehire durgatau tataḥ // Rm_20.192{81} //
khalavākkarmapākena paṃcajanmaśatāny api /
sa tripiṭapatiḥ śāstā mahiṣo 'yaṃ sabhābhavat // Rm_20.193{82} //
sarve te śrāvakāś cāpi yathā vākkarmadoṣataḥ /
tatheme mahiṣīpalā vabhūvuḥ sarvadā bhave // Rm_20.194{83} //
atrāpi mahiṣo duṣṭas tripiṭo 'sau bhavaty api /
ime 'pi mahiṣīpālā bhavanti bhikṣavo 'pi te // Rm_20.195{84} //
yac cāyaṃ mahiṣo 'py atra kāśyapakṛtapuṇyataḥ /
dṛṣṭvā māṃ suprasannātmā natvā me śaraṇaṃ gataḥ // Rm_20.196{85} //
etatpuṇyavipākena devaputro bhavaty ayaṃ /
āryasatyaṃ samāsādya dṛṣṭasatyo sudhīr api // Rm_20.197{86} //
ime 'pi mahiṣīpālāḥ kāśyapapuṇyapākātaḥ /
pravrajyārhatvam āsādya bhavanti brahmacāriṇaḥ // Rm_20.198{87} //
evaṃ karmavipākair hi sarve 'pi jantavo bhave /
sukhaduḥkhāni bhuṃjānā bhramanti bhavacārake // Rm_20.199{88} //
nāgnibhir dahyate karmaṃ vāyubhir vā na śuṣyate /
klidyate nodakaiś cāpi kṣīyate nāpi bhūmiṣu // Rm_20.200{89} //
abhuktaṃ kṣīyate naiva karmaṃ kvāpi kathaṃ cana /
sarvatrāpi bhaven naiva karmaṇo gatir anyathā // Rm_20.201{90} //
śubhasya karmaṇaḥ pāke śubhataiva sadā bhave /
tathā kṛṣṇasya pāke ca duḥkhataiva sadā bhave // Rm_20.202{91} //
miśritānāṃ tathā pāke miśritāni phalāny api /
evaṃ matvā śubheṣv eva caritavyaṃ sadā bhave // Rm_20.203{92} //
yenaiva yat kṛtaṃ karmaṃ tenaiva bhujyate phalaṃ /
avaśyaṃ pariboktavyaṃ saṃsāre karmaṇaḥ phalaṃ // Rm_20.204{93} //
na nasyaṃti hi karmāṇi kalpakoṭiśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti prāṇināṃ khalu // Rm_20.205{94} //
iti matvātra saṃsāre triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajadhvaṃ sarvathādarāt // Rm_20.206{95} //
ye bhajaṃti sadā nityaṃ triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
durgatiṃ te na gachaṃti yānty eva sadgatiṃ sadā // Rm_20.207{96} //
ity ādiṣṭaiḥ munīndreṇa śrutvā te saṃghikā mudā /
(Rm 258)
sarve lokāś ca satkṛtya triratnaṃ sarvadābhajaṃ // Rm_20.208{97} //
etan me guruṇākhyātaṃ tathā mayocyate 'dhunā /
tvayāpy evaṃ mahārāja caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_20.209{98} //
prajāś cāpi sadā dhārmaṃ śrāvāyitvā prabodhayan /
bodhimārge pratisthāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_20.210{99} //
tathā te maṃgalam nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_20.211{100} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti 'bhyanumoditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_20.212{1} //
idaṃ narā ye mahiṣāvādānaṃ śṛṇvaṃti ye capi niśāmayaṃti sukhāni bhuktvā khalu te 'tra sarve samyāṃti nūnaṃ sugatālayaṃ te // Rm_20.213{2} //

++ ity avadānatatve mahiṣāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 259)
XXI Nāvikāvadāna
athāśoko mahinātha upaguptaṃ yatiṃ guruṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā punar evam abhāṣata // Rm_21.1{1} //
bhadaṃta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tad yathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_21.2{2} //
saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samālokyaiyam abravīt // Rm_21.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvānumodanāṃ kuru // Rm_21.4{4} //
puraikasamaye buddho bhagavān sa munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śastā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_21.5{5} //
sasaṃgho hāsayan tatra magadhe cārikāṃ caran /
sarvatra bhadratāṃ kṛtvā gaṃgātīram upāśrayan // Rm_21.6{6} //
tatra sa bhagavān sarvai bhikṣusaṃghaiḥ puraskṛtaḥ /
sabhāmadhyāsanāsīno dharmam ādeṣṭum aichata // Rm_21.7{7} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarvalokās tadāgatāḥ /
brahmaśakrādayo devā lokapālā gaṇādayaḥ // Rm_21.8{8} //
daityeṃdro garuḍā nāgā yakṣagaṃdharvakiṃnarāḥ /
siddhā vidyādharāś cāpi rākṣasāś ca maharddhikāḥ // Rm_21.9{9} //
ṛṣayo brāhmaṇāś cāpi yogino yatayo 'pi ca /
rājānaḥ kṣatriyā bhūpā rājaputrāś ca tīrthikaḥ // Rm_21.10{10} //
vaiśyāś cā maṃtriṇo 'mātyāḥ śreṣṭhinaḥ paurikāḥ prajāḥ /
gṛhasthāḥ sādhavo bhadrāḥ sārthavāhamahājanāḥ // Rm_21.11{11} //
vaṇijāḥ śilpinaś cāpi grāmyā jānapadā api /
tathānye 'pi samāyātāḥ saddharmaśravaṇārthinaḥ // Rm_21.12{12} //
tatra te samupāyātā dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samānarcur yathākramaṃ // Rm_21.13{13} //
tataḥ sarve 'pi te lokāḥ parivṛtya samaṃtataḥ /
samāhitāḥ samudvīkṣya dharmaṃ śrotuṃ samāśrayan // Rm_21.14{14} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
bodhicaryāṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_21.15{15} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ pramoditāḥ /
dharmāviśeṣam ājñāya triratnaṃ prābhajan sadā // Rm_21.16{16} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāl lokāñ chubhāśritān /
tathānyatra śubhaṃ kartuṃ gaṃgātīram upācarat // Rm_21.17{17} //
sasaṃgho bhagāvaṃs tatra gaṃgātīra upāsṛtaḥ /
navikān samupāhūya samālokyaivam abravīt // Rm_21.18{18} //
(Rm 260)
nāvikā gantum ichāmi gaṃgāpāram ito 'dhunā /
tan mām imāṃ nadīṃ gaṃgāṃ samuttārayata drutaṃ // Rm_21.19{19} //
iti tat prārthitaṃ śrutvā sarve te nāvikā api // Rm_21.20{20} //
sasāṃghikaṃ munīndraṃ tan anādṛtyaivam abruvan /
tarapaṇyaṃ vināsmābhiḥ kaści diśā na tāritaḥ // Rm_21.21{21} //
yadīchati bhavāns tarttuṃ tarapaṇyaṃ prayachatu /
iti tair bhāṣitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ // Rm_21.22{22} //
tān sarvān nāvikān dṛṣṭvā punar evam abhāṣata /
aham api bhavaṃto 'tra nāviko 'smi ti manyatāṃ // Rm_21.23{23} //
mayā hi tārito naṃdo mahārāganadīkṛtaḥ purā /
dveṣābdhipatito duṣṭo 'ṅgulimālo 'pi tāritaḥ // Rm_21.24{24} //
mānavo mānakūpārapatitas tārito mayā /
mohodadhinimagnaś coruvilvīkāśyapas tathā // Rm_21.25{25} //
evam anye 'pi lokāś ca kleśābdhe tāritā mayā /
kasya cid api satvasya tarapaṇyaṃ na kiṃ cana // Rm_21.26{26} //
gṛhyate yācyate nāpi mayā kvāpi kadā cana /
tathā yūyam apīhāsmān sarvān bhikṣūn nimāṃdakī // Rm_21.27{27} //
agāḍhāṃ sahasā tārya pāre nayatum arhatha /
evaṃ tena munīndreṇa prārthite 'pi na ke cana // Rm_21.28{28} //
nāvikās te munīndraṃ taṃ tārayituṃ samīchire /
atra kaścit sudhīḥ sādhur nāvikas taṃ munīśvaraṃ // Rm_21.29{29} //
mahābhijñaṃ parijñāya natvovāca kṛtāṃjaliḥ /
bhagavan nātha sarvajña bhavantaṃ sarvasāṃghikān // Rm_21.30{30} //
apy ahaṃ tārayiṣyāmi tat prasīdatu me sadā /
iti tenoditaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ // Rm_21.31{31} //
sarvāns tān sāṃghikān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat /
bhikṣavo nāvam āruhya yūyaṃ sarve samāhitāḥ // Rm_21.32{32} //
imāṃ gaṃgāṃ samuttīrya tiṣṭhata tīram āśritāḥ /
ity ādiṣṭe munīndreṇa sarve te bhikṣusaṃghikāḥ // Rm_21.33{33} //
sahasā nāvam āruhya saṃniṣeduḥ samāhitāḥ /
tadā sa nāviko dṛṣṭvā sarvān naukāsamāśritān // Rm_21.34{34} //
tāṃ nāvaṃ sahasā gaṃgāmadhye saṃprāpayan kramāt /
tadā sa bhagavānn ṛddhyā vihāyasā svayaṃ caran // Rm_21.35{35} //
tad agrataḥ samuttīrya tīrabhūmau samāśrayan /
tad dṛṣṭvā nāvikā sarve te salokāḥ savismayāḥ /
paścāttāpāgnisaṃtaptāḥ paśyanta eva tasthire // Rm_21.36{36} //
so 'pi ca nāvīko dṛṣṭvā taṃ munīndraṃ vihāyasā /
sahasā tīram āsadya sthitaṃ paśyan nyaṣīdat // Rm_21.37{37} //
tataḥ sā niścarā naukā stambhitaiva jalāśritā /
tad dṛṣṭvā nāvikaḥ so 'tivismayākulato 'bhavat // Rm_21.38{38} //
tatas taiḥ śrīghanaṃ tīrasamāsīnaṃ sa nāvikaḥ /
(Rm 261)
dṛṣṭvā tat smṛtim ādhāya praṇanāma kṛtāṃjaliḥ // Rm_21.39{39} //
tataḥ sāsaṃcarā naukā vāyusaṃpreritā drutaṃ /
sahasā tīram āsādya tasthau tatra suniścarā // Rm_21.40{40} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve samuttīrya vahitrataḥ /
sahasā tīram āgatya saṃbuddhāntikam āyayuḥ // Rm_21.41{41} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāṃs tān samupāgatān /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ tasthau sabhāsanāśritaḥ // Rm_21.42{42} //
tataḥ sa nāvikaś cāpi dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ muniṃ /
bhikṣusaṃghasabhāsīnaṃ praṇatuṃ samupācaran // Rm_21.43{43} //
tatra sa sāñjalir natvā sarvān tan sāṃghikān kramāt /
pādāmbujau munīndrasya praṇanāma pramoditaḥ // Rm_21.44{44} //
tatra te nāvikāś cāpi sarve te vismayānvitāḥ /
tad dharmadeśanāṃ śrotuṃ muditāḥ samupācaran // Rm_21.45{45} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sasaṃghaṃ saṃpramoditāḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samupatasthur ādarāt // Rm_21.46{46} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
āryyasatyasamārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_21.47{47} //
tat addharmāmṛtaṃ pītvā nāvikaḥ saṃpramoditaḥ /
vijñāya dharmavaiśeṣyaṃ saddharmābhirato bhavet // Rm_21.48{48} //
tataḥ satkāyabhūmīndhraṃ viṃśatiśikharodgataṃ /
nirbhidya jñānavajreṇa dharmadṛṣṭi samāptavān // Rm_21.49{49} //
tataḥ sa śrotaāpattiphalaprāptaḥ prasannadhīḥ /
taṃ munīndraṃ samālokya trir udānam udānayat // Rm_21.50{50} //
bhagavan yat mayā prāptaṃ dharmacakṣuḥ sunirmalaṃ /
śāntaṃ padam āryakāntaṃ tīrṇaś cāpi bhavārṇavaḥ // Rm_21.51{51} //
satkāyadṛṣṭiśailāś ca laṃghitāḥ sāṃprataṃ mayā /
pihito pāpamārgo me svargamārgaḥ prakāśitaḥ // Rm_21.52{52} //
mokṣamārgo 'pi saṃprāpto bhavatāṃ kṛpayā 'dhunā /
tathā bhavān sadā nityaṃ māṃ paritrātum arhati // Rm_21.53{53} //
evaṃ hi na kṛtaṃ mātrā nāpi pitrā kṛtaṃ mama /
na suhṛdiṣṭamitraiś ca vāṃdhavaiḥ svajanair api // Rm_21.54{54} //
śramaṇair brāhmaṇaiś cāpi gurubhiś ca na vā nṛpaiḥ /
tathānyaiś ca mahāvijñair na kṛtam āryadeśanāṃ // Rm_21.55{55} //
bhavataiva kṛtaṃ nātha satyamārgopadeśanāṃ /
tadāryasatyasaṃprāpta āryamārgaṃ labhāmy ahaṃ // Rm_21.56{56} //
adya me saphalaṃ janma buddhaputro 'smi sāṃprataṃ /
ity uktvā sa munīndraṃ taṃ praṇatvā prābhyanaṃdata // Rm_21.57{57} //
tataḥ sa nāvikas tatra triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya samupāśritya prābhajan sarvadā mudā // Rm_21.58{58} //
tat samīkṣya paraś cāpi nāviko 'tyanutāpitaḥ /
(Rm 262)
tatra tasya munīndrasya satkāraṃ kartum aichata // Rm_21.59{59} //
tataḥ sa nāvikas tatra samutthāyānumoditaḥ /
bhagavaṃtaṃ praṇatvaiva saṃprabodhayat kṛtāṃjaliḥ // Rm_21.60{60} //
bhagavan yan mayā lobhapraluptadharmacetasā /
tarapaṇyaṃ vinā gaṃgāṃ tārito na bhavān api // Rm_21.61{61} //
tan mahān aparādho me bhavaty atrāhi jāyate /
tat kṣamatāṃ jagannātha kṣamāratnākaro bhavān // Rm_21.62{62} //
yac cātra bhavatāṃ pūjāṃ kartum ichāmi sāṃprataṃ /
tān mamānugrahaṃ kṛtvā pratigrahītum arhati // Rm_21.63{63} //
iti saṃprārthitaṃ tena śrutvā sa bhagavān muniḥ /
tatheti pratimoditvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_21.64{64} //
tathādhivāśitaṃ śāstrā nāvikaḥ saṃpramoditaḥ /
sa pūjābhojyasāmāgrīm sahasā samasādhaya // Rm_21.65{65} //
tataḥ sa bhagavaṃtaṃ taṃ sasāṃghikaṃ yathākramaṃ /
abhyarcya surasaiḥ śuddhair bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_21.66{66} //
tatas te sāṃghikāḥ sarve saṃbuddhapramukhā api /
tad bhojyaṃ surasaṃ bhuktvā samātṛptiṃ samāyayuḥ // Rm_21.67{67} //
tataḥ sa nāviko dṛṣṭvā tṛptaṃ muniṃ sasāṃghikaṃ /
apanīyāśu pātrāṇi tad dhastādi vyaśodhayat // Rm_21.68{68} //
tataḥ pūgādi tāṃbūlamahauṣadharasāyanaṃ /
datvā sa nāvikas tatra sāṃjaliḥ prārthayat kṣamāṃ // Rm_21.69{69} //
tataḥ sa sāṃjalir natvā sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
bodhicittaṃ samālamvya tat puraḥ samupāśrayat // Rm_21.70{70} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasya nāvikasya manogataṃ /
bodhyabhilāṣam ālokya tadā smitaṃ vyamuṃcata // Rm_21.71{71} //
tatas tasya munīṃdrasya nānāvarṇā marīcayaḥ /
mukhapadmād viniryātāḥ praserur bhuvanatraye // Rm_21.72{72} //
yā adhastād gatās tatra narakeṣu samaṃtataḥ /
tāḥ saumyā raśmayaḥ sarvāḥ prasṛtya samahāsayan // Rm_21.73{73} //
tatra tābhiḥ parispṛṣṭāḥ sarve te narakāśritāḥ /
mahat saukhyaṃ samāsādya vismitā evam abruvan // Rm_21.74{74} //
aho citraṃ mahat saukhyam adhunā jāyate kathaṃ /
kutaś ceyaṃ prabhā jātā kasya ceha samāgatāḥ // Rm_21.75{75} //
yat prabhābhiḥ parispṛṣṭā vayaṃ saukhyasamanvitāḥ /
sarve duḥkhābhinirmuktās tad idaṃ mahad adbhutaṃ // Rm_21.76{76} //
kiṃ nu cyutā ito 'ho svid anyatropagatā vayaṃ /
yan no duḥkhāni śāṃyaṃte jāyaṃte sasukhāny api // Rm_21.77{77} //
iti ciṃtāsamākrāntahṛdayās te savismayāḥ /
ṣarve 'py ekatra saṃmīlya bhāṣaṃta upatasthire // Rm_21.78{78} //
evaṃ sarve 'pi te satvāḥ sarvatra narakeṣv api /
nirduḥkhā sukhasaṃpannā upatasthuḥ savismayāḥ // Rm_21.79{79} //
tadā teṣāṃ prabodhārthaṃ nirmāya bhagavān muniṃ /
(Rm 263)
pratyekaṃ narākeṣv evaṃ sarvatrāpi vyasarjayat // Rm_21.80{80} //
taṃ buddhaṃ nirmitaṃ dṛṣṭvā sārve te narakāśritāḥ /
bhūyo 'tivismayākrāṃtahṛdayāś caivaṃ abruvan // Rm_21.81{81} //
na hy evetac cyutās sarve nāpy ānyatra gatā vayaṃ /
ihaiva narake sthāne sthitāḥ sarve vayaṃ khalu // Rm_21.82{82} //
yad ihāyaṃ samāyātaḥ puruṣo pūrvadarśanaḥ /
nūnaṃ asya prabhākāntir iyam atrābhiprasṛtā // Rm_21.83{83} //
tad asmākaṃ hi duḥkhāni praśāntāṃ samaṃtataḥ /
mahatsaukhyāni jayante nūnam asyānūbhāvataḥ // Rm_21.84{84} //
ayaṃ hi sugato buddhaḥ sarvasatvānukaṃpakaḥ /
sarvān no duḥkhitān dṛṣṭvā samuddhartum ihāgataḥ // Rm_21.85{85} //
tad asya śaraṇaṃ gatvā vayaṃ sarve samādarāt /
satkṛtya śraddhayā natvā yathāśakti bhajemahi // Rm_21.86{86} //
iti saṃbhāṣya te sarve nārakīyās tathā mudā /
sahasā taṃ purogatvā praṇatvaivaṃ vabhāṣire // Rm_21.87{87} //
namas te bhagavan nātha śaraṇaṃ te vrajāmahe /
evam asmān sadā dṛṣṭvā kṛpayā trātum arhasi // Rm_21.88{88} //
iti saṃprārthanāṃ kṛtvā sarve te pratimoditāḥ /
tasyaiva śaraṇaṃ kṛtvā prabhejire samāhitāḥ // Rm_21.89{89} //
etatpuṇyaparītās te sarve vimuktapāpakāḥ /
narakebhyaḥ samutthāya sahasā sadgatiṃ yayuḥ // Rm_21.90{90} //
evaṃ tā rasmayaḥ sarvā narakebhyaḥ samaṃtataḥ /
sarvān satvān saṃuddhṛtya pratyāyayur muneḥ puraḥ // Rm_21.91{91} //
yāś cāpy urddhagatābhāsaprasṛtāḥ tāḥ samaṃtataḥ /
avabhāsya diśaḥ sarvān samahārājikālayāḥ // Rm_21.92{92} //
sarvān devālayān yāvad akaniṣṭhaṃ bhavālayaṃ /
avabhāsyamarān sarvān gāthābhiḥ samacodayat // Rm_21.93{93} //
anityaṃ khalu saṃsāre sarvaṃ śūnyam anātmakaṃ /
iti matvātra saṃsāre carata sarvadā śubhe // Rm_21.94{94} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ tad yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyusainyāni naḍāgāram iva dvipaḥ // Rm_21.95{95} //
yo hy asmin saugate dharme cariṣyati samāhitaḥ /
sa hitvā janma saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_21.96{96} //
iti tac chabdam ākarṇya sarve devāḥ prabodhitāḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā prabhejire samāhitāḥ // Rm_21.97{97} //
evaṃ tā rasmayaḥ sarvāḥ sarvān devān samaṃtataḥ /
codayitvā tatas tatra pratyāyayur muneḥ puraḥ // Rm_21.98{98} //
tatra tā rasmayaḥ sarvā ekībhūtā supiṇḍitāḥ /
muneḥ pradakṣiṇīkṛtya bhrumadhye 'ntarhito 'bhavat // Rm_21.99{99} //
tad dṛṣṭvā te sāṃghikāḥ sarve lokāś cānye 'pi vismitāḥ /
śāstā kim ādiśed dhārmam iti dhyātvā niṣedire // Rm_21.100{100} //
(Rm 264)
tadānaṃdaḥ samutthāya śāstāraṃ taṃ munīśvaraṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā paprachaivaṃ puraḥ sthitaḥ // Rm_21.101{1} //
bhagavan nātha sarvajña bhavadvaktrāt sudhākarāt /
nānā varṇāḥ prabhāḥ kāṃtā viniḥsṛtya prasāritāḥ // Rm_21.102{2} //
sarvāṃs traidhātukānn avabhāsya samaṃtataḥ /
punaḥ pratyāgātāḥ sarvā ekībhūtā supiṃḍitā // Rm_21.103{3} //
tava pradakṣiṇīkṛtya bhrumadhye pravisaṃti tāḥ /
nāhetupratyaye buddhā darśayanti smitaṃ kvacit // Rm_21.104{4} //
tad bhavān hetunā kena smitaṃ muṃcasi sāṃprataṃ /
yad dṛṣṭvā sāṃghikaḥ sarve ime lokāś ca vismitāḥ // Rm_21.105{5} //
śāstā kim ādiśed dharmam iti saṃdigdhamānasāḥ /
kutūhalasamākrāṃtahṛdayāḥ sadguṇārthinaḥ // Rm_21.106{6} //
tvatsaddharmāmṛtaṃ pātum ichanti tṛṣitā iva /
yadarthe 'tra bhavān smitaṃ darśayati sarasmikaṃ // Rm_21.107{7} //
tadarthaṃ samupādiśya sarvāl lokān prabodhaya /
ity ānaṃdavaca śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tam ānaṃdaṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_21.108{8} //
evam etat tathānaṃda nāhetupratyayaṃ kvacit /
saṃbuddhāḥ sugatāḥ sarve pravikurvanti saṃsmitaṃ // Rm_21.109{9} //
yadarthe 'ham ihānaṃda smitaṃ muṃcāmi sāṃprataṃ /
tadarthaṃ samupākhyāmi śṛṇuta yūyam ādarāt // Rm_21.110{10} //
yad anena satānaṃda nāvikena prasādinā /
sasaṃgho 'haṃ samabhyarcya vaṃdito bodhicetāsā // Rm_21.111{11} //
anena kuśalenāyaṃ nāviko 'pi bhaviṣyati /
saṃsārottaraṇo nāma pratyekabuddha ātmavit // Rm_21.112{12} //
evaṃ matvā mahatpuṇyaṃ triratnaṃ satkṛtodbhavaṃ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ triratnaṃ bhajatādarāt // Rm_21.113{13} //
triratneṣu kṛtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana /
vratapuṇyavipākena saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_21.114{14} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdaḥ sasāṃghikaḥ /
tathety abhyanumoditvā triratnaṃ sarvadābhajet // Rm_21.115{15} //
evaṃ śāstrā munīndreṇa vyākṛtam ātmanas tadā /
śrutvā sa nāviko buddhaḥ prābhyanaṃdat prasāditaḥ // Rm_21.116{16} //
tadārabhya sadā nityaṃ nāvikaḥ saṃpramoditaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā satkṛtya śraddhayābhajat // Rm_21.117{17} //
sarve lokāś ca tad dṛṣṭvā saddharmaguṇavāṃchinaḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ triratnaṃ prābhajan mudā // Rm_21.118{18} //
tataś ca sa jagacchāstā bhagavān saha sāṃghikaiḥ /
tathānyatra śubhaṃ kartuṃ pratasthe sāṃprabhāsayan // Rm_21.119{19} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ mayā pracakṣyate tava /
tathātra tvaṃ mahārāja triratnaṃ sarvadā bhaja // Rm_21.120{20} //
prajāś cāpi tathā dharme bodhayitvā prasādayan /
(Rm 265)
bodhimārge pratisthāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_21.121{21} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_21.122{22} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathety abhyanumoditvā prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_21.123{23} //
yac chāstrākhyātaṃ tathedaṃ yativarakathitaṃ nāvikasyāvadānaṃ
śṛṇvanti śrāvayanti pramuditamanasaḥ śraddhayā ye prasannāḥ /
te sarve śuddhabhāvā jinaguṇarūcano bodhicaryā carante /
bhuktvā saukhyāni nityaṃ munivaranilaye saṃprayānti pramodaṃ // Rm_21.124{24} //

++ ity avadānatatve nāvikāvadānaṃ samaptam ++


(Rm 266)
XXII Gandhamādanāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā prārthayac caivam ādarāt // Rm_22.1{1} //
bhadaṃta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_22.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
tam aśokam mahīpālaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_22.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me gurubhāṣitaṃ /
tathāhaṃ saṃpravakṣyāmi tava puṇyavivṛddhaye // Rm_22.4{4} //
puraikasmin dine tatra rājagṛhe sasāṃghikaḥ /
bhagavān sa jagannāthaḥ piṇḍārthaṃ samupāviśat // Rm_22.5{5} //
tadā rājagṛhe tatra gṛhapateḥ suto mahān /
tasyaikā dāsikā bhadrā satyadharmānucāriṇī // Rm_22.6{6} //
sā svāmyaṅgānulepārthaṃ lohitacaṃdanaṃ tadā /
surabhigaṇasaṃyuktaṃ pipeṣa prastare mudā // Rm_22.7{7} //
tasminn eva kṣaṇe tatra sa saṃbuddhaḥ sasāṃghikaḥ /
bhāsayaṃ maṃgalaṃ kṛtvā tad gṛhaṃ nikaṣācarat // Rm_22.8{8} //
tathāyātaṃ munīndraṃ taṃ śrutvā sā dārikā mudā /
sahasā nirgatā gehāt tatra draṣṭum upācaran // Rm_22.9{9} //
tatra sā samupāgatya prādrākṣīt taṃ munīśvaraṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaparibhūṣitaṃ // Rm_22.10{10} //
śatasūryādhikābhāsaṃ śatacaṃdrāmṛtaprabhaṃ /
vyāmaprabhāsamujvālaṃ ratnāṃgam iva jaṃgamaṃ // Rm_22.11{11} //
dṛṣṭvā sā dāsikā tatra muditā vismayānvitā /
suciraṃ taṃ samālokya tasthau niścalamānasī // Rm_22.12{12} //
tatra sā suciraṃ dṛṣṭvā dāsikābhipramoditā /
satkāraṃ karttum ichantī śāstur evaṃ vyaciṃtayat // Rm_22.13{13} //
aho bhāgyaṃ munīndro 'yaṃ dṛśyate yan mayādhunā /
tad asya kiṃ bhajiṣyāmi daridrā preṣikā hy ahaṃ // Rm_22.14{14} //
kutra vā drakṣyate bhūyo munīndro 'yaṃ jagadguruḥ /
dhig me janmāpi yenātra kiṃ cit puṇyaṃ na sādhyate // Rm_22.15{15} //
kiṃ mamānena dehena yenedṛśaṃ munīśvaraṃ /
prāpya kiṃ cit pradatvāpi puṇyaṃ prāptuṃ na śakyate // Rm_22.16{16} //
anena jīvitenāpi kiṃ mamātra prayojanaṃ /
yena duḥkhāni bhuktvaiva kiṃ cit puṇyaṃ na sādhyate // Rm_22.17{17} //
puṇyaṃ vinātra saṃsāre saukhyaṃ prāptuṃ kathaṃ kuha /
tat puṇyaṃ prāpyate kena vinā dānavrataḥ kvacit // Rm_22.18{18} //
(Rm 267)
kiṃ cātra dāsyate dānaṃ kiṃ cid dravyaṃ na me gṛhe /
vrataṃ vā kiṃ kariṣyāmi parādhīnā hi dāsikā // Rm_22.19{19} //
tad atra kiṃ sukhaṃ lapsye kiṃ cid dānaṃ vrataṃ vinā /
sarvathāhaṃ vinaṣṭā syāṃ ko māṃ rakṣed bhavāntare // Rm_22.20{20} //
puṇyena sadgatiṃ yāyāṃ pāpena durgatiṃ sadā /
iti hetoḥ prakarttavyaṃ dānaṃ kiṃ cid api vrataṃ // Rm_22.21{21} //
tarhy etad vidyate haste lohitacaṃdanaṃ mama /
etenāpi munīndrasya bhajeyaṃ caraṇāmbujau // Rm_22.22{22} //
iti dhyātvā viniścitya darikā sā prasāditā /
sahasā svagṛhaṃ gatvā tac caṃdanaṃ samāgrahīt // Rm_22.23{23} //
tac caṃdanaṃ samādāya dāsikā sā vyacintayat /
yad idaṃ svāmino dravyaṃ tad anujñāṃ vinā kathaṃ // Rm_22.24{24} //
yadi svāmi vijānāti tadā me kupito ruṣā /
nirbhatsya tāḍayitvā māṃ gṛhān niṣkāsayed apl // Rm_22.25{25} //
tadātra kiṃ cariṣyāmi dāsikāham nirāśrayā /
avaśyaṃ bhāvino bhāvā bhavanti mahatām api // Rm_22.26{26} //
yadi me kupitaḥ svāmī paratra kiṃ kariṣyati /
prasanno yadi vā svāmī kalyāṇaṃ syād ihāpi me // Rm_22.27{27} //
kupito va prasanno vā bhavatv atraiva me prabhuḥ /
svāmī bharttānuśāstaiva paratra kiṃ kariṣyati // Rm_22.28{28} //
buddhas tu jagatāṃ svāmī bharttā nātho 'nukaṃpakaḥ /
prabhu dharmānuśāstā me paratrehāpy avet sadā // Rm_22.29{29} //
tad atra kiṃ mamānena svāmināpi kariṣyate /
tad etac caṃdanenāpi bhajeyaṃ taṃ munīśvaraṃ // Rm_22.30{30} //
iti dhyātvā viniścitya dāsikā sā pramoditā /
lohitacaṃdanenobhau pāṇau pralipya setvayā // Rm_22.31{31} //
gṛhād vahir vinirgatvā bhagavate 'nta upāgatā /
pādayor ubhayos tena caṃdanena lilepa sā // Rm_22.32{32} //
tataḥ sā dārikā nārī kṛtāṃjalipuṭo mudā /
pādau tasya muner natvā purataḥ samupāśrayat // Rm_22.33{33} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā tasyā bhaktirataṃ manaḥ /
tac caṃdanasaurabhyais tat puraṃ samapūrayat // Rm_22.34{34} //
tatas tad gaṃdham āghrāya sarve paurāḥ savismayāḥ /
kasyedaṃ gaṃdham āyātam iti proktvā pracerire // Rm_22.35{35} //
tatas tad vṛttim ājñāya sarve lokāḥ pramoditāḥ /
tad draṣṭuṃ sahasā tatra bhagavato 'ntikam upāyayuḥ // Rm_22.36{36} //
tatra sarve 'pi te lokā dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ muniṃ /
natvā pradakṣiṇīkṛtvā samupatasthur ādarāt // Rm_22.37{37} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
āryyasatyaṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_22.38{38} //
tad dhārmadeśanāṃ śrutvā sarve lokāḥ prabodhitaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā sadā bhajitum īchire // Rm_22.39{39} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā dāsikā sā prabodhitā /
(Rm 268)
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā praṇidhānaṃ vyadhāt tathā // Rm_22.40{40} //
etatpuṇyavipākena saṃsāre 'tra punarbhave /
pratyekāṃ bodhim āsādya nirvāṇapadam āpnuyāṃ // Rm_22.41{41} //
evaṃ buddhapadaṃ prāptyai praṇidhānaṃ kṛtaṃ tayā /
dṛṣṭvā sa bhagavāṃs tatra smitaṃ prādurvyadhāt tadā // Rm_22.42{42} //
tatas tasya muner vaktrān nānāvarṇāḥ surasmayaḥ /
vinirgatā diśaḥ sarvā bhāsayantaḥ praserire // Rm_22.43{43} //
yā adhastād gatābhāsāḥ sarvatra narakeṣv api /
avabhāsya śubhaṃ kṛtvā sarvatra saṃprasaṃsire // Rm_22.44{44} //
tatra satvān parispṛśya kṛtvā sarvān sukhānvitān /
saṃbuddhadarśanaṃ datvā saṃpreṣayan surālāyaṃ // Rm_22.45{45} //
yāś cāpy urddhaṃ gatābhāsatāḥ sarvāṃś ca surālayan /
avabhāsyāmarān sarvān samudghuṣyābhyacodayan // Rm_22.46{46} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ sarvaṃ śūnyaṃ nirātmakaṃ /
iti matvātra karttavyaṃ saṃbuddhabhajanaṃ sadā // Rm_22.47{47} //
niṣkrāmata rabhadhvaṃ tat saddharmaṃ buddhaśāsane /
māracaryāṃ parityajya carata bhadracārikāṃ // Rm_22.48{48} //
yo 'pramattaś caraty atra saṃbuddhaśāsane vrataṃ /
sa vihāya punarjātiṃ duḥkhasyāṃtaṃ kariṣyati // Rm_22.49{49} //
iti matvātra saṃsāre pariśuddhatrimaṇḍalāḥ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā bhajadhvaṃ śraddhayā sadā // Rm_22.50{50} //
etad ghoṣaṃ samākarṇya sarve devāḥ pramoditāḥ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā prācaran sarvadā śubhe // Rm_22.51{51} //
tatas te raśmayaḥ sarve bhāsayantaḥ samaṃtataḥ /
pratyāgatā munīndrasya purataḥ samupāśrayan // Rm_22.52{52} //
tatra te raśmayaḥ sarve 'py ekībhūtāḥ supiṇḍitāḥ /
śāstuḥ pradakṣiṇīkṛtya bhruvo 'ntare tirodadhau // Rm_22.53{53} //
tad dṛṣṭvā te sabhāsīnāḥ sarve lokāḥ savismayāḥ /
śāstā kim ādiśed dharmam iti dhyātvā samāśrayan // Rm_22.54{54} //
tatrānaṃdaḥ samālokya sarvāṃl lokān savismayān /
sāṃjalis taṃ jagannāthaṃ praṇatvaivaṃ samabravīt // Rm_22.55{55} //
bhagavan hetunā kena smitaṃ muṃcati sāṃprataṃ /
nāhetupratyayaṃ buddhāḥ smitaṃ muṃcaṃti sarvadā // Rm_22.56{56} //
yad bhavataḥ smite vaktrān nānāvarṇāḥ suraśmayaḥ /
nirgatāḥ sarvalokeṣu prasṛtā avabhāsyata // Rm_22.57{57} //
ime sarvatra bhadrāṇi kṛtvā satvāṃś ca bhadritān /
pratyāgatā bhavadurṇāmadhye cāntardadhanti hi // Rm_22.58{58} //
etad adbhutam ālokya sarve lokā ime 'dhunā /
śāstā kim ādiśed dharmam iti dhyātvā samāsthitāḥ // Rm_22.59{59} //
bhavaddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve saddharmavāṃchinaḥ /
bhavantam eva saṃvīkṣya saṃtiṣṭhante samāhitāḥ // Rm_22.60{60} //
(Rm 269)
bhagavaṃs tad yad arthe tvaṃ smitaṃ muṃcasi sāṃprataṃ /
tad arthaṃ samupādiśya sarvāl lokān prabodhaya // Rm_22.61{61} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīścaraḥ /
tam ānaṃdaṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_22.62{62} //
evam etan mahānaṃda sarve 'pi sugatā jināḥ /
nāhetupratyayaṃ kvāpi smitaṃ muṃcaṃti sarvadā // Rm_22.63{63} //
yadarthe 'ham ihānaṃda smitaṃ muṃcāmi sāṃprataṃ /
tadarthaṃ saṃpravakṣyāmi sarve śṛṇvaṃtu sādaraṃ // Rm_22.64{64} //
paśyānaṃdānayā nāryyā dārikayā mama padoḥ /
lohitacaṃdanenaivaṃ pralipya satkṛtiḥ kṛtā // Rm_22.65{65} //
etatpuṇyavipākena dārikeyaṃ bhaviṣyati /
pratyekasugato gandhamādano nāma sarvavit // Rm_22.66{66} //
yatheyaṃ mayi saṃbuddhacittaṃ prasādya moditā /
praṇidhānaṃ karoty evaṃ pratyekabodhim āpsyati // Rm_22.67{67} //
evaṃ matvā mahatpuṇyaṃ saṃbuddhabhajanodbhavaṃ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ triratnaṃ bhajam ādarāt // Rm_22.68{68} //
triratnabhajanodbhūtaṃ puṇyamahattaraṃ bahu /
yathechābodhisaṃbhārapūraṇaṃ nirvṛtiṃ pradaṃ // Rm_22.69{69} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve 'numoditāḥ /
triratnabhajanaṃ kartuṃ prābhyanandan sadāpi te // Rm_22.70{70} //
tadā sā dāsikāpy evaṃ śāstrā vyākṛtam ātmanaḥ /
śrutvābhinaṃditā bhūyo nanāma taṃ munīśvaraṃ // Rm_22.71{71} //
tataḥ sā svāminā dattaṃ dravyam ādāya satvarā /
tad arhabhojanaiḥ pūrṇaṃ pātraṃ kṛtvā mudācarat // Rm_22.72{72} //
tatra sā muditā tasmai munīndrāya pradāpayat /
sāṃjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā svagehaṃ samupācarat // Rm_22.73{73} //
tataḥ sa bhagavān pṛṣṭe piṇḍapātraṃ tayārcitaṃ /
sasaṃghaṃ svāśrame gatvā vyaharad dharmam ādiśat // Rm_22.74{74} //
tatra sā dāsikā bhadrā triratnaṃ śaraṇaṃ gatā /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ prābhajan sarvadā mudā // Rm_22.75{75} //
evaṃ me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ mayātra kathyate /
tathā tvam api rājeṃdra triratnaṃ sarvadā bhaja // Rm_22.76{76} //
tathā rājaṃ prajāś cāpi bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_22.77{77} //
tathā taṃ maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_22.78{78} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tathety abhyanumoditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_22.79{79} //
idaṃ narā ye ci ca gaṃdhamādanāvadānam atra prathitaṃ prasāditāḥ /
śṛṇvanti ye cāpi niśāmayanti sarve sukhāḍhyāḥ pracaranti sadgatau /

(Rm 270)
++ iti ratnāvadānatatve gaṃdhamādanāvadānaṃ samāpta ++


(Rm 271)
XXIII Pretikāyāḥ kathā
athāśoko mahārājaḥ sāṃjaliḥ saṃpramoditaḥ /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_23.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_23.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhaṃ mahāmatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taiḥ samālokyaivam ādiśat // Rm_23.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvā buddhānumodaya // Rm_23.4{4} //
purā sa bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_23.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhiś ca cailakaiḥ /
upāsakaiḥ śubhācārair upāsikāgaṇair api // Rm_23.6{6} //
bodhisatvair mahāsatvaiḥ saṃbodhicārikodyamaiḥ /
tathānyais tīrthikaiś cāpi saṃbuddhaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_23.7{7} //
rājagṛhapuropānte veṇuvane manorame /
jināśrame mahodyāne karaṃdakanivāpake // Rm_23.8{8} //
sarvasatvahitārthena bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmadeśanāṃ kurvan vijahāra virocayan // Rm_23.9{9} //
tat saddharmadeśanāṃ śrotuṃ tatra sarve samāgatāḥ /
devā daityāś ca nāgendrā yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_23.10{10} //
grahā vidyādharāḥ siddhā lokapālagaṇā api /
ṛṣayo brāhmaṇāś cāpi rājānaḥ kṣatriyātmajāḥ // Rm_23.11{11} //
vaiśyāś ca maṃtriṇo 'mātyā gṛhādhipā mahājanāḥ /
paurikāḥ sārthavāhāś ca vaṇijaḥ śilpino 'pi ca // Rm_23.12{12} //
grāmyā jānapadāś cāpi tathā kārpaṭikādayaḥ /
sarve te samupāyātās tatrāśrame upāviśan // Rm_23.13{13} //
tatra sabhāsanāsīnaṃ śrīghanaṃ taṃ munīśvaraṃ /
vyāmaprabhāvirocaṃ taṃ bhikṣusaṃghaiḥ puraskṛtaṃ // Rm_23.14{14} //
dṛṣṭvā te muditāḥ sarve praṇatvā samupāgatāḥ /
kṛtvā pradakṣiṇāny enaṃ samānarcu yathākramaṃ // Rm_23.15{15} //
tatas sarve 'pi te lokāḥ parivṛtya samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_23.16{16} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupāśṛtān /
āryyasatyaṃ samārgāṃgaṃ saddharmaṃ samupādiśan // Rm_23.17{17} //
tāt saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te saṃprabodhitāḥ /
(Rm 272)
dharmaviśeṣam ājñāya bodhicaryāṃ samīchire // Rm_23.18{18} //
tadaikasmin dine bhikṣur āyuṣmān nāradābhidhaḥ /
bhikṣārthaṃ pātram ādāya rājagṛhapure yayau // Rm_23.19{19} //
tatra sa nārado bhikṣuḥ piṃḍārthaṃ samupācaran /
gṛhasthena samālokya nītvā gehe mudāsane // Rm_23.20{20} //
pratisthāpya samabhyarcya supraṇītarasānvitaiḥ /
tīlodanaiḥ sudhākalpaiḥ pānaiś ca pratipūjitaḥ // Rm_23.21{21} //
tad bhuktvā sa yatis tuṣṭo datvā tasmai śubhāśiṣaṃ /
samutthāya tato 'raṇye viharttuṃ nirjane 'carat // Rm_23.22{22} //
tatra sa nārado yogī gṛdhrakūṭanagāntike /
dadarśa pretikām ekāṃ rākṣasīm iva bhīṣaṇāṃ // Rm_23.23{23} //
vṛkṣamūle sthitāṃ raktavinduvyāptāmvarāvṛtāṃ /
asthiśakalasaṃkīrṇe pretālaye nivāsinīṃ // Rm_23.24{24} //
svātmajān api bhakṣantīṃ kṣutpipāsāgnidāhināṃ /
kṛśāṅgīṃ vikṛtākārāṃ karvuramuktakeśinīṃ // Rm_23.25{25} //
dṛṣṭvā sa nāradas tatra samupāsṛtya tat puraḥ /
pretikāṃ tāṃ samālokya paprachaivaṃ purākṛtaṃ // Rm_23.26{26} //
kiṃ tvayā prakṛtaṃ ghoraṃ pātakaṃ pūrvajanmasu /
yenaivaṃ duḥsaham anubhavasi sāṃprataṃ // Rm_23.27{27} //
iti tenārhatā pṛṣṭe pretikā sā rudanty api /
nāradaṃ taṃ yatiṃ dṛṣṭvā śanair evam abhāṣata // Rm_23.28{28} //
bhadanta kiṃ mayā hy atra vakṣyate yat purākṛtaṃ /
divārātrau paṃcaputrān prasūtā me prabhakṣitā // Rm_23.29{29} //
tenāpi na saṃtuṣṭā bubhukṣitā pravarddhate /
tad bhavāṃs taṃ jagadvijñaṃ pṛchatā matpurākṛtaṃ // Rm_23.30{30} //
sa munīndro jagacchāstādiśet te 'smatpurākṛtaṃ /
āditye hi samudyāte dīpena kiṃ prayojanaṃ // Rm_23.31{31} //
tathāsmatprakṛtaṃ pāpaṃ śrutvānyena narādayaḥ /
satvāḥ saṃtrasitā evaṃ kuryu na ke cana // Rm_23.32{32} //
sarve te 'pi diśet pāpān viramya śīlasaṃvṛtāḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā prabhajeyuḥ sadādritāḥ // Rm_23.33{33} //
iti tayoditaṃ śrutvā nāradaḥ sa prabodhitaḥ /
tatheti sahasā gatvā tatra veṇuvane 'sarat // Rm_23.34{34} //
tadā sa bhagavāṃs tatra dhyānālayāt samutthitaḥ /
sabhāmadhyāsanāsīnaḥ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_23.35{35} //
tasminn avasare tatra nāradaḥ satvarānvitaḥ /
dūrāt taṃ śrīghanaṃ paśyan sahasā samupācaran // Rm_23.36{36} //
tam eva samupāyātaṃ nāradaṃ sa munīśvaraḥ /
dṛṣṭvārāt samupāmaṃtrya punar evam abhāṣata // Rm_23.37{37} //
ehi te svāgataṃ bhikṣo kutas tvaṃ samupāgataḥ /
kim artham iha yenaivaṃ prāyāsi tad vadasva me // Rm_23.38{38} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa nāradaḥ sa kṛtāṃjaliḥ /
samupetya munīndraṃ taṃ praṇatvaivaṃ nyavedayat // Rm_23.39{39} //
(Rm 273)
bhagavan bhavatāṃ pādau draṣṭum iha samācare /
adyāhaṃ nirjane 'raṇye vihartuṃ samupācare // Rm_23.40{40} //
tatrāhaṃ pretikām ekāṃ rākṣasīm iva bhīṣaṇāṃ /
kṛśāṅgīṃ vikṛtākārāṃ raktavindu'nvitāṃvarāṃ // Rm_23.41{41} //
anekā asthiṣaṃkīrṇe pretālaye iva sthitāṃ /
paśyāmi tām upāsṛtya paripṛchāmi tat kṛtaṃ // Rm_23.42{42} //
kiṃ tvayā prakṛtaṃ pāpaṃ pūrvajanmasu dāruṇaṃ /
yenedṛg mahāduḥkham anubhavasi sāṃprataṃ // Rm_23.43{43} //
iti pṛṣṭe mayāthāsau pretikā duḥkhatāpinī /
rudantī māṃ samālokya śanair evam abhāṣata // Rm_23.44{44} //
bhadanta kiṃ vadiṣyāmi yan mayā pātakaṃ kṛtaṃ /
yenedṛśaṃ mahāduḥkham anubhavāmi sāṃprataṃ // Rm_23.45{45} //
paṃcaputrān ahaṃ rātrau divā paṃca tathāparān /
prasūya tāṃ prabhakṣyāmi nāsti tṛptis tathāpi me // Rm_23.46{46} //
evaṃ kṣutpipāsāgnitīvratāpābhidāhitā /
divārātriṃ mahadduḥkhaṃ bhuktvā tiṣṭhāmi jaṃgale // Rm_23.47{47} //
tat purā kiṃ kṛtaṃ ghoraṃ pātakam atidāruṇaṃ /
mayāpi jñāyate nātra paripṛcha munīśvaraṃ // Rm_23.48{148} //
sarvajñas trijagacchāstā bhagavān sa munīśvaraḥ /
yan mayā prakṛtaṃ pāpaṃ tat sarvam samupāviśet // Rm_23.49{49} //
iti tayoditaṃ śrutvā tatheti paribodhitaḥ /
bhavantam atra saṃpraṣṭuṃ samāgachāmi sāṃprataṃ // Rm_23.50{50} //
kiṃ tayā prakṛtaṃ ghoraṃ pātakam atidāruṇaṃ /
yenaivaṃ duḥsahaṃ duḥkhaṃ bhuktvā carati sādhunā // Rm_23.51{51} //
tat sarvaṃ samupādiśya prabodhayitum arhati // Rm_23.52{52} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
nāradaṃ taṃ mahābhijñaṃ samālokyaivam ādiśet // Rm_23.53{53} //
nārada pretikā sātitīvrapātakasādhinī /
yadīcches tat kṛtaṃ śroṭuṃ śṛṇu vakṣyāmi te 'dhunā // Rm_23.54{54} //
tadyathābhūt purā puryyāṃ vārāṇasyāṃ mahājanaḥ /
śreṣṭhī prāḍhyo mahacchrīmāc chrīdopamo dhanādhipaḥ // Rm_23.55{55} //
sa kuladharmiṇīṃ bhāryām upayeme yathāvidhiṃ /
tataḥ sa kāṃtayā sārddhaṃ tayā reme pramodayan // Rm_23.56{56} //
tasyaivaṃ ramamāṇasya krīḍataḥ sucirād api /
tasyām eko 'pi putro vā putrī vā nābhyajāyata // Rm_23.57{57} //
tataḥ sa gṛhabhṛc chreṣṭhī santatidarśanotsukaḥ /
tan nirāśābhisaṃtaptamūrchito 'bhūd yathāturaḥ // Rm_23.58{58} //
kapolaṃ svabhuje sthāpya śokāgāre vyavasthitaḥ /
saṃpaccintāviṣaṇṇāsyo manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_23.59{59} //
hā daiva kiṃ mayā pāpaṃ sukṛtaṃ duḥkṛtaṃ purā /
yan mamaivaṃ vidhaṃ duḥkhaṃ sukhaṃ cātra prajāyate // Rm_23.60{60} //
anekadravyasaṃpattisamuditaṃ gṛhaṃ mama /
(Rm 274)
tatra bhoktā tu naiko 'pi putro 'sti duhitāpi na // Rm_23.61{61} //
tat sarvaṃ svāpateyaṃ hi mamātyayān narādhipaḥ /
aputrakam iti kṛtvā sarvasvaṃ sarvathā haret // Rm_23.62{62} //
yan mayānekayatnena sādhitaṃ rakṣitaṃ ca tat /
sarvam eva nirarthena vinaṣṭaṃ me bhaviṣyati // Rm_23.63{63} //
tad atra kiṃ kariṣyāmi yasyopāyaṃ na manyate /
sarvathāhaṃ vinaṣṭo 'smi ko māṃ rakṣed ihādhunā // Rm_23.64{64} //
evaṃ cintāviṣaṇṇāsyaṃ svāminaṃ taṃ gṛhādhipaṃ /
dṛṣṭvā sā ramaṇī bhāryā samālokyaivam abravīt // Rm_23.65{65} //
svāminn atra kim eva tvaṃ tiṣṭhase duḥkhacintayā /
kiṃ tava jāyate duḥkhaṃ tad vadasva mamāgrataḥ // Rm_23.66{66} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhastho viniśvasan /
taṃ bhāryāṃ ramaṇīkāntāṃ samālokyaivam abravīt // Rm_23.67{67} //
priye 'tra kiṃ vadiṣyāmi yasyopāyaṃ na manyate /
yan me 'sti mahatī saṃpad asyā bhoktā na vidyate // Rm_23.68{68} //
nūnaṃ madatyayād rājā mamaitāḥ sarvasaṃpadaḥ /
aputrasya nṛpādhīnā iti kṛtvā hariṣyati // Rm_23.69{69} //
yan mamaitā mahāyatnaiḥ sādhitā vanditā api /
tat sarvaṃ hi nirarthena vinakṣyati niratyayāt // Rm_23.70{70} //
etan me jāyate duḥkhaṃ tad atra kiṃ vadeya hi /
ko mamaitan mahac chalyaṃ hṛdaye 'tra samuddharet // Rm_23.71{71} //
iti cintāviṣaṇṇātra hṛdayaṃ dahyate mama /
tenaivam atra tiṣṭhāmi viṣadagdho yathāturaḥ // Rm_23.72{72} //
iti bhartroditaṃ śrutvā sā bhāryā ramaṇī priyā /
svāminaṃ taṃ samālokya bodhayituṃ samabravīt // Rm_23.73{73} //
etadarthe viṣādatvaṃ mā kṛthāḥ sarvathā priye /
upāyāṃ kuru tat prāptyai yadi saṃtatim ichasi // Rm_23.74{74} //
upāyam api siddhyeta devatānāṃ prasādataḥ /
tad devatāḥ samārādhya yācasva santatiṃ mudā // Rm_23.75{75} //
tadā devaprasādena jayen nau santatiḥ khalu /
putro vā yadi vā putrī jātā syāt saphalaṃ bhave // Rm_23.76{76} //
iti me vacanam śrutvā kulasthitiṃ yadīchasi /
devatārādhanaṃ kṛtvā bhajasva saṃtatīchayā // Rm_23.77{77} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhasthaḥ prabodhitaḥ /
tathety abhyanumoditvā tathā karttuṃ samaichata // Rm_23.78{78} //
tataḥ sa gṛhabhṛc chreṣṭhī bhāryayā saha moditaḥ /
svakuleśaṃ samabhyarcya santānaṃ samayāca tat // Rm_23.79{79} //
tathāpi śreṣṭhinas tasya bhāryābhūn naiva garbhiṇī /
tataḥ sa parikhinnātmā tasthāv evaṃ nirāśayā // Rm_23.80{80} //
tataḥ sā ramaṇī bhāryā nirāśākhinnamānasaṃ /
svāminaṃ taṃ samālokya punar evam abhāṣata // Rm_23.81{81} //
svāmin mātra viṣādatvaṃ kṛthā dhairyaṃ samāśraya /
viṣādo klīyate cittaṃ kṣīṇadtto na vīryabhāk // Rm_23.82{82} //
(Rm 275)
vīryaṃ vinātra saṃsāre kiṃ cit kāryaṃ na siddhyate /
tasmād vīryaṃ samālambya bhaja devān samāhitaḥ // Rm_23.83{83} //
yadi putro na jātāḥ syāt putrī vāpi na jāyate /
puṇyaṃ tu varddhyate nūnaṃ devatārādhanād api // Rm_23.84{84} //
iti matvātra saṃsāre sadā saukhyaṃ yadīchasi /
sarvān devān samabhyarcya bhajasvā śraddhayādarāt // Rm_23.85{85} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā bharttā śreṣṭhī sa bodhitaḥ /
tatheti pratibhāṣitvā devān arcitum aichata // Rm_23.86{86} //
tathā santānam ichen sa gṛhastho bharyyayā mudā /
vidhiṃ sraṣṭāram ārādhya saṃtatiṃ samayācata // Rm_23.87{87} //
tathāpi tasya bhāryā sā garbhiṇī no 'bhavac ciraṃ /
tataś ca sa vibhagnāśas tasthau śokaviṣāditaḥ // Rm_23.88{88} //
taṭo 'pi bhāryayā bhūyaḥ preryyamāṇaḥ sa bodhitaḥ /
viśvaṃbharaṃ samabhyarcya yayāca saṃtatiṃ tathā // Rm_23.89{89} //
tathāpi sābhavan naiva dohadalakṣaṇāṅkitā /
tataś cāsau gṛhastho 'bhūn nirāśāparikheditaḥ // Rm_23.90{90} //
tathā sa bhāryayā bhūyaḥ preritaḥ paribodhitaḥ /
maheśvaraṃ samabhyarcya saṃtatiṃ samayācata // Rm_23.91{91} //
tathendraṃ ca samārādhya prārthayat saṃtatiṃ mudā /
evaṃ lokādhipān sarvān grahān sarvān ahūr api /
samārādhya samabhyarcya prārthayat santatiṃ tathā // Rm_23.92{92} //
tataś caivaṃ mahākālaṃ kumāraṃ ca gaṇādhipaṃ /
bhairavaṃ mātṛkāś cāpi prārthayad vaṃśam arcayan // Rm_23.93{93} //
evam anyān api devān vihāramaṇḍapāśrayān /
maṭhasatrāśramārāmaśṛṃgāṭakapratiṣṭhitān // Rm_23.94{94} //
udyānaparvatāraṇyākṣatrasīmādisaṃsthitān /
sarvajalāśrayasthāṃś ca sarvān nāgādhipān api // Rm_23.95{95} //
rathyācatvaramārgādipratisthitān samutsukaḥ /
sarvān devān samārādhya yayācaivaṃ sa saṃtatiṃ // Rm_23.96{96} //
tathāpi śreṣṭhinas tasya bhāryāyāṃ sucīrād api /
tasyāṃ naivābhavat kiṃ cid dohadotpattilakṣaṇaṃ // Rm_23.97{97} //
tataḥ sa gṛhabhṛc chreṣṭhī dṛṣṭvā vaṃśanirantaraṃ /
nirāśāpratikhinnātmā tasthāv evaṃ yathāturaḥ // Rm_23.98{98} //
etad duḥkhavibhinnāsyaṃ dṛṣṭvā sā ramaṇī priyā /
svāminaṃ taṃ samīkṣantī punar evam abhāṣata // Rm_23.99{99} //
svāminn atra viṣādena kiṃ cit kāryaṃ na siddhyate /
iti matvā yathākāmaṃ saukhyaṃ bhuktvā samācara // Rm_23.100{100} //
yad āvābhyāṃ kṛtaṃ pāpaṃ tat phalaṃ bhujyate 'dhunā /
tad atra kiṃ kariṣyāvo daivaṃ hi valavān bhave // Rm_23.101{1} //
yad abhāvi bhaven naiva bhāvi cen nānyathā kvacit /
avaśyaṃ bhāvino bhāvā bhavanti sarvathā bhave // Rm_23.102{2} //
iti matvātra saṃsāre bhuktvā saukhyaṃ yathechayā /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cara satyaṃ samāhitaḥ // Rm_23.103{3} //
(Rm 276)
tehaiva sarvadā bhadram ihāmutrāpi sarvataḥ /
kramād bodhipadaṃ prāpya nirvṛtiṃ samavāpsyati // Rm_23.104{4} //
iti bhāryāsamākhyātaṃ śrutvā śreṣṭhī sa bodhitaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā kañcit kālaṃ vyalaṃghayat // Rm_23.105{5} //
tatas tasya suhṛn mitram upāgatya puraḥ sthitaḥ /
tat saṃtānasamutpatyai tan mitram evam abravīt // Rm_23.106{6} //
bho mitra śṛṇu me vākyaṃ yat te hitaṃ mayocyate /
sarvathāsyāṃ priyāyāṃ te saṃtānaṃ vidyate na hi // Rm_23.107{7} //
tad upāyaṃ tu karttavyaṃ saṃtatiṃ pratipattaye /
nirvaṃśasya hi saṃsāre nirarthaṃ sarvasādhanaṃ // Rm_23.108{8} //
tat saṃtānasamutpatyai dvitīyaṃ putrabhāvinīṃ /
aparāṃ yuvatīṃ bhāryāṃ vivaha vidhinā punaḥ // Rm_23.109{9} //
kadā cit tava bhāgyena sā putraṃ janayed api /
tadā te saphalaṃ janmaḥ kulasthitir bhaved api // Rm_23.110{10} //
iti mitroditaṃ śrutvā sa gṛhasthaḥ prabodhitaḥ /
tathā hīti pratijñāya taṃ mitram abhyamānayat // Rm_23.111{11} //
tataḥ sa gṛhabhṛc chreṣṭhī nirīkṣya putrabhāvinīṃ /
aparāṃ yuvatīṃ kāṃtām upayeme yathāvidhiḥ // Rm_23.112{12} //
tataḥ sa kulikaḥ śreṣṭhī tayā sārddhaṃ pramoditaḥ /
yathākāmaṃ sukhaṃ bhuktvā rarāma paricārayan // Rm_23.113{13} //
tatas tasya gṛhasthasya yathākāmaṃ prabhuṃjataḥ /
samaye sā priyā bhāryā vabhūva garbhiṇī 'cirāt // Rm_23.114{14} //
tataḥ kramāt pravṛddho 'bhūd garbhas tasyā dine dine /
tadā sā garbhasaṃjātaṃ parijñāyābhyanandata // Rm_23.115{15} //
tataḥ sā bhadrikā kāntā svāminaṃ taṃ pramoditā /
rahasi samupāmaṃtrya samālokyaivam abravīt // Rm_23.116{16} //
diṣṭyāryyaputra vṛddho 'si garbhe me jāyate śiśuḥ /
dakṣiṇapārśvasaṃsthāyat tad ayaṃ dārako bhavet // Rm_23.117{17} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sa gṛhastho 'bhinaṃditaḥ /
savyavāhuṃ samutsārya mudaivaṃ samudāharat // Rm_23.118{18} //
hā me 'bhilaṣitaṃ siddhyet paśyeyaṃ saṃtater mukhaṃ /
sāṃprataṃ nāvajāto 'smi kulasthitir bhaved api // Rm_23.119{19} //
kṛtyāni me prakurvīta vibhṛyāc ca bhṛtaḥ prati /
dāyādyaṃ pratipadyeta vaṃśo pi syāc cirasthitaḥ // Rm_23.120{20} //
yan mayā prakṛtaṃ dānaṃ yac ca puṇyaṃ prasādhitaṃ /
etad vipākakauśalyam etayor anugachatu // Rm_23.121{21} //
evaṃ sa muditaḥ śreṣṭhī tāṃ bhāryāṃ bhadrikāṃ priyāṃ /
supathyopacārasaṃyuktair āhāraiḥ samapoṣayat // Rm_23.122{22} //
dūṣyaiś cīnāṃśukaiḥ paṭṭaiḥ komalais saurabhānvitaiḥ /
nānāratnābhyalaṃkārair maṇḍayitvābhyamodayat // Rm_23.123{23} //
evaṃ tāṃ bhadrikāṃ kāntāṃ pathyopacārabhūṣaṇaiḥ /
poṣitāṃ maṇḍitāṃ kṛtvā prāmāṇayat prasādayan // Rm_23.124{24} //
(Rm 277)
evaṃ tāṃ garbhiṇīṃ bhartur bahumānābhinaṃditāṃ /
dṛṣṭvā sā prathamā bhāryā bhūya evaṃ vyaciṃtāyat // Rm_23.125{25} //
yady eṣā yuvatī kāṃtā janayed atisaṃtatiṃ /
tad etat sarvasaṃpattir adhīnāsyā bhaved api // Rm_23.126{26} //
eṣaiva hi pradhānā syāt sarvalokapramāṇikā /
ko 'pi pramāṇayen naiva jaratīṃ mām aputritāṃ // Rm_23.127{27} //
tad atrāsyāḥ sapatnyā me yathā syād garbhaśātanaṃ /
tathopāyaṃ prakarttavyaṃ suguptena mayādhunā // Rm_23.128{28} //
kāmarāgāgnitaptasya nāsti kiṃ cid dhi pātakaṃ /
sarvam api prakarttavyaṃ bhoktavyaṃ sarvato 'pi ca // Rm_23.129{29} //
tataḥ sā pramadā duṣṭā tasyā garbhābhiśātanaṃ /
drayaṃ pānābhisaṃyuktaṃ dadau viśrambhavādinī // Rm_23.130{30} //
tat sapatnyārpitaṃ pānaṃ dṛṣṭvā sā bhadrikārjavā /
hastābhyāṃ sahasādāya papau tṛṣṇārditā yathā // Rm_23.131{31} //
tad etat pītamātreṇa tasyā garbho vighūrṇitaḥ /
sahasābhidravībhūtaḥ prasaśrāvābhyaśoṣataḥ // Rm_23.132{32} //
tataḥ sā bhadrikā nārī bharttāraṃ taṃ sabāṃdhavaṃ /
sahasā samupāmaṃtrya punar evaṃ nyavedayat // Rm_23.133{33} //
svāmiṃs tavānayā patnyā priyayā garbhaśātanaṃ /
pānam auṣadhasaṃyuktaṃ sādaraṃ me pradīyate // Rm_23.134{34} //
tat tad dattaṃ saviśvāsaṃ gṛhītvā pīyate mayā /
tatpānapītamātreṇa garbho me srasyate 'dhunā // Rm_23.135{35} //
tad atra kiṃ kariṣyāmi yato me naśyate śiśuḥ /
yad arthaṃ prakṛtaṃ dānaṃ tat sarvaṃ nisphalaṃ tava // Rm_23.136{36} //
ity ākhyātaṃ tayā patnyā śrutvā śreṣṭhī sa roṣitaḥ /
tāṃ sahasāhūya paribhāṣyaivam ālapat // Rm_23.137{37} //
hā re re durmate duṣṭe ghorapātakasādhinī /
evam api mahāghoraṃ pātakaṃ prakṛtaṃ tvayā // Rm_23.138{38} //
yadarthe devatāḥ sarvās samārādhyābhiyācitāḥ /
nānāvidhānayatnāni prakṛtāni mamāniśaṃ // Rm_23.139{39} //
sarvāṇy etāni yatnāni tvayā vyarthīkṛtāni hi /
tad atra kiṃ tvayā patnyā pāpiṣṭhayā vrajādhunā // Rm_23.140{40} //
mayā tvaṃ pāpinī tyaktā mā tiṣṭheha gṛhe mama /
ity uktaṃ svāminā tena śrutvā sā duritāśayā /
sajñāteḥ svāminas tasya purar evam abhāṣata // Rm_23.141{41} //
kim evaṃ vadase svāmin na mayedaṃ kṛtaṃ khalu /
mayā na manyate nūnaṃ tad idaṃ tvaṃ vicāraya // Rm_23.142{42} //
yadi dattaṃ mayā dravyam asyā garbhābhiśātanaṃ /
pretībhūtātmajān putrāñ jātāṃ jātān divāniśaṃ // Rm_23.143{43} //
prabhuktvaivaṃ mahadduḥkhe cireyu durgatau sadā /
ity evaṃ śapathaṃ kṛtvā svāminaṃ tam abodhayat // Rm_23.144{44} //
iti proktaṃ tayā patnyā śrutvā śreṣṭhī sa bodhitaḥ /
(Rm 278)
cirāśāparimuktātmā mṛtā pretālaye yāyau // Rm_23.145{45} //
eṣaiva pretikā śreṣṭhibhāryā durāśayā /
svakṛtakarmabhogyāni bhuktvaivaṃ bhramate 'dhunā // Rm_23.146{46} //
yad īrṣyayā tayā tasyāḥ prakṛtaṃ garbhaśātanaṃ /
tena sā duṣkṛtākārā pretībhūtā caraty api // Rm_23.147{47} //
yac ca tayā mṛṣāvācā śapathaḥ prakṛtā yathā /
tathā tatkarmapākena durgatau bhramate sadā // Rm_23.148{48} //
paṃcaputrān divārātriṃ prasūya sā kṣudhānvitā /
sarvāṃs tāṃ svātmajān vālān api bhuktvā na tṛpyate // Rm_23.149{49} //
evaṃ sā pāpinī pretī jātāṃ jatāṃs tathātmajān /
bhuktvā kṣudhāgnisaṃdagadhā bhramet pretālaye sadā // Rm_23.150{50} //
evaṃ nārada vijñāya viramya pātakāt sadā /
mṛṣāvādāc ca saddharme caritavyaṃ śubhārthibhiḥ // Rm_23.151{51} //
saddharmasya vipāke hi sarvadā maṃgalaṃ bhave /
pātakasya sadā duḥkhaṃ viśrite sya tathobhayaṃ // Rm_23.152{52} //
iti matvā sadā yūyaṃ triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ prabhajadhvaṃ samāhitāḥ // Rm_23.153{53} //
ye buddhaśaraṇaṃ kṛtvā bhajanti śraddhayā mudā /
te sarve durgatiṃ hitvā saṃprayānti jinālaye // Rm_23.154{54} //
ye ca śṛṇvanti saddharmaṃ mānayanti ca sādaraṃ /
te 'pi kleśān vinirjitya saṃyāṃti saugatālaye // Rm_23.155{55} //
ye saṃghaṃ śaraṇaṃ kṛtvā satkṛtya prabhajanti te /
sarve 'pi durgater muktvā saṃprayānti sukhāvatīṃ // Rm_23.156{56} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā śubhavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_23.157{57} //
ity ādiṣṭaṃ munīṃdreṇa śrutvā sa nāradaḥ sudhīḥ /
sasaṃghaḥ sarvadā lokāś ca tatheti pratyapadyata // Rm_23.158{58} //
tataḥ sa nārado bhikṣuḥ kṛtāṃjaliḥ purogataḥ /
bhagavaṃtaṃ praṇatvā ca papracha tad viśodhanaṃ // Rm_23.159{59} //
bhagavan sā pāpinī pretī tataḥ pretālayāt kadā /
tadghorapātakān muktā saṃyāyāt sadgatau kathaṃ // Rm_23.160{60} //
tad upāyaṃ jagacchāsta samupādeṣṭum arhati /
yenāsau durgāter muktā sahasā sadgatiṃ vrajet // Rm_23.161{61} //
iti saṃprārthite tena nāradena sa sarvavit /
bhagavāṃs taṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_23.162{62} //
śṛṇu nārada tasyās tat pātakapariśodhanaṃ /
upāyaṃ samayaṃ cāpi pravakṣyāmy adhunā tathā // Rm_23.163{63} //
yadā lokeśvaro nāthaḥ sarvasatvānukaṃpakaḥ /
bodhisatvo mahāsatvas traidhātukādhipeśvaraḥ // Rm_23.164{64} //
sukhāvatyā vinirgatya sarvāl lokān prabhāsayan /
sarvān satvān samuddhartuṃ pretaloke samācaret // Rm_23.165{65} //
tadā tatprabhayā spṛṣṭā sātisaukhyasamanvitā /
kim adya me mahatsaukhyam iti proktvābhyaciṃtayat // Rm_23.166{66} //
(Rm 279)
aho saukhyaṃ samutpannaṃ prabhāveyaṃ prasāritā /
nūnam atra mahāsatvaḥ satvān uddhartum āgatāḥ // Rm_23.167{67} //
yasyedṛk satkṛpādṛṣṭiḥ satveṣv evaṃ prasaryyati /
tasyaiva śaraṇaṃ gatvā bhajeyaṃ sarvadādarāt // Rm_23.168{68} //
iti dhyātvā viniścitya sā pretī prativismitā /
tasyaivā smaraṇaṃ kṛtvā tiṣṭhe dṛṣṭaṃ samutsukā // Rm_23.169{69} //
tadā sa bhagavāṃs tatra lokanāthaḥ kṛpāmayaḥ /
pretalokān samūddhartum upācaret prābhāsayaḥ // Rm_23.170{70} //
taṃ prabhāsaṃtam āyātaṃ dṛṣṭvā sarve 'pi pretakāḥ /
sahasā samupetyaivaṃ prārthayeyuḥ samādarāt // Rm_23.171{71} //
svāgataṃ bhagavan nātha prasīda parameśvara /
kṛpayāsmān samālokya pretalokān samuddhara // Rm_23.172{72} //
sarvadā bhavatām eva śaraṇaṃ saṃvrajāmahe /
tat kṛtvā pariśuddhān naḥ sarvā preraya sadgatau // Rm_23.173{73} //
iti tat prārthite sarve lokanāthaḥ kṛpānidhiḥ /
saddharmaṃ samupādiśya punar evam upādiśet // Rm_23.174{74} //
yadīchatha sadā saukhyaṃ yūyaṃ sarve samāhitāḥ /
triratnaṃ smaraṇaṃ kṛtvā bhajata śraddhayā mudā // Rm_23.175{75} //
tadaitat pātakair muktās sarve yūyaṃ pavitritāḥ /
sahasā sadgatiṃ prāptā bhaveta bodhicāriṇaḥ // Rm_23.176{76} //
ity ādiṣṭaṃ jagacchāstrā lokanāthena tena te /
sarve 'pi pretikāḥ śrutvā tathā kartuṃ samīchire // Rm_23.177{77} //
tadā te pretikāḥ sarve pariśuddhāśayā mudā /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā smṛtvā bhajeyur ānatāḥ // Rm_23.178{78} //
tadā tatsmṛtipuṇyena sarve te pretikās tataḥ /
pretalokāt samutthāya saṃyāsyanti sukhāvatīṃ // Rm_23.179{79} //
tatrāmitābhanāthasya sarve te śaraṇaṃ gatāḥ /
bhajanto dharmam ākarṇya cariṣyaṃti śubhācariṃ // Rm_23.180{80} //
tataḥ sarve 'pi te satvā bodhisatvāḥ śubhaṃkarāḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyuḥ // Rm_23.181{81} //
tadā sā pāpinī pretī sarvapāpavimocitā /
pretalokāt samutthāya sadgatiṃ samavāpsyati // Rm_23.182{82} //
evaṃ matvātra saṃsāre sadgatiṃ sukhavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_23.183{83} //
triratnabhajanodbhūtaṃ puṇyaṃ na kṣiṇuyāt kvacit /
sarvakleśān vinirdahya prāpayet saugataṃ padaṃ // Rm_23.184{84} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa nārado yatiḥ /
sasāṃghikasabhālokas tatheti prābhyanaṃdata // Rm_23.185{85} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ mayātra vakṣyate /
matvā rājaṃs tvam apy evaṃ triratnaṃ bhaja sarvadā // Rm_23.186{86} //
prajāś cāpi tathā dharmaṃ śrāvāyitvā prabodhayan /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_23.187{87} //
(Rm 280)
tatas te sarvadā bhadraṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ śivāṃ prāpya saṃbuddhapadaṃ āpnuyāḥ // Rm_23.188{88} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśoko narādhipaḥ /
tathā hīti pratijñāya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_23.189{89} //
ye cedaṃ pretikāyāḥ sugatakathitam idaṃ śraddhayā ye 'vadānaṃ śṛṇvaṃti śrāvayanti pramuditamanasas te narāḥ sarva evaṃ /
kṛtvā ratnatrayasya prabhajanam aniśaṃ bodhicittaṃ samāpya kṛtvā lokeṣu bhadraṃ sakalaguṇabharā bauddhaloke prayānti /

++ iti ratnāvadānatatve pretikāyāḥ kathā samāptam ++


(Rm 281)
XXIV Pretībhūtamaharddhikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ yatiṃ natvā prārthayac ca tathādarāt // Rm_24.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathā me samupādiśa // Rm_24.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhaṃ sudhīr yatiḥ /
nṛpatiṃ taṃ mahīpālaṃ saṃpaśyann evam ādiśat // Rm_24.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ saṃpravakṣyāmi tava dharmapravṛddhaye // Rm_24.4{4} //
tadyathā bhagavāñ chāstā śrīghanaḥ sa munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugato nātho dharmarāja vināyakaḥ // Rm_24.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhiś ca cailakaiḥ /
upāsakaiḥ śubhācārair upāsikāgaṇair api // Rm_24.6{6} //
bodhisatvair mahāsatvais tathānyair bodhivāṃchibhiḥ /
brahmadevāsurendraiś ca yakṣagaṃdharvakiṃnaraiḥ // Rm_24.7{7} //
siddhair vidyādharaiś cāpi nāgendrai garuḍair api /
sarvai lokādhipaiś cāpi tathānyaiś ca maharṣibhiḥ // Rm_24.8{8} //
brāhmaṇai rājabhi rājakumāraiś ca śubhārthibhiḥ /
vaiśyai maṃtrigaṇaiś cāpi tathāmātyagaṇair api // Rm_24.9{9} //
śreṣṭhibhiḥ paurikaiś capi gṛhasthaiś ca mahājanaiḥ /
vaṇigbhiḥ sārthavāhaiś ca tathā śilpigaṇair api // Rm_24.10{10} //
grāmyai jānapadaiś cāpi kārpaṭikaiḥ satīrthikaiḥ /
tathānyaiḥ sujanai vijñaiḥ saddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_24.11{11} //
sevitābhyarcitas tatra veṇuvane manorame /
karaṃdakanivāpākhye vihāre saugatāśrame // Rm_24.12{12} //
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra prabhāsayan /
sarvasatvahitārthena ratnarāśim ivojvalan // Rm_24.13{13} //
tadaiva samaye tatra rājagṛhe purottame /
āsīd gṛhapate śreṣṭhī mahājano mahādhanaḥ // Rm_24.14{14} //
śrimāṃ śrīdopamaḥ sarvadravyasaṃpatsamānvitaḥ /
sa sadṛśāt kulā bhāryāṃ svakuladharmacāriṇīṃ // Rm_24.15{15} //
subhadrāṃgāṃ samānīya vidhinodavahan mudā /
tataḥ sa gṛhabhṛt kantā bhāryayā kāṃtayā tathā // Rm_24.16{16} //
yathākāmaṃ ratiṃ bhuktvā cakrīḍa paricārayan /
tatas tasya gṛhasthasya yathākāmaṃ prabhuṃjataḥ // Rm_24.17{17} //
samaye sā priyā bhāryā babhūva garbhadhāriṇī // Rm_24.18{18} //
(Rm 282)
tataḥ sā samaye 'sūta dārakaṃ suṃdarāṃśikaṃ /
tac chrutvā sa pitā śreṣṭhī mudā draṣṭum upācaran // Rm_24.19{19} //
tatra sa samupetyāśu dārakaṃ taṃ śubhāṃśikaṃ /
dṛṣṭvā saṃmuditaḥ paśyann eva tasthāv atṛptitaḥ // Rm_24.20{20} //
tato jñātīn samāhūya kṛtvā jātimahaṃ śiśoḥ /
asya nāmaprasiddhena kriyatām ity abhāṣata // Rm_24.21{21} //
tac chrutvā jñātayaḥ sarve te kṛtvā samataṃ tathā /
taṃ śreṣṭhinaṃ samāhūya pura evaṃ samabruvan // Rm_24.22{22} //
yad ayaṃ dārako jāto nakṣatra uttarābhidhe /
tenottara iti khyāto bhavatu bhavadātmajaḥ // Rm_24.23{23} //
iti tair jñātibhiḥ khyātaṃ śrutvā sa gṛhabhṛt tathā /
tenaiva nāmadheyena prākhyāpayat tam ātmajaṃ // Rm_24.24{24} //
tataḥ sa dārako 'ṣṭābhi dhātribhiḥ pratipālitaḥ /
dine dine pravṛddho 'bhū hradastham ambujaṃ yathā // Rm_24.25{25} //
tataḥ pravarddhamānaḥ sa gurubhiḥ śikṣitaḥ kramāt /
lipyādi sarvavidyānāṃ drutaṃ pāraṃ samāyayau // Rm_24.26{26} //
tadā sa uttaro vijñaḥ savayobhiḥ sahānvitaḥ /
caramānaḥ pure tatra lokamanoharo vabhau // Rm_24.27{27} //
yadā sa uttaraḥ prauḍhayauvanamadanāśrayaḥ /
tadā tasya pitā śreṣṭhī daivāt kālaṃ samāyayau // Rm_24.28{28} //
tatas tasya gṛhe tatra sa uttaras tadātmajaḥ /
svāmī saṃpattisaṃprāpto gṛhi lokādhipo 'bhavat // Rm_24.29{29} //
tataḥ sa kulavṛttistho vyavahāravicakṣaṇaḥ /
krayavikrayakāryāṇi kṛtvā dravyaṃ samarjayat // Rm_24.30{30} //
sa ekasmin dine tatra veṇuvane jināśrame /
saṃbuddhaṃ śrīghanaṃ draṣṭuṃ dharmārthī samupācarat // Rm_24.31{31} //
tatra sa samupāsṛtyādrākṣīt tam śrīghanaṃ muniṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanapratimaṃḍitaṃ // Rm_24.32{32} //
vyāmaprabhāvirocaṃtaṃ samaṃtabhadrarūpiṇaṃ /
ratnarāśim ivojvālaṃ ratnādrim iva jaṃgamaṃ // Rm_24.33{33} //
sabhāmadhyāsanāsīnaṃ bhikṣusaṃghapuraskṛtaṃ /
dharmāmṛtapravarṣantaṃ sarvalokair namaskṛtaṃ // Rm_24.34{34} //
dṛṣṭvā sa muditas tatra sāṃjaliḥ purato vrajan /
pādau tasya munīndrasya praṇatvaikānta āśrayan // Rm_24.35{35} //
tatra tasyāśayaṃ śuddhaṃ dṛṣṭvā sa bhagavāṃs tathā /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_24.36{36} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sa uttaraḥ pramoditaḥ /
punaḥ pādau muner natvā pratyāyayau svam ālayaṃ // Rm_24.37{37} //
evaṃ sa uttaro vijñaḥ pratidinaṃ jagadguroḥ /
draṣṭuṃ dharmāmṛtaṃ vāpi pātum nityam upācarat // Rm_24.38{38} //
tathā tasya munīndrasya pītvā dharmāmṛtaṃ tadā /
(Rm 283)
saṃbuddhaśāsane tatra pravrajituṃ samaichata // Rm_24.39{39} //
tataḥ sa uttaras tasya munīndrasya purogataḥ /
pādābjau sāṃjalir natvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_24.40{40} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tat pravrajyāṃ vrataṃ mahyaṃ dātum arhati sāṃprataṃ // Rm_24.41{41} //
iti saṃprārthite tena bhagavān munīśvaraḥ /
uttarākhyaṃ kumāraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_24.42{42} //
kumāra śāsane bauddhe pravrajituṃ yadīchasi /
anujñāṃ mātur āsādya prāgacha dāsyate tadā // Rm_24.43{43} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sa uttaraḥ prabodhitaḥ /
tatheti caraṇau tasya muner natvā gṛhaṃ yayau // Rm_24.44{44} //
tatra gṛhe samāsādya sa uttaraḥ pramoditaḥ /
jananyāś caraṇau natvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_24.45{45} //
mātar adya vihāre 'haṃ gachāmi saugatāśrame /
tatra śāstu mukhābjottham āryadharmāmṛtaṃ pibe // Rm_24.46{46} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā tṛṣṇā me varddhyate punaḥ /
tat saddharmaṃ samālabdhum ichāmi parituṣṭaye // Rm_24.47{47} //
dhanyās te hi śubhātmānaḥ pariśuddhatrimaṃḍalāḥ /
saṃbuddhaśāsane sthitvā sadā dharmaṃ pibanti ye // Rm_24.48{48} //
aham api sadā tatra saṃbuddhaśāsane caran /
tat saddharmāmṛtaṃ labdhum ichāmi jananī dhruvaṃ // Rm_24.49{49} //
tat pravrajyāvrataṃ dhṛtvā carituṃ saugatāśrame /
ichāmi sāṃprataṃ mātas tad anujñāṃ pradehi me // Rm_24.50{50} //
iti putrāditaṃ śrutvā matā sā prahatāśayā /
ciraṃ tam ātmajaṃ dṛṣṭvā rudantyaivam abhāṣata // Rm_24.51{51} //
kim eva vadase putra maivaṃ me purato vadaḥ /
kim arthaṃ svagṛhaṃ tyaktvā pravrajitu tvam ichasi // Rm_24.52{52} //
kiṃ te duḥkhaṃ kuto jātaṃ mayā kiṃ cin na dṛśyate /
tvayā tu dṛśyate yat tad vaktavyaṃ purato mama // Rm_24.53{53} //
adyāpi tava tātasya śokādhiḥ śāmyate na me /
tathāpi māṃ kathaṃ tyaktum ichasi sāṃprataṃ sute // Rm_24.54{54} //
iti mātroditaṃ śrutvā sa uttaraḥ kumārakaḥ /
mātaraṃ taṃ samālokya bodhayituṃ samabravīt // Rm_24.55{55} //
mātas tvatkṛpayā me 'tra kiṃ cid duḥkhaṃ na vidyate /
gṛhe 'pi mahatī saṃpad asti bhogyaṃ yathechayā // Rm_24.56{56} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ kṣaṇadhvaṃsi śarīrakaṃ /
anityaṃ jīvitaṃ vidyutsaṃpātam iva na dhruvaṃ // Rm_24.57{57} //
saṃpac cāpi sthirā naivaṃ kasya śrī sarvadā sthirā /
sarveṣām api jaṃtūnāṃ sarvatra maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_24.58{58} //
sarve 'pi prāṇinaḥ kāle tyaktvā sarvān parigrahān /
jñātivaṃdhusuhṛtmitrānn api yāṃti yamālayaiḥ // Rm_24.59{59} //
(Rm 284)
eko 'pi vidyate naiva mṛtyuprāpte sahānugaḥ /
dharma eva tadaikaḥ syāt trātānugo yamālaye // Rm_24.60{60} //
dharmeṇa rakṣyate tatra yamadūtair adhiṣṭhite /
tad atra sarvathā nityaṃ karttavyaṃ dharmam eva hi // Rm_24.61{61} //
dharmavānn atra saṃsāre bhramann api sadā sukhī /
sarvatra satsukhāny eva prabhuktvā yāti sadgatiṃ // Rm_24.62{62} //
tatrāpi sarvadā saukhyaṃ bhuktvā kṛtvā ca maṃgalaṃ /
sarvasatvahitārthena saddharmāṇy eva sādhayet // Rm_24.63{63} //
etatpuṇyavipākaiḥ sa sadguruṃ samupāśrayet /
sadguros tu prasādena bodhicittaṃ labhet tadā // Rm_24.64{64} //
tato bodhicarīṃ prāpya bodhisatvo bhavet sudhīḥ /
tataḥ satvahitārthena bodhicaryāṃ samācaret // Rm_24.65{65} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya yathākramaṃ /
trividhāṃ bodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_24.66{66} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sarvajñena hitārthinā /
śrutaṃ mayā parijñāya tathā caritum ichyate // Rm_24.67{67} //
etatpuṇyavibhāgatvam api prāptuṃ yadīchasi /
tad anujñāṃ pradatvā me cittaṃ mātaḥ pratoṣaya // Rm_24.68{68} //
iti putroditaṃ śrutvā mātā sā vihatāśayā /
viyogaduḥkhasaṃkārttā vilapanty evam abravīt // Rm_24.69{69} //
hā putra katham ekānte māṃ vihātuṃ tvam ichasi /
nānyo me vidyate putras tvam evaiko 'sti naṃdanaḥ // Rm_24.70{70} //
pitāpi tava māṃ tyajya daivād yāto yamālayaṃ /
tvam api māṃ parityaktvā kutra gaṃtuṃ tathechasi // Rm_24.71{71} //
hā putra katham ajño 'si kenātra tvaṃ pravaṃcyase /
kiṃ paśyan hetunā kena pravrajituṃ tvam ichasi // Rm_24.72{72} //
hā putra kena mūḍho 'si yad etā dravyasaṃpadaḥ /
tyaktvā paragṛhe bhikṣāṃ yācitvā bhoktum ichasi // Rm_24.73{73} //
hā putra tvaṃ kumāro 'si tat pravrajyāṃ careḥ kathaṃ /
pravrajito gṛhaṃ tyaktvā bahir deśe sadāśrayeḥ // Rm_24.74{74} //
tat kathaṃ tyaktvā bahir deśe samāśrayeḥ /
śāṇakaṃṭāvṛto muṃdo mṛtvātra dhareśvaraḥ // Rm_24.75{75} //
śītavātātapākrānte kathaṃ duḥkhaṃ saheḥ suta /
kṣutpipāsāgnisaṃtaptaḥ duḥkhaṃ kas te 'bhiśāmayet // Rm_24.76{76} //
śmaśāneṣu śavāny asyan katham ekaś careḥ suta /
jaṃgale nirjane 'raṇye ekākī nivaseḥ kathaṃ // Rm_24.77{77} //
tathā bhūtālaye śūnyageheva nivaseḥ kathaṃ /
tathāmitreṣu deśeṣu katham ekor iva ccare // Rm_24.78{78} //
jvarādi rogasaṃtapte kas tava paricārayet /
ko vā te kṛpayā dadyāt pathyam āhāram auṣadhaṃ // Rm_24.79{79} //
yadi daivād vipattiḥ syāt tadā kaḥ pariśodhayet /
iti samīkṣya mā putra pravrajyāvrata utsaha /
(Rm 285)
mamātra vacanaṃ śrutvā sukhaṃ bhuktvā gṛhe vasa // Rm_24.80{80} //
iti mātroditaṃ śrutvā sa putraś caivam abravīt /
daivabhāvā bhavanty eva sarvatrāpi jagatsv api // Rm_24.81{81} //
eko 'pi vidyate nātra suhṛnmitrasahānugaḥ /
dharma eva sahāyaḥ syāt sarvatra maraṇe dhruvaṃ // Rm_24.82{82} //
iti saddharmasaṃprāptyai pravrajyāvratam uttamaṃ /
caritavyaṃ bhaved vijñair nirvṛtipadavāṃchibhiḥ // Rm_24.83{83} //
iti tena munīndreṇa samādiṣṭaṃ niśamyate /
māta tasmā tathātraitad vrataṃ caritum ichyate // Rm_24.84{84} //
tad atra saugate dharme māṃ niyoktuṃ yadīchasi /
tad anujñāṃ pradānaṃ me kṛpayā dātum arhati // Rm_24.85{85} //
iti putrārthitaṃ śrutvā mātā sā gadgadasvarā /
snehaduḥkhāgnisaṃtaptā dṛṣṭvaivaṃ sutam abravīt // Rm_24.86{86} //
hā putra katham eva tvaṃ nirdayāsy atiniṣṭhuraḥ /
yad vṛddhāṃ jananīṃ dṛṣṭvā kāruṇyaṃ nāsti te hṛdi // Rm_24.87{87} //
tad atra yadi te putra dayāsti mayi mātari /
yāvaj jīvāmy ahaṃ tāvad gṛhe vasa mayā saha // Rm_24.88{88} //
yāvac caitan mahat saṃpat svagṛhe sthirā tava /
tāvad yathepsitaṃ saukhyaṃ bhuktvā ramaṃ samācara // Rm_24.89{89} //
avaśyaṃ maraṇaṃ yāyāṃ kasya mṛtyur bhave na hi /
tadā mayi mṛtāyāṃ tu pravrajasva yathechayā // Rm_24.90{90} //
saṃpac cāpi bhavet kṣīṇā kasya saṃpat sadā sthirā /
tadā saṃpat parikṣīṇe bhikṣānnādo vrataṃ cara // Rm_24.91{91} //
yady evaṃ prārthite 'pi tvaṃ vilaṃghya vacanaṃ mama /
nirdayāniṣṭhurasvāntaḥ pravrajasi haṭhād api // Rm_24.92{92} //
tadāhaṃ te purogatvā saugataśāsane 'pi hi /
tyaktvāhāraṃ viṣaṃ bhuktvā yāsyāmi maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_24.93{93} //
iti me vacanaṃ satyaṃ vijñāyeha tvam ātmaja /
mayā saha gṛhe saukhyaṃ bhukṣva kutrāpi mā vraja // Rm_24.94{94} //
iti me vacanaṃ śrutvā yathākāmaṃ sukhaṃ gṛhe /
bhuktvā nityaṃ sadotsāhaiś caraṃ rama svam ātmaja // Rm_24.95{95} //
iti mātroditaṃ śrutvā sa uttaro 'bhiśaṃkitaḥ /
tatheti pratibuddhitvā tasthau gehe nirāśitaḥ // Rm_24.96{96} //
tataś caikadine prātaḥ samutthāya sa uttaraḥ /
saṃbuddhaṃ taṃ muniṃ draṣṭuṃ vihāre samupācarat // Rm_24.97{97} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sa uttaraḥ pramoditaḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya sāṃjalis samupāśrayat // Rm_24.98{98} //
tataḥ sa bhagavāṃc chāstā dṛṣṭvā tasya manogataṃ /
bodhayituṃ samālokya tam evaṃ samupālapat // Rm_24.99{99} //
kumāra kiṃ viṣaṇṇo 'si yan mano 'ntargataṃ tava /
tan mamāgre samākhyāhi pūrayāmi yadīhitaṃ // Rm_24.100{100} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sa uttaraḥ samutthitaḥ /
pādau tasya muner natvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_24.101{1} //
(Rm 286)
sarvajña bhagavañ chāstar vijānīyād bhavān mama /
yan mano 'ntargataṃ sarvaṃ yathāpy ahaṃ nivedaye // Rm_24.102{2} //
bhagavan nātha sarvajña na me mātā prabodhitā /
tad anujñāṃ na me dātum ichati prārthitāpi sā // Rm_24.103{3} //
tad bhavān me yathā yogyaṃ vrataṃ saṃbodhisādhanaṃ /
anyathāpi pradatvātra prabodhayitum arhati // Rm_24.104{4} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
taṃ viśuddhāśayaṃ dṛṣṭvā samāśvāsyaivam ādiśat // Rm_24.105{5} //
mā kumāra viṣādatvaṃ kṛthā dhairyaṃ samāśraya /
avaśyaṃ samaye prāpte brahmacārī bhaviṣyasi // Rm_24.106{6} //
tāvad gṛhe sadā dānaṃ kṛtvārthibhyo yathepsitaṃ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā śubhe cara samāhitaḥ // Rm_24.107{7} //
etatpuṇyavipākena samaye samupāgate /
pravrajyāvratam āsādya nirvāṇapadam āpsyasi // Rm_24.108{8} //
iti matvā kumārātra yāvaj jīvati sā prasūḥ /
tāvad gṛhe sadā dānaṃ kṛtvā śubhe caran vasa // Rm_24.109{6} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa uttaraḥ sudhīḥ /
tatheti prativijñapya prasasāda prabodhitaḥ // Rm_24.110{10} //
tataḥ sa uttaro natvā sāṃjalis taṃ munīśvaraṃ /
suprasannamukhāmbhojas tan manāḥ svagṛhaṃ yayau // Rm_24.111{11} //
tatra sa svagṛhe sthitvā svakulavṛttisādhanaiḥ /
pratisāryāpaṇaṃ tatra cakāra krayavikrayaṃ // Rm_24.112{12} //
tatra mulādhikaṃ lābhaṃ yal labdhaṃ gaṇavandhanaṃ /
tat sarvaṃ sa sutas tasyā mātur haste samarpayat // Rm_24.113{13} //
tataḥ sa uttaraḥ putro mātaraṃ tāṃ prasādayan /
tal labdhaṃ sakalaṃ dravyaṃ datvaivaṃ pratyabodhayat // Rm_24.114{14} //
śṛṇu mātar mamānena dravyena svajanāṃ janān /
arthinaḥ kṛpaṇān viprān mānayitvābhitoṣaya // Rm_24.115{15} //
iti putroditaṃ śrutvā mātā sā atikuṃcikā /
lubdhā matsarākrāṃtahṛdayaivam abhāṣata // Rm_24.116{16} //
putra pitrā prayatnena saṃpadas te samarjitāḥ /
tvam etāḥ saṃpadaḥ sarvā datvārthibhyo vyayiṣyasi // Rm_24.117{17} //
yāvat pitrārjitaṃ dravyaṃ tāvan mayā na dāsyate /
tāvat mātraṃ tavādhīnaṃ yāvat tvayā samarjitaṃ // Rm_24.118{18} //
yāvaj jivāmy ahaṃ tāta na te dāsyāmi kiṃ cana /
mṛtāyāṃ mayi tat sarvaṃ tavādhīnaṃ bhavet tadā // Rm_24.119{19} //
ity uktvā sā prasūs tasya mātsaryyakaluṣāśayā /
sarvadravyaṃ prayatnena guptīkṛtyātyarakṣata // Rm_24.120{20} //
kiṃ cid arthibhyo sā kudhī dadau /
guptīkṛtya prayatnena tad dravyaṃ samagopayat // Rm_24.121{21} //
dṛṣṭvā ca sārthinaḥ sarvān svagṛhaṃ samupāgatān /
sahasā samupāśritya paribhāṣyābhyanindayat // Rm_24.122{22} //
(Rm 287)
are māyā na gehe 'smiṃ yūyaṃ pretā ivāgatāḥ /
nityaṃ paragṛhe piṃḍaṃ bhoktuṃ bhramatha bhūtavat // Rm_24.123{23} //
evaṃ tān arthinaḥ sarvān sā nārī duritāśayā /
naikadhā vipralāpena paribhāṣyābhyaniṃdayat // Rm_24.124{24} //
evaṃ mātrā pratikruṣya vipralāpābhiniṃditān /
śrutvā sa uttaraḥ putro mātaraṃ tām abhāṣata // Rm_24.125{25} //
are māta kim eva tvam arthinaḥ paribhāṣase /
dhik tvāṃ dharmaparibhraṣṭāṃ kathaṃ na narake pateḥ // Rm_24.126{26} //
yadi tvaṃ vāṃchase saukhyam ihāmutrāpi sarvadā /
kṛpaṇān arthinaḥ sarvān saṃpradānaiḥ pramodaya // Rm_24.127{27} //
yady evaṃ kriyate mātaḥ saṃgatiḥ sarvadāvayoḥ /
anyathā cet tato nau syād vibhinnabhojanāśrayaḥ // Rm_24.128{28} //
yady asti te mayā sārddhaṃ sarvadā bhojane ratiḥ /
yathepsitaṃ sadārthibhyo datvā cara śubhe vṛṣe // Rm_24.129{29} //
iti tenātmajenāpi pratyākhyataṃ niśamya sā /
mātā lajjāvibhinnāsyā tam ātmajam abhāṣata // Rm_24.130{30} //
yady evaṃ nandanārthibhyaḥ sarvasvam api ditsasi /
tat svadravyāṇi sarvāṇi dāsyāmi tad yathepsitaṃ // Rm_24.131{31} //
ity uktvā sā prasū nārī tam ātmajaṃ mṛṣāgirā /
bodhayitvā gṛhe tāni dravyāṇi samagopayet // Rm_24.132{32} //
tataḥ sā pramadā duṣṭā mithyāvācā tam ātmajaṃ /
adya yato 'rthino bhikṣūns toṣayāmīty abodhayat // Rm_24.133{33} //
evaṃ mithyayā vācā bodhayantī tam ātmajaṃ /
svayam eva prabhuktvā ca tad dravyaṃ sarvaṃ gopayat // Rm_24.134{34} //
kasmai cid arthine kiṃ cid api sā na dadau kudhīḥ /
sā kebhyo 'pi valiṃ dātuṃ naivotsehe kadā cana // Rm_24.135{35} //
evaṃ sā durmatir lubdhā matsarākrāntacetasā /
paribhāṣyārthinaḥ sarvān niṃdayanty aśubhe 'carat // Rm_24.136{36} //
evaṃ kevalapāpāni prācitvā sā durāśayā /
kāle nirāśayā duḥkhārttā mṛtā pretālaye yayau // Rm_24.137{37} //
tatra pretagatiprāptā pretībhūtā durākṛtiḥ /
svakeśapratichannāṃgā śūcīmukhā kṛśāṃgikā // Rm_24.138{38} //
asthiyaṃtravad ucchrāyā parvatasaṃnibhodarā /
kṣutpipāsāgnisaṃtaptā dagdhasthūṇāsamāṃgikā // Rm_24.139{39} //
ārttasvarā virāvantī kraṃdantī sā samaṃtataḥ /
annapāna hi mārgantī paryabhramad itas tataḥ // Rm_24.140{40} //
tataḥ sa uttaro mātuḥ kṛtvāgnisaṃskṛtiṃ tadā /
snānaśaucādi karmāṃ kurvañ chokaṃ vyanodayat // Rm_24.141{41} //
tataḥ sa uttaro vijo mātṛśokaṃ vyanodayat /
arthibhyo vāṃchitaṃ datvā bahupuṇyāṇy upārjayat // Rm_24.142{42} //
tataḥ kāmaviraktaḥ sa saṃsārabhoganispṛhaḥ /
(Rm 288)
nirvṛtipadasaṃprātyai pravrajituṃ samaichata // Rm_24.143{43} //
tataḥ sa mudito gatvā veṇuvane jināśrame /
dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ natvā sāṃjaliḥ samupācarat // Rm_24.144{44} //
tatra pradakṣiṇīkṛtvā sasaṃghaṃ taṃ munīśvaraṃ /
praṇatvā purataḥ sthitvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_24.145{45} //
bhagavan nātha sarvajña vijānīyād bhavān api /
yan me sā jananī vighnā sāṃprataṃ pralayaṃ gatā // Rm_24.146{46} //
tad atra bhagavac chāstar bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tan me 'nugraham ādhāya pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_24.147{47} //
iti saṃprarthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
savyakareṇa tanmūrddhni saṃspṛśyaivaṃ samādiśat // Rm_24.148{48} //
ehi cara kumārātra brahmacaryaṃ samāhitaḥ /
ity uktvā bhagavāṃ chāstā sāṃghike taṃ samagrahīt // Rm_24.149{49} //
ehīty ukte munīndreṇa muṃḍito 'bhūt sa uttaraḥ /
khikkhirīpātrabhṛc chuddhakāṣāyacīvarāvṛtaḥ // Rm_24.150{50} //
tataḥ śāstuḥ prasādāt sa pariśuddhas trimaṃḍalaḥ /
niḥkleśayaviśuddhātmā saṃsāraviratotsavaḥ // Rm_24.151{51} //
samādhidhāraṇīvidyāghaṭamāno vicakṣaṇaḥ /
hitvāvidyāgaṇaṃ sarvavidyāguṇāntam āptavān // Rm_24.152{52} //
viditvā sarvasaṃsāragatiṃ vidyutkṣaṇasthitiṃ /
matvā ca sarvasaṃskāragatir 'nekavighātiniṃ // Rm_24.153{53} //
sarvakleśagaṇāṃ jitvā sarvān māragaṇān api /
sākṣād arhatvam āsādya śrāvakabodhim āptavān // Rm_24.154{54} //
tataḥ sa suviśuddhātmā vītarāgo jiteṃdriyaḥ /
ākāśanirmalasvāntaḥ sarvaloṣṭakakāṃcanaḥ // Rm_24.155{55} //
vāsīcaṃdanakalpāṃśo nirvikalpo niraṃjanaḥ /
sarvasatvahitādhānaḥ saṃbuddhaguṇasādhakaḥ // Rm_24.156{56} //
sadevāsuralokānāṃ sarveṣāṃ prāṇinām api /
vaṃdyaḥ pūjyo 'bhimānyaś ca brahmacārī babhūva saḥ // Rm_24.157{57} //
tataḥ so 'rhan mahābhijño gaṃgātire śubhasthale /
parṇakuṭyāṃ samāśritya tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_24.158{58} //
tatraikasmin dine tasya mātā sā pretikā satī /
nagna svaromasaṃchannā daghasthūṇāvivarṇitā // Rm_24.159{59} //
sūcīmukhāsthiyaṃtreva parvatasannibhodarā /
kṣutpipāsāgnidagdhāṃgā pānāhāragaveṣinī // Rm_24.160{60} //
ārtasvaraṃ virāvantī kraṃdantī samupāgatā /
āyuṣmantaṃ tam arhantaṃ paśyantī samupāśrayat // Rm_24.161{61} //
evaṃ tāṃ samupāsīnāṃ dṛṣṭvā sa uttaro yatiḥ /
kā tvam evaṃvidhāyātā vadasvety anvapṛchata // Rm_24.162{62} //
iti tenoditaṃ śrutvā sā pretī purataḥ sthitā /
uttaraṃ taṃ yatiṃ putraṃ samālokyaivam abravīt // Rm_24.163{63} //
ahaṃ te jananī snigdhā yayāsi janitaḥ sutaḥ /
annapānaviviktāsmi pretībhūtā 'dhunā care // Rm_24.164{64} //
paṃcaviṃśati varsāṇi yāṃti kālagatā hy ahaṃ /
(Rm 289)
nābhijānāmi pāṇīyaṃ kuto bhaktasya darśanaṃ // Rm_24.165{65} //
saphalāṃ puṣpitāṃ vṛkṣaṃ dṛṣṭvā gachāmi dūrataḥ /
sarve 'pi niṣphalā śuṣkā vipuṣpāś ca bhavanti te // Rm_24.166{66} //
sarāṃsi cāmbupūrṇāṇi dṛṣṭvā gachāmi dūrataḥ /
tāni sarvāṇi śuṣkāni bhavanti tat kṣaṇād api // Rm_24.167{67} //
bhedaṃ tasya mahāsaukhyaṃ vṛkṣamūlaśritasya te /
vidyate sarvadāpy atra kiṃ tvayā prakṛtaṃ śubhaṃ // Rm_24.168{68} //
tad atra kṛpayā paśyan kāruṇyaṃ janayan suta /
mātre tṛṣārditāyai me śītāmbu dātum arhasi // Rm_24.169{69} //
iti tayārthitam śrutvā sa uttaraḥ savismayaḥ /
tāṃ pretīṃ suciraṃ dṛṣṭvā śaṃkitaś caivam abravīt // Rm_24.170{70} //
mātas tarhi kṣaṇaṃ prāpte tvayā pāruṣyabhūtayā /
dānāni na kṛtāny eva puṇyāni vā citāni na // Rm_24.171{71} //
anyakṛtāni dānāni puṇyāni bhāṣitāni ca /
dṛṣṭvā śrutvāpi te citte krodhāgnir jvalitas tadā // Rm_24.172{72} //
kiṃ cin nāpi śubhaṃ karma kṛtvāpuṇyaṃ tvayārjitaṃ /
pareṇāpi kṛtaṃ dṛṣṭvā śrutvāpi nānumoditaṃ // Rm_24.173{73} //
etatkarmavipākena jananī tvaṃ mṛtādhunā /
pretībhūtānnapānena viyuktā bhramase bhave // Rm_24.174{74} //
idāniṃ kiṃ kariṣyāmi tvaṃ cātra kiṃ kariṣyasi /
tadā sarvāhitaṃ proktaṃ tvayā tatra śrutaṃ na tat // Rm_24.175{75} //
iti tenātmajenoktaṃ śrutvā sā pratibodhitā /
vigaladaśrurukṣākṣā taṃ putram evam abravīt // Rm_24.176{76} //
na mayā hi kṛtaṃ dānaṃ puṇyaṃ na cābhisādhitaṃ /
dṛṣṭvānumoditaṃ nāpi mātsaryaparibhūtayā // Rm_24.177{77} //
yad yad dravyaṃ tvayā putra mama haste samarpitaṃ /
tat tat sarvaṃ mayā vaṃdhikhadāyāṃ parigopitaṃ // Rm_24.178{78} //
tad idāniṃ samuddhṛtya jñātihaste samarpaya /
tena taṃ sugataṃ buddhaṃ sasaṃghaṃ bhojayātmaja // Rm_24.179{79} //
dakṣiṇādeśanāṃ cāpi mama nāmnābhikāraya /
tadā pretagater muktā yāyām ahaṃ surālayaṃ // Rm_24.180{80} //
iti tayoditaṃ śrutvā sa uttaro 'nubodhitaḥ /
evam astv iti saṃśrutya punas tām evam abravīt // Rm_24.181{81} //
sasaṃghaṃ sugataṃ tena bhojayiṣyāmi sāṃprataṃ /
kiṃ tu tvayāmva tatrāpi sthātavyaṃ sugatāṃtike // Rm_24.182{82} //
iti tenoditaṃ śrutvā sā pretī lajjayānvitā /
tam arhantaṃ samālokya pura evam abhāṣata // Rm_24.183{83} //
yad ahaṃ putra nagnāsmi pretī vibhransitākṛtī /
tat kathaṃ samupāśritya sthāsyāmi śrīghanāṃtike // Rm_24.184{84} //
iti tayoditaṃ śrutvā sa uttaro mahāmatiḥ /
tāṃ pretīṃ samupālokya punar evam abhāṣata // Rm_24.185{85} //
kriyamāne yadā pāpe lajjā nāsti tadā tava /
phalabhojanakāle 'tra kim evaṃ lajjase 'dhunā // Rm_24.186{86} //
iti tad vacanaṃ śrutvā sā pretī pratibodhitā /
(Rm 290)
tathā gamiṣyāmīti proktva tvaritaṃ vijñālayaṃ yayau // Rm_24.187{87} //
tataḥ sa uttaro gatvā jñātīn āhūya tad vṛtiṃ /
yathāmātroditaṃ khyāya sarvam eva nyavedayat // Rm_24.188{88} //
tac chrutvā jñātivargās te sarva 'tivismayānvitāḥ /
tathā tad dravyam ādāya sarvaṃ tasyān upāharan // Rm_24.189{89} //
tad dravyaṃ sarvam ālokya sa uttaraḥ pramoditaḥ /
sarveṣām api gotrāṇāṃ punar evaṃ samabravīt // Rm_24.190{90} //
bhavanto jñātayaḥ sarve dravyenaitena sāṃprataṃ /
sasāṃghikaṃ munīndraṃ taṃ bhojayiṣyāmi pūjayan // Rm_24.191{91} //
tad etat sarvam ādāya yadā prakaṃpitāśayāḥ /
saṃghabhojyārhasāmagrīṃ sādhayitvā pradatta me // Rm_24.192{92} //
iti saṃprārthitaṃ śrutvā sarve te jñātayas tathā /
saṃghabhojyārhasāmagrīṃ sarvadravyair asādhayat // Rm_24.193{93} //
tad dṛṣṭvā muditaḥ so 'rhan uttaraḥ saṃprasannadhīḥ /
śāstur nimaṃtraṇaṃ kartuṃ vihāre samupācarat // Rm_24.194{94} //
tatra sa samupāśritya taṃ munīndraṃ sasāṃghikaiḥ /
praṇatvā sāñjalis tatra puraḥ sthitvā nyamaṃtrayat // Rm_24.195{95} //
bhagavan nātha sarvajña bhagavaṃtaṃ sasāṃghikaṃ /
pūjayituṃ samichāmi śvo 'nugṛhītum arhati // Rm_24.196{96} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
tam uttaraṃ samālokya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_24.197{97} //
tataḥ sa uttaro matvā bhagavatādhivāsitaṃ /
taṃ munīndraṃ punar natvā jñātīnāṃ purato yayau // Rm_24.198{98} //
tatra sa uttaras teṣāṃ ca nimaṃtraṇaṃ /
kṛtvā tatra punas teṣāṃ pura evam abhāṣata // Rm_24.199{99} //
saṃghabhojye pravṛtte 'tra yūyaṃ sarve samāgatāḥ /
pretībhūtāṃ mamāmbāṃ tām avalokitum arhatha // Rm_24.200{100} //
ity uktvā svāśramaṃ gatvā sa uttaraḥ prasāditaḥ /
dhyānāgārasamāsīnas tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_24.201{1} //
tataḥ prātaḥ samutthāya jñātīnāṃ purato gataḥ /
pūjopacārasāmagrīṃ sahasā samasādhayat // Rm_24.202{2} //
tataḥ sa uttaraḥ prāhne vihāre samupāsaran /
bhagavaṃtaṃ munīndraṃ taṃ praṇatvaivam abhāṣata // Rm_24.203{3} //
bhagavan sarvavic chāstaḥ samayo varttate 'dhunā /
tat sasaṃgho bhavān atra vijayituṃ samarhati // Rm_24.204{4} //
iti saṃprārthite tena gaṃḍīm ākoṭayan muniḥ /
tac chabdacoditās tatra sa ca saṃghā upāsaran // Rm_24.205{5} //
tatra te jñātayaḥ sarve lokā anye 'pi harṣitāḥ /
tatra pretāṃ samāyātāṃ tāṃ draṣṭuṃ samupāgatāḥ // Rm_24.206{6} //
tadā sa bhagavāṃs tatra sasāṃghikaḥ samāgatāḥ /
tad dattaṃ pādyam ādāya śuddhāsane samāśrayat // Rm_24.207{7} //
(Rm 291)
tāṃ dṛṣṭvā jñātayaḥ sarve lokā anye 'pi kheṭitāḥ /
hā pāpam iti bhāṣante tasthuḥ saddharmavāṃchayā // Rm_24.208{8} //
tadā te jñātayaḥ sarve bhagavaṃtaṃ sasāṃghikaṃ /
yathākramaṃ samabhyarcya bhojanaiḥ samatoṣayat // Rm_24.209{9} //
tatas te sāṃghikāḥ sarve saṃbuddhapramukhā api /
tat praṇītarasaṃ bhojyaṃ bhuktvā tṛptiṃ samāyayuḥ // Rm_24.210{10} //
tato 'panīya pātrāṇi śodhayitvā bhujādikaṃ /
teṣāṃ pūgādi tāmbūlagaṇaṃ te pradadur mudā // Rm_24.211{11} //
tatra sa uttaro bhikṣur jñātibhis tai sahānvitaḥ /
bhagavaṃtaṃ sasaṃghaṃ taṃ praṇatvā samupāśrayat // Rm_24.212{12} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā tam uttaram upāśritaṃ /
dākṣiṇādeśanāṃ tasyāḥ pretyā nāmnā samādiśat // Rm_24.213{13} //
ito dānād dhi yat puṇyaṃ tat pretīm upagachatu /
uttiṣṭhatām iyaṃ pretī pretalokāt tato drutaṃ // Rm_24.214{14} //
iti śubhāśiṣaṃ datvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
āryyasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ ca samādiśat // Rm_24.215{15} //
tad āryyadharmam ākarṇya sarve lokāḥ prabodhitāḥ /
dharmaviśeṣam ājñāya babhūvuḥ satyadarśinaḥ // Rm_24.216{16} //
sāpi pretī samānīya tat saddharmāmṛtaṃ mudā /
suprasannāśayā smṛtvā triratnaṃ śaraṇaṃ yayau // Rm_24.217{17} //
tataḥ sā bhūtaloke 'bhūj jātā bhūtamaharddhikā /
tatrāpi sābhavad duṣṭā mātsaryyarukṣitāśayā // Rm_24.218{18} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasmāt sasāṃghikaḥ prabhāsayan /
gatvā svāśramam āśritya tasthau dharmam upādiśan // Rm_24.219{19} //
tataḥ sa buddhimān vijña āyuṣmān yatir uttaraḥ /
kutrāsau jāyate mātādhuneti samapaśyata // Rm_24.220{20} //
evaṃ sa uttaro vijñaḥ samabhīkṣya samaṃtataḥ /
dadarśa tāṃ saṃprajātāṃ bhūtamaharddhikālaye // Rm_24.221{21} //
dṛṣṭvā sa uttaraḥ putro mātaraṃ tāṃ ca bhautikāṃ /
sahasā samupāśritya samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_24.222{22} //
kim ambāsti tvayā śaktir api dāneṣu sāṃprataṃ /
yadīchasi sadā bhadraṃ kuru dānam ihādhunā // Rm_24.223{23} //
iti tenoditaṃ śrutvā sā ca bhūtamaharddhikā /
uttaraṃ taṃ sutaṃ dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_24.224{24} //
nādyāpi vidyate dāne 'bhilāṣaṃ mama naṃdana /
tat kiṃ cid api vā dravyaṃ pradātuṃ nāham utsahe // Rm_24.225{25} //
iti tenoditaṃ śrutvāyuṣmān sa uttaro yatiḥ /
dṛṣṭvā tāṃ mātaraṃ bhūtamaharddhikām abhāṣata // Rm_24.226{26} //
adyāpi te tiṣṭhati tac charīraṃ vivṛddhanirmānsatvagasthicarmā lobhāṃdhakārāvṛtalocanāyā nivartitaṃ yat tava pretaloke /
dhik tvāṃ praduṣṭām iha kiṃ vadeyam adyāpi yat tvaṃ duritāśayāsi /
(Rm 292)
kenātra te pāpanimagnacittaṃ saṃśodhitaṃ puṇyakaroddhṛtaṃ syāt // Rm_24.227{27} //
sadāpi caivaṃ narake nivāsā bhavet kadā tvaṃ parimokṣyase 'taḥ /
aho hi durbuddhidurāśayānāṃ mano na kenāpi viśuddhyate vai // Rm_24.228{28} //
evaṃ bahuprakāreṇa paribhāṣyottaraḥ sa tāṃ /
tadaṅgāt yamalīm ekām ākṛṣyāpaharad valāt // Rm_24.229{29} //
tatas tāṃ yamalīṃ so 'rhaṃ saṃghāya samakalpayat /
tatra mūlyena tāṃ krītvā bhikṣumānavake nyaset // Rm_24.230{30} //
tatrāpi niśi sā gatvā yamalīṃ tām upāharat /
tathāpahṛtāṃ bhikṣur uttarāya nyavedayat // Rm_24.231{31} //
tac chrutvā cottaro gatvā paribhāṣya valena tāṃ /
apahṛtya punas tasmai bhikṣave samakalpayat // Rm_24.232{32} //
bhūyo 'pi niśi sā gatvā yamalīṃ tām upāharat /
tathā sa uttaraś cāpi tasyāś ca tām apāharat // Rm_24.233{33} //
evaṃ tridhā niśāyāṃ sā tatra gatvāharac ca tāṃ /
uttaraś cāpahṛtyaiva tāṃ tasmai bhikṣave dadau // Rm_24.234{34} //
tenāpi bhikṣuṇādāya catudiksāṃghikāya sā /
pādyalepānikāyāṃ saṃsīvitvā pratipāditā // Rm_24.235{35} //
tatra tāṃ sīvitāṃ dṛṣṭvā sā ca bhūtamaharddhitā /
apahṛtavibhagnāśā rudantī svālayaṃ yayau // Rm_24.236{36} //
taccittāgniprataptā sā smṛtvā taṃ sutam uttaraṃ /
kālaṃ gatā tato 'nyatra yakṣaloke 'labhaj januḥ // Rm_24.237{37} //
evaṃ matvā mahatpāpamūlaṃ mātsaryyam eva hi /
tat mātsaryaṃ parityajya karttavyaṃ dānam ādarāt // Rm_24.238{38} //
dānena śuddhyate cittaḥ śuddhacittaḥ sudhīkṛtiḥ /
kramād bodhicariṃ dhṛtvā saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_24.239{39} //
evaṃ vijñāya sarvatra yadīchanti sadā śubhaṃ /
mātsaryaṃ viṣavat tyaktvā caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_24.240{40} //
iti me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ tathā mayocyate /
tvaṃ cāpy evaṃ parijñāya caritavyam śubhe sadā // Rm_24.241{41} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayituṃ sadārhasi // Rm_24.242{42} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_24.243{43} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti pratibhāṣitvā prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_24.244{44} //
idaṃ narā ye muditāś ca bhūtamaharddhikāyānuvadānam atra /
mudā niśamya pratimodayante prayāṃti te śrīghanasaṃnivāse // Rm_24.245{45} //

++ iti ratnāvadānatve pretībhūtamaharddhikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 293)
XXV Dūtāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ natvā punar evam avocat // Rm_25.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_25.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan mahāmatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_25.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me gurubhāṣitaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvā cātrānumodaya // Rm_25.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śrīghanaḥ sa munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_25.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhiś ca celakaiḥ /
upāsakagaṇaiś cāpi tathā copāsikāgaṇaiḥ // Rm_25.6{6} //
rājagṛhapuropānte gṛddhakūṭe nagottame /
veṇuvane mahodyāne karaṃdakanivāpake // Rm_25.7{7} //
sarvasatvahitārthena bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra prabhāsayan // Rm_25.8{8} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve lokā upāgatāḥ /
devā daityāś ca nāgāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_25.9{9} //
grahā vidyādharāḥ siddhā rākṣasā garuḍā api /
lokapālagaṇāś cāpi tīrthikāś ca maharṣayaḥ // Rm_25.10{10} //
brāhmaṇāḥ kṣatriyā bhūpā vaiśyāś ca māṃtriṇo 'pi ca /
amātyāḥ śreṣṭhinaś cāpi gṛhasthāś ca mahājanāḥ // Rm_25.11{11} //
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca śilpinaḥ paurikās tathā /
grāmyā jānapadāś cāpi tathā kārpaṭikā api // Rm_25.12{12} //
tathānye 'pi janāś caivaṃ sarve tatra samāgatāḥ /
dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ natvā samabhyarcya yathākramaṃ // Rm_25.13{13} //
kṛtāṃjalipuṭāḥ sarve parivṛtyopatasthire /
tataḥ sa bhagavāṃ dṛṣṭvā sarvāṃs tāṃ samupasthitān /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_25.14{14} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ prabodhitāḥ /
dharmavaiśeṣam ājñāya babhūvur bodhisādhinaḥ // Rm_25.15{15} //
evaṃ sa bhagavāṃs tatra nityaṃ saddharmam ādiśan /
varṣāsu vyaharal lokahitaṃ kṛtvā sasāṃghikaḥ // Rm_25.16{16} //
tasmiṃs tu samaye tatra śrāvastyāṃ puri sattamaḥ /
anāthapiṃḍadaḥ śreṣṭhī gṛhapatir mahājanaḥ // Rm_25.17{17} //
triratnabhaktimān dātā saṃbuddhadarśanotsukaḥ /
prasenajin mahīpālaṃ praṇatvā prārthayat tathā // Rm_25.18{18} //
jaya deva mahāraja jānīyāt tad bhavān api /
(Rm 294)
yad asmābhi munīndro 'sau suciraṃ nābhidṛśyate // Rm_25.19{19} //
tat tasmātra munīndrasya darśane tṛṣitā vayaṃ /
bhagavaṃtaṃ munīndraṃ taṃ draṣṭum ichāmahe 'dhunā // Rm_25.20{20} //
tad bhavān samupāmaṃtrya bhagavaṃtaṃ jagadguruṃ /
atra lokahitārthāya vijayituṃ samarhati // Rm_25.21{21} //
iti saṃprārthitaṃ tena gṛhādhipatinā sadā /
śrutvā sa bhūpatī rājā taṃ gṛhapatim abravīt // Rm_25.22{22} //
kiṃ tvayā śrūyate sādho bhagavān sa munīśvaraḥ /
etarhi tiṣṭhate kutra varṣāsu saha sāṃghikaiḥ // Rm_25.23{22!} //
iti rājñoditaṃ śrutvā so 'nāthapiṇḍado gṛhī /
taṃ nareṃdraṃ samālokya punar evam abhāṣata // Rm_25.24{23} //
śrutaṃ mayā mahārāja bhagavān sa sasāṃghikaṃ /
rājagṛhe 'dhunā prāvṛtsamaye 'py avatiṣṭhate // Rm_25.25{24} //
iti tena samākhyātaṃ śrutvā sa nṛpatis tataḥ /
dūtam ekaṃ samāhūya pura evam upālapat // Rm_25.26{25} //
ehi tvaṃ bho mahāsādho śrutvā me vacanaṃ drutaṃ /
tatra rājagṛhe gatvā bhagavata upācara // Rm_25.27{26} //
asmākaṃ vacanais tasya śāstuḥ pādāmbuje namaḥ /
natvā dehādi sarvatra kauśalyaṃ paripṛcha ca // Rm_25.28{27} //
evaṃ cāpi munes tasya puro vijñāpayādarāt /
kauśalye nṛpatī rājā bhagavaṃtaṃ draṣṭum ichati // Rm_25.29{28} //
tathā sarve 'pi lokāś ca śrāvastyāyāś ca paurikāḥ /
triratnadarśanaṃ kartum abhivāṃchanti sāṃprataṃ // Rm_25.30{29} //
bhavaddharmāmṛtaṃ cāpi pātum ichaṃti sarvavit /
tat sasaṃgho bhavāṃs tatra kṛpayāgaṃtum arhati // Rm_25.31{30} //
iti rajñoditaṃ śrutvā tatheti pratimoditaḥ /
taṃ nṛpaṃ sāṃjalir natvā drutaṃ rājagṛhaṃ yayau // Rm_25.32{31} //
tatra rājagṛhe gatvā sa dūtaḥ pratinaṃditaḥ /
vilokya suprasannātmā gṛdhrakūṭe upācarat // Rm_25.33{32} //
tatra sa dūrato dṛṣṭvā bhagavaṃtaṃ pramoditaḥ /
upetya sāṃjalir natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_25.34{33} //
bhagavan nātha sarvajña vaṃde te caraṇāmbuje /
yadarthe 'ham ihāyāmi taj jānīyād bhavāṃ jinaḥ // Rm_25.35{34} //
tathāpy ahaṃ jagacchāstuḥ puro vijñāpayāmi tat /
bhagava sarvavid rājā prasenajit sukauśalaḥ // Rm_25.36{35} //
bhavatāṃ vaṃdate pādau kuśalaṃ cāpi pṛchate /
tathā ca bhagavan sarve śrāvastyeyāś ca paurikāḥ // Rm_25.37{36} //
vaṃdaṃte bhavatāṃ pādau pṛchaṃte cāpi kauśalaṃ /
nṛpādi sarvalokāś ca bhavatāṃ darśanotsukāḥ // Rm_25.38{37} //
triratnaṃ draṣṭum ichāma ity evaṃ pravadanti te /
bhavaddharmāmṛtaṃ cāpi pātum ichaṃti te 'dhunā // Rm_25.39{38} //
nṛpatipramukhāḥ sarve tṛṣṇārditā ivāmṛtaṃ /
tat sādhu bhagavāṃs tatra śrāvastyāṃ puri sāṃprataṃ /
(Rm 295)
anukampām upādāya vijayatāṃ sasāṃghikaḥ // Rm_25.40{39} //
ity ukte tena dūtena bhagavān sa munīśvaraḥ /
taṃ dūtaṃ puruṣaṃ dṛṣṭvā samāmaṃtryevam ādiśat // Rm_25.41{40} //
bho puruṣa mahārājo bimbisāro nṛpādhipaḥ /
yady anujñāṃ dadāty atra tadā yāsyāmy ahaṃ dhruvaṃ // Rm_25.42{41} //
tat sādhu nṛpates tasya bimbisārasya bhūbhṛtaḥ /
anujñāprārthanāṃ kṛtvā gachāyāsyāmy ahaṃ tadā // Rm_25.43{42} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa dūta ādarāt /
tatheti taṃ muniṃ natvā rājño 'ntikam upācarat // Rm_25.44{43} //
tatra sa samupāśritya bimbisāraṃ narādhipaṃ /
sāṃjaliḥ purato gatvā praṇatvaivaṃ nyavedayat // Rm_25.45{44} //
jaya deva mahārāja prasīdānugrahaṃ kuru /
prasenajinmahībhartur dūto 'haṃ samupāgataḥ // Rm_25.46{45} //
mahārāja mahīpāla prasenajit sa kauśalaḥ /
bhagavato munīndrasya darśanam abhivāṃchati // Rm_25.47{46} //
tathā sarve 'pi lokāś ca śrāvastryeyāḥ sapaurikāḥ /
triratnasya jagadbhartuḥ praṣṭum ichanti sāṃprataṃ // Rm_25.48{47} //
tad asya trijagacchāstur bhagavato bhavān prabho /
tatrānugamane 'nujñāṃ kṛpayā dātum arhati // Rm_25.49{48} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bimbisāraḥ sa bhūpatiḥ /
taṃ dūtaṃ samupālokya cireṇaivam abhāṣata // Rm_25.50{49} //
sadho sa bhagavāns tatra yadi gaṃtuṃ samichati /
tad atra kiṃ vadiṣyāmi yatrechet tatra gachatu // Rm_25.51{50} //
iti rājñā samādiṣṭaṃ śrutvā dūtaḥ sa moditaḥ /
bimbisāraṃ nareṃdraṃ taṃ natvā yayau jināntike // Rm_25.52{51} //
tatra sa sahasā gatvā śrīghanaṃ taṃ munīśvaraṃ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_25.53{52} //
bhagavaṃs tena bhūpena hy anujñāto 'si sāṃprataṃ /
tat sasaṃgho bhagavāṃs tatra vijayituṃ samarhati // Rm_25.54{53} //
iti tenoditaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
enaṃ dūtaṃ samālokya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_25.55{54} //
tataḥ sa bhagavān varṣātrimāsānta sasāṃghikaḥ /
sarvatra maṃgalaṃ kṛtvā pratasthe saṃprabhāsayan // Rm_25.56{55} //
tadā sa puruṣo dūtas tadvihārād vinirgataḥ /
sahasā ratham āruhya saṃpratasthe puraḥ pathi // Rm_25.57{56} //
tatra sa bhagavaṃtaṃ padbhyāṃ saṃprasthitaṃ pathi /
dṛṣṭvaiva sahasā tasmād rathāt svayam avātarat // Rm_25.58{57} //
tatra sa sahasopetya bhagavantaṃ munīśvaraṃ /
sāṃjaliḥ purato gatvā praṇatvaivam avocata // Rm_25.59{58} //
prasīdatu jagannātha mamānukampayā bhavān /
idaṃ rathaṃ samāruhya vijayatāṃ sasāṃghikaḥ // Rm_25.60{59} //
iti tenoditaṃ śrutvā bhagavān sa jagadguruḥ /
taṃ dūtaṃ puruṣaṃ dṛṣṭvā tatraivaṃ samupādiśat // Rm_25.61{60} //
ṛddhipādarathenāhaṃ samyagvyāyāmavarttinā /
(Rm 296)
pracarāmi mahīṃ kṛtsnām akṣataḥ kleśakaṣṭakaiḥ // Rm_25.62{61} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sa dūtaḥ pratibodhitaḥ /
bhūyo 'pi sāṃjalir natvā prārthayat taṃ munīśvaraṃ // Rm_25.63{62} //
yady api bhagavān ṛddhiyānayāyī tathāpi tu /
mamānugraham ādhātuṃ gṛhyatām anukampayā // Rm_25.64{63} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sasāṃghikaḥ /
ṛddhyā rathopari sthitvā saṃpratasthe prabhāsayan // Rm_25.65{64} //
tatra mārgeṣu sarvatra bhagavān sasāṃghikaḥ /
bhāsayan maṃgalaṃ kṛtvā śrāvastīpuram āyayau // Rm_25.66{65} //
tatra sa puruṣo dūtaḥ sahasā pracaran puraḥ /
prasenajinnarendrasya gatvaivaṃ saṃnyavedayat // Rm_25.67{66} //
jaya deva mahārāja diṣṭyā varddhasva sāṃprataṃ /
yad asau bhagavāṃc chāstā sasaṃgho 'tra samāgataḥ // Rm_25.68{67} //
iti tenoditaṃ śrutvā prasenajit sa bhūpatiḥ /
tatra sarvatra mārgeṣu śodhayitvābhyaśodhayat // Rm_25.69{68} //
chatradhvajavitānaiś ca samaṃtato 'bhyamaṃḍayat /
tataḥ sa nṛpati rājā tūryasaṃgītivādanaiḥ /
sajano bhagavantaṃ taṃ pratyudyayau mahotsavaiḥ // Rm_25.70{69} //
tatra samudito rājā samaṃtrijanapaurikaḥ /
dūrāt taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā padbhyāṃ carann upācarat // Rm_25.71{70} //
tatropetya sa bhūpālaḥ sasaṃghan taṃ munīśvaraṃ /
praṇatvā sāṃjaliḥ sthitvā puro dṛṣṭvaivam abravīt // Rm_25.72{71} //
bhagavan nātha sārvajña kaccic ca kuśalaṃ tanau /
bhavatāṃ viṣaye hy atra viharasva sasāṃghikaḥ // Rm_25.73{72} //
tathā sarve 'pi lokāś ca samaṃtrijanapaurikāḥ /
sāṃjalayaḥ praṇatvaivaṃ prārthayaṃs taṃ munīśvaraṃ // Rm_25.74{73} //
svāgataṃ bhagavaṃc chāsta vijayasva kṛpānidhe /
sadātra svāśrame sthitvā viharasvānukampayā // Rm_25.75{74} //
ity uktvā sarvalokās te nṛpatipramukhā mudā /
pūjādi maṃgalotsāhaiḥ prāveśayaṃs tataḥ pure // Rm_25.76{75} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāṃs tān saṃpramoditān /
nṛpatipramukhān datvā bhadrāśiṣaṃ samācarat // Rm_25.77{76} //
tatra sa bhagavāṃs tasyāḥ śrāvastyā gopurāntike /
avatīrya yathā padbhyāṃ pracakrāma sasāṃghikaḥ // Rm_25.78{77} //
tatra sa śrīghano nāthaḥ prabhāsayan samaṃtataḥ /
sarveṣāṃ bhadratāṃ kurvan praviveśa sasāṃghikaḥ // Rm_25.79{78} //
praviṣṭe nagare tatra saṃbuddhe sugate jine /
tatpuṇyasuprabhāvyāpte sarvatrāpy abhavac chubhaṃ // Rm_25.80{79} //
aṃdhā rūpāṇi prādrākṣur vadhirāḥ śuśruvu ravaṃ /
ye ca hīneṃdriyās te 'pi sarve pūrṇendriyā vabhuḥ // Rm_25.81{80} //
kṣudhāgniparitaptāṃgās te 'bhavan paritṛptitāḥ /
pipāsāparidagdhāṃgās te 'py āsan saṃpratarpitāḥ // Rm_25.82{81} //
kucelā durbhagāṃśā ye śuddhāṃśukāḥ śubhāṃśikāḥ /
(Rm 297)
cirarogāturā yena nīrogā valino 'bhavan // Rm_25.83{82} //
unmattāḥ smṛtimaṃtaś ca daridrā dhanino 'bhavan /
ciravairānuvaddhā ye te 'py āsan maitrabhāvinaḥ // Rm_25.84{83} //
caṃḍālāś ca dayāvantaḥ krodhinaḥ kṣāntibhāvinaḥ /
labdhāś ca niḥspṛhā āsan īrṣyālavaś ca sādhavaḥ // Rm_25.85{84} //
matsariṇaś ca dātāraḥ kṛpaṇāḥ saṃtoṣitāśayāḥ /
adharmakāmasaṃraktās te dharmakāmasādhinaḥ // Rm_25.86{85} //
mṛṣāvādaratā ye ca te 'py āsan satyabhāṣiṇaḥ /
paiśunyābhiratā ye ca te 'pi viśrambhabhojanāḥ // Rm_25.87{86} //
saṃbhinnalāpino duṣṭās te 'pi saṃtaḥ samārjavāḥ /
pāruṣyaṃvādinaḥ krūrās te āsan priyavādinaḥ // Rm_25.88{87} //
ye 'bhidhyālavas te 'pi sajjanā kīrtimāninaḥ /
vyāpādaniratā ye ca te 'pi satvahitārthinaḥ // Rm_25.89{88} //
mithyādṛṣṭicarā ye ca te dharmasatyadṛṣṭayaḥ /
bodhicaryāsamutsāhāḥ sarve puṇyārthino 'bhavan // Rm_25.90{89} //
evam anye 'pi ye satvā duḥkhinaḥ pāpasaṃratāḥ /
sarve te sukhinaḥ saṃtaḥ saddharmavāṃchino 'bhavan // Rm_25.91{90} //
sugaṃdhinaḥ sukhasparśāḥ śītalā vāyavo vavuḥ /
prasedire diśaḥ sarvāḥ puṣpāṇi vavṛṣur ghanāḥ // Rm_25.92{91} //
suraduṃdubhayo neduḥ prasasāra mahodadhiḥ /
pracacāra mahī ṣaḍdhā prajujvaluḥ śubhāgnayaḥ // Rm_25.93{92} //
babhūvuḥ pādapāḥ sarve phalapuṣpābharānattāḥ /
aṣṭāṃgaguṇayuktāmbuparipūrṇajalāśrayāḥ // Rm_25.94{93} //
anekadhāturatnādi nidhayaḥ pracakāsire /
nispannaśasyasaṃpannā bahhūva vasudhā tadā // Rm_25.95{94} //
bahukṣīrapradā gāva auṣadhayo guṇānvitāḥ /
rasāś ca suguṇā āsan phalāni surasāni ca // Rm_25.96{95} //
evaṃ tatra subhadrāṇi sarvatrāpy abhavaṃs tadā /
upadravāś ca sarve 'pi sarvatra vilayaṃ gatāḥ // Rm_25.97{96} //
sarve vighnagaṇā duṣṭā te 'py atra vilayaṃ yayuḥ /
sarve satvāḥ sukhāḍhyāś ca pracerire praharṣitāḥ // Rm_25.98{97} //
evaṃ tadā munīndrasya prabhāvena samaṃtataḥ /
saddharmamaṃgalotsāhaṃ babhūva nirupadravaṃ // Rm_25.99{98} //
evaṃ sa bhagavāṃs tatra kṛtvā bhadraṃ prabhāsayan /
pradakṣiṇakrameṇaivaṃ pracakrāma nṛpālaye // Rm_25.100{99} //
tatra śodhāntare ramye prāsāde pariśodhite /
chatradhvajavitānaiś ca maṇḍite visṛtāsane // Rm_25.101{100} //
praviśya pādyam ādāya nṛpadattaṃ sasāṃghikaḥ /
bhagavān bhāsayaṃs tatra śuddhāsane samāśrayan // Rm_25.102{1} //
tathā te sāṃghikāś cāpi sarve dattaṃ mahībhujā /
svayaṃ samādāya svasvāsane samāśrayat // Rm_25.103{2} //
evaṃ tatra samāsīnaṃ śrīghanaṃ taṃ sasāṃghikaṃ /
nṛpatipramukhāḥ sarve lokā dṛṣṭvā pramoditāḥ // Rm_25.104{3} //
(Rm 298)
sarvapūjopahārāṃgaiḥ samabhyarcya yathāvidhiḥ /
yathārhabhojanaiś cāpi praṇītaiḥ samatoṣayan // Rm_25.105{4} //
tatas taṃ sugataṃ tṛptaṃ sasamahaṃ sa narādhipaḥ /
dṛṣṭvāpanīya pātrāṇi tad dhastādīn aśodhayat // Rm_25.106{5} //
tataḥ kramukatāmbūlamahauṣaddhirasāyanaṃ /
datvā kṣamārthanāṃ kṛtvā nanāma taṃ sasāṃghikaṃ // Rm_25.107{6} //
tatra samudito rājā tasya śāstur jagadguroḥ /
puro nīcāsanāsīno tasthau śrotuṃ vṛṣaṃ mudā // Rm_25.108{7} //
tathā maṃtrijanādyāś ca sarve lokāḥ pramoditāḥ /
natvā taṃ śrīghanaṃ tatra dharmam śrotum upāśrayan // Rm_25.109{8} //
tataḥ sa bhagavāṃ dṛṣṭvā sarvāṃs tān samupāśritān /
nṛpatiṃ taṃ samāmaṃtrya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_25.110{9} //
śṛṇu rājan mahābhāga sarvadārogyam astu vaḥ /
sarve satvāś ca saddharmaniratā santu sarvadā // Rm_25.111{10} //
evaṃ tvaṃ bho mahārāja sādhayitvā prayatnataḥ /
sarvāṃ satvāṃ śubhe dharme yojayitvābhipālaya // Rm_25.112{11} //
evaṃ loke śubhaṃ kṛtvā bodhicaryāṃ samāhitaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cinu dharmaṃ samādarāt // Rm_25.113{12} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ kṣaṇadhvaṃsi śarīrakaṃ /
jīvitaṃ ca kṣaṇasthāyi dharma eva sahānugaḥ // Rm_25.114{13} //
iti matvā mahārāja kleśān durjayān valaiḥ /
jitvā satvāṃc chubhe sthāpya pālaya sadvṛṣaṃ cinuḥ // Rm_25.115{14} //
dharmeṇa sadgatiṃ yāyāḥ sadgatau sarvadā sukhaṃ /
bhuktvā bodhicariṃ dhṛtvā caraṃ bodhim avāpnuyāḥ // Rm_25.116{15} //
evaṃ vijñāya rājeṃdra svayaṃ dharme samāhitaḥ /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā cara nityaṃ samāhitaḥ // Rm_25.117{16} //
ity ādiśya nareṃdrāya salokāya śubhāśiṣaṃ /
sasaṃgho bhagavān buddhaḥ svāśrame gaṃtum utthitaḥ // Rm_25.118{17} //
bhāsayaṃ sakalāṃl lokāṃ bhadraṃ kṛtvā samaṃtataḥ /
svāśramābhimukhas tasmāt pratasthe kramataḥ purāt // Rm_25.119{18} //
tatra sarve 'pi lokā nṛpatipramukhā api /
śāstus tasya sasaṃghasya prānuyayuḥ sahotsavaiḥ // Rm_25.120{19} //
tathā sa bhagavān gatvā sasāṃghiko nṛpādibhiḥ /
lokaiḥ saha mahotsāhaiḥ svāśramaṃ samupāyayau // Rm_25.121{20} //
tatra jetavanodyāne vihāre samupāśritaḥ /
sasāṃghikaḥ sabhāsīnaḥ sa śāstā dharmam ādiśat // Rm_25.122{21} //
tad dharmadeśanāṃ śrutvā tatraiva te nṛpādayaḥ /
sarve lokāḥ pramodanto rātrau nyūṣuḥ sahotsavaiḥ // Rm_25.123{22} //
tasyām eva niśāyāṃ sa dūto 'lpāyūr jvarānvitaḥ /
triratnasmaraṇaṃ kurvan dehaṃ tyaktvā divaṃ yayau // Rm_25.124{23} //
(Rm 299)
tatra svarge samutpannaḥ sa dūto vismayānvitaḥ /
kutaś cyutaḥ kuhotpannaḥ katham iti vyaciṃtayat // Rm_25.125{24} //
tadā sa manasādrākṣīn manuṣyebhyaś cyutāsmy ahaṃ /
iha svarge samutpannaḥ saṃbuddhabhajanād iti // Rm_25.126{25} //
atha sa dūtapūrvī sa devaputraḥ prasāditaḥ /
saṃbuddhasya guṇān smṛtvā punar evaṃ vyaciṃtayat // Rm_25.127{26} //
aho hy ahaṃ munīndrasya prasādād divi sāṃprataṃ /
jāto 'smi tan munīndrasya kuryāṃ saṃdarśanaṃ punaḥ // Rm_25.128{27} //
iti hi dūtapurvī sa devaputro viciṃtayan /
snātvā sugaṃdhiliptāṃgaṃ śuddhāmvarāvṛtaḥ sudhīḥ // Rm_25.129{28} //
maulikuṇḍalamālādi divyālaṃkārabhūṣitaḥ /
divyapūjopacārāṃ dhṛtvā devaṃ sahācarat // Rm_25.130{29} //
tasyām eva niśāyāṃ sa devaputraḥ suraiḥ saha /
avabhāsya prabhās tasmij jetāraṇye upācarat // Rm_25.131{30} //
tatrodyāne vihāre taṃ bhagavaṃtaṃ munīśvaraṃ /
ālokya sāṃjalir natvā purataḥ samupācarat // Rm_25.132{31} //
tatas taṃ śrīghanaṃ nāthaṃ samabhyarcya yathāvidhiḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya sāṃjaliḥ samupāśrayat // Rm_25.133{32} //
atha sa bhagavāṃs tasya dṛṣṭvā cittaṃ viśodhitaṃ /
āryyasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_25.134{33} //
tad āryyadharmam ākarṇya devaputraḥ sa bodhitaḥ /
dharmaviśeṣam ājñāya dṛṣṭasatyo 'bhavaṃs tataḥ // Rm_25.135{34} //
satkāyadṛṣṭibhūmīndhraṃ viṃśatiśikharodgataṃ /
prabhitvā jñānavajreṇa saddharmaṃ sādhanotsukaḥ // Rm_25.136{35} //
pariśuddhāśayaḥ śrotaāpattiphalam āptavān /
śāstus tasya padau natvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_25.137{36} //
bhagavann idam asmākaṃ gurubhir na kṛtaṃ khalu /
na mātrā nāpi pitrā vā na jñātimitravāṃdhavaiḥ // Rm_25.138{37} //
na ceṣṭair brāhmaṇair vāpi na cāpi pūrvapretakaiḥ /
na rājñā śramaṇaiś cānyair devair api kṛtaṃ khalu // Rm_25.139{38} //
yad asmākaṃ kṛtaṃ bhadraṃ bhavatāsthiśiroccayāḥ /
laṃghitā rudhirā cābdhir uchoṣitāś ca sāṃprataṃ // Rm_25.140{39} //
pihito pāpamārgaś ca svargamārgaś ca vaivṛtaḥ /
darśito mokṣamārgo 'pi tīrṇo duḥkhārṇavāpi ca // Rm_25.141{40} //
prasādād bhavatām adya prāptaṃ śuddheṃdriyaṃ mayā /
śāntam āryapadaṃ kāṃtaṃ saṃbodhiguṇasādhanaṃ // Rm_25.142{41} //
adya me saphalaṃ janma bhavatāṃ darśanād iha /
saddharmaśravaṇād adya buddhaputro 'smi sāṃprataṃ // Rm_25.143{42} //
ity uktvā dūtapurvī sa devaputraḥ pramoditaḥ /
tasya śāstur jagadvaṃdhoḥ pādau natvā kṛtāṃjaliḥ // Rm_25.144{43} //
tridhā pradakṣiṇīkṛtya samabhinaṃditāśayaḥ /
tato 'nujñāṃ samāsādya suraiḥ saha divaṃ yayau // Rm_25.145{44} //
(Rm 300)
tatra svarge sa samyātaḥ suramye svālaye sthitaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvāramaṃ devaiḥ sahāvasat // Rm_25.146{45} //
tatra dṛṣṭvāvabhāsaṃ taṃ prasenajit sa kauśalaḥ /
vismitaḥ prātar utthāya vihāre samupācarat // Rm_25.147{56!} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā nṛpatiḥ sa pramoditaḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya sāṃjaliḥ samupāśritaḥ // Rm_25.148{57} //
tataḥ sa nṛpa utthāya sūttarāsaṅgam udvahan /
jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitvā prārthayat taṃ munīśvaraṃ // Rm_25.149{58} //
bhagavann atra niśāyāṃ ko bhavatāṃ samupāgataḥ /
tad bhavatāṃ samupādiśyā māṃ bodhayitum arhati // Rm_25.150{59} //
iti saṃprārthite rājñā bhagavān sa munīśvaraḥ /
nṛpatiṃ taṃ mahīpālaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_25.151{60} //
anyo na hi sa rājeṃdra yo 'dya rātrāv ihāgātaḥ /
api tu tāvako dūto devabhūtaḥ sa āgataḥ // Rm_25.152{61} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa nṛpatiḥ sa savismayaḥ /
bhagavaṃtaṃ punar natvā tat karma paryapṛchataḥ // Rm_25.153{62} //
bhavan kiṃ kadā tena dūtena sukṛtaṃ kṛtaṃ /
yenāsau divi saṃjāto dṛṣṭasatyo bhavaty api // Rm_25.154{63} //
tad bhavān bhagavaṃc chāsta yat tena sukṛtaṃ kṛtaṃ /
tat sarvaṃ samupākhyāya bodhayitum anāśayaṃ // Rm_25.155{64} //
iti saṃprārthite rājñā bhagavān sa jagadguruḥ /
kauśalaṃ taṃ mahārājaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_25.156{65} //
śṛṇu rājan mahābhāga tena devena yat kṛtaṃ /
tad atra saṃpravakṣyāmi tava cittaprabodhane // Rm_25.157{66} //
yat tvayā preṣito dūto mayi rājagṛhe sthite /
yena saṃprārthitaṃ śrutvā tathā hy ahaṃ samāgataḥ // Rm_25.158{67} //
sa sādhus tāvako dūto mayā sārddham ihāgataḥ /
saddharmadeśanāṃ śrutvā śraddhābhaktisamanvitaḥ // Rm_25.159{68} //
triratnabhajanaṃ kṛtvā prācarac chāsane mama /
ālpāyuṣko hy asau bhadrī vihāre 'tra nivāsitaḥ // Rm_25.160{69} //
kāladharmābhisaṃyukte tyaktvā dehaṃ divaṃ yayau // Rm_25.161{70} //
sa hy asau tāvako dūto rātrāv adyeha bhāsayan /
mama saṃdarśanaṃ kartuṃ devalokaiḥ sahāgataḥ // Rm_25.162{71} //
mama pūjāṃ vidhāyāsau kṛtvā cāpi pradakṣiṇāṃ /
natvā sādaram āśritya saddharmaṃ śraddhayāśṛṇot // Rm_25.163{72} //
matsaddharmāmṛtaṃ pītvā dṛṣṭasatyaḥ pramoditaḥ /
natvā māṃ sa punaḥ svarge devalokaiḥ sahācarat // Rm_25.164{73} //
tatra sa svālaye ramye sthitvā devaiḥ sahāraman /
triratnabhajanaṃ kurvan prācaraṃ vasate sukhaṃ // Rm_25.165{74} //
etatpuṇyavipākena dūtaḥ sa tāvakaḥ kṛtī /
svarge saukhyaṃ ciraṃ bhuktvā kramād bodhim avāpsyati // Rm_25.166{75} //
(Rm 301)
evaṃ vijñāya rājeṃdra saṃsāre 'tra mahatsukhaṃ /
yadīchasi sadā bhadre caritavyaṃ tvayādarāt // Rm_25.167{76} //
bhadraṃ tu jāyate śīghraṃ triratnabhajanodyamāt /
tat triratnam upāśritya bhaja nityaṃ samāhitaḥ // Rm_25.168{77} //
triratne yat kṛtaṃ karmaṃ tan naiva kṣiṇuyā kvacit /
yāvad bodhipadaṃ dadyā evaṃ mahattaraṃ vṛṣaṃ // Rm_25.169{78} //
ye triratnaṃ bhajanty atra na te gachanti durgatiṃ /
sadaiva sadgatiṃ yānti bodhiṃ ca samavāpnuyuḥ // Rm_25.170{79} //
tisro hīmāḥ samākhyātā agrāḥ prajñaptayo nṛpa /
yatra kiṃ cit kṛtaṃ karma tadvipāko mahān smṛtāḥ // Rm_25.171{80} //
tadyathā katamās tisro agrāḥ prajñaptayaḥ smṛtāḥ /
triratne prakṛtā yās tā agrāḥ prajñaptayaḥ smṛtāḥ // Rm_25.172{81} //
tadyathā sarvasatvānāṃ traidhātukanivāsināṃ /
buddha eva mahān agro jyeṣṭhaḥ śreṣṭho varottamaḥ // Rm_25.173{82} //
ye buddhaśraddhayā bhaktyā prabhajaṃti prasāditāḥ /
sarve 'tyagraprasannās te jyeṣṭhāḥ śreṣṭhā varottamāḥ // Rm_25.174{83} //
tadagrābhiprasannānāṃ vipāko 'py agra uttamaḥ /
tathā dharmāś ca ye sarve saṃskṛtā vāpy asaṃkṛtāḥ // Rm_25.175{84} //
teṣām api ca sarveṣāṃ buddhadharmāgra ucyate /
tatra dharme prasannā ye te 'gre hi saṃprasannitāḥ /
tad agrābhiprasannānāṃ vipāko 'py agra ucyate // Rm_25.176{85} //
ye ca saṃghā gaṇās teṣāṃ buddhasaṃgho 'gra ucyate /
tatra saṃghe prasannā ye te 'gre 'bhisaṃprasādinaḥ // Rm_25.177{86} //
teṣām agraprasannānāṃ vipāko 'py agra ucyate /
etāḥ prajñaptayas tisro hy agrāḥ khyāto munīśvaraiḥ // Rm_25.178{87} //
tad atra śraddhayā rāja triratne saṃprasannadhīḥ /
satkāraiḥ samupāśritya bhaja nityaṃ samādarāt // Rm_25.179{88} //
etatpuṇyam asaṃkhyeyam aprameyaṃ mahattaraṃ /
sarvasatvamahāsaukhyaguṇasaṃpattidāyakaṃ // Rm_25.180{89} //
evaṃ matvā mahatpuṇyaṃ sarvān satvān prabodhayat /
triratnabhajanotsāhaiś cārayasva śubhe nṛpa // Rm_25.181{90} //
evaṃ te sarvadā bhadraṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_25.182{91} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa nṛpatir mudā /
tatheti hi pratijñāya prābhyanaṃdat prasāditaḥ // Rm_25.183{92} //
tataḥ sa nṛpa utthāya natvā taṃ jagadīśvaraṃ /
mahānaṃdamahotsāhaiḥ svapuraṃ sajano yayau // Rm_25.184{93} //
tatra sa nṛpatī rājā prāsādatalam āśritaḥ /
sa maṃtripaurikān sarvān samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_25.185{94} //
maṃtriṇaḥ paurikāḥ sarve śṛṇudhvaṃ vacanaṃ mama /
(Rm 302)
yadi vāṃchāsti vo bhadre triratnaṃ bhajatādarat // Rm_25.186{95} //
yavad ayaṃ jagacchāstā viharaty atra sāṃghikaḥ /
tāvad asya munīndrasya bhajata sarvadotsavaiḥ // Rm_25.187{96} //
vihāre sarvadā gatvā śraddhayā samupāśritāḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā mudā carata sadvṛtau // Rm_25.188{97} //
sarvāṃś ca saugatān bhikṣūn sarvopakaraṇair api /
satkṛtya śraddhayāmaṃtrya mānayadhvaṃ sadādarāt // Rm_25.189{98} //
etan me vacanaṃ śrutvā triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
saṃbodhipraṇidhānena carata bodhicārikāṃ // Rm_25.190{99} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya labhata saugatiṃ gatiṃ // Rm_25.191{100} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te maṃtriṇo janāḥ /
sarve vīrādayo lokās tatheti pratiśuśruvuḥ // Rm_25.192{1} //
tadā sarve 'pi te lokāḥ saddharmasādhanodyatāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā pracerire samoditāḥ // Rm_25.193{2} //
tadārabhya sadā tatra maṃgalaṃ nirupadravaṃ /
sarvatra sarvadāpy āsīt triratnasyānubhāvataḥ // Rm_25.194{3} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ tathā te kathyate mayā /
tvam apy evaṃ sadā rājan triratnaṃ śaraṇaṃ gataḥ // Rm_25.195{4} //
saddharmaṃ samupāśritya cara nityaṃ sadā śubhe /
lokāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
triratnaśaraṇe sthāpya pālanīyāḥ sadā tvayā // Rm_25.196{5} //
evaṃ te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_25.197{6} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tathety abhyanumoditvā prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_25.198{7} //
dūtāvadānaṃ yad idaṃ mudā ye śṛṇvaṃti ye cāpi niśāmayanti /
te sarva evaṃ tridive vrajanti saṃbuddhaloke 'pi saranti cānte // Rm_25.199{8} //

++ iti śriratnāvadānatatve dūtāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 303)
XXVI Tairthikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ tam arhantaṃ praṇatvaivam abravīt // Rm_26.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_26.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā sa sugatātmajaḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_26.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathātrāhaṃ pravakṣyāmi śrutvānumodanāṃ kuru // Rm_26.4{4} //
tadyathā bhagavāṃc chāstā śrīghano 'rhan munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugato nātho dharmarājo vināyakaḥ // Rm_26.5{5} //
bhikṣubhiḥ śrāvakaiḥ sārddhaṃ tathā sarvaiś ca sāṃghikaiḥ /
tatraiva jetakodyāne vihāre vyaharat purā // Rm_26.6{6} //
tad dharmadeśanāṃ śrotuṃ sarve lokaiḥ samāgataiḥ /
devadānavagaṃdharvair yakṣakinnararākṣasaiḥ // Rm_26.7{7} //
siddhair vidyādharaiś cāpi nāgendrair garuḍair api /
lokapālaiḥ sasainyaiś ca brāhmaṇaiś ca maharṣibhiḥ // Rm_26.8{8} //
yogibhir yatibhiś cāpi nirgranthibhiś ca tāpasaiḥ /
rājabhiḥ kṣatriyaiś cāpi tathā rājakumārakaiḥ // Rm_26.9{9} //
vaiśyaiś ca maṃtribhiḥ śreṣṭhair gṛhasthaiś ca mahājanaiḥ /
vaṇigbhiḥ sārthavāhaiś ca śilpibhiḥ paurikair api // Rm_26.10{10} //
grāmyair jānapadaiś cāpi kārpaṭikais tathāparaiḥ /
triratnadarśanotsāhaiḥ saddharmaguṇavāṃchibhiḥ // Rm_26.11{11} //
satkṛto mānito nityaṃ pūjyamāno 'bhivaṃditaḥ /
sarvasatvahitārthena varṣaṃ dharmāmṛtaṃ sadā // Rm_26.12{12} //
tadā tatra pure rājā prasenajin nṛpādhipaḥ /
saṃbuddhaśāsanaṃ dhṛtvā triratnam abhajan mudā // Rm_26.13{13} //
tad dṛṣṭvā tīrthikāḥ sarve īrṣyāroṣāhatāśayāḥ /
saṃmīlya saugataṃ dharmaṃ pratikṣipyaivam abruvan // Rm_26.14{14} //
bhavanto yad ayaṃ buddhaḥ sarvajña ṛddhimān kṛtī /
tatsarvān imāṃ lokān svaṃ dharme saṃniyojayet // Rm_26.15{15} //
tadāsmadvacanaṃ śrotum apīchen nātra kaścana /
sarve naḥ śrāvakāś cāpi bhajeyuḥ sugataṃ jinaṃ // Rm_26.16{16} //
tadā sarve vayaṃ lokai niṃdyamānaḥ samaṃtataḥ /
katham atra cariṣyāmas tad anyatra caremahi // Rm_26.17{17} //
iti sarvair api prokte tīrthikopāsako dvijaḥ /
sarvāns tāns tīrthikaṃ dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_26.18{18} //
(Rm 304)
bhavaṃto ma viṣīdatvaṃ kartuṃ arhati sarvathā /
tad upāyaṃ kariṣyāmi yenānyatra carej jinaḥ // Rm_26.19{19} //
iti tāns tīrthikān sarvān bodhayitvā sa durmatiḥ /
nṛpater antike gatvā sādaram evam abravīt // Rm_26.20{20} //
śṛṇu rājan mahābhāga yad dhitaṃ te tad ucyate /
tathā tvayā samādhāya caritavyaṃ sadādarāt // Rm_26.21{21} //
yad ayaṃ muṇḍito bhikṣuḥ kuladharmavināśakṛt /
jātidharmaparibhraṣṭaḥ saṃsāravṛttiniṃdakaḥ // Rm_26.22{22} //
māyāvī kutsitācāro duḥśīlo lokavaṃcakaḥ /
svayaṃ naṣṭaḥ parāṃś cāpi nāśayitum ihāgataḥ // Rm_26.23{23} //
tad asya darśanaṃ rājaṃ karttavyaṃ na kadā cana /
grahītavyaṃ na nāmāpi śrotavyaṃ nāpi tad vacaḥ // Rm_26.24{24} //
satkāraṃ na ca karttavyaṃ dātavyaṃ nāpi kiṃ cana /
āśrame 'pi na gantavyaṃ sthātavyaṃ na tadantike // Rm_26.25{25} //
darśanaṃ ye prakurvanti tasya bhikṣor durātmanaḥ /
te sarve narake yāyuḥ sadgatiṃ na kadā cana // Rm_26.26{26} //
ye ca śṛṇvanti tad vākyaṃ sarve te nilayaṃ gatāḥ /
tīvraduḥkhābhisaṃtaptā vaseyur anutāpitāḥ // Rm_26.27{27} //
satkāraṃ ye ca kurvaṃti sarve te vilayaṃ gatāḥ /
daridrā durgatiṃ gatvā bhrameyur nihatāśayāḥ // Rm_26.28{28} //
ye ca dānaṃ prakurvanti tatrāśirluhitāśayāḥ /
te 'pi ca narake yātā duḥkhāny evam avāpnuyuḥ // Rm_26.29{29} //
tadāśrame ca gachaṃti sarve te duritāṅkitāḥ /
kuṣṭhādi rogasaṃtaptā yāyuś ca niraye 'cirāt // Rm_26.30{30} //
ye ca taiḥ saha tiṣṭhanti te sarve pāpasaṃgitāḥ /
tīvraduḥkhāgnisaṃdagdhā careyu niraye sadā // Rm_26.31{31} //
gṛhnanti ye ca mannāma teṣāṃ geheṣu sarvadā /
lakṣmīr maiva śrayet tatra nairṛtir eva saṃśrayet // Rm_26.32{32} //
ye buddhaṃ bhajanty atra te te sarve 'py adharmiṇaḥ /
kadāpi sadgatiṃ naiva yāṃti dūragatim eva hi // Rm_26.33{33} //
iti matvā mahārāja sadā bhadraṃ yadīchasi /
satkāraṃ darśanaṃ tasya karttavyaṃ naiva ke cana // Rm_26.34{34} //
kiṃ dharmaṃ saugataṃ dharmaṃ yan mithyā parikalpitaṃ /
tat tasya duryater dharmaṃ śrotavyaṃ naiva kena cit // Rm_26.35{35} //
yasya dharmo hi sarvatra vedaśāstre na gaṇyate /
sa kiṃ dharmātmako buddhas tat tatra maṃgalaṃ na hi // Rm_26.36{36} //
iti tenoditaṃ śrutvā sa paribodhitaḥ /
triratnabhajanotsāhaśaithilyakṣubhito 'bhavat // Rm_26.37{37} //
tatas tasya vacaḥ śrutvā tīrthikopāsakasya saḥ /
nṛpatis tairthike dharme 'bhilalāṣa prasāditaḥ // Rm_26.38{38} //
(Rm 305)
tatraiko gṛhabhṛc chreṣṭhī saṃbuddhopāsakaḥ sudhīḥ /
taṃ tīrthyopāsakaṃ dṛṣṭvā bodhayitum abhāṣata // Rm_26.39{39} //
kim evaṃ durmate buddho dharmarājo 'pi niṃdyate /
mā maivaṃ vadatām atra tvam eva narakaṃ vrajeḥ // Rm_26.40{40} //
yo loke samutpannaḥ sarvakleśān vinirjayan /
jitvā māragaṇān sarvān saṃbodhijñānam āptavān // Rm_26.41{41} //
sarvai brahmādibhir lokaiḥ saṃstuto vaṃdito 'rcitaḥ /
mānitaḥ satkṛto buddhas tvayaiva niṃdyate kathaṃ // Rm_26.42{42} //
yenaiva trijagallokāṃ putravat pratipālitaṃ /
pūjanīyaḥ kathaṃ nāthaṃ dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_26.43{43} //
buddha eva jagannātho dayāluḥ sadguṇākaraḥ /
sarvasatvahitādhāno 'dvayavādī vināyakaḥ // Rm_26.44{44} //
sarvajñaḥ sugato bhadrarūpaḥ sarvahitārthabhṛt /
sarvavidyādhipaḥ śāstā saṃbodhimārgadeśakaḥ // Rm_26.45{45} //
nirjitakleśa ātmajñaḥ ṣaḍabhijño jagadguruḥ /
saṃbuddho 'rhañ jinas trāyī dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_26.46{46} //
tataḥ sa bhagavānn eva sarvatraidhātukeṣv api /
agraḥ śreṣṭho mahāñ jeṣṭho nānyaḥ kaścid ato 'dhikaḥ // Rm_26.47{47} //
tasmād asya munīndrasya satkāraṃ śraddhayā sadā /
śaraṇagamanaṃ kṛtvā śrotavyaṃ dharmam ādarāt // Rm_26.48{48} //
ye buddhe śaraṇaṃ yānti na te gachaṃti durgatiṃ /
sarvadā sadgatau saukhyaṃ bhuktvā yānti jinālaye // Rm_26.49{49} //
śṛṇvanti ye ca tad dharmaṃ te 'pi no yānti durgatiṃ /
sadā svarge sukhaṃ bhuktvā yāyuś cānte sunirvṛtiṃ // Rm_26.50{50} //
bhajanti ye ca saṃgheṣu te 'pi na yānti durgatiṃ /
sadā dharmaratāḥ saukhyaṃ bhuktvā yānti sukhāvatiṃ // Rm_26.51{51} //
evaṃ ye ye triratnānāṃ sarvadā śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajanti bodhimānasāḥ // Rm_26.52{52} //
sarve te sadguṇādhārāḥ sarvasatvahitārthinaḥ /
kramād bodhicarīḥ pūrya saṃbuddhapadam āpnuyuḥ // Rm_26.53{53} //
tenāyaṃ bhagavānn eva jagannātho jagadguruḥ /
dharmarājo jagadbharttā jagattrāyī vināyakaḥ // Rm_26.54{54} //
tenāsya sadguroḥ śāstuḥ śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
saddharmaṃ sarvadā śrutvā kartum arhati satkṛtiṃ // Rm_26.55{55} //
ye cāpy asya munīndrasya pratikṣipanti śāsanaṃ /
sadgatiṃ naiva te yānti durgatim eva sarvadā // Rm_26.56{56} //
iti matvā na karttavyā buddhe niṃdā kathaṃ cana /
triratnabhajanāny eva karttavyāni śubhārthibhiḥ // Rm_26.57{57} //
ye triratnaṃ bhajanty atra sarve te bodhibhāginaḥ /
bodhisatvā mahāsatvā bhaveyuḥ sugatātmajāḥ // Rm_26.58{58} //
tena te 'pi mahāsatvās triratnopāsakā api /
śraddhayā praṇatiṃ tesāṃ karttum arhanti sarvadā // Rm_26.59{59} //
iti tenoditaṃ śrutvā tīrthikopāsakaś ca saḥ /
(Rm 306)
taṃ buddhopāsakaṃ dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_26.60{60} //
ā kim evaṃ tvayā proktaṃ kiṃ buddho 'tāpasā 'yatiḥ /
pūraṇo brahmavijñas tapasvī saṃyamī sudhīḥ // Rm_26.61{61} //
tat tasya pūraṇasyāgre buddhaḥ kiṃ vaktum utsahet /
bālakān eva vañcitvā hy asaddharmme yunakti saḥ // Rm_26.62{62} //
pūraṇa eva sarveṣāṃ yatīnāṃ brahmacāriṇāṃ /
ṛddhimatāṃ mahān agro mātraikaś cit tato 'dhikaḥ // Rm_26.63{63} //
iti tenoditaṃ śrutvā sa buddhopāsakas tataḥ /
tīrthikopāsikaṃ dṛṣṭvā punar eva tam abravīt // Rm_26.64{64} //
are kiṃ jñāyate tasya saṃbuddhasya guṇas tvayā /
yenaiva kṛpayā dṛṣṭvā pālitaṃ putravaj jagat // Rm_26.65{65} //
yasya loke dayā nāsti tena kiṃ pālyate jagat /
kevalalobhasatkāraṃ hetunādombhiko hi saḥ // Rm_26.66{66} //
tapasvī yogavit prājña ṛddhimān siddhimān api /
yasya nāsti dayā satve sa kim śāstā jagadguruḥ // Rm_26.67{67} //
yo dṛṣṭvā sakalān satvān kṛpayā saṃprabodhayan /
saddharme yojayaty atra sa eva jagatāṃ guruḥ // Rm_26.68{68} //
tasmād atra jagacchāstā sarvasatvahitārthabhṛt /
buddha eva jagannātho jagattrāyī jagadguruḥ // Rm_26.69{69} //
nāsti buddhasamaḥ kaś cit sarvasatvahitaṃkaraḥ /
tena brahmādidevaiḥ sa vaṃdanīyo munīśvaraḥ // Rm_26.70{70} //
yato 'yaṃ śrīghanaḥ trāyī ṣaḍabhijño vināyakaḥ /
munīndro 'rhaṃ subhadrāṃśas tena tasyādhiko hi kaḥ // Rm_26.71{71} //
tenāyaṃ sugato buddho dharmarājas tathāgataḥ /
satkṛtya śraddhayā sarve bhajanīyaḥ śubhechubhiḥ // Rm_26.72{72} //
iti tenoditaṃ śrutvā tīrthikopāsako 'tha saḥ /
roṣāgniparidagdhāsyas taṃ bauddham evam abravīt // Rm_26.73{73} //
ā evam ucyate ko 'tra pūraṇāt para uttamaḥ /
yatīr vijño mahābhijñaḥ sa eva trijagadguruḥ // Rm_26.74{74} //
iti tenoditaṃ śrutvā saṃbuddhopāsako 'pi saḥ /
sāṃjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā bhūmāv evaṃ tam abravīt // Rm_26.75{75} //
buddhād anyo viśiṣṭaḥ kas traidhātubhuvaneṣv api /
bahudhā kiṃ pravādena buddha eva jagatprabhuḥ // Rm_26.76{76} //
tenety ukte sa ruṣṭātmā tīrthikopāsakas tadā /
kopāgniparidagdhāṃgas taṃ buddham evam abravīt // Rm_26.77{77} //
yadi buddho viśiṣṭaḥ syāt pūraṇād arhato yateḥ /
sarvasvaṃ me tavādhīnaṃ dāsaś cāpi bhavāmy ahaṃ // Rm_26.78{78} //
yadi buddhād viśiṣṭo hi pūraṇo 'rhaṃ mahāmatiḥ /
sarvasvaṃ te mamādhīnaṃ dāsaś cāpi bhaveḥ khalu // Rm_26.79{79} //
iti tenodite tatra saṃbuddhopāsako 'pi saḥ /
tatheti vaṃdhanikṣepaṃ kṛtvā svīkaraṇaṃ vyadhāt // Rm_26.80{80} //
tayor etat pravādatvaṃ prasenajin narādhipaḥ /
(Rm 307)
matvāmātyān samāhūya purar evam abhāṣata // Rm_26.81{81} //
gachadhvaṃ maṃtriṇaḥ sarve buddhatairthikayor api /
nirṇayitvā vivādatve mimāṃsā kriyatām iha // Rm_26.82{82} //
iti rājñā samādiṣṭaṃ śrutvā te maṃtriṇo janāḥ /
sahasā taj janān sarvān samāhūyaivam ādiśat // Rm_26.83{83} //
bhavanto nṛpater evam ājñāṃ śrutvā samāhitāḥ /
sarvatra vijite ghaṇṭānādaiś codaya tad drutaṃ // Rm_26.84{84} //
iti tair maṃtribhiḥ proktaiḥ śrutvā te sajanās tathā /
ghaṇṭāvaghoṣanaṃ kṛtvā sarvatraivaṃ ghoṣayan // Rm_26.85{85} //
śṛṇvantu paurikāḥ sarve ito 'hni saptame 'hani /
bauddhatairthikasaṃvāde mimāṃsātra bhaviṣyati // Rm_26.86{86} //
ye ye 'tra draṣṭum ichanti sarve te samupāgatāḥ /
buddhasya tīrthikasyāpi prabhāvaṃ draṣṭum arhata // Rm_26.87{87} //
evaṃ te vijite tatra sarvatra viṣayeṣv api /
ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kṛtvā maṃtriṇāṃ pura āyayuḥ // Rm_26.88{88} //
tatas te sajanāḥ sarve rājño 'ntikam upāgatāḥ /
praṇatvaitat pravṛttāṃtaṃ purataḥ saṃnyavedayan // Rm_26.89{89} //
tato 'hni saptame prāpte sarve lokāḥ samāgatāḥ /
vistīrṇe bhūtale ramye tad draṣṭum upatasthire // Rm_26.90{90} //
tathā devā aneke ca taddarśanakutūhalāḥ /
antarīkṣe samāśritya saṃtasthuḥ pratimoditāḥ // Rm_26.91{91} //
evaṃ sarveṣu lokeṣu nṛpamaṃtrijanādiṣu /
naikaśatasahasreṣu sannipāteṣu sarvataḥ // Rm_26.92{92} //
tīrthikopāsakas tatra sa gomaye praleṣite /
maṃḍale gaṃdhapuṣpādipūjāṃgaiḥ samapūjayat // Rm_26.93{93} //
tataḥ sa sāṃjalir natvā jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitaḥ /
udvahann uttarāsaṃgaṃ prārthayad evam ādarāt // Rm_26.94{94} //
yena satyena ṣaḍvijñāḥ śāstāraḥ pūraṇādayaḥ /
bhagavaṃto mahābhijñā arhanto brahmacāriṇaḥ // Rm_26.95{95} //
anena satyabhāvena sarvān etān yatīśvarān /
etatpūjopahārāṇi prānugaṃchaṃtu saṃmukhaṃ // Rm_26.96{96} //
evaṃ saṃprārthanāṃ kṛtvā tīrthikopāsako mudā /
tāni paṃcopahārāṇi prādāya gagaṇe 'kṣipat // Rm_26.97{97} //
tena kṣiprakṣiptamātrāṇi tāni sarvāṇi bhūtale /
patitāny astaṃgatāny eva sahasādarśane yayuḥ // Rm_26.98{98} //
tad dṛṣṭvā sasurā lokāḥ sarve te bhūmipādayaḥ /
uccair nādair hasantas taṃ tairthikam eva menire // Rm_26.99{99} //
tad dṛṣṭvā dhikpravādaṃ ca śrutvā sa tairthiko 'patat /
tataś cirāt samutthāya lajjābhinnamukhāśayaḥ // Rm_26.100{100} //
trasito 'dhomukhodraṣṭo niṣprabhaḥ parikaṃpitaḥ /
bhrastaskaṃdhaḥ kare kaṇḍaṃ sthāpya tasthau vimurchitaḥ // Rm_26.101{1} //
tad dṛṣṭvā sa prasannātmā buddhopāsako mudā /
prakṛtvā maṇḍalaṃ tatra gomayapratilepite // Rm_26.102{2} //
(Rm 308)
paṃcopahārapūjaṃgaiḥ samabhyarcya yathāvidhiḥ /
udvahann uttarāsaṅgaṃ jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitaḥ // Rm_26.103{3} //
sāṃjaliḥ purataḥ sthitvā saṃbuddhaṃ taṃ munīśvaraṃ /
smṛtvā natvā tathā satyaṃ prārthayad evam ādarāt // Rm_26.104{4} //
yato 'yaṃ bhagavān buddhaḥ sarvalokavināyakaḥ /
tena satyena sarvāṇi puṣpāṇīmāni sūdakaṃ // Rm_26.105{5} //
idaṃ saurabhyadhūpaṃ ca bhagavantaṃ munīśvaraṃ /
saṃbuddhaṃ śrīghanaṃ nāthaṃ prābhiyāntu vihāyasā // Rm_26.106{6} //
iti saṃprārthanāṃ kṛtvā sa buddhopāsako mudā /
tāni sarvopahārāṇi prādāya gagaṇe 'kṣipat // Rm_26.107{7} //
tāni tena prakṣiptāni sarvāṇi gagaṇe 'saran /
tāni sarvāṇi puṣpāṇi chatrībhūtvācaran kramāt // Rm_26.108{8} //
dhūpo meghavad ambho 'pi vaiḍūryyavat tadācarat /
tad dṛṣṭvā janatā sarvā mahāścaryyaṃ pralehire // Rm_26.109{9} //
krameṇa tāni sarvāṇi pracaranti vihāyasā /
jhaṭiti jetakāraṇye vihāre saṃmukhaṃ yayuḥ // Rm_26.110{10} //
dṛṣṭvā sajanakāyo 'pi pratihāryaṃ tad adbhutaṃ /
jayaśabdaṃ prakurvantaḥ paśyanto 'nuyayur mudā // Rm_26.111{11} //
tatra sarvāṇi puṣpāṇi chatrībhūtvā jagadguroḥ /
saṃbuddhasya jagacchāstur upari samupāśrayan // Rm_26.112{12} //
tad dhūpam agratas tasya tasthau kṛtvā pradakṣiṇāṃ /
padāmbujaṃ tad ambho 'pi papāta viyataḥ sarat // Rm_26.113{13} //
tat samālokya sarve te dvijādi paurikā janāḥ /
prasāditā munīndrasya sabhāyāṃ samupācaran // Rm_26.114{14} //
sarve pradakṣiṇīkṛtya kṛtāṃjalipuṭā mudā /
bhagāvantaṃ muniṃ natvā sarve te samupāśrayan // Rm_26.115{15} //
sa buddhopāsakaś cāpi natvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthau kṛtāṃjaliḥ // Rm_26.116{16} //
tīrthikopāsakaḥ so 'pi tad dṛṣṭvā vismayānvitāḥ /
mahad buddhānubhāvatvaṃ matvā draṣṭum upāśrayat // Rm_26.117{17} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
āryasatyam upādiśya punar evam upādiśat // Rm_26.118{18} //
śṛṇudhvaṃ sādhavaḥ sarve āryadharmaṃ samucyate /
yat triratnaṃ samākhyātaṃ tat trilokye mahattaraṃ // Rm_26.119{19} //
tadyathā sarvalokānāṃ traidhātukanivāsināṃ /
sarveṣām api bhadrārthaṃ saddharmaṃ saṃprakāśaye // Rm_26.120{20} //
sa saṃbuddho jagacchāstā sarvasatvahitaṃkaraḥ /
jagannātho jagattrātā buddharatnam idaṃ varaṃ // Rm_26.121{21} //
atra yaiḥ śraddhayā karmaṃ dānādi sukṛtaṃ kṛtaṃ /
teṣām agraprasannānāṃ vipākaiḥ phalam uttamaṃ // Rm_26.122{22} //
aprameyam asaṃkhyeyaṃ saṃbodhipadadāyakaṃ /
(Rm 309)
evaṃ matvātra saṃbuddhaṃ bhajata sarvadā mudā // Rm_26.123{23} //
yāvataś cātra saṃsāre saṃskṛtā vāpy asaṃskṛtāḥ /
dharmās teṣāṃ mahān agro virāgo dharmaṃ uttamaḥ // Rm_26.124{24} //
dharmaratnam idaṃ ye 'tra prabhajanti prasāditāḥ /
teṣām agraprasannānāṃ vipāke phalam uttamaṃ // Rm_26.125{12} //
aprameyam asaṃkhyeyaṃ saṃbodhijñānadāyakaṃ /
tad etat saugataṃ dharmaṃ śrutvā bhajaṃti saṃvaraṃ // Rm_26.126{13} //
yāvantaś cātra trailokye saṃghāḥ pūgā gaṇāḥ smṛtāḥ /
teṣām agro mahān khyāto buddhasaṃgho jagadvaraḥ // Rm_26.127{14} //
saṃgharatnam idaṃ ye 'tra bhajanti śraddhayā mudā /
teṣām agraprasannānāṃ vipāke phalam uttamaṃ // Rm_26.128{15} //
aprameyam asaṃkhyeyaṃ saṃbodhimārgacālakaṃ /
tad atra saugate saṃghe bhajata śraddhayādarāt // Rm_26.129{16} //
idaṃ ratnatrayaṃ khyātaṃ sarvasatvaśubhaṃkaraṃ /
vāñchitārthapradaṃ siddhaṃ saṃbodhijñānadāyakaṃ // Rm_26.130{17} //
tad etat tritayaṃ ratnaṃ saṃbodhipadavāṃchibhiḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ pūjanīyaṃ samādarāt // Rm_26.131{18} //
ye triratnaṃ sadā nityaṃ pūjayanti prasāditāḥ /
na te māravaśaṃ yātā bhavaṃti bodhilābhinaḥ // Rm_26.132{19} //
iti matvā triratnaṃ tad dṛṣṭvā kṛtvānumodanāṃ /
sāñjalipraṇatiṃ kṛtvā dūrād vanditum arhatha // Rm_26.133{20} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te brāhmaṇādayaḥ /
sarve lokāḥ prasīdantas triratnaśaraṇaṃ yayuḥ // Rm_26.134{21} //
tatra ke cij janā bhadrāḥ saṃbuddhaśaraṇaṃ gatāḥ /
śikṣāpadaṃ samādāya prācarat saugataṃ vrataṃ // Rm_26.135{22} //
ke cid bhadrāśayā vijñā saṃbuddhaśaraṇaṃ gatāḥ /
pravrajyāvratam ādāya prācarad brahmacārikāṃ // Rm_26.136{23} //
tataḥ kleśān vinirjitya saṃsārabhogyanispṛhāḥ /
sākṣād arhatpadaṃ prāpya babhūva brahmacāriṇaḥ // Rm_26.137{24} //
etat sarvaṃ samālokya tīrthikopāsako 'pi saḥ /
vismitaḥ suprasannātmā triratnaṃ śaraṇaṃ yayau // Rm_26.138{25} //
tataḥ sa tairthikas tasya munīndrasya padāmbuje /
sāñjalipraṇataś caivaṃ praṇidhānaṃ vyadhān mudā // Rm_26.139{26} //
adyārabhya sadāpy asya munīndrasya jagadguroḥ /
saddharmaṃ samupāśritya triratnopāsako bhave // Rm_26.140{27} //
etatpuṇyavipākena loke 'ndhe 'parināyake /
saṃbodhijñānam āsādya bhaveyaṃ sugato jinaḥ // Rm_26.141{28} //
atīrṇāṃ tārayiṣyāmi mocayiṣyāmy amocitān /
sarvān āśvāsayiṣyāmi hy anāśvastān suduḥkhinaḥ // Rm_26.142{29} //
satvān nirvāpayiṣyāmi bhavālayād anirvṛtān /
kariṣyāmi sadā bhadraṃ traidhātubhuvaneṣv api // Rm_26.143{30} //
(Rm 310)
iti tena kṛtaṃ bodhipraṇidhānaṃ svacetasā /
matvā sa bhagavān smitaṃ visasarja saraśmikaṃ // Rm_26.144{31} //
tadā tā raśmayaḥ paṃcavarṇāḥ sarvāḥ samaṃtataḥ /
lokeṣu prasṛtā bhadraṃ saukhyaṃ kṛtvā praserire // Rm_26.145{32} //
yā adhastād gatābhāso sarvatra narakeṣu tāḥ /
prasṛtā avabhāsyaivaṃ bhadrasaukhyaṃ pracakrire // Rm_26.146{33} //
tatprabhābhiḥ parispṛṣṭā sarve te narakāśritāḥ /
nirduḥkhā saukhyam āsādya vismayaṃ samupāyayuḥ // Rm_26.147{34} //
tatas te nārakāḥ satvāḥ sarve te narake sthitāḥ /
ekaikanarakeṣv evaṃ saṃmīlya saṃvabhāṣire // Rm_26.148{35} //
aho citraṃ kim adyaivaṃ mahat saukhyaṃ prajāyate /
itaś cyutāḥ kim anyatra samutpannā vayaṃ khalu // Rm_26.149{36} //
iti saṃvādināṃ tesāṃ sarveṣāṃ saṃprabodhane /
bhagavān nirmitaṃ buddhaṃ prerayan narake prati // Rm_26.150{37} //
taṃ dṛṣṭvā nārakāḥ sarve vismitāḥ saṃprasāditāḥ /
bhūya ekatra saṃmīlya mitha evaṃ vabhāṣire // Rm_26.151{38} //
aho vayam itaś cyutvā naivānyatra gatāḥ khalu /
kiṃ tv asyāpūrvarūpasya prabhāvān naḥ śubhāyate // Rm_26.152{39} //
nūnam ayaṃ jagannātho buddho 'smān duḥkhapīḍitān /
samīkṣya kṛpayā dṛṣṭyā samuddharttum ihāgataḥ // Rm_26.153{40} //
tad asyātra vayaṃ sarve satkṛtya śraddhayādarāt /
sarvadā śaraṇaṃ gatvā bhaktum arhāmahe 'dhunā // Rm_26.154{41} //
iti saṃbhāṣaṇāṃ kṛtvā sarve te saṃprasāditāḥ /
asyaiva śaraṇaṃ gatvā praṇatvā saṃprabhejire // Rm_26.155{41!} //
tatas te nārakāḥ sarve tatpāpaparimocitāḥ /
pariśuddhāḥ śubhātmānaḥ sadgatiṃ sahasā yayuḥ // Rm_26.156{42} //
evaṃ tān nārakān sarvāḥ samuddhṛtya prabhāś ca tāḥ /
sarvāḥ pratyāgatās tatra saṃbuddhasya puro 'saran // Rm_26.157{43} //
evam ūrddhaṃ gatāyāś ca raśmayas tāḥ samaṃtataḥ /
sarvān devālayāṃ lokān avabhāsya praserire // Rm_26.158{44} //
yāvad bhavāgraparyantam avabhāsya samaṃtataḥ /
prasāritāḥ tato gāthā nisṛtāḥ samacodayan // Rm_26.159{45} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmakaṃ /
puṇyam eva jagatsāraṃ tat puṇyaṃ cinutādarāt // Rm_26.160{46} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ tad yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyusainyāni carata saugataṃ vrataṃ // Rm_26.161{47} //
yo hy asmin saugate dharme cariṣyati samāhitaḥ /
sa hitvā janma saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_26.162{48} //
tat triratnaṃ sadā yūyaṃ saṃsmṛtvā śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ bhajata bodhiprāptaye // Rm_26.163{49} //
evaṃ tad ghoṣam ākarṇya sarvadevāḥ prabodhitāḥ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā prabhejire sadādarāt // Rm_26.164{50} //
(Rm 311)
evaṃ tā raśmayo devāñ codayitvā samaṃtataḥ /
punaḥ pratyāgatās tatra buddhāntikam upāyayuḥ // Rm_26.165{51} //
tatra tā raśmayaḥ sarvā ekībhūtvābhipiṇḍitāḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya sūṣṇīṣe 'ntardadhur muneḥ // Rm_26.166{52} //
taddṛṣṭvā sasabhālokāḥ sarve te vismayānvitāḥ /
śāstā kim ādiśed dharmam iti dhyātvā niṣedire // Rm_26.167{53} //
athāyuṣmān mahānando matvā tal lokaciṃtitaṃ /
utthāya sāṃjālir natvā papracha taṃ munīśvaraṃ // Rm_26.168{54} //
vigatoddhavā dainyamadaprahīṇā buddhā jagaty uttamahetubhūtāḥ /
nākāraṇe śaṃkhamṛṇālagauraṃ smitam upadeśayanti jinā jitārayaḥ // Rm_26.169{55} //
tat kālaṃ svayam evam adhigamya dhīra buddhyā śrotṝṇāṃ śramaṇa jineṃdra kāṅkṣitānāṃ dhīrabhir /
munivṛṣa vāgbhir uttamābhir utpannaṃ vyapanaya saṃśayaṃ śubhābhiḥ // Rm_26.170{56} //
nākasmāl lavaṇajalādrirājadhairyāḥ saṃbuddhāḥ smitam upadarśayanti nāthāḥ /
yasyārthe smitam upadarśayaṃti dhīrās taṃ śrotuṃ samabhilaṣanti janoghāḥ // Rm_26.171{57} //
tad bhavān sarvasatvānāṃ cittābhiparibodhane /
yad abhilaṣitaṃ kāryaṃ tad upadeṣṭum arhati // Rm_26.172{58} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
āyuṣmantaṃ tam ānaṃdaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_26.173{59} //
evam etan mahānaṃda nāhetupratyayaṃ jināḥ /
saṃbuddhāḥ sugatāḥ sarve darśayanti smitaṃ kvacit // Rm_26.174{60} //
śṛṇv ānaṃda yadarthe 'haṃ smitaṃ muñcāmi sāṃprataṃ /
tadarthaṃ saṃpravakṣyāmi sarvasatvaprabodhane // Rm_26.175{61} //
paśyasi yad ayaṃ śreṣṭhī tīrthikopāsako mudā /
mamātra śaraṇaṃ gatvā praṇidhānaṃ karoti hi // Rm_26.176{62} //
etatpuṇyavipākena trikalpāntam anātmavit /
kramād bodhicārīḥ sarvāḥ paripūrya bhavet sudhīḥ // Rm_26.177{63} //
tataḥ kleśagaṇāñ jitvā sarvān māragaṇān api /
bodhiṃ prāpyācalo nāma tathāgato bhaviṣyati // Rm_26.178{64} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdādi bhikṣavaḥ /
sarve te suprasannāsyāḥ prābhyanandan savismayāḥ // Rm_26.179{65} //
tathā tena munīndreṇa vyākhyātaṃ sa tairthikaḥ /
śrutvānumodanāṃ kṛtvā prābhyanandan savismayaḥ // Rm_26.180{66} //
tataḥ sa sarvadā nityaṃ satkṛtya śraddhayā mudā /
triratnabhajānaṃ kṛtvā prācarat saugataṃ vrataṃ // Rm_26.181{67} //
iti me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
tvam apy evaṃ mahārāja triratnasevako bhava // Rm_26.182{68} //
prajāś cāpi tathā rājaṃ bodhayitvā prayatnataḥ /
triratnabhajanotsāhe saṃcārayitum arhasi // Rm_26.183{69} //
tathā te sarvadā nityaṃ sarvatrāpi śubhaṃ bhavet /
(Rm 312)
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_26.184{70} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
satyam iti pratijñāya prābhyanāndat sa pārthikaḥ // Rm_26.185{71} //
śṛṇvantīdaṃ narā ye munivarakathitaṃ tairthikasyāvadānaṃ ye cāpi śrāvayanti pramuditamānasaḥ śraddhayā bhaktiyuktāḥ /
te sarve bodhisatvāḥ sakalaguṇabharā bhadracaryā caranto bhuktvā satsaukhyabhadraṃ jinavaranilaye saṃprayānti pramodāḥ // Rm_26.186{72} //

++ iti śrīratnāvadānatatve tairthikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 313)
XXVII Mālikāvadāna
athāśoko mahīnāthaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ tam arhantaṃ praṇatvā prārthayat punaḥ // Rm_27.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ tvaṃ arhati // Rm_27.2{2} //
iti tena narendreṇa prārthitaṃ sa yatīśvaraḥ /
upagupto narendran taṃ samālokyaivaṃ ādiśat // Rm_27.3{3} //
śṛṇu sādhu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ tat pravakṣyāmi tava puṇyavivṛddhaye // Rm_27.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho jagadguruḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_27.5{5} //
ekasmin samaye tatra śrāvastyā upakaṇṭhike /
jetāraṇye mahodyāne vihāre śrāvakaiḥ saha // Rm_27.6{6} //
bhikṣubhiś cailakaiś cāpi bhikṣuṇībhir upāsakaiḥ /
upāsikābhir anyaiś ca bodhisatvagaṇair api // Rm_27.7{7} //
sarvasatvahitārthena bodhicaryaṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra prabhāsayan // Rm_27.8{8} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve lokāḥ samāgatāḥ /
śakrādayo 'pi devendrā brahmādilokapālakāḥ // Rm_27.9{9} //
daityeṃdrā garuḍā nāgā yakṣagaṃdharvakiṃnarāḥ /
siddhā vidyādharāś cāpi rākṣasāś ca maharddhikāḥ // Rm_27.10{10} //
ṛṣayo brāhmaṇā cāpi kṣatriyāś ca narādhipāḥ /
vaiśyā rājakumārāś ca maṃtriṇo 'mātyakā janāḥ // Rm_27.11{11} //
gṛhasthāḥ sārthavāhāś ca vaṇijaḥ śilpino 'pi ca /
paurā jānapadā grāmyā anye kārpaṭikā api // Rm_27.12{12} //
sarve te samupāgatya tatra taṃ śrīghanaṃ muniṃ /
dṛṣṭvā pradakṣiṇīkṛtya praṇatvā samupācaran // Rm_27.13{13} //
yathākramaṃ samabhyarcya natvā sāṃjalayo mudā /
parivṛtya puraskṛtya sarve te samupāśrayan // Rm_27.14{14} //
tān sarvān samupāsīnāṃ dṛṣṭvā sa bhagavān muniḥ /
āryasatyaṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_27.15{15} //
tad dharmaṃ samupākarṇya sarve te saṃprabodhitāḥ /
dharmavaiśeṣam ājñāya babhuvur bodhivāṃchitāḥ // Rm_27.16{16} //
tadā tatra pure rājā prasenajit kauśalaḥ /
yadā na sugatas tatra tadā tīrthikabhāg abhūt // Rm_27.17{17} //
yadā tu sugatas tatra sasāṃghikaḥ samāgataḥ /
tadā sa nṛpatir nityaṃ śrīghanaṃ taṃ sadābhajat // Rm_27.18{18} //
tasmiṃś ca samaye tatra kaścid ārāmiko vanāt /
(Rm 314)
navaṃ padmaiḥ samādāya rājñe dātuṃ pure 'viśat // Rm_27.19{19} //
tatraikapathi taṃ dṛṣṭvā tīrthikopāsiko mudā /
sahasā tasya puro gatvā prārthayat taṃ saroruhaṃ // Rm_27.20{20} //
bho mālinn idaṃ padmaṃ yadi vikretum ichasi /
ucitaṃ mūlyam ādāya mahyaṃ dātuṃ tvam arhasi // Rm_27.21{21} //
iti tenārthitaṃ śrutvā mālikaḥ lubhitāśayaḥ /
yadīchati bhavān dadyām iti taṃ dātum aichata // Rm_27.22{22} //
tasminn eva kṣaṇe tatra gṛhastho 'nāthapiṇḍadaḥ /
puṣpārthī samupāyāto mālikaṃ tam apṛchata // Rm_27.23{22} //
bho mālinn idaṃ padmaṃ yadi vikretum ichati /
dviguṇaṃ mūlyam ādāya bhavān me dātum arhati // Rm_27.24{23} //
iti tenoditaṃ śrutvā tīrthikopāsako 'pi saḥ /
taddviguṇena mūlyena tad padmaṃ samayācata // Rm_27.25{24} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa cāpy anāthapiṇḍadaḥ /
taddvaiguṇyena mūlyena kamalaṃ tam ayācata // Rm_27.26{25} //
tac chrutvā tairthikaḥ so 'pi madadarpābhimāninaḥ /
tattriguṇamūlyena gṛhītuṃ taṃ samaichata // Rm_27.27{26} //
tad dṛṣṭvā sa gṛhastheṇānāthapiṇḍadotsahī /
caturguṇena mūlyena padmaṃ tam abhyayācata // Rm_27.28{27} //
evaṃ tau gṛhapatī so tha yāvac chatasaharsrakaiḥ /
mūlya taṃ padmam ādāya mālinaṃ taṃ yayācatuḥ // Rm_27.29{28} //
tad dṛṣṭvārāmikaḥ sa 'pi pravarddhayan parasparaṃ /
tayor dvayor adatvaiva manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_27.30{29} //
ayaṃ gṛhapatiḥ śreṣṭho hy anāthapiṇḍadaḥ sudhīḥ /
acapalo mahādhīraḥ sthirasatvo vicakṣaṇaḥ // Rm_27.31{30} //
kasyārthe nv idaṃ padmam iyan mūlyena yācate /
nūnam atra mahaddhetur bhaviṣyati na saṃśayaḥ // Rm_27.32{31} //
tad etat paripṛchāva dāsyāmi sadguṇārthine // Rm_27.33{32} //
iti dhyātvā svacittena sa ārāmika utsukaḥ /
tairthikaṃ taṃ samālokya paprachaivaṃ samādarāt // Rm_27.34{33} //
bho puruṣa bhavān kasya kāryasyārthe idaṃ kajaṃ /
iyanmūlyena vikretum ichati tad vadasva me // Rm_27.35{34} //
iti tenoditaṃ śrutvā sa tairthikaḥ pramoditaḥ /
ārāmikaṃ tam ālokya prabodhayitum abravīt // Rm_27.36{35} //
yaḥ śrīpatir jagadbharttā nārāyano janārdanaḥ /
tasya pūjāṃ kariṣyāmi tad idaṃ dehi me 'mbujaṃ // Rm_27.37{36} //
iti tenoditaṃ śrutvārāmiko sānubodhitaḥ /
anāthapiṇḍadaṃ taṃ ca dṛṣṭvā kāryam apṛchata // Rm_27.38{37} //
bho sādho bhavaṃś cāpi kim artham idam ambujaṃ /
bahumūlyaiva samāharttum ichati tad vadasva me // Rm_27.39{38} //
iti tad vacanaṃ śrutvā so 'nāthapiṇḍadaḥ sudhīḥ /
ārāmikaṃ tam ālokya prabodhayitum abravīt // Rm_27.40{39} //
sādhu sādhu mahābhāga yad idaṃ te saroruhaṃ /
bahumūlyena vāṃchāmi tad arthaṃ kathyate śṛṇu // Rm_27.41{40} //
(Rm 315)
yo 'tra śauddhodanī rājā cakravarttī nṛpādhipaḥ /
sarvasatvahitārthena saṃbodhisādhanodyataḥ // Rm_27.42{41} //
sarvatra bhuvane loke kleśākulāsamāhite /
bodhicaryāvihīne 'tra mlechadharmapravarttate // Rm_27.43{42} //
bodhicaryāṃ svayaṃ dhṛtvā prakāśayitum udyataḥ /
sarvarājyaṃ parityajya sarvāṃś cāpi parigrahān // Rm_27.44{43} //
vairāgyadharmam āśritya saṃsārabhoganispṛhaḥ /
gayāśīrṣe nage gatvā kṛtvā tapaḥ suduṣkaraṃ // Rm_27.45{44} //
tato loke hitaṃ kartuṃ samutthāya samāhitaḥ /
bodhivṛkṣatalāsīnas tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_27.46{45} //
tatra māragaṇān sarvāñ jitvā kleśagaṇān api /
saṃbodhijñānaṃ āsādya buddho bhavati sāṃprataṃ // Rm_27.47{46} //
so 'yaṃ buddho jagacchāstā jagannātho jagadguruḥ /
jagadbharttā jagattrāyī dharmarājā munīśvaraḥ // Rm_27.48{47} //
sarvajñaḥ sugataḥ śrimān ṣaḍabhijño vināyakaḥ /
satyavādī mahādhīraḥ satyadharmaśubhārthabhṛt // Rm_27.49{48} //
samantabhadrarūpāṃśaḥ saumyarūpo jiteṃdriyaḥ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanapratimaṃḍitaḥ // Rm_27.50{49} //
bhagavāñ chrīghano brahmavihāriko guṇākaraḥ /
sarvatraidhātukādhīśaḥsarvaduṣṭapraśāntakṛt // Rm_27.51{50} //
sarvamāravijetārhaṃ saṃbodhimārgadeśakaḥ /
vāñchitārthapradātāraś ciṃtāmaṇiguṇādhikaḥ // Rm_27.52{51} //
śuddhaśīlaḥ śubhācāraḥ kṣāntivratadharaḥ sudhīḥ /
sarvasatvahitodyogī niḥkleśaḥ sarvajit kṛtī // Rm_27.53{52} //
samādhidhyānasaṃraktaḥ saṃbodhidharmabhāskaraḥ /
prajñānidhir mahāvijñaḥ sarvavidyāviśāradaḥ // Rm_27.54{53} //
sarvopāyavidhānajñaḥ praṇidhipāratārakaḥ /
trailokavijayī vīraḥ saṃbodhikāryapūrakaḥ // Rm_27.55{54} //
vijñānormisamādhisthaḥ saṃbodhijñānaratnabhṛt /
sarvasatvaśubhaṃkārī sarvākārasvarūpikaḥ // Rm_27.56{55} //
śākyamunir mahābuddho jineśvaras tathāgataḥ /
sarvasatvahitārthena sarvatra samupācaran // Rm_27.57{56} //
bhāsayan sakalān lokān bhadraṃ kṛtvā samaṃtataḥ /
ihāpi sarvasatvānāṃ bhadraṃ kartuṃ samāgataḥ // Rm_27.58{57} //
sāṃprataṃ jetakārāme vihāre saha sāṃghikaiḥ /
saddharmam ādiśan nityaṃ viharati prabhāsayan // Rm_27.59{58} //
tasya pūjām ahaṃ kartum ichāmi sāṃprataṃ khalu /
tadarthe bahumūlyena yācāmīdaṃ saroruhaṃ // Rm_27.60{59} //
tad bhavān mūlyam ādāya dehi me idam ambujaṃ /
yathābhilaṣitaṃ dravyaṃ dāsyāmi te prasāṇayan // Rm_27.61{60} //
śraddhayedaṃ pradattaṃ cet tvayāhaṃ saṃpramoditaḥ /
etatpuṇyavipākena bodhicittam avāpsyasi // Rm_27.62{61} //
sarvadā sadgatiṃ yāyād durgatiṃ na kadā cana /
kramād bodhicarīḥ pūrya saṃbodhim api prāpnuyāḥ // Rm_27.63{62} //
(Rm 316)
evaṃ matvā bhavān sādho yadi saṃbodhim ichati /
yathābhilaṣitaṃ dravyam ādāyedaṃ pradehi me // Rm_27.64{63} //
iti tenārthitaṃ śrutvā sa mālikaḥ pramoditaḥ /
taṃ gṛhastham anāthānāṃ bharttāram evam abravīt // Rm_27.65{64} //
aho buddho mahābhijño dṛśyate na kadā cana /
īdṛg mahad guṇaṃ cāpi śruyate na kvacin mayā // Rm_27.66{65} //
tad ahaṃ taṃ jagannāthaṃ draṣṭum ichāmi sāṃprataṃ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ vāṃchā me jāyate khalu // Rm_27.67{66} //
tasmāt tatra svayaṃ gatvā saṃbuddhaṃ taṃ munīśvaraṃ /
anena puṇḍarīkena pūjayiṣye 'ham ādarāt // Rm_27.68{67} //
tad bhavān kṛpayā sādho saṃbuddhasya jagadguroḥ /
nītvā mām āśrame tatra saddharme yoktum arhati // Rm_27.69{68} //
iti tenārthitaṃ śrutvā so 'nāthapiṇḍado mudā /
mālikaṃ taṃ samālokya punar evam abhāṣata // Rm_27.70{67} //
sādhu sādhu mahābhāga kuruṣvevaṃ yadīchasi /
prāgacha tvaṃ mayā sārddhaṃ pūjaye taṃ munīśvaraṃ // Rm_27.71{68} //
ity uktvā mālikaṃ taṃ sa gṛhapatiḥ prasādayan /
ādāya jetakārāme vihāre samudācarat // Rm_27.72{69} //
tatra tena sahāyebhya so 'nāthapiṇḍado gṛhī /
sāṃjalis taṃ jagannāthaṃ natvaikānte samāśrayat // Rm_27.73{70} //
tataḥ sa māliko drākṣīc chrīghanaṃ taṃ munīśvaraiḥ /
sabhāmadhyāsanāsīnaṃ bhikṣusaṃghapuraskṛtaṃ // Rm_27.74{71} //
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyāṃjanapratimaṇḍitaṃ /
ratnarāśim ivojvālaṃ vyomaprabhābhyalaṃkṛtaṃ // Rm_27.75{72} //
samaṃtabhadrarūpāṃśaṃ saumyarūpaṃ śubhendriyaṃ /
dṛṣṭvā sa mudito natvā kṛtvā tridhā pradakṣiṇaṃ // Rm_27.76{73} //
tat padmaṃ purataḥ kṣiptvā kṛtāṃjaliḥ puro mudā /
natvā pādau munes tasya tatraikānte samāśrayat // Rm_27.77{74} //
kṣiptamātraṃ ca tatpadmaṃ sahasākāśaṃ saṃsaran /
chatrībhūtvā mune mūrddhnar uparisthaṃ vyarājata // Rm_27.78{75} //
tad dṛṣṭvā te sabhālokaḥ sarve te vismayānvitāḥ /
aho buddhasya māhātmyam iti proktvā prasedire // Rm_27.79{76} //
tad dṛṣṭvā mālikaḥ sa 'tivismayānaṃditāśayaḥ /
utthāya sahasā śastuḥ pādayo nyapatan nataḥ // Rm_27.80{77} //
tataḥ sa sāṃjalir natvā pādābjavor jagadguroḥ /
saṃbuddhapadalābhāya praṇidhānaṃ vyadhād dhṛdo // Rm_27.81{78} //
etatpuṇyavipākena loke 'ndhe 'parināyake /
kleśākule vinaṣṭe 'haṃ bhūyāsaṃ sugato jinaḥ // Rm_27.82{79} //
svayaṃ tarttum aśaktānaṃ tārayitā bhavodadhiṃ /
tathā kleśābdhimagnānāṃ samuddharttā vimocākāḥ // Rm_27.83{80} //
dharme 'nāśvasitānaṃ ca sādāśvāsayitāpi vai /
adṛṣṭabodhimārgānāṃ darśayitā bhaveya hi // Rm_27.84{81} //
(Rm 317)
iti tena kṛtaṃ matvā praṇidhānam sa sarvavit /
bhagavān muditaḥ prāvirakārṣīt sa smitaṃ tadā // Rm_27.85{82} //
tatra smite munīndrasya mukhapadmād vinirgatāḥ /
suraśmayaḥ paṃcavarṇāḥ prasesrus trijagatsv api // Rm_27.86{83} //
yā adhastād gatābhāsas tā sarvanarakeṣv api /
avabhāsya śubhaṃ kṛtvā pracakru duḥkhanāśaṇaṃ // Rm_27.87{84} //
tatprabhābhiḥ parispṛṣṭvā sarve te narakāśritāḥ /
duḥkhamuktā sukhaspṛṣṭā vismitā evam abruvan // Rm_27.88{85} //
aho kiṃ nu mahāsaukhyam asmākaṃ jāyate 'dhunā /
itaś cyutāḥ kuhānyatra samutpannā vayaṃ nu kiṃ // Rm_27.89{86} //
iti cintāparitānāṃ teṣāṃ cittaprabodhane /
bhagavān nirmitaṃ buddhaṃ preṣayat prati nairayaṃ // Rm_27.90{87} //
tad dṛṣṭvā narakasthās te sarve 'tivismayānvitāḥ /
parasparaṃ samālokya punar evaṃ vabhāṣire // Rm_27.91{88} //
bhavanto no itaś cyutvā nānyatra saṃgatā vayaṃ /
ihaiva narake sthāḥ sma kutrāpi calitā na hi // Rm_27.92{89} //
kiṃ tv ayaṃ samupāyātā hy apūrvadarśanaḥ pumān /
nūnam asyānubhāvena jāyate śubhatā 'dhunā // Rm_27.93{90} //
nūnam ayaṃ mahāsatvo dṛṣṭvāsmān duḥkhapīḍitān /
kṛpayā sarvathoddharttuṃ narake 'tra samāgataḥ // Rm_27.94{91} //
tad asya samupāśritya prakṛtvā śaraṇaṃ sadā /
praṇatvā śraddhayā nityaṃ bhajemahi samādarāt // Rm_27.95{92} //
iti saṃbhāṣya te sarve nārakīyāḥ prabodhitāḥ /
taṃ buddhaṃ śaraṇaṃ gatvā praṇatvā prābhajan mudā // Rm_27.96{93} //
tadbhajanodbhavaiḥ puṇyaiḥ sarve te narakotthitāḥ /
sahasā sadgatiṃ yātā babhūvur dharmabhājanāḥ // Rm_27.97{94} //
evaṃ tā raśmayaḥ sarvāḥ sarvāṃs tān narakāśritān /
samuddhṛtya punas tatra jagacchāstur upāyayuḥ // Rm_27.98{95} //
yā cāpy ūrddhvaṃ gatābhāsas tāvabhāsya diśo 'ṣṭa ca /
yāvad bhavāgraparyantam avabhāsyābhiprāsaran // Rm_27.99{96} //
gāthābhiś ca surān sarvān divyakāyasukhāratān /
samantato mahacchabdaṃ ruccair evam acodayan // Rm_27.100{97} //
anityaṃ sarvasaṃsāraṃ duḥkhaṃ śūnyam anātmakaṃ /
iti matvā śubhe dharmaṃ sarvadā caratādarāt // Rm_27.101{98} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ tad yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā bhajadhvaṃ sarvadādarāt // Rm_27.102{99} //
yo hy asmiṃ saugate dharme cariṣyati samāhitaḥ /
sa hitvā janma saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_27.103{100} //
etac chabdaṃ samākarṇya sarve devāḥ prabodhitāḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā prabhejire samāhitāḥ // Rm_27.104{1} //
evaṃ tāḥ raśmayaḥ paṃcaḥ sarvāṃl lokān surān api /
triratnaśaraṇe sthāpya punar muner upāyayuḥ // Rm_27.105{2} //
tatra tā raśmayaḥ sarvā ekībhūtā ca piṇḍitāḥ /
(Rm 318)
jinaṃ pradakṣiṇīkṛtya tad uṣṇīṣe viśet punaḥ // Rm_27.106{3} //
tad dṛṣṭvā te sabhālokāḥ sarve te vismayānvitāḥ /
kim ādeśen munīndro 'yam iti dhyātvā niṣedire // Rm_27.107{2} //
athā yuṣmān sa ānando matvā teṣāṃ vitarkitaṃ /
utthāya sāṃjalir natvā bhagavantaṃ tam abravīt // Rm_27.108{5} //
bhagavan bhavatā kena hetunā sṛjyate smitaṃ /
nāhetu sugatāḥ sarve vihasanti kadā cana // Rm_27.109{6} //
yadarthe hetunā smitaṃ bhavān muṃcati sāṃprataṃ /
tadarthaṃ śrotum ichanti sarve lokā ime khalu // Rm_27.110{7} //
yadarthena bhavān smitaṃ prakaroti jagadguro /
tadarthaṃ samupādiśya sarvān lokān prabodhaya // Rm_27.111{8} //
ity ānandoditaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
sarvān lokān samālokya tam ānaṃdaṃ cābravīt // Rm_27.112{9} //
evam etan mahānaṃda nāhetupratyayaṃ kvacit /
sarvabuddhāḥ pramuṃcanti smitaṃ kiṃcit kadā cana // Rm_27.113{10} //
paśya tvaṃ yad ayaṃ sādhu ārāmikaḥ prasāditaḥ /
mamaivaṃ śraddhayā pūjāṃ karoti śraddhayā mudā // Rm_27.114{11} //
etatpuṇyavipākena māliko 'yaṃ subuddhimān /
bodhicittaṃ samāsādya bodhicaryāṃ caran kramāt // Rm_27.115{12} //
sarvāḥ pāramitāḥ pūryya sarvān māragaṇān vinijayan /
samyakṣaṃbodhim āsādya niḥkleśo 'rhan munīśvaraḥ // Rm_27.116{13} //
daśabalo jagannāthaḥ sarvasatvahitārthabhṛt /
padmottamo 'bhidho buddhas tathāgato bhaviṣyati // Rm_27.117{14} //
yad ayaṃ mama saddharmasādhane 'bhiprasāditaḥ /
saṃbodhipraṇidhiṃ dhṛtvā karoti śraddhayārcanāṃ // Rm_27.118{15} //
evaṃ ye śraddhayā nityaṃ triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
bhajanti te janāḥ sarve bhaveyuḥ sugatātmajāḥ // Rm_27.119{16} //
tatas te sarvasatvānāṃ hitārtheṣu samudyatāḥ /
bodhisatvā mahāsatvā bhaviṣyaṃti guṇākarāḥ // Rm_27.120{17} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya yathākramaṃ /
tataḥ saṃbodhim āsādya bhaveyuḥ sugatā api // Rm_27.121{18} //
evaṃ matvātra saṃsāre saṃbodhijñānavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_27.122{19} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdādayo 'pi te /
bhikṣavaḥ sāṃghikāḥ sarve prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_27.123{20} //
sarve lokāś ca te sarve śrutvaivaṃ śrīghanoditaṃ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā prabhejire 'numoditāḥ // Rm_27.124{21} //
evaṃ śāstrā munīndreṇa vyākṛtaṃ svayam ātmanaḥ /
śrutvā sabhāntikaś cāpi prābhyanandat pramoditaḥ // Rm_27.125{22} //
tadārabhya sadā nityaṃ mālikaḥ so 'numoditaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā prācarad bodhicārikāṃ // Rm_27.126{23} //
tataḥ sānāthapiṇḍo 'pi tena saha pramoditaḥ /
sāṃjalis taṃ jagannāthaṃ natvā sve nilaye yayau // Rm_27.127{24} //
(Rm 319)
tatra sa māliko gehe bhāryayā saha moditaḥ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā prācarat sarvadā śubhaṃ // Rm_27.128{25} //
tatas taṃ saugate dharme 'nucarantaṃ niśamya saḥ /
tīrthikopāsiko ruṣṭo upetya paryabhāṣata // Rm_27.129{26} //
are re durmate pāpin kim evaṃ carase 'śubhe /
sarvathā tvaṃ paribhraṣṭo narake duḥkham āpsyasi // Rm_27.130{27} //
yad apātre durācāre mithyādharmābhibhāṣinī /
upetya bhajanaṃ kṛtvā vinoṣi kilviṣaṃ mahat // Rm_27.131{28} //
bhajante ye narā buddhaṃ na te gachanti sadgatiṃ /
durgatim eva te yātāś caranty aśubhe sadā // Rm_27.132{29} //
kadā cid api tad gehe bhadraṃ na jāyate kvacit /
lakṣmīś cāpi vasen naiva yato dharmo vinaśyate // Rm_27.133{30} //
kiṃ cin nāsti śubhācāraṃ tasya bhikṣāśino 'yateḥ /
kim evaṃ śraddhayā nityaṃ bhajase sadguror iva // Rm_27.134{31} //
kṛpaṇo yaḥ svayaṃ bhraṣṭaḥ parāṃś ca bhraṃśayed iha /
adharme ye 'pi saddharmam ity ākhyāyābhivaṃcate // Rm_27.135{32} //
sa kiṃ śāstā sudhīr vijño dharmarājo munīśvaraḥ /
sadbhir na pūjanīyo 'sau niṃdanīyo hi durgatiḥ // Rm_27.136{33} //
iti satyaṃ mayākhyātaṃ hitārthaṃ te śubhārthinaḥ /
yadi dharme 'sti te vāṃchā śrutvāsmadvacanaṃ cara // Rm_27.137{34} //
tad buddhasaṃgatiṃ tyaktvā tīrthe snātvā samāhitaḥ /
brahmaṇaṃ viṣṇum īśānaṃ bhaja nityaṃ yathāvidhiṃ // Rm_27.138{35} //
brāhmaṇaṃ ye bhajaṃty atra sarve te brahmacāriṇaḥ /
pariśuddhāśayā bhadrā saṃprayānti surālayaṃ // Rm_27.139{31} //
ye bhajanti sadā viṣṇuṃ na te gachaṃti durgatiṃ /
sadgatiṃ sarvadā yātā bhavanti manujādhipāḥ // Rm_27.140{32} //
ye bhajanti mahārudraṃ na te gachanti nārake /
sarvasaukhyāni saṃbhuktvā yānti cānte śivālayaṃ // Rm_27.141{33} //
evaṃ matvātra saṃsāre yadi saukhyaṃ sadechasi /
tad etāṇ trijagannāthān bhaja nityaṃ prapūjayan // Rm_27.142{34} //
etan me vacanaiḥ śrutvā bhaja tān sadgurūn yatīn /
teṣāṃ saddharmam ākarṇya cara nityaṃ śubhe vrate // Rm_27.143{35} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvadātra bhaved dhruvaṃ /
ante pāpavinirmuktāḥ prayānti tridaśālayaṃ // Rm_27.144{36} //
iti tenoditaṃ śrutvā mālikaḥ sa viroṣitaḥ /
tairthikaṃ taṃ samārabhya paribhāṣyaivam abravīt // Rm_27.145{37} //
ā kim evaṃ vadasy atra mā maivaṃ vadathāḥ punaḥ /
tvam eva narakaṃ yāyā nindase yan munīśvaraṃ // Rm_27.146{38} //
śṛṇv atrāhaṃ pravakṣyāmi saṃbuddhe guṇam alpakaṃ /
vistareṇa kathaṃ vaktuṃ śakyate 'lpaśiyā mayā // Rm_27.147{39} //
tathāpi kathyate 'lpatvāt tavābhibodhane mayā /
(Rm 320)
śrutvā tvayā vicāryaiva sad asac ca parīkṣyatāṃ // Rm_27.148{40} //
saṃbuddha eva bhagavān suguṇī na viṣṇuḥ saṃśasyate na hiraṇyagarbhaḥ /
teṣāṃ subhadracaritātiśayaprabhāvāñ chrutvā vicārayata ko guṇavān na veti // Rm_27.149{41} //
viṣṇuḥ samudyatataho vighṛṇaiḥ pramāyī
rudro vibhūtyajakayoladharaḥ pramattaḥ /
ekāntaśāntacaritāśayas tu buddhaḥ
kaṃ pūjayemahi suśāntam aśāntarūpaṃ // Rm_27.150{36!} //
duryodhanādi nṛpanāśakaraḥ sa cakrī haras tripūranāśakaḥ pinākī /
krauṃcaṃ guho 'pi dṛḍhaśakti hate cakāra buddhastokavalamayas tu jagatāṃ hiteṣī // Rm_27.151{67} //
pīḍyāmamāyamayam eva tu rakṣaṇīyo vadhyo yam ity api surottamanītir eṣā /
niḥśreyasātyudayasaukhyahitaikabuddhir buddhasya naivaridavonahivaṃ // Rm_27.152{68} //
rāgādi doṣajanitāni vacānsi viṣṇor unmattaceṣṭitakarāṇi ca yāni śambhoḥ /
niḥśeṣadoṣaśamakāritatathāgatasya vaṃdyatvam arhati ca ko 'tra vicārayadhvaṃ // Rm_27.153{69} //
yaś codyataḥ parivadhāya ghṛṇāṃ vihāya trāṇāya yaś ca jagataḥ kṛpayā pravṛttaḥ /
rāgī ca yo bhavati yaś ca vimuktarāgaḥ pūjyaṃs tayoḥ ka iha taṃ vadatānucintya // Rm_27.154{70} //
śakraṃ vajradharaṃ balaṃ haladharaṃ kṛṣṇaṃ ca cakrāyudhaṃ skaṃdaṃ śaktidharaṃ śmaśānavilayaṃ rudraṃ triśūlāyudhaṃ /
etān duḥkhabhayāṅkitān gataghṛṇān bālān vicitrāyudhān nityaṃ prāṇivadhodyute praharaṇān kas tān namasyed budhaḥ // Rm_27.155{71} //
na yaḥ śūlaṃ dhatte na ca suratim aṅke suvadanāṃ na cakraṃ śaktiṃ vā na ca kuliśam ugraṃ rava halaṃ vinirmuktaṃ kleśaiḥ parahitavidhānādyatadhiyaṃ /
śaraṇyaṃ lokānaṃ tam ṛṣim upayātāsmi śaraṇaṃ // Rm_27.156{72} //
rudro rāgavaśāt striyaṃ vahati yo hiṃsyā hriyā varjitā viṣṇuḥ krūrataraḥ kṛtaghnacaritaḥ skaṃdhaḥ svayaṃjñāti ha /
krūrāsyā mahiṣāntakṛn naravaśā mānsāśinī pārvatī pānepsī ca vināyako daśabalo srasto hy adoṣaḥ suhṛt // Rm_27.157{73} //
vaṃdhur nabhe sa bhagavān na ripur na cānyaḥ śāstā trilokagurur ekatamo 'pi dhīraḥ śrutvā vacaḥsucaritātiśayaprabhāvaṃ buddhaṃ guṇātiśayalobhatayāśritāḥ smaḥ // Rm_27.158{74} //
nāsmākaṃ sugataḥ pitā na ripavas tīrthyāṃdhanaṃ naiva te /
dattaṃ tena tathāgatena ca hṛtaṃ kiṃcit kaṇādādibhiḥ /
kiṃ tv ekāṃtajagaddhitaḥ sa bhagavān buddho yataś cāmalaṃ vākyaṃ sarvamalāpahārica yatas tad bhiktavaṃto vayaṃ // Rm_27.159{75} //
hiteṣī yo nityaṃ satatam upakārīva jagataḥ kṛtaṃ yena svāsthyaṃ bahuvidharujārttasya jagataḥ /
(Rm 321)
gūḍhaṃ yaś ca jñe bhayaṃ karatalam ivāvaiti sakalaṃ prapadyadhvaṃ santas temṛṣivaradaraṃ bhaktimanasaḥ // Rm_27.160{76} //
asarvabhāvena yadṛcchayā vā parānuvṛtya vicikitsayā vā /
ye taṃ namasyanti munīndracaṃdraṃ te 'py āmarīsaṃpadam āpnuvaṃti // Rm_27.161{77} //
paurāṇīśrutineṣa lokamahito buddhaḥ kilāyaṃ harir dṛṣṭvā janmajarāvipattivaśagaṃ lokaṃ kṛpābhyudyataḥ /
jātaḥ śākyakulenduracyutamatis trātā nṛṇāṃ gautamaḥ śāstāraṃ hitam eva kas tam adhunā nāvaiti mūḍho janaḥ // Rm_27.162{78} //
yadā rāgadveṣād asurasuradārāpaharaṇaṃ kṛtaṃ māyādvitvaṃ dharaṇiharaṇāśaktamatinā /
tadā pūjyo vandyo harir aparimukto 'budhatayā vinirmuktaṃ buddhaṃ na namati jano māhavahulaḥ // Rm_27.163{79} //
caturjaladhimekhalākuratambabhārālasāṃ mahīṃ mahatīṃ visṛjya harayevāpakaṣṭāṃ valiḥ /
pradāya munaye tu pāṃśulavam apy aśoko nṛpaḥ kṣitiṃ sakalacaṃdramaṇḍalatarāñ ca saṃprāptavān // Rm_27.164{80} //
yakṣapāto na me buddhena dveṣaṭakapilādiṣu /
muktimac ca vaco yasya kāryas tasya parigrahaḥ // Rm_27.165{81} //
avaśyam eṣāṃ katamo 'pi sarvavit jagarddhitaikāntaviśālasāraḥ /
sa eva mṛgyo hy atisūkṣmacetasā janena śeṣaiḥ kim anarthapaṇḍitaiḥ // Rm_27.166{82} //
yasyāpi kiñcin na hi doṣaleśaṃ śaradguṇāḥ santi jagaddhitārthe /
brahmāpi viṣṇutiriṇo harir vā samehi śāstā śubhakārimitraṃ // Rm_27.167{83} //
yasya na vidyate doṣo vidyante sakalā guṇāḥ /
sarvajñaḥ sa jagacchāstā tam ahaṃ śaraṇaṃ vraje // Rm_27.168{84} //
yo 'smin sudṛṣṭyāt saṃrakṣyati jagacchubhe /
tasyāhaṃ śaraṇaṃ gatvā bhajāmi satataṃ mudā // Rm_27.169{85} //
yaṃ dṛṣṭvā suprasannās te bhavanti nirmalāśayāḥ /
tam eva sugataṃ nāthaṃ bhajāmi śaraṇaṃ gataḥ // Rm_27.170{86} //
yenaiva trijagallokaṃ putravat pratipālitaṃ /
tam eva trijagannāthaṃ bhajāmi śaraṇaṃ tataḥ // Rm_27.171{87} //
yasmai suśraddhayā dattaṃ tat phalaṃ bodhisādhanaṃ /
tam eva śrīghanaṃ bhaktyā bhajāmi śaraṇaṃ gataḥ // Rm_27.172{88} //
yasmād dharmāmṛtaṃ pītvā sarve satvāḥ pramodinaḥ /
tam eva saṃti sarve 'pi duḥkhachedanasadguṇāḥ /
tam eva śrīpradātāraṃ bhajāmi śraddhayādarāt // Rm_27.173{89} //
buddha eva jagacchāstā buddha eva jagadguruḥ /
buddha eva jagannātho buddha eva munīśvaraḥ // Rm_27.174{90} //
tad ahaṃ sarvabhāvena buddhasya śaraṇaṃ gataḥ /
śraddhayā dharmam āsādya bhajāmi bodhiprāptaye // Rm_27.175{91} //
ye buddhaṃ śaraṇaṃ yānti na te gachanti durgatiṃ /
nirmuktapāpakāḥ saukhyaṃ bhuktvā yāṃti jinālayaṃ // Rm_27.176{92} //
(Rm 322)
śṛṇvanti saugataṃ vākyaṃ ye te na yānti durgatiṃ /
samantabhadrasaukhyāni bhuktvā yāṃti sukhāvatiṃ // Rm_27.177{93} //
bhajanti lokanāthaṃ ye te 'pi na yānti durgatiṃ /
pāpamuktāḥ sukhāny eva bhuktvā yāṃti surālayaṃ // Rm_27.178{94} //
etad ratnatrayaṃ loke utpannaṃ sadguṇākaraṃ /
tad ahaṃ śaraṇaṃ gatvā bhajāmi samupāsikaḥ // Rm_27.179{95} //
etatpuṇyavipākena sarvasatvahitārthakaḥ /
kramād bodhicarāḥ pūrya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_27.180{96} //
tadāhaṃ sugato bhūtvā sarvasatvaśubhārthabhṛt /
satvān bodhau pratiṣṭhāpya nirvṛtiṃ samavāpnuyāt // Rm_27.181{97} //
evaṃ vijñāya saddharmaṃ yadīchati bhavān api /
triratnaśaraṇaṃ gatvā bhaja nityaṃ samādarāt // Rm_27.182{98} //
etatpuṇyavipākena sadā tvaṃ sadgatiṃ tataḥ /
bodhiṃ cāpi samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_27.183{99} //
iti tena samākhyātaṃ śrutvā sa paribodhitaḥ /
tairthyadharmaṃ pratikṣipya saṃbuddhaśrāvako 'bhavat // Rm_27.184{100} //
tadārabhya sadā nityaṃ saddharmaśravaṇotsukaḥ /
vihāre samupāśritya prābhajat taṃ munīśvaraṃ // Rm_27.185{1} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
tvaṃ cāpy evaṃ mahārāja triratnaṃ sarvadā bhaja // Rm_27.186{2} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_27.187{3} //
etatpuṇyavipākena sadā te maṃgalaṃ bhavet /
kramād bodhicarīḥ pūrya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_27.188{4} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_27.189{5} //
śṛṇvantīdaṃ mudā ye jinavarakathitaṃ mālikasyāvadānaṃ ye cāpi śrāvayanti pramuditamanasaḥ śraddhayā bhadrakāmāḥ /
te sarve lokanāthās trimalakalijitā bodhisatvā maheśā bhuktvā saukhyaṃ sadānte jinavaranilaye saṃprayānti prasannāḥ /

++ iti ratnāvadānatatve mālikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 323)
XXVIII Pāñcālarājāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ guruṃ bhikṣuṃ natvaivaṃ punar abravīt // Rm_28.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_28.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā sa upagupta ātmavit /
tam aśokaṃ mahīpālaṃ samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_28.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvānumodanāṃ kuru // Rm_28.4{4} //
tadyathāsau jagacchāstā śākyasiṃhas tathāgataḥ /
sarvajñaḥ sugato nātho dharmarājā munīśvaraḥ // Rm_28.5{5} //
ekasmin samaye tatra śrāvastyā bahir āśrame /
vihāre jetakodyāne vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_28.6{6} //
tadā sa bhagavāṃs tatra bhikṣusaṃghaiḥ puraskṛtaḥ /
sabhāmadhyāsanāsīno dharmam ādeṣṭum ārabhat // Rm_28.7{7} //
tad dharmadeśanāṃ śrotuṃ sarve lokāḥ samāgatāḥ /
devā daityāś ca nāgāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_28.8{8} //
siddhā vidyādharāś cāpi garuḍā rākṣasā api /
ṛṣayo brāhmaṇā vijñā rājānaḥ kṣatriyā api // Rm_28.9{9} //
vaiśyā rājakumārāś ca maṃtriṇaś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca gṛhasthāḥ śilpino 'pi ca // Rm_28.10{10} //
grāmyā jānapadāś cāpi kārpaṭikādayo 'pi ca /
tīrthikā api te sarve jetārāme upāgatāḥ // Rm_28.11{11} //
vihāre taṃ jagannāthaṃ dṛṣṭvā sāṃjalayo mudā /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcya yathākramaṃ // Rm_28.12{12} //
tatas te muditāḥ sarve parivṛtya samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ patum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_28.13{13} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā sarvāns tān samupasthitān /
ādimadhyāntakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_28.14{14} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ prabodhitāḥ /
saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ kṛtvā pracerur bodhisaṃvaraṃ // Rm_28.15{15} //
tasminn avasare tatra paṃcāla uttarādhipaḥ /
dakṣiṇādhipapaṃcālaṃ parājetum upākramat // Rm_28.16{16} //
tayoḥ paṃcālayo rājño viruddhāsy abhimāninoḥ /
mahāyuddham abhūn nityaṃ parasparavighātanaṃ // Rm_28.17{17} //
pravarttite sadā yuddhe tayo rājño hi māninoḥ /
durbhikṣam api tatrābhūd bahulokavighātanaṃ // Rm_28.18{18} //
(Rm 324)
tadā tau kṣatriyau krūrau parasparavighātinau /
viruddhamānasau vīrau vairaśāmyaṃ na jagmataḥ // Rm_28.19{19} //
tad dṛṣṭvā nṛpatī rājā prasenajin sa kauśalaḥ /
tad vairaśamanopāyaṃ ciraṃ dhyātvā vyaciṃtayat // Rm_28.20{20} //
yad etau nṛpatī vīrau nityaṃ yuddhābhikāṃkṣiṇau /
saṃbodhisādhanaṃ dharmaṃ śrotuṃ naivābhivāṃchata // Rm_28.21{21} //
sarve 'pi maṃtriṇo 'mātyāḥ sarve lokāś ca yodhinaḥ /
saṃbuddhadarśane cāpi nātrāgachanti ke cana // Rm_28.22{22} //
evaṃ teṣāṃ sadā nityaṃ hiṃsākarmābhirāgiṇāṃ /
saddharme śravaṇe vāpi gocaraṃ naiva vidyate // Rm_28.23{23} //
dharmaṃ vinātra saṃsāre kiṃ sāraṃ janma mānuṣe /
parasparaṃ nihatyaiva yāsyaṃti narake dhruvaṃ // Rm_28.24{24} //
dhig janma mānuṣe teṣāṃ kevalaṃ pāpasādhanaṃ /
ye kleśamānadarpyāndhā na paśyaṃti munīśvaraṃ // Rm_28.25{25} //
ye cātra saugataṃ dharmaṃ na śṛṇvanti kadā cana /
kathaṃ te bhadracaryāyāṃ gocaraṃ samavāpnuyuḥ // Rm_28.26{26} //
sadā te māracaryāyāṃ sthitvā kleśābhimāninaḥ /
bodhicaryāṃ pratikṣipya careyuḥ kāmacāriṇaḥ // Rm_28.27{27} //
tataḥ svayaṃ paribhraṣṭā bhraṃśayantaḥ parān api /
yathechayā carantas te cinuyur bahupātakaṃ // Rm_28.28{28} //
tatas te kleśasaṃtaptāḥ svaparārthābhighātinaḥ /
tīvraduḥkhāgnisaṃtaptāḥ pateyur narake dhruvaṃ // Rm_28.29{29} //
narakeṣu bhramantas te sadā duḥkhābhibhojinaḥ /
paścāttāpāgnisaṃtaptāś careyur ābhavaṃ tathā // Rm_28.30{30} //
tad eṣāṃ sarvalokānāṃ bhadrārthaṃ hitakāraṇaṃ /
sarvathopāyam ādhātum arhāmi sāṃprataṃ drutaṃ // Rm_28.31{31} //
yāvad etau nṛpau vīrau viruddhau nopaśāmyataḥ /
tāvad atra bhuvi kvāpi maṃgalaṃ na bhavet sadā // Rm_28.32{32} //
tad etau nṛpatī tāvad bodhayitvā prayatnataḥ /
maitrasnehasaṃbaddhau kuryāṃ nirvairabhāvinau // Rm_28.33{33} //
etau hi kṣatriyau vīrau pāṃcālau mānagarvitau /
anayor mitravaṃdhaṃ ko bodhayitvā kariṣyati // Rm_28.34{34} //
buddha eva jagacchāstā dharmarājaḥ prabodhayan /
anayoś ciravairyāgniṃ śamayituṃ praśaknuyāt // Rm_28.35{35} //
tad atra sahasā gatvā prārthayeyaṃ munīśvaraṃ /
nūnaṃ buddhānubhāvāt tau nṛpau mitratvam āpsyataḥ // Rm_28.36{36} //
iti niścitya rājā sa prasenajit samutthitaḥ /
vihāre sahasā gatvā nanāma taṃ munīśvaraṃ // Rm_28.37{37} //
tatra sa purato gatvā sāṃjaliḥ samupāśrayan /
etat sarvapravṛttāṃtaṃ nivedyaivam abhāṣata // Rm_28.38{38} //
bhagavan nātha sarvajña vijānīyād bhavān api /
yat tau pāṃcālabhūpālau viruddhau bhavato 'dhunā // Rm_28.39{39} //
yad etayor viruddhe ta sarve lokā virodhitāḥ /
tad atra sarvadā yuddhaṃ pravarttate divāniśaṃ // Rm_28.40{40} //
(Rm 325)
tat tesāṃ sarvalokānāṃ saddharme gocaraṃ kadā /
sadā yuddhābhisaktās te sādhayeyuḥ śubhaṃ kathaṃ // Rm_28.41{41} //
tad atra bhagavāñc chāstā bodhayaṃs tau narādhipau /
saṃbodhimārgam ādiśya śubhe cārayitum arhati // Rm_28.42{42} //
iti saṃprārthite tena rājñā sa bhagavān muniḥ /
tasya rājñe nareṃdrasya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_28.43{43} //
tataḥ sa nṛpatī rājā matvā śāstrādhivāsitaṃ /
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā muditaḥ svālayaṃ yayau // Rm_28.44{44} //
tataḥ sa bhagavān pātram ādāya cīvarāvṛtaḥ /
bhāsayan bhadratāṃ kurvan pratasthe saha sāṃghikaiḥ // Rm_28.45{45} //
evaṃ sarvatra mārgeṣu bhāsayaṃ sa munīśvaraḥ /
kṛtvā bhadraṃ krameṇaivaṃ vārāṇasīm upācarat // Rm_28.46{46} //
tatra sa bhagavāṃ prāpto bhābhiḥ saṃbhāsayan kramāt /
caraṃ kṛtvā subhadratvaṃ mṛgadāve upācarat // Rm_28.47{47} //
tatra sa bhagavān prātaḥ sasaṃghaḥ saugatāśrame /
sabhāmadhyāsanāsīnaḥ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_28.48{48} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ pramoditāḥ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā prabhejire samādarāt // Rm_28.49{49} //
tadā dakṣiṇapāṃcālanṛpatiḥ sa pramoditaḥ /
saṃbuddhadarśanaṃ kartuṃ mṛgadāve upācarat // Rm_28.50{50} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā nṛpatiḥ sa pramoditaḥ /
sāṃjaliḥ purato gatvā natvaikānte upāśrayat // Rm_28.51{51} //
tasminn avasare tatra mṛgadāve samāśritaḥ /
bhagavānn iti śuśrāva pāṃcālauttarādhipaḥ // Rm_28.52{52} //
sa uttarapāṃcālo nṛpatiḥ pratiroṣitaḥ /
taṃ nṛpaṃ yāmyapāṃcālaṃ parājetum upācarat // Rm_28.53{53} //
tatra sa nṛpatir vīraś caturaṃgavalaiḥ saha /
jayavādyamahotsāhaiḥ sahasā samupācarat // Rm_28.54{54} //
tatra sa yāmyapāṃcālarājā taṃ ripum āgataṃ /
niśamya sahasotthāya natvā ha taṃ munīśvaraṃ // Rm_28.55{55} //
bhagavan nātha sarvajña sa me vairā ihāgataḥ /
tad atra kiṃ kariṣyāmi tad anujñāṃ dadātu me // Rm_28.56{56} //
iti tena narendreṇa prārthite sa jineśvaraḥ /
dṛṣṭvā taṃ yāmyapāṃcālaṃ samāśvāsyaivam ādiśat // Rm_28.57{57} //
nṛpate mā vibheṣī tvaṃ dhairyyam ālambya tiṣṭhata /
tad upāyaṃ kariṣyāmi yenāsau te vaśe caret // Rm_28.58{58} //
ity ādiśya sa sarvajñaś caturaṅgabalānvitaṃ /
mahatsainyādhipaṃ vīraṃ nirmāya 'preṣayat tataḥ // Rm_28.59{59} //
sa sainyādhipatir vīraś caturaṅgabalaiḥ saha /
carann uttarapāṃcālam abhiyoddhum upācarat // Rm_28.60{60} //
tan mahatsainyaṃ āyātaṃ samālokyābhyupadrutaṃ /
sarva uttarapāṃcālasainyā bhītāḥ parāyayuḥ // Rm_28.61{61} //
tad dṛṣṭvottarapāṃcālanṛpatiś cāpi kheṭitaḥ /
ekākī ratham āruhya bhagavatsaṃmukhe 'carat // Rm_28.62{62} //
(Rm 326)
tatra sa dūrato dṛṣṭvā śrīghanaṃ taṃ sabhāśritaṃ /
avatīrya rathāt tatra mṛgadāve upācarat // Rm_28.63{63} //
tatra sa nṛpati rājā samupetya kṛtāṃjaliḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya nanāma śaraṇaṃ gataḥ // Rm_28.64{64} //
tataś cirāt samutthāpya sa pāṃcalo narādhipaḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ tatraikānte samāśrayat // Rm_28.65{65} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā nṛpatiṃ taṃ samāśritaṃ /
āryyasatyaṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_28.66{66} //
tad āryasatyam ākarṇya nṛpatiḥ so 'bhibodhitaḥ /
saṃsārasādhanaṃ dharmaṃ punaḥ śrotuṃ samaichata // Rm_28.67{67} //
tataḥ sa nṛpatī rājā samutthāya kṛtāṃjaliḥ /
praṇatvā bhagavaṃtaṃ taṃ prārthayad evam ādarāt // Rm_28.68{68} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tan me 'trānugrahaṃ kṛtvā samyag ādeṣṭum arhati // Rm_28.69{69} //
yad atra bhagavan satvāḥ pravarttanto bhavodadhau /
sukhaduḥkhābhibhuṃjāno bhramaṃte ṣaḍgatau kathaṃ // Rm_28.70{70} //
karmaṇā kena devāḥ syur mānuṣāḥ kena karmaṇā /
daityāś ca karmaṇā kena tat samyak samupādiśa // Rm_28.71{71} //
tiryañcaḥ karmaṇā kena pretāś ca kena karmaṇā /
nārakāḥ karmaṇā kena tat sarvaṃ samupādiśa // Rm_28.72{72} //
tatrāpy anekarūpāś ca sarve bhinnāśayā api /
nihīnamadhyamotkṛṣṭāḥ sukhaduḥkhānvitā api // Rm_28.73{73} //
etat sarvaṃ samākhyāya bhavāñ chāstā jagad guruḥ /
saṃsāragatisaṃcāraṃ prabodhayitum arhati // Rm_28.74{74} //
iti saṃprārthite tena rājñā sa bhagavān sudhīḥ /
taṃ viśuddhāśayaṃ bhūpaṃ dṛṣṭvaivaṃ samupādiśat // Rm_28.75{75} //
sādhu śṛṇu mahārāja saṃsāragaticāraṇaṃ /
samyag dharmaṃ pravakṣyāmi yuṣmākaṃ paribodhane // Rm_28.76{76} //
kāyavāgmānasaṃ karmakṛtaṃ yac ca śubhāśubhaṃ /
lokas tasya phalaṃ bhukte karttā nānyo 'sti kasya cit // Rm_28.77{77} //
iti sarve kṛpāviṣṭās trailokye guravo jināḥ /
uktavantas tathā tad dhi karmaṇo yasya yat phalaṃ // Rm_28.78{78} //
karmaṃ kartuṃ vihātuṃ ca sadasadgatihetukaṃ /
lobhamohabhayakrodhā ye narā naraghātinaḥ // Rm_28.79{79} //
saṃvaddhyānyāñ ca hi santi saṃjīvaṃ yānti te dhruvaṃ /
saṃvatsarasahasrāṇi bahūny api hatāhatāḥ // Rm_28.80{80} //
saṃjīvanti yatas tatra tena saṃjīva ucyate // Rm_28.81{81!} //
mātāpitṛsuhṛdvaṃdhumitradrohakarāś ca ye /
paiśunyānṛtavattāraḥ kālasūtrābhigāminaḥ // Rm_28.82{82} //
kālasūtreṇa saṃsūḍya pāṭyante dāruvad yataḥ /
jvaladbhiḥ krakacais tatra kālasūtras tataḥ smṛtaḥ // Rm_28.83{83} //
dāvādau dahanair dāhaṃ dehināṃ vidadhāti ye /
sa tīvrajvalanair jantus tapyate tapane raṭan // Rm_28.84{84} //
(Rm 327)
tīvraṃ tapanasaṃtāpaṃ tanoty eva niraṃtaraṃ /
yat tato 'nvartham āloke khyātas tapanasaṃjñayā // Rm_28.85{85} //
dharmādharmaviparyāsaṃ nāstiko yaḥ prakāśayan /
saṃtāpayati cānyāṃś ca tapyate sa pratāpane // Rm_28.86{86} //
pratāpayati tatrasthān satvāns tīvreṇa vahninā /
tapanātiśayano 'sau proktas tasmāt pratāpanaḥ // Rm_28.87{87} //
ajaiḍakaśṛgālāṃś ca śaśākhumṛgāsukarān /
anyāṃś ca prāṇino ghnaṃti saṃghātaṃ yānti te narāḥ // Rm_28.88{88} //
saṃhatās tatra ghātyaṃte samyagvāhaiva vaṃyayaḥ /
tasmāt saṃghāta ity evaṃ vikhyāto 'nvarthasaṃjñayā // Rm_28.89{89} //
kāyavāgmānasaṃ tāpaṃ ye kurvantīha dehināṃ /
kaṭukyapaṭikā ye ca rauravaṃ yānti te nārāḥ // Rm_28.90{90} //
tīvreṇa vahninā tatra dahyamānā niraṃtaraṃ /
raudraṃ ravaṃ vimuṃcanti yatas tasmāt sa rauravaṃ // Rm_28.91{91} //
devadvijaguror dravyaṃ hṛtaṃ yair duḥkhinām iha /
te mahārauravaṃ yānti ye cānyasvāpahāriṇaḥ // Rm_28.92{92} //
raudratvād vahnidāhasya ravasya ca mahattayā /
rauravo hi mahāṃs tasya mantva rauravād api // Rm_28.93{93} //
kṛtvā guṇādhike tīvram apakāraṃ nihatya ca /
mātāpitṛgurun kalpam avīcau pacyate dhruvaṃ // Rm_28.94{94} //
asthīny api viśīryyante raudrāgnau tatra dehināṃ /
yato na vīciḥ saukhyasya nāvīcir udāhṛtaḥ // Rm_28.95{95} //
mithodroharatā ye traṇe ghnantīva dehinaḥ /
pāpād asinakhās te tu jāyante duḥkhabhāginaḥ // Rm_28.96{96} //
nakhā evāsayas teṣām āyasā jvalitāḥ kharāḥ /
tair anyonyaṃ nikṛntanti yat tenāsinakhāḥ smṛtāḥ // Rm_28.97{97} //
lohajvalitatīkṣṇāgrāḥ ṣoḍaśāṅgulakaṇṭakāḥ /
balād ārohyata hraṃdan śālmalīḥ pāladārikaḥ // Rm_28.98{98} //
lohadamṣṭrā mahākāyā jvalitās tīvrabhairavāḥ /
aśliṣya bhakṣayanty enaṃ paradāropahāriṇaṃ // Rm_28.99{99} //
āraṭanto 'pi khādyante śvagṛdhrolūkavāyasaiḥ /
aśivaṃ kurvate chinnā viśvāsaghāṭino narāḥ // Rm_28.100{100} //
ayoguḍāni bhujyante prataptāni punaḥ punaḥ /
yāpyante kvathitaṃ tāmraṃ ye parasvāpahāriṇaḥ // Rm_28.101{1} //
krūraiḥ śvabhir ayodraṃṣṭraiḥ kṛtyante vivaśā bhṛśaṃ /
varṣakoṭi raṭanto 'pi ye narāḥ kheṭake ratāḥ // Rm_28.102{2} //
matsyādīñ jalajān hatvā jvalanty amradravodakāṃ /
yāti vaitaraṇīṃ śaśvad vahninā dahyate naraḥ // Rm_28.103{3} //
ye svārthalavasaṃmūḍho vyavahāram adhārmikaṃ /
karoti narake kradan sa cakreṇābhipīḍyate // Rm_28.104{4} //
pīḍā vahubhir ākāraiḥ kṛtā yair duḥkhinām iha /
pīḍyante te ciraṃ taptair yatra mudgaraparvataiḥ // Rm_28.105{5} //
bhedakā dharmasetūnāṃ ye cāsan mārgavāhinaḥ /
(Rm 328)
kṣuradhārācitaṃ mārgaṃ gatvā krāmanti te narāḥ // Rm_28.106{6} //
nakhaiḥ saṃcūrṇya yūkādīñ cūrṇyante meṣaparvatai /
bhūyo bhūyo mahākāyāḥ krandantas te śaracchataṃ // Rm_28.107{7} //
vrataṃ yas tu samāśritya saṃpanno parirakṣati /
śīryamānamānsāsthiḥ kukuṃle pacyate dhruvaṃ // Rm_28.108{8} //
aṇunāpi hi yaḥ kaścin mithyājīvena jīvati /
bhakṣyate krimibhiś caṇḍaiḥ saṃmagno gūthamṛttike // Rm_28.109{9} //
dṛṣṭvāpi vrīhimadhyasthān prāṇinaś cūrṇayanti ye /
āyasai mukhalais taptaiḥ kṣobhyante te punaḥ punaḥ // Rm_28.110{10} //
atyantakrodhanāḥ krūrāḥ śaṭhāḥ pāpābhikāṃkṣiṇaḥ /
paravyasanakṛṣṭvā ca jāyante yamarākṣasāḥ // Rm_28.111{11} //
sarveṣām eva duḥkhānāṃ vījaṃ mṛd vābhibhedataḥ /
kāyavāgmānasaṃ karma pāpaṃ yat tad aṇv api varttayet /

++ narakakāṇḍaṃ samāptam ++

haṃsapārāvatādīnaṃ kharāṇām api rāgiṇāṃ /
yena rāgeṇa jāyante mūḍhāḥ kīṭādiyoniṣu // Rm_28.112{1} //
sarppāḥ krodhopanāhābhyāṃ mārastabdhā mṛgādhipāḥ /
abhimānena jāyante gadāmāśvādiyoniṣu // Rm_28.113{2} //
mātsaryerṣyādi doṣeṇa vānarāḥ pretadehinaḥ /
jāyante mukharā dhṛṣṭāś capalātmānaś ca vāyasāḥ // Rm_28.114{3} //
vadhavaṃdhanamātsaryair gavāśvādiṣu dehinaḥ /
jāyante krūrakarmāṇo lūtāḥ kharjjūravṛścikaḥ // Rm_28.115{4} //
vyāghramārjāragomāyuṛkṣagṛdhravṛgādāyaḥ /
jāyante pretamansādoḥ krodhanā matsarā narāḥ // Rm_28.116{5} //
dātāraḥ krodhanāḥ krūrā narā nāgamaharddhikāḥ /
bhavāntatyāgino darppāt krodhāc ca garuḍeśvarāḥ // Rm_28.117{6} //
kṛtaṃ yat pāpakaṃ karma svayaṃ vākkāyamānasaṃ /
tiryañcas tena jāyante tan manogatim ākṛthāḥ // Rm_28.118{7} //

++ iti tiryakkāṇḍaṃ samāptam ++

bhakṣyabhojyāpahartāro ye kṣudrā dānavarji /
bhavanti kuṇapāhārāḥ pretās te kaṭapūtanāḥ // Rm_28.119{1} //
viheṭhayanti ye bālā vaṃcayanty api tṛṣṇayā /
te 'pi garbhamalāhārā jāyante kaṭapūtanāḥ // Rm_28.120{2} //
hīnācārātidīnāś ca matsarā nityakāṃkṣiṇaḥ /
jāyaṃte ye narāḥ pretā 'ṣṭās te galagaṇḍakāḥ // Rm_28.121{3} //
dānaṃ nivārayaty eva na hi kiṃ tid dadāti yaḥ /
kṣutkṣāmāsau mahākukṣiḥ pretaḥ śūcimukho bhavet // Rm_28.122{4} //
dhanaṃ rakṣati vaṃśārthe na bhuṃkte na dadāti yaḥ /
dattādāyī tataḥ pretaḥ śrāddhabhoktā sa jāyate // Rm_28.123{5} //
yaḥ parasvāpahārepsur datvā caivānutapyate /
bhoktā viṭśleṣmavāntānāṃ pretya pretaḥ sa jāyate // Rm_28.124{6} //
apriyaṃ vakti yaḥ krodhād vākyaṃ marmavibhedataṃ /
bbavanty ulkāmukhaḥ pretaḥ suciraṃ tena karmaṇā // Rm_28.125{7} //
(Rm 329)
kurute kalahaṃ yas tu niṣkṛpaḥ krūramānasaḥ /
krimikīṭapataṅgādeḥ prete 'sau jyotiko bhavet // Rm_28.126{8} //
grāmakūṭau dadāty eva yo janaṃ pīḍayanty api /
kumbhāṇḍo vikṛtākāraḥ pūyāhāraś ca jāyate // Rm_28.127{9} //
nirdayāḥ prāṇino ghnanti bhakṣyārthaṃ ye dadanty api /
māṃsāhārāś ca te 'vaśyaṃ bhavanti pretarākṣasāḥ // Rm_28.128{10} //
gaṃdhamālāratā nityaṃ maṃdakrodhāḥ pradāyakāḥ /
gaṃdharvāḥ pretya jāyante devānāṃ ratihetavaḥ // Rm_28.129{11} //
krodhanāḥ piśunaḥ kiñcidarthārthaṃ yaḥ prayachati /
sa piśācaṃ praduṣṭātmā jāyate vikṛtānanaḥ // Rm_28.130{12} //
nityapraduṣṭāś capalāḥ parapīḍākarā narāḥ /
saṃpradānaratā nityaṃ bhūtāḥ pretya bhavanti te // Rm_28.131{13} //
krūrāḥ krūddhāḥ pradātāraḥ priyā sarvasurā ca ye /
jāyante pretya yakṣās tu krūrātmānaḥ surāpriyāḥ // Rm_28.132{14} //
mātāpitṛgurūn yānair ye nayanti yathepsitaṃ /
vimānacāriṇo yakṣā jāyaṃte susukhānvitāḥ // Rm_28.133{15} //
tṛṣṇāmātsaryadoṣeṇa pretā bhavanty amī sadā /
yakṣādayaḥ śubhaiḥ kliṣṭair atas tān parivarjayet // Rm_28.134{16} //

++ iti pretakāṇḍaṃ samāptam ++

devāsuramanuṣyeṣu dīrgham āyur ahiṃsayā /
jāyate hinsayā svalpām ato hiṃsāṃ vivarjayet // Rm_28.135{1} //
kuṣṭharogajvaronmādā ye cānye vyādhayo nṛṇāṃ /
bhavanti bhūtaprayuktes te vadhavaṃdhanatāḍanaiḥ // Rm_28.136{2} //
yo na harttā parasvānāṃ na vañcavit prayachati /
mahatāpi prayatnena sa dravyaṃ nādhigachati // Rm_28.137{3} //
adattaṃ vittam ādāya dānāni ca dadāti yaḥ /
sa pretya dravyavān bhūtvā bhūyo bhavati nirdhanaḥ // Rm_28.138{4} //
yo na harttā na dātā ca na cātikṛpaṇo naraḥ /
kṛtsnena mahatā dravyaṃ sthiraṃ sa labhate dhruvaṃ // Rm_28.139{5} //
na harttā yaḥ parasvānāṃ tyāgavān vītamatsaraḥ /
ahāryaṃ vipulaṃ vittam iṣṭam ca labhate naraḥ // Rm_28.140{6} //
āyurvarṇavalopetaḥ śrīmān rogavivarjitaḥ /
sukhī ca sa labhen nityaṃ yo dadātīha bhojanaṃ // Rm_28.141{7} //
salajjo rūpavān bhogī suchāyaḥ prāṇināṃ priyaḥ /
sa bhaved vastralābhī ca yo vāsānsi prayachati // Rm_28.142{8} //
āvāsaṃ yo dadātīha suprasannena cetasā /
prāsādāḥ sarvakāmāś ca jāyante tasya dehinaḥ // Rm_28.143{9} //
upānatsaṃkramādīni ye prayachanti mānavāḥ /
bhavanti sukhino nityaṃ yānāni ca labhanti te // Rm_28.144{10} //
vāpīkūpataḍāgādīn kārayitvā jalāśrayān /
sukhinas tyaktasaṃtāpā niḥpipāsā bhavanti te // Rm_28.145{11} //
puṣpair abhyarcitaḥ śrīmān śaraṇyaḥ sarvadehināṃ /
samṛddhitaḥ sa syād ārāmaṃ yaḥ prayachati // Rm_28.146{12} //
vidyādānena paṇḍityaṃ prajñābhyāsena cāpyate /
bhaiṣajyābhayadānena rogamuktas tu jāyate // Rm_28.147{13} //
(Rm 330)
dīpadānena cakṣuṣmān vādyadānena susvaraḥ /
śayanāsanadānena sukhī bhavati mānavaḥ // Rm_28.148{14} //
gavādīnn yo dadātīha bhojyaṃ rasasamanvitaṃ /
balavān varṇavān bhogī dīrghāyuḥ sa bhaven naraḥ // Rm_28.149{15} //
kanyādānena samānyāṃ lābhī syāt parivāravān /
dhanadhānyasamṛddhas tu bhūmidānena jāyate // Rm_28.150{16} //
patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyam abhayaṃ vacanaṃ priyaṃ /
yad yad evepsitaṃ śaktyā dātavyaṃ tat tad arthinaḥ // Rm_28.151{17} //
kleśayitvā dadātīha svakārthaṃ vā ha yena vā /
yaśaḥsaukhyābhilākhād vā sa kliṣṭaṃ labhate phalaṃ // Rm_28.152{18} //
svakāryaṃ nirapekṣeṇa kṛpāviṣṭena cetasā /
parārthaṃ yo dadātīha so 'kliṣṭaṃ phalam aśnute // Rm_28.153{19} //
yat kiñcid dīyate 'nyasmai yathākālaṃ yathāvidhiṃ /
tena tena prakāreṇa tat sarvam upatiṣṭhate // Rm_28.154{20} //
parān anvapahaty evaṃ sarvakālaṃ yathepsitaṃ /
akleśayitvā dātavyaṃ hitaṃ dharmāvirodhiyat // Rm_28.155{21} //
evaṃ hi dīyamānasya dānasyaiva phalādayaḥ /
dānaṃ hi sarvasaukhyānām ananyat kāraṇaṃ mataṃ // Rm_28.156{22} //
virajaḥ paradārebhyo dārān iṣṭān avāpnuyāt /
svebhyo 'py adeśakālau ca varjayet puṃstvam archati // Rm_28.157{23} //
paradāreṣu saṃsaktaṃ cittaṃ yo na niyachati /
anaṃgeṣu cakṣyeta sa pumāṃ strītvam archati // Rm_28.158{24} //
strītvaṃ jugupsate yā tu suśīlamandarāgiṇī /
puṃstvam ākāṃkṣate nityaṃ sā nārī naratāṃ vrajet // Rm_28.159{25} //
yas tu samyagnirātaṅkaṃ brahmacaryaṃ niṣevate /
tejasvī sadguṇaḥ śrīmān devair api sa lakṣyate // Rm_28.160{26} //
dṛḍhasmṛtir asaṃmūḍho maghavāno niṣevanāt /
jāyate satyavādī ca yaśaḥsaukhyānvitaḥ pumān // Rm_28.161{27} //
bhinnānām api satvānāṃ bhedaṃ naiva karoti yaḥ /
abhedyaparivāro 'sau jāyate sthiramānasaḥ // Rm_28.162{28} //
yas tv ājñāṃ kurute nityaṃ gurūṇāṃ hṛṣṭamānasaḥ /
hitāhitābhidhāyī ca sa syād ādeyavākkṛtī // Rm_28.163{29} //
nīcāparāyamānena viparyāsena codgataḥ /
bhavanti sukhinaḥ saukhyaṃ duḥkhaṃ datvā ca duḥkhinaḥ // Rm_28.164{30} //
paraprapañcābhiratāḥ śaṭhāś cānṛtavādinaḥ /
kubjavāmanatāṃ yānti ye ca rūpābhimāninaḥ // Rm_28.165{31} //
jaḍo vijñānamātsaryād bhaven mūkaḥ priyāpriyaḥ /
vādhiryaṃ yāti mūḍhātmā hitavākyābhigūḍhakaḥ // Rm_28.166{32} //
duḥkham pāpasya puṇyasya sukhaṃ miśrasya miśritaṃ /
sarvaṃ sādṛśyaniḥsyandam abhyuhyaṃ karmaṇaḥ phalaṃ // Rm_28.167{33} //
++iti manuṣya kāṃdaṃ samāptam ++

śaṭhyena māyayā nityaṃ caraty akṛtakilbiṣaḥ /
kalipriyaḥ pradātā ca sa bhaved asureśvaraḥ // Rm_28.168{1} //
(Rm 331)

++ ity asurakāṇḍam ++

nātmanā yaḥ sukhākāṃkṣī na ca kṛvyeta parigrahaṃ /
grahāṇām agraṇī cāsau mahārājikatāṃ vrajet // Rm_28.169{1} //
mātāpitṛkulajyeṣṭhapūjakasyāgavān kṛtī /
hṛṣyame yo na kalahais tridaśeṣu sa jāyate // Rm_28.170{2} //
na vigrahe ratā naiva kalahe hṛṣṭamānasāḥ /
ekāntakuśalodyuktā ye ca moyāpagās tu te // Rm_28.171{3} //
bahuśrutā dharmadharāḥ suprajñā mokṣakāṃkṣiṇaḥ guṇair /
ye parihṛṣṇāś ca narās te tuṣitopagāḥ // Rm_28.172{4} //
śīlapradānavinaye pravṛttā ye svayaṃ narāḥ /
mahotsāhāś ca te 'vaśyaṃ nirmāṇaratigāminaḥ // Rm_28.173{5} //
adīnasatvā me śreṣṭhāḥ pradāne damasaṃyamaiḥ /
guṇādhikāś ca ye yānti paranirmitatāṃ dhruvaṃ // Rm_28.174{6} //
śīlena svargam āpnoti dhyānena ca viśeṣataḥ /
yathābhūtaparijñānāt paryante vo punarbhavaḥ // Rm_28.175{7} //
śubhāśubhaphalaṃ karma yad etat kathitaṃ sphuṭaṃ /
śubhena labhyate saukhyaṃ duḥkhaṃ tv aśubhasaṃbhavaṃ // Rm_28.176{8} //
mṛtyur vyādhir jarā caiva cintanīyam idaṃ trayaṃ /
viprayogā priyaiḥ sārddhaṃ karmaṇāṃ ca svakaṃ phalaṃ // Rm_28.177{9} //
evaṃ virāgam āpnoti viviktaḥ puṇyam archati /
pāpaṃ ca nārjayed evaṃ tac ca saṃkṣepataḥ śṛṇu // Rm_28.178{10} //
samyakparārthakaraṇaṃ parānarthavivarjanaṃ /
puṇyaṃ viparyayāt pāpabhuktam eva munīśvaraiḥ // Rm_28.179{11} //

++ iti devakāṇḍaṃ samāptam ++

evaṃ matvā mahārāja ṣaḍgatikārikāṃ bhave /
saṃbodhidharmam ādhāya caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_28.180{1} //
ye saṃbodhivrataṃ dhṛtvā pracaranti samāhitāḥ /
sarvasatvahitārthena bodhisatvā bhavanti te // Rm_28.181{2} //
evaṃ vijñāya rājendra sadā bhadraṃ yadīchasi /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā bhaja nityaṃ samādarāt // Rm_28.182{3} //
etatpuṇyavipākena sarvakleśan vinirjayan /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_28.183{4} //
iti tena munīndreṇa samākhyātaṃ niśamya saḥ /
rājāpy uttarapāṃcālaḥ pravrajituṃ samaichata // Rm_28.184{5} //
tataḥ sa nṛpatī rājā samutthāya kṛtāṃjaliḥ /
bhagavantam ānatvā prārthayad evam ādarāt // Rm_28.185{6} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ gataḥ /
saṃbodhivratam ādhāya prechāmi carituṃ sadā // Rm_28.186{7} //
yad bhavāñ jagatāṃ śāstā saṃbodhidharmadeśikaḥ /
tan me 'nugrahatāṃ kṛtvā pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_28.187{8} //
iti saṃprārthite tena rājñā sa bhagavān sudhīḥ /
tasya rājño manaḥśuddhaṃ vijñāyaivam upādiśat // Rm_28.188{9} //
sādhu rājan mahābhāga yadīchasi śubhāṃ gatiṃ /
ehi cara samādhāya cara me śāsane vrataṃ // Rm_28.189{10} //
ity ādiśya munīndro 'sau pāṇinā tac chiraḥ spṛśan /
(Rm 332)
saṃbuddhe śāsane dharme taṃ nareṃdraṃ samagrahīt // Rm_28.190{11} //
ehīti tena śāstrokte nṛpatiḥ sa prabodhitaḥ /
khikkhirīpātradharo bhikṣu 'bhūc cīvarāvṛtaḥ // Rm_28.191{12} //
tataḥ sa bhūpatiś cāpi virakto bhogyanispṛhaḥ /
niḥkleśaḥ pariśuddhātmā babhūva vijiteṃdriyaḥ // Rm_28.192{13} //
sākṣād arhatvam āsādya brahmacārī niraṃjanaḥ /
saṃbodhipadam āsādya saṃbuddhaḥ śrāvako 'bhavat // Rm_28.193{14} //
tataḥ sa brahmavid yogī traidhātuvāsinām api /
sadevāsuralokānāṃ vandyo mānyo 'bhavad guruḥ // Rm_28.194{15} //
tato dakṣiṇapāṃcālarājā sa pratimoditaḥ /
utthāya sāṃjalir natvā prārthyat taṃ munīśvaraṃ // Rm_28.195{16} //
bhagavan nātha sarvajña kṛpayā me prasīdatu /
traimāsyaṃ bhaktum ichāmi tat kurutām anugrahaṃ // Rm_28.196{17} //
iti saṃprārthite rājñā bhagavān sa munīśvaraḥ /
nṛpatiṃ taṃ samālokya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_28.197{18} //
tataḥ sa nṛpatī rājā bhagavatādhyuvāsitaṃ /
viditvā sarvasāmagrīṃ sahasā samasādhayat // Rm_28.198{19} //
tataḥ sa rājā bhagavaṃtaṃ sasāṃghikaṃ /
yathārhabhojanair nityaṃ samabhyarcya 'bhyatoṣayat // Rm_28.199{20} //
vicitracīvaraiś cāpi śrīghanaṃ taṃ sasāṃghikaṃ /
āchādya sāṃjalir natvā praṇidhānaṃ mudā vyadhāt // Rm_28.200{21} //
etatpuṇyavipākena loke 'ṃdhe 'parināyake /
saddharmabhāskaraḥ śāstā saṃbuddho 'rhaṃ bhaveya hi // Rm_28.201{22} //
evaṃ tena narendreṇa praṇidhānaṃ kṛtaṃ mudā /
matvā sa bhagavān smitaṃ prāmuñcac chubharociṣaṃ // Rm_28.202{23} //
tat smitasamutpannāḥ paṃcavarṇāḥ suraśmayaḥ /
prasāritās trilokeṣu bhāsayantyaḥ pracerire // Rm_28.203{24} //
tadrasmisaṃparispṛṣṭāḥ sarve 'pi nārakāśritāḥ /
nirmuktavedanākhedā mahatsaukhyaṃ pralebhire // Rm_28.204{25} //
tadā te vismitāḥ sarve nārakīyāḥ pramoditāḥ /
kim evaṃ jāyate saukhyam iti dhyātvā niṣedire // Rm_28.205{26} //
tataḥ sa bhagavāṃs teṣāṃ vismayākrāṃtacetasāṃ /
manāṃsi paribodhārthaṃ praiṣayat tatra nairmitaṃ // Rm_28.206{27} //
tadā te nārakāḥ sarve dṛṣṭvā taṃ sugataṃ mudā /
upetya praṇatiṃ kṛtvā prābhajañ charaṇaṃ gatāḥ // Rm_28.207{28} //
tatas tat puṇyaliptās te sarve vimuktapāpakāḥ /
pariśuddhāḥ śubhātmānaḥ sadgatiṃ samupāyayuḥ // Rm_28.208{29} //
tatas tā raśmayaḥ sarvā avabhāsya samaṃtataḥ /
akaniṣṭhālayaṃ yāvat prasṛtāḥ samabhāsayan // Rm_28.209{30} //
gāthāghoṣaiś ca sarvatra sarvān devān pramodinaḥ /
bodhayitvā śubhe dharme pratiṣṭhāpya pacerire // Rm_28.210{31} //
tatas tā raśmayaḥ sarvā piṇḍībhūtā muneḥ puraḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā mahoṣṇīṣe samāviśat // Rm_28.211{32} //
tad dṛṣṭvā te sabhālokāḥ sarve 'tivismayoddhatāḥ /
(Rm 333)
śāstā kim ādiśed dharmam iti dhyātvā niṣedire // Rm_28.212{33} //
iti teṣāṃ manastarkaṃ matvānaṃdaḥ samutthitaḥ /
upetya sāṃjalir natvā prārthayet taṃ munīśvaraṃ // Rm_28.213{34} //
bhagavan hetunā kena smitaṃ muṃcati sāṃprataṃ /
nāhetvapratyayaṃ smitaṃ na muṃcaṃti munīśvarāḥ // Rm_28.214{35} //
tad yadarthe bhavān smitaṃ muṃcatīme sabhājanāḥ /
śrotum ichaṃti sarve tad artham ādeṣṭum arhati // Rm_28.215{36} //
ity ānaṃdoditaṃ śrutvā bhagavān sa jagadguruḥ /
sarvāṃl lokān samālokya tam ānaṃdaṃ samabravīt // Rm_28.216{37} //
evam eva sadānaṃda sarve buddhā munīśvarāḥ /
nāhetupratyayaṃ smitaṃ vimuṃcanti kadā cana // Rm_28.217{38} //
paśyatām ayam ānaṃda rājātisaṃprasāditaḥ /
satkṛtya śraddhayāsmākaṃ traimāsyaṃ bhajate mudā // Rm_28.218{39} //
etatpuṇyavipākena rājāyaṃ sadguṇākaraḥ /
kramāt pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya balānvitaḥ // Rm_28.219{40} //
sarvakleśagaṇāñ jitvā mārāñ cāpi vinirjayan /
bodhim āsādya sarvajñas tathāgato munīśvaraḥ // Rm_28.220{41} //
sarvavidyādhipaḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ /
vijayo nāma saṃbuddho bhaviṣyati bhavāntare // Rm_28.221{42} //
evam ānaṃda vijñāya buddhakṣetraśubhaṃkṛtaṃ /
tadvipāke mahatsaukhyaṃ bhadraṃ saṃbodhisādhanaṃ // Rm_28.222{43} //
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā satkāraiḥ śraddhayā sadā /
saṃbodhivāñchibhir lokaiś caritavyaṃ śubhe mudā // Rm_28.223{44} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvānaṃdādayo 'pi te /
sarve lokās tathety uktvā prābhyanandan prasāditāḥ // Rm_28.224{45} //
so 'pi dakṣiṇapāṃcālo rājā śrutvā pramoditaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā pracacāra śubhe sadā // Rm_28.225{46} //
tadārabhya sadā tatra maṃgalaṃ nirupadravaṃ /
samaṃtato mahotsāhaṃ kṛtayuga ivābhavat // Rm_28.226{47} //
iti me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ mayā tathā 'dhunā /
kathyate 'tra tvayāpy evaṃ caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_28.227{48} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālanīyāḥ sadā tvayā // Rm_28.228{49} //
tathā te sarvadā bhadraṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_28.229{50} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tathety abhyanumoditvā prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_28.230{51} //
rājño pāñcālayor yan munikathitam idaṃ tat prasiddhāvadānaṃ /
śṛṇvanti śrāvayanti pramuditamanasaḥ śraddhayā ye prasannāḥ /
sarve te bodhisatvāḥ sakalaguṇadharāḥ sarvasaṃpatsukhāḍhyāḥ /
kṛtvā lokeṣu bhaddraṃ munivaranilaye saṃprayānti pramodāḥ // Rm_28.231{52} //

(Rm 334)
++ iti ratnāvadānatatve pāṃcālarājāvadanaṃ samāptam ++


(Rm 335)
XXIX Upapādukāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ samupetya kṛtāṃjaliḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_29.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathākhyātuṃ ca me 'rhati // Rm_29.2{2} //
iti saṃprarthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan mahāmatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_29.3{3} //
sādhu śṛṇu maharāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvā cāpy anumodaya // Rm_29.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhā śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugataḥ śāstā dharmarājo vināyakaḥ // Rm_29.5{5} //
ekasmin samaye mātur māyādevyā hitechayā /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ prācarat tridaśālaye // Rm_29.6{6} //
tatra sa bhagavān gatvā suramye naṃdane vane /
pārijātatale pāṇḍusacchilāyām upāśrayat // Rm_29.7{7} //
tatra śakrādayo devāḥ sarve taṃ sadguṇākaraṃ /
śākyamuniṃ samālokya muditāḥ samupācaran // Rm_29.8{8} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sarve devāḥ pramoditāḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya sāñjalayaḥ praṇemire // Rm_29.9{9} //
tato devādhipaḥ śakro divyaratnamayāsanaṃ /
saṃbuddhasya jagacchāstuḥ prājñāpayac chubhojjvalaṃ // Rm_29.10{10} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā divyaratnamahojvale /
āruhya samupāśritya samātasthau prabhāsayan // Rm_29.11{11} //
tadā sā jananī mātā māyādevī samāgatā /
tam ātmajaṃ jagannāthaṃ saṃdṛṣṭvā samupācarat // Rm_29.12{12} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā mātaraṃ tāṃ samāgatāṃ /
utthāya samupāsṛtya praṇatvaivam abhāṣata // Rm_29.13{13} //
svāgataṃ kuśalaṃ mātar ārogyam astu te sadā /
tvatmukhaṃ draṣṭum āyāmi tat prasāditum arhasi // Rm_29.14{14} //
atrāsane samāśritya niṣīdaikāgramānasā /
upadikṣyāmi saddharmaṃ tac chṛṇuṣva samāhitā // Rm_29.15{15} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā jananī satī /
māyādevī samālokya tam ātmajaṃ samavrāvīt // Rm_29.16{16} //
prāyāmi te mukhaṃ draṣṭuṃ kuśalaṃ te sadātmaja /
tan mamānugrahārthena dharmam ādeṣṭum arhasi // Rm_29.17{17} //
ity uktvā sā satī māyādevī mātā jagadguroḥ /
upāsanaṃ samāśritya nisasāda samāhitā // Rm_29.18{18} //
tataḥ śakrādayo devāḥ sarve te saṃpraharṣitāḥ /
(Rm 336)
pūjāṃgais taṃ jagannāthaṃ māyādevīṃ ca prārcayan // Rm_29.19{19} //
tataḥ pādāns tayor natvā kṛtvā ca tripradakṣiṇaṃ /
parivṛtya puraskṛtvā dharmaṃ śrotum upāśrayan // Rm_29.20{20} //
tatas ta bhagavān dṛṣṭvā tān devān samupasthitān /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_29.21{21} //
tataś ca bhagavāṃs teṣāṃ devānāṃ sukhamāninaṃ /
saṃbodhisādhanaṃ punar evam upādiśat // Rm_29.22{22} //
anityaṃ khalu saṃsāre duḥkhaṃ śūnyaṃ hy anātmakaṃ /
kāme kiṃcit sukhaṃ nātra kleśasaṃghe samākule // Rm_29.23{23} //
iti matvātra saṃsāre sadā saukhyaṃ yadīchatha /
bodhicaryāvrataṃ dhṛtvā saṃcaradhvaṃ sadā śubhaṃ // Rm_29.24{24} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ ca yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
māracaryyāṃ parityajya caradhvaṃ bodhicārikāṃ // Rm_29.25{25} //
yaḥ satvahitārthena bodhicaryāṃ cariṣyati /
sa samyag bodhim āsādya saṃbuddhapadam āpsyati // Rm_29.26{25} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarve yūyaṃ samāhitāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caradhvaṃ bodhisaṃvaraṃ // Rm_29.27{26} //
ye triratnaṃ bhajanty atra na te gachaṃti durgatiṃ /
sadā sadgatisaṃyātāḥ kramād bodhim avāpnuyuḥ // Rm_29.28{27} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sarve 'pi te 'marāḥ /
satyam eva parijñāya prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_29.29{28} //
tataḥ śakraḥ samutthāya kṛtāṃjaliḥ /
bhagavaṃtaṃ tam ānamya prārthayad evam ādarāt // Rm_29.30{29} //
bhagavan nātha sarvajña sarvadeha surālaye /
saddharmaṃ naḥ samādiśya bhavan vihartum arhati // Rm_29.31{30} //
vayaṃ sarve surā nityaṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
saddharmaṃ sarvadākarṇya cariṣyāmaḥ śubhāṃ cariṃ // Rm_29.32{31} //
tataḥ sāpi mahāmāyādevi mātā samutthitā /
upetya sāṃjalir natvā bhagavantaṃ tam abravīt // Rm_29.33{32} //
dhanyo 'si yat tvayā putra pratijñātaṃ yathāpurā /
tathā tvaṃ pūryate sarvaṃ sarvārthasiddhir astu te // Rm_29.34{33} //
sadātra devalokānāṃ hitārthe ca prabodhayan /
saddharmaṃ samupādiśya vihara saṃprabhāsayan // Rm_29.35{34} //
iti mātrārthitaṃ śrutvā bhagavān sa jagadguruḥ /
jananīṃ tāṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_29.36{35} //
mātar naikahitārthenabodhicaryāṃ dadhāmi hi /
sarveṣām api satvānāṃ hitārthe 'haṃ jino bhave // Rm_29.37{36} //
tad atra sarvadā naivaṃ tiṣṭheyaṃ tridaśaiḥ saha /
varṣā māsatrayaṃ sthātum ichāmi dharmam ādiśan // Rm_29.38{37} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā jananī mudā /
tathāstv iti prabhāṣitvā prābhyanaṃdat prabodhitā // Rm_29.39{38} //
tathā sa bhagavāns tatra bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupādiśya tasthau māsatrayaṃ divi // Rm_29.40{39} //
(Rm 337)
sarvaśakrādayo devās triratnaśaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā nityaṃ dharmaṃ śrutvā prabhejire // Rm_29.41{40} //
tadā tatra sadā svarge maṃgalaṃ nirupadravaṃ /
saddharmasādhanotsāhaṃ prāvarttate samaṃtataḥ // Rm_29.42{41} //
tasmiṃś cā samaye tatra srāvastyā vahir āśrame /
jetodyāne vihāre sa maudgalyāyana āśrayat // Rm_29.43{42} //
tadā te sāṃghikāḥ sarve taṃ maudgalyāyanaṃ yatiṃ /
vihāre saṃsthitaṃ dṛṣṭvā dharmaṃ śrotuṃ samīchire // Rm_29.44{43} //
tatas te sāṃghikāḥ sarve lokāś cānye 'pi sajjanāḥ /
tat saddharmadeśanāṃ śrotuṃ muditāḥ samupācaran // Rm_29.45{44} //
tatra sarve 'pi te lokās taṃ maudgalyāyanaṃ guruṃ /
samabhyarcya samānamya dharmaṃ śrotu]m upāśrayan // Rm_29.46{45} //
tān dṛṣṭvā samupāsīnān sa maudgalyo jinātmajaḥ /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_29.47{46} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāś ca sāṃghikāḥ /
saddharmmasādhanodyuktā vabhūvuḥ paribodhitāḥ // Rm_29.48{47} //
atha te bhikṣavaḥ sarve kṛtāṃjaliḥ puṭo mudā /
taṃ maudgalyāyanaṃ natvā paprachur evam ādarāt // Rm_29.49{48} //
bhadanta bhagavaṃ chāstā kutredānīṃ samāśritaḥ /
saddharmaṃ samupādiśya viharati na manyate // Rm_29.50{49} //
tad asmākaṃ manānsy atra bhagavāñ chāstā yataḥ sthitaḥ /
tat satyaṃ samupādiśya prabodhayitum arhati // Rm_29.51{50} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā sa maudgalyāyanaḥ sudhīḥ /
sarvāns tān saṃghikān bhikṣūn samālokyaivam abravīt // Rm_29.52{51} //
śrutaṃ mayā bhavanto 'sau bhagavāñ chāstā 'dhunā divi /
tato mātuḥ surāṇāṃ cā tiṣṭhate dharmam ādiśat // Rm_29.53{52} //
tato varṣātrimāsānte bhagavān sa jagadguruḥ /
atra lokahitaṃ kartum avataret svayaṃ khalu // Rm_29.54{53} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvā te sāṃghikā janāḥ /
sarve 'py 'bhyanumodantaḥ svasvālayaṃ samācaran // Rm_29.55{54} //
sadā te sāṃghikās tasya maudgalyasya mahāmateḥ /
saddharmaṃ sarvadākarṇya bhajantaḥ samupāśrayan // Rm_29.56{55} //
tato varṣātrimāsānte sarve te sāṃghikā janāḥ /
api taṃ maudgalyam ānatvā prārthayad evam ādarāt // Rm_29.57{56} //
bhavantātra bhavāñ chāstā vijānīyāj jagadguroḥ /
draṣṭum ichāmahe śāstuḥ saddharmaṃ tṛṣitā vayaṃ // Rm_29.58{57} //
ciradṛṣṭo yad asmābhir bhagavāṃ sa munīśvaraḥ /
tad asyāgramunīndrasya darśanaṃ dātum arhati // Rm_29.59{58} //
tad asmadanukampārthaṃ bhavan ṛddhiprabhāvataḥ /
gatvā svarge munīndrasya sahasā samupakramet // Rm_29.60{59} //
tatra gatvā bhavāc chāstur munīndrasya jagadguroḥ /
asmākaṃ vacanaiś cāpi vaṃdatāṃ caraṇāmbujau // Rm_29.61{60} //
(Rm 338)
dehe ca kauśalaṃ saukhyaṃ pṛchatāṃ vacanaiś ca naḥ /
evaṃ cāpi puraḥ śāstur nivedituṃ samarhati // Rm_29.62{61} //
bhagavaṃ nātha sarvajña te jāmbūdvīpikā narāḥ /
bhavantaṃ draṣṭum ichanti saddharmāmṛtalālasāḥ // Rm_29.63{62} //
yad bhavān sarvasatvānāṃ hitaṃ kartuṃ samudyataḥ /
tad bhagavān manuṣyāṇāṃ dharmam ādeṣṭum arhati // Rm_29.64{63} //
narāḥ svarge samāgaṃtuṃ śaknuvanti na ke cana /
devās tu sarvalokeṣu pracaranti yathechayā // Rm_29.65{64} //
tad bhagavān manuṣyāṇāṃ hitārthāyānukampayā /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ jambudvīpam avātaret // Rm_29.66{65} //
vayaṃ sarve sadā nityaṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā dharmmaṃ śrutvā saṃprabhajemahi // Rm_29.67{66} //
evaṃ śāstar mahāvijña gatvā tatra surālaye /
bhagavaṃtaṃ jagannāthaṃ saṃprārthyeha samānaya // Rm_29.68{67} //
iti taiḥ prārthitaiḥ śrutvā sa maudgalyo mahārddhimān /
evam iti pratijñāya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_29.69{68} //
atha te sāṃghikāḥ sarve lokāś cāpi mahātmanā /
tenādhivāsitaṃ matvā muditāḥ svasvālayaṃ yayuḥ // Rm_29.70{69} //
atha so 'rhaṃ mahābhijño maudgalyana ātmavit /
svarge gaṃtuṃ samādhāya samādhiṃ vidadhe kṣaṇaṃ // Rm_29.71{70} //
tataḥ sa ṛddhivīryeṇa suparṇa iva khe 'gamat /
bhāsayan sahasā gatvā divi śāstur upācarat // Rm_29.72{71} //
tatra taṃ samupāyātaṃ dṛṣṭvā sa bhagavān mudā /
svāgataṃ prehi maudgalya niṣīdeti samabravīt // Rm_29.73{72} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sa maudgalyaḥ pramoditaḥ /
sāñjaliḥ pādayoḥ śāstuḥ praṇatvaivaṃ samabravīt // Rm_29.74{73} //
bhagavan nātha sarvajña prāgato 'haṃ mudā divi /
bhavatāṃ darśanaṃ kartuṃ tat prasīda dayānidhe // Rm_29.75{74} //
kaccit te kuśalaṃ śāstaḥ kiñcid vādhāpi naiva hi /
yātrā sukhaṃ valaṃ vīryaṃ kaccit kāye na cānyathā // Rm_29.76{75} //
bhavān api vijānīyād yadarthe 'ham ihāgataḥ /
tathāpi bhagavann atra vijñāpayeya sarvathā // Rm_29.77{76} //
bhavatāṃ sāṃghikaiḥ sarvair lokaiś cāpi mahājanaiḥ /
bhavantaṃ draṣṭum ichadbhiḥ preṣito 'ham ihāgataḥ // Rm_29.78{77} //
te sarve sāṃghikā lokā bhavatāṃ caraṇāmbuje /
vandanti kauśalaṃ kāye paripṛchanti cādarāt // Rm_29.79{78} //
evaṃ cāpi vadante te sarve lokāś ca sāṃghikāḥ /
saddharmaśravaṇotsāharahitā vikalāśayāḥ // Rm_29.80{79} //
bhagavān sarvasatvānāṃ hitārthe bodhim āptavān /
tat tathātra manuṣyāṇāṃ dharmam ādeṣṭum arhati // Rm_29.81{80} //
tataḥ svarge samāgaṃtuṃ śaknuvanti na ke cana /
devās tu sarvalokeṣu pracaranti yathechayā // Rm_29.82{81} //
tad bhagavān manuṣyānāṃ hitārthāyānukampayā /
(Rm 339)
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ jambūdvīpam avātaret // Rm_29.83{82} //
vayaṃ sarve sadā nityaṃ bhavatāṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkṛtya śraddhayā dharmaṃ śrutvā saṃprabhajemahi // Rm_29.84{83} //
evam asmadvacobhis tvaṃ gatvā tatra surālaye /
bhagavaṃtaṃ jagannāthaṃ saṃprārthyeha samānaya // Rm_29.85{84} //
iti taiḥ prārthyamāne 'haṃ tatheti pratibodhitaḥ /
bhavatāṃ vijñāpanāṃ kartuṃ sahasā samupācare // Rm_29.86{85} //
tad bhagavan manuṣyāṇāṃ hitānukampayādhunā /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ bhuvy eva tarttum arhati // Rm_29.87{86} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
taṃ maudgalyāyanaṃ dṛṣṭvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_29.88{87} //
tasmiṃś ca samaye tatra sarve śakrādayo 'marāḥ /
saddharmam śravaṇotsāhāḥ samāgātāḥ samaṃtataḥ // Rm_29.89{88} //
kṛtvā pūjāṃ munīndrasya praṇatvā caraṇāmbuje /
parivṛtya puraskṛtya dharmaṃ śrotum upāśrayan // Rm_29.90{89} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvan samupāśritān /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_29.91{90} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve śakrādayo 'pi te /
devāḥ saṃharṣitā bodhicaryābhivāñchito 'bhavan // Rm_29.92{91} //
tat samīkṣya sa maudgalyaḥ kiñcid vihasito mudā /
bhagavaṃtaṃ munīndraṃ taṃ dṛṣṭvaivaṃ samaciṃtayat // Rm_29.93{92} //
ihāpi bhagavānn evaṃ samākīrṇasabhāśritaḥ /
saddharmaṃ samupādiśya viharati yathābhuvi // Rm_29.94{93} //
atha sa bhagavāṃs tasya maudgalyasya mahāmateḥ /
manaścintitam ājñāya taṃ maudgalyaṃ samabravīt // Rm_29.95{94} //
na me maudgalya satkāravaṃdhitaṃ bhavate manaḥ /
api tv ahaṃ yathechāmi tathā sarvaṃ samṛddhyati // Rm_29.96{95} //
āyāntv ihāmarāḥ sarve iti mayā yadecchyate /
tadā sarva ime devā āgachaṃti samaṃtataḥ // Rm_29.97{96} //
gachantu ca surāḥ sarve iti mayā yadehyate /
tadā sarva ime devā gachaṃti ca svam ālayaṃ // Rm_29.98{97} //
evaṃ me sarvakāryeṣu mano 'bhilaṣitaṃ yathā /
tathātra sarvakāryāṇi siddhyaṃte hi sadā tadā // Rm_29.99{98} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā maudgalya ātmavit /
śāstuḥ pādāmbujau natvā sāṃjaliḥ samupāśrayat // Rm_29.100{99} //
tataḥ sabhāṃ surāṃ kīrṇāṃ sa maudgalyāyano yatiḥ /
tāra sarvāṃ saṃnirīkṣyaivaṃ bhagavantam abhāṣata // Rm_29.101{100} //
vicitrā bhagavan devāparṣad iyaṃ virājate /
nūnam ime surāḥ sarve saṃbuddhapadalābhinaḥ // Rm_29.102{1} //
santi hy asyāṃ sabhāyāṃ ye saṃbuddhe saṃprasāditāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.103{2} //
santi dharme prasannā ye āryaśīlaiḥ samanvitāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.104{3} //
(Rm 340)
santi saṃghe prasannā ye āryadharmānucāriṇaḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.105{4} //
iti maudgalyasaṃproktaṃ śrutvā sa bhagavāṃs tathā /
taṃ maudgalyāyanaṃ dṛṣṭvānuvarṇayan sāmādiśat // Rm_29.106{5} //
evam etad dhi maudgalya vicitreyaṃ mahāsabhā /
surendrapramukhā devā yatra santi pramoditāḥ // Rm_29.107{6} //
santi buddhe prasannā ye saṃbodhisādhanotsahāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te saṃbodhipadonmukhāḥ // Rm_29.108{7} //
santi dharme prasannā ye āryaśīlasamācarāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhigāminaḥ // Rm_29.109{8} //
saṃti saṃghe prasannā ye āryasatyasamanvitāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.110{9} //
evaṃ śāstrā samākhyātaṃ śrutvā devādhipo 'pi saḥ /
bhagavaṃtaṃ samālokya maudgalyaṃ ca tathābravīt // Rm_29.111{10} //
vicitrā bhagavan devaparṣad iyaṃ virājate /
yatra santi mahāsatvāḥ saṃbodhisādhanodyatāḥ // Rm_29.112{11} //
santi buddhe prasannā ye śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te saṃbuddhapadalābhinaḥ // Rm_29.113{12} //
saṃti dharme prasannā ye śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te saṃbuddhapadalābhinaḥ // Rm_29.114{13} //
santi dharme prasannā ye śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.115{14} //
saṃti saṃghe prasannā ye śraddhayā śaraṇaṃ gatāḥ /
kāyabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.116{15} //
iti devādhipākhyātaṃ śrutvānyāpi surātmajaḥ /
maudgalyaṃ śrīghanaṃ cāpi śakraṃ caikṣyaivam abravīt // Rm_29.117{16} //
vicitreyaṃ mahāsatva devasabhā virājate /
santi yatra mahātmānaḥ saṃbodhisādhodyatāḥ // Rm_29.118{17} //
santi saṃghe prasannā ye satkṛtya prabhajanti te /
dehabhedād ihotpannā bhavaṃti bodhilābhinaḥ // Rm_29.119{18} //
santi dharme prasannā ye bhajanti śraddhayā mudā /
dehabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.120{19} //
santi buddhe prasannā ye bhajaṃti śaraṇaṃ gatāḥ /
dehabhedād ihotpannās te 'pi saṃbodhilābhinaḥ // Rm_29.121{20} //
evam etat samākhyātaṃ maudgalyena mahātmanā /
munīndraśakradevaiś ca śrutvā sarve surā mudā // Rm_29.122{21} //
prabodhitāḥ parijñāya saṃbuddhaśaraṇaṃ yayuḥ /
tatra sarve 'pi te devās triratnabhajanodyatāḥ // Rm_29.123{22} //
tatpuṇyaiḥ śrotaāpattiphalaṃ sākṣāt samāyayuḥ // Rm_29.124{23!} //
tatas tāṃ śrīghanaṃ nātvā maudgalyaṃ ca prasāditāḥ /
te śakrādayo devāḥ sarve svasvālayāṃ yayuḥ // Rm_29.125{24} //
atha so 'rhan mahābhijño maudgalyāyana ātmavit /
bhagavantaṃ tam ānamya sāṃjalir evam abravīt // Rm_29.126{25} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatkāryyaṃ prasiddhyati /
(Rm 341)
atra sarve surā bhadraiś caranti bodhimānasāḥ // Rm_29.127{26} //
tat tatrāpi manuṣyāṇāṃ hitāya bhagavān api /
jambudvīpe 'dhunā śāstaḥ samavatarttum arhati // Rm_29.128{27} //
iti saṃprārthite tena maudgalyena mahātmanā /
bhagavāṃs taṃ mahāsatvaṃ maudgalyam evam ādiśat // Rm_29.129{28} //
sādhu gachādhunā tatra jambudvīpe nijāśrame /
gatvā lokasabhāmadhye sthitvaivaṃ saṃprabodhaya // Rm_29.130{29} //
avatarej jagadvandhur ito 'hni saptame divaḥ /
sāṃkāśe nagare hy āpajjure vana udumvare // Rm_29.131{30} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā maudgalya ātmavit /
tatheti prativijñapya tathā kartuṃ samaichata // Rm_29.132{31} //
atha sa ṛddhimān yogī maudgalyāyana ātmavit /
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā samādhiṃ vidadhe tadā // Rm_29.133{32} //
tataḥ so 'rhaṃ mahābhijño maudgalyo 'ntarhito divi /
kṣaṇāt pakṣī yathākāśāj jambudvīpam avātarat // Rm_29.134{33} //
tatra jetāśrame so 'rhann avatārya nijāśrame /
śubhāsanasamāsīnaḥ prabhāsayan nyaṣīdata // Rm_29.135{34} //
taṃ dṛṣṭvāsana āsīnaṃ maudgalyaṃ samupāgataṃ /
matvā te sāṃghikāḥ sarve muditāḥ samupācaran // Rm_29.136{35} //
tac chrutvā muditāḥ sarve lokāś cāpi nṛpādayaḥ /
vihāre jetakārāme sahasā samupācaran // Rm_29.137{36} //
tatrāsanasamāsīnaṃ maudgalyaṃ taṃ maharddhikaṃ /
dṛṣṭvā sarve 'pi te natvā parivṛtyopatasthire // Rm_29.138{37} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve maudgalyaṃ taṃ maharddhikaṃ /
kṛtāṃjalipuṭā natvā paprachur evam ādarāt // Rm_29.139{38} //
bhadanta kuśalaṃ kaccid bhavato 'pi jagadguroḥ /
kutra sa bhagavān dharmam ādiśaṃs tiṣṭhate divi // Rm_29.140{39} //
kadā sa bhagavāṃc chāstā svargād iha samācaret /
kathaṃ cāpi samākhyāti tat sarvaṃ samupādiśa // Rm_29.141{40} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā sa maudgalyāyano yatiḥ /
tāṃ sarvān saṃghikāl lokāṃś cāpi dṛṣṭvaivam abravīt // Rm_29.142{41} //
bhavantaḥ kuśalaṃ śāstu munīndrasya mamāpi ca /
yuṣmākam api nāmno 'ham avandaṃ taṃ munīśvaraṃ // Rm_29.143{42} //
parijātam upāśritya sendradevaiḥ samarcitaḥ /
mātuḥ sa bhagavān dharmam ādiśaṃs tiṣṭhate divi // Rm_29.144{43} //
yathā yuṣmābhir ākhyātaṃ tathā niveditaṃ mayā /
śrutvā sa bhagavāṃc chāstā mamaivaṃ samupādiśat // Rm_29.145{44} //
ito 'hni saptame svargād avatareya bhūtale /
sāṃkāśanagaropāpajjure vane udumvare // Rm_29.146{45} //
ity ādiśya munīndreṇa preṣito 'ham ihācare /
etad yūyaṃ parijñāya prābhyanandata sāṃprataṃ // Rm_29.147{46} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvā te saṃghikā mudā /
sevaṃ nṛpādi lokāś ca prābhyanandan pramoditāḥ // Rm_29.148{47} //
(Rm 342)
tatas te sāṃghikāḥ sarve lokā bhūpādayo 'pi ca /
sāṃkāśanagaropāpajjure vane upācaran // Rm_29.149{48} //
tadā sa bhagavāṃs tatra svarge sendrān surān api /
mātaraṃ samupāmaṃtrya pura evam upādiśat // Rm_29.150{49} //
mātaḥ sendrādi devāś ca yūyaṃ sarve samādarāt /
triratnabhajanaṃ kṛtvā pracaradhvaṃ sadā śubhe // Rm_29.151{50} //
gacheyaṃ sāṃprataṃ dharmam upadeṣṭuṃ mahītale /
nṛṇām api hitārthena gantum ichāmi nānyathā // Rm_29.152{51} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sarve sendrāḥ surā api /
mātāpi sāṃjalir natvā prārthayat taṃ munīśvaraṃ // Rm_29.153{52} //
bhagavan nātha sarvajña ko 'smākaṃ dharmam ādiśet /
tad atra kṛpayā dharmam ādeṣṭuṃ sthātum arhati // Rm_29.154{53} //
iti taiḥ prārthite bhūyo bhagavān sa munīśvaraḥ /
mātaraṃ tān surān sarvān dṛṣṭvaivaṃ ca samādiśat // Rm_29.155{54} //
mātar nāhaṃ sadaikatra tiṣṭheyaṃ dharmam ādiśan /
sarvasatvahitārthena saṃbuddho 'smi jagadguruḥ // Rm_29.156{55} //
tan mātar aham ālokya martyānāṃ hitakāmpayā /
saddharmāmṛtasaṃdānaṃ dātuṃ gachāmi sāṃprataṃ // Rm_29.157{56} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā mātā surā api /
sendrāḥ sarve 'pi te śāstuḥ pādāmbuje praṇemire // Rm_29.158{57} //
tatas te tridaśāḥ sarve mātāpi tasya tāyinaḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya natvā svasvālayaṃ yayuḥ // Rm_29.159{58} //
tataḥ sa bhagavāṃs tatra devālaye samāhitaḥ /
tat samādhiṃ samādhāya kṣaṇād antarhito 'carat // Rm_29.160{59} //
tataḥ sa bhagavāṃs tatra jambudvīpe prabhāsayan /
sāṃkāśanagaropāpajjure dāve udumvare // Rm_29.161{60} //
avatīrya kṣaṇāt tatra śuddhāsane surāstṛte /
samādhāya samāsīnas tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_29.162{61} //
taṃ dṛṣṭvā svāsanāsīnaṃ śrīghanaṃ samupāgataṃ /
sarve te sāṃghikā lokā bhūpādayo 'py upācaran // Rm_29.163{62} //
tatra taṃ śrīghanaṃ natvā sarve te saṃpramoditāḥ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcyopatasthire // Rm_29.164{63} //
brahmaśakrādi devāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
daityā vidyādharā nāgā garuḍāḥ siddhādayo 'pi ca // Rm_29.165{64} //
śrīghanaṃ samāyātaṃ draṣṭuṃ sarve samāgatāḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcyopatasthire // Rm_29.166{65} //
tatropapāduko bhikṣur bhagavantaṃ sasāṃghikaṃ /
devādi sarvalokāṃś ca bhojayituṃ nyamaṃtrayat // Rm_29.167{66} //
bhagavān api devādi lokāḥ sarve prasāditāḥ /
tasyānugraham ādhātuṃ tatheti pratyamodayan // Rm_29.168{67} //
atha sa bhagavāṃs tatra bhojanasamayāgate /
saṃghamelāpane gaṇḍīm ākoṭayan pranādinīṃ // Rm_29.169{68} //
tadgaṇḍīdeśanākāle tasya bhikṣor yathehitaṃ /
tathāsanāṃ vastrāṇi divyāni rucirāni ca // Rm_29.170{69} //
(Rm 343)
pūjāṅgāny api divyāni bhojyapānāmṛtāny api /
sarvāṇy upacāravastūni punaḥ prādurbabhūvire // Rm_29.171{70} //
tadā sa bhikṣur ālokya sarvasāmagrasaṃyutaṃ /
bhagavaṃtaṃ sasaṃghaṃ taṃ natvaivaṃ prārthayan mudā // Rm_29.172{71} //
bhagavan bhojanasyātra samayo varttate 'dhunā /
tat sasaṃgho bhavān atra svasvāsane niṣīdatu // Rm_29.173{72} //
tataḥ sa bhagavāṃs tatra pādyaṃ gṛhya sasāṃghikaḥ /
svasvāsane samāruhya samāśrayad yathākramaṃ // Rm_29.174{73} //
tathā devādi lokāś ca sarvasvasvāsaneṣu tat /
yathākramaṃ samāśritya saṃniṣeduḥ prasāditāḥ // Rm_29.175{74} //
tān buddhapramukhān sarvān svasvāsanasamāśritān /
dṛṣṭvā sa mudito bhikṣur yathāvidhiṃ samarcayat // Rm_29.176{75} //
tato divyopacārais tair bhojyapānāmṛtādibhiḥ /
tān buddhapramukhān sarvan yathechaiḥ samatoṣayat // Rm_29.177{76} //
saṃbuddhapramukhāḥ sarve saṃghā lokāḥ surādayaḥ /
tad divyabhojanaṃ bhuktvā vismitās tṛptim āyayuḥ // Rm_29.178{77} //
tataḥ sa bhikṣur ālokya sarvāns tān saṃpratoṣitān /
tatpātrāṇy apanītvā taddhastādīn samaśodhayat // Rm_29.179{78} //
tataḥ sa bhikṣur oṣadhyatāmbūlādi rasāyanaiḥ /
tān buddhapramukhān sarvān saṃmoditān akārayat // Rm_29.180{79} //
tatropapāduko bhikṣuḥ sāṃjaliḥ saṃpramoditaḥ /
sasāṃghikaṃ munīndraṃ taṃ natvā tatpura āśrayat // Rm_29.181{80} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasya bhikṣor matvā śubhāśayaṃ /
āryasatyaṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_29.182{81} //
taddharmadeśanāṃ śrutvā sa upapāduko yatiḥ /
bhitvā 'vidyāgaṇaṃ prāptavidyābhijñāpado bhavan // Rm_29.183{82} //
paṃcagaṇḍamayaṃ dehaṃ saṃsāram aticañcalaṃ /
viditvā sarvasaṃskāragatīś cāpi vighātinīḥ // Rm_29.184{83} //
kleśān māragaṇāñ cāpi jitvārhatvam avāptavān /
tataḥ so 'rhaṃ mahābhijñaḥ pariśuddhatrimaṃḍalaḥ // Rm_29.185{84} //
jiteṃdriyo viśuddhātmā nirvikalpo niraṃjanaḥ /
saṃsāralābhasatkāranispṛhas trijagatsv api // Rm_29.186{85} //
vaṃdyaḥ pūjyo 'bhimānyo 'bhūd brahmacārī jinātmajaḥ // Rm_29.187{86} //
tad dṛṣṭvā bhikṣavaḥ sarve vismayākulitāśayaḥ /
bhagavaṃtaṃ tam ānamya paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_29.188{87} //
bhagavan kiṃ purānena bhikṣuṇā sukṛtaṃ kṛtaṃ /
yenopapāduko 'rhaṃ ca bhavaty ayaṃ mahāsudhīḥ // Rm_29.189{88} //
yac cāpy asya yater bhikṣoḥ prārthitaṃ tat samṛdhyati /
etat sarvaṃ samākhyāya sarvān asmān prabodhaya // Rm_29.190{89} //
evaṃ tair bhikṣubhiḥ prārthite sa munīśvaraḥ /
tān sarvān sāṃghikāl lokān samālokyaivam ādiśat // Rm_29.191{90} //
śṛṇudhvaṃ bhikṣavānena bhikṣuṇā yat purākṛtaṃ /
tat sarvaṃ saṃpravakṣyāmi yuṣmaccittaprabodhane // Rm_29.192{91} //
(Rm 344)
purāsīn bhagavān buddho vipaścī nāma sarvavit /
dharmarājo jagacchāstā tathāgato munīśvaraḥ // Rm_29.193{92} //
sa saṃbuddho jagannātho vandhumato mahīpateḥ /
vandhumatyā mahāpūryyā rājadhānyā upāśraye // Rm_29.194{93} //
jināśrame mahodyāne sarvasatvahitechayā /
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_29.195{94} //
tasya vipaścinaḥ śāstuḥ sāṃghikāḥ paṃcabhikṣavaḥ /
anyasmin mahodyāne varṣāsu vyaharans tadā // Rm_29.196{95} //
tatraikabhikṣuṇā teṣāṃ caturṇāṃ brahmacāriṇāṃ /
vaiyāvṛtyakṛtaṃ karma suprasannānucāriṇā // Rm_29.197{96} //
tatas te bhikṣavas sarve catvāras tatprasādhanāt /
sarvavidyāsamudyuktāḥ samādhisādhanodyatāḥ // Rm_29.198{97} //
klesān māragaṇāñ jitvā pariśuddhatrimaṇḍalāḥ /
sākṣād arhattvasaṃprāptā babhūvu brahmavittamāḥ // Rm_29.199{98} //
tān arhato mahābhijñān dṛṣṭvā sa paṃcamo yatiḥ /
muditas taccaraṇān natvā praṇidhānaṃ tathā vyadhāt // Rm_29.200{99} //
yad etebhir mamāgamya sākṣād arhattvam āgataṃ /
etaddharmavipākena pravrajyārhattvam āpnuyāṃ // Rm_29.201{100} //
sarvopakaraṇair dravyair avaikalyaṃ yathehitaṃ /
tat tathā sarvam apy eva sarvatrāpi samṛddhyatu // Rm_29.202{1} //
etatpuṇyavipākena sa bhikṣuḥ paṃcamaḥ sudhīḥ /
ayam eva mahābhijño bhavati hīti manyatāṃ // Rm_29.203{2} //
punar api bhavaty atra yenāyam upapādukaḥ /
tat karmaṃ pravakṣyāmi śṛṇuta yūyam ādarāt // Rm_29.204{3} //
purāsīd bhagavān buddhaḥ kāśyapo nāma sarvavit /
arhan nātho jagacchāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_29.205{4} //
sa saṃbuddho mahāpūryā vārāṇasyā upāśrame /
mṛgadāve 'diśad dharmaṃ vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_29.206{5} //
tasmiṃś ca samaye tatra vārāṇasyaṃ gṛhādhipaḥ /
āsīt tasya priyā bhāryyā garbhiṇī garbhapīḍitā // Rm_29.207{6} //
prasūtisamaye 'krandad ārttasvarā vilāpitā /
tasyā ārttaravaṃ śrutvā sa bharttā karuṇārditaḥ /
śokālaye samudvignaḥ niśrityaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_29.208{7} //
hā duḥkhaṃ garbbhapīḍāsyā jāyate kiṃ kariṣyate /
evaṃ duḥkhaṃ hi saṃsāre rogiṇāṃ bhavacāriṇāṃ // Rm_29.209{8} //
mātur evaṃ mahad duḥkhaṃ garbbhasthasya śiśor na kiṃ /
etad duḥkham ahaṃ soḍhuṃ na śaknuyāṃ kathaṃ cana // Rm_29.210{9} //
tad atra kāśyapasyāhaṃ śāsane śaraṇaṃ gataḥ /
pravrajya saṃvaraṃ dhṛtvā careyaṃ saṃvṛtiṃ sadā // Rm_29.211{10} //
iti niścitya sa śreṣṭhī gatvā kāśyapaśāsane /
pravrajya saṃvaraṃ dhṛtvā cacāra saṃvṛtiṃ sadā // Rm_29.212{11} //
tataḥ kāle samāghrāte śreṣṭhī sa parikheditaḥ /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā praṇidhānaṃ vyadhāt tadā // Rm_29.213{12} //
etatpuṇyavipākena sarvadātra punarbhave /
(Rm 345)
mātur garbhe hy ajāyeyaṃ bhaveyam upapādukaḥ // Rm_29.214{13} //
etena praṇidhānena kāśyapaśaraṇaṃ gataḥ /
triratnabhajanaiḥ kṛtvā pracacāra samāhitaḥ // Rm_29.215{14} //
etatpuṇyavipākena sārthavāhaḥ sa sanmatiḥ /
bhavaty ayaṃ mahābhijñaḥ sāṃpratam upapādukaḥ // Rm_29.216{15} //
yathānena tadā tatra praṇidhānaṃ kṛtaṃ mudā /
tathātra śāsane bauddhe pravrajyārhattvam āpyate // Rm_29.217{16} //
evaṃ hi manyatāṃ sarve saṃsāre karma yat kṛtaṃ /
tat phalaṃ bhujyate nūnaṃ yathehitaṃ tathā dhruvaṃ // Rm_29.218{17} //
yenaiva yat kṛtaṃ karmaṃ tenaiva bhujyate phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva kṛtakarmaphalaṃ kvacit // Rm_29.219{18} //
nāgnibhir dahyate karmaṃ kriyate nāpi codakaiḥ /
vāyubhiḥ śuṣyate nāpi kṣīyate naiva bhūmiṣu // Rm_29.220{19} //
anyāthāpi bhaven naiva yat kṛtaṃ tat phalaṃ khalu /
sarvatra bhujyate sarvair jantubhir bhavacāribhiḥ // Rm_29.221{20} //
kṛṣṇasya karmaṇaḥ pāke duḥkhataiva sadā bhave /
śubhasya sukhatā nityaṃ miśritasyāpi miśritaṃ // Rm_29.222{21} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā sukhavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_29.223{22} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te bhikṣavas tathā /
satyam iti parijñāya prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_29.224{23} //
so 'pi bhikṣuḥ parijñāya śrutvaivaṃ sugatoditaṃ /
prabodhitaḥ prasannātmā prācaran sarvadā śubhe // Rm_29.225{24} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
śrutvā rājans tvayāpy evaṃ caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_29.226{25} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
prerayitvā śubhe dharme pālanīyās tvayādarāt // Rm_29.227{26} //
evaṃ te sarvadā rājan sarvatrāpi śubhaṃ bhavet /
krameṇa bodhim āsadya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_29.228{27} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_29.229{28} //
yadāvadānaṃ hy upapādukasya śṛṇvaṃti ye cāpi niśāmayaṃti /
sarve 'pi te kleśavimuktadehā bhuktvā sukhaṃ yānti jinālayaṃ te // Rm_29.230{29} //

++ iti śrīratnāvadānatatve upapādukāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 346)
XXX Anityatāsūtra
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjaliḥ purogataḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_30.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_30.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhaṃ sudhīr yatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_30.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja tava puṇyapravṛddhaye /
yāthā me guruṇākhyātaṃ tathā mayā pravakṣyate // Rm_30.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho mahāmuniḥ /
ekasmin samaye tatra śrāvastyā bahir āśrame // Rm_30.5{5} //
jetodyāne manoramye vihāre maṇimaṇḍite /
sarvalokahitārthena vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_30.6{6} //
tatra sa bhagavāṃc chāstā sabhāsthitaḥ prabhāsayan /
tāṃ sarvān sāṃghikān dṛṣṭvā samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_30.7{7} //
anityā bhikṣavaḥ sarve saṃskārā adhruvāḥ kṣaṇāḥ /
vipariṇāmadharmāṇo 'sthirā nāsvāsikā api // Rm_30.8{8} //
yāvanto bhikṣavaḥ satvāś caturyonisamudbhavāḥ /
bhautikāḥ prāṇinaḥ sarve jaṃgamā acalā api // Rm_30.9{9} //
ete 'pi prāṇinaḥ sarve saṃskārabhavacāriṇaḥ /
svakṛtakarmabhuṃjāno bhramanti ṣaḍgatiṣv api // Rm_30.10{10} //
yāvantaḥ prāṇinaḥ satvāḥ sarveṣu narakeṣv api /
svakṛtakarmabhuṃjāno bhramaṃti duḥkhapīḍitāḥ // Rm_30.11{11} //
te sarve 'pi svadaivāṃtte kāle mṛtyuṃ vrajanty api /
kṛtakarmānusāreṇa punarbhave bhramaṃti te // Rm_30.12{12} //
kasya na janma mṛtyuś ca maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
yāvaṃtaḥ pretikāḥ satvāḥ sarve pretālayeṣv api // Rm_30.13{13} //
svakṛtakarmabhuṃjāno bhramaṃti duḥkhapīḍitāḥ /
te ca sarve 'pi karmāṃte kāle mṛtyuṃ prayāṃty api // Rm_30.14{14} //
kṛtakarmānusāreṇa punarjanma labhaṃti te /
sarveṣām api jantūnāṃ saṃskāragaticāriṇāṃ // Rm_30.15{14!} //
kasya na janma mṛtyuś ca maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
tiryaggatiṣu yāvaṃtas tiryañcuḥ prāṇinaś ca te // Rm_30.16{15} //
sarve 'pi karmabhuṃjāno bhramaṃti svakṛtānugāḥ /
te ca sarve 'pi karmānte kāle mṛtyuṃ vrajaṃty api // Rm_30.17{16} //
te ca karmānusāreṇa punarjanma labhanty api /
(Rm 347)
sarveṣām api jaṃtūnāṃ saṃskāragaticāriṇāṃ // Rm_30.18{17} //
kasya na janma mṛtyuś ca maranāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
yāvanto manujāḥ satvā martyalokeṣu bhūmiṣu /
svakṛtakarmabhuṃjānā bhramaṃti sukhaduḥkhitāḥ // Rm_30.19{18} //
te ca sarve 'pi karmānte kāle mṛtyuṃ prayāṃty api /
te ca karmānusāreṇa punarjanma labhaṃty api // Rm_30.20{19} //
ye cāpi brāhmaṇā dhīrāḥ sarve śāstravicakṣaṇāḥ /
ṣaṭkarmaniratā vijñāś caturbrahmavihāriṇaḥ // Rm_30.21{20} //
te 'pi sarve svakarmānubhuṃjāno bhavacāriṇaḥ /
prayāṃti samaye mṛtyuṃ kasya mṛtyur bhave na hi // Rm_30.22{21} //
yāvanto ṛṣayo dhīrāḥ paṃcābhijñāguṇābdhayaḥ /
te sarve samaye mṛtyuṃ prayāṃti bhavacāriṇaḥ // Rm_30.23{22} //
ye cāpi tīrthikā dhīrā mahatkaṣṭatapodharāḥ /
te 'pi ca samaye mṛtyuṃ gachaṃti bhavagāminaḥ // Rm_30.24{23} //
ye dhīrā yoginaś cāpi yogadhyānasamāhitāḥ /
te 'pi sarve prayāṃty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.25{24} //
ye cāpy upāsakā dhīrāḥ śuddhaśīlā vrataṃdharāḥ /
te cāpi samaye sarve prayāṃti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.26{25} //
ye cāpi kṣatriyā vīrā rājāno lokapālakāḥ /
te 'pi sarve prayāṃty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.27{26} //
ye cāpi maṃtriṇo vijñā hitārthaṃ maṃtradeśakāḥ /
te 'pi sarve prayāṃty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.28{27} //
ye cāpy evaṃ mahāmātyā rājyapālanatatparāḥ /
te sarve prayānty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.29{28} //
ye ca bhaṭṭā mahāvīrā duṣṭamardanatatparāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.30{29} //
ye cāpi dhaninaḥ śreṣṭhāḥ sādhavo bhadrakārakāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.31{30} //
ye cāpi vaṇijo dhīrāḥ sārthavāhā dhanādhipāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.32{31} //
ye cāpi śilpino vijñā hitārthaṃ guṇasādhakāḥ /
te 'pi sarve pragachaṃti samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.33{32} //
ye cāpi kṛṣikarttāraḥ prāṇahitārthasādhakāḥ /
te 'pi sarve vrajanty eva maraṇaṃ samaye dhruvaṃ // Rm_30.34{33} //
ye ca vaiśyāḥ prajānāthāḥ sarvadravyahitaṃkarāḥ /
te 'pi sarve vrajanty eva samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.35{34} //
ye cāpi sadguṇādhānā daivajñā vidhivittamāḥ /
te cāpi samaye sarve prayāṃti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.36{35} //
ye ca vaidyā mahāvijñāḥ sarvarogaśamaṃkarāḥ /
te 'pi sarve vrajanty eva maraṇaṃ samaye dhruvaṃ // Rm_30.37{36} //
ye capi bhautikā vijñāḥ sarvabhūtapraśāṃtakāḥ /
(Rm 348)
te 'pi sarve visaṃyogād vrajaṃti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.38{37} //
ye cāpi maṃtriṇo vīrāḥ sarve karmārthasādhakāḥ /
te 'pi sarve visaṃyogāt prayāṃti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.39{38} //
evam anye 'pi lokāś ca nihīnamadhyamottamāḥ /
sarve mṛtyuṃ prayānty eva kasya mṛtyur vaśe khalu // Rm_30.40{39} //
gaṃdharvāś ca mahāvīrā devādhikā maharddhikāḥ /
te 'pi sarve vrajanty eva nissārā maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.41{40} //
kumbhāṇḍāś ca mahāvīrā mahābhīmā mahāvalāḥ /
te 'pi kāle prayānty eva sarvatra maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.42{41} //
nāgāś cāpi mahābhimā garuḍāś cā maharddhikāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva kāle mṛtyuṃ bhaved dhruvaṃ // Rm_30.43{42} //
yakṣāś cāpi mahāvīrā devāsuramaharddhikāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva kāle mṛtyuṃ nirudyamāḥ // Rm_30.44{43} //
kinnarāś ca mahāvīrāḥ khagāmino maharddhikāḥ /
te 'pi sarve nirutsāhāḥ kāle yānti yamālayaṃ // Rm_30.45{44} //
siddhāś cāpi mahāvīrāḥ sarvakāryārthasādhakāḥ /
te 'pi sarve vrajanty eva kāle mṛtyuṃ nirudyamāḥ // Rm_30.46{45} //
sādhyāś cāpi mahādhīraḥ sarvahitārthasādhakāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva maraṇaṃ sarvadā dhruvaṃ // Rm_30.47{46} //
rākṣasāś ca mahābhīmā mahāvīryaparākramāḥ /
te 'pi sarve prayānty eva nivīryā maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.48{47} //
evam anye 'pi satvāś ca siṃhavyāghrādi jaṃtavaḥ /
paśavaḥ pakṣiṇaś cāpi krimikīṭādayo 'pi ca // Rm_30.49{48} //
aṇḍajāḥ svedajāś caiva sarve 'pi prāṇino 'pi te /
kāle daivānubhoktāro vrajanti maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.50{49} //
daityāś cāpi mahāvīrā māhāvīryā maharddhikāḥ /
te 'pi sarve prayāṃty evaṃ samaye maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.51{50} //
śakrādayo 'pi devendrāḥ sārve devāḥ sudhāṃśinaḥ /
te 'pi kāle divaś cyutvā bhramaṃti ṣaḍgatiṣv api // Rm_30.52{51} //
apsaraso 'pi divyāṃgā yathākāma sukhaṃcarāḥ /
tāś cāpi samaye sarvāś cyutvā yāṃti yamālayaṃ // Rm_30.53{52} //
vidyādharā mahābhijñā yathechā sukhacāriṇaḥ /
te 'pi sarve nirutsāhāḥ kāle yāṃti yamāntike // Rm_30.54{53} //
evam anye 'pi lokāś ca janmino bhavacāriṇaḥ /
sarve 'pi karmabhuṃjānaḥ kāle mṛtyuṃ vrajanty api // Rm_30.55{54} //
rasātalacarā ye svakṛtakarmabhojinaḥ /
teṣāṃ api ca sarveṣāṃ maranāṃtaṃ hi jīvitaṃ // Rm_30.56{55} //
kāmadhātucarā ye ca svakṛte karmacāriṇaḥ /
teṣām api ca sarveṣāṃ maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ // Rm_30.57{56} //
rūpadhātugatā ye cā dhyānabhogasamāhitāḥ /
teṣām api ca sarveṣāṃ maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ // Rm_30.58{57} //
ye cāpy ārūpiṇo devā nirālokyā niraṃjanāḥ /
teṣām api ca sarveṣāṃ maranāṃtaṃ hi jīvitaṃ // Rm_30.59{58} //
ye cāpi bhikṣavo 'rhanto vītakleśā jiteṃdriyāḥ /
(Rm 349)
māracaryāvinirmuktā nirvikalpā niraṃjanāḥ // Rm_30.60{59} //
teṣām api ca sarveṣāṃ maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
kasya mṛtyur bhave nāsti janmino maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.61{60} //
pratyekasugatā ye ca niḥkleśā vijiteṃdriyāḥ /
nirvikalpā nirāsaṃgā ekāṃtadhyānacāriṇaḥ // Rm_30.62{61} //
teṣām api ca sarveṣāṃ maraṇāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
kasya nāsti bhave mṛtyur jātasya maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.63{62} //
bodhisatvā mahāsatvāḥ sarvasatvahitaṃkarāḥ /
mahābhijñā mahādhīrāś caturbrahmavihāriṇaḥ // Rm_30.64{63} //
daśabhūmīśvarā nāthā daśapāramitāratāḥ /
satvārthavaśitāprāptā dhāraṇībalasaṃyutāḥ // Rm_30.65{67} //
teṣām api ca sarveṣāṃ maranāṃtaṃ hi jīvitaṃ /
kasya nāsti bhave mṛtyur janmino maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_30.66{68} //
tathāgatāś ca saṃbuddhāḥ sarvajñāḥ sugatā jināḥ /
mārajito jagannāthāḥ ṣaḍabhijñā munīśvarāḥ // Rm_30.67{69} //
dharmarājāḥ suśāstāro daśavalā vināyakāḥ /
samaṃtabhadrakarttāraś caturbrahmavihāriṇaḥ // Rm_30.68{70} //
te sarve bhagavanto 'pi traidhātubhuvaneṣv api /
bodhicaryāṃ kṛtvā samādiśya saddharmaṃ ca samaṃtataḥ // Rm_30.69{71} //
sarvatra maṃgalaṃ kṛtvā kṛtvā dharmamayaṃ jagat /
bodhimārge pratiṣṭhāpya sarvasatvāñ chubhānvitān // Rm_30.70{72} //
sarvasaṃbuddhakāryāṇi samāpya parinivṛtāḥ /
supariśuddhanirvāṇaṃ samaye saṃvrajanty api // Rm_30.71{73} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarveṣāṃ maraṇaṃ dhruvaṃ /
sarvān saṃskārajān duḥkhāns tyaktuṃ prārabhatodyamaṃ // Rm_30.72{74} //
anityā vata saṃskārā avidyākalpanodbhavāḥ /
kleśāśrayā mahāduḥkhamūlā vidhvaṃsino 'śubhāḥ // Rm_30.73{75} //
tasmāt saṃsāraduḥkhāni tyaktum ichaṃti ye narāḥ /
te māyāsaṃratiṃ tyaktvā caraṃtu buddhaśāsane // Rm_30.74{76} //
ye buddhaśāsane bhaktyā triratnaṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
saṃbodhisaṃvaraṃ dhṛtvā saṃcaraṃte samāhitāḥ // Rm_30.75{77} //
te sarve śubhātmāno niḥkleśā vimalāśayāḥ /
bodhicaryāṃ samāsādya kuryus satvahitaṃ sadā // Rm_30.76{78} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya yathākramaṃ /
samyakṣaṃbodhim āsādya bhaveyuḥ sugatā jināḥ // Rm_30.77{79} //
tataḥ sarvatra lokeṣu kṛtvā loke subhadratāṃ /
bodhimārge jagallokaṃ pratiṣṭhāpya prayatnataḥ // Rm_30.78{80} //
tato nirvāṇam āsādya nirviśeraṃ jinālaye /
tadā te vimalātmāno nilīnāḥ syu nijālaye // Rm_30.79{81} //
evaṃ matvā nijānaṃdaṃ prāptuṃ saṃbodhisādhane /
trikāye vīryam utthāpya carantu buddhaśāsane // Rm_30.80{82} //
(Rm 350)
kiṃ kāyena vinā dharmaṃ vācāpi kiṃ vinā guṇaṃ /
manaso kiṃ vinā vīryyaṃ kiṃ vīryaṃ saṃvaraṃ vinā // Rm_30.81{83} //
yathā puṣpaṃ tathā dehaṃ yathā pakvaphalaṃ tanuḥ /
kṣaṇāc cyutvāyate bhumau tathā kiṃ śobhate tanuḥ // Rm_30.82{84} //
kumbhakārakṛtaṃ yadvan mṛnmayaṃ māmabhājanaṃ /
tadvad dehaṃ kṣaṇadhvaṃsi matvā carantu saṃvaraṃ // Rm_30.83{85} //
kadalīstambhasaṃkāśaṃ nissāraṃ bhedano sahaṃ /
matvā dehaṃ samutthāya carantu saugataṃ vṛsaṃ // Rm_30.84{86} //
phenapiṇḍopamaṃ kāyaṃ nirguṇaṃ kṣaṇabhaṃguraṃ /
matvā vīryamahotsāhaṃ dhṛtvā caraṃtu saṃvaraṃ // Rm_30.85{87} //
āyurdehe sthiraṃ naiva tṛṇaṃ patragatāmbuvat /
matvā saṃbodhisaṃprāptyai carantu saugataṃ vrataṃ // Rm_30.86{88} //
ye saugatavrataṃ dhṛtvā caraṃti bodhilabdhaye /
durgatiṃ na gachaṃti gachaṃti sadgatiṃ sadā // Rm_30.87{89} //
tasmād ichaṃti ye bhadraṃ saṃsāre bodhisādhanaṃ /
te triratnaṃ sadā bhaktyā bhajaṃtu śaraṇaṃ gatāḥ // Rm_30.88{90} //
triratnabhajanotpannaṃ puṇyaṃ na kṣiṇute kvacit /
etatpuṇyabalenaiva jīyate sarvapātakaṃ // Rm_30.89{91} //
puṇyam eva jaganmitraṃ pāpa eva jagadripuḥ /
tat puṇyamitram ārādhya jayaṃtu pāpakaṃ ripuṃ // Rm_30.90{92} //
puṇyavān puruṣaḥ śreṣṭhaḥ sarvatra jagate sadā /
yathābhilaṣitaṃ saukhyaṃ bhuktvā yāṃti sukhāvatiṃ // Rm_30.91{93} //
ity evaṃ bhagavān āha śrutvā te sarvasāṃghikāḥ /
satyam iti paribuddhvā praceruḥ saugataṃ vrataṃ // Rm_30.92{94} //
etan me guruṇākhyātaṃ tathā tatra mayocyate /
tvayāpy evaṃ mahārāja caritavyaṃ śubhe vṛṣe // Rm_30.93{95} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
śubhe dharme pratiṣṭhāpya pālanīyāḥ sadādarāt // Rm_30.94{96} //
tathā te maṃgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhavet sadā /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_30.95{97} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tathety uktvā praṇatvā ca prābhyanadat sapārṣadaḥ // Rm_30.96{98} //
anityatāsūtram idaṃ subhāṣyaṃ śṛṇvanti ye cāpi narāḥ prasannāḥ /
sukhāni bhuktvā śubhadharmaraktāḥ samyāṃti cānte sugatālaye te // Rm_30.97{99} //

++ iti śrīratnāvadānatatve 'nityatāsūtraṃ parisamāptam ++


(Rm 351)
XXXI Pretībhūtāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāṃjaliḥ puraḥsthitaḥ /
upaguptaṃ tam ānamya mudaivaṃ punar abravīt // Rm_31.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_31.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā sa yatīśaḥ prasannadhīḥ /
tam aśokaṃ mahārājaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_31.3{3} //
śṛṇu sādhu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi śrutvānumodanāṃ kuru // Rm_31.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajño 'rhañ jagacchāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_31.5{5} //
puraikasamaye tatra śrāvastyā bahir āśrame /
jetavane mahodyāne vihāre maṇimaṃḍite // Rm_31.6{6} //
sarvasatvahitārthena bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_31.7{7} //
tatra te bhikṣavo 'rhantaḥ sāṃghikāś cailakā api /
bodhisatvā mahāsatvāḥ sarvasatvahitārthinaḥ // Rm_31.8{8} //
bhikṣuṇyaḥ śuddhaśīlāś ca vratinaś ca śubhāśayāḥ /
triratnasevakāḥ śrāddhā upāsakā upāsikāḥ // Rm_31.9{9} //
sarve 'pi sāṃghikās tatra saddharmaṃ śrotum āgatāḥ /
kramāt taṃ śrīghanaṃ natvā kṛtvā tridhā pradakṣiṇāṃ // Rm_31.10{10} //
tat sabhāyāṃ krameṇaiva puraskṛtya samaṃtataḥ /
kṛtāṃjalipuṭo dṛṣṭvā samupatasthur ādarāt // Rm_31.11{11} //
tadā tatra sureṃdrāś ca saśakrojamaheśvaraḥ /
sarve 'pi lokapālāś ca sasainyabalavāhanaḥ // Rm_31.12{12} //
asurendrāḥ sasainyāś ca yakṣagaṃdharvakiṃnarāḥ /
rākṣasā garuḍā nāgāḥ siddhā vidyādharādayaḥ // Rm_31.13{13} //
evam anye 'pi lokāś ca brāhmaṇāś ca maharṣayaḥ /
yatayo yoginaś cāpi tīrthikāś ca tapaśvinaḥ // Rm_31.14{14} //
rājānaḥ kṣatriyāś cāpi nṛpo rājakumārakāḥ /
vaiśyāś ca maṃtriṇaḥ śreṣṭhā amātyāś ca mahājanāḥ // Rm_31.15{15} //
senānyaḥ sabalāś cāpi gṛhasthāḥ paurikā janāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca dhaninaḥ śilpino 'pi ca // Rm_31.16{16} //
anye jānapadāś cāpi grāmyāḥ kārpaṭikā api /
evam anye 'pi lokāś ca saddharmaguṇavāṃchinaḥ // Rm_31.17{17} //
sarve tatra samāyātā dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ muniṃ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcya kramān mudā // Rm_31.18{18} //
tataḥ sarve 'pi te natvā puraskṛtya samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_31.19{19} //
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
(Rm 352)
bodhicaryāṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_31.20{20} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ prabodhitāḥ /
saṃbodhisādhanotsāhaṃ labdhvā saṃmumudur bhṛśaṃ // Rm_31.21{21} //
tasmiṃś ca samaye tatra śrāvastye yo gṛhādhipaḥ /
āḍhyo mahādhanaḥ śrāddhaḥ śrīmāñc chrīdopamaḥ kṛtī // Rm_31.22{22} //
sa tadā tatra saṃbuddhaṃ śrīghanaṃ taṃ munīśvaraṃ /
draṣṭuṃ jetāśrame ramye vihāre samupācarat // Rm_31.23{23} //
tatra sabhāsamāsīnaṃ śrīghanaṃ taṃ munīśvaraṃ /
dṛṣṭvā sa muditaḥ śreṣṭhī praṇatvā samupācarat // Rm_31.24{24} //
tatra pradakṣiṇīkṛtvā praṇatvā sāṃjalir mudā /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ purataḥ samupāśrayat // Rm_31.25{25} //
taṃ dṛṣṭvā samupāsīnaṃ bhagavān sa munīśvaraḥ /
matvā tasyāśayaṃ śuddham āryasatyam upādiśat // Rm_31.26{26} //
tadāryasatyam ākarṇya sa śreṣṭhī pratibodhitaḥ /
saṃsāraviratas tatra pravrajituṃ samaichata // Rm_31.27{27} //
tatra sa suprasannātmā śreṣṭhī mudā samutthitaḥ /
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā pravrajyāṃ samayācata // Rm_31.28{28} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tat pravrajyāṃ vrataṃ mahyaṃ kṛpayā dātum arhati // Rm_31.29{29} //
iti saṃprārthite tena dṛṣṭvā sa bhagavān muniḥ /
tasyāśayaṃ viśuddhatvaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_31.30{30} //
yadi śrāddhāsti te vatsa saugataśāsane vrate /
ehi cara samādhāya brahmacaryaṃ vratottamaṃ // Rm_31.31{31} //
ity uktvā sa jagacchāstā savyahastena tac chiraḥ /
saṃspṛṣṭvā śāsane bauddhe śreṣṭhinaṃ taṃ samagrahīt // Rm_31.32{32} //
tatra pravrajitas tena munīndreṇa sa muṇḍitaḥ /
khikkhirīpātradhṛg bhikṣu rarāja cīvarāvṛtaḥ // Rm_31.33{33} //
tataḥ sa bhikṣur ātmajño lābhī lokābhipūjitaḥ /
āgṛhītapariṣkārā labdhadravyaṃ samācinot // Rm_31.34{34} //
tallabdhaṃ saṃcitaṃ dravyaṃ sa saha brahmacāribhiḥ /
saṃvibhāgaṃ guroḥ kiṃcid apy akarot kadā cana // Rm_31.35{35} //
tathā sa matsarākrāntahṛdayo duritāśayaḥ /
svayam eva prabhuṃjānaḥ kiṃcin naiva dadau kvacit // Rm_31.36{36} //
tataḥ sa samaye kāladharmayukto rujāturaḥ /
tad dravyasaṃcayaṃ smṛtvā nitaḥ pretālayaṃ yayau // Rm_31.37{37} //
pretībhūto 'pi sa smṛtvā tad dravyasaṃcayaṃ punaḥ /
svakoṣṭhālaya āgatya tasthau svāsana āśrayan // Rm_31.38{38} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve tatkoṣṭhe taṃ mṛtakaṃ yatiṃ /
dṛṣṭvā gaṇḍīṃ parāhatya saṃskārtuṃ vidhi cārcayan // Rm_31.39{39} //
tato nītvā bahirdeśe saṃskṛtya vahnināpitaṃ /
tataḥ pratyāgatāḥ sarve tat koṣṭhadvāram āyayuḥ // Rm_31.40{40} //
tatas tal layanadvāraṃ vimucya pātracīvaraṃ /
pratyaveksitum ālabdhās taṃ pretaṃ samapaśyata // Rm_31.41{41} //
(Rm 353)
taṃ pretaṃ vikṛtaṃ pātraṃ dhṛtaṃ cīvaraprāvṛtaṃ /
dṛṣṭvā te bhikṣavaḥ sarve samudvignā vicerire // Rm_31.42{42} //
tatas te bhikṣavaḥ sarve bhagavataḥ purogatāḥ /
etat sarvapravṛttāṃtaṃ praṇatvā saṃnyavedayat // Rm_31.43{43} //
tac chrutvā bhagavāṃs tasya pretasyānugrahārthataḥ /
sa lokodvejanārthaṃ ca tad deśaṃ samupācarat // Rm_31.44{44} //
tatrāsau preta ārāt taṃ bhagavaṃtam upāgataṃ /
dvātriṃsallakṣaṇāśītivyaṃjanapratimaṇḍitaṃ // Rm_31.45{45} //
śatasūryyādhikodbhāsaṃ vyāmābhāsam alaṃkṛtaṃ /
ratnāṃgam iva bhadrāṃśaṃ dadarśa śrīghanaṃ muniṃ // Rm_31.46{46} //
tatra sa preta ālokya lajjāvibheditāśayaḥ /
prarudan sāṃjalir natvā tasthau prasāditāśayaḥ // Rm_31.47{47} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā taṃ pretaṃ saṃprasāditaṃ /
brahmagambhīranirghoṣavacasā paryabhāṣata // Rm_31.48{48} //
bhadramukha tvayaivaitad ātmavadhāya durdhiyā /
pātracīvaram ādhāya caritaṃ saṃvaraṃ vṛthā // Rm_31.49{49} //
yenāpāyasamutpannaḥ pretībhūto durākṛtiḥ /
kim idānīṃ ruditvātra svakṛtaṃ paribhuktavān // Rm_31.50{50} //
sādhv atra sāṃprataṃ cittaṃ prasādaya mamāntike /
asmāc cāpi pariṣkāradravyāc cittaṃ virāgaya // Rm_31.51{51} //
mā haivetaḥ punaḥ kālaṃ kṛtvā yāsyasi nairaye /
tat saṃghe śaraṇaṃ gaccha tena tvaṃ sadgatiṃ vraje // Rm_31.52{52} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa preta utthitaḥ /
sa pātracīvaraṃ dravyaṃ saṃghebhyo nirayātayat // Rm_31.53{53} //
tataḥ saṃghān praṇatvaiva bhagavatpādayo pure /
nipatya svakṛtaṃ pāpaṃ dideśa sāṃjalir mudā // Rm_31.54{54} //
bhagavan nātha sarvajña yat pāpaṃ prakṛtaṃ mayā /
mātsaryākrāntacittena mahāmūḍhena durdhiyā // Rm_31.55{55} //
tat sarvaṃ sāṃprataṃ śāstar darśayāmi bhavatpuraḥ /
tat kṣamasvāparādhaṃ me prasīdatu bhavān guruḥ // Rm_31.56{56} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa kṛpānvitaḥ /
tat pretaṃ sudṛśālokya samapaśyac ciraṃ mudā // Rm_31.57{57} //
tataś ca bhagavāṃs tasya tadupāyavimuktaye /
sadgatipreraṇārthena dakṣiṇām evam ādiśat // Rm_31.58{58} //
etaddānād dhi yat puṇyaṃ tat puṇyaṃ tvam avāpnuyāḥ /
uttiṣṭha kṣipram etasmāt pretalokāt sudāruṇāt // Rm_31.59{59} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā pretaḥ sa moditaḥ /
tatheti pratinaṃditvā natvānumodito 'bhavat // Rm_31.60{60} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasya pretasya śubhasādhanaṃ /
saddharmaṃ samupādiśya sasaṃghaḥ svāśraye yathā // Rm_31.61{61} //
tathā sa preta ākarṇya saddharmaṃ taj jinoditaṃ /
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā bheje nityaṃ prabodhitaḥ // Rm_31.62{62} //
tataḥ kāle samāghrātaḥ ca preto jvaradāhitaḥ /
(Rm 354)
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā mṛto yayau yamālayaṃ // Rm_31.63{63} //
tataḥ pretaḥ sa satpuṇyais triratnasmaraṇodbhavaṃ /
yamena preritas tasmāt pretamaharddhike yāyau // Rm_31.64{64} //
tatrāpi sa samutpanne vismitas taṃ munīśvaraṃ /
smṛtvā nityaṃ sadā bheje śraddhayā śaraṇaṃ gataḥ // Rm_31.65{65} //
tataḥ so cintayed evaṃ kutaḥ kutrāham āgataḥ /
kena puṇyānubhāvena mahatsaukhyaṃ labhe nv iti // Rm_31.66{66} //
iti ciṃtāhate tasya cittapuṇyānubhāvataḥ /
triratnasmaraṇāt puṇyād iti mene sa puṇyabhāk // Rm_31.67{67} //
tataś cāsau parijñāya triratnabhajanotsukaḥ /
saṃbuddhadarśanaṃ karttuṃ manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_31.68{68} //
aho mayā sukhaṃ labdhaṃ tat saṃbuddhaprasādataḥ /
tad idāniṃ munīṃdraṃ taṃ draṣṭum arhāmi sarvathā // Rm_31.69{69} //
ity evaṃ manasā dhyātvā so 'pi pretamaharddhikaḥ /
snātva śuddhāmvaro divyaratnālaṃkārabhūṣitaḥ // Rm_31.70{70} //
paṃcagaṃdhaviliptāṃgaṃ pariśuddhāśayaḥ śuciḥ /
pūjāpaṃcopahārāṇi dhṛtvā jetāśrame 'sarat // Rm_31.71{71} //
tatra jetāśrame bhābhir avabhāsya samaṃtataḥ /
vihāre śrīghanaṃ draṣṭuṃ muditaḥ samudācarat // Rm_31.72{72} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvānaṃditaḥ sa kṛtāṃjaliḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya purataḥ samupācarat // Rm_31.73{73} //
tatas taṃ sugataṃ nāthaṃ samabhyarcya pramoditaḥ /
natvā sa sāṃjalir dharmaṃ śrotum ekāṃta āśrayat // Rm_31.74{74} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasya dṛṣṭvā cittaṃ viśodhitaṃ /
bodhicaryāṃ samārabhya saddharmam evam ādiśat // Rm_31.75{75} //
śṛṇu sādho 'tra saṃsāre sukhaduḥkhārthakāraṇaṃ /
vakṣyāmy etat parijñāya samādhāya śubhe cara // Rm_31.76{76} //
yaḥ pumān atra saṃsāre satsaukhyaṃ sarvadechati /
sa ādau śraddhayā bhaktyā triratnaśaraṇaṃ gataḥ // Rm_31.77{77} //
sarvasatvahitārthena dānaṃ dadyād yathepsitaṃ /
etatpuṇyavipākaṃ saṃbodhau me pariṇāmayet // Rm_31.78{78} //
itthaṃ kṛtaṃ pradānaṃ yat tad vipāke mahat phalaṃ /
kramād vṛddhitaraṃ yāyān na kṣiṇuyāt kadā cana // Rm_31.79{79} //
etat puṇyaparītātmā cakravarttī narādhipaḥ /
śāstā dharmādhipo rājā bodhisatvaḥ sudhīr bhavet // Rm_31.80{80} //
tadāpi sa mahādātā sarvasatvahitechayā /
triratnabhajaṇaṃ kṛtvā dadyād dānaṃ yathepsitaṃ // Rm_31.81{81} //
etatpuṇyavipākena sa viśuddhāśayaḥ sudhīḥ /
suśīlasaṃvaraṃ dhṛtvā triratnaṃ sarvadā bhajan // Rm_31.82{82} //
etatpuṇyavipākena sa bhavet tridaśādhipaḥ /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnaṃ sarvadā bhajan // Rm_31.83{83} //
sarvasatvahitārthena śīlapāramitā caran /
tatpuṇyaṃ bodhisaṃprāptyai manasā pariṇāmayet // Rm_31.84{84} //
etatpuṇyavipākena sa suyāmādhipo bhavet /
(Rm 355)
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnabhajanodyataḥ // Rm_31.85{85} //
sarvasatvahitārthena kṣāṃtipāramitā caran /
saṃbodhipadalābhāya tatpuṇyaṃ pariṇāmayet // Rm_31.86{86} //
etatpuṇyavipākena sa bhavet tuṣitādhipaḥ /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnaśaraṇaṃ gataḥ // Rm_31.87{87} //
sarvasatvahitārthena vīryyapāramitodyataḥ /
saṃbodhipadasaṃprāptyai tatpuṇyaṃ pariṇāmayet // Rm_31.88{81!} //
etatpuṇyavipākaiḥ sa nirmāṇaratiyo bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnabhajanodyatat // Rm_31.89{82} //
sarvasatvahitārthena dhyānapāramitārataḥ /
saṃbodhijñānasaṃprāptyai tatpuṇyaṃ pariṇāmayet // Rm_31.90{83} //
etatpuṇyavipākaiḥ sa vaśavartīśvaro bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnabhajano rataḥ // Rm_31.91{84} //
sarvasatvahitārthena prajñāpāramitārataḥ /
tatpuṇyaṃ bodhisaṃprāptyai manasā pariṇāmayet // Rm_31.92{85} //
etatpuṇyavipākena sa brahmādhipatir bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnārāgaṇodyataḥ // Rm_31.93{86} //
sarvasatvahitārthāya samupāyavidhānadhṛk /
tatpuṇyaṃ bodhisaṃprāptyai cetasā pariṇāmayet // Rm_31.94{87} //
etatpuṇyavipākena mahābrahmādhipo bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnārādhanodyataḥ // Rm_31.95{88} //
sarvasatvahitārthāya praṇidhānasamāhitaḥ /
tatpuṇyaṃ bodhisaṃprāptyai sarvathā pariṇāmayet // Rm_31.96{89} //
etatpuṇyavipākena sa maheśādhipo bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnabhajanodyataḥ // Rm_31.97{90} //
sarvasatvahitārthena balapāramitodyataḥ /
tatpuṇyaṃ bodhisaṃprāptyai pradhyānaṃ pariṇāmayet // Rm_31.98{91} //
etatpuṇyavipākena bodhisatvādhipo bhavet /
tatrāpi śraddhayā nityaṃ triratnasaṃprasāditaḥ // Rm_31.99{92} //
sarvasatvahitārthasya jñānapāramitārataḥ /
tatpuṇyair bodhisaṃprāpto dharmarājo jino bhavet // Rm_31.100{93} //
tataḥ sa sugataḥ śāstā jagannātho vināyakaḥ /
sarvajño 'rhan mahābhijñas tathāgato munīśvaraḥ // Rm_31.101{94} //
tato māragaṇāñ jitvā bodhicaryāṃ prakāśayan /
sarvasatvāñ chubhe sthāpya nirvṛtaḥ saugatiṃ vrajet // Rm_31.102{95} //
evaṃ matvātra saṃsāre ya ichati śivāṃ gatiṃ /
sa evaṃ śraddhayā nityaṃ triratnabhajanodyataḥ // Rm_31.103{96} //
sarvasatvahitārthena karotu dānam ādarāt /
tataḥ kramāt sa tatpuṇyaiḥ sarvāḥ pāramitā api // Rm_31.104{97} //
paripūrya mahābhijñā prāpto bodhim avāpnuyāt /
iti matvā śubhe nityaṃ caritavyaṃ śubhārthibhiḥ // Rm_31.105{98} //
śubhena sadgatiṃ yāyā pāpena durgatīṃ vrajet /
pāpas tu jāyate lobhāt mātsaryamalināśrayāt // Rm_31.106{99} //
vopakārāṃ sukhecho 'pi na kiṃ cit sukham āpnuyāt /
sarvadā durmatir duṣṭo durgatinirayāśrayaḥ // Rm_31.107{100} //
(Rm 356)
saddharmmanindako mūḍho pāpakarmarato bhavet /
tasmāt mātsaryyam utsṛjya sarvasatvahitārthabhṛt /
saṃbodhipraṇidhiṃ kṛtvā caren nityaṃ susaṃvare // Rm_31.108{1} //
etatpuṇyavipākena saṃsārasukhabhāk sadā /
triratnabhajanotsāhī bodhicaryārato bhavet // Rm_31.109{2} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ paripūrya yathākramaṃ /
śivāṃ bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_31.110{3} //
evaṃ tvaṃ vā parijñāya triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
bodhicittaṃ samādhāya cara nityaṃ susaṃvare // Rm_31.111{4} //
tathā te sarvadā bhadraṃ bhaven nityaṃ samantataḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_31.112{5} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa paribodhitaḥ /
tatheti hi pratiśrutvā prābhyanaṃdat prasāditaḥ // Rm_31.113{6} //
tataḥ sa taṃ jagannāthaṃ praṇatvā sāṃjalir mudā /
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā praṇatvā svālaye 'carat // Rm_31.114{7} //
tatra prāptaḥ prasannātmā so 'pi pretamaharddhikaḥ /
triratnaṃ śaraṇaṃ kṛtvā pracaran sarvadā mudā // Rm_31.115{8} //
tad rātrau tatprabhāṃ dṛṣṭvā bhikṣavo vismayānvitāḥ /
sarve te prātar utthāya natvāpṛchan munīśvaraṃ // Rm_31.116{9} //
bhagavan nātha sarvajña ko 'dya rātrāv ihāgataḥ /
etad vṛttaṃ samākhyāya sarvān naḥ paribodhaya // Rm_31.117{10} //
iti tair bhikṣubhiḥ pṛṣṭe bhagavān sa munīśvaraḥ /
tān sarvān sāṃghikān dṛṣṭvā bodhayitum upādiśat // Rm_31.118{11} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve yo 'dya rātrāv ihāgataḥ /
etat sarvaṃ pravṛttāṃtaṃ pravakṣyāmi suvistaraṃ // Rm_31.119{12} //
yo 'sau śreṣṭhī mahāśrāddhaḥ saugate śāsane mudā /
śraddhayā pravrajitvātra brahmacaryaṃ mudā caran // Rm_31.120{13} //
pravrajitaḥ sa mātsaryaparibhūto durāśayaḥ /
labdhadravyaṃ na kasmai cid dadau kiñcit kadā cana // Rm_31.121{14} //
kevalaṃ saṃcayaṃ kṛtvā koṣṭhāgāre nidhāya tat /
guptīkṛtvā prayatnena vyabhajan naiva kiṃ cana // Rm_31.122{15} //
tataḥ kāle samāghrāte dhyātvā tad dravyasaṃcayaṃ /
mṛtaḥ pretālayotpannaḥ pretodbhavad bhayānakaḥ // Rm_31.123{16} //
tad dravyasaṃcayaṃ smṛtvā mātsaryākulitāśayaḥ /
punaḥ pratyāgatas tatra svālaye saṃnyaṣīdata // Rm_31.124{17} //
tatra taṃ saṃsthitaṃ pretaṃ dṛṣṭvāhaṃ samupācaran /
āryadharmam upādiśya prābodhayaṃ prasādayan // Rm_31.125{18} //
tataḥ sa suprasannātmā sasaṃghasya mamāṃtike /
sa pātracīvaraṃ sarvaṃ taddravyaṃ nirayātayat // Rm_31.126{19} //
etatpuṇyānubhāvena triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
kāle tataḥ paricyutvā pretamaharddhiko 'bhavat // Rm_31.127{20} //
tatra sa suprasannātmā smṛtvā ratnatrayaṃ mudā /
matsaddharmāmṛtaṃ pātum iha rātrau samāgataḥ // Rm_31.128{21} //
(Rm 357)
sa saddharmāmṛtaṃ pītvā mamāntike prasāditaḥ /
saṃbodhisādhanotsāhī muditaḥ svālaye 'carat // Rm_31.129{22} //
yo 'yaṃ śreṣṭhī na cānyo hi rātrāv iha samāgataḥ /
yat sa mṛto 'bhavat pretas mātsaryaduritāśrayāt // Rm_31.130{23} //
tasmāt mātsaryam uddhṛtya tyajantu śubhavāṃchinaḥ /
mātsaryaṃ hi trilokeṣu pāpamūlaṃ nigadyate // Rm_31.131{24} //
evaṃ matvātra saṃsāre duḥkhākaraṃ sukhāṃtakaṃ /
mātsaryaṃ sumaduṣṭaṃ ripuṃ jayata sarvathā // Rm_31.132{25} //
mātsaryaṃ jīyate yair hi samuddhṛtya svamānasāt /
te eva mānino vīrāḥ śūrāḥ prājñā vicakṣaṇāḥ // Rm_31.133{26} //
ye ca jetuṃ na mātsaryaṃ śaknuvaṃti kathaṃ cana /
kiṃ te śūrā vijetāro virā na kleśabhojinaḥ // Rm_31.134{27} //
yeṣāṃ na jāyate citte mātsaryan duḥkṛtākaraṃ /
te eva sukhino virā jayinaḥ kleśaghātakāḥ // Rm_31.135{28} //
yāvan na jīyate citte mātsaryaṃ duritāśayaṃ /
tāvat kiṃ te suvīrā vā kṣaṇāt kleśānucāriṇaḥ // Rm_31.136{29} //
ye ca kleśavaśā vīrā na te dhīrā vicakṣaṇāḥ /
kṣaṇāt kiṃ cin nimitteti careyur vikṛtāśayāḥ // Rm_31.137{30} //
tatas te kleśasaṃtaptā mūḍhā rāgāgnidāhitāḥ /
duṣṭāḥ krodhāgnisaṃdagdhāḥ saṃpaśyeyur na kiṃ cana // Rm_31.138{31} //
tatas te 'ndhā ivāloke careyur na ca satpathe /
kumārga eva saṃraktāḥ pracareyuḥ pramāditāḥ // Rm_31.139{32} //
tato durjanasaṃraktā māracaryānucāriṇaḥ /
asanmitropadeśena pracareyur mṛṣādṛśaḥ // Rm_31.140{33} //
tataḥ saddharmanindāṃ kṛtvā dānādi saṃcare /
vighnaṃ kartuṃ samudyogaṃ kuryur nityaṃ samāhitāḥ // Rm_31.141{34} //
tatas te pāpino duṣṭā unmattā iva tāyinaḥ /
svayaṃ naṣṭāḥ parāṃś cāpi nāśayeyuḥ pravaṃcakāḥ // Rm_31.142{35} //
tatas te kleśasaṃtaptā mahopāyānurāgiṇaḥ /
sughorāṇi pāpāni kuryāttiḥ śaṃkitāśayāḥ // Rm_31.143{36} //
tato bhakṣam apīchaṃtaṃ bhuktvāgamye 'pi saṃratāḥ /
viparītasamācārāḥ pracāreyur virodhitāḥ // Rm_31.144{37} //
tatas te pātakālīḍhā mahāduḥkhābhighātitāḥ /
tīvrātivedanāghrātā mṛtā yāyur yamālayaṃ // Rm_31.145{38} //
tatra yamo mahārājā dṛṣṭvā taṃ duritāśayaṃ /
sahasā karmaśāsibhyaḥ samarpya saṃpracodayan // Rm_31.146{39} //
tatra tair yamadūtās tāṃ gṛhītvā sahasā balāt /
yathā karmānusāreṇa śāsayeyur yathāvidhiṃ // Rm_31.147{40} //
tatra te daivabhogyāṃ bhuktvā bhoktuṃ samaṃtataḥ /
coditā yamadūtaiś ca bhrameyur narakeṣv api // Rm_31.148{41} //
tatra te daivabhogyāni bhuktvātitīvraduḥkhitāḥ /
asahyavedanākrāṃtā niṣīdeyuḥ prakheṭitāḥ // Rm_31.149{42} //
evaṃ te daivabhogyāṃ bhuktvā tathā ciraṃ sadā /
(Rm 358)
narakān narake gatvā duḥkhāny evāśnuyu vabha // Rm_31.150{43} //
yadā te daivayogānte tīvrātivedanāhatāḥ /
triratnasaṃsmṛtiṃ kṛtvā praṇameyuḥ samānatāḥ // Rm_31.151{44} //
tadā tān sugatān dṛṣṭvā kṛpayā saṃpracoditāḥ /
dṛkprabhābhiḥ samuddhṛtya preṣayeyuḥ surālaye // Rm_31.152{45} //
tatra te sukhasaṃpannāḥ smṛtvā ratnatrayaṃ mudā /
sarvadā śaraṇaṃ kṛtvā pracareyuḥ samāhitāḥ // Rm_31.153{46} //
tathaitatpuṇyapākena saṃbuddhaśāsane gatāḥ /
śraddhayā satkṛtiṃ kṛtvā śṛṇuyur dharmam ādarāt // Rm_31.154{47} //
tat saddharmāmṛtāsvādaṃ labdhvā te parimoditāḥ /
bodhicittaṃ samāsādya prakuryu dānam ādarāt // Rm_31.155{48} //
tatas tatpuṇyapākena suśīlāḥ saṃvarodyatāḥ /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā sādhayeyuḥ śubhāṃ cariṃ // Rm_31.156{49} //
tato vīryabalenaiva jitvā kleśagaṇān ripūn /
tatas te vimalātmāno dhyātvā yogasamāhitāḥ // Rm_31.157{50} //
prajñābdhipāram āsādya jñānaratnam avāpnuyuḥ /
tato māragaṇāṃ jitvā pariśuddhās trimaṇḍalāḥ // Rm_31.158{51} //
samyakṣaṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyuḥ // Rm_31.159{52} //
evaṃ matvātra saṃsāre mātsaryaṃ mūlam enasāṃ /
bodhicittāsinochitvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_31.160{53} //
tato vo maṃgalaṃ nityaṃ bhaved bhave samaṃtataḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpsyatha // Rm_31.161{54} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te sāṃghikā mudā /
sarve 'pi pratibuddhitvā prābhyanaṃdan prasāditāḥ // Rm_31.162{55} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
evaṃ tvaṃ nṛpa mātsaryyaṃ tyaktvā cara śubhe sadā // Rm_31.163{56} //
prajāś cāpi tvayā rājan bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhicaryāśayāḥ kṛtvā pratiṣṭhāpyāḥ śubhe sadā // Rm_31.164{57} //
evaṃ te sarvadā bhadraṃ bhaved bhave samaṃtataḥ /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_31.165{58} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_31.166{89!} //
pretībhūtāvadānaṃ duritahṛtamataiḥ śreṣṭhino lobhino ye śṛṇvaṃti śravayaṃti pramuditamanasaḥ śraddhayedaṃ manuṣyāḥ /
mātsaryaṃ te vihāya trimaṇiśaraṇagāḥ sarvasatvānurāgā dānaṃ datvā prasannāḥ satataśubhacarā yānti buddhālayaṃ te // Rm_31.167{60} //

++ iti śrīratnāvadānatatve pretībhūtāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 359)
XXXII Virūpāvadāna
athāśoko maharājaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ yatiṃ natvā prārthayec caivam ādarāt // Rm_32.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tad yathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_32.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
tam aśokaṃ mahārājaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_32.3{3} //
sādhu śṛṇu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi tava dharmapravṛddhaye // Rm_32.4{4} //
tad yathaivaṃ puraikasmin samaye sa munīśvaraḥ /
bhagavāṃ trijagacchāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_32.5{5} //
sarvajñaḥ sākyasiṃho 'rhaṃ chrāvstyā bahir āśrame /
jetodyāne vihāre 'smin vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_32.6{6} //
tadā tatra sabhāmadhye siṃhāsane sumaṃḍite /
sarvasatvahitārthena dharmam ādeṣṭum āśrayat // Rm_32.7{7} //
tatra te bhikṣavaḥ sarve bhikṣuṇyo 'pi samāgatāḥ /
yatinaś cailakāś caivam upāsakā upāsikāḥ // Rm_32.8{8} //
vratino bodhisatvāś ca saṃbodhiguṇalālasāḥ /
nirgranthās tīrthikāś cāpi tāpasāś ca maharṣayaḥ // Rm_32.9{9} //
brahmaśakrādayo devā lokapālā maharddhikāḥ /
daityā yakṣāś ca gaṃdharvāḥ kinnarāś cāpi rākṣasāḥ // Rm_32.10{10} //
siddhā vidyādharāś cāpi nāgāś ca garuḍā api /
sādhyā grahāḥ satārāś ca vasavaś cāpsarogaṇāḥ // Rm_32.11{11} //
brāhmaṇāḥ kṣatriyāś cāpi nṛpā rājakumārakāḥ /
vaiśyāś ca maṃtriṇo 'mātyāḥ śreṣṭhinaś ca mahājanāḥ // Rm_32.12{12} //
gṛhasthā vaṇijaḥ sārthavāhāś ca dhanino 'pi ca /
śilpinaḥ paurikāś cāpi jānapadāś ca nairgamāḥ // Rm_32.13{13} //
grāmyāḥ kārpaṭikāś cāpi saddharmaśravaṇārthinaḥ /
sarve te samupāgatya vihāre samupāviśan // Rm_32.14{14} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sarve te saṃprasāditāḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya purataḥ samupācaran // Rm_32.15{15} //
tatra sarve 'pi te lokāḥ samabhyarcya yathākramaṃ /
taṃ munīndraṃ praṇatvaiva dharmaṃ śrotum upāśrayan // Rm_32.16{16} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupāśritān /
bodhicaryāṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_32.17{17} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve te tridaśādayaḥ /
lokāḥ satyam iti jñātvā prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_32.18{18} //
(Rm 360)
tasminn avasare tatra śrāvastyāḥ pauriko gṛhī /
āsīn mahādhanaḥ śrīmāñ chṛdopamo mahājanaḥ // Rm_32.19{19} //
sa svakulasamārāmāṃ svakuladharmacāriṇīṃ /
kāṃtāṃ bhāryyāṃ samānīya samyakvyūhe yathāvidhiḥ // Rm_32.20{20} //
tataḥ sa kāmasaṃraktaḥ sukāminyā tayā saha /
yathechayā sukhaṃ bhuktvā reme nityaṃ pracoditaḥ // Rm_32.21{21} //
tatas tasya gṛhasthasya yathākāmaṃ prabhuṃjataḥ /
samaye sā satī bhārya garbhitābhūt kṛśāṃgikā // Rm_32.22{22} //
tataḥ sā samaye 'sūta dārakaṃ durbhagākṛtiṃ /
durvarṇaṃ duritākāraṃ virūpaṃ vikṛtāśrayaṃ // Rm_32.23{23} //
dṛṣṭvā taṃ dārakaṃ mātā bhinnāśayā viṣeditāḥ /
kiṃ īdṛg ātmajenāpi dhig mām iti vyaciṃtayat // Rm_32.24{24} //
tataḥ sa janakaḥ śrutvā taṃ jātaṃ vikṛtāśrayaṃ /
virūpaṃ durbhagākāram ity evaṃ samaciṃtayat // Rm_32.25{25} //
aho kiṃ prakṛtaṃ pāpaṃ janmāṃtare purā mayā /
yenāyaṃ durbhagākāro virūpo jāyate sutaḥ // Rm_32.26{26} //
tad atra kiṃ mayopāyaṃ karttavyaṃ nāpi manyate /
dhig māṃ yena sute jāte lajjayā me sukhaṃ hṛtaṃ // Rm_32.27{27} //
tathāpi kiṃ kariṣyāmi daivāt me jāyate hy ayaṃ /
tad virūpo 'pi putro 'yaṃ pālanīyo mayātmajaḥ // Rm_32.28{28} //
iti bhartroditaṃ śrutvā sā bhāryyāpy evam abravīt /
yad ābhyāṃ prakṛtaṃ pāpaṃ tatphalaṃ bhujyate khalu // Rm_32.29{29} //
yad abhāvi na tad bhogyaṃ bhāvi cen na tad anyathā /
sarvatra bhāvino bhogyaṃ bhuṃjate sarvajaṃtavaḥ // Rm_32.30{30} //
tad atrāham imaṃ bālaṃ pālayeyaṃ prayatnataḥ /
ity uktvā sā vibhinnāsyā nārī tasthau pralajjitā // Rm_32.31{31} //
taṃ virūpaṃ sutaṃ jātaṃ vīkṣya sa janako 'pi ca /
lajjāvidīrṇacitto 'bhūn nirutsāhaviṣāditaḥ // Rm_32.32{32} //
hā mayā kiṃ kṛtaṃ pāpaṃ manyate na bhavāṃtare /
yato 'yaṃ dārako jāto virūpo durbhagākṛtiḥ // Rm_32.33{33} //
tathāpi kiṃ kariṣyāmi daivān no jāyate hy ayaṃ /
daivabhogyaṃ prabhoktavyaṃ sarvair api hi jaṃtubhiḥ // Rm_32.34{34} //
avaśyaṃ bhāvino bhavanti sarvadehināṃ /
tad ayaṃ svātmajo bālaḥ pālanīyotmayā mayā // Rm_32.35{35} //
iti dhyātvā pitā so 'thadṛṣṭvā tasya śiśor mukhaṃ /
lajjayā pratibhinnāsyas tasthau daivānucintayan // Rm_32.36{36} //
tato jñātīn samāhūya kṛtvā jātimahaṃ sa ca /
pitāsya nāma vikhyāte kuruteti samabravīt // Rm_32.37{37} //
tatas te jñātayaḥ sarve saṃkṛtvā samataṃ tathā /
tad gṛhasthaṃ samāmaṃtrya pura evam upādiśan // Rm_32.38{38} //
gṛhapate virūpo 'yaṃ putro yat tava jāyate /
tasmād bhavatun āmnāyaṃ prasiddho bālako bhuvi // Rm_32.39{39} //
(Rm 361)
tataḥ snehād virūpo 'sau mātrā yatnena pālitaḥ /
krāmāt puṣṭo vivṛddhābhūd hradastham iva paṃkajaṃ // Rm_32.40{40} //
tadā yadā kumāratvaṃ prāptaḥ sa vikṛtāśrayaṃ /
svarūpaṃ darppaṇe dṛṣṭvā virūpo lajjito 'bhavat // Rm_32.41{41} //
tato jehrīyamāno 'sau virūpaḥ parimohitaḥ /
pāpaciṃtāparitātmā manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_32.42{42} //
hā mayā kiṃ kṛtaṃ pāpaṃ yenāhaṃ duritākṛtiḥ /
kiṃ mamānena kāyena mṛtyuṃ me 'tra varaṃ dhruvaṃ // Rm_32.43{43} //
kiṃ kariṣye virūpo 'haṃ kva yāsyāmi durākṛtiḥ /
kiṃ mamānena jīvena kevalaṃ duḥkhabhoginā // Rm_32.44{44} //
tad atrāhaṃ gṛhaṃ tyaktvā vanodyāne samāśrayan /
saṃbuddhaṃ sugataṃ dhyātvā mṛtyuṃ gaccheya muktaye // Rm_32.45{45} //
avaśyam eva sarveṣāṃ jaṃtūnaṃ maraṇaṃ bhave /
tan mamedṛg virūpo 'smin śarīre jīvite spṛhā // Rm_32.46{46} //
yady atrāhaṃ ciraṃ jīvī nindito duḥkham āpnuyāṃ /
tad buddhaṃ sugataṃ dhyātvā tiṣṭheyaṃ prāṇamuktaye // Rm_32.47{47} //
tat saṃbuddhaṃ jinaṃ dhyātvā mṛto 'haṃ yadi sāṃprataṃ /
tat puṇyaḥ paritātmā sugatiṃ gacheya sarvathā // Rm_32.48{48} //
ye buddhaṃ sugataṃ smṛtvā gachanti mṛtyum ātmanā /
durgatiṃ te na gachanti samyānty eva sukhāvatīṃ // Rm_32.49{49} //
tasmāt te sudhiyaḥ santaḥ tyaktvā yāyāt kulaṃ gṛhaṃ /
saṃbuddhasmaraṇaṃ dhyātvā tiṣṭhanti nirjane vane // Rm_32.50{50} //
tathāhaṃ tat samālokya saṃbuddhaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
samādhāya sadā smṛtvā vaseyaṃ vijane vane // Rm_32.51{51} //
ity evaṃ manasā dhyātvā virūpaḥ sa prasannadhīḥ /
sa saṃpadaṃ gṛhaṃ tyaktvā jīrṇodyānaṃ samāśrayat // Rm_32.52{52} //
tatrodyāne vivikte sa parṇakuṭṭiṃ samāśrayan /
bhagavantam anusmṛtvā tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_32.53{53} //
tadā sa bhagavāñ chāstā taṃ tathā sthitaṃ /
viśuddhāśayam ālokya samuddhartuṃ samudyataḥ // Rm_32.54{54} //
tataḥ sa bhagavān nātho bhikṣusaṃghasamanvitaḥ /
tatrodyāne virūpaṃ taṃ paśyan bhāsvān upācarat // Rm_32.55{55} //
tatprabhāparispṛṣṭo 'sau virūpaḥ satsukhānvitaḥ /
vismitas taṃ samāyātaṃ sasāṃghikam apaśyata // Rm_32.56{56} //
taṃ munīṃdraṃ samālokya virūpaḥ sa vimohitaḥ /
jehrīyamāna utthāya parāyituṃ tato 'carat // Rm_32.57{57} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā virūpaṃ taṃ parāyitaṃ /
sahasarddhyā diśo mārge nirudhyābhyatiṣṭhata // Rm_32.58{58} //
tathā nirudhyamānaḥ sa virūpas tena śāsinā /
parāyituṃ prayatnena na śaśāka kathaṃ cana // Rm_32.59{59} //
sa parikhinnātmā virūpo lajjitāśayaḥ /
parṇakuṭṭisamāsīnaṃs tasthau bhīto divāndhavat // Rm_32.60{60} //
tatra sa bhagavān dṛṣṭvā nilīnaṃ lajjayāsane /
(Rm 362)
saṃnirodhasamāpattiṃ samādhiṃ vidadhe tadā // Rm_32.61{61} //
tataḥ sa bhagavañ chāstā tat samādheḥ samutthitaḥ /
svayaṃ virūpam ātmānaṃ nirmāya vikṛtāśrayaṃ // Rm_32.62{62} //
bhojanapūrṇam ādāya śarāvaṃ mṛnmayaṃ tataḥ /
śanais tasya virūpasya parṇakuṭṭyantike 'carat // Rm_32.63{63} //
tatra taṃ samupāyātaṃ virūpaṃ vikṛtāśrayaṃ /
sa virūpaḥ samālokya harṣita evam abravīt // Rm_32.64{64} //
svāgataṃ bho sahāye hi kutra gantum ihāgataḥ /
tiṣṭhātrāvāṃ sadāvāse vatsyāvahe sukhānvitā // Rm_32.65{65} //
iti tenoditaṃ śrutvā bhagavān sa virūpadhṛk /
tvāṃ draṣṭum ihāyāmi proktveti samupāśrayet // Rm_32.66{66} //
tatra sthitaḥ kathāṃ kṛtvā bhagavān sa virūpadhṛk /
dadau tasmai virūpāya surasāmṛtabhojanaṃ // Rm_32.67{67} //
tat pradattaṃ prabhuktvānnaṃ sa virūpaḥ sa moditaḥ /
tatkṣaṇāt paripuṣṭāṅgo babhūva prīṇitendriyaḥ // Rm_32.68{68} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā dṛṣṭvā taṃ saṃpramoditaṃ /
svarūpeṇa sthitas tatra vyarājat saṃprabhāsayan // Rm_32.69{69} //
taṃ saumyabhadrarūpāṅgaṃ śrīghanaṃ śubhiteṃdriyaṃ /
sa virūpaḥ samālokya vismitaś caivam abravīt // Rm_32.70{70} //
aho kathaṃ bhavaty evam abhirūpataro bhavān /
kasya puṇyavipākān tad vaktum arhati me puraḥ // Rm_32.71{71} //
iti saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
bodhayituṃ virūpaṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_32.72{72} //
mahāvidyāsti me sādho saṃbodhisādhanottamā /
cittaprasādasaṃjātajananyākhyā mahebalaḥ // Rm_32.73{73} //
tasyā eva prabhāvena bhavāmy ahaṃ śubheṃdriyaḥ /
samaṃtabhadrarūpāṅgaḥ sarvasatvamanoharaḥ // Rm_32.74{74} //
ity ādiśya munīndraḥ sa bhagavāṃs tatra śubhāsane /
saddharmaṃ samupādestuṃ samāśrayat prabhāsayan // Rm_32.75{75} //
tatas te sāṃghikāḥ sarve saumyarūpāḥ śubheṃdriyāḥ /
parivṛtya munīndraṃ taṃ puraskṛtyopatasthire // Rm_32.76{76} //
tān sarvān samupāsīnān saumyarūpāñ chubhendriyān /
dṛṣṭvā taṃ sugataṃ matvā babhūva vismayānvitaḥ // Rm_32.77{77} //
aho bhāgya mayā labdhaṃ mahatpuṇyam ihādhunā /
yan mamārthe munīndro 'yaṃ sasāṃghika upāgataḥ // Rm_32.78{78} //
nūnam atra munīndro 'yaṃ matkarmaparicoditaḥ /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ sasaṃghaḥ kṛpayāgataḥ // Rm_32.79{79} //
tad aham asya munīndrasya śraddhayā śaraṇaṃ gataḥ /
satkṛtya saugataṃ dharmaṃ śrotum arhe samāhitaḥ // Rm_32.80{80} //
ity evaṃ manasā dhyātvā virūpaḥ sa pramoditaḥ /
upetya sāṃjalir natvā taṃ munīndram upāśrayat // Rm_32.81{81} //
tadā tasya virūpasya buddhapuṇyānubhāvataḥ /
lakṣmī prādurabhūt tatra divyabhogapradāyinī // Rm_32.82{82} //
(Rm 363)
tadā so 'bhūd virūpo 'pi divyābhirūpasundaraḥ /
pariśuddhatrikāyo 'pi sadguṇārtho śubhāṃśikaḥ // Rm_32.83{83} //
tataḥ so 'tiprasannātmā dṛṣṭvaitat mahad adbhutaṃ /
mudā tasya muneḥ pādau vavande sa kṛtāṃjaliḥ // Rm_32.84{84} //
tataḥ utthāya taṃ nāthaṃ bhagavaṃtaṃ sasāṃghikaṃ /
samālokya prasannātmā prārthayat sa samādarāt // Rm_32.85{85} //
bhagavan bhavatā śāstaḥ kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
prādurbhūtātra me lakṣmī bhavāmi yātisuṃdaraḥ // Rm_32.86{86} //
tad etan mahad āścaryaṃ dṛṣṭvā me rocate manaḥ /
bhavatāṃ śaraṇe sthitvā carituṃ saṃvaraṃ sadā // Rm_32.87{87} //
tad atra bhagavan nātha kṛpayā buddhaśāsane /
anvāhṛtya śubhe dharme niyoktuṃ māṃ samarhati // Rm_32.88{88} //
śraddhayāhaṃ jagannātha bhavatāṃ śaraṇaṃ gataḥ /
pravrajya saṃvaraṃ dhṛtvā cariṣye 'tra samāhitaḥ // Rm_32.89{89} //
iti tat saṃprārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tasya śuddhāśayam ālokya samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_32.90{90} //
yadi vāṃchāsti te vatsa carituṃ saugataṃ vrataṃ /
pitur ājñāṃ samāsādya prāgacha dāsyate tadā // Rm_32.91{91} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa pratiharṣitaḥ /
mudā tasya muneḥ pādau praṇatvaiva tato 'carat // Rm_32.92{92} //
tatra sa svagṛhe gatvā pādau pituḥ kṛtāṃjaliḥ /
praṇatvā purataḥ sthitvā prāvadad evam ādarāt // Rm_32.93{93} //
tatodyāne virūpo 'ham iti lajjāviṣāditaḥ /
parṇakuṭyāṃ samāsīno dhyatvā vasāmi yogavit // Rm_32.94{94} //
tatra sa bhagavān buddhaḥ sasaṃghaḥ svayam āgataḥ /
bodhayitvāmṛtaṃ bhogyaṃ dadāti samupāyavit // Rm_32.95{95} //
tad dattam amṛtaṃ bhuktvā bhavāmi suṃdarākṛtiḥ /
lakṣmīś cāpi samudbhūtā mamaivaṃ jāyate śubhaṃ // Rm_32.96{96} //
etat sarvaṃ munīndrasya kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
nānyathā hīti vijñāya prasīda sugate sadā // Rm_32.97{97} //
evam etat mahaccitraṃ dṛṣṭvā me saṃprasāditaṃ /
mano 'dya śāsane bauddhe carituṃ rocate vrataṃ // Rm_32.98{98} //
etatsaṃprārthanāṃ kartum ihāhaṃ prāgato mudā /
tad atra kṛpayā tāta tad anujñāṃ pradehi me // Rm_32.99{99} //
etatpuṇyavibhāgena tvaṃ cāpi sugatīṃ vrajeḥ /
tatra ca sarvadā saukhyaṃ bhuktvā yāyāj jinālayaṃ // Rm_32.100{100} //
iti matvā prasīdātra mā kuruṣva mano 'nyathā /
śraddhayānugrahaṃ kṛtvā tad anujñāṃ pradehi me // Rm_32.101{1} //
iti saṃprārthitaṃ śrutvā sa gṛhasthaḥ savismayaḥ /
pitā taṃ svātmajaṃ dṛṣṭvā sucirād evam abravīt // Rm_32.102{2} //
aho hi bhāgyavān putra puṇyavāñchābhi sāṃprataṃ /
yato 'sau kṛpayopetya buddhat tvām abhirakṣati // Rm_32.103{3} //
tat te 'sti yadi vāñchati carituṃ saugataṃ vrataṃ /
taṃ buddhaśaraṇaṃ gatvā vrataṃ cara samāhitaḥ // Rm_32.104{4} //
(Rm 364)
iti pitroditaṃ śrutvā sa virūpaḥ prasāditaḥ /
pādau pitroḥ praṇatvaiva sahasā prācarad gṛhāt // Rm_32.105{5} //
tato jetāśrame gatvā sa virūpaḥ pramoditaḥ /
pādau tasya muner natvā prārthayed evam ādarāt // Rm_32.106{6} //
bhagavan nātha sarvajña labdhānujñaḥ sāmāgatāḥ /
tad bhavān kṛpayā mahyaṃ saṃvaraṃ dātum arhati // Rm_32.107{7} //
iti saṃprārthite tena bhagavāṃs tasya mastake /
savyahastena saṃspṛṣṭvā śāsane taṃ samagrahīt // Rm_32.108{8} //
tatra sa vrājitaḥ sāstrā virūpo muṇḍito 'pi saḥ /
khikkhiripātrabhṛc cīvaraprāvṛto vabhau // Rm_32.109{9} //
tataḥ sa bhikṣur ātmajñaḥ saṃyamī vijiteṃdriyaḥ /
matvā saṃsārasaṃskāragatīḥ kṣaṇavighātinīḥ // Rm_32.110{10!} //
bhitvāvidyāgaṇān bodhipakṣe dharmeṣu prodyataḥ // Rm_32.111{10!} //
tataḥ sa dhāraṇīvidyāsamādhinirato yatiḥ /
sarvakleśagaṇāñ jitvā sākṣād arhatvam āptavān // Rm_32.112{11} //
saṃsāralābhasatkāraniḥspṛho nirmalāśayaḥ /
pariśuddhatrikāyaś ca nirvikalpo niraṃjanaḥ // Rm_32.113{12} //
sa devāsuralokānām api traidhātucāriṇāṃ /
mānyaḥ pūjyo 'bhivandyo 'bhūd brahmacarī sa yogavit // Rm_32.114{13} //
tadā te bhikṣavaḥ sarve dṛṣṭvā taṃ yatim uttamaṃ /
vismitās taṃ muniṃ natvā paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_32.115{14} //
bhagavann arhatānena kiṃ karma prakṛtaṃ purā /
yenāyaṃ duritākāro virūpo jāyate 'dhunā // Rm_32.116{15} //
yac cāyaṃ bhagavāc chāsta bhavatā saṃprasāditaḥ /
lakṣmīvān abhirūpaś ca bhavati sadguṇārataḥ // Rm_32.117{16} //
yac cāyaṃ śāsane bauddhe śraddhayā śaraṇaṃ gataḥ /
sahasā kleśasaṃghārīñ jitvārhattvaṃ samāptavān // Rm_32.118{17} //
tad asya sarvavṛttāṃtaṃ yad anena purākṛtaṃ /
suvistaraṃ samākhyāya sarvān naḥ paribodhaya // Rm_32.119{18} //
iti tair bhikṣubhiḥ sarvaiḥ prārthite sa munīśvaraḥ /
sarvāṃs tān sāṃghikān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat // Rm_32.120{19} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve yad anena purākṛtaṃ /
tat sarvaiḥ karma vakṣyāmi sarvalokaprabodhane // Rm_32.121{20} //
yathābhūt purā buddhaḥ puṣyābhidhas tathāgataḥ /
sarvajño 'rhañ jagacchāstā dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_32.122{21} //
sa bhagavāñ jagannāthaḥ kṛtvā bhadraṃ samaṃtataḥ /
sarvatra saugataṃ dharmam upadeṣṭum upācarat // Rm_32.123{22} //
evaṃ sarvatra lokeṣu sasāṃghikaḥ sa mārajit /
pūrvottaradiśo bhāge rājadhānīm upāśrayat // Rm_32.124{23} //
tatra sa bhagavāñ chāstā sarvasatvahitārthabhṛt /
ādimadhyāntakalyāṇam āryadharmam upādiśat // Rm_32.125{24} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokaḥ prabodhitaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā pracerire śubhe sadā // Rm_32.126{25} //
(Rm 365)
tatra sa bhagavān puṣyo buddhadṛṣṭya samaṃtataḥ /
loke paśyan hitaṃ kartuṃ dadarśa dvau jinātmajau // Rm_32.127{26} //
ekaḥ śākyamunir nāma maitreyaś cāparaḥ sudhīḥ /
tasmin kāle ubhav etau bodhisatvau jinātmajau // Rm_32.128{27} //
maitreyasya subuddheḥ svasaṃtatiḥ paripākitā /
tasya śāstuś ca vaineyāḥ satvā na paripācitāḥ // Rm_32.129{28} //
śākyamunes tu vaineyāḥ paripakvā na saṃtatiḥ /
evaṃ sa sugataḥ puṣyo dṛṣṭvaivaṃ samaciṃtayat // Rm_32.130{29} //
aho śākyamuner na svasantatiḥ paripācitā /
tatsvasantatipākārthaṃ careyāhaṃ tadantike // Rm_32.131{30} //
iti vicintya puṣyaḥ sa tathāgataḥ sasāṃghikaḥ /
himavaṃtaṃ giriṃ gatvā pracakrāma prabhāsayan // Rm_32.132{31} //
tatra ratnaguhāyāṃ sa praviśya sa munīśvaraḥ /
tejodhātusamāpanno dhyātvā tasthau śubhāsane // Rm_32.133{32} //
tasmiṃś ca samaye tatra śākyamuniḥ sa sanmatiḥ /
phalamūlasamāhartuṃ tadantikam upācarat // Rm_32.134{33} //
tatra ratnaguhāyāṃ taṃ puṣyaṃ tathāgataṃ muniṃ /
suparyaṅkasamāsīnaṃ dhyānalīnaṃ prabhāsitaṃ // Rm_32.135{34} //
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaiḥ paribhūṣitaṃ /
ratnāvalim ivojvālaṃ śatasūryyādhikaprabhaṃ // Rm_32.136{35} //
saumyaṃ divyātiriktābhaṃ samaṃtabhadrarūpiṇaṃ /
suprasannamukhāmbhojaṃ dharmarājaṃ samaikṣata // Rm_32.137{36} //
tatra taṃ sugataṃ dṛṣṭvā śākyamuniḥ sa moditaḥ /
sahasā sāṃjalir natvā pūjāṃgainārcayan mudā // Rm_32.138{37} //
tataḥ sa ekapādena sthitvā saptaniśāṃ mudā /
sāṃjaliḥ praṇatiṃ kṛtvā tuṣṭāva gāthayānayā // Rm_32.139{38} //
na divi bhuvi vā nāsmil loke na vaiśravaṇālaye /
na marubhavane divye sthāne na dikṣu vidikṣu vā // Rm_32.140{39} //
caratu vasudhāṃ sphītāṃ kṛtsnāṃ saparvatakānanāṃ /
puruṣavṛṣabhasya tulyānyo mahāśramaṇaḥ kutaḥ // Rm_32.141{40} //
etayo gāthayā stutvā taṃ puṣyaṃ sugataṃ muniṃ /
sa śākyamunir utsāhāt saptarātriṃ mudā bhajan // Rm_32.142{41} //
tataḥ saptadinānte sa puṣyathāgato mudā /
paristutas tam ālokya śākyamunim abhāṣata // Rm_32.143{42} //
sādhu sādhu mahāsatva tvam evaṃ yat samudyataḥ /
anena balavīryeṇa saṃpannena dvijottama // Rm_32.144{43} //
navakalpāḥ parāvṛttāḥ saṃstutyādya tathāgataṃ /
kramāt pāramitāḥ pūrya saṃbodhiṃ samavāpnuyāḥ // Rm_32.145{44} //
ity ādiśya munīndro 'sau puṣyo dharmādhipo jinaḥ /
parivṛtto maheśākhyais tatra dhyānārato 'bhasat // Rm_32.146{45} //
so 'pi śākyamunir bodhisatvo dvijottamaḥ sudhīḥ /
tasya puṣyasya sadbhaktya śaraṇasthaḥ sadābhajat // Rm_32.147{46} //
tatra tasmin sthite buddhe devī guhānivāsinī /
(Rm 366)
tadguhāyāṃ praveṣṭum 'sau na śaśāka kathaṃ cana // Rm_32.148{47} //
tataḥ sātivirūpākṣā vikṛtāṃśā durākṛtiḥ /
bhūtvā taṃ sugataṃ puṣyaṃ dhyānālīnam abhīṣapat // Rm_32.149{48} //
tathā sā sucireṇāpi bhīṣapītvāpi durmatiḥ /
kiñcit tasya muneś cittaṃ cārayituṃ śaśāka na // Rm_32.150{49} //
tadā sā śaṃkitākhinnā vismayāhatamānasā /
svarūpeṇaiva taṃ draṣṭuṃ praṇatā samupācarat // Rm_32.151{50} //
tatra taṃ sugataṃ puṣyaṃ tathāgatam munīśvaraṃ /
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaiḥ parimaṇḍitaṃ // Rm_32.152{51} //
sarvātikrāṃtasaumyābhaṃ śatasūryādhikaprabhaṃ /
śāntarūpaṃ subhadrāṃgaṃ dhyānālīnam apaśyata // Rm_32.153{52} //
dṛṣṭvaiva sā prasādantī puṇyātmāyaṃ susiddhimān /
iti dhyātvā surūpeṇa tadantikam upācarat // Rm_32.154{53} //
tatra sā sāṃjalir natvā pādau tasya muneḥ puraḥ /
sthitvā kṣamārthanāṃ karttuṃ prārthayad evam ānatā // Rm_32.155{54} //
bhagavan nātha sarvajña yan mayā prakṛtaṃ tvayi /
tat kṣamasva jagannātha kṣāntidharmādhipo 'si hi // Rm_32.156{55} //
tad atrāhaṃ jagacchāstar bhavatāṃ śaraṇaṃ gatā /
sarvadā samupāśritya bhajeyaṃ śraddhayā mudā // Rm_32.157{56} //
yad atra te sasaṃghasya yathāvidhi samarcituṃ /
ichāmy ahaṃ jagannātha tad adhyuṣitum arhati // Rm_32.158{57} //
iti tenārthite puṣyo bhagavān sa munīśvaraḥ /
tāṃ viśuddhāśayāṃ dṛṣṭvā tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_32.159{58} //
tathādhivāsitaṃ śāstrā matvā sābhyanumoditā /
āśu tadbhojyasāmagrīṃ sahasā samasādhayat // Rm_32.160{59} //
tataḥ sā muditopetya pūjāṃgais taṃ munīśvaraṃ /
abhyarcya bhojanair divyaiḥ sasaṃghaṃ samatoṣayat // Rm_32.161{60} //
tataḥ sā bhojanānte 'pi praṇatvā sāñjalir mudā /
bhūtvā kṣamāpayitvā ca prārthayad evam ānatā // Rm_32.162{61} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇe sthitā /
sadopasthānam ādhāya bhajiṣyāmi samāhitā // Rm_32.163{62} //
tat kṣamasva jagannātha yan mayāpakṛtaṃ vṛthā /
prasīdatu bhavāñ chāstā saṃbuddho hi kṣamākaraḥ // Rm_32.164{63} //
iti tayārthitaṃ śrutvā puṣyaḥ sa bhagavān muniḥ /
devatāṃ tāṃ samālokya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_32.165{64} //
śṛṇuṣva devate dharmam ihāmutra śubhāptaye /
dharmeṇa rakṣitā loke sarvatrāpi sukhī bhavet // Rm_32.166{65} //
tad ādau śraddhayā dharmaṃ śrotavyaṃ saugataṃ varaṃ /
tatas triratnam abhyarcya dātavyaṃ dānam arthine // Rm_32.167{66} //
tataḥ śuddhatrikāyaḥ syāc chuddhaśīlaḥ śubhāśayaḥ /
tataḥ satyasamādhānaḥ sarvasatvakṣamākaraḥ // Rm_32.168{67} //
saṃbodhisādhanodyogāt sarvakleśān vinirjayet /
tato dhyānasamādhisthaḥ prajñāratnam avāpnuyāt // Rm_32.169{68} //
(Rm 367)
tat suratnānubhāvena sarvamārān vinirjayan /
sarvasatvahitārthena saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_32.170{69} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā śubhavāñchibhiḥ /
dharmaṃ śrutvā sadā dānaṃ prakarttavyaṃ yathepsitaṃ // Rm_32.171{70} //
tvaṃ cāpy evaṃ sadā saukhyaṃ yadīchasi śubhānvitaṃ /
triratnaṃ bhajanaṃ kṛtvā kuru dānaṃ yathepsitaṃ // Rm_32.172{71} //
etat puṇyaṃ tu saṃbodhiprāptaye pariṇāmaya /
etatpuṇyavipākena nūnaṃ bodhiṃ samāpnuyāḥ // Rm_32.173{72} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā devatā mudā /
tathā hītipratijñāya prābhyanandat prabodhitā // Rm_32.174{73} //
tataḥ sa sugataḥ puṣyas tathāgataḥ sasāṃghikaḥ /
prabhāsayan samutthāya svāśrame samupāśrayat // Rm_32.175{74} //
eṣa hy ayaṃ virūpo 'sau devatā yā guhāśritā /
yuṣmābhiḥ satyam eveti manyatāṃ nānyathā khalu // Rm_32.176{75} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā sukhavāñchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_32.177{76} //
śubhasya karmaṇaḥ pāke śubhataivaṃ sadā bhave /
kṛṣṇasya duḥkhataivaṃ hi miśritasyāpi miśritaṃ // Rm_32.178{77} //
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kadā cana /
yenaiva yat kṛtaṃ karma tenaiva bhujyate phalaṃ // Rm_32.179{78} //
nāgnibhir dahyate karma klidyate nāpi codakaiḥ /
śuṣyate vāyubhir naiva kṣīyate ca na bhūmiṣu // Rm_32.180{79} //
nānyathāpi bhave naiva karma kvāpi kathaṃ cana /
yad yathā prakṛtaṃ karmaṃ tat tathaiva kuled dhruvaṃ // Rm_32.181{80} //
yad asau devatā tatra guhāśritā durāśayā /
vikṛtāṅgā virūpākṣā bhūtvā puṣyaṃ vyabhīṣapat // Rm_32.182{81} //
etatpāpavipākena paṃcajanmaśatāny api /
vikṛtāṅgo virūpākṣo babhūvāyaṃ bhave sadā // Rm_32.183{82} //
etatpāpāvimukto 'yaṃ virūpo vikṛtākṛtiḥ /
vibhransyo durbhagākāro bhavaty atrāpi sāṃprataṃ // Rm_32.184{83} //
yac cāsau devatā paścāttāpasaṃtapitāśayā /
tasya puṣyasya buddhasya prasannā śaraṇaṃ gatā // Rm_32.185{84} //
śraddhayā bhojanair divyaiḥ satkṛtya prābhajan mudā /
etatpuṇyavipākena lebhe 'nantaṃ sukhaṃ bhave // Rm_32.186{85} //
atrāpi śāsane bauddhe śraddhayā samupāgataḥ /
pravrajyāsaṃvaraprāptaḥ sākṣād arhatvam āptavān // Rm_32.187{86} //
iti yūyaṃ parijñāya caradhvaṃ sarvadā śubhe /
tato bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyuḥ // Rm_32.188{87} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa sarve te sāṃghikā api /
śrutvānumoditāḥ satyam ity uktvā parimenire // Rm_32.189{88} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ mayātra kathyate /
tvayāpy evaṃ mahārāja caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_32.190{89} //
prajāś cāpi tathā rājan bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālanīyaḥ sadādarāt // Rm_32.191{90} //
tena te sarvadā nityaṃ sarvatrāpi śubhaṃ bhavet /
(Rm 368)
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_32.192{91} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pratijñāya prābhyanandat prabodhitaḥ // Rm_32.193{92} //
śāstrādiṣṭaṃ prasannā idam api manuja ye virūpāvadānaṃ śṛṇvanti śrāvayanti pramuditamanaso ye ca puṇyābhirāgāḥ /
sarve te śrīsametāḥ sakalaguṇadharāḥ satsukhāni prabhuktvā saṃbuddhabhaktiraktāḥ sugatavaragṛhe saṃprayānti pramodaṃ // Rm_32.194{93} //

++ iti ratnāvadānatatve virūpāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 369)
XXXIṃ Kṣemāvadāna
athāśoko mahārājaḥ kṛtāṃjaliḥ puraḥ sthitaḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_33.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ samarhasi // Rm_33.2{2} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
aśokaṃ taṃ mahīpālaṃ samālokyaivam abravīt // Rm_33.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ tat pravakṣyāmi tava dharmavivṛddhaye // Rm_33.4{4} //
tadyathābhūt purā pūryyāṃ śrāvastyāṃ kauśalādhipaḥ /
prasenajid iti khyāto mahārājā mahīpatiḥ // Rm_33.5{5} //
vārāṇasyāṃ tadācāro brahmadattābhidho nṛpaḥ /
mahārājo mahīpālanṛpādhipas tadābhavat // Rm_33.6{6} //
tadā tayor mahībhoktroḥ parasparaviruddhayoḥ /
mahāhavasamāraṃbhād babhūva kṣubhitāśayaṃ // Rm_33.7{7} //
tatra sa kṣatriyo rājā prasenajin narādhipaḥ /
svastyayanavidhiṃ kṛtvā sarvāntaḥpurikānvitaḥ // Rm_33.8{8} //
caturaṃgavalaiḥ sārddhaṃ mahotsāhaṃ praṇādayan /
vaijayantīṃ samucchrāya kośalāviṣayāntataḥ // Rm_33.9{9} //
paryante sahasā gatvā vīryotsāhasamanvitaḥ /
vadhvā kāṣṭapaṭaṃ tatra prāvatasthe pure yathā // Rm_33.10{10} //
tac chrutvā brahmadatto 'pi kṣatriyo bhūpatir nṛpaḥ /
svastyayanavidhiṃ dhṛtvā svāntaḥpurasamanvitaḥ // Rm_33.11{11} //
caturaṃgavalaiḥ sārddhaṃ jayotsāhaṃ ninādayan /
vaijayantīṃ samucchrāya nadyā tīram upācarat // Rm_33.12{12} //
tatraiva samupāśritya vīryotsāhasamanvitaḥ /
vadhvā kāṣṭapaṭaṃ tatra saṃtasthe nagare yathā // Rm_33.13{13} //
tatra sa bhūpatī rājā brahmadatto narādhipaḥ /
agrarājñyā sahāraktaḥ saṃreme paricārayan // Rm_33.14{14} //
tadā sa mahiṣī rājñā saha krīḍāratā satī /
svalpāhāraratā gaurā dohadalakṣaṇaṃ dadhau // Rm_33.15{15} //
tathā tasmin kṣaṇe so 'pi prasenajin narādhipaḥ /
mahiṣyā saha saṃraktaḥ prareme paricārayan // Rm_33.16{16} //
tadā sāpi mahārājñī svāmikrīḍānucāriṇī /
svalpāhārotsahā gaurā dadhau dohadalakṣaṇaṃ // Rm_33.17{17} //
kramāt to 'pi mahārājñyāṃ pravṛddhagarbhahārite /
pīnastane haridrābhavarṇe 'bhūtāṃ kṛśāṅgike // Rm_33.18{18} //
(Rm 370)
tato 'gramahiṣī rājño brahmadattasya bhūpateḥ /
sā sūta samaye putraṃ divyāṃśam atisuṃdaraṃ // Rm_33.19{19} //
tac chrutvā sa bhūpālo brahmadattaḥ pramoditaḥ /
sahasopetya taṃ putraṃ dṛṣṭvā na tṛptim āyayau // Rm_33.20{20} //
tasminn eva dine tasya prasenajin mahīpateḥ /
bhāryāpi samaye sūta sutāṃ divyātisuṃdarīṃ // Rm_33.21{21} //
strīratnalakṣaṇopetaṃ subhadrāṃgīmanoharāṃ /
ramopamaṃ śubhākārāṃ manāpāṃ ratisaṃnibhāṃ // Rm_33.22{22} //
tac chrutvā sa mahīpālaḥ prasenajit prasāditaḥ /
sahasopetya tāṃ putrīṃ dadarsātipramoditaḥ // Rm_33.23{23} //
tāṃ dṛṣṭvā sa nareṃdro 'pi me vabhūva samāgataḥ /
tām eva suciraṃ paśyann avatasthe suniścalaḥ // Rm_33.24{24} //
tayor apy ubhayo rājñoḥ skaṃdhācārāḥ pravarttitāḥ /
ye nityaṃ tatpravṛttāṃtaṃ svaprabhor upahārakāḥ // Rm_33.25{25} //
ye prasenajitaś cārā brahmadattasya bhūpateḥ /
putro jāta iti śrutvā parijñāya prasedire // Rm_33.26{26} //
te prasenajito rājñaḥ sahasā samupāgatāḥ /
kṛtāṃjalipuṭo natvā pura evaṃ nyavedayan // Rm_33.27{27} //
jaya deva mahārāja śṛṇu tatra pravarttitaṃ /
brahmadattasya bhūpasya putro jāto 'dhunā khalu // Rm_33.28{28} //
sāṃprataṃ tatra rājendraśubhotsāhaṃ pravarttate /
tat tvayā saha saṃvaṃdhaṃ kṛtvā sa svapuraṃ vrajet // Rm_33.29{29} //
tat prasīda mahārāja mā vibhaiṣīḥ śubhaṃ bhavet /
tena saṃdhiṃ bhavān kṛtvā viharatāṃ yathāsukhaṃ // Rm_33.30{30} //
iti taiḥ kathitaṃ śrutvā sa prasenajin narādhipaḥ /
satyam etad iti jñātvā prasasāda 'viśaṃkitaḥ // Rm_33.31{31} //
tathā ye brahmadattasya gūḍhacārāḥ pravarttitāḥ /
te prasenajitaḥ putrī jāteti śuśruvus tadā // Rm_33.32{31} //
tatas te sahasā tatra brahmadattasya bhūpateḥ /
purataḥ samupāśritya praṇatvaivaṃ nyavedayan // Rm_33.33{33} //
jaya deva mahārāja śṛṇu tatra pravarttitaṃ /
prasenajinmahīpasya putrī jātā 'dhunā khalu // Rm_33.34{34} //
dārikā sā subhadrāṃgī divyakāmā ramopamā /
sarvalakṣaṇasaṃpannā suṃdarī ratisaṃnibhā // Rm_33.35{35} //
tena tatra śubhotsāhaṃ pravarttate 'dhunā prabho /
tena sahātra saṃvaṃdhaṃ karttum arhati sarvathā // Rm_33.36{36} //
iti taiḥ kathitaṃ śrutvā brahmadatto narādhipaḥ /
bhadram iti parijñāya tatraivaṃ samaciṃtayat // Rm_33.37{37} //
aho citra mahotsāho bhadram ekasmin divase yataḥ /
jāto me 'tra suto bhadras tasyāpi jāyate sutā // Rm_33.38{38} //
tat tāṃ bhadrāṃ ramākārāṃ taṃ prasenajitam ādarat /
prārthayitvātra putrāya sandhiṃ kṛtvā carevahi // Rm_33.39{39} //
iti niścitya sa brahmadatto rājā prasāditaḥ /
(Rm 371)
sujanaṃ dūtam āmaṃtrya pura evaṃ samabravīt // Rm_33.40{40} //
gacha dūta mahīpālaṃ taṃ prasenajitam ādarāt /
mamaivaṃ vacasopetya prārthayasva prabodhayan // Rm_33.41{41} //
brahmadatto mahīpālo vadaty evaṃ samādarāt /
bhavatā saha saṃvaṃdhaṃ karttum ichāmi sāṃprataṃ // Rm_33.42{42} //
yad ekasmin dine jātau dārakāv āvayor api /
sutā te bhadrikā khyātā mama putro 'pi bhadrikaḥ // Rm_33.43{43} //
tad etayor hi saṃvaṃdhaṃ karttum arhāvahe dhruvaṃ /
tad bhavān mama putrāya svātmajāṃ dātum arhati // Rm_33.44{44} //
evaṃ kṛte 'pi saṃvaṃdhe yāvajjīvaṃ sadāvayoḥ /
vairotsargo bhaven nūnaṃ prītisaṃdhir na bhetsyati // Rm_33.45{45} //
tadāvayoḥ sadā bhadraṃ viṣayeṣu samaṃtataḥ /
nirītikaṃ śubhotsāhaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ // Rm_33.46{46} //
iti me vacasā rājā prasenajit sa kauśalaḥ /
prārthanīyas tvayā sādho gachāstu te sumaṃgalaṃ // Rm_33.47{47} //
ity ādiṣṭaṃ narendreṇa śrutvā dūtaḥ sa bodhitaḥ /
tathety uktvā nṛpaṃ natvā samutthāya tato 'carat // Rm_33.48{48} //
tatra sa sahasā gatvā taṃ prasenajitaṃ nṛpaṃ /
upetya sāṃjalir natvā purastha evam abravīt // Rm_33.49{49} //
jaya deva mahārāja yadarthe 'ham ihāgataḥ /
tadarthaṃ saṃpravakṣyāmi bhavāṃ śrotuṃ samarhati // Rm_33.50{50} //
brahmadatto mahārājo bhavatāṃ kuśalaṃ mudā /
pṛchati sarvadā nityaṃ sarvatra viṣayeṣv api // Rm_33.51{51} //
punar evaṃ sa bhūpālo brahmadatto bravīty api /
bhavatā saha saṃvaṃdhaṃ kartum ichāmi sāṃprataṃ // Rm_33.52{52} //
yad ekasmin dine jātau dārakāv āvayor iha /
sutā te bhadrikā khyāto mama putro 'pi bhadrikaḥ // Rm_33.53{53} //
tad etayor hi saṃvaṃdhaṃ kartum arhāmahe dhruvaṃ /
tad bhavān mama putrāya svātmajāṃ dātum arhati // Rm_33.54{54} //
evaṃ kṛte 'pi saṃvaṃdhe yāvajjīvaṃ sadāvayoḥ /
vairotsargo bhaven nūnaṃ prītisaṃdhir na bhetsyate // Rm_33.55{55} //
tadāvayoḥ sadā bhadraṃ viṣayeṣu samaṃtataḥ /
nirītikaṃ śubhotsāhaṃ bhaved eva na saṃśayaḥ // Rm_33.56{56} //
iti me vacasā rājā prasenajit sa kauśalaḥ /
prārthanīyas tvayā sādho gachāstu tvaṃ samāhitaḥ // Rm_33.57{57} //
ity ādiśya narendreṇa brahmadattena bhūrbhujā /
preṣito 'haṃ mahārāja bhavatām aṃtike khalu // Rm_33.58{58} //
tat tena bhūpatīśena yathādiṣṭaṃ narādhipa /
bhavān api tathā kartum arhaty edan na nānyathā // Rm_33.59{59} //
evaṃ hi bhavatāṃ bhadraṃ yāvājjīvaṃ sukhaiḥ sadā /
sarvatra maṅgalotsāhaṃ bhaven nūnaṃ na saṃśayaḥ // Rm_33.60{60} //
tad bhavān api rājendra brahmadattasya bhūpateḥ /
putrāya svātmajāṃ bhadrāṃ saṃpradātum ihārhati // Rm_33.61{61} //
(Rm 372)
iti tena samākhyātaṃ śrutvā sa kośalādhipaḥ /
tuṣṇībhūtvā kṣaṇaṃ tatra manasaivaṃ vyaciṃtayet // Rm_33.62{62} //
aho me jāyate kṣemaṃ yad asau kṣatriyādhipaḥ /
vairaṃ vihāya saṃvandhaṃ karttum ichati sāṃprataṃ // Rm_33.63{63} //
tad ahaṃ tena bhūpena yathādiṣṭaṃ tathā 'dhunā /
datvaināṃ svātmajāṃ bhadrāṃ saṃdhiṃ kuryāṃ śubhāptaye // Rm_33.64{64} //
evaṃ kṛte sadā kṣemaṃ sarvatra viṣayeṣv api /
mama tasyāpi bhūpasya bhaven nūnaṃ na cānyathā // Rm_33.65{65} //
iti dhyātvā viniścitya prasenajit sa kauśalaḥ /
taṃ dūtaṃ samupāmaṃtrya samālokyaivam abravīt // Rm_33.66{66} //
sādho tena narendreṇa yathādiṣṭaṃ tathādarāt /
ājñāṃ śirasā dhṛtivā kariṣyāmi sadāpy ahaṃ // Rm_33.67{67} //
evaṃ me vacasā sādho sarvam etat suvistaraṃ /
samākhyāya narendraṃ taṃ prasādayitum arhasi // Rm_33.68{68} //
iti tena narendreṇa samākhyātaṃ niśamya saḥ /
dūtas tatheti vijñapya prābhyanandat prasāditaḥ // Rm_33.69{69} //
tataḥ sa dūtas taṃ bhūpaṃ kośalādhipatiṃ mudā /
natvā dṛṣṭvā samāmaṃtrya tato 'carat pramoditaḥ // Rm_33.70{70} //
tataḥ sa sahasā gatvā brahmadattasya bhūpateḥ /
upetya sāṃjaliḥ pādau praṇatvevam abhāṣata // Rm_33.71{71} //
jaya deva mahārāja diṣṭyā varddhasva sāṃprataṃ /
yathābhilaṣitaṃ sarvaṃ tat siddham iti manyatāṃ // Rm_33.72{72} //
tad yathā bhavatādiṣṭaṃ tathā vijñāpitaṃ mayā /
tac chrutvānena bhūpena pramoditvādhyuvāsitaṃ // Rm_33.73{73} //
iti satyaṃ samādhāya pālayasva yathoditaṃ /
sarvadā te bhaved bhadraṃ sarvatra viṣayeṣv api // Rm_33.74{74} //
iti tenoditaṃ śrutvā brahmadattaḥ sa bhūpatiḥ /
prabodhito 'numoditvā prābhyanaṃdat prasāditaḥ // Rm_33.75{75} //
tataḥ sa bhūpatī rājā brahmadatto mahotsavaiḥ /
caturaṃgavalaiḥ sārddhaṃ jayavādyaṃ pravādayan // Rm_33.76{76} //
tataḥ saṃprasthito lokaiḥ stūyamānaḥ surair api /
pracaran sahasā tatra svapuraṃ samupāyayau // Rm_33.77{77} //
tataḥ so 'pi mahīpālaḥ prasenajit pramoditaḥ /
caturaṃgavalaiḥ sārddhaṃ jayotsāhaṃ praṇādayan // Rm_33.78{78} //
tataḥ pratyāgato lokai stūyamāno 'marair api /
pracaran sa nṛpo tatra śrāvastyāṃ samupācarat // Rm_33.79{79} //
tatra svanagare prāptaḥ prasenajit sa kauśalaḥ /
svaprāsādatalāsīnaḥ sarvāntapurikānvitaḥ // Rm_33.80{80} //
tāṃ bhadarikāṃ sutāṃ dṛṣṭvā suprasannāśayo mudā /
aho kṣemaṃ prajātaṃ me ity evaṃ muhur abravīt // Rm_33.81{81} //
tatas tasyāḥ sutāyāḥ sa kṛtvā jātimahaṃ mudā /
sarvañ jñātīn samāhūya pura evam upādiśat // Rm_33.82{82} //
(Rm 373)
bhadantaḥ śrūyatām asyā bhadrāyā duhitur mama /
yathāyuktaṃ nāmadheyaṃ sthāpayata prasiddhitaṃ // Rm_33.83{83} //
iti tena narendreṇa samādiṣṭaṃ niśamyate /
saṃpaśyañ jñātayas tatra saṃmīlyaivaṃ samabruvan // Rm_33.84{84} //
yasmin dine prajāteyaṃ tasminn eva dine yataḥ /
kṣemaṃ no jāyate tasmāt kṣemābhidhā bhavantv iyaṃ // Rm_33.85{85} //
iti te jñātayaḥ sarve kṛtvaivaṃ saṃmataṃ tataḥ /
kauśalendraṃ tam āmaṃtrya praṇatvaivaṃ samabruvan // Rm_33.86{86} //
śṛṇu rājan yad asmākam abhiprāyaṃ pracakṣyate /
tad asyā nāmadheyaṃ karotu bhuvi viśrutaṃ // Rm_33.87{87} //
yasmin dine prajāteyaṃ kṣemaṃ bhavati sarvataḥ /
tenāsyā kriyatāṃ nāma kṣemeti viśrutaṃ bhuvi // Rm_33.88{88} //
tathā tair gaditaṃ śrutvā rājā sa janako mudā /
tasyāḥ putryās tathā nāma kṣemeti prārthitaṃ vyadhāt // Rm_33.89{89} //
tataḥ sā dārikāṣṭābhir dhātribhiḥ pratipālitā /
paripuṣṭā pravṛddhābhūd dhradastham iva paṃkajaṃ // Rm_33.90{90} //
tathā sa brahmadatto 'pi rājā svāntargṛhe gataḥ /
taṃ putrāṃ muhur ālokya prābhyanaṃdat pramoditaḥ // Rm_33.91{91} //
tatra tasya śiśo rājā kṛtvā jātimahaṃ pitā /
sarvāñ jñātīn samāhūya pura evam abhāṣata // Rm_33.92{92} //
bhavaṃto dārakasyāsya putrasya me śubhākṛteḥ /
kriyatāṃ nāmadheyan sanmaṃgalākṣarasaṃyutaṃ // Rm_33.93{93} //
ity ādiṣṭaṃ narendreṇa śrutvā te jñātayo mudā /
sarve 'py ekatra saṃgamya mithar evaṃ samabruvan // Rm_33.94{94} //
yad ayaṃ jātamātro 'pi kṣemaṃ karoti sarvataḥ /
tathāsya bhavatu kṣemaṃkara ity āhvayaṃ dhruvaṃ // Rm_33.95{95} //
iti te jñātayaḥ sarve brahmadattasya bhūpateḥ /
purataḥ samupāsṛtya praṇatvaivaṃ nyavedayan // Rm_33.96{96} //
śṛṇu rājan yad asmābhir nāmāsya kriyate śiśoḥ /
tan nāma kṣemasaṃpannaṃ prathayatu bhāvān bhuvi // Rm_33.97{97} //
yad ayaṃ jātamātro 'pi kṣemaṃ karoti sarvataḥ /
tena kṣemaṃkarākhyo 'yaṃ bhavaṃtu lokanaṃdanaḥ // Rm_33.98{98} //
etat taiḥ kathitam śrutvā brahmadattaḥ sa bhūpatiḥ /
tad eva nāme putrasya tasyākarot pravisṛtaṃ // Rm_33.99{99} //
tataḥ sa dārako 'ṣṭābhi dhātribhiḥ pratipālitaḥ /
paripuṣṭaḥ pravṛddho 'bhūd dhradasthaṃ kamalaṃ yathā // Rm_33.100{100} //
tataḥ kramāt kumāratvam āptavān sa nṛpātmajaḥ /
gurūṇāṃ samupāśritya lipī kramād aśikṣat // Rm_33.101{1} //
yathākramam adhītyevaṃ kṣemaṃkaraḥ sa buddhimān /
sarvaśāstrakalāsv ādi vidyāparaṃ yayau laghu // Rm_33.102{2} //
tataḥ sa daharaḥ kāntaḥ kumāro ratilālitaḥ /
(Rm 374)
savayeḥsacivaiḥ sārddhaṃ reme pure paribhraman // Rm_33.103{3} //
tadā sa dārikā kṣemā prasenajitsutāpi ca /
kramād abhūt kumārītvaprāptā kāntābhisuṃdarī // Rm_33.104{4} //
tataḥ sā bhadrikā kanyā sumatir guṇalālasāḥ /
gurūṇāṃ samupāśritya kramāl lipir aśikṣata // Rm_33.105{5} //
yathākramam adhītyaivaṃ sā subuddhimatī satī /
sarvaśāstrakalāvidyāpāraṃ yayau vicakṣaṇā // Rm_33.106{6} //
tadā sā bhāvinī kṣemā svasakhībhiḥ samanvitā /
saṃbuddhabhāṣitaṃ dharmam anuśrutvā mudānamat // Rm_33.107{7} //
tadā sa brahmadattasya kumāro 'tivicakṣaṇaḥ /
tāṃ kṣemāṃ suṃdarīṃ draṣṭuṃ samaichad ratilālasaḥ // Rm_33.108{8} //
tataḥ sa dūtam āhūya bodhayitvā prasādayan /
datvā suratnamālāṃ taṃ kṣemāyāḥ preṣayet svayaṃ // Rm_33.109{9} //
tataḥ sa dūta ādāya tāṃ mālāṃ sahasā caran /
śrāvastyāḥ puri saṃprāptaḥ kṣemāyāḥ sadane 'carat // Rm_33.110{10} //
tatra sa dūta ālokya sakhīm ekām upāgatāṃ /
tām upetya samāmaṃtrya suguptam evam abravīt // Rm_33.111{11} //
kṣemaṃkarakumāreṇa kṣemāye prahitām imāṃ /
ratnamālāṃ tvam ādāya bhadre tasyai samarpaya // Rm_33.112{12} //
ity uktvā ratnamālāṃ tāṃ kṣemāsakhīkare rahaḥ /
datvā sa dūta āmaṃtrya sahasā svapuraṃ yayau // Rm_33.113{13} //
tatra sāpi sakhī tasyāḥ kṣemāyāḥ purato gatā /
prābhṛtaṃ tam upasthāpya rahasy evaṃ nyavedayat // Rm_33.114{14} //
ayi bhadram imaṃ paśya prahitaṃ svāminā tava /
tad idaṃ tvaṃ samāśliṣya patim iva vibhāvaya // Rm_33.115{15} //
iti tayoditaṃ śrutvā sā kṣemā lajjitāśayā /
kāmaviṣāgnisaṃtrastā tasthau dinam adhomukhā // Rm_33.116{16} //
tataḥ sā kanyakā kṣemā tāṃ sakhīṃ purataḥ sthitāṃ /
sucirāt samupārabhya hartsayanty evam abravīt // Rm_33.117{17} //
are re kiṃ vadasy evaṃ svāmī me kātra vidyate /
nilajje vada tat kena prahitaṃ prābhṛtaṃ tava // Rm_33.118{18} //
ity uktaṃ sā sakhī śrutvā kṣemāyā durituḥ prabhoḥ /
ājanme sarvavṛttāṃtaṃ vistareṇa nyavedayat // Rm_33.119{19} //
evaṃ sakhyā samākhyātaṃ śrutvā sā nṛpanaṃdinī /
kṣemā saṃsārasaṃcārasamudvignāśayābhavat // Rm_33.120{20} //
tata utthāya sā kṣemā kanyāpi sahasā pituḥ /
upetya caraṇau natvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_33.121{21} //
tāta kāmārthinī nāham api tu sadguṇārthinī /
sadguṇāṃ sādhayiṣyāmi tad anujñāṃ dadātu me // Rm_33.122{22} //
yad ahaṃ śāsane bauddhe pravrajitvā samāhita /
brahmacaryaṃ samādhāya prechāmi carituṃ prabho // Rm_33.123{23} //
tad bhavāṃ kṛpayā tāta saṃbodhivratasādhane /
anujñāṃ saṃpradatv me sarvathānugrahaṃ kuru // Rm_33.124{24} //
(Rm 375)
ity arthitaṃ tayā putryā śrutvā sa kośalādhipaḥ /
tāṃ kumārīṃ samālokya tasthau saṃdigdhamānasaḥ // Rm_33.125{25} //
tataḥ sa janako rājā tāṃ kṣemāṃ svātmajāṃ priyāṃ /
bodhayituṃ samāmaṃtrya samālokyaivam abravīt // Rm_33.126{26} //
naivaṃ putri mayā kartuṃ śakyate tat kṣamasva me /
yat te janmani me rāṣṭre kṣemam evaṃ prajāyate // Rm_33.127{27} //
tadāpi tvaṃ pratijñaya brahmadattasya bhūpateḥ /
kṣemaṃkarāya putrāya saṃkalpitā mayātmaje // Rm_33.128{28} //
tad yathā me pratijñātaṃ vacanaṃ pūrayātmaje /
mā kṛthāḥ sarvathā kṣeme pravrajyāsādhane mama // Rm_33.129{29} //
yathā mayā pratijñātaṃ kariṣye na tad anyathā /
matveti me vacaḥ śrutvā kuladharme carātmaje // Rm_33.130{30} //
evaṃ pitroditaṃ śrutvā sā kṣemā prahatāśayā /
utthāya svālaye gatvā tūṣṇībhūtā nyaṣīdata // Rm_33.131{31} //
tadā sa janako rājā dūtam āhūya sādaraṃ /
sarvam etat pravṛttāṃtaṃ samākhyāyaivam abravīt // Rm_33.132{32} //
gacha sādho narendrasya brahmadattasya bhūpateḥ /
pura etat pravṛttāṃtaṃ nivedyaivaṃ prabodhaya // Rm_33.133{33} //
yad iyaṃ me sutā kṣemā pravrajituṃ samichati /
tad imāṃ sahasāgatvā bhavān ādātum arhati // Rm_33.134{34} //
iti rājñā samādiṣṭaṃ śrutvā puraḥ sa sādaraṃ /
tatheti saṃpratijñāya praṇatvā taṃ tato 'carat // Rm_33.135{35} //
tatra sa sahasā gatvā brahmadattasya bhūpateḥ /
upetya sāṃjalir natvā pura evaṃ nyavedayat // Rm_33.136{36} //
jaya eva yadarthe 'haṃ preṣito 'tra mahībhṛtā /
kośalendreṇa tad bhavāṃ śṛṇotv evaṃ bravīti saḥ // Rm_33.137{37} //
yad iyaṃ me sutā kṣemā pravrajituṃ samichati /
tad imāṃ sahasāgatvā bhavān āhartum arhati // Rm_33.138{38} //
yathā mayā pratijñātaṃ karttuṃ na śakyate 'nyathā /
tad ahaṃ te kumārāya dāsyāmi svātmajām imāṃ // Rm_33.139{39} //
evaṃ tena nareṃdreṇa samākhyāya bhavatpuraḥ /
preṣito 'ham iti jñātvā tat tatrāgaṃtum arhati // Rm_33.140{40} //
iti tenoditaṃ śrutvā brahmadattaḥ sa bhūpatiḥ /
taṃ dūtaṃ sahasāmaṃtrya pura evam abhāṣata // Rm_33.141{41} //
evaṃ ced āgamiṣyāmi saputraḥ saptame 'haṃ /
yat tat kṛtyaṃ hi tat sarvaṃ karttavyam iti kathyatāṃ // Rm_33.142{42} //
ity ādiṣṭaṃ nareṃdreṇa brahmadattena sāṃjaliḥ /
natvā tatheti vijñapya samutthāya tato 'carat // Rm_33.143{43} //
tatra sa sahasā gatvā svapuraṃ samupācaran /
nṛpatiṃ sāṃjalir natvā pura evaṃ nyavedayat // Rm_33.144{44} //
jaya deva yathādiṣṭaṃ brahmadattasya bhūpateḥ /
tathā vijñāpitaṃ sarvaṃ tad uktaṃ yācyate śṛṇu // Rm_33.145{45} //
(Rm 376)
evaṃ ced āgamiṣyāmi saputraḥ saptame 'hani /
tad yat kṛtyaṃ hi tat sarvaṃ sādhayituṃ tvam arhasi // Rm_33.146{46} //
iti tena narendreṇa pratijñāya nideśitaṃ /
iti satyaṃ parijñāya sarvaṃ kṛtyaṃ prakāraya // Rm_33.147{47} //
iti tenoditaṃ śrutvā prasenajit sa bhūpatiḥ /
tadarhasarvasāmagrīṃ sahasā samasādhayat // Rm_33.148{48} //
tadaitat sarvavṛttāṃtaṃ śrutvā cā dārikā sudhīḥ /
udvignamānasā kṣemā manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_33.149{49} //
hā kiṃ mayātra karttavyaṃ vivāhāṃ me bhave yataḥ /
kāmabhogaṃ parityajya vāṃchāmi saugatavrataṃ // Rm_33.150{50} //
kāmā hi garhyate sadbhi varṇyate saugataṃ vrataṃ /
tad atra kiṃ kariṣyāmi yan me na gocaraṃ vrate // Rm_33.151{51} //
dhig janma tasya saṃsāre yasya na gocaraṃ vrate /
vrataṃ vinātra kiṃ sāraṃ kāmabhogyai guṇair api // Rm_33.152{52} //
tad atra kva gamiṣyāmi nimagnā kāmapaṃkile /
ko me trātā bhaved atra saṃbuddhād aparaḥ kṛtī // Rm_33.153{53} //
tad atra taṃ jagannāthaṃ sarvajñaṃ sarvatāyinaṃ /
saṃsmṛtvā śaraṇaṃ gatvā prārthaye sādhunādarāt // Rm_33.154{54} //
nūnaṃ buddho jagannātho jagacchāstā munīśvaraḥ /
kṛpayā māṃ samālokya buddhavrate niyojayet // Rm_33.155{55} //
yadi me daivayogena vrataṃ naiva labheya hi /
saṃbuddhaśaraṇodbhūtaṃ puṇyaṃ tu labhyate dhruvaṃ // Rm_33.156{56} //
saṃbuddhasmṛtijaṃ puṇyaṃ na kṣiṇoti kadā cana /
saṃbuddhasaṃvaraṃ dadyād iti prajñair nigadyate // Rm_33.157{57} //
tad ahaṃ taṃ jagannāthaṃ smṛtvātra maraṇaṃ varaṃ /
na tu kāmaviṣaṃ bhokṣye bhojye puṇyāmṛtaṃ dhruvaṃ // Rm_33.158{58} //
iti niścitya sā kṣemā snātvā śuddhāmvarāvṛtā /
śaraṇapṛṣṭham āruhya abhavad dinmukhā sthitā // Rm_33.159{59} //
jānubhyāṃ bhuvi saṃsthitā kṛtāṃjalipuṭā mudā /
bhagavantam anusmṛtvā natvaivaṃ prārthayat tridhā // Rm_33.160{60} //
bhagavan nātha sarvajña sarvasatvānukaṃpaka /
brahmacārin mahābhijña maharṣe duritāntakaḥ // Rm_33.161{61} //
praśamopāyavid vijña śānta citta mahāmune /
tvam eva hi jagannātha tat te 'haṃ śaraṇaṃ vraje // Rm_33.162{62} //
tan māṃ bhavodadhau magnāṃ kṛpayoddhartum arhati /
iti saṃprārthite satyo kanyayā kṣemayā tayā /
bhagavān kṛpayā dṛṣṭyā dadarśa tāṃ śubhāśayāṃ // Rm_33.163{63} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā tāṃ kṣemāṃ bodhibhāvinīṃ /
ṛddhyākaśāt samāgatya tatra kṣemāntike yayau // Rm_33.164{64} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā sā kṣemā sahasotthitā /
prajñapya svāsanaṃ natvā sāṃjalir evam abravīt // Rm_33.165{65} //
bhagavan nātha saṃbuddha praviśātrāsane śubhe /
prasīda kṛpayapāyān māṃ samuddhartuṃ arhasi // Rm_33.166{66} //
(Rm 377)
iti tasyārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tāṃ kṣemāṃ bhadrikāṃ kanyāṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_33.167{67} //
mā bhaiṣi bhadrike kanye tvadīhitaṃ samṛdhyati /
tathā me śaraṇaṃ gatvā cara śubhe samāhitā // Rm_33.168{68} //
ity ādiśya punas tasyāḥ saṃbodhipadasādhanaṃ /
āryyasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_33.169{69} //
tad āryyadharmam ākarṇya kṣemā paribodhitā /
anāgāmiphalaṃ prāptā labdhābhijñābhavat tadā // Rm_33.170{70} //
tataḥ sā muditā kanyā dṛṣṭasatyā prasāditā /
sāṃjalis taṃ muniṃ natvā prārthayac caivam ādarāt // Rm_33.171{71} //
bhagavan sarvavin nātha sadaivaṃ kṛpayā bhavān /
dṛṣṭvā māṃ saugate dharme niyojya trātum arhati // Rm_33.172{72} //
ity arthitaṃ tayā śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tathā hīti pratijñāya tathārddhyā cāśrame yayau // Rm_33.173{73} //
tadā sā kanyakā kṣemā saṃbuddhaśaraṇaṃ gatā /
saṃsmṛtya śraddhayā nityaṃ prācaran muditā śubhe // Rm_33.174{74} //
tadā sa brahmadatto 'pi putrapurohitādibhiḥ /
svajanaiḥ sahasotsāhaiḥ śrāvastyāṃ samupācarat // Rm_33.175{75} //
tadāgatam samākarṇya prasenajit sa bhūpatiḥ /
sahasā maṃgalotsāhaiḥ pratyudyayau tam ādarāt // Rm_33.176{76} //
tatra sa kośaleśas taṃ brahmadattaṃ narādhipaṃ /
upetya kuśalaṃ dṛṣṭvā svapure saṃnyaveśayat // Rm_33.177{77} //
tatrānekāḥ samāyātā lokāḥ sarve pramoditāḥ /
tadvivāhamahotsāhaṃ draṣṭuṃ samupatasthire // Rm_33.178{78} //
tataḥ sa kauśalo rājā tadvivāhadine śubhe /
sādhitasarvasāmagrīṃ hotuḥ samatyaḍhaukayat // Rm_33.179{79} //
tadā kṣemā kumārī sā sarvālaṃkārabhūṣitā /
mātrā saha samāgatya tatrāsane samāśrayat // Rm_33.180{80} //
kṣemaṃkarakumāro 'pi sarvālaṃkārabhūṣitaḥ /
pitrā saha samāgatya tatrāsane upāviśat // Rm_33.181{81} //
tataḥ sa vidhivid dhotā śuddhāsane samāśrayan /
vidhināgniṃ samāvāhya sa havyaiḥ samatarpayat // Rm_33.182{82} //
tataḥ purohito vipras tadvelā samupāgate /
kṣemaṃkarāya tāṃ kṣemāṃ saṃkalpayitum ārabhat // Rm_33.183{83} //
yathāvidhi samārabhya brāhmaṇaḥ sa purohitaḥ /
kṣemāyā hastam ādāya kumārasyāsya prāgrahīt // Rm_33.184{84} //
tasminn eva kṣaṇe tatra sā kṣemā sahasodgatā /
pakṣivat khaṃ samāśritya tasthau dhyātvā munīśvaraṃ // Rm_33.185{85} //
tātra sā bhāsayanty eva sthitā ciraṃ samāhitā /
prātihāryāṇi citrāṇi vividhāny abhyadarśayat // Rm_33.186{86} //
tad dṛṣṭvā kauśalo rājā prasenajit pitāpi saḥ /
brahmadatto narendro 'pi purohito dvijo 'pi saḥ // Rm_33.187{87} //
kṣemaṃkaraḥ kumāro 'pi sarve 'pi brāhmaṇāś ca te /
amātyā maṃtriṇaś cāpi sarve sainyagaṇā api // Rm_33.188{88} //
(Rm 378)
paurāś cāpi striyo 'nye 'pi dārakā dārikā api /
sarve 'tivismayākrāṃtahṛdayā avatasthire // Rm_33.189{89} //
tatra kṣemaṃkaro rājakumāro brāhmaṇaiḥ saha /
tāṃ kṣemāṃ sāṃjalir natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_33.190{90} //
namas te bhagini kṣeme yat te 'haṃ kāmalālasāḥ /
pāṇiṃ grahītum ichāmi tat kṣamasva dayānidhe // Rm_33.191{91} //
yad evaṃ tvaṃ mahābhijñāpadaprāptā maharddhikā /
yat kāmān paribhuṃjīthā ity asthānam eva hi // Rm_33.192{92} //
tat kṣamasva tvam ākāśād avatīrya mahītale /
sarvalokābhibodhārthaṃ saddharmaṃ samupādiśa // Rm_33.193{93} //
iti saṃprārthitaṃ tena kumāreṇa niśamya sā /
kṣemā prasannāsyā tatrākāśād avātarat // Rm_33.194{94} //
tatra sā samupāgatya janakāye sabhāsane /
sthitvāryasatyam ārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_33.195{95} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā sarve lokāḥ prabodhitāḥ /
satyam iti parijñāya prābhyanandan prasāditāḥ // Rm_33.196{96} //
tataḥ kṣemaṃkaraḥ pitrā saha taṃ kośalādhipaṃ /
āmaṃtrya tadguṇāhṛṣṭamanāḥ svaṃ nagaraṃ yayau // Rm_33.197{97} //
tataḥ sā kanyakā kṣemā sāñjaliḥ purato gatā /
pituḥ pādāmbuje natvā prārthayed evam ādarāt // Rm_33.198{93} //
nāhaṃ kāmārthinī tāta saṃbuddhaśaraṇārthinī /
tad itaḥ śāsane bauddhe gantum ichāmi sāṃprataṃ // Rm_33.199{99} //
tad yadi te mayi prītir asti dhārme 'pi vā ruciḥ /
tad atra kṛpayānujñāṃ dātum arhati me pita // Rm_33.200{100} //
iti saṃprārthitaṃ putryā śrutvā sa kauśalādhipaḥ /
tāṃ kṣemāṃ svātmajāṃ kanyāṃ ciraṃ dṛṣṭvaivam abravīt // Rm_33.201{1} //
kimetra vakṣyate putri yat tvaṃ saddharmavāṃchinī /
kiṃ cāpy asi mahābhijñāvatī prajñāvatī sudhīḥ // Rm_33.202{1} //
kiṃ tu tvaṃ dārikā kanyā śītavātātapāhatā /
tat pravrajyāvrataṃ vālye carituṃ śaknuyāḥ kathaṃ // Rm_33.203{3} //
saddharma yadi te vāṃchā gṛhe sthitvā samāhitā /
triratnabhajanaṃ kṛtvā saddharmaṃ sādhayātmaje // Rm_33.204{4} //
triratnabhajanodbhūtaṃ puṇyaṃ saddharmasādhanaṃ /
tena saṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_33.205{5} //
evaṃ matvā svagehe tvaṃ śuddhaśīlavratāvṛtā /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cara nityaṃ śubhe sadā // Rm_33.206{6} //
iti pitroditaṃ śrutvā śā kṣemā kāmaniḥspṛhā /
pitaraṃ taṃ samālokya punar evam abhāṣata // Rm_33.207{7} //
na me tāta gṛhāvāse kleśamāragaṇākule /
kṣaṇaṃ sthātuṃ manas tena vāṃchati saugataṃ vrataṃ // Rm_33.208{8} //
sarve 'pi saugataḥ santo vihāre sugatāśrame /
sadā dharmāmṛtaṃ bhuktvā vasanti sadguṇodyatāḥ // Rm_33.209{9} //
(Rm 379)
ta eva sadguṇādhārā bodhisatvāḥ sukhānvitāḥ /
yāvajjīvaṃ vrataṃ dhṛtvā yānti cānte jinālayaṃ // Rm_33.210{10} //
iti dṛṣṭvāham ichāmi pravrajituṃ jināśrame /
tad bhavān kṛpayānujñāṃ dātum arhati me prabho // Rm_33.211{11} //
iti saṃprārthitaṃ putryā śrutvā sa bodhitaḥ pitā /
tathānumodanāṃ kṛtvā tāṃ kṣemām evam abravīt // Rm_33.212{12} //
kiṃ mayā vakṣyate vatse tvam evaṃ satsubhārthinī /
tad vraja śāsane bauddhe vrataṃ cara samāhitā // Rm_33.213{13} //
iti pitrābhyanujñātaṃ śrutvā sā muditāśayā /
kṣemā tasya pituḥ pādau natvaiva niryayau tataḥ // Rm_33.214{14} //
tataḥ sā muditā kṣemā sahasā tatra jināśrame /
gatā taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā muditā samupācarat // Rm_33.215{15} //
tatra sā sāñjalir natvā sāstāraṃ taṃ munīśvaraṃ /
purataḥ samupāsīnā prārthayad evam ādarāt // Rm_33.216{16} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ vraje /
tat pravrajyāvrataṃ datvā sadā me 'nugrahaṃ kuru // Rm_33.217{17} //
ity arthitaṃ tayā śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tac chiro dakṣahastena pṛṣṭvā tām evam abravīt // Rm_33.218{18} //
ehi vatse pragacha tvaṃ gautamyāḥ śaraṇaṃ vraja /
sā mātā bhikṣuṇīśāstā pravrajyāṃ te pradāsyati // Rm_33.219{19} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sā muditāśayā /
kṣemā tasyā jaganmātur gautamyāḥ samupācarat // Rm_33.220{20} //
tatra sā samupāsṛtya dṛṣṭvā tāṃ gautamīṃ mudā /
kṛtāñjalipuṭo natvā prārthayad evam ādarāt // Rm_33.221{21} //
jaganmātar ahaṃ kṣemā bhavatyāḥ śaraṇaṃ vraje /
tan pravrajyāvrataṃ mahyaṃ bhavantī dātum arhati // Rm_33.222{22} //
ity arthitaṃ tayā śrutvā gautāmī sā prasāditā /
tac chiro dakṣahastena pṛṣṭvaivaṃ tām abhāṣata // Rm_33.223{23} //
ehi bhikṣuṇi vatse śāsane saugate śubhe /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā brahmacaryaṃ samācara // Rm_33.224{24} //
ehīti samādiṣṭe gautamyāsya śubhāśayā /
kṣemābhūn muṇḍitā pātradharā sucīvarāvṛtā // Rm_33.225{25} //
tataḥ sā bhikṣuṇī kṣemā saumyarūpā jitendriyā /
bhitvā 'vidyāgaṇān duṣṭān prāptavidyāgaṇāñ chubhān // Rm_33.226{26} //
samādhidhāraṇīvidyā ghaṭamānā samudyatā /
mahābhijñāpadaprāptā saṃbodhipadasādhinī // Rm_33.227{27} //
tataḥ sā sumatīr matvā bhavacakraṃ calācalaṃ /
matvā ca sarvasaṃskāragatiś cāpi vighātinīḥ // Rm_33.228{28} //
sarvakleśagaṇān hitvā jitvā māragaṇān api /
sākṣād arhatpadaṃ prāpya babhūva brahmacāriṇī // Rm_33.229{29} //
tataḥ sākāśasādṛśyā nirvikalpā niraṃjanā /
vāsicaṃdanakalpāṃśā pariśuddhatrimaṃḍalā // Rm_33.230{30} //
saṃsāralābhasatkāraniḥspṛhā sarvadehināṃ /
(Rm 380)
sa devāsuralokānāṃ vaṃdyā pūjyābhavat satī // Rm_33.231{31} //
tataḥ sa bhagavāñ chāstā sarvajño 'rhan munīśvaraḥ /
sarvāns tāṃ śrāvakāṃ bhikṣūn samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_33.232{32} //
eṣāgrā bhikṣavaḥ sarvabhikṣūṇīnāṃ mamāśrame /
abhijñāpratibhāṇasatprajñānāṃ yad iyaṃ sudhīḥ // Rm_33.233{33} //
kṣemākhyā bhikṣuṇī satyavādinī brahmacāriṇī /
saty advayaparijñātā saṃbodhipadagāminī // Rm_33.234{34} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa sarve te sāṃghikā api /
vismitās taṃ muniṃ natvā paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_33.235{35} //
bhagavann anayā karma kiṃ purā sukṛtaṃ kṛtaṃ /
yeneyaṃ bhadrikā kṣemā prajñāvatī maharddhikā // Rm_33.236{36} //
mahāprajñāvatīnāṃ ca sarvāsām api saddhiyāṃ /
maharddhipratibhāṇānām agrā nirdiśyate tvayā // Rm_33.237{37} //
tad ime sāṃghikāḥ sarve śrotum ichaṃti sāṃprataṃ /
tat sarvaṃ samupādiśya sarvāl lokān prabodhaya // Rm_33.238{38} //
iti taiḥ prārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
sarvāns tān sāṃghikān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat // Rm_33.239{39} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve purā yad anayā kṛtaṃ /
tad ahaṃ saṃpravakṣyāmi sarvalokābhibodhane // Rm_33.240{40} //
purābhūt kāśyapo nāma tathāgato munīśvaraḥ /
sarvajño 'rhañ jagacchāstā sugato dharmādhipo jinaḥ // Rm_33.241{41} //
vārāṇasyām upāraṇye mṛgadāve jināśrame /
saddharmaṃ samupādiśya vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_33.242{42} //
tac chāsane tadā śreṣṭhiduhitā śaraṇaṃ gatā /
pravrajyāvratam ādāya pracacāra samāhitā // Rm_33.243{43} //
sā tatra śāsane bauddhe dadau dānaṃ samādarāt /
dvādaśābda sahasrāṇi brahmacaryaṃ cacāra ca // Rm_33.244{44} //
na kesmiṃ viguṇe 'bhyāsaṃ cakāra sā nirudyamā /
kevalaṃ saṃvaraṃ dhṛtvā triratnaṃ sarvadābhajat // Rm_33.245{45} //
tasyāyābhūd upādhyāyā bhikṣuṇī brahmacāriṇī /
sā kāśyapena nirdiṣṭā prajñāvatīgaṇāgragā // Rm_33.246{46} //
tat samākarṇya sā sādhvī bhikṣuṇī cānumoditā /
manasaivaṃ samādhāya praṇidhānaṃ vyadhān mudā // Rm_33.247{47} //
yathāyam uttaro vipro vyākṛtas tena tāyinā /
kalau śākyamunir nāma tathāgato bhaved iṭi // Rm_33.248{48} //
tadā tasya munīndrasya śāsane śaraṇaṃ gatā /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā careyaṃ brahmacārikāṃ // Rm_33.249{49} //
aham api tayā tatra prajñāvatīgaṇādhipā /
bhaveya hi yathāpīyam upādhyāyā mamādhunā // Rm_33.250{50} //
sadaitatpraṇidhānena caraṃti sā śubhāśayā /
triratnasmaraṇaṃ kṛtvā samaye maraṇaṃ yayau // Rm_33.251{51} //
yāsau śreṣṭhisutā hy eṣā kṣemā rājasutādhunā /
yānmeti bhikṣavo yūyaṃ manyadhvaṃ vratam eva hi // Rm_33.252{52} //
(Rm 381)
yat tadā prakṛtaṃ dānaṃ kāśyapaśāsane 'nayā /
etaddharmavipākena bhavatīyaṃ nṛpātmajā // Rm_33.253{53} //
yac cāpi hy anayā tatra brahmacaryaṃ supālitaṃ /
etatpuṇyair ihārhantī bhavatīyaṃ kilā 'dhunā // Rm_33.254{54} //
yadyāpi hy anayā tatra praṇidhānaṃ kṛtaṃ yathā /
tatheyaṃ bhavati hy atra prajñāvatīgaṇādhipā // Rm_33.255{55} //
evaṃ hi yat kṛtaṃ yena tenaiva bhujyate phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kadā cana // Rm_33.256{56} //
nāgnibhir dahyate karma klidyate nodakair api /
vāyubhiḥ śuṣyate naiva kṣīyate nāpi bhūmiṣu // Rm_33.257{57} //
na praṇaśyaṃti karmāṇi janmakalpaśatair api /
sāmāgrīṃ prāpya kāle hi phalanti prāṇināṃ khalu // Rm_33.258{58} //
anyathāpi bhaven naiva kṛtakarmaphalaṃ kvacit /
kṛṣṇakarmavipāke hi duḥkhataiva sadā bhave // Rm_33.259{59} //
śubhakarmavipāke tu sukhataiva sadā bhavet /
miśritakarmapākena miśritatā sadaiva hi // Rm_33.260{60} //
yathaiva yat kṛtaṃ karma tathaiva tat phalaṃ dhruvaṃ /
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā śubhavāṃchibhiḥ // Rm_33.261{61} //
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ sadā śubhe // Rm_33.262{62} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te sarvasāṃghikāḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_33.263{63} //
etan me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
tvaṃ cāpy evaṃ mahārāja cara nityaṃ śubhe sadā // Rm_33.264{64} //
prajāś cāpi tathā rājan bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratiṣṭhāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_33.265{65} //
tena te sarvadā nityaṃ sarvatrāpi śubhaṃ bhavet /
kramād bodhiṃ ca saṃprāpya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_33.266{66} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvā 'śokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_33.267{67} //
kṣemāvadānaṃ manujā idaṃ ye śṛṇvaṃti cāpi niśāmayanti /
te sarva evaṃ satataṃ sukhāni bhuktvā prayānty eva jinālayan te // Rm_33.268{68} //

++ iti ratnāvadānatatve kṣemāvadānaṃ samāptam ++

(Rm 382)
XXXIV Ārāmikāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ kṛtāñjaliḥ pramoditaḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_34.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathādeṣṭuñ ca me 'rhati // Rm_34.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan mahāmatiḥ /
tam aśokaṃ mahārājaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_34.3{3} //
śṛṇu sādhu mahārāja yathā me guruṇoditaṃ /
tathātrāhaṃ pravakṣyāmi tava dharmapravṛddhaye // Rm_34.4{4} //
tadyathā bhagavān buddhaḥ śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajñaḥ sugato śāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_34.5{5} //
śrāvakair bhikṣubhiḥ sārddhaṃ bhikṣuṇībhir upāsakaiḥ /
upāsikāgaṇaiś cāpi cailakaiś cāpi tīrthikaṃ // Rm_34.6{6} //
bodhisatvair mahāsatvaiḥ sarvasatvahitaṃkaraṃ /
ṛṣibhir yogibhiś cāpi yatibhir brahmacāribhiḥ // Rm_34.7{7} //
śrāvastyā bahir udyāne jetāraṇye jināśrame /
vihāre vyaharal lokahitārthaṃ dharmam ādiśan // Rm_34.8{8} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve satvāḥ pramoditāḥ /
śakrabrahmādayo devāḥ sarvalokādhipā api // Rm_34.9{9} //
nagendrā asurendrāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
siddhā vidyādharāḥ sādhyā garuḍā rākṣasā api // Rm_34.10{10} //
brāhmaṇāḥ kṣatriyā bhūpā rājaputrāś ca maṃtriṇaḥ /
amātyāḥ śreṣṭhinaḥ paura gṛhādhipā mahājanāḥ // Rm_34.11{11} //
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca śilpino 'pi śubhārthinaḥ /
grāmyā jānapadāś cānyalokāḥ kārpaṭikādayaḥ // Rm_34.12{12} //
sarve te samupāśritya vihāre taṃ munīśvaraṃ /
dṛṣṭvā sāñjalayo natvā muditāḥ samunpāviśan // Rm_34.13{13} //
tatra sarve 'pi te nāthaṃ tam abhyarcya yathākramaṃ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya praṇatvā samupāśrayan // Rm_34.14{14} //
tadā tān samupāsīnāṃ dṛṣṭvā sa bhagavāñ jinaḥ /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_34.15{15} //
tat saddharmāmṛtaṃ pītva sarve brahmādayo 'pi te /
lokāḥ satyam iti matvā prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_34.16{16} //
tasminn avasare kaścit'sau 'tha āramikaḥ sudhīḥ /
dantakāṣṭhaṃ samādāya śrāvastyāṃ samupāviśat // Rm_34.17{17} //
tatra naimittiko dvāre 'vasthitas tam āgataṃ /
dṛṣṭvā tad dantakāṣṭhaṃ ca samālokyaivam upāgamat // Rm_34.18{18} //
(Rm 383)
vataitad dantakāṣṭhaṃ yo bhakṣayiṣyati mānavaḥ /
nūnam ṇataraṇaṃ bhogyaṃ prabhokṣyati sa bhāgyavān // Rm_34.19{19} //
etat tenoditaṃ śrutvā sa āramika unmukhaḥ /
tatraiva kṣaṇam āśritya manasaivaṃ vyacintayat // Rm_34.20{20} //
kasmāy etad ahaṃ dadyāṃ saṃmāno yena me bhavet /
evaṃ dhyātvā punas tatra manasaivaṃ vyacintayat // Rm_34.21{21} //
yad ayaṃ bhagavān buddhaḥ sarvatraidhātukādhipaḥ /
jagacchāstā jagannātho dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_34.22{22} //
yad asmai dīyate kiñcid api tat phalam uttamaṃ /
aprameyam asaṃkhyeyaṃ mahatkhyātaṃ śrutaṃ mayā // Rm_34.23{23} //
tad asmai dharmarājāya buddhāya sarvatāyine /
jagacchāstre munīndrāya dadyāṃ kāṣṭham idaṃ nv ahaṃ // Rm_34.24{24} //
iti dhyātvā viniścitya sa āramika ādarāt /
dantakāṣṭhaṃ tad ādāya jetodyāne upācarat // Rm_34.25{25} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā bhikṣusaṃghapuraskṛtaṃ /
vihāre sa prasannāsyāḥ praviṣṭaḥ samupācarat // Rm_34.26{26} //
tatra tasya munīndrasya dantakāṣṭhaṃ tad ādarāt /
upasthāpya praṇatvā sa sāṃjalir evam abravīt // Rm_34.27{27} //
bhagavan nātha sarvajña mamānugrahakāraṇāt /
dantakāṣṭham imaṃ śāstā bhavān ādātum arhati // Rm_34.28{28} //
evaṃ saṃprārthite tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
dṛṣṭvā tat kāṣṭham ādāya tasyāgrato vyasṛjata // Rm_34.29{29} //
tadā tat kāṣṭham ādāya sa udyānapālako mudā /
tatraiva saugatārāme nikhanya nidadhe bhuvi // Rm_34.30{30} //
tatra nihitamātraṃ tat kāṣṭhaṃ mūlapratiṣṭhitaṃ /
mahacchākhāharitpatrapuṣpaphalasamṛddhitaḥ // Rm_34.31{31} //
tatkṣaṇena mahān vṛkṣo nyagrodhaḥ parimaṇḍalaḥ /
sarvasatvamanohārī mahāmegha ivābhavat // Rm_34.32{32} //
tatra sa bhagavān gatvā tacchāyāṃ samupāśrayan /
sabhāmadhyāsanāsīnaḥ saddhārmaṃ samupādiśat // Rm_34.33{33} //
etad adbhutam ālokya sarve lokāḥ savismayāḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pītvā prābhyanandan pramoditāḥ // Rm_34.34{34} //
tadā tatra mahātmā sa gṛhīśo 'nāthapiṇḍadaḥ /
samāgatya munīndraṃ taṃ natvaivaṃ prārthayan mudā // Rm_34.35{35} //
bhagavann aham adyeha bhagavantaṃ sasāṃghikaṃ /
pūjayituṃ samichāmi tan mamānugrahaṃ kuru // Rm_34.36{36} //
iti tat prārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
tatheti taṃ samālokya tūṣṇīṃ bhūtvādhyuvāsa tat // Rm_34.37{37} //
tad adhivāsitaṃ śāstra matvā so 'nāthapiṇḍadaḥ /
tatrāsanāni prajñapya tat sāmagrīṃ samānayat // Rm_34.38{38} //
tadā sa bhagavāns tatra sasāṃghikaḥ samutthitaḥ /
tad dattaṃ pādyam ādāya svasvāsane samāśrayat // Rm_34.39{39} //
tatrāsanasamāsīnaṃ taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
(Rm 384)
dṛṣṭvā sa muditaḥ śreṣṭhī yathākramaṃ samarcayet // Rm_34.40{40} //
tataḥ śatarasai bhojyaiḥ supraṇītaiḥ sa dīnabhṛt /
saṃbuddhapramukhaṃ sarvasaṃghaṃ taṃ samatarpayat // Rm_34.41{41} //
tataḥ sa śrīghanaṃ sarvasaṃghaṃ ca parituṣṭitaṃ /
matvā panīyapātrāṇi tad dhastādīṃ vyaśodhayat // Rm_34.42{42} //
tataḥ kramukatāmbūlagaṇauṣadhīrasāyanaṃ /
datvā sa sāṃjalir natvā sasaṃghaṃ tam upāśrayat // Rm_34.43{43} //
tataḥ sa bhagavān dṛṣṭvā taṃ gṛhastham upasthitaṃ /
ādimadhyāmṭakalyāṇaṃ sāśiṣaṃ dharmam ādiśat // Rm_34.44{44} //
tad dṛṣṭva samahotsāham āramikaḥ sa mohitaḥ /
naimittikasamākhyātaṃ satyaṃ matvābhyanaṃdata // Rm_34.45{45} //
tataḥ sa suprasannātmā ārāmikaḥ pramoditaḥ /
samutthāya munīndrasya purataḥ samupācarat // Rm_34.46{46} //
tatra tasya munīndrasya pādayoḥ sa kṛtāñjaliḥ /
praṇatvā manasā bodhipraṇidhānaṃ vyadhān mudā // Rm_34.47{47} //
yad asmai dharmarājāya jagacchāstrai jagadbhute /
mayātra śraddhayā dattakāṣṭhamātraṃ samarppitaṃ // Rm_34.48{48} //
etatpuṇyavipākena caritvāhaṃ śubhe sadā /
pratyekāṃ bodhim āsādya nirvṛtipadam āpnuyāṃ // Rm_34.49{49} //
iti tena sucittena praṇidhānam kṛtaṃ sadā /
matvā sa bhagavān smitaṃ visasarja saraśmikaṃ // Rm_34.50{50} //
tatas te raśmayaḥ sarvā munimukhābjaniḥsṛtāḥ /
nānā varṇāḥ samanteṣu bhuvaneṣu sa bhāsayan // Rm_34.51{51} //
ye cādho bhuvane yātāḥ sarvatra narakeṣu te /
avabhāsya sukhīkṛtya nārakīyān pracerire // Rm_34.52{52} //
tadraśmisaṃparispṛṣṭāḥ sarve te narakasthitāḥ /
nirduḥkhāḥ sukhasaṃpannā vismitā evam ūcire // Rm_34.53{53} //
aho citraṃ kathaṃ duḥkhaṃ prasrabdhaṃ jāyate sukhaṃ /
itaś cyutāḥ kuhānyatra saṃprāptāḥ sāṃprataṃ vayaṃ // Rm_34.54{54} //
iti saṃdigdhacittānāṃ teṣāṃ narakavāsināṃ /
bodhārthaṃ nirmitaṃ buddhaṃ bhagavān vyasṛjat tadā // Rm_34.55{55} //
tan nirmitaṃ muniṃ dṛṣṭvā sarve te narakasthititāḥ /
mahaccitrasamākrāntahṛdayāś caivam ūśire // Rm_34.56{56} //
naivānyatra gatā sarve ihaiva saṃsthitā vayaṃ /
kintv ayaṃ puruṣo 'pūrvadarśanaḥ samupāgataḥ // Rm_34.57{57} //
nūnam ayaṃ mahāsattvaḥ samīkṣyāsmān suduḥkhinaḥ /
kṛpayā coditaḥ sarvān samuddharttum ihāgataḥ // Rm_34.58{58} //
tad asya puruṣasyātra sarvair asmābhir ādarāt /
śraddhayā śaraṇaṃ gatvā karttavyaṃ bhajanaṃ mudā // Rm_34.59{59} //
iti saṃbhāṣya te sarve nārakīyā prasāditāḥ /
tasya nirmitabuddhasya prābhajañ charaṇaṃ gatāḥ // Rm_34.60{60} //
(Rm 385)
tadaitadbhajanotpannaiḥ puṇyais te narakotthitāḥ /
nirmuktapātakāḥ sarve śuddhakāyā divaṃ yayuḥ // Rm_34.61{61} //
evaṃ te raśmayaḥ sarve sarvāns tān nirayāśṛtān /
avabhāsya samuddhṛtya pratyāyayur muneḥ puraḥ // Rm_34.62{62} //
evam urddhagatā ye ca raśmayas te prasāritāḥ /
avabhāsya diśaḥ sarvāḥ saṃprasusruḥ surālayān // Rm_34.63{63} //
sarvān devālayāṃś caivam avabhāsya samantataḥ /
gatvākaniṣṭhaparyantaṃ sarvān devān acodayan // Rm_34.64{64} //
anityaṃ khalu saṃsāraṃ duḥkhaśūnyam anātmakaṃ /
puṇyam eva jagatsāraṃ matvā tac cinutādarāt // Rm_34.65{65} //
niṣkrāmatārabhadhvaṃ tad yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
mārasainyān vinirjitya caradhvaṃ saṃvare sadā // Rm_34.66{66} //
yo 'pramatto munīndrasya śāsane saṃcariṣyate /
sa hitvā janma saṃsāre duḥkhasyāntaṃ kariṣyati // Rm_34.67{67} //
ity udghoṣaiḥ surān sarvāñ codayitvā samantataḥ /
sarve te raśmayas tatra puraḥ pratyāyayur muneḥ // Rm_34.68{68} //
tatra te raśmayaḥ sarve 'py ekībhūtāś ca piṇḍitāḥ /
muniṃ pradakṣiṇīkṛtya tad ūrṇāyāṃ samāviśan // Rm_34.69{69} //
tad dṛṣṭvā sabhāsīnāḥ sarve lokāḥ savismayāḥ /
kiṃ śāstehādiśed dharmam ity evaṃ samacintayat // Rm_34.70{70} //
athānaṃdaḥ samutthāya kṛtāṃjaliḥ savismayaḥ /
bhagavantaṃ tam ānamya prārthayad evam ādarāt // Rm_34.71{71} //
nāhetupratyayaṃ śāstar hasanti sugatāḥ kvacit /
tat kim arthañ jagannātha bhavān hasati sāṃprataṃ // Rm_34.72{72} //
yad bhavataḥ smitaṃ dṛṣṭvā sarve ime sabhājanāḥ /
vismayasamupākrāntacittās tiṣṭhanti sarvavit // Rm_34.73{73} //
tad yad arthe bhavān smitaṃ muṃcati taj jagadguro /
samupādiśya sarveṣāṃ saṃśayaṃ chetum arhati // Rm_34.74{74} //
ity ānandoditaṃ śrutvā bhagavān munīśvaraḥ /
tam ānandaṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_34.75{75} //
evam etat tathānaṃda yathākhyātaṃ tvayā kila /
nāhetupratyayaṃ buddhā muñcaṃti hi smitaṃ kva cit // Rm_34.76{76} //
yadarthe 'ham ihānanda smitaṃ muñcāmi sāṃprataṃ /
tat satyaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuta yūyam ādarāt // Rm_34.77{77} //
yad ayaṃ śraddhayānanda sudhīr udyānapālakaḥ /
dantakāṣṭham upasthāpya satkāraṃ kurute mama // Rm_34.78{78} //
etatpuṇyavipākena kalpāny api trayodaśa /
vinipātam ayaṃ kvāpi gamiṣyati kadā cana // Rm_34.79{79} //
sarvadāyaṃ mahāsatvaḥ saddharmasādhanodyataḥ /
sadguṇī sukhasaṃbhoktā bodhisatvo bhaviṣyati // Rm_34.80{80} //
tato 'nte 'yaṃ mahābhijñaḥ pariśuddhatrimaṇḍalaḥ /
pratyekaṃ bodhim āsādya pratyekasugato jinaḥ // Rm_34.81{81} //
vimalo nāma satvānāṃ hitakarī śubhaṃkaraḥ /
(Rm 386)
brahmacārī viśuddhātmā lokanātho bhaviṣyati // Rm_34.82{82} //
evam ānaṃda vijñāya saṃbuddhaśāsane kvacit /
kiñcid vāpi pradātavyaṃ tat phalaṃ syān mahattaraṃ // Rm_34.83{83} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te sāṃghikādayaḥ /
sarve lokāḥ sabhāsīnāḥ prābhyanandan prabodhitāḥ // Rm_34.84{84} //
so 'pi cārāmikaḥ śrutvā vyākṛtaṃ sugatena tat /
triratnabhajanaṃ kartuṃ samaichan muditaḥ sadā // Rm_34.85{85} //
tac chrutvā sa mahādātā gṛhastho 'nāthapiṇḍadaḥ /
sāñjalis taṃ jinaṃ natvā muditaḥ svagṛhaṃ yayau // Rm_34.86{86} //
tataḥ sa bhagavāṃc chāstā samutthāya sasāṃghikaḥ /
svāsanasamupāsīnas tasthau dhyānasamāhitaḥ // Rm_34.87{87} //
tataḥ āramikaḥ so 'pi sarvādā saṃpramoditaḥ /
triratnabhajanaṃ kurvan prācarat samupasthitaḥ // Rm_34.88{88} //
iti me guruṇādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
tvayāpy evaṃ mahārāja bhaja ratnatrayaṃ sadā // Rm_34.89{89} //
lokāś cāpi tathā rājaṃ bodhayitvā prayatnataḥ /
triratnabhajanotsāhe yojanīyās tvayā sadā // Rm_34.90{90} //
tena te maṅgalaṃ nityaṃ sarvatrāpi bhavet sadā /
kramād bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_34.91{91} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tatheti prativijñapya prābhyanandat sapārṣadaḥ // Rm_34.92{92} //
āramikasyedam ihāvadānaṃ śṛṇvanti ye ye ca niśāmayanti /
te sarvam evaṃ śubhasatsukhāni bhuktvā prayaāsyanti jinālayan te // Rm_34.93{93} //

++ iti ratnāvadānatatve āramikāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 387)
XXXV śobhitāvadāna
athāśoko mahārājaḥ kṛtāṃjalipuṭo mudā /
upaguptaṃ yatiṃ natvā prārthayec caivam ādarāt // Rm_35.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇādiṣṭaṃ tathākhyātuṃ ca me 'rhati // Rm_35.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ tena śrutvā so 'rhaṃ sudhīr yatiḥ /
upagupto nareṃdraṃ taṃ samālokyaivam abravīt // Rm_35.3{3} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me gurubhāṣitaṃ /
tathātra hi pravakṣyāmi tava cittābhibodhane // Rm_35.4{4} //
tadyathā bhagavāc chāstā śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajño 'rhañ jagannātho dharmarājas tathāgataḥ // Rm_35.5{5} //
saṃbuddhaḥ sa tathā tatra pure kapilavastuni /
nyagrodharucirārāme vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_35.6{6} //
tasmiṃś ca samaye tatra pure kapilavastuni /
śākya āsīn mahāsādhuḥ śrīmān yakṣādhipopamaḥ // Rm_35.7{7} //
sarvalokapradhānākhyaḥ sarvadravyasamṛddhimān /
tasya bhāryā surūpākhyā suṃdarī ratisaṃnibhā // Rm_35.8{8} //
subhāvinī ramā kāntā svakuladharmacāriṇī /
tayā saha samāraktaḥ sa śrīmān paricārayan // Rm_35.9{9} //
yathākāmaṃ sukhaṃ bhuktvā rarāma saṃpramoditaḥ /
tataḥ svāpannasatvābhūt sā surūpā pragarbhitā /
kramād vṛddhodarā pāṇḍuvarṇā svalpāśinī kṛśā // Rm_35.10{10} //
tataḥ sā samaye sūta dārakaṃ divyasuṃdaraṃ /
darśanīyaṃ subhadrāṅgaṃ prāsādikaṃ manoharaṃ // Rm_35.11{11} //
tasya janmany anekāni mahāścaryakarāṇy api /
prādurbhūtāni taiḥ sarvaṃ nagaraṃ pariśobhitaṃ // Rm_35.12{12} //
tam abhiśobhitaṃ jātam śrutvā sa janako mudā /
sahasopetya saṃpaśyans tasthau citrānvitāśayaḥ // Rm_35.13{13} //
tataḥ sa mudito jñātīn āhūya saha vāṃdhavaiḥ /
kṛtva jātimahaṃ tasya nāmā hi khyātum abravīt // Rm_35.14{14} //
bhavanto jñātayaḥ sarve dṛṣṭvāsya lakṣaṇaṃ yathā /
tathā nāmaprasiddhena vyavasthāpitum arhatha // Rm_35.15{15} //
iti tenoditaiḥ śrutvā sarve te jñātayas tathā /
tasya nimittam ālokya taṃ śākyam evam abruvan // Rm_35.16{16} //
sādho yaj jāyate ātmābhaiḥ śobhayati puraṃ tataḥ /
śobhita iti nāmāsya bhavatu prathitaṃ bhuvi // Rm_35.17{17} //
iti tai jñātibhiḥ sarve samākhyātaṃ niśamya saḥ /
tathā tenābhidhānena prākhyāpayat tam ātmajaṃ // Rm_35.18{18} //
(Rm 388)
tataḥ śobhito 'ṣṭābhir dhātrībhiḥ prātipālitaḥ /
paripuṣṭo 'bhivṛddho 'bhū hradāruhāmbujaṃ yathā // Rm_35.19{19} //
yadā so dārakaḥ prauḍhaḥ kumāratvam avāptavān /
tadā pitrā sa vidyārthī guruhaste samarppitaḥ // Rm_35.20{20} //
tataḥ sa guruṇā śāstrā kramāl lipir aśiṣyate /
tathābhiśiṣyamāṇaḥ sa sarvavidyāntam āyayau // Rm_35.21{21} //
tataḥ sa śobhito dhīmān sarvavidyāṃ vicaksaṇaḥ /
tīrthikavādasaṃrakto virakto 'bhūd gṛhāśrame // Rm_35.22{22} //
sadā sa tīrthikārāme gatvā sa tīrthikaiḥ saha /
śāstrasaṃcodanotsāhai reme jayan pravādinaḥ // Rm_35.23{23} //
tasmiṃś ca samaye tatra nyagrodharucirāśramaṃ /
sa bhagavān sabhāsīno dharmam ādeṣṭum ārabhat // Rm_35.24{24} //
tadā te bhikṣavaḥ sarve bhikṣuṇyo 'pi samāgatāḥ /
vratinaś cailakāś cānye upāsakā upāsikāḥ // Rm_35.25{25} //
bodhisatvā mahāsatvās tathānye śrāvakā api /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ sarve te samupācaran // Rm_35.26{26} //
tatra taṃ śrīghanaṃ natvā parivṛtya samaṃtataḥ /
puraskṛtya samālokya sarve te upatasthire // Rm_35.27{27} //
tadānye 'pi samāyātā brahmaśakrādayaḥ surāḥ /
catvāro lokapālāś ca sarve lokādhipā api // Rm_35.28{28} //
siddhā vidyādharāś cāpi yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
rakṣasā garuḍā nāgās tathānye 'pi maharddhikāḥ // Rm_35.29{29} //
yatayo yoginaś cāpi nirgranthās tīrthikā api /
ṛṣayo brāhmaṇāś cāpi tāpasā brahmacāriṇaḥ // Rm_35.30{30} //
rājānaḥ kṣatriyā vaiśyā amātyā maṃtriṇo janāḥ /
śreṣṭhino dhaninaḥ paurāḥ sārthavāhā mahājanāḥ // Rm_35.31{31} //
vaṇijaḥ śilpinaś cāpi tathānyadeśavāśinaḥ /
grāmyā jānapadāś cāpi tathā kārpaṭikā api // Rm_35.32{32} //
sarve te samupāgatya dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā /
yathākramaṃ samabhyarcya natvā kṛtvā pradakṣiṇāṃ // Rm_35.33{33} //
sāṃjalayaḥ punar natvā parivṛtyā samaṃtataḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ // Rm_35.34{34} //
tataḥ sa śobhitaś cāpi tac chrutvā kauṭukānvitaḥ /
tatra tāṃ parṣadaṃ draṣṭuṃ sahasā samupācarat // Rm_35.35{35} //
tatra sa sahasopetya prādrakṣīt taṃ munīśvaraṃ /
sarvalokasabhāmadhyasamāsīnaṃ prabhāsvaraṃ // Rm_35.36{36} //
dvātriṃśallakṣaṇāśītivyaṃjanaparibhūṣitaṃ /
vyāmaprabhāsamudbhāsaṃ śatasūryādhikaprabhaṃ /
saumyaṃ śāntendriyaṃ kāntaṃ samaṃtabhadrarūpikaṃ /
dṛṣṭvā sa suprasannātmā natvā kṛtvā pradakṣiṇāṃ // Rm_35.37{37} //
taddharmadeśanāṃ śrotuṃ tatraikānte upāśrayat /
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tāṃ sarvāṃ samupasthitān // Rm_35.38{38} //
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat /
tadāryadharmam ākarṇya sarve te sa surādayaḥ // Rm_35.39{39} //
(Rm 389)
lokā dharmaviśeṣatvam ājñāya pratibodhitāḥ /
bodhicittaṃ samādhāya triratnabhajanodyatāḥ // Rm_35.40{40} //
sarvasatvahitārthena babhūvur bodhicāriṇaḥ /
tadā sa śobhitaś cāpi śrutvāryasatyam uttamaṃ // Rm_35.41{41} //
prabodhitaḥ prasannātmā saṃsāravirato bhavān /
satkāyadṛṣṭibhūmīndhraṃ viṃsatiśikharodgamaṃ // Rm_35.42{42} //
hitvā jñānāsinā śrotaāpattiphalam āptavān // Rm_35.43{43} //
dṛṣṭasatyo viśuddhātmā saddharmaguṇalālasaḥ /
saṃbuddhapadasaṃprāptyai pravrajituṃ samaichata // Rm_35.44{44} //
tataḥ sa samupāśritya kṛtāṃjalipurogataḥ /
taṃ munīndraṃ jagannāthaṃ svaivaṃ prārthayan mudā // Rm_35.45{45} //
bhagavan nātha sarvajña bhavatāṃ śaraṇaṃ gataḥ /
pravrajituṃ samichāmi tatkṛpayā prasīdatu // Rm_35.46{46} //
iti tenārthitaṃ śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
śobhitaṃ taṃ samālokya samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_35.47{47} //
yadi tvaṃ śāsane bauddhe pravrajituṃ samichasi /
pitur ājñāṃ samāsādya prehi dāsyāmi te vrataṃ // Rm_35.48{48} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā sa śobhito mudā /
pādau tasya muner natvā sahasā niryayau tataḥ // Rm_35.49{49} //
tatra sa svagṛhe gatvā pādau natvā puraḥ sthitaḥ /
pitror etat samākhyāya prārthayad evam ādarāt // Rm_35.50{50} //
tātāham adya gachāmi nyagrodharucire vane /
tatra taṃ śrīghanaṃ buddhaṃ paśyāmi parṣadāśritaṃ // Rm_35.51{51} //
dhanyās te śrāvakāḥ sarve bhikṣavo bhadrikāśikāḥ /
śāṃteṃdriyāḥ samācārā arhanto brahmacāriṇaḥ // Rm_35.52{52} //
teṣām eva hi saṃsāre sāphalyaṃ janma mānuṣe /
ye bhajanti munīndrasya śāsane śaraṇaṃ gatāḥ // Rm_35.53{53} //
teṣāṃ caivaṃ susāraṃ syān saṃsāre bhavacāraṇe /
ye saddharmaṃ munīndrasya śrutvā caraṃti saṃvaraṃ // Rm_35.54{54} //
teṣāṃ cāpi bhave sāraṃ janmadravyaguṇārjanaṃ /
satkāraiḥ sāṃghike sevāṃ kṛtvā caranti ye vrataṃ // Rm_35.55{55} //
kiṃ teṣāṃ mānuṣe janma nisphalaṃ sarvasādhanaṃ /
ye dhyātvāpi jinaṃ smṛtvā bhajaṃti na kadā cana // Rm_35.56{56} //
teṣāṃ ca kiṃ bhave janma kevalaṃ pāpasādhanaṃ /
ye na śṛṇvaṃti saddharmaṃ saṃbuddhabhāṣitaṃ kva cit // Rm_35.57{57} //
teṣāṃ ca nisphalaṃ janma mānuṣye duḥkhasādhanaṃ /
ye na kurvanti satkāraṃ sāṃghikeṣu kadā cana // Rm_35.58{58} //
evaṃ ye paśuvad gehe bhogyaṃ bhuktvā vasaṃti vai /
teṣāṃ kiṃ janma saṃsāre pāpaduḥkhārtham eva hi // Rm_35.59{59} //
evaṃ te prāṇinaḥ sarve bhramaṃti bhavasāgare /
yato yair dṛśyate kvāpi triratnaṃ na kadā cana // Rm_35.60{60} //
tathāsmākam api cātra saṃsāre janma nisphalaṃ /
saṃpado 'pi nirarthā hi triratnabhajanaṃ vinā // Rm_35.61{61} //
(Rm 390)
dharmārthajanmasaṃsāre yadi dharmo na labhyate /
kim evaṃ jīvitenāpi kevalāśubhasādhinā // Rm_35.62{62} //
tad varaṃ mṛtyur adyevaṃ vinā dhārmārthasādhanaṃ /
kiṃ tena jīvitenāpi yan mithyāduḥkhasādhanaṃ // Rm_35.63{63} //
na prāptaṃ bhagavatpūjā mahotsāhaṃ kadāpi yaiḥ /
dharmo 'pi na śrutaḥ kaścin na kārāḥ sāṃghike kṛtāḥ // Rm_35.64{64} //
bhītebhyo nābhayaṃ dattaṃ daridrāśā na pūritā /
duḥkhāya kevalaṃ mātur gatās te garbhaśalyatāṃ // Rm_35.65{65} //
dhanyās te sukhino loke subhadrāḥ śubhabhāvinaḥ /
satpuruṣā mahātmānaḥ śrīmaṃtaḥ sadguṇāśrayāḥ // Rm_35.66{66} //
ye buddhe śaraṇaṃ gatvā dhyātvā smṛtvā samāhitāḥ /
saddharmāmṛtam āpīya carantaḥ saugataṃ vrataṃ // Rm_35.67{67} //
sarve satvahitārthaṃ ca dānaṃ datvā yathepsitaṃ /
dayālavaḥ susaumyāṃśāḥ sarvasatvahitāśayāḥ // Rm_35.68{68} //
saṃbodhisādhanotsāhasarvasatvahitodyatāḥ /
niḥkleśā vimalātmānaḥ samādhiniścalāśayāḥ // Rm_35.69{69} //
prajñāvaṃto mahādhīrāḥ saṃbodhiratnalābhinaḥ /
pravrajyāvratinārhanto nirvikalpā niraṃjanāḥ // Rm_35.70{70} //
bhikṣāhārā nirātaṃkā niḥśaṃkā damiteṃdriyāḥ /
niḥśeṣanirjitāvidyāḥ prāptavidyā viśāradāḥ // Rm_35.71{71} //
svachaṃdacāriṇaḥ santaḥ sarvasatvātmabhāvinaḥ /
niḥspṛhā viratotsāhā nirdainyaḥ kṣubhitāśayāḥ // Rm_35.72{72} //
nirmadā nirahaṃkārā āryā nirabhimāninaḥ /
nirmāyā nirmamākhaḍgā niḥsaṃgā niḥparigrahāḥ // Rm_35.73{73} //
muṇḍitā khikkhirīpātradadhānāś cīvarāvṛtāḥ /
yatinaḥ sugatākārās triyānamokṣadeśakāḥ // Rm_35.74{74} //
svaparātmahitārthena saṃbodhimārgadeśakāḥ /
vaṃdyāḥ pūjyāḥ pramānyāś ca caturbrahmavihāriṇaḥ // Rm_35.75{75} //
te eva sugatiṃ yāṃti yāṃti cānte jinālaye /
saṃbodhiṃ ca samāsādya bhaveyuḥ sugatā api // Rm_35.76{76} //
iti satyaṃ munīndreṇa samādiṣṭaṃ niśamya me /
mano 'tra bhavasaṃcāre carituṃ nābhivāṃchati // Rm_35.77{77} //
triratnaśaraṇaṃ kṛtvā saṃbuddhaśāsane śubhe /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā caritum ichati sāṃprataṃ // Rm_35.78{78} //
kiṃ ca me janmakāle yad idaṃ yuḥ śobhitāruṣā /
saṃpado 'pi pravarddhante divyābhisuṃdarāsmi ca // Rm_35.79{79} //
tat sarvaṃ me purā bhadrakarmadharmavipākataḥ /
saṃpadyate 'dhunā nūnaṃ viddhi mā tv anyathā pita // Rm_35.80{80} //
etan nūnam iti matvā bhūyo 'pi me manas tathā /
saddharmasādhanaṃ kartum ichati saugataṃ vrataṃ // Rm_35.81{81} //
etad dhetor ahaṃ tāta prārthayāmy evam ādarāt /
tad anujñāṃ pradattaṃ me yadi vāṃchāsti vā śubhe // Rm_35.82{82} //
etatpuṇyavibhāgena yūyam api surālayaṃ /
gatvā divyasukhāny eva bhuktvā ciraṃ nivatsyatha // Rm_35.83{83} //
(Rm 391)
tataḥ kāle divaś cyutvā martyaloka ihāgatāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cariṣyatha śubhe sadā // Rm_35.84{84} //
tac chubhapuṇyapākena śuddhāśayāḥ śubhāvinaḥ /
saṃbuddhaśāsane gatvā saddharmaṃ śroṣyathādarāt // Rm_35.85{85} //
tatas tat puṇyapākena saṃghānāṃ śaraṇaṃ gatāḥ /
satkāraiḥ samupasthitvā bhajiṣyatha samādarāt // Rm_35.86{86} //
tatas tat puṇyapākena bodhicittam avāpsyatha /
tato lokahitārtheṣu bodhicaryāṃ cariṣyatha // Rm_35.87{87} //
tataḥ pāramitāḥ sarvāḥ pūrayitvā yathākramaṃ /
tato bodhiṃ samāsādya saṃbuddhapadam āpsyatha // Rm_35.88{88} //
evaṃ vijñāya saṃbuddhapadasaṃpratipattaye /
tad anujñāṃ pradattaṃ me saṃbuddhapadavāṃchire // Rm_35.89{89} //
anityaṃ khalu samṣāraṃ jīvitaṃ kṣaṇabhaṃguraṃ /
kṣaṇabhaṃgiśarīraṃ ca sarveṣāṃ bhavacāriṇāṃ // Rm_35.90{90} //
saṃpado 'pi sthirā naiva satkṣaṇaṃ ca sudurlabhaṃ /
mānuṣye sarvadā janma labhyate na sudurllabhaṃ // Rm_35.91{91} //
tatrāpi durlabhā dharme matir jātāpi na sthirāḥ /
dharmaṃ tu saugataiḥ śreṣṭhaṃ yat saṃbodhipadasādhanaṃ // Rm_35.92{92} //
tat saṃbodhipadaprāptyai dharmaṃ ichāmi saugataṃ /
tad anujñāṃ pradatvā me mano harṣayata drutaṃ // Rm_35.93{93} //
dharmaṃ vinātra kiṃ sāraṃ bhogyair arthair guṇair api /
kiṃ kāmasukhaṃ bhuktvā sthitvā ca paśuvad gṛhe // Rm_35.94{94} //
tad anujñāṃ na datyaśyen sthāsyāmi na gṛhe 'py ahaṃ /
sarvān parigrahāns tyaktvā gamiṣyāmi tapovanaṃ // Rm_35.95{95} //
tatra ko nirjane sthitvā caritvā duṣkaraṃ tapaḥ /
anāhāro mariṣye 'haṃ sarvatra maraṇaṃ dhruvaṃ // Rm_35.96{96} //
kasya mṛtyu bhave nāsti kutra mṛtyor bhayaṃ na hi /
sarvalokān grasen mṛtyur eko 'pi sa mahāvaliḥ // Rm_35.97{97} //
tad atra kiṃ viṣādena yad damopāyam atra na /
avaśyaṃ bhāvino bhāvā bhavanti mahatām api // Rm_35.98{98} //
mṛtyukāle sahāyo 'pi ko 'pi nāsti sahānugaḥ /
dharma eva tadaiko hi sahāyaḥ syāt sahānugaḥ // Rm_35.99{99} //
evaṃ matvātra saṃsāre sthātuṃ nechanti sajjanāḥ /
sarvān parigrahāns tyaktvā pravrajanti śubhārthinaḥ // Rm_35.100{100} //
tathāham api tan mṛtyubhayaṃ dṛṣṭvābhiśaṃkitaḥ /
saṃbuddhaśaraṇaṃ gatvā carituṃ vratam utsahe // Rm_35.101{1} //
iti dharme nidheddhaṃ mā kiṃ cid vā vaktum arhatha /
suprasannādhiyānujñāṃ pradātum eva me 'rhati // Rm_35.102{2} //
iti tenātmajenaivaṃ saṃprārthitaṃ niśamya tau /
pitarau vismayākrāṃtacittau taṣṭhatur mūrchitau // Rm_35.103{3} //
tatas tau dhairyam ālambya tam eva svātmajaṃ cirāt /
dṛṣṭvā viyogaduḥkhārttau taṣṭhatur likhitāv iva // Rm_35.104{4} //
(Rm 392)
tataḥ sa janakaḥ śākyas taduktaparibodhitaḥ /
galadaśrumukho dṛṣṭvā taṃ putram evam abravīt // Rm_35.105{5} //
hā putra kiṃ atrāhaṃ vadeya sāṃprataṃ khalu /
yat tvam eva sudhīr vijñaḥ paṇḍito 'si vicakṣaṇaḥ // Rm_35.106{6} //
yat tvaṃ śāsane bauddhe pravrajituṃ samichasi /
tac chāstuḥ śaraṇaṃ kṛtvā vrataṃ cara samāhitaḥ // Rm_35.107{7} //
iti pitroditaṃ śrutvā sa sobhitaḥ pramoditaḥ /
pitroḥ pādān praṇatvaiva sahasā niryayau gṛhāt // Rm_35.108{8} //
tataḥ sa sahasā gatvā nyagrodhatarumaṇḍite /
vihāre sugatārame praviśya samupācarat // Rm_35.109{9} //
yatra sa purato gatvā kṛtāṃjalipuṭo mudā /
praṇatvā taṃ jagannāthaṃ prārthayad evam ādarāt // Rm_35.110{10} //
bhagavan nātha sarvajña prāpyānujñāṃ samāvraje /
tad bhavān sāṃprataṃ mahyaṃ pravrajyāṃ dātum arhati // Rm_35.111{11} //
bhavatāṃ śaraṇe sthitvā pravrajya saugataṃvrataṃ /
dhṛtvā sadā samādāya cariṣye bodhicārikāṃ // Rm_35.112{12} //
iti saṃprārthitaṃ tena bhagavān sa munīśvaraḥ /
savyena pāṇinā tasya śiraḥ spṛṣṭvaivam ādiśat // Rm_35.113{13} //
ehi ca vatsa samādhāya vrataṃ carasva saugataṃ /
ity uktvā sa munīndraḥ svasāṃghike taṃ samagrahīt // Rm_35.114{14} //
ehīty ukte munīṃdreṇa śobhito 'bhūt sa muṇḍitaḥ /
khikkhirīpātravibhrāṇaḥ kākhāyacīvarī yatiḥ // Rm_35.115{15} //
tataḥ sa sumatir bhikṣuḥ saṃsāragatinispṛhaḥ /
bhitvāvidyāgaṇān sarvān prāptavidyā viśāradaḥ // Rm_35.116{16} //
sarvakleśagaṇāṃ jitvā sākṣād arhatvam āptavān // Rm_35.117{17!} //
tataḥ so 'rhan mahābhijñaḥ pariśuddhatrimaṇḍalaḥ /
nikleśaḥ suviśuddhātmā śuddhendriyo jināṃśabhṛt // Rm_35.118{18} //
nirvikalpaḥ samākāro brahmacārī niraṃjanaḥ /
saṃsāralābhasatkāraniḥspṛhaḥ khasamāśayaḥ // Rm_35.119{19} //
sa devāsuralokānāṃ sarveṣāṃ bhavacāriṇāṃ /
mānyaḥ pūjyo 'bhivaṃdyaś ca babhūva sa jinātmajaḥ // Rm_35.120{20} //
tad dṛṣṭvā bhikṣavaḥ sarve vismayoddhatamānasāḥ /
bhavantaṃ praṇatvaivaṃ paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_35.121{21} //
bhagavan kiṃ purānena sukṛtaṃ prakṛtaṃ kuha /
yenāyaṃ sukule jāto divyakalpātisuṃdaraḥ // Rm_35.122{22} //
janmani vāsya jātāni mahādbhutakarāṇy api /
yair etan nagaraṃ sarvaṃ caṃdrābhair iva śobhitaṃ // Rm_35.123{23} //
bhavatāṃ śāsane cāpi triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā yatir arhan bhavaty api // Rm_35.124{24} //
etat sarvaṃ samākhyāya bhavāṃc chāstā jagadguruḥ /
sarvān asmān sabhāṃś cāpi prabodhayitum arhati // Rm_35.125{25} //
iti tair bhikṣubhiḥ sarvaiḥ prārthite sa munīśvaraḥ /
sarvān yatīn sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat // Rm_35.126{26} //
(Rm 393)
śṛṇuta bhikṣavaḥ sarve yad anena purākṛtaṃ /
tat sarvaṃ samāśakhye yuṣmākaṃ paribodhane // Rm_35.127{27} //
tadyathābhūt purā śāstā krakuchandas tathāgataḥ /
sarvajño 'rhaṃ jagannātho dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_35.128{28} //
tadā sa bhagavān loke bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupādiśya pracacāra samaṃtataḥ // Rm_35.129{29} //
evaṃ sa bhagavāṃ chāstā kṛtvā sarvatra maṃgalaṃ /
śobhāvatyā mahāpūryyā rājadhānyā upāśrame // Rm_35.130{30} //
vihāre saugatāvāse samāśritya prabhāsayan /
saddharmaṃ samupādeṣṭuṃ vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_35.131{31} //
tatrāgatya samānīnaṃ taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
śrutvā śobho mahārājo draṣṭuṃ sa samupācarat // Rm_35.132{32} //
tatra sa nṛpatiḥ śobho dṛṣṭvā taṃ sugataṃ muniṃ /
krakuchaṃdaṃ samāsīnaṃ bhikṣusaṃghapuraskṛtaṃ // Rm_35.133{33} //
muditaḥ samupāsṛtya kṛtāṃjaliḥ purogataḥ /
praṇatvā suprasannāsyaḥ prārthayam evam ādarāt // Rm_35.134{34} //
bhagavan nātha sarvajña bhavāñ chāstā jagadguruḥ /
tad asmākaṃ hitārthena dharmam ādeṣṭum arhati // Rm_35.135{35} //
iti saṃprārthite tena rājñā sa bhagavān api /
taṃ śobhaṃ kṣitipāleṃdraṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_35.136{36} //
śṛṇu rājan samādhāya satvānāṃ hitakāraṇaṃ /
saṃbodhisādhanaṃ dharmaṃ vakṣyāmi te śubhārthataḥ // Rm_35.137{37} //
anityaṃ khalu saṃsāre sarvaṃ śūnyam anātmakaṃ /
māyākleśasamudbhūtaṃ jagallokam aśāśvataṃ // Rm_35.138{38} //
tad atra kiṃ bhave sāraṃ nirarthaṃ duḥkhasādhanaṃ /
iti vijñāya rājendra kleśāñ jitvā śubhe cara // Rm_35.139{39} //
śubhena sadgatiṃ yāyā sadgatau sarvadā sukhaṃ /
sukhena sarvadā bhadre caritavyaṃ tathā bhavaṃ // Rm_35.140{40} //
śubhaṃ saṃjāyate puṇyāt sarvatrāpi sadā dhruvaṃ /
puṇyaṃ saṃjāyate hy ādau saṃbuddhadarśanād api // Rm_35.141{41} //
etatpuṇyānubhāvena saddharmaśravaṇaṃ labhet /
tat saddharmarasāsvādasaṃsaktaś ca samutsahet // Rm_35.142{42} //
tadutsāhāt punaḥ śrotum abhilāṣaḥ samudbhavet /
samudbhūtābhilāṣaś ca satkṛtya mānayen mudā // Rm_35.143{43} //
sadguruṃ samupāsṛtya saddharmaṃ śṛṇuyāt sadā /
tat saddharmāmṛtasvādaguṇalabdhaḥ pramoditaḥ // Rm_35.144{44} //
saddharmacāraṇo bhikṣūn satkṛtya mānayen mudā /
tatas tad dharmam ākarṇya saṃbodhidharmavāṃchitaḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā svaparārthahite caret // Rm_35.145{45} //
etatpuṇyavipākena sa kule śrīsamālaye /
jāto lokahitārthena dānaṃ dadyād yathepsitaṃ // Rm_35.146{46} //
tad dānapuṇyapākena sa dātā sadgatiṃ vrajet /
sadgatisthaḥ sukhenaivaṃ suśīlaḥ saṃvaraṃ caret // Rm_35.147{47} //
(Rm 394)
tat suśīlavratotpannaiḥ puṇyaiḥ sa pariśuddhadhīḥ /
sarvasatvahitārtheṣu dayālu maitravac caret // Rm_35.148{48} //
tatas tat puṇyapākena sa sudhīro vicakṣaṇaḥ /
svaparātmahitārthena sarvakāryāṇi sādhayet // Rm_35.149{49} //
etat puṇyaviśuddhātmā niḥkleśo vimalāśayaḥ /
samādhidharaṇīvidyāsamādhānaḥ sudhīr bhavet // Rm_35.150{50} //
tatas tat puṇyasaṃbhārasaṃbodhiguṇasārthabhṛt /
prajñābdhipāram āsādya bodhicittamaṇiṃ labhet // Rm_35.151{51} //
tan maner anubhāvena sarvopāyavidhānavit /
sarvasatvahito dhānaṃ bodhicaryāvrataṃ caret // Rm_35.152{52} //
tatpuṇyaiḥ sa mahāsatvaḥ sarvasatvaśubhaṃkaraḥ /
saṃbodhipraṇidhānena saddharmābhirato bhavet // Rm_35.153{53} //
tatas tad dharmapūtātmā duṣṭakleśān vinirjayan /
sarvahitārthasaṃbhartā mahābhijñā valī bhave // Rm_35.154{54} //
tato māragaṇāñ jitvā pariśuddhatrimaṇḍalaḥ /
so 'rhan saṃbodhisaṃprāptaḥ saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_35.155{55} //
tataḥ sa sugataḥ śāstā kṛtvā dharmamayaṃ jagat /
bodhimārge pratiṣṭhāpya nirvṛtaḥ svālayaṃ vrajet // Rm_35.156{56} //
tataḥ sa svālaye līno dharmadhātvīśvaro jinaḥ /
viśvarūpā viśuddhābhajyotirūpo niraṃjanaḥ // Rm_35.157{57} //
evaṃ vijñāya rājendra saṃbuddhapadavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_35.158{58} //
tathā taṃ sarvadā bhadraṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramāt saṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpsyatha // Rm_35.159{59} //
iti śāstrā samādiṣṭaṃ śrutvā śobhaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pravijñapya prābhyanandat prabodhitaḥ // Rm_35.160{60} //
tadārabhya sa bhūmīndras triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
sarvasatvahitaṃ kṛtvā prācarat sarvadā śubhe // Rm_35.161{61} //
tadā tadviṣaye tatra sarvadābhūc chubhotsavaṃ /
sarva lokāś ca saddharmāratotsāhāḥ pracerire // Rm_35.162{62} //
evaṃ sa nṛpatiḥ śobhas taṃ munīndraṃ sasāṃghikaṃ /
yathārhabhojanaiś cāpi trimāsyaṃ samasevita // Rm_35.163{63} //
tataḥ sa bhūmīrājo trimāsānte sasāṃghikaṃ /
krakuchaṃdaṃ munīndraṃ taṃ natvaivaṃ prārthayan mudā // Rm_35.164{64} //
bhagavan nātha sarvajña sarvadātra sasāṃghikaḥ /
saddharmaṃ kṛpayāsmadbhyam ādeṣṭum sthātum arhati // Rm_35.165{65} //
iti saṃprārthite rājñā bhagavān sa jagadguruḥ /
tada śobhaṃ jagatīpālaṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_35.166{66} //
nāhaṃ rājaṃs tavaikasya hitārthe sugato bhave /
api tu sarvasatvānāṃ śubhahetau bhave jinaḥ // Rm_35.167{67} //
tad evaṃ sarvalokeṣu bodhicaryāṃ prakāśayan /
saddharmaṃ samupākhyātuṃ careyaṃ saha sāṃghikaiḥ // Rm_35.168{68} //
(Rm 395)
yady asti te sadā rājaṃ bhaktiśraddhāmatir mayi /
mannāmābhisamuddiśya stūpaṃ kṛtvā sadā bhaja // Rm_35.169{69} //
etasmiṃ yat kṛtaṃ karma tan mayi kṛtam eva hi /
tiṣṭhato nirvṛtasyāpi tulyaṃ bhaktimatāṃ phalaṃ // Rm_35.170{70} //
tadyathā mayi rājendra śraddhayā śaraṇaṃ gataḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā carasvaivaṃ śubhe mudā // Rm_35.171{71} //
tathāsmin sarvadā stūpe śraddhayā śaraṇaṃ gataḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā śubhe cara samāhitaḥ // Rm_35.172{72} //
tathā te sarvadā kṣemaṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramāt saṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāt // Rm_35.173{73} //
ity ādiśya sa saṃbuddhas tasmai śobhāya bhūrbhuje /
svanakhakeśam utkṛtya dadau stūpārtham ādarāt // Rm_35.174{74} //
taṃ munīndrapradattaṃ sa bhūpatiḥ saṃpramoditaḥ /
praṇatvā samupāgṛhya sānaṃdaḥ svālayaṃ yayau // Rm_35.175{75} //
tatra sa nṛpatī rājā tan nakhakeśam ādarāt /
garbhe nidhāya sadratnair mahastūpam akārayat // Rm_35.176{76} //
tatas taṃ sa nṛpo rājā pratiṣṭhāpya yathāvidhiḥ /
mahotsavaiḥ sadā nityaṃ samabhyarcya bhajan mudā // Rm_35.177{77} //
tatraikasmin dine bhadre parvaṇi pratyupasthite /
sametya goṣṭhikāḥ sarve taṃ stūpaṃ draṣṭum āgatāḥ // Rm_35.178{78} //
dṛṣṭvā te goṣṭhikāḥ sarve suprasannābhimoditāḥ /
nānāpuṣpais tam abhyarcya mahotsavaiḥ sahābhajat // Rm_35.179{79} //
tatraiko goṣṭhiko dṛṣṭvā daridro 'ham iti bruvan /
tatpūjāmahotsāhe lajjayā svagṛhaṃ yayau // Rm_35.180{80} //
tatas tair goṣṭhikaiḥ sarvair dṛṣṭvā sa svagṛhe tataḥ /
bahuśaḥ paribhāṣitvā goṣṭhimadhyād bahiṣkṛtaḥ // Rm_35.181{81} //
tataḥ sa lajjayākhinnaḥ paścāttāpāgnitāpitaḥ /
hā maṃdaḥ katham eko 'haṃ tiṣṭheyam ity aciṃtayat // Rm_35.182{82} //
tataḥ sa sugataṃ smṛtvā daridro 'pi samaṃtataḥ /
sarvapuṣpāṇi saṃgṛhya tais taṃ stūpaṃ samarcayat // Rm_35.183{83} //
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya sāṃjaliḥ sa pramoditaḥ /
tat pādayoḥ praṇatvaivaṃ praṇidhānaṃ mudākarot // Rm_35.184{84} //
yan mayātra munīndrasya stūpaḥ puṣpaiḥ samarcitaḥ /
etatpuṇyavipākena bhaveyaṃ śrīsamṛddhimān // Rm_35.185{85} //
ity evaṃ praṇidhiṃ kṛtvā tat stūpaṃ śaraṇaṃ gataḥ /
sa daridraḥ samabhyarcya prābhajan saṃpramoditaḥ // Rm_35.186{86} //
manyatāṃ bhikṣavo yo 'sau daridro 'yaṃ hi śobhitaḥ /
yat stūpo 'rcitaḥ puṣpais tenāyaṃ śrīsamṛddhimān // Rm_35.187{87} //
anyad api yathānena sukṛtaṃ prakṛtaṃ purā /
tat sarvaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇudhvan yūyam ādarāt // Rm_35.188{88} //
tathāthābhūt purā pūryyāṃ vārāṇasyāṃ gṛhādhipaḥ /
śreṣṭhī mahājanaḥ sādhur vyavahāravicakṣaṇaḥ // Rm_35.189{89} //
tadaikasmin dine tasya gṛhāntike śanaiś caran /
(Rm 396)
pratyekasugato glāno bhikṣārthaṃ samupācaran // Rm_35.190{90} //
taṃ gṛhāntikam āyātaṃ dṛṣṭvā sa karuṇāhataḥ /
sahasopetya natvainam āmaṃtrya svagṛhe nayet // Rm_35.191{91} //
tatra śreṣṭhī sa taṃ glānaṃ pratyekabuddham āsane /
upasthāpya samabhyarcya paṭenāchādayan mudā // Rm_35.192{92} //
tasmai kṣīrodanaiḥ pūrṇaṃ pātraṃ paṃcāmṛtaiḥ saha /
pradatvā sāṃjalir natvā manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_35.193{93} //
yad ayaṃ sugato glāno 'bhyarcito mayādarāt /
etatpuṇyavipākena bhaveyaṃ kṣemavān sudhīḥ // Rm_35.194{94} //
ity evaṃ praṇidhānena sa śreṣṭhī pratimoditaḥ /
satkṛtya sādaraṃ tatra svāśrame samacārayat // Rm_35.195{95} //
manyatāṃ bhikṣavo yo 'sau śreṣṭhī śrīmān mahājanaḥ /
ayam eva mahābhijñaḥ śobhito 'rhan mahāmatiḥ // Rm_35.196{96} //
yad anena tadā glānapratyekabuddha ādarāt /
paṭenāchādya piṃḍena pratipādya samarcitaḥ // Rm_35.197{97} //
etatpuṇyavipākena śobhito 'yaṃ samṛddhimān /
paṃcajanmaśatāny evaṃ babhūva sadguṇākaraḥ // Rm_35.198{98} //
bhūyo 'pi yat purānena sukṛtaṃ sādhitaṃ yathā /
tat sarvaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇudhvaṃ yūyam ādarāt // Rm_35.199{99} //
tadyathābhūt purā śāstā kāśyapo 'rhans tathāgataḥ /
sarvajñaḥ sugato nātho dharmarājo munīśvaraḥ // Rm_35.200{100} //
vārāṇasyāṃ sa saṃbuddho mṛgadāve sasāṃghikaḥ /
sarvasatvahitārthena vyaharad dharmam ādiśat // Rm_35.201{11} //
tasmiṃś ca samaye tatra vārāṇasyām abhūd gṛhī /
saṃbuddhabhaktimān sādhur daridraḥ kāṣṭhahārikaḥ // Rm_35.202{2} //
sa ekasmin dine kāṣṭham āhartu parvaṭe vrajan /
tatraikatra mahat stūpaṃ dadarśāchāditaṃ tṛṇaiḥ // Rm_35.203{3} //
dṛṣṭvā sa samupāśritya tat tṛṇāni samaṃtataḥ /
sarvāṇy api samutpāṭya saṃmṛjya samaśodhayat // Rm_35.204{4} //
tatas taṃ śobhitaṃ dṛṣṭvā sa śreṣṭhī saṃpramoditaḥ /
natvā pradakṣiṇīkṛtya manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_35.205{5} //
yad ayaṃ saugatastūpo mayā saṃmṛjya śodhitaḥ /
etatpuṇyavipākena bhaveyaṃ divyasuṃdaraḥ // Rm_35.206{6} //
divyātiriktābhaiḥ śobhitaḥ syān samṛddhimān /
anāgatāṃś ca saṃbuddhān ārāgayeyam ādarāt // Rm_35.207{7} //
tadā tacchāsane gatvā triratnaśaraṇaṃ gataḥ /
pravrajyārhatpadaṃ prāpya vrajeyāhaṃ sunirvṛtiṃ // Rm_35.208{8} //
ity evaṃ praṇidhiṃ kṛtvā praṇatvā taṃ jinālayaṃ /
satataḥ kāṣṭham ādāya svagṛhaṃ samudācarat // Rm_35.209{9} //
tataḥ sa sumatiḥ śrīmān abhūt tatpuṇyavān kṛtiḥ /
sukhāni suciraṃ bhuktvā kāle mṛto divaṃ yayau // Rm_35.210{10} //
svarge sa divyabhogyāni bhuktvā reme suraiḥ saha /
paṃcajanmaśatāny evaṃ sukhaṃ bhuktvā bhramed bhave // Rm_35.211{11} //
(Rm 397)
atrāpi yadeyaṃ śrīmāñ chāsane me samāgataḥ /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā carann arhan bhavaty api // Rm_35.212{12} //
tat sarvaṃ hi vijānīta tatstūpasaṃmṛṣṭapuṇyataḥ /
yathā ca ciṃtitaṃ tatra tathāsya siddhyate 'dhunā // Rm_35.213{13} //
daridrakāṣṭhahāro yo bhavet so 'yaṃ hi śobhitaḥ /
anya iti na manyantavyaṃ yuṣmābhir nātra saṃśayaḥ // Rm_35.214{14} //
evaṃ sarvatra saṃsāre sarveṣām api prāṇināṃ /
yathaiva yat kṛtaṃ karma tathaiva tat phalaṃ dhruvaṃ // Rm_35.215{15} //
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma kvāpi kadā cana /
anyathāpi bhaven naiva karmaphalaṃ kathaṃ cana // Rm_35.216{16} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā sukhavāṃchibhiḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_35.217{17} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te sarvasāṃghikāḥ /
sarve lokāś ca saṃbodhiprāptuṃ dharmārthino 'bhavan // Rm_35.218{18} //
iti me guruṇākhyātaṃ śrutaṃ mayā tathocyate /
tvam apy evaṃ mahārāja saddharmanirato bhava // Rm_35.219{19} //
prajāś cāpi mahāraja bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge 'bhisaṃsthāpya pātum arhati sarvadā // Rm_35.220{20} //
evaṃ kṛte mahārāja sarvatra vaḥ śubhaṃ bhavet /
kramāt saṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_35.221{21} //
iti tenārhatākhyātaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūmipaḥ /
tathā hīti pratijñapya prābhyanandat sa pārṣadaḥ // Rm_35.222{22} //
ye śraddhāḥ suprasannā idam api manujāḥ śobhitasyāvadānaṃ /
śṛṇvanti śrāvayaṃti pramuditamanasā ye ca saṃbodhikāmāḥ /
te sarve bodhisatvāḥ sakalaguṇabhṛto bodhicaryāṃ caranto /
bhuktvā saukhyaṃ prakāmaṃ daśabalanilaye saṃprayānti pramuktvā // Rm_35.223{23} //

++ iti ratnāvadānatatve śobhitāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 398)
XXXVI Muktāvadāna
athāśoko mahīpālaḥ sāṃjaliḥ samupāśritaḥ /
upaguptaṃ yatiṃ natvā punar evam abhāṣata // Rm_36.1{1} //
bhadanta śrotum ichāmi punar anyat subhāṣitaṃ /
tadyathā guruṇākhyātaṃ tathādeṣṭuṃ ca me 'rhati // Rm_36.2{2} //
iti saṃprārthitaṃ rājñā śrutvā so 'rhan sudhīr yatiḥ /
tam aśokaṃ mahārājaṃ samālokyaivam abravīt // Rm_36.3{3} //
śṛṇu sādhu mahārāja yathā me gurubhāṣitaṃ /
tathātrāhaṃ pravakṣyāmi tava cittaviśuddhaye // Rm_36.4{4} //
tadyathābhūn mahāpūryyāṃ śrāvastyāṃ śrīdasaṃnibhaḥ /
śreṣṭhī mahādhanaḥ sādhuḥ puṣyābhidho mahājanaḥ // Rm_36.5{5} //
tasya bhāryā subhadrāṃgī rāmākhyā śrīsamānikā /
kuladharmasamācarā svāmicaryānucāriṇī // Rm_36.6{6} //
yayā patnyā subhāvinyā sārddhaṃ puṣyaḥ sa sanmatiḥ /
yathākāmaḥ sukhaṃ bhuktvā reme samupacārayan // Rm_36.7{7} //
tataḥ sā samaye kāṃtā garbhiṇī varddhitodarā /
svalpāhāraratā pāṇḍuvarṇā kṛśābhavat kramāt // Rm_36.8{8} //
tataḥ sā samaye 'sūta dārikāṃ divyasuṃdarīṃ /
śironivaddhamuktā srakkohitām abhirocinīṃ // Rm_36.9{9} //
tāṃ saṃjātāṃ śirovaddhamuktāmālāṃ praśobhitāṃ /
dārikāṃ sā prasū dṛṣṭvā sacitrānaṃdito 'bhavat // Rm_36.10{10} //
tac chrutvā sa pitā puṣyo vismayoddhatamānasaḥ /
upetya tāṃ sutāṃ dṛṣṭvā tasthau paśyan savismayaḥ // Rm_36.11{11} //
tatas te jñātayaḥ sarve vaṃdhumitrasuhṛjjanāḥ /
tāṃ saṃjātāṃ niśamyāśu draṣṭum ājagmur ādarāt // Rm_36.12{12} //
tatra tāṃ dārikāṃ kāṃtāṃ śiromuktāsraganvitāṃ /
darśanīyāṃ subhadrāṃgīṃ prādrākṣus te ciraṃ mudā // Rm_36.13{13} //
ahosvid devakanyeyaṃ nūnaṃ mānyā na mānavī /
yad iyaṃ jātamātrāpi bhābhiḥ śobhate puraṃ // Rm_36.14{14} //
iti saṃbhāṣya te sarve jñātivaṃdhū suhṛjjanāḥ /
suciraṃ tāṃ samālokya vismitā niryayus tataḥ // Rm_36.15{15} //
tataḥ sa janakas tasyāḥ kṛtvā jatimahaṃ mudā /
sarvāñ jñātīn samāmaṃtrya pura evam abhāṣata // Rm_36.16{16} //
bhavanto 'syāḥ sutāyā me dṛṣṭvā saṃpannimittamāṃ /
yathā loke prasiddhaṃ syāt tathā nāmābhidhīyatāṃ // Rm_36.17{17} //
iti tenoditaṃ śrutvā sarve te jñātivāṃdhavāḥ /
tan nimittaṃ samālokya taṃ puṣyam evam abruvan // Rm_36.18{18} //
(Rm 399)
sādho yat saṃprajāteyaṃ muktāmālāśiroruhā /
tad asyā nāma mukteti prasiddhaṃ bhavatu dhruvaṃ // Rm_36.19{19} //
evaṃ taiḥ jñātibhiḥ sarvaiḥ samākhyātaṃ niśamya saḥ /
puṣyas tasyāḥ sutāyās tan nāmaprasiddham acārayat // Rm_36.20{20} //
tataḥ sā dārikā muktā dhātrībhiḥ pratipālitā /
aṣṭābhir abhipuṣyāṃgā pravṛddhābhūd hradābjavat // Rm_36.21{21} //
tataḥ sā dārikā kāntā pravṛddhābhūt kumārikā /
guruṇāṃ samupāśritya kramād vidyā aśikṣate // Rm_36.22{21*} //
tatra sā sumatīr muktā lipipāraṃ gatā kramāt /
sarvaśāstrakalāvidyāpāraṃ yayau vicakṣaṇā // Rm_36.23{22} //
tataḥ sā dānasaṃraktā sarvārthibhyo yathepsitaṃ /
saddharmapraṇidhānena dadau nityaṃ prasāditā // Rm_36.24{23} //
sarve 'pi yācakās tasyā gṛhaṃ dṛṣṭvā samāgatāḥ /
tad dattaṃ dravyam ādāya prayayuḥ saṃpramoditāḥ // Rm_36.25{24} //
tadaiko brāhmaṇas tasyā muktāmālāṃ śiroruhāṃ /
dṛṣṭvā lobhākulātmā sa gṛhaṃ gatvā samāśrayat // Rm_36.26{25} //
tatra sa brāhmaṇo dṛṣṭvā tāṃ kanyāṃ saṃpradāyanīṃ /
upetyāśīrvacoddatvā prārthayad evam ādarāt // Rm_36.27{26} //
jayo 'stu te sadā bhadre ciraṃ jivyāḥ sukhānvitā /
yathā te vāṃchate cittaṃ tathā sarvaṃ prasiddhyatu // Rm_36.28{27} //
bhadre 'haṃ te guṇāc chrutvā dūrato yad ihāvraje /
tad arthaṃ śṛṇu te vakṣye tac chrutvā me prasīdatu // Rm_36.29{28} //
yad iyaṃ te śirobaddhā muktāmālā praśobhitā /
tad imāṃ me pradatvātra mano mama vinodaya // Rm_36.30{29} //
iti saṃprārthite tena sā muktā saṃpradānikā /
tāṃ pradātuṃ samichantī taṃ vipram evam abravīt // Rm_36.31{30} //
sādhu vipra kṣaṇaṃ tiṣṭha mā vrajasvānyataḥ kvacit /
pitror ājñāṃ samāyācya dāsyāmi te imām api // Rm_36.32{31} //
ity uktvā sa samāśvāsya brāhmaṇaṃ taṃ pralobhitaṃ /
sahasā purato gatvā pitror evam abhāṣata // Rm_36.33{32} //
pitar amba gṛhe 'smākaṃ brāhmaṇo 'rthī samāgataḥ /
sa mamemāṃ śirorūḍhāṃ muktāmālāṃ prayācate // Rm_36.34{33} //
tad imāṃ dātum ichāmi tasmai viprāya sādhave /
tad anujñāṃ pradattaṃ me yady asti vāṃ dayām api // Rm_36.35{34} //
iti putryoditaṃ śrutvā sa pitā vismayāhataḥ /
tāṃ putrīṃ suciraṃ dṛṣṭvā paribhāṣyaivam abravīt // Rm_36.36{35} //
bho vatsa kiṃ samīkṣyaivaṃ svamastaka samudbhavāṃ /
netravat katham utkṛtya pradadyād arthine sute // Rm_36.37{36} //
yadi dātuṃ samichā te brāhmaṇāyārthine sute /
tad anyatprārthitaṃ dravyaṃ pradadasva yathepsitaṃ // Rm_36.38{37} //
iti pitroditaṃ śrutvā sā muktā duhitā sudhīḥ /
janakaṃ taṃ samālokya praṇatvā caivam abravīt // Rm_36.39{38} //
(Rm 400)
śṛṇu tāta yad arthe 'haṃ svaśiraḥsaṃbhavām api /
muktāmālaṃ samuddhṛtya ditsāmi tat pravakṣyate // Rm_36.40{39} //
anityaṃ khalu saṃsāre mānuṣye janma durlabhaṃ /
kṣaṇadhvaṃsi śarīraṃ ca jīvitaṃ ca tṛṇāmbuvat // Rm_36.41{40} //
tatrāpi bahavo rogāḥ saṃpado 'py aticaṃcalaḥ /
durlabhā kṣaṇasaṃpac ca dharmamatiś ca durlabhā // Rm_36.42{41} //
kiṃ nityam atra saṃsāre ko hi nityasthito bhave /
ity anityām imāṃ muktāmālāṃ ditsāmy ahaṃ pita // Rm_36.43{42} //
ko 'nyatra mānuṣā dehād dānaṃ kartuṃ praśaknuyāt /
ity āpy ahaṃ samīkṣyātra dātum iche kajām api // Rm_36.44{43} //
kasyātra vigrahe mṛtyor viśvāsaṃ vidyate khalu /
iti matvāpi tātemāṃ ditsāmi muktakāsrajaṃ // Rm_36.45{44} //
kasyātra jīvitaṃ kāye svechayā samavasthitaṃ /
evaṃ vijñāya tātemaṃ mālāṃ ditsāmi puṣpavat // Rm_36.46{45} //
ko nātra pīḍyate rogaiḥ sakleśair devasaṃbhavaiḥ /
ity evaṃ samīkṣyaimāṃ dātum ichāmi muktikāṃ // Rm_36.47{46} //
kasya saṃpat sthirā gehe astāś capi sthitir na hi /
evaṃ vijñāya tatemaṃ ditsāmi kusumākṛtiṃ // Rm_36.48{47} //
kasya cātra śubhe dṛṣṭir jāyāt tiṣṭhec ca sarvadā /
evaṃ vāpi parijñāya ditsāmīmāṃ kajām api // Rm_36.49{48} //
sadā na jāyate naivaṃ dharme matiḥ kathaṃ cana /
iti dṛṣṭvāpi me cittam imāṃ ditsati puṣpavat // Rm_36.50{49} //
imāṃ me daivasaṃjātāṃ śiraḥsthāṃ keśasādṛśīṃ /
dātum ichāmy ahaṃ tāta saddharmaratnalabdhaye // Rm_36.51{50} //
kiyat kālaṃ ca jīveyaṃ sarveṣāṃ maraṇaṃ dhruvaṃ /
yāvad jīvitamuktāyām iyaṃ muktāpi nakṣyati // Rm_36.52{51} //
yad iyaṃ me śirojāpi prāṇena saha nakṣyati /
tad dattā vāpy adattāpi sarvathāpi vinakṣyati // Rm_36.53{52} //
etad devaṃ samīkṣye māṃ muktāṃ puṣpasrajaṃ yathā /
kajām api samuddhṛtya dātum ichāmy ahaṃ pita // Rm_36.54{53} //
tad atra mā kṛthā vighnaṃ mama saddharmasādhane /
tad anujñāṃ pradatvā me prārthitaṃ saphalaṃ kuru // Rm_36.55{54} //
yadi na dīyate 'nujñāṃ dānavighnaphalaṃ lābheḥ /
tato te duṣkṛtir jāyāt tato hi durgatiṃ vrajeḥ // Rm_36.56{55} //
yady anujñāṃ pradānena satyaṃ pūrayase mama /
tatas te sukṛtir jāyāt tena yāyād dhi sadgatiṃ // Rm_36.57{56} //
sadgatau sarvadā saukhyaṃ bhuktvā careḥ śubheṣv api /
tataḥ krameṇa saṃbodhiṃ prāpya buddhatvam āpnuyāḥ // Rm_36.58{57} //
evaṃ vījñāya tātātra vārayituṃ na me 'rhati /
tad anujñapya me satyaṃ saṃpūrayitum arhati // Rm_36.59{58} //
iti putryā tayākhyātaṃ śrutvā pitā sa bodhitaḥ /
tāṃ muktāṃ sumātiḥ putrīṃ samālokyaivam abravīt // Rm_36.60{59} //
yat tvayaivaṃ samākhyātaṃ tat sarvaṃ satyam eva hi /
(Rm 401)
yadi śraddhāsti te dātuṃ pradehi kiṃ nivāraye // Rm_36.61{60} //
iti pitrābhyanujñāte sā muktā parimoditā /
tāṃ śiraḥsadbhavāṃ muktāṃ mālām utkartum aichata // Rm_36.62{61} //
tadā sā jananī dṛṣṭvā tāṃ muktāṃ svātmajāṃ priyāṃ /
śirojām api tāṃ muktāṃ mālām utkartu vāṃchinīṃ // Rm_36.63{62} //
sahasā gāḍham āliṃgya vārayituṃ samudyatā /
galadaśruviliptākṣā vilapaṃtyaivam abravīt // Rm_36.64{63} //
hā priye svātmaje putrī katham ajñāsi sāṃprataṃ /
indriyavat tanūdbhūtām api dātuṃ yadīchasi // Rm_36.65{64} //
yac chirojāṃ samutkṛtya muktāmālāṃ svadaivajāṃ /
kim anyad iha paśyanti viprāya dātum ichasi // Rm_36.66{65} //
yadi dāne 'tivāṃchā te pradehi tad yad ipsitaṃ /
imām eva śirojatāṃ mā dāḥ kasmai cid arthine // Rm_36.67{66} //
dam iyaṃ svatanūdbhūtā sahajā jīvitendraiḥ /
tad iyaṃ katham utkṛtya dātavyeti vicāraya // Rm_36.68{67} //
yadīmaṃ svaśirorūḍhāṃ balenotkṛtya dāsyasi /
tadeyaṃ nakṣyate nūnaṃ jīvitena saha dhruvaṃ // Rm_36.69{68} //
vinaṣṭe jīvite kāye ko dharmaṃ sādhayet punaḥ /
dharmaṃ vinātra saṃsāre nirarthaṃ sarvasādhanaṃ // Rm_36.70{69} //
dharmamūlaṃ hi saṃsāre satkāyajīvitaṃ kila /
taj jīvitāśrayaḥ kāyo rakṣitavyaḥ prayatnataḥ // Rm_36.71{70} //
yat kāyaprāṇarakṣārthaṃ saṃsāre dharmasādhanaṃ /
kāyaprāṇaṃ vinā ko 'rthaḥ saṃsāre dharmasādhane // Rm_36.72{71} //
dharmārthakāmamokṣādi sādhanaṃ sukhakāraṇaṃ /
abhāve jīvite kāye kasyārthe sukhasādhanaṃ // Rm_36.73{72} //
yat svajīve na pakṣyaivaṃ kim arthe dātum ichasi /
svakāyajīvarakṣārthaṃ dānādi puṇyasādhanaṃ // Rm_36.74{73} //
svakāyajīvitaṃ tyaktvā kim arthe puṇyasādhanaṃ /
svakāyajīva bhadrārthe guṇadravyavṛṣārjanaṃ // Rm_36.75{74} //
iti satyaṃ mayākhyātaṃ hitārthaṃ te priyātmaje /
śrutvemaṃ netravad rakṣyā mā dāḥ kasmai cid arthine // Rm_36.76{75} //
yadi te 'sti vṛṣe vāṃchā datveto 'nyad yathepsitaṃ /
gṛhe vrataṃ caraty evaṃ sukhena puṇyam arjaya // Rm_36.77{76} //
etatpuṇyavipākena sarvatra te śubhaṃ bhavet /
sarvadā durgatiṃ naiva yāyāt sadā tu sadgatiṃ // Rm_36.78{77} //
evaṃ matvātmaje śrutvā saddharmaṃ saugatoditaṃ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā gṛhe vrataṃ sukhaṃ cara // Rm_36.79{78} //
etatpuṇyaviśuddhā tvaṃ sarvadā śubhabhāvinī /
kramāt saṃbodhim āsādya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_36.80{79} //
iti mātrā samākhyātaṃ śrutvā muktātmajāpi sā /
utthāyāśruvirukṣā yayau śokālaye śanaiḥ // Rm_36.81{80} //
tatra śayyātalāsīnā muktādānacintayā /
saṃbuddhasmaraṇaṃ kṛtvā tasthau dhyānasamāhitā // Rm_36.82{81} //
(Rm 402)
tatra taddhyānasaṃmūḍhā nidrāsuptendriyāpi sā /
tam eva śrīghanaṃ smṛtvā tasthau niścaritāśayāḥ // Rm_36.83{82} //
tām evāṃ saṃsthitāṃ dṛṣṭvā bhagavān sa munīśvaraḥ /
svapna iva samābhāṣya muktām evaṃ vyabodhayat // Rm_36.84{83} //
vatse mātra viṣīda tvaṃ pradeyeyaṃ kajāpi te /
pradīyatāṃ samuddhṛtya punaḥ prādurbhaviṣyati // Rm_36.85{84} //
iti saṃbhāṣitaṃ śrutvā svapne iva samutthitā /
sā muktā vismayākrāntacittā tasthau suniśalā // Rm_36.86{85} //
tataḥ sā taṃ jagannāthaṃ smṛtvā taccintayākulā /
kim etat satyam evaṃ syād iti jñātuṃ samaichata // Rm_36.87{86} //
tataḥ sā svayam uddhṛtya svaśiraḥsthāṃ svapāṇinā /
muktāmālāṃ mudālokya tāṃ śāstre samakalpayat // Rm_36.88{87} //
tato 'naṃtaram evaṃ sā muktāmālābhiśobhitā /
tasyāḥ śirasamubhūtā rarāja tatsamānikā // Rm_36.89{88} //
tāṃ samālokya sā muktā kanyātivismayānvitā /
sahasā purato gatvā mātur evaṃ nyavedayat // Rm_36.90{89} //
mātar adya munīndrasya kṛpādṛṣṭiprasādataḥ /
yathā mayā pratijñātaṃ pūryyeta me tathā dhruvaṃ // Rm_36.91{90} //
ity uktvā sā mudā muktā samuddhṛtāṃ śiroruhāṃ /
ye ubhe darśayitvāgre mātur evam abhāṣata // Rm_36.92{91} //
mātar ahaṃ vipannāśā śayyā talasamāśritā /
saṃbuddhaṃ manasā dhyātvā tiṣṭhāmi dānaciṃtayā // Rm_36.93{92} //
yadā me dhyānasuptāyā hṛdi nidropasarpate /
tadaivaṃ sarvanāthena samādiṣṭaṃ śrutaṃ mayā // Rm_36.94{93} //
pradeyeyaṃ śirojātā muktāmālā tvayā mudā /
punaḥ prādurbhaved bhūyo 'py etatsamānikā dhruvaṃ // Rm_36.95{94} //
iti śrutvā prabuddhāhaṃ kim etat sūnṛtaṃ bhavet /
iti kṛtvā samuddhṛtya paśyāmīmāṃ pramoditā // Rm_36.96{95} //
tato 'naṃtaram evaṃ me śirasyaitatsamānikā /
muktāmālā samudbhūtā dṛśyatām iyam ambike // Rm_36.97{96} //
ity uktvā sā sutā muktā tasyā mātuḥ puro mudā /
muktāṃ mālāṃ upasthāpya darśayanty evam āha ca // Rm_36.98{97} //
imāṃ mātur jagacchāstre mudā saṃkalpayāmy ahaṃ /
tad enāṃ trijagacchāstre saṃpradātuṃ vrajeya hi // Rm_36.99{98} //
iti putryā samākhyātaṃ śrutvā sā jananī mudā /
tāṃ muktāsrajam ālokya tac chirojāṃ ca harṣitā // Rm_36.100{99} //
muhur muhuḥ samīkṣantī tāṃ sutām evam abravīt /
dhanyāsi bhadrikā putri tvayā yathā samīhitaṃ // Rm_36.101{100} //
tathā te siddhyate nūnaṃ saṃbuddhasyānubhāvātaḥ /
tad imāṃ tvaṃ samādāyā yathā saṃkalpitaṃ tvayā // Rm_36.102{1} //
tathā tasmai munīndrāya prābhyarcya dātum arhasi /
tathā te 'ṅgīkṛtaṃ putri tat satyaṃ setsyate dhruvaṃ // Rm_36.103{2} //
(Rm 403)
etatpuṇyānubhāvaiś ca sarvadā sadgatiṃ vrajeḥ /
iti matvā jagacchāstur upahṛtya bhajādarāt // Rm_36.104{3} //
tathā cāsmai dvijāyaivam ādāya dātum arhati /
tathā te 'ṅgī kṛte siddhe sarvatra maṃgalaṃ bhavet // Rm_36.105{4} //
saphalaṃ mānuṣe janma sadā ca sadgatau sthitiḥ // Rm_36.106{5} //
iti mātroditaṃ śrutvā pratisaṃmoditāśayā /
sā tatheti pratiśrutya tathā kartuṃ samaichata // Rm_36.107{6} //
tathā saitatpravṛttāṃtaṃ bharttur agre nyavedayat /
śrutvā bharttāpi puṣyaḥ samuditābhyanvamodata // Rm_36.108{7} //
tasminn avasare tatra śrāvastyāṃ jetakāśrame /
vihāre bhagavān so 'rhan vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_36.109{8} //
tatra sa trijagacchāstā bodhicaryāṃ prakāśayan /
sarvasatvasahitārthena dharmam ādeṣṭum ārabhat // Rm_36.110{9} //
tadā te bhikṣavaḥ sarve śrāvakāś cailakādayaḥ /
bhikṣuṇyo vratinaś cāpi bodhisatvagaṇā api // Rm_36.111{10} //
upāsakagaṇāś cāpi tathā copāsikā api /
sarve te samupāśritya samātasthuḥ samāhitāḥ // Rm_36.112{11} //
tathā śakrādayo devā brahmādyā brahmacāriṇaḥ /
dānavā lokapālāś ca yakṣagaṃdharvakinnarāḥ // Rm_36.113{11!} //
rākṣasā garuḍā nāgāḥ siddhavidyādharādayaḥ /
yatayo yoginaś cāpi nirgranthās tīrthikā api // Rm_36.114{12} //
ṛṣayo brāhmaṇāś cāpi tapaśvino maharddhikāḥ /
rājānaḥ kṣatriyāś cāpi vaiśyā rājakumārakāḥ // Rm_36.115{} //
śreṣṭhino maṃtriṇo 'mātyā gṛhasthāś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca paurikāḥ śilpino 'pi ca // Rm_36.116{24} //
grāmyā jānapadāś cāpi tathānyaddeśavāsinaḥ /
sarve te samupāgatya dṛṣṭvā taṃ śrīghanaṃ mudā // Rm_36.117{15} //
natvā pradakṣiṇīkṛtya samabhyarcya yathākramaṃ /
kṛtāñjalipuṭā natvā parivṛtya samaṃtataḥ // Rm_36.118{16} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātum upatasthuḥ samāhitāḥ /
tadā sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
ādimadhyāṃtakalyāṇaṃ saddharmaṃ samupādiśat // Rm_36.119{17} //
tat saddharmaṃ samākarṇya sarve lokāḥ [prabodhikāh] prabodhitāḥ /
sarvasatvahitārtheṣu babhūvuḥ bodhicāriṇaḥ // Rm_36.120{18} //
tadā sā kanyakā muktā sakhībhiḥ saha moditā[ḥ] /
muktāmālāṃ samādāya dharmaṃ śrotum upācarat // Rm_36.121{19} //
tatra taṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā natvā sā sāṃjalir mudā /
tridhā pradakṣiṇīkṛtya tasya śāstuḥ purogatā // Rm_36.122{20} //
tatrāgre tām upasthapya muktāmālāṃ kṛtāṃjaliḥ /
pādau natvā prasannāsyā dharmaṃ śrotum upāśrayat // Rm_36.123{21} //
tataḥ sa bhagavāṃs tasyā dṛṣṭvāśayaṃ viśuddhitaṃ /
āryasatyaṃ samārabhya saddharmaṃ samupādiśat // Rm_36.124{22} //
tat saddharmaṃ samākarṇya sā muktā paribodhitā /
dharmaviśeṣam ājñāya babhūva bodhivāñchinī // Rm_36.125{23} //
(Rm 404)
tatra sā kanyakā muktā satkāyadṛṣṭiparvataṃ /
hitvā jñānāsinā śrotaāpattiphalam āyayau // Rm_36.126{24} //
tataḥ sā bhadrikā muktā dṛṣṭasatyā pramoditā /
sāṃjaliś caraṇau śāstur natvā svagṛham āyayau // Rm_36.127{25} //
tataḥ sā ca samādāya muktāmālaṃ svamūrddhajaṃ /
suprasannāśayā tasmai dvijāya pradadau mudā // Rm_36.128{26} //
tāṃ muktāsrajam ādāya brāhmaṇaḥ saṃpramoditaḥ /
tasyai bhadrāśiṣaṃ datvā sahasā svagṛhe 'vrajat // Rm_36.129{27} //
tathā sā muditā gatvā sarvārthibhyo yathepsitaṃ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā śubhadharme samācarat // Rm_36.130{28} //
tadā tasyā guṇāñ chrutvā bahavaḥ kāmarāgiṇaḥ /
saratnaprābhṛtaṃ datvā tāṃ prārthayitum īchire // Rm_36.131{29} //
kumārā bhurbhujā tasyāḥ pitaraṃ puṣyam ādarāt /
svasvadūtaiḥ saratnāni datvā saṃprārthayan mudā // Rm_36.132{30} //
tathā dvijakumārāś ca maṃtriputrāś ca kāminaḥ /
vaiśyaputrās tathānye na dhanino vaṇigātmajāḥ // Rm_36.133{31} //
sārthavāhasutāś cāpi tathā śilpisutā api /
mahājanasutāś caivam anye 'pi kāmamohitāḥ // Rm_36.134{32} //
sarve te tāṃ subhadrāṃgīṃ muktāṃ muktābhyalaṃkṛtāṃ /
dṛṣṭvā rāgāgnisaṃtaptās tanmukhāmṛtavāṃchinaḥ // Rm_36.135{33} //
savastrālaṃkāraratnāni datva dūtaiḥ pṛthak pṛthak /
tasyās taṃ janakaṃ puṣyaṃ prārthayann evam ādarāt // Rm_36.136{34} //
tathā taiḥ prārthyamāno 'sau puṣyo dūtaiḥ pṛthak pṛthak /
tad dattaṃ prābhṛtaṃ dṛṣṭvā tasthau taṃ kṣubhitāśayaḥ // Rm_36.137{35} //
tata utthāya puṣyaḥ sa śokāgāre viṣaṇṇadhīḥ /
gatvā śayyātalāsīno manasaivaṃ vyaciṃtayat // Rm_36.138{36} //
hāre duḥkhaṃ prajātaṃ me kiṃ kariṣyāmi sāṃprataṃ /
ekaiva duhitā me 'sti yācakā bahavo 'pi me // Rm_36.139{37} //
yady ekasmai pradāsyāmi sarve 'nye syur mama dviṣaḥ /
atrāhaṃ kiṃ kariṣyāmi yad upāyaṃ na manyate // Rm_36.140{38} //
iti cintāviṣaṇṇāsyas tasthau mohaviṣārditaḥ // Rm_36.141{39!} //
tatraivaṃ saṃsthitaṃ dṛṣṭvā janakaṃ taṃ samohitaṃ /
sametya sātmajā muktā natvaivaṃ paryapṛchata // Rm_36.142{40} //
tāta kiṃ te mano duḥkhaṃ yad evaṃ tiṣṭhase 'dhumā /
tat satyaṃ samupākhyā prabodhayātmajām imāṃ // Rm_36.143{41} //
iti saṃprārthite putryā tayā sa janakaḥ sudhīḥ /
taṃ muktāṃ svātmajaṃ dṛṣṭvā sucirād evam abravīt // Rm_36.144{42} //
ayi putri subhadrāṃgī kim atrāhaṃ vadeya hi /
yat tvam ekā sutā me 'sti yācakā bahavās tava // Rm_36.145{43} //
yady ekasmai pradāsyāmi tvām ekaṃ divyasuṃdarīṃ /
te sarve 'nye bhaveyur me śatravo hy apakāriṇaḥ // Rm_36.146{44} //
iti cintāvidagdhātmā tiṣṭhāmy evaṃ hi nānyathā /
tad upāyaṃ na paśyāmi yato me jāyate bhayaṃ // Rm_36.147{45} //
(Rm 405)
iti pitroditaṃ śrutvā sā muktā duhitā punaḥ /
janakaṃ taṃ samālokya bodhayanty evam abravīt // Rm_36.148{46} //
nāhaṃ kāmārthinī tāta saṃbuddhaśāsane gatā /
pravrajya saṃvaraṃ dhṛtvā cariṣyāmi śubhāṃ cariṃ // Rm_36.149{47} //
iti me niścitaṃ cittam anyathā na karomi hi /
tad atra mā viṣīda tvaṃ tad anujñāṃ pradehi me // Rm_36.150{48} //
iti putryā tathākhyātaṃ sa puṣyo janakaḥ sudhīḥ /
svātmajāṃ tāṃ samālokya punar evam abhāṣata // Rm_36.151{49} //
ayi putri kathaṃ tāvat pravrajyāṃ carituṃ saheḥ /
tvaṃ hi bālā subhadrāṅgī kumārī sukhamedhinī // Rm_36.152{50} //
tasmād yāvat kumārī tvaṃ tāvad gehe samāśritā /
triratnabhajanaṃ kṛtvā caropāsakasaṃvaraṃ // Rm_36.153{51} //
iti pitryoditaṃ śrutvā sā muktā duhitā sudhīḥ /
tathā hīti pratiśrutya prabodhitānvamoditaḥ // Rm_36.154{52} //
tathā sā bhadrikā muktā śuddhaśīlā subhāvinī /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cere upāsikāvrataṃ // Rm_36.155{53} //
yadā sā yauvanī kāṃtā muktā muktātiśobhitā /
tadā kaniṣṭhaputreṇa dṛṣṭānāthānnasaṃstṛtaḥ // Rm_36.156{54} //
tataḥ so 'nāthabhṛtputraḥ supriyākhyo 'bhimoditaḥ /
kāmarāgāgnisaṃtapto rogī vābhūd viṣaṇṇadhīḥ // Rm_36.157{55} //
taṃ putraṃ kāmarāgārttaṃ dṛṣṭvā so 'nāthapiṇḍadaḥ /
tan nimittaṃ samālokya samāśvāsyaivam abravīt // Rm_36.158{56} //
bho putraivaṃ kim arthe tvaṃ rogīva tiṣṭhase 'dhunā /
tad vadasva mamāgre 'pi yad ichati manas tava // Rm_36.159{57} //
iti pitroditam śrutvā supriyaḥ sa viniḥśvasan /
pitaraṃ taṃ samālokya śanair evam abhāṣata // Rm_36.160{58} //
tāta yo 'sau subhadrāṅgī muktā muktātiśobhitā /
dṛṣṭvā mayānurūpeti mano me harate 'pi sā // Rm_36.161{59} //
tadabhilāṣarāgāgnidāhasaṃtoṣitaṃ manaḥ /
tad rāgāgniśamopāyaṃ kartum arhati me 'dhunā // Rm_36.162{60} //
iti putroditaṃ śrutvā so 'nāthapiṇḍadaḥ pitā /
putrasya prāṇarakṣārthaṃ yācituṃ tāṃ samaihata // Rm_36.163{61} //
tataḥ sa dūtam āhūya pura evam abhāṣata /
sādho gacha gṛhasthasya puṣyasyaiva paro vada // Rm_36.164{62} //
sādho tad duhitā bhadrā tad dīyatāṃ sutāya me /
evaṃ kṛte 'pi saṃbaṃdhaṃ yāvajjīvaṃ sukhāya nau // Rm_36.165{63} //
ity uktvā tasya puṣyasya tāṃ muktākhyāṃ subhāvinīṃ /
prārthayitvā sutāyāsmai dātuṃ me 'rhati sarvathā // Rm_36.166{64} //
iti tenoditaṃ śrutvā tatheti pratibhāṣya saḥ /
dūtaḥ prābhṛtam ādāya puṣyasya samupācarat // Rm_36.167{65} //
tatra tasya puraḥ sthāpya prābhṛtaṃ saṃvinodayan /
yathānāthabhṛtādiṣṭaṃ tathā sarvaṃ nyavedayat // Rm_36.168{66} //
tad uktaṃ sarvam ākarṇya sa puṣyaḥ paribodhitaḥ /
muktāṃ tāṃ svātmajāṃ putrīṃ samāmaṃtryaivam abravīt // Rm_36.169{67} //
(Rm 406)
ayi priyātmaje putri tvam anāthabhṛtā satā /
supriyāya svaputrāya prārthitā tvaṃ prasīda tat // Rm_36.170{68} //
iti pitroditaṃ śrutvā muktā sā duhitā satī /
pitaraṃ taṃ samālokya praṇatvaivam abhāṣata // Rm_36.171{69} //
nāhaṃ kāmārthinī tāta saṃbuddhaśaraṇaṃ gatā /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā cariṣyāmi śubhāṃ carīṃ // Rm_36.172{70} //
iti putryoditaṃ śrutvā sa puṣyo 'bhihatāśayaḥ /
duhitāṃ tāṃ ciraṃ dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_36.173{71} //
he sute katham eva tvaṃ vadethāḥ kiṃ na manyase /
yad asau gṛhabhṛn nāthas tad vacaḥ śrūyate na kaiḥ // Rm_36.174{72} //
tad yāvad yauvanī bhūtā tāvad bharttā sahānugāḥ /
triratnabhajanaṃ kṛtvā cara vrataṃ gṛhe sukhaṃ // Rm_36.175{73} //
yadā vṛddhā vyavasthāsyai tadā tvaṃ saugatāśrame /
pravrajyāsaṃvaraṃ dhṛtvā pracarasva śubhāṃ carīṃ // Rm_36.176{74} //
iti pitrā samādiṣṭaṃ śrutvā sā duhitā sudhīḥ /
pitro vākyaṃ kathaṃ laṃghyam iti matvaivam abravīt // Rm_36.177{75} //
nāhaṃ kāmarthinī tāta saddharmasādhanārthinī /
tathāpi tvadvaco 'laṃghyam iti śroṣyāmi te vacaḥ // Rm_36.178{76} //
yadi me samayaṃ dhṛtvā satyavākyaṃ dadāti me /
vṛṇuyāṃ taṃ patiṃ nanum iti me vacanaṃ dhruvaṃ // Rm_36.179{77} //
iti putryoditaṃ śrutva sa puṣyaḥ paribodhitaḥ /
etat sarvaṃ pravṛttāṃtaṃ dūtasyāgre nyavedayat // Rm_36.180{78} //
dūtāpi tat pravṛttāṃtaṃ śrutvā tatheti satvarāḥ /
anāthapiṇḍadasyāgre vistareṇa nyavedayat // Rm_36.181{79} //
so 'nāthapiṇḍadaś cāpi śrutvā sa pratimoditaḥ /
sarvam etat pravṛttāṃtaṃ putrasyāgre nyavedayat // Rm_36.182{80} //
etat pitrā samākhyātaṃ śrutvā sa supriyaḥ sudhīḥ /
tathā hīti pratijñāya dūtasyāgre nyavedayat // Rm_36.183{81} //
dūtaś ca tadvacaḥ śrutvā puṣyasya purato gataḥ /
sarvam etat pravṛttāṃtaṃ vistareṇa nyavedayat // Rm_36.184{82} //
puṣyo 'pi tat samākhyātaṃ śrutvā patnyāḥ puro 'vadat /
sāpi taj jananī śrutvā putryā agre nyavedayat // Rm_36.185{83} //
tan mātrā samupādiṣṭaṃ śrutvā sā duhitā satī /
tathā hīti pratiśrutya tūṣṇībhūtvādhyuvāsa tat // Rm_36.186{84} //
tataḥ sa janakaḥ puṣyo matvā putryādhivāsitaṃ /
tasyā vivāhasāmagrīṃ sahasā samasādhayat // Rm_36.187{85} //
tataḥ sa janakaḥ puṣyo 'py anāthapiṇḍadātmajaṃ /
supriyaṃ taṃ samānīya satkṛtya samamānayat // Rm_36.188{86} //
tatas tām ātmajāṃ muktāṃ supriyāya subhāvine /
saṃkalpya pradadau puṣyo janakaḥ sa yathāvidhiḥ // Rm_36.189{87} //
tataḥ sa supriyo bharttā tāṃmuktāṃ ramaṇīṃ priyāṃ /
bhāryāṃ svagṛhe ānīya reme bhuktvā yathāsukhaṃ // Rm_36.190{88} //
evaṃ sā bhāvinī muktā kāñcit kālaṃ gṛhe mudā /
(Rm 407)
bharttrā saha yathākāmaṃ bhuktvā reme pramoditā // Rm_36.191{89} //
tatas tau daṃpatī dehe vṛddhatva samupākrame /
pitroḥ pādān praṇatvaivaṃ prārthayataṃ samādarāt // Rm_36.192{90} //
pitarau yat kṛtaṃ satyam āvābhyāṃ tat susiddhaye /
pūrayituṃ samichāvas tad ājñāṃ dātum arhatha // Rm_36.193{91} //
iti saṃprārthitaṃ tābhyāṃ śrutvā pitā sa sā prasūḥ /
dṛṣṭvā tau daṃpatī śrāddhāyuktāv evaṃ samūcatuḥ // Rm_36.194{92} //
yadi vāṃ vidyate vāṃchā carituṃ saugataṃ vrataṃ /
tat satyapūraye tasmāt pracarata samāhitau // Rm_36.195{93} //
iti tābhyām anujñāte daṃpatī tau pramoditau /
pitroḥ pādān praṇatvaiva pratasthuḥ sahasā gṛhāt // Rm_36.196{94} //
tatas tau jetakodyāne vihāre samupāgatau /
bhagavantaṃ tam ānamya pravrajyāṃ samayācatāṃ // Rm_36.197{95} //
bhagavan nātha sarvajña vijānāti yad āvayoḥ /
satyaṃ tat pūrayiṣyāvas tat pravrajyāṃ dadātu vāṃ // Rm_36.198{96} //
iti saṃprārthite tābhyaṃ bhagavāṃ dakṣapāṇinā /
spṛṣṭvā tac chirasor dṛṣṭvā samāmaṃtryaivam ādiśat // Rm_36.199{97} //
evaṃ caratam ādāya pravrajyāvratam uttamaṃ /
svaparātmahitārtheṣu brahmacaryaṃ samāhitau // Rm_36.200{98} //
ity ādiṣṭe munīndreṇa tāv ubhāv api muṃḍitau /
khikkhirīpātravibhrāṇau ca bhartuś cīvarāvṛtau // Rm_36.201{99} //
tato 'vidyāgaṇaṃ bhitvā prāptavidyāviśāradau /
sarvakleśagaṇāñ jitvā sākṣād arhatvam āvatuḥ // Rm_36.202{100} //
tatas tau vimalātmānau priśuddhatrimaṇḍalau /
jitendriyāū samācārau nirvikalpau niraṃjanau // Rm_36.203{1} //
sarveṣām api lokānāṃ traidhātukanivāsināṃ /
pūjyau mānyau ca vaṃdyau tāv abhūtaṃ brahmacāriṇau // Rm_36.204{2} //
tad dṛṣṭvā te bhikṣavaḥ sarve vismayoddhatamānasā /
bhagavaṃtaṃ tam ānamya paprachus tat purākṛtaṃ // Rm_36.205{3} //
bhagavan kiṃ kṛtaṃ karma purābhyāṃ sukṛtaṃ kuha /
tat sarvaṃ samupādiśya sarvān naḥ paribodhaya // Rm_36.206{4} //
iti saṃprārthite sarvair bhikṣubhiḥ sa munīśvaraḥ /
sarvāṃs tāṃ śrāvakān bhikṣūn samālokyaivam ādiśat // Rm_36.207{5} //
śṛṇuta bhikṣavaḥ karma yad ābhyāṃ prakṛtaṃ purā /
tat sarvaṃ vaḥ pravakṣyāmi śrutvā cābhyanumodata // Rm_36.208{6} //
tad yathābhūt purā śāstā kāśyapākhyamunīśvaraḥ /
sarvajño 'rhaṃ jagannātho dharmarājas tathāgataḥ // Rm_36.209{7} //
bhagavān sa mṛgāraṇye vārāṇasyāṃ jinārame /
sarvasatvahitārthena vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_36.210{8} //
tadā tatra mahān sādhuḥ śrīmāñ chrīdopamaḥ sudhīḥ /
sadā tasya munīndrasya saddharmaśrāvako 'bhajat // Rm_36.211{9} //
tataḥ sa buddhimān dātā sarvalokahitārthataḥ /
chandakabhikṣaṇaṃ tatra yācitvā paṃcavārṣikaṃ // Rm_36.212{10} //
(Rm 408)
kāśyapasya munīndrasya sasaṃghaya niraṃtaraṃ /
sapūjābhojanair nityam upasthātuṃ samaichata // Rm_36.213{11} //
tataḥ sa nṛpater ājñāṃ samāsādya pramoditaḥ /
hastiskandhe samāruhya ghaṇṭāvādyaṃ pravādayan // Rm_36.214{12} //
sarvatra viṣaye tatra vārāṇasyāḥ samaṃtataḥ /
chaṃdakabhikṣaṇaṃ sārddhaṃ yācituṃ prācaraj janaiḥ // Rm_36.215{13} //
taṃ dṛṣṭvā sārthavāhasya bhāryā bhadrā subhāvinī /
sā tasyai śiraso mucya muktāhāraṃ dadau mudā // Rm_36.216{14} //
tatas tasyāḥ śiraskaṃ tanmuktāhāravyapohitaṃ /
dṣṭvā sa vismito hāryyaṃ tām eva paryapṛchata // Rm_36.217{15} //
kvāsau bhadre śirasthas te muktāhāro na vidyate /
kasyai dattas tvayā kena hṛto vā tad vadasva me // Rm_36.218{16} //
iti bhartrābhipṛṣṭe sā muditā racitāṃjaliḥ /
bharttāraṃ taṃ praṇatvaivaṃ vinodayitum abravīt // Rm_36.219{17} //
āryaputra prasīdātra mā kṛthā roṣatām iha /
yan mayā śraddhayā dattaś chaṃdakabhikṣaṇe 'py asau // Rm_36.220{18} //
iti bhāryoditaṃ śrutvā sārthavāhas tataś caran /
niṣkrīya bahumūlyena tasyai patnyai dadau punaḥ // Rm_36.221{19} //
taṃ muktāhāram ālokya sārthabhṛtaḥ priyāpi sā /
saṃpradattaṃ mayā śāstu iti taṃ nāgrahīd api // Rm_36.222{20} //
tataḥ sa sārthabhṛt svāmī tāṃ bhāryāṃ ramaṇīṃ priyāṃ /
snehārdacakṣuṣā dṛṣṭvā punar evam abhāṣata // Rm_36.223{21} //
bahumūlyena bhadre yaṃ mayā krītas tu dīyate /
tat kasmān nechasīdaṃ mad grahītuṃ katham eva hi // Rm_36.224{22} //
iti bhartroditam śrutvā sā dattaṃ svāminā punaḥ /
taṃ muktāhāram ādāya bharttuś cittaṃ vyanodayat // Rm_36.225{23} //
tataḥ sā viṣayāraktā saddharmaguṇavāṃchinī /
taṃ saṃpūjāṃgam ādāya yayau śāstur mudāśrame // Rm_36.226{24} //
tatraitad gandhakuṭyāṃ sā kṛtvā sugaṃdhilepanaṃ /
supuṣpaiś ca samākīryya natvā kṛtvā pradakṣiṇāṃ // Rm_36.227{25} //
tataḥ sā muditā tasya kāśyapasya jagadguroḥ /
muktāhāraṃ puraḥ kṣiptvā praṇanāma kṛtāṃjaliḥ // Rm_36.228{26} //
tato buddhānubhavena muktāhāraḥ sa tat kṣaṇaṃ /
tasya śāstuḥ śiraḥ saṃstho rarāja saṃprabhāsayan // Rm_36.229{27} //
tad dṛṣṭvā sā suprasannāsyāḥ saṃbodhiguṇalālasāḥ /
śāstuḥ pādau praṇatvaivaṃ praṇidhānaṃ vyadhān mudā // Rm_36.230{28} //
etatpuṇyavipākena śāstāram īdṛśaṃ jinaṃ /
ārāgyedṛgguṇānāṃ ca lābhī syāṃ sarvathā bhave // Rm_36.231{29} //
evaṃ sā bhāvinī kāṃtā tasya śāstu jagadguroḥ /
praṇidhānaṃ sadā kṛtvā prabheje saṃprasāditā // Rm_36.232{30} //
yo 'sau sārthapater bhāryā mukteyaṃ sā subhāvinī /
manyatām iti yuṣmābhir nānyathā tu hi bhikṣavaḥ // Rm_36.233{31} //
yad anayā tadā tasya kāśyapasya jagadguroḥ /
(Rm 409)
pūjāṅgaiḥ śraddhayābhyarcya muktāhāraḥ praḍhokitaḥ // Rm_36.234{32} //
etatpuṇyavipākena jāteyaṃ sukule 'dhunā /
śirasy asyāś ca saṃrūḍho muktāmālā sahodbhavā // Rm_36.235{33} //
yathānayā kṛtaṃ tatra praṇidhānaṃ tathā 'dhunā /
māṃ śāstāram āgamya sākṣād arhatvam āpyate // Rm_36.236{34} //
evaṃ hi yat kṛtaṃ yena tenaiva bhujyate phalaṃ /
abhuktaṃ kṣīyate naiva karma na cānyathā kvacit // Rm_36.237{35} //
evaṃ matvātra saṃsāre sarvadā śubhavāṃchibhiḥ /
saddharmaṃ samupāśritya caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_36.238{36} //
śubhe caranti ye nityaṃ na te gachaṃti durgatīṃ /
sadgatim eva saṃyānti bodhiṃ ca samavāpnuyuḥ // Rm_36.239{37} //
ity ādiṣṭaṃ munīndreṇa śrutvā te sāṃghikā api /
sarve tatheti vijñapya prābhyanaṃdan prabodhitāḥ // Rm_36.240{38} //
ity ādiṣṭaṃ hi me śāstrā śrutaṃ mayā tathocyate /
śrutvāpy evaṃ tathā rājaṃ caritavyaṃ śubhe sadā // Rm_36.241{39} //
prajāś cāpi mahārāja bodhayitvā prayatnataḥ /
bodhimārge pratisthāpya pālayasva samāhitaḥ // Rm_36.242{40} //
tathā hi te sadā bhadraṃ sarvatrāpi bhaved dhruvaṃ /
kramād bodhiṃ ca saṃprāpya saṃbuddhapadam āpnuyāḥ // Rm_36.243{41} //
iti tenārhatādiṣṭaṃ śrutvāśokaḥ sa bhūpatiḥ /
tathā hīti pratijñapya prābhyanaṃdat sapārṣadaḥ // Rm_36.244{42} //
muktāvadānaṃ manujā idaṃ ye śṛṇvaṃti ye cāpi niśāmayanti /
te sarva evaṃ sukhitā śubhāni kṛtvā prayānti sugatālayan te // Rm_36.245{43} //

++ iti ratnāvadānatatve muktāvadānaṃ samāptam ++


(Rm 410)
XXXVII Dhīmatyāvadāna
athāśoko mahīndro 'sau kṛtāṃjaliḥ pramoditaḥ /
upaguptaṃ tam arhantaṃ natvaivaṃ punar abravīt // Rm_37.1{1} //
bhadanta ye mahāsatvā bodhisatvā yathepsitaṃ /
sarvārthibhyaḥ pradatvaivaṃ dānaṃ kurvanti sarvadā // Rm_37.2{2} //
teṣām evaṃ pradatte 'pi tad dravyaṃ kṣīyate na hi /
punarvṛddhitamaṃ yāti tat kathaṃ me samādiśa // Rm_37.3{3} //
katamadvratapuṇyasya prabhāvāc chrīḥ pravarddhate /
tad vrataṃ me bhavāñ chāstā samyag ādeṣṭum arhati // Rm_37.4{4} //
iti saṃprārthite rājñā śrutvā so 'rhan yatiḥ sudhīḥ /
upagupto narendraṃ taṃ samālokyaivam ādiśat // Rm_37.5{5} //
śṛṇu rājan mahābhāga yathā me guruṇoditaṃ /
tathāhaṃ te pravakṣyāmi loke dharmābhivṛddhaye // Rm_37.6{6} //
ye satyasamādhānāḥ śuddhaśīlāḥ śubhārthinaḥ /
vasudhārāmahādevyāś caranti vratam uttamaṃ // Rm_37.7{7} //
teṣāṃ na kṣīyate dravyaṃ pradatte 'pi sadā gṛhe /
pravṛddhitaram eva syād vasudhārānubhāvataḥ // Rm_37.8{8} //
tadyathāsīt purā buddhaḥ śākyasiṃho munīśvaraḥ /
sarvajño 'rhañ jagacchāstā dharmarājas tathāgataḥ // Rm_37.9{9} //
bhagavānn ekadā tatra vārāṇasyāḥ purāntike /
mṛgadave jināvāse vijahāra sasāṃghikaḥ // Rm_37.10{10} //
tadā tad dharmapīyūṣaṃ pātuṃ śakrādayo 'marāḥ /
brahmādi brāhmaṇāś cāpi sarve lokādhipā api // Rm_37.11{11} //
siddhā vidyādharā daityā yakṣagaṃdharvakinnarāḥ /
rākṣasā garuḍā nāgās tathānye 'pi samāgatāḥ // Rm_37.12{12} //
yatayo yoginaś cāpi tīrthikāś ca tapaśvinaḥ /
nirgranthā vītarāgāś ca munayo brahmacāriṇaḥ // Rm_37.13{13} //
evam anye 'pi lokāḥ saṃbuddhadharmavāṃchinaḥ /
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ mudā tatra samāgatāḥ // Rm_37.14{14} //
tatpurādhipatī rājā viśvabhadrābhidho mahān /
tasya bhāryā priyādevī ratnamālābhidhā satī // Rm_37.15{15} //
tadātmajakumārāṃśaḥ sūryaprabhābhidhaḥ kṛtī /
tadātmajā ramākārā kumārī vimalābhidhā // Rm_37.16{16} //
anye 'py antarjanāś cāpi sa jñātimitravāṃdhavāḥ /
purohitādayaś cāpi vedavijñā dvijātayaḥ // Rm_37.17{17} //
vaiśyāś ca maṃtriṇo 'mātyā gṛhasthāś ca mahājanāḥ /
vaṇijaḥ sārthavāhāś ca śilpinaś cāpi paurikāḥ // Rm_37.18{18} //
grāmyā jānapadāś cāpi tathā kārpaṭikā api /
(Rm 411)
evam anye 'pi lokāś ca sarve te samupāgatāḥ // Rm_37.19{19} //
tatretya taṃ sabhāsīnaṃ sarvasaṃghapuraskṛtaṃ /
saṃbuddhaṃ śrīghanaṃ dṛṣṭvā muditāḥ samupācaran // Rm_37.20{20} //
tatra sarve 'pi te lokāḥ samabhyarcya yathākramaṃ /
tridhā pradakṣiṇīkṛtvā praṇatvā taṃ munīśvaraṃ // Rm_37.21{21} //
tat saddharmāmṛtaṃ pātuṃ parivṛtya samaṃtataḥ /
puraskṛtya samādhāya samupatasthur ādritā // Rm_37.22{22} //
atha sa bhagavān dṛṣṭvā tān sarvān samupasthitān /
bodhicaryāṃ samārabhya dideśa dharmam uttamaṃ // Rm_37.23{23} //
tat saddharmaṃ samākarṇya sarvalokāḥ prabodhitāḥ /
bodhicittaṃ samāsādya bhavaṃti bodhicāriṇaḥ // Rm_37.24{24} //
āsīt tat samaye tatra vārāṇasyāṃ gṛhādhipaḥ /
dharmadhvajābhidhaḥ śreṣṭhī dātā sādhur mahājanaḥ // Rm_37.25{25} //
tasya bhāryā priyā kāntā śāntamatīti viśrutā /
putrāś ca bahavas tasya sutāś cāpy abhavaṃs tathā // Rm_37.26{26} //
pautrāḥ karmakarāḥ preśyā dāsī dāsajanā api /
aneke parivārāś ca vaṃdhumitrasuhṛjjanāḥ // Rm_37.27{27} //
sarve te poṣitās tena saṃbhṛtya paripālitāḥ /
poṣaṇīyā gṛhasthasya sarve hi samupāśritāḥ // Rm_37.28{28} //
arthino 'pi sadā tasya gṛhe 'nekasamāgatā /
śubhāśīrvacanair nityaṃ mahotsāhaṃ pracakrire // Rm_37.29{29} //
so 'pi dharmadhvajo dātā tān sarvān arthino janān /
yathābhilaṣitair dravyais toṣayitvābhyamodayat // Rm_37.30{30} //
evaṃ pradadatas tasya kramāt saṃpat kṣayaṃ gatā /
tad dṛṣṭvā sa gṛhī dānavighnaśaṃkārdito 'bhavat // Rm_37.31{31} //
tataḥ śokālaye sthitvā tat saṃpatkṣīyaciṃtayā /
viniśvasan viṣaṇṇātmā tasthau bhogyanirutsahaḥ // Rm_37.32{32} //
tatas tasya priyā bhāryā śāntamatī vicakṣaṇā /
bharttāraṃ taṃ viṣaṇṇāsyaṃ dṛṣṭvaivaṃ paryapṛchata // Rm_37.33{33} //
svāminn evaṃ kim ālokya tiṣṭhase duḥkhaciṃtayā /
yat te 'tra jāyate duḥkhaṃ tad vadasva manogataṃ // Rm_37.34{34} //
iṭi bhāryoditaṃ śrutvā sa bharttābhiviniśvasan /
tāṃ bhāryāṃ supriyāṃ kāṃtāṃ samālokyaivam abravīt // Rm_37.35{35} //
ayi priye mahad duḥkhaṃ hṛdi me jāyate 'dhunā /
yat saṃpadaḥ parikṣīṇā āyā me 'tra na vidyate // Rm_37.36