Book 13 Chapter 143
1	yudhiṣṭhira uvāca
1	brāhmaṇān arcase rājan satataṃ saṃśitavratān kaṃ tu karmodayaṃ dṛṣṭvā tān arcasi narādhipa
2	kāṃ vā brāhmaṇapūjāyāṃ vyuṣṭiṃ dṛṣṭvā mahāvrata tān arcasi mahābāho sarvam etad vadasva me
3	bhīṣma uvāca
3	eṣa te keśavaḥ sarvam ākhyāsyati mahāmatiḥ vyuṣṭiṃ brāhmaṇapūjāyāṃ dṛṣṭavyuṣṭir mahāvrataḥ
4	balaṃ śrotre vāṅ manaś cakṣuṣī ca; jñānaṃ tathā na viśuddhaṃ mamādya dehanyāso nāticirān mato me; na cātitūrṇaṃ savitādya yāti
5	uktā dharmā ye purāṇe mahānto; brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ viśāṃ ca paurāṇaṃ ye daṇḍam upāsate ca; śeṣaṃ kṛṣṇād upaśikṣasva pārtha
6	ahaṃ hy enaṃ vedmi tattvena kṛṣṇaṃ; yo 'yaṃ hi yac cāsya balaṃ purāṇam ameyātmā keśavaḥ kauravendra; so 'yaṃ dharmaṃ vakṣyati saṃśayeṣu
7	kṛṣṇaḥ pṛthvīm asṛjat khaṃ divaṃ ca; varāho 'yaṃ bhīmabalaḥ purāṇaḥ asya cādho 'thāntarikṣaṃ divaṃ ca; diśaś catasraḥ pradiśaś catasraḥ sṛṣṭis tathaiveyam anuprasūtā; sa nirmame viśvam idaṃ purāṇam
8	asya nābhyāṃ puṣkaraṃ saṃprasūtaṃ; yatrotpannaḥ svayam evāmitaujāḥ yenācchinnaṃ tat tamaḥ pārtha ghoraṃ; yat tat tiṣṭhaty arṇavaṃ tarjayānam
9	kṛte yuge dharma āsīt samagras; tretākāle jñānam anuprapannaḥ balaṃ tv āsīd dvāpare pārtha kṛṣṇaḥ; kalāv adharmaḥ kṣitim ājagāma
10	sa pūrvadevo nijaghāna daityān; sa pūrvadevaś ca babhūva samrāṭ sa bhūtānāṃ bhāvano bhūtabhavyaḥ; sa viśvasyāsya jagataś cāpi goptā
11	yadā dharmo glāyati vai surāṇāṃ; tadā kṛṣṇo jāyate mānuṣeṣu dharme sthitvā sa tu vai bhāvitātmā; parāṃś ca lokān aparāṃś ca yāti
12	tyājyāṃs tyaktvāthāsurāṇāṃ vadhāya; kāryākārye kāraṇaṃ caiva pārtha kṛtaṃ kariṣyat kriyate ca devo; muhuḥ somaṃ viddhi ca śakram etam
13	sa viśvakarmā sa ca viśvarūpaḥ; sa viśvabhṛd viśvasṛg viśvajic ca sa śūlabhṛc choṇitabhṛt karālas; taṃ karmabhir viditaṃ vai stuvanti
14	taṃ gandharvā apsarasaś ca nityam; upatiṣṭhante vibudhānāṃ śatāni taṃ rākṣasāś ca parisaṃvahante; rāyaspoṣaḥ sa vijigīṣur ekaḥ
15	tam adhvare śaṃsitāraḥ stuvanti; rathaṃtare sāmagāś ca stuvanti taṃ brāhmaṇā brahmamantraiḥ stuvanti; tasmai havir adhvaryavaḥ kalpayanti
16	sa paurāṇīṃ brahmaguhāṃ praviṣṭo; mahīsatraṃ bhāratāgre dadarśa sa caiva gām uddadhārāgryakarmā; vikṣobhya daityān uragān dānavāṃś ca
17	tasya bhakṣān vividhān vedayanti; tam evājau vāhanaṃ vedayanti tasyāntarikṣaṃ pṛthivī divaṃ ca; sarvaṃ vaśe tiṣṭhati śāśvatasya
18	sa kumbharetāḥ sasṛje purāṇaṃ; yatrotpannam ṛṣim āhur vasiṣṭham sa mātariśvā vibhur aśvavājī; sa raśmimān savitā cādidevaḥ
19	tenāsurā vijitāḥ sarva eva; tasya vikrāntair vijitānīha trīṇi sa devānāṃ mānuṣāṇāṃ pitṝṇāṃ; tam evāhur yajñavidāṃ vitānam
20	sa eva kālaṃ vibhajann udeti; tasyottaraṃ dakṣiṇaṃ cāyane dve tasyaivordhvaṃ tiryag adhaś caranti; gabhastayo medinīṃ tāpayantaḥ
21	taṃ brāhmaṇā vedavido juṣanti; tasyādityo bhām upayujya bhāti sa māsi māsy adhvarakṛd vidhatte; tam adhvare vedavidaḥ paṭhanti
22	sa ekayuk cakram idaṃ trinābhi; saptāśvayuktaṃ vahate vai tridhāmā mahātejāḥ sarvagaḥ sarvasiṃhaḥ; kṛṣṇo lokān dhārayate tathaikaḥ aśnann anaśnaṃś ca tathaiva dhīraḥ; kṛṣṇaṃ sadā pārtha kartāram ehi
23	sa ekadā kakṣagato mahātmā; tṛpto vibhuḥ khāṇḍave dhūmaketuḥ sa rākṣasān uragāṃś cāvajitya; sarvatragaḥ sarvam agnau juhoti
24	sa evāśvaḥ śvetam aśvaṃ prayacchat; sa evāśvān atha sarvāṃś cakāra trivandhuras tasya rathas tricakras; trivṛcchirāś caturasraś ca tasya
25	sa vihāyo vyadadhāt pañcanābhiḥ; sa nirmame gāṃ divam antarikṣam evaṃ ramyān asṛjat parvatāṃś ca; hṛṣīkeśo 'mitadīptāgnitejāḥ
26	sa laṅghayan vai sarito jighāṃsan; sa taṃ vajraṃ praharantaṃ nirāsa sa mahendraḥ stūyate vai mahādhvare; viprair eko ṛksahasraiḥ purāṇaiḥ
27	durvāsā vai tena nānyena śakyo; gṛhe rājan vāsayituṃ mahaujāḥ tam evāhur ṛṣim ekaṃ purāṇaṃ; sa viśvakṛd vidadhāty ātmabhāvān
28	vedāṃś ca yo vedayate 'dhidevo; vidhīṃś ca yaś cāśrayate purāṇān kāme vede laukike yat phalaṃ ca; viṣvaksene sarvam etat pratīhi
29	jyotīṃṣi śuklāni ca sarvaloke; trayo lokā lokapālās trayaś ca trayo 'gnayo vyāhṛtayaś ca tisraḥ; sarve devā devakīputra eva
30	saṃvatsaraḥ sa ṛtuḥ so 'rdhamāsaḥ; so 'horātraḥ sa kalā vai sa kāṣṭhāḥ mātrā muhūrtāś ca lavāḥ kṣaṇāś ca; viṣvaksene sarvam etat pratīhi
31	candrādityau grahanakṣatratārāḥ; sarvāṇi darśāny atha paurṇamāsyaḥ nakṣatrayogā ṛtavaś ca pārtha; viṣvaksenāt sarvam etat prasūtam
32	rudrādityā vasavo 'thāśvinau ca; sādhyā viśve marutāṃ ṣaḍ gaṇāś ca prajāpatir devamātāditiś ca; sarve kṛṣṇād ṛṣayaś caiva sapta
33	vāyur bhūtvā vikṣipate ca viśvam; agnir bhūtvā dahate viśvarūpaḥ āpo bhūtvā majjayate ca sarvaṃ; brahmā bhūtvā sṛjate viśvasaṃghān
34	vedyaṃ ca yad vedayate ca vedān; vidhiś ca yaś cāśrayate vidheyān dharme ca vede ca bale ca sarvaṃ; carācaraṃ keśavaṃ tvaṃ pratīhi
35	jyotirbhūtaḥ paramo 'sau purastāt; prakāśayan prabhayā viśvarūpaḥ apaḥ sṛṣṭvā hy ātmabhūr ātmayoniḥ; purākarot sarvam evātha viśvam
36	ṛtūn utpātān vividhāny adbhutāni; meghān vidyut sarvam airāvataṃ ca sarvaṃ kṛṣṇāt sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca; viśvākhyātād viṣṇum enaṃ pratīhi
37	viśvāvāsaṃ nirguṇaṃ vāsudevaṃ; saṃkarṣaṇaṃ jīvabhūtaṃ vadanti tataḥ pradyumnam aniruddhaṃ caturtham; ājñāpayaty ātmayonir mahātmā
38	sa pañcadhā pañcajanopapannaṃ; saṃcodayan viśvam idaṃ sisṛkṣuḥ tataś cakārāvanimārutau ca; khaṃ jyotir āpaś ca tathaiva pārtha
39	sa sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caivam etac; caturvidhaṃ lokam imaṃ ca kṛtvā tato bhūmiṃ vyadadhāt pañcabījāṃ; dyauḥ pṛthivyāṃ dhāsyati bhūri vāri tena viśvaṃ kṛtam etad dhi rājan; sa jīvayaty ātmanaivātmayoniḥ
40	tato devān asurān mānuṣāṃś ca; lokān ṛṣīṃś cātha pitṝn prajāś ca samāsena vividhān prāṇilokān; sarvān sadā bhūtapatiḥ sisṛkṣuḥ
41	śubhāśubhaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca; viṣvaksenāt sarvam etat pratīhi yad vartate yac ca bhaviṣyatīha; sarvam etat keśavaṃ tvaṃ pratīhi
42	mṛtyuś caiva prāṇinām antakāle; sākṣāt kṛṣṇaḥ śāśvato dharmavāhaḥ bhūtaṃ ca yac ceha na vidma kiṃ cid; viṣvaksenāt sarvam etat pratīhi
43	yat praśastaṃ ca lokeṣu puṇyaṃ yac ca śubhāśubham tat sarvaṃ keśavo 'cintyo viparītam ato bhavet
44	etādṛśaḥ keśavo 'yaṃ svayaṃbhūr; nārāyaṇaḥ paramaś cāvyayaś ca madhyaṃ cāsya jagatas tasthuṣaś ca; sarveṣāṃ bhūtānāṃ prabhavaś cāpyayaś ca